Ziņojums - A6-0170/2007Ziņojums
A6-0170/2007

ZIŅOJUMS par Padomes pamatlēmuma priekšlikumu par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

9.5.2007 - (COM(2005)0690 – C6‑0052/2006 – 2005/0267(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Agustín Díaz de Mera García Consuegra

Procedūra : 2005/0267(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0170/2007
Iesniegtie teksti :
A6-0170/2007
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes pamatlēmuma priekšlikumu par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

(COM(2005)0690 – C6‑0052/2006 – 2005/0267(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0690)[1],

–   ņemot vērā ES līguma 31. panta un 34. panta 2. punkta apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0052/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0170/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

8.a apsvērums (jauns)

 

(8.a)Tas, ka attiecībā uz vienu un to pašu notiesājošu spriedumu var piemērot dažādus tiesiskos regulējumus, rada situāciju, ka dalībvalstu starpā notiek apmaiņa ar neuzticamu informāciju un attiecībā uz notiesāto personu tiek radīta juridiskā nenoteiktība. Lai no šādas situācijas izvairītos, notiesāšanas dalībvalsti jāuzskata par tādu datu īpašnieci, kas attiecas uz notiesājošiem spriedumiem krimināllietās, ar kuriem notiesāti citu dalībvalstu valstspiederīgie. Tādējādi notiesātās personas izcelsmes dalībvalstij, kurai šos datus nosūtīs, jānodrošina to aktualizēšana, ņemot vērā jebkādas izmaiņas vai dzēšanu, kas notiek notiesāšanas dalībvalstī. Tikai tādi dati, kas tiek aktualizēti šādā veidā, var tikt izmantoti izcelsmes dalībvalstī vai nosūtīti tālāk kādai citai dalībvalstij vai trešai valstij.

Grozījums Nr. 2

10. apsvērums

(10) Personas dati, kas tiek izmantoti šā pamatlēmuma īstenošanā, ir aizsargāti saskaņā ar noteikumiem XXX pamatlēmumā attiecībā uz to personas datu aizsardzību, kurus izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās. Turklāt šajā pamatlēmumā ietverti 2005. gada 21. novembra lēmuma par sodāmības reģistros iegūtas informācijas apmaiņu noteikumi, ar ko nosaka ierobežojumus attiecībā uz to, kā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts drīkst izmantot saņemto informāciju. Šie noteikumi tiek papildināti, paredzot īpašus noteikumus gadījumiem, kad pilsonības dalībvalsts nodod tālāk informāciju par sodāmību, kuru tai sākotnēji sniegusi notiesāšanas dalībvalsts.

(10) Personas dati, kas tiek izmantoti šā pamatlēmuma īstenošanā, ir aizsargāti saskaņā ar noteikumiem XXX pamatlēmumā attiecībā uz to personas datu aizsardzību, kurus izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un it īpaši, pamatojoties uz datu aizsardzības pamatprincipiem, kas minēti šā pamatlēmuma 9. pantā. Turklāt šajā pamatlēmumā ietverti 2005. gada 21. novembra lēmuma par sodāmības reģistros iegūtas informācijas apmaiņu noteikumi, ar ko nosaka ierobežojumus attiecībā uz to, kā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts drīkst izmantot saņemto informāciju. Šie noteikumi tiek papildināti, paredzot īpašus noteikumus gadījumiem, kad pilsonības dalībvalsts nodod tālāk informāciju par sodāmību, kuru tai sākotnēji sniegusi notiesāšanas dalībvalsts.

 

Pamatojums

Pamatlēmums par datu aizsardzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību, kuru jāpiemēro attiecībā uz šo tiesību aktu kā lex generalis, pašreiz ir pabeigšanas stadijā; šā iemesla dēļ, šķiet, ka ir nepieciešams atgādināt par vispārējo datu aizsardzības principu pamatkopuma ievērošanas nepieciešamību, vācot, apstrādājot, nododot informāciju saistībā ar šā pamatlēmuma darbības jomu.

