ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām

20.4.2007 - (COM(2006)0428 – C6‑0260/2006 – 2006/0145(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Åsa Westlund

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām

(COM(2006)0428 – C6‑0260/2006 – 2006/0145(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0428)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6‑0260/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6‑0154/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3. apsvērums
(3) Šī regula aizstāj agrākās direktīvas un lēmumus par pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un augstu cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni, piemērojot visaptverošas un vienkāršotas procedūras.	(3) Šī regula aizstāj agrākās direktīvas un lēmumus par pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un cilvēku veselības, vides un patērētāju, tostarp to patērētāju, kas nepanes noteiktas vielas, interešu augstu aizsardzības līmeni, piemērojot visaptverošas un vienkāršotas procedūras.
Pamatojums
Īpaša uzmanība jāpievērš mazāk aizsargātām grupām un alerģiskiem cilvēkiem. Vairākumam jāspēj ēst pārtiku, ko pārdod parastos veikalos, ne tikai īpašu diētisko pārtiku. Tāpēc vienam no atļaujas izsniegšanas kritērijiem saskaņā ar šo regulu jābūt tādam, ka viela vai tās izmantojums nemazina alerģiskiem cilvēkiem piemērotas pārtikas izvēli. Termins „kas nepanes” ir ietilpīgāks nekā „alerģisks”, jo tas attiecas uz personām, kurām dažas piedevas izraisa gremošanas traucējumus, kā arī uz personām, kurām tās izraisa specifisku alerģisku reakciju.
Grozījums Nr. 2 6. apsvērums
(6) No šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas vielas, ko pašas par sevi uzturā nelieto, bet ko apzināti izmanto pārtikas pārstrādē un kas gatavos pārtikas produktos paliek tikai atlieku veidā, un gatavos produktus tehnoloģiski neietekmē (pārstrādes palīglīdzekļi).	(6) No šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas vielas, ko pašas par sevi uzturā nelieto, bet ko apzināti izmanto pārtikas pārstrādē un kas gatavos pārtikas produktos nepaliek atlieku veidā, un gatavos produktus tehnoloģiski neietekmē (pārstrādes palīglīdzekļi).
Pamatojums
Attiecībā uz patērētāju veselību nav svarīgi, vai viela ir izmantota kā pārstrādes palīglīdzeklis vai kā piedeva. Būtiskais faktors ir tas, vai šī viela nonāk galaproduktā. Protams, pirms pārstrādes palīglīdzekļiem un piedevām saskaņā ar pašreizējām definīcijām būs nepieciešams saņemt atļauju saskaņā ar šo regulu, būs vajadzīgs ilgs pārejas periods.
Grozījums Nr. 3 7. apsvērums
(7) Pārtikas piedevas jāatļauj un jālieto tikai, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas piedevas, tām jābūt nekaitīgām, to lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai, to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus un patērētājiem jāgūst labums no to lietojuma.	(7) Pārtikas piedevas jāatļauj un jālieto tikai, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas piedevas, tām jābūt nekaitīgām, to lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai, to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus un patērētājiem jāgūst labums no to lietojuma. Patērētāju maldināšana iekļauj gadījumus (bet neaprobežojas ar tiem) saistībā ar izmantoto sastāvdaļu kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu, produkta uzturrādītājiem, kā arī ar tā augļu un dārzeņu sastāvu.
Pamatojums
Tas ir vajadzīgs, lai uzlabotu vienotu izpratni, ko nozīmē frāze „patērētāju maldināšana”.
Grozījums Nr. 4 12. apsvērums
(12) Pirms atļauju piešķiršanas saskaņā ar šo regulu pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību, atļaujas jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu.	(12) Pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību, atļaujas jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu, kā arī saskaņā ar šo regulu.
Pamatojums
Tika secināts, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, lai piešķirtu atļauju no ĢMO iegūtiem pārtikas produktiem un pārtikas sastāvdaļām, ir ieviešama tā saucamā „vienas durvis-viena atslēga” procedūra. Prasība atļaujas piešķiršanai ĢM pārtikas piedevām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 pirms to novērtējuma, lai tās iekļautu sarakstā ierosinātās regulas par pārtikas piedevām II un III pielikumā, šķiet, ir pretēja šai pieejai, un var izrādīties, ka attiecībā uz šīm piedevām tiek piemērotas divas atšķirīgas atļaujas piešķiršanas procedūras. Tas būtu pārlieku birokrātisks process un varētu izraisīt kavēšanos.
A stream-lined procedure for authorising GM derived food additives should be ensured, in-line with the ‘one-door-one-key’ approach intended under Regulation (EC) No 1829/2003, that is, that when evaluation for authorisation under 1829/2003/EC and under this Regulation are required, they are both carried out jointly under one single EFSA assessment, instead of following two separate authorisation procedures.
Grozījums Nr. 5 14. apsvērums
(14) Pārtikas piedevas nepārtraukti jāpārrauga un vajadzības gadījumā jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietojuma nosacījumu izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju.	(14) Pārtikas piedevas nepārtraukti jāpārrauga un vajadzības gadījumā jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietojuma nosacījumu izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju. Lai pārskatītu piešķirtās atļaujas, ir jāpieņem īpašas novērtēšanas programmas.
Pamatojums
Piedevu izmantošanas atļaujas ir pastāvīgi jāpārskata. Piedevas jāsašķiro pēc prioritātes pakāpes atbilstoši to izmantošanas pārskatīšanas steidzamībai. Šīs prioritātes pakāpes jānosaka, izmantojot novērtēšanas programmu, lai visām iesaistītajām pusēm būtu skaidrība par šo jautājumu. Tomēr tas neaizliedz Komisijai un/vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei uzņemties iniciatīvu atsevišķas vielas pārskatīt ātrāk.
Grozījums Nr. 6 21. apsvērums
(21) Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas līdzdalību jāveic visu pastāvošo atļauju pārbaude attiecībā uz pārējiem kritērijiem, izņemot nekaitīgumu, piemēram, attiecībā uz devām, tehnoloģisko nepieciešamību un varbūtēju patērētāju maldināšanu. Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, jāiekļauj šīs regulas II un III pielikuma Kopienas sarakstos. Jāpapildina šīs regulas III pielikums, tajā iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un fermentos, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem. Nodrošinot piemērotu pārejas periodu, III pielikuma noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu nesējiem, nepiemēro līdz [2011. ada 1. janvārim].	(21) Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas līdzdalību jāveic visu pastāvošo atļauju pārbaude, pamatojoties uz šajā regulā sniegtajiem atļaujas piešķiršanas noteikumiem. Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, jāiekļauj šīs regulas II un III pielikuma Kopienas sarakstos. Jāpapildina šīs regulas III pielikums, tajā iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un fermentos, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem. Nodrošinot piemērotu pārejas periodu, III pielikuma noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu nesējiem, nepiemēro līdz [2011. gada 1. janvārim].
Pamatojums
Nav nepieciešams šeit uzskaitīt atļaujas izsniegšanas kritērijus, kas minēti šajā regulā.
Grozījums Nr. 7 1. panta pirmā daļa
Ar šo regulu paredz noteikumus par pārtikas piedevām, kuras lieto pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un augstu cilvēku veselības aizsardzības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni.	Ar šo regulu paredz noteikumus par pārtikas piedevām, kuras lieto pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un cilvēku veselības, patērētāju un vides augstu aizsardzības līmeni.
Pamatojums
Saskaņā ar Kārdifas procesu vides aspekti jāintegrē visos ES normatīvajos aktos. Tas, ko cilvēks apēd, nepaliek viņa organismā, bet nonāk dabas vidē un kļūst par dabiskās aprites daļu. Pat tad, ja viela, kuru cilvēks apēd, neapdraud viņa veselību, turpmākajos aprites posmos tā var negatīvi ietekmēt vidi un sabiedrības veselību, un tas jāņem vērā, lemjot par atļaujas piešķiršanu. Tāpēc vienam no šīs regulas mērķiem jābūt tīrai videi.
Grozījums Nr. 8 1. panta b) apakšpunkts
b) pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus pārtikā, pārtikas piedevās un pārtikas fermentos,	b) pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus pārtikā, tostarp pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, kā minēts Regulā (EK) Nr. …/… [par pārtikas fermentiem], kā arī pārtikas aromatizētājos, kā minēts Regulā (EK) Nr. …/… [par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām],
Pamatojums
Šajā regulā jābūt atsaucei uz visu pārtikas piedevu normatīvo paketi, tādējādi izvairoties no vajadzības turpmāk izdarīt labojumus.
Grozījums Nr. 9 1.a pants (jauns)
	1.a pants
	Pārtikas produkti, kuru sastāvā ir piedevas, kas neatbilst šīs regulas prasībām, netiek laisti tirgū.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek paskaidrots tas, uz ko jau netieši norādīts priekšlikumā, taču kas nav skaidri noteikts pašreizējā tekstā. Ja pārtikas produktu sastāvā ir piedevas, kuras neatbilst šīs regulas prasībām, tos nedrīkst atļaut laist tirgū.
Grozījums Nr. 10 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts
b) vielām, ko izmanto augu un augu valsts produktu aizsardzībai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz augu aizsardzību,	b) vielām, ko izmanto augu un augu valsts produktu aizsardzībai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz augu aizsardzību, izņemot augu aizsardzības produktus, ko lieto pēc ražas novākšanas kā konservantus,
Pamatojums
Šī regula attiecas uz pesticīdiem, piemēram, 1-metilciklopropēnu (1-MCP), ko izmanto pēc ražas novākšanas augļu un dārzeņu (galvenokārt ābolu) saglabāšanai.
Grozījums Nr. 11 2. panta 2. punkta da) apakšpunkts (jauns)
	da) mikrobu kultūrām, kuras izmanto pārtikas ražošanā un kuras pašas spēj producēt pārtikas piedevas, bet kuras speciāli neizmanto to ražošanai.
Pamatojums
1. To create consistency with the Proposal for a Regulation on Food Enzymes (COM (2006) 425 final , Article 2.4) and to harmonize regulations in the Authorisation package (COM (2006) 423 final), microbial cultures producing food additives should be excluded from the scope of the draft regulation.
2. Microbial cultures that are used to produce fermented products (e.g. yoghurt, cheese, sausages, sauerkraut) are not to be considered as enzymes or additives, although they are- by nature- able to produce them. The presence of these additives that are actually generated by the fermentation process during the manufacture of the food, primarily do not have a technological function in itself. This would avoid case by case discussion and legal uncertainty.
Grozījums Nr. 12 2. panta 5. punkts
5. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto kārtību var lemt par konkrētu vielu atbilstību vai neatbilstību šīs regulas darbības jomai.	5. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var lemt par konkrētu vielu atbilstību vai neatbilstību šīs regulas darbības jomai.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu tekstu ar jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Grozījums Nr. 13 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa
a) ,,pārtikas piedeva” ir jebkura viela, ko pašu par sevi uzturā parasti nelieto un ko parasti neizmanto kā raksturīgu pārtikas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir uzturvērtība vai tās nav, bet kura pati par sevi vai tās blakusprodukti tieši vai netieši kļūst vai ir pamatoti domājams, ka var kļūt par pārtikas produktu sastāvdaļu vai citādi ietekmēt to īpašības pēc tam, kad šī viela tehnoloģisku apsvērumu dēļ ir ar nolūku pievienota pārtikas produktiem šo pārtikas produktu ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā; tomēr par pārtikas piedevām neuzskata:	a) ,,pārtikas piedeva” ir jebkura viela, ko pašu par sevi uzturā parasti nelieto un ko parasti neizmanto kā raksturīgu pārtikas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir uzturvērtība vai tās nav, bet kura pati par sevi vai tās blakusprodukti tieši vai netieši kļūst vai ir pamatoti domājams, ka var kļūt par pārtikas produktu sastāvdaļu vai citādi ietekmēt to īpašības pēc tam, kad šī viela tehnoloģisku apsvērumu dēļ ir ar nolūku pievienota pārtikas produktiem šo pārtikas produktu ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā; par pārtikas piedevām neuzskata:
Pamatojums
Vielas, kuras noteiktas sarakstā, kas seko 2. punkta a) apakšpunktam, ir pārtikas sastāvdaļas, nevis pārtikas piedevas, un no tām atšķiras. Vārds „tomēr” jāsvītro, lai izvairītos no pārpratumiem, ka kāda no šīm vielām varētu tikt uzskatīta par pārtikas piedevu.
Grozījums Nr. 14 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļa
i) pārtikas produktus, kas satur monosaharīdus, disaharīdus vai oligosaharīdus un kurus lieto to saldinātāju īpašību dēļ,	i) monosaharīdus, disaharīdus vai oligosaharīdus un pārtikas produktus, kas tos satur, un kurus lieto to saldinātāju īpašību dēļ,
Pamatojums
Tā kā monosaharīdiem un disaharīdiem (un – ierobežotā daudzumā – īsu ražošanas ķēžu oligosaharīdiem) piemīt saldinātāju īpašības, skaidri jāatsaucas uz pašu šo vielu izslēgšanu, nevis tikai uz pārtikas produktiem, kas satur šīs vielas. Tāpēc būtu loģisks secinājums, ka pārtikas produktus, kas satur šīs vielas, nevarētu uzskatīt par pārtikas piedevām.
Grozījums Nr. 15 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļa
ii) pārtikas produktus žāvētā vai koncentrētā veidā, ieskaitot aromatizētājus, kas pievienoti saliktiem pārtikas produktiem to ražošanas laikā aromātisko, garšas īpašību vai barības vielu satura dēļ un kuriem ir sekundāra nozīme kā krāsvielām,	ii) pārtikas produktus žāvētā vai koncentrētā veidā, ieskaitot aromatizētājus, kas pievienoti saliktiem pārtikas produktiem to ražošanas laikā aromātisko, garšas īpašību vai barības vielu satura dēļ un kuriem ir papildu tehnoloģiska iedarbība un sekundāra nozīme kā krāsvielām,
Pamatojums
Šajā sakarā nozīme ir ne tikai vielu iedarbībai kā krāsvielām, bet arī jebkurai tehnoloģiskai, piemēram, antioksidantu, iedarbībai. Turklāt tehnoloģiskā iedarbība, piemēram, saistībā ar pārtikas krāsvielām, nav tikai blakus iedarbība (ievērojot, ka priekšlikuma vācu valodas versijā lietots vārds „Nebenwirkung” (blakus iedarbība), angļu valodas versijā lietojot „secondary effect” („sekundāra iedarbība”, minētajā punktā tulkota kā „sekundāra nozīme”.Tulk. piezīme).
Grozījums Nr. 16 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta viii) daļa
viii) asins plazmu, pārtikas želatīnu, proteīnu hidrolizātus un to sāļus, piena proteīnu un glutēnu,	viii) asins plazmu, asins olbaltumus, pārtikas želatīnu, proteīnu hidrolizātus un to sāļus, piena proteīnu un glutēnu,
Pamatojums
Šim uzskaitījumam ir jāpievieno „asins olbaltumvielas”. Asins plazmu pirmo no asins daļām jeb asins olbaltumvielām sāka lietot pārtikas produktos. Vienlaikus ir izstrādāti 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta viii) daļā minētajiem līdzīgi lietojumi citām asins daļām/asins olbaltumvielām.
Grozījums Nr. 17 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) daļa
iii) kuras pašas vai kuras atvasinājumu atliekas bez īpaša nolūka, taču tehniski nenovēršami rodas gatavajā produktā, ja atliekas nav veselībai kaitīgas un tehnoloģiski neiedarbojas uz gatavajiem produktiem;	iii) kura nesaglabājas gatavajā produktā;
Pamatojums
Attiecībā uz patērētāju veselību nav svarīgi, vai viela ir izmantota kā pārstrādes palīglīdzeklis vai kā piedeva. Būtiskais faktors ir tas, vai šī viela nonāk galaproduktā. Protams, pirms pārstrādes palīglīdzekļiem un piedevām saskaņā ar pašreizējām definīcijām būs nepieciešams saņemt atļauju saskaņā ar šo regulu, būs vajadzīgs ilgs pārejas periods.
Grozījums Nr. 18 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta i) un ii) daļa
i) pievienoti monosaharīdi, disaharīdi vai oligosaharīdi, vai	i) pievienoti monosaharīdi vai disaharīdi, vai
ii) pievienoti pārtikas produkti, kas satur monosaharīdus, disaharīdus vai oligosaharīdus un kurus lieto par saldinātājiem;	ii) pievienoti pārtikas produkti, kas satur monosaharīdus vai disaharīdus, un kurus lieto par saldinātājiem;
Pamatojums
Lai ievērotu atbilstību Direktīvai 94/35/EK par saldinātāju izmantošanu pārtikas produktos, Direktīvai 90/496/EKK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu un Regulai (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, to pārtikas produktu definīcija, kuriem nav pievienots cukurs, ir jāattiecina tikai uz monosaharīdiem un disaharīdiem. Atsauce uz oligosaharīdiem tāpēc ir jāsvītro.
Grozījums Nr. 19 3. panta 2. punkta g) apakšpunkts
g) ,,galda saldinātāji” ir atļauto saldinātāju izstrādājumi, kuros var būt citas pārtikas piedevas un/vai pārtikas sastāvdaļas un ko ir paredzēts pārdot gala patērētājiem kā cukura aizstājējus.	g) ,,galda saldinātāji” ir atļauto saldinātāju izstrādājumi, kuros var būt citas pārtikas piedevas un/vai pārtikas sastāvdaļas un ko ir paredzēts pārdot gala patērētājiem kā cukuru aizstājējus.
Pamatojums
Definīcija jāattiecina nevis uz „cukura aizstājējiem”, bet uz „cukuru aizstājējiem”, ciktāl cukurs (piemēram, saharoze) nav vienīgais uzturā lietojamais ogļhidrāts ar saldinātāja īpašībām.
Grozījums Nr. 20 3. panta 2. punkta ga) apakšpunkts (jauns)
	ga) „pārtikas produkts ar nelielu cukuru daudzumu” ir pārtikas produkts, kurā monosaharīdu un disaharīdu kopējais samazinājums sastāvā ir vismaz par 30 % salīdzinājumā ar līdzīgu produktu.
Pamatojums
1. Lai būtu saskaņotība ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselības norādēm. Iespēja izmantot norādi „ar nelielu cukuru daudzumu” Regulā (EK) Nr. 1924/2006 ir minēta tajos gadījumos, kad konkrēta uzturviela (parasti tauki vai cukuri) ir vismaz par 30% samazināta salīdzinājumā ar līdzīgu produktu.
2. Lai palielinātu juridisko skaidrību, šajā tiesību aktā jāiekļauj definīcija par pārtikas produktiem ar nelielu cukuru daudzumu.
3. Šajā definīcijā norāde par monosaharīdiem un disaharīdiemir saskaņā ar 2. punkta e) un ii) apakšpunktu, un to arī būtu jāizmanto šeit, lai izvairītos no vārda „cukuri" nepareizas interpretēšanas.
Grozījums Nr. 21 3. panta 2. punkta gb) apakšpunkts (jauns)
	gb) „quantum satis” nozīmē, ka maksimālā deva nav norādīta. Tomēr saldinātājus lieto saskaņā ar labas ražošanas praksi tādās devās, kas nav lielākas kā nepieciešams, lai sasniegtu paredzētos nolūkus, ar noteikumu, ka netiek maldināts patērētājs.1
	Definīcija adaptēta no Direktīvas 94/35/EK 2. panta 5. punkta (saldinātāji).
Pamatojums
„Quantum satis” definīcija, uz ko ir atsauce 10. panta 2. punktā, ir jāietver šajā pantā līdzās citām definīcijām.
Grozījums Nr. 22 4.a pants (jauns)
	4.a pants
	Laist tirgū kā pārtikas piedevas un/vai lietot pārtikas produktos var tikai tādas pārtikas piedevas, kuru lietojums atbilst šīs regulas prasībām.
Pamatojums
Skaidri noteikt šādu vielu lietošanas aizliegumu ir taisnīguma īstenošanas interesēs, un ar to paredz jau iepriekš izvairīties no juridiskas nenoteiktības.
Grozījums Nr. 23 5. panta 1. punkta aa) apakšpunkts (jauns)
	aa) pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, tās nevienā dzīves cikla posmā neietekmē negatīvi sabiedrības vai mazāk aizsargātu grupu veselību,
Pamatojums
Pat tad, ja viela, kuru cilvēks apēd, neapdraud viņa veselību, turpmākajos aprites posmos tā var negatīvi ietekmēt vidi un sabiedrības veselību, un tas jāņem vērā, lemjot par atļaujas piešķiršanu. Viens no piemēriem ir antibiotiku izmantošana pārtikā, kas izraisa rezistences izstrādāšanos.
Grozījums Nr. 24 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) tehnoloģiski pamatoti mērķi, ko nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem,	b) tehnoloģiski pamatoti mērķi saistībā ar labumu, ko gūst patērētāji, un ko nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem,
Pamatojums
Ja pastāv alternatīvas, kas saistītas ar mazāku risku cilvēka veselībai, izvēles brīvībai un videi, tad tās būtu jāizmanto pirmām kārtām.
Grozījums Nr. 25 5. panta 1. punkta cb) apakšpunkts (jauns)
	cb) pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, tās nevienā dzīves cikla posmā neizraisa negatīvu ietekmi uz vidi.
Pamatojums
Saskaņā ar Kārdifas procesu vides aspekti jāintegrē visos ES normatīvajos aktos. Tas, ko cilvēks apēd, nepaliek viņa organismā, bet nonāk dabas vidē un kļūst par dabiskās aprites daļu.
Grozījums Nr. 26 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) uzlabot pārtikas produktu glabāšanos vai stabilitāti, vai uzlabot to organoleptiskās īpašības ar noteikumu, ka šādu pārtikas produktu īpašības, sastāvs vai kvalitāte nemainās tā, ka tiek maldināti patērētāji,	c) uzlabot pārtikas produktu glabāšanos vai stabilitāti, vai uzlabot to organoleptiskās īpašības ar noteikumu, ka šādu pārtikas produktu īpašības, sastāvs vai kvalitāte nemainās tā, ka tiek maldināti patērētāji. Tas attiecas, piemēram, uz izmantoto sastāvdaļu svaigumu un kvalitāti, produkta dabīgumu, augļu un dārzeņu sastāvu,
Grozījums Nr. 27 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts
a) attiecīgais pārtikas produkts nav parastā uztura svarīga sastāvdaļa vai	svītrots
Pamatojums
Pārtikas kvalitātes pazemināšanās nevar nākt par labu patērētājiem, izņemot b) apakšpunktā minēto gadījumu.
Grozījums Nr. 28 5. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Izņemot īpašumtiesību aizsargātu informāciju un datus, kuri atbilstīgi uzskatāmi par konfidenciāliem, piešķirot atļauju pārtikas piedevām, skaidri un pārredzami apsver to atbilstību kritērijiem, kuri minēti 1. un 2. punktā, un izskaidro pamatojumu galīgajam lēmumam.
Pamatojums
Tas palielina atļaujas piešķiršanas procesa attiecībā uz piedevām atklātību un pārredzamību, sabiedrībai darot zināmu to, kā minētais process atbilst nosacījumiem, kuri paredzēti šajā priekšlikumā.
Grozījums Nr. 29 6. panta a) apakšpunkts
a) cukura aizstāšanai, ražojot pārtikas produktus ar pazeminātu enerģētisko vērtību, kariozi neizraisošus pārtikas produktus vai pārtikas produktus bez pievienota cukura,	a) cukuru aizstāšanai, ražojot pārtikas produktus ar pazeminātu enerģētisko vērtību, kariozi neizraisošus pārtikas produktus, pārtikas produktus ar nelielu cukuru daudzumu vai pārtikas produktus bez pievienotiem cukuriem,
Pamatojums
1. Lai ievērotu atbilstību Regulai (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kas pieļauj norādi „maz cukura”.
2. Lai palielinātu juridisko skaidrību, šajā tiesību aktā jāiekļauj definīcija par pārtikas produktiem ar nelielu cukuru daudzumu.
Grozījums Nr. 30 7. panta 1.a punkts (jauns)
	Turklāt nedrīkst izraisīt risku, ka piedeva varētu maldināt patērētājus, radot iespaidu, ka pārtikas produkts satur citas sastāvdaļas nekā īstenībā izmantotās.
Pamatojums
Patērētāji dažkārt tiek ar piedevu palīdzību maldināti, neraugoties uz to, ka viens no atļaušanas kritērijiem saskaņā ar iepriekšējiem tiesību aktiem ir tāds, ka patērētājus nedrīkst maldināt. Piemēram, patērētājiem dažreiz ar pārtikas produkta krāsas palīdzību tiek radīts maldīgs iespaids, ka produkta sastāvā ir kāds auglis. Tāpēc šajā ziņā patērētāju aizsardzība ir jāpastiprina.
Grozījums Nr. 31 7.a pants (jauns)
	7.a pants
	Īpaši noteikumi par garšas pastiprinātājiem
	Pārtikas piedevas var iekļaut garšas pastiprinātāju funkcionālajā grupā tikai gadījumos, ja:
	a) ir radusies skaidra tehnoloģiska nepieciešamība un vēlamo rezultātu nevar sasniegt, izmantojot garšvielas,
	b) ar to netiek maldināti patērētāji, un tas nevedina uz domām, ka pārtikas produktu garšas īpašību sasniegšanai ir izmantotas garšvielas.
Pamatojums
Garšas pastiprinātāju izmantošana nedrīkst maldināt patērētājus. Nav atļauts samazināt (dārgāku) garšvielu daudzumu apstrādātos pārtikas produktos.
Grozījums Nr. 32 8. panta 2. punkts
2. Zinātnes sasniegumu vai tehnoloģiju attīstības rezultātā vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto kārtību I pielikumā var iekļaut papildu funkcionālās grupas.	2. Zinātnes sasniegumu vai tehnoloģiju attīstības rezultātā vajadzības gadījumā I pielikumā var iekļaut papildu funkcionālās grupas.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai ikviens šīs regulas pielikumu grozījums būtu saskaņā ar koplēmumu.
Grozījums Nr. 33 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
a) pārtikas piedevas nosaukumu un E numuru, ja tas ir piešķirts,	a) pārtikas piedevas nosaukumu, piedevas grupu un E numuru, ja tas ir piešķirts,
b) pārtikas produktus, kuriem attiecīgo pārtikas piedevu var pievienot,	b) pārtikas produktus un/vai pārtikas piedevas, un/vai pārtikas fermentus, un/vai pārtikas aromatizētājus, kuriem attiecīgo pārtikas piedevu var pievienot,
Pamatojums
9. panta 2. punkta a) apakšpunkts: Kopienas sarakstam jābūt pilnīgam attiecībā uz informāciju par pārtikas piedevām sarakstā, kurā jānorāda pārtikas piedevas nosaukums, piedevu grupa un E numurs.
9. panta 2. punkta b) apakšpunkts: labojums konsekvences labad, jo 9. panta 2. punkts attiecas gan uz II pielikumā iekļautajām piedevām (piedevas pārtikas produktos), gan uz III pielikumu (piedevas lietošanai pārtikas piedevās/fermentos/aromatizētājos).
Grozījums Nr. 34 9. panta 2. punkta da) apakšpunkts (jauns)
	da) citas pārtikas piedevas, kuras nedrīkst lietot apvienojumā ar kādu pārtikas piedevu.
Pamatojums
Dažas piedevas savstarpēji reaģē un izveido jaunu savienojumu, kuram piemīt atšķirīgas īpašības un atšķirīga iedarbība uz cilvēka veselību vai vidi, nekā tā, kas bija raksturīga abām savienojuma sastāvdaļām. Ja tas izraisa kaitīgas vai toksiskas sekas, pielikumos ir jāmin pārtikas piedevu apvienojumi.
Grozījums Nr. 35 10. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Ja tiek atļauts izmantot nanotehnoloģiju, šim nolūkam nosaka atsevišķas robežvērtības saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.
Pamatojums
Pagaidām ir ļoti maz informācijas par nanotehnoloģiju izraisīto risku veselībai. Nav skaidrs, vai piedevas tradicionālās izmantošanas robežvērtībai un piedevas nanodaļiņu robežvērtībai jābūt vienādai.
Grozījums Nr. 36 10. panta 2. punkts
2. Attiecīgos gadījumos pārtikas piedevu maksimālās devas nenorāda (lieto pēc vajadzības). Šādos gadījumos pārtikas piedevas lieto saskaņā ar labu ražošanas praksi tā, lai to devas nepārsniegtu paredzētā mērķa sasniegšanai vajadzīgās devas un ievērojot nosacījumu, ka tās lietošana nemaldina patērētājus.	2. Attiecīgos gadījumos pārtikas piedevu maksimālās devas nenorāda (lieto pēc vajadzības). Šādos gadījumos pārtikas piedevas lieto saskaņā ar definīciju, kas noteikta 3. panta 2. punkta gb) apakšpunktā.
Pamatojums
Sk. piezīmes saistībā ar definīcijām 3. panta 2. punktā. Šajā pantā jābūt krusteniskai atsaucei uz ieteikto „quantum satis” (lieto pēc vajadzības) definīciju, un tāpēc tas ir attiecīgi jāmaina.
Grozījums Nr. 37 10. panta 3. punkts
3. Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās lietošanas devas attiecas uz ēšanai gataviem pārtikas produktiem, kas sagatavoti pēc lietošanas instrukcijas.	3. Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās lietošanas devas attiecas uz ēšanai gataviem pārtikas produktiem, tostarp tādiem, kas, ja vajadzīgs, ir atšķaidīti, un kas sagatavoti pēc lietošanas instrukcijas.
Pamatojums
Ražošanas procesā tiek izmantotas arī atšķaidītas pārtikas piedevas, un tāpēc tas jāņem vērā.
Grozījums Nr. 38 11. pants
Pārtikas piedevas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, var iekļaut Kopienas sarakstos šīs regulas II un III pielikumā tikai pēc tam, kad tām ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. pantu.	Pārtikas piedevas, kuras iegūtas no ĢMO, kurās tie izmantoti vai kuras ir ĢMO radītas, vai uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, var iekļaut Kopienas sarakstos šīs regulas II un III pielikumā tikai pēc tam, kad tām ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. pantu. Tās ir skaidri jāmarķē ar norādēm „ĢMO radītas” vai „ražotas no ĢMO” līdzās to nosaukumam un E numuram.
Pamatojums
Lai garantētu patērētāju izvēles brīvību, ir skaidri jāmarķē pārtikas piedevas, kuras ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem vai kuras ĢMO vai mikroorganismi radījuši.
Grozījums Nr. 39 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) pārtikas produktos, kam pievienoti aromatizētāji, ja attiecīgā pārtikas piedeva:	b) pārtikas produktos, kam pievienoti pārtikas fermenti, pārtikas piedevas vai aromatizētāji, ja attiecīgā pārtikas piedeva:
i) saskaņā ar šo regulu ir atļauta lietot aromatizētājā,	i) saskaņā ar šo regulu ir atļauta lietot pārtikas piedevās, pārtikas fermentos vai aromatizētājos,
ii) ja tā ar aromatizētāju ir pārnesta attiecīgajā pārtikas produktā,	ii) ja tā ar pārtikas piedevu, pārtikas fermentu vai aromatizētāju ir pārnesta attiecīgajā pārtikas produktā,
iii) gatavajā pārtikas produktā tai nav tehnoloģisku funkciju;	iii) gatavajā pārtikas produktā tai nav tehnoloģisku funkciju;
Pamatojums
Pārtikas piedevas, kuras lieto piedevās un fermentos ( un aromatizētājos) arī ir jāiekļauj 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 40 17. panta ievaddaļa
Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minētajā kārtībā var pieņemt lēmumu:	Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var pieņemt lēmumu:
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu tekstu ar jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Grozījums Nr. 41 20. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Ja pārtikas piedevu lietojuma nosacījumu izmaiņas palielina to toksicitāti, uz to iesaiņojuma vai taras ir jābūt brīdinājuma norādei, aprakstot šo nosacījumu izmaiņu.
Pamatojums
Patērētāja veselību var neatgriezeniski ietekmēt apstākļi, kādos lieto pārtikas piedevas. Piemēram, temperatūras maiņa var padarīt vielu toksiskāku. Kā piemēru var minēt aspartāmu: pētījumi parāda, ka, ja to sakarsē, tas sadalās vairākās vielās, no kurām dažas (tādas kā metanols) ir toksiskas.
Grozījums Nr. 42 23. panta 1. punkta ha) apakšpunkts (jauns)
	ha) minimālā derīguma termiņa datums.
Pamatojums
Derīguma beigu datums ir ne tikai jānorāda tirdzniecībā gala patērētājiem, bet kopumā, lai garantētu patērētāju un lietotāju maksimālu aizsardzību.
Grozījums Nr. 43 23. panta 2. punkts
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, šajā punktā no c) līdz f) apakšpunktam un h) apakšpunktā noteikto informāciju var norādīt tikai uz tiem sūtījuma pavaddokumentiem, kas jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes, ja uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras skaidri redzamā vietā ir norāde ,,paredzēts pārtikas produktu ražošanai, nevis mazumtirdzniecībai”.	2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, šajā punktā no c) līdz f) apakšpunktam un h) , un ha) apakšpunktā noteikto informāciju var norādīt tikai uz tiem sūtījuma pavaddokumentiem, kas jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes, ja uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras skaidri redzamā vietā ir norāde ,,paredzēts pārtikas produktu ražošanai, nevis mazumtirdzniecībai”.
Grozījums Nr. 44 23. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Atkāpjoties no marķējuma un informācijas sniegšanas prasībām saskaņā ar 19. un 22. pantu un šā panta 1. punktu, attiecībā uz beztaras piegādēm visu informāciju var norādīt pavaddokumentos, kuri jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes.
Pamatojums
Ierosinātajā priekšlikumā netiek ņemta vērā piedevu rūpnieciska piegāde tankeros, attiecībā uz kuru informācijas sniegšanas prasības atšķiras no tām, kuras ir saistībā ar iepakojumu vai taru.
Grozījums Nr. 45 24. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a To pārtikas produktu marķējumā, kuri satur azokrāsvielas, ir jābūt brīdinājuma uzrakstam „azokrāsvielas var izraisīt alerģisku reakciju”.
Pamatojums
Azokrāsvielas var izraisīt alerģisku reakciju. Tāpēc šajā regulā ir jābūt prasībai skaidri par to brīdināt.
Grozījums Nr. 46 27. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis uztur sistēmas, lai pārraudzītu pārtikas piedevu patēriņu un lietojumu, un par saviem atzinumiem katru gadu informē Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā ,,Iestāde”).	1. Dalībvalstis uztur sistēmas, lai pārraudzītu pārtikas piedevu patēriņu un lietojumu, izmantojot pieeju, kas ņem vērā risku, un par saviem atzinumiem katru gadu informē Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā ,,Iestāde”).
Pamatojums
Ir svarīgi virzīt resursus uz to jomu, kur tie var sniegt lielāko labumu. Pārraudzības redzes lokā jābūt tām piedevām, attiecībā uz kurām pastāv lielāks risks, ja to lietojums pārsniedz pieļaujamās dienas devas.
Grozījums Nr. 47 27. panta 2. punkts
2. Pēc apspriedēm ar Iestādi saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto kārtību var apstiprināt kopēju metodiku, ko dalībvalstis izmanto, lai vāktu informāciju par pārtikas piedevu devām Kopienas iedzīvotāju uzturā.	2. Pēc apspriedēm ar Iestādi saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru apstiprina kopēju metodiku, ko dalībvalstis izmanto, lai vāktu informāciju par pārtikas piedevu devām Kopienas iedzīvotāju uzturā.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu tekstu ar jaunās komitoloģijas lēmumu noteikumiem.
Grozījums Nr. 48 28. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu tekstu ar jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Grozījums Nr. 49 30. panta 1. punkts
1. Pārtikas piedevas, ko pirms šīs regulas spēkā stāšanās ir bijis atļauts lietot pārtikas produktos saskaņā ar Direktīvu 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas II pielikumā, kad saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5., 6. un 7. panta noteikumiem. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].	1. Pārtikas piedevas, ko pirms šīs regulas spēkā stāšanās ir bijis atļauts lietot pārtikas produktos saskaņā ar Direktīvu 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas II pielikumā, kad ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5., 6. un 7. panta noteikumiem. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai ikviens šīs regulas pielikumu grozījums būtu saskaņā ar koplēmumu.
Grozījums Nr. 50 30. panta 2. punkts
2. Pārtikas piedevas, ko saskaņā ar Direktīvas 95/2/EC V pielikumu ir bijis atļauts lietot pārtikas piedevās kā atļautas nesējvielas, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas III pielikuma 1. daļā, kad saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5. pantam. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].	2. Pārtikas piedevas, ko saskaņā ar Direktīvas 95/2/EC V pielikumu ir bijis atļauts lietot pārtikas piedevās kā atļautas nesējvielas, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas III pielikuma 1. daļā, kad ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5. pantam. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai ikviens šīs regulas pielikumu grozījums būtu saskaņā ar koplēmumu.
Grozījums Nr. 51 30. panta 4. punkts
4. Saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt jebkādus piemērotus pārejas pasākumus.	4. Saskaņā ar 28. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var tikt pieņemti vajadzīgie pārejas pasākumi.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu tekstu ar jaunās komitoloģijas lēmumu noteikumiem.
Grozījums Nr. 52 31. panta 1. punkts
1. Iestāde veic jaunu risku novērtējumu pārtikas piedevām, kas ir bijušas atļautas pirms šīs regulas spēkā stāšanās.	1. Iestāde veic jaunu risku novērtējumu pārtikas piedevām, kas ir bijušas tirgū šīs regulas spēkā stāšanās dienā, bet kuras nav pārbaudītas un par kurām nav saņemts Pārtikas zinātniskās komitejas vai Iestādes pozitīvs atzinums. Šādas pārtikas piedevas tirgū būs atļautas, kamēr Iestāde nav veikusi jaunu riska novērtējumu.
Pamatojums
ES jau kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma tiek izmantotas procedūras rūpīgai nekaitīguma novērtēšanai, balstoties uz jaunākajām zinātnes atziņām. Pašreiz lielākajai daļai no tirgū realizētajām pārtikas piedevām ir veikta nekaitīguma novērtēšana, un tās ir atzītas par drošām. Kamēr Iestāde nav veikusi jaunu riska novērtējumu, būtu jāļauj realizēt tirgū tās pārtikas piedevas, kurām saskaņā ar iepriekšējo tiesību aktu ir veikta pilnīga nekaitīguma pārbaude un kuras pirms šīs regulas spēkā stāšanās patērēja ievērojamā daudzumā, un kuru drošums nav apšaubīts.
Grozījums Nr. 53 31. panta 2. punkts
	2. Iestādes veiktā riska novērtēšana ir daļa no pārbaudes, ko Komisija, kurai palīdz komiteja, veic attiecībā uz visām pārtikas piedevām, kuras bija apstiprinātas pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Šo pārbaudi veic, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem atļaušanas kritērijiem un pamatojoties uz devu novērtējumu un riska pārvaldību.
	Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, iekļauj II un III pielikuma Kopienas sarakstos. III pielikumu papildina, iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un fermentos, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. … [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem]. Nodrošinot piemērotu pārejas periodu, III pielikuma noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu nesējiem, nepiemēro līdz [2011. gada 1. janvārim].
2. Pēc apspriedēm ar Iestādi vienā gadā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprina minēto piedevu novērtēšanas programmu. Novērtēšanas programmu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Pārbaudi veic, balstoties uz ikgadējo novērtēšanas programmu, kura tiek apstiprināta pēc konsultēšanās ar Iestādi vienā gadā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Novērtēšanas programmu publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai ikviens šīs regulas pielikumu grozījums būtu saskaņā ar koplēmumu.
Grozījums Nr. 54 31. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Pēc 2. punktā minētās novērtēšanas programmas pabeigšanas un pēc apspriešanās ar Iestādi pieņem jaunu novērtēšanas programmu atļauju izsniegšanai saskaņā ar šo regulu. Jauno novērtēšanas programmu pieņem saskaņā ar 28. panta 2.a punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru un publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
Pamatojums
Pārbaudes regulāri jāveic arī turpmāk. To ir svarīgi noteikt oficiāli, vienlaikus piešķirot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei tiesības klasificēt pārtikas piedevas pēc to izmantojuma pārskatīšanas steidzamības.
Grozījums Nr. 55 31. panta 2.b punkts (jauns)
	2.b Pārbaudot atļaujas, no pielikumiem svītro pārtikas piedevas un lietojumu, kas vairs nav aktuāls.
Pamatojums
Tas ir nepieciešams, lai Kopienas saraksts tiktu atjaunots un patērētājiem sniegtu pareizu informāciju.
Grozījums Nr. 56 34. panta 3.a punkts (jauns)
	Pārtikas piedevas, kuras neatbilst šīs regulas prasībām, bet kuras ir ražotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, var turpināt realizēt atbilstoši to glabāšanas laikam.
Pamatojums
Tā kā šajā regulā ir daļēji iekļautas jaunas prasības pārtikas piedevu marķēšanai, ir nepieciešami atbilstoši pārejas noteikumi.
Grozījums Nr. 57 I pielikuma 5. punkts
5. ,,nesējvielas” ir vielas, ko izmanto pārtikas piedevu vai aromatizētāju, vai pārtikas fermentu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, nemainot to funkcijas (un kurām pašām nav nekādu tehnoloģisko funkciju), lai atvieglotu to apstrādi vai lietošanu;	5. ,,nesējvielas” ir vielas, ko izmanto pārtikas piedevu vai aromatizētāju, pārtikas fermentu, uzturvielu un/vai citu vielu, kas uztura vai fizioloģiskā nolūkā pievienotas pārtikas produktiem (vai pārtikai un /vai uztura bagātinātājiem), šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, nemainot to funkcijas (un kurām pašām nav nekādu tehnoloģisko funkciju), lai atvieglotu to apstrādi vai lietošanu;
Pamatojums
1. Nesējvielas (pārtikas piedevas un/vai pārtikas sastāvdaļas) ļoti bieži ir vajadzīgas apstrādes atvieglošanai, lai uzturvielas izmantotu pārtikā un uztura bagātinātājos. Šāda tehnoloģiska vajadzība ir līdzīga kā pārtikas piedevu un aromatizētāju izmantošana, kurus arī izmanto nelielā daudzumā.
2. Ir nepieciešams saskaņot noteikumus par nesējvielām, kuras drīkst izmantot uzturvielu preparātos, ar jaunākajiem izstrādātiem noteikumiem par uztura bagātinātājiem un pārtikas bagātināšanu.
Grozījums Nr. 58 III pielikums
Lietošanai pārtikas piedevās un pārtikas fermentos atļauto pārtikas piedevu Kopienas saraksts, un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi.	Lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos un pārtikas aromatizētājos atļauto pārtikas piedevu Kopienas saraksts, un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi.
1. daļa. Pārtikas piedevu nesējvielas.	1. daļa.            Pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju nesējvielas.
2. daļa. Pārtikas piedevu piedevas, izņemot nesējvielas.	2. daļa. Piedevas, kas nav pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju nesējvielas.
3. daļa.           Pārtikas fermentu piedevas.
Pamatojums
Lai nodrošinātu saskaņotību ar 16. pantu, III pielikumā jāiekļauj gan atļautas nesējvielas, gan atļautas citas piedevas pārtikas piedevās, pārtikas fermenti un pārtikas aromatizētāji.
Grozījums Nr. 59 III pielikuma 3.a daļa (jauna)
	3.a daļa Pārtikas piedevas pārtikas aromatizētājos
Pamatojums
Lai tiesību akts būtu visaptverošāks un stingrāks, it īpaši ir jānorāda pārtikas aromatizētāji.
Grozījums Nr. 60 III pielikuma 3.b daļa (jauna)
	3.b daļa Nesējvielas uzturvielās
Pamatojums
Lai tiesību akts būtu visaptverošāks un stingrāks, ir jāiekļauj nesējvielas.

• [1]  OV C ... / OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par to, lai turpmāk lēmumi par atļauju piešķiršanu attiecībā uz pārtikas piedevām tiktu pieņemti, izmantojot komitoloģijas procedūru. Referente var atzīt šī aspekta priekšrocības, bet tikai ar nosacījumu, ja jaunajā regulā par pārtikas piedevām un regulā par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem tiek skaidri atspoguļoti tie apsvērumi, par kuriem Eiropas Parlaments daudzus gadus ir runājis. Šie apsvērumi pamatā attiecas uz vidi, sabiedrības veselību un alerģijas slimniekiem.

Jaunajā regulā par pārtikas piedevām jāpastiprina prasības attiecībā uz procedūru pārskatāmību, pārtikas piedevām piešķirto atļauju pārskatīšanu un precizējumu par to, kas varētu maldināt patērētājus. Turklāt jāatjaunina pārtikas piedevas vai pārstrādes palīglīdzekļa definīcija, kā arī jāregulē nanotehnoloģijas lietojums.

Apsvērumi attiecībā uz vidi, sabiedrības veselību un produktu klāstu, kas pieejams alerģijas slimniekiem

Atbilstīgi Kārdifas procesam ar vidi saistītie aspekti ir jāiekļauj visos ES normatīvajos aktos. Īpaši nozīmīgi tas ir šajā normatīvajā aktā, jo tas, ko cilvēks ēd, nepaliek cilvēka ķermenī, bet tiek izkliedēts dabiskajā vidē un kļūst par dabiskā cikla daļu. Pat ja kāda viela nerada veselības apdraudējumu cilvēkam, kas patērē šo vielu saturošu produktu, tai var būt negatīva ietekme uz vidi un sabiedrības veselību turpmākajos posmos, ko vajadzētu ņemt vērā, lemjot, vai atļauja ir piešķirama vai nav. Antibiotiku lietošana pārtikā un to izraisītā rezistences izstrādāšanās pret antibiotikām ir piemērs šādai negatīvai ietekmei uz sabiedrības veselību. Izskatot atļaujas piešķiršanu kādas piedevas izmantošanai, kritērijos jāiekļauj prasība, ka viela nerada negatīvas sekas ne sabiedrības veselībai, ne videi. Vienam no šīs regulas mērķiem ir jābūt arī veselīgai videi.

Alerģijas slimniekiem ļoti noderīga ir prasība, ka produktiem, kuri satur parastas alergēnas vielas, ir jābūt attiecīgi apzīmētiem, taču šī prasība nav pietiekami vispārēja. Neaizsargātām grupām un alerģijas slimniekiem jāvelta īpaša uzmanība. Vairumā gadījumu viņiem vajadzētu varēt lietot pārtiku, ko pārdod parastos veikalos, neraidot viņus pēc īpašas diētiskas pārtikas. Tāpēc vienam no šajā regulā ietvertajiem kritērijiem atļauju piešķiršanai jābūt prasībai, lai viela vai tās lietošana nesamazina pārtikas produktu klāstu, kas pieejams alerģijas slimniekiem.

Referente tomēr ierosina, ka gadījumos, ja piedeva var atstāt kaitīgu ietekmi uz sabiedrības veselību, vidi vai alerģijas slimniekiem pieejamo produktu klāstu, atļaujas saņemšanai ir jābūt iespējamai, ja priekšrocības patērētājiem acīmredzami atsver trūkumus.

Ja saskaņā ar 5. pantā noteiktajiem kritērijiem pastāv labāka alternatīva nekā attiecīgā piedeva un ja šīs alternatīvas lietošana ir ekonomiski pamatota, tad attiecīgās piedevas izmantošanas atļauja nav jāpiešķir. Var būt jautājums, piemēram, par citādas ražošanas metodes izmantošanu, kurā nav jālieto piedevas, vai arī atļauja jau var būt piešķirta tās piedevas izmantošanai, kas labāk atbilst 5. pantā noteiktajām prasībām.

Pārskatāmība un pārbaude

Piedevu lietošanai piešķirtās atļaujas ir jāpakļauj pastāvīgām pārbaudēm. Referente ierosina, lai visas pašreizējās atļaujas tiek pārbaudītas saskaņā ar jaunajiem kritērijiem, pirms tās iekļauj jaunajā Kopienas sarakstā. Pēc tam pastāvīga atļauju pārbaude jāturpina pārskatāmā procedūrā atbilstīgi novērtēšanas programmai, kas jāpieņem saskaņā ar komitoloģijas procedūru. Vērtēšanas programmai jābalstās uz prioritāšu sistēmu, kas ļauj sakārtot piedevas atkarībā no to lietošanas pārbaudes steidzamības. Ar novērtēšanas programmas palīdzību prioritāšu saraksts ir jāveido tā, lai tas būtu skaidrs visām iesaistītajām pusēm. Tomēr novērtēšanas programma nedrīkst būt kavēklis Komisijai un/vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) ierosināt steidzamāku pārbaudi atsevišķām atļaujām.

Patērētāju intereses

Viens no kritērijiem, kas atļauju piešķiršanā pārtikas piedevu lietošanai jau pastāv pašreizējos normatīvajos aktos, ir prasība, ka patērētājus nedrīkst maldināt. Tomēr krāsvielas dažreiz tiek izmantotas tā, ka rodas iespaids par noteikta augļa klātesamību pārtikā, kaut gan tāda tur nav. Patērētāja aizsardzība šajā sakarā ir jāpastiprina.

Patērētāju intereses un definīcijas

Patērētāju veselībai ir pilnīgi nebūtiski, vai viela ir lietota kā pārstrādes palīglīdzeklis vai kā piedeva. Izšķirīgais faktors ir, vai galaproduktā tā paliek vai nepaliek. Tradicionāli tomēr ir pastāvējuši dažādi uzskati par to, kas ir pārstrādes palīglīdzeklis un kas ir piedeva. Šī iemesla dēļ ir vajadzīgs ilgs pārejas periods, pirms saskaņā ar šo regulu būs jāapstiprina vielas, kas pēc pašreizējām definīcijām ir pārstrādes palīglīdzekļi, tomēr saglabājas arī galaproduktā.

Nanotehnoloģija

Pašlaik maz ir zināms par nanotehnoloģijas izraisīto risku veselībai. Nav noteikti zināms, vai, tradicionāli lietojot piedevas, robežvērtībai jābūt vienādai ar piedevas nanodaļiņu robežvērtību. Tāpēc ir priekšlikums nanodaļiņu izmantošanu Kopienas sarakstā regulēt atsevišķi.

Jaunā komitoloģijas procedūra

Ņemot vērā jauno komitoloģijas procedūru, ir iesniegti priekšlikumi par vairākiem grozījumiem Komisijas priekšlikumos.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

22.3.2007

Miroslav Ouzký

Priekšsēdētājs

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

BRISELĒ

Temats:           Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām (COM(2006)0428 – C6‑0260/2006 – 2006/0145(COD))[1]

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2007. gada 28. februāra vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 35. panta 2. punktu lūdzāt izskatīt Komisijas minētā priekšlikuma juridiskā pamata spēkā esību un atbilstību.

Komiteja izskatīja iepriekš minēto jautājumu savā 2007. gada 20. marta sanāksmē.

Vadošās komitejas referente A. Westlund ierosina grozīt priekšlikuma juridisko pamatu no EK līguma 95. panta uz 95. pantu kopā ar 175. pantu.

Juridiskais pamats

Visiem Kopienas tiesību aktiem jābūt pamatotiem ar Līgumā (vai citā tiesību aktā, kura īstenošanai tie paredzēti) noteiktu juridisko pamatu. Juridiskais pamats nosaka Kopienas kompetenci ratione materiae un norāda, kā šo kompetenci īstenot, proti, izmantojamos juridiskos līdzekļus un lēmumu pieņemšanas procedūru.

Ņemot vērā juridiskā pamata sekas, tā izvēlei ir būtiska nozīme, it īpaši Parlamentam, jo tas nosaka, cik liela šajā likumdošanas procesā ir Parlamenta ietekme (ja vispār ir).

Saskaņā ar Eiropas Kopienas Tiesas nostāju juridiskā pamata izvēle nav subjektīva, bet „tai jābūt pamatotai ar objektīviem faktoriem, kas ir pakļauti izskatīšanai tiesā”[2], tādiem kā konkrētā pasākuma mērķis un saturs[3]. Turklāt par noteicošo faktoru jābūt pasākuma galvenajam mērķim[4].

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi vispārēja Līguma pants ir pietiekams juridisks pamats pat tad, ja ar konkrēto pasākumu (pakārtotā veidā) cenšas īstenot to pašu mērķi, kāds ir konkrētajam Līguma pantam[5].

Tomēr, ja būtu jāpieņem uzskats, ka mērķis aizsargāt cilvēku veselību un mērķis nodrošināt iekšējā tirgus izveidi un darbību ir nešķirami saistīti viens ar otru un neviens nav pakārtots vai netiešs attiecībā pret otru, varētu uzskatīt, ka būtu jāizmanto divi juridiskie pamati, ja viena un tā pati lēmumu pieņemšanas procedūra (koplēmuma pieņemšana) ir paredzēta gan 95. pantā, gan 175. panta 1. punktā[6].

Vadošā komiteja ierosina, ka EK līguma 175. pants[7] kopā ar 95. pantu[8] būtu jāizmanto par juridisko pamatu priekšlikumam regulai. Uz 174. panta[9] mērķiem attiecas 175. panta 1. punkts, it īpaši uz

– vides kvalitātes saglabāšanu, aizsargāšanu un uzlabošanu,

– cilvēku veselības aizsargāšanu,

– apdomīgu un racionālu dabas resursu izmantošanu,

– starptautisku pasākumu veicināšanu reģionu vai pasaules mēroga vides problēmu risināšanai.

Priekšlikuma regulai mērķis un saturs un tā juridiskā pamata novērtējums

Ierosinātās regulas 1. pants nosaka: „Šī regula nosaka noteikumus par pārtikas piedevām, ko izmanto pārtikā, lai nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību un cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni un patērētāju aizsardzību.

Šiem nolūkiem šī regula nodrošina

(a)       Kopienas apstiprināto pārtikas piedevu sarakstu;

(b)      noteikumus pārtikas piedevu izmantošanai pārtikā, pārtikas piedevās un pārtikas fermentos;

(c)       noteikumus par tieši patērētājiem pārdodamo pārtikas piedevu marķēšanu.”

Apsvērumus no 1. līdz 21. apsvērumam lasa šādi:

(1) Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan sociālās un saimnieciskās intereses.

(2) Īstenojot Kopienas politiku, ir jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis. Šī regula aizstāj agrākās direktīvas un lēmumus par pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un augstu cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni, piemērojot visaptverošas un vienkāršotas procedūras.

(3) Ar šo regulu Kopienas līmenī saskaņo pārtikas piedevu lietojumu pārtikas produktos. Šeit ietilpst pārtikas piedevu lietojums pārtikas produktos, ko aptver Padomes 1989. gada 3. maija Direktīva 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem, un atsevišķu pārtikas krāsvielu lietojums gaļas izstrādājumu veselīguma marķēšanai un olu dekorēšanai un olu marķēšanai. Ar šo regulu saskaņo arī pārtikas piedevu lietojumu pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, tādējādi nodrošinot to nekaitīgumu un kvalitāti un atvieglojot to uzglabāšanu un izmantošanu. Pēdējai no minētajām kategorijām līdz šim nav Kopienas līmeņa regulējuma.

(4) Pārtikas piedevas ir vielas, ko pašas par sevi uzturā parasti nelieto, bet ko tehnoloģisku apsvērumu dēļ ar nolūku pievieno pārtikai, piemēram, lai to saglabātu. Tomēr vielas nav uzskatāmas par pārtikas piedevām, ja tās lieto, lai piešķirtu aromātu un/vai garšu. Turklāt no šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas arī vielas, kuras uzskata par pārtikas produktiem, bet var izmantot tehnoloģiskos nolūkos, piemēram, nātrija hlorīds vai safrāns, ko lieto kā krāsvielu, kā arī pārtikas fermenti. Visbeidzot, uz pārtikas fermentiem attiecas Regula (Nr.)...[par pārtikas fermentiem], kas izslēdz šīs regulas piemērošanu.

(5) No šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas vielas, ko pašas par sevi uzturā nelieto, bet ko apzināti izmanto pārtikas pārstrādē un kas gatavos pārtikas produktos paliek tikai atlieku veidā, un gatavos produktus tehnoloģiski neietekmē (pārstrādes palīglīdzekļi).

(6) Pārtikas piedevas jāatļauj un jālieto tikai, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas piedevas, tām jābūt nekaitīgām, to lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai, to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus un patērētājiem jāgūst labums no to lietojuma.

(7) Pārtikas piedevām vienmēr jāatbilst apstiprinātajām specifikācijām. Specifikācijās jāiekļauj informācija, kas pienācīgi identificē attiecīgo pārtikas piedevu, tostarp tās izcelsmi, un apraksta pieņemamos tīrības kritērijus. Agrāk izstrādātās pārtikas piedevu specifikācijas, kas ir iekļautas Komisijas 1995. gada 5. jūlija Direktīvā 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem, Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīvā 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos un Komisijas 1996. gada 2. decembra Direktīvā 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus, jāpatur spēkā līdz attiecīgo piedevu iekļaušanai šīs regulas pielikumos. Tad specifikācijas, kas attiecas uz šīm piedevām, jāizklāsta regulā. Šīm specifikācijām tieši jāattiecas uz šīs regulas pielikumu Kopienas sarakstos iekļautajām piedevām. Tomēr ņemot vērā šādu specifikāciju sarežģītību un saturu, skaidrības labad tās nav pašas par sevi jāiekļauj Kopienas sarakstos, bet jāizklāsta vienā vai vairākās atsevišķās regulās.

(8) Ir atļauts dažu pārtikas piedevu īpašs lietojums atsevišķās atļautās ar vīndarību saistītās darbībās un procesos. Šīs pārtikas piedevas jālieto saskaņā ar šo regulu un konkrētajiem attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem.

(9) Lai nodrošinātu viendabīgumu, pārtikas piedevu risku novērtējums un atļauju piešķiršana jāveic saskaņā ar kārtību, ko paredz Regula (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem.

(10) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, un paredz, ka procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriež ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi („Iestāde”).

(11) Pirms atļauju piešķiršanas saskaņā ar šo regulu pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību atļaujas jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu.

(12) Gadījumos, kad pārtikas piedevas, kas jau ir atļautas saskaņā ar šo regulu, ražo pēc metodēm vai no izejmateriāliem, kuri ievērojami atšķiras no tiem, kas ir iekļauti Iestādes risku novērtējumā, vai atšķiras no tiem, kas ir minēti izstrādātajās specifikācijās, šīs pārtikas piedevas jādod pārbaudīt Iestādei, kas veic novērtēšanu, galveno vērību veltot specifikācijām. Ievērojami atšķirīgas ražošanas metodes vai izejmateriāli var būt ražošanas metodes maiņa, augu ekstraktu vietā izmantojot fermentāciju kāda mikroorganisma vai ģenētiski modificēta mikroorganisma iedarbībā.

(13) Pārtikas piedevas nepārtraukti jāpārrauga un vajadzības gadījumā jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietojuma nosacījumu izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju.

(14) Dalībvalstīm, kas ir saglabājušas aizliegumus lietot atsevišķas piedevas dažos īpašos, par tradicionāliem uzskatāmos pārtikas produktos, ko ražo to teritorijā, jāļauj paturēt spēkā šos aizliegumus. Turklāt attiecībā uz tādiem produktiem kā, piemēram, ,,Feta”’ vai ,,Salame cacciatore” šī regula neierobežo stingrākos ar atsevišķu kategoriju lietojumu saistītos noteikumus, kas paredzēti Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2082/92 par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem.

(15) Pārtikas piedevas jāturpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2000/13/EK, un Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un 1830/2003. Turklāt šajā Regulā jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi pārtikas piedevām, ko ražotājiem vai gala patērētājiem pārdod kā pārtikas piedevas.

(16) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(17) Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas piedevām saistītos tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru ieteicams finansēt Kopienai. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem un tāpēc juridiskais pamats iepriekšminēto pasākumu finansēšanai būs Regula (EK) Nr. 882/2004.

(18) Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(19) (...).

(20) Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas līdzdalību jāveic visu pastāvošo atļauju pārbaude attiecībā uz pārējiem kritērijiem, izņemot nekaitīgumu, piemēram, attiecībā uz devām, tehnoloģisko nepieciešamību un varbūtēju patērētāju maldināšanu. Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, jāiekļauj šīs regulas II un III pielikuma Kopienas sarakstos. Jāpapildina šīs regulas III pielikums, tajā iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un fermentos, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem. Nodrošinot piemērotu pārejas periodu, III pielikuma noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu nesējiem, nepiemēro līdz [2011. gada 1. janvārim].

(21) Neskarot minētās pārbaudes iznākumu, viena gada laikā pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai jāizstrādā un Iestādei jānosaka novērtēšanas programma Kopienā iepriekš atļauto pārtikas piedevu nekaitīguma atkārtotai novērtēšanai. Programmā jānosaka vajadzības un prioritāšu secība, kas jāievēro, pārbaudot atļautās pārtikas piedevas.

Komisija apkopo ierosinātās regulas saturu šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par pārtikas piedevām, kas nosaka pārtikas piedevu izmantošanas principus un apstiprina to vielu pilnīgu sarakstu, kuras var izmantot kā pārtikas piedevas, izveide.

Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvas 94/35/EK par saldinātājiem, ko lieto pārtikas produktos, Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, ko lieto pārtikas produktos, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Lēmuma 292/97/EK par to valsts tiesību aktu paturēšanu spēkā, ar ko aizliedz konkrētu piedevu izmantošanu dažu īpašu pārtikas produktu ražošanā, atcelšana.

Tiek atzīmēts, ka Komisijas paskaidrojuma raksts nedod nekādu pamatojumu 95. panta viena paša izmantošanai par juridisku pamatu.

Novērtējums

Ņemot vērā ierosinātās regulas noteikumus un it īpaši tās apsvērumus, kuri detalizēti izklāstīti iepriekš, tiek uzskatīts, ka cilvēku veselības aizsardzības mērķis un iekšējā tirgus izveides un darbības mērķis ir nešķirami savstarpēji saistīti un neviens nav pakārtots vai netiešs attiecībā pret otru. Priekšlikuma mērķi, kas saistīti ar cilvēku veselības aizsardzību un iekšējā tirgus darbību, šķiet vienlīdz līdzsvaroti. Tādēļ tiek uzskatīts, ka juridiskajam pamatam ir jābūt EK līguma gan 95. pantam, gan 175. pantam.

Secinājums

Juridiskā komiteja 2007. gada 20. marta sanāksmē attiecīgi pieņēma vienprātīgu[10] lēmumu – ieteikt, ka juridiskais pamats priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām ir EK līguma 95. un 175. pants.

Patiesā cieņā,

Giuseppe Gargani

• [1]  Vēl nav publicēts OV.
• [2]  Lieta C-45/86 Komisija pret Padomi [1987] ECR 1439, 5. punkts.
• [3]  Lieta C-300/89 Komisija pret Padomi [1991] ECR I-287, 10. punkts.
• [4]  Lieta C-377/98 Nīderlande pret Eiropas Parlamentu un Padomi [2001] ECR I-7079, 27. punkts.
• [5]  Lieta C-377/98 Nīderlande pret Eiropas Parlamentu un Padomi [2001] ECR I-7079, 27.-28. punkts; lieta C-491/01 British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco [2002] ECR I-11453, 93.-94. punkts.
• [6]  Lieta C-165/87 Komisija pret Padomi [1988] ECR 5545, 11. punkts.
• [7]  175. panta 1. punkts
  1. Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Kopienai, lai sasniegtu 174. pantā minētos mērķus.
• [8]  95. pants
  1. Atkāpjoties no 94. panta un ja vien šis Līgums neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 14. pantā izvirzītos mērķus. Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.
  2. Šā panta 1. punktu nepiemēro fiskāliem noteikumiem un noteikumiem, kas attiecas uz personu brīvu pārvietošanos, kā arī noteikumiem, kas saistīti ar nodarbinātu personu tiesībām un interesēm.
  3. Šā panta 1. punktā paredzētajos priekšlikumos, kas attiecas uz veselības aizsardzību, drošību, vides aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību, Komisija par galveno uzskata augstu aizsardzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem. Saskaņā ar attiecīgām pilnvarām arī Eiropas Parlaments un Padome tiecas sasniegt šo mērķi.
  4. Ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to atstāšanai spēkā.
  5. Turklāt, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata, ka tai jāievieš savi noteikumi, kas pamatojas uz jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas, tā dara Komisijai zināmus plānotos noteikumus, kā arī pamatojumu to ieviešanai.
  6. Komisija sešos mēnešos pēc 4. un 5. punktā minētās paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
  Ja šajā laikā Komisija lēmumu nav pieņēmusi, 4. un 5. punktā minētos noteikumus uzskata par apstiprinātiem.
  Komisija var informēt attiecīgo dalībvalsti, ka šajā punktā minēto laiku var vēl pagarināt līdz sešiem mēnešiem, ja to attaisno jautājuma sarežģītība un cilvēku veselība netiek apdraudēta.
  7. Ja saskaņā ar 6. punktu dalībvalstij ļauj atstāt spēkā vai ieviest savus noteikumus, atkāpjoties no saskaņošanas pasākuma, Komisija tūlīt pārliecinās, vai ir jāiesaka pielāgošanās šim pasākumam.
  8. Ja kāda dalībvalsts norāda uz kādu īpašu veselības aizsardzības problēmu jomā, kur iepriekš noteikti saskaņošanas pasākumi, tā vērš uz to Komisijas uzmanību, un Komisija tūlīt pārliecinās, vai ir jāierosina Padomei attiecīgi pasākumi.
  9. Atkāpjoties no 226. un 227. pantā minētās procedūras, Komisija un jebkura dalībvalsts var tieši griezties Tiesā, ja uzskata, ka cita dalībvalsts nepareizi īsteno šā panta piešķirtās pilnvaras.
  10. Iepriekš minētajos saskaņošanas pasākumos vajadzības gadījumā paredz drošības klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm viena vai vairāku 30. pantā minētu un ar ekonomiku nesaistītu iemeslu dēļ veikt provizoriskus pasākumus, attiecībā uz kuriem kontroli īsteno Kopiena.
• [9]  174. panta 1. punkts
  1. Kopienas politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:
  – saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;
  – aizsargāt cilvēku veselību;
  – apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;
  – starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.
• [10]  Galīgajā balsojumā piedalījās: Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs ), Cristian Dumitrescu (priekšsēdētāja vietnieks), Rainer Wieland (priekšsēdētāja vietnieks), Francesco Enrico Speroni (priekšsēdētāja vietnieks), Sharon Bowles, Mogens N.J. Camre, Marek Aleksander Czarnecki, Monica Frassoni, Jean-Paul Gauzès, Kurt Lechner, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Eva Lichtenberger, Toine Manders, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Michel Rocard, Aloyzas Sakalas, Gabriele Stauner, József Szájer, Jacques Toubon, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pārtikas piedevas
Atsauces	COM(2006)0428 - C6-0260/2006 - 2006/0145(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	28.7.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 5.9.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 5.9.2006		IMCO 5.9.2006		AGRI 5.9.2006
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	ITRE 4.10.2006		IMCO 13.9.2006		AGRI 11.9.2006
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Åsa Westlund 14.9.2006
Juridiskā pamata apstrīdēšana        Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu	JURI 20.3.2007
Izskatīšana komitejā	26.2.2007
Pieņemšanas datums	11.4.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	56 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Holger Krahmer, Aldis Kušķis, Peter Liese, Linda McAvan, Alexandru-Ioan Morţun, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Antonyia Parvanova, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Horst Schnellhardt, Kathy Sinnott, Antonios Trakatellis, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Giovanni Berlinguer, Jens-Peter Bonde, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Antonio De Blasio, Christofer Fjellner, Rebecca Harms, Karin Jöns, Kartika Tamara Liotard, Jiří Maštálka, Miroslav Mikolášik, Stefan Sofianski, Andres Tarand, Lambert van Nistelrooij
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriela Creţu