Grozījums Nr. 3

12.a apsvērums (jauns)

 

(12.a) Informācijas apmaiņas un aprites uzlabošana par notiesājošiem spriedumiem var ievērojami veicināt tiesu iestāžu un policijas sadarbību ES līmenī, bet šī sadarbība var tikt traucēta, ja to neatbalsta, ātri pieņemot procesuālo pamatgarantiju vienotu kopumu attiecībā uz aizdomās turamajiem un tiesājamiem krimināllietās, ko piemēro visās dalībvalstīs.

Pamatojums

Pamatlēmuma pieņemšana par procesuālajām garantijām attiecībā uz aizdomās turamajiem un tiesājamiem krimināllietās Padomē ir atlikta jau kopš 2004. gada, un šī kavēšanās var ievērojami traucēt tiesu iestāžu un policijas sadarbības attīstību, jo īpaši radot konfliktus ar konstitucionāliem pasākumiem valsts līmenī.

Grozījums Nr. 4

1. panta a) punkts

a) noteikt kārtību, saskaņā ar kuru dalībvalsts, kurā ir notiesāts citas dalībvalsts pilsonis (turpmāk tekstā „notiesāšanas dalībvalsts”), šo informāciju nodod notiesātās personas pilsonības dalībvalstij (turpmāk tekstā „pilsonības dalībvalsts”),

a) noteikt kārtību, saskaņā ar kuru dalībvalsts, kurā ir notiesāts citas dalībvalsts pilsonis (turpmāk tekstā „notiesāšanas dalībvalsts”), šo informāciju nodod notiesātās personas pilsonības dalībvalstij (turpmāk tekstā „pilsonības dalībvalsts”),

Pamatojums

Sākotnējā angļu valodas versija paredz, ka dalībvalsts "var nodot" informāciju. Tomēr informācijas nodošana nav iespējamais variants, bet gan pienākums.

Grozījums Nr. 5

2. panta a) punkts

a) „sodāmība” ir jebkurš galīgais spriedums, ko pieņem krimināltiesa vai administratīva iestāde, kuras spriedumu var pārsūdzēt tiesā, kura ir kompetenta arī krimināllietās, un ar ko nosaka personas vainīgumu noziedzīgā nodarījumā vai darbībā, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem sodāma kā likuma pārkāpums;

a) „sodāmība” ir jebkurš galīgs tiesas lēmums, ar ko, izskatot krimināllietu, nosaka personas vainu par noziedzīgu nodarījumu atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 6

3. panta 1. punkts

1. Šā pamatlēmuma nolūkos katra dalībvalsts nozīmē centrālo iestādi. Tomēr informācijas nodošanai saskaņā ar 4. pantu un atbilžu sniegšanai uz pieprasījumiem saskaņā ar 6. un 7. pantu dalībvalstis var nozīmēt vienu vai vairākas centrālās iestādes.

1. Šā pamatlēmuma nolūkos katra dalībvalsts nozīmē centrālo iestādi. Tomēr informācijas nodošanai saskaņā ar 4. pantu un atbilžu sniegšanai uz pieprasījumiem informācijas sniegšanai saskaņā ar 6. un 7. pantu dalībvalstis var nozīmēt vienu vai vairākas centrālās iestādes.

Pamatojums

Priekšlikuma 7. pantā ir noteikts, kā jāatbild informācijas pieprasījumi.

Grozījums Nr. 7

4. panta 1. punkts

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai, nododot informāciju valsts sodāmības reģistram, visiem spriedumiem par notiesāšanu, kas pasludināti tās teritorijā, tiktu pievienota norāde par notiesātās personas valstisko piederību, ja tie attiecas uz kādas dalībvalsts pilsoni.

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai, nododot informāciju valsts sodāmības reģistram, visiem spriedumiem par notiesāšanu, kas pasludināti tās teritorijā, pēc to ievadīšanas sodāmības reģistrā tiktu pievienota norāde par notiesātās personas valstisko piederību vai vairākām valstspiederībām, ja tie attiecas uz kādas dalībvalsts pilsoni.

Pamatojums

Negrozītais pants atsaucas uz pienākumu nosūtīt precīzu informāciju par sodiem, bet tajā nav norādīts sākotnējais pienākums ievadīt šo informāciju tās dalībvalsts sodāmības reģistrā, kurā sods ir piespriests. Jāņem arī vērā, ka notiesātā persona ir vairāku valstu valstspiederīgais.

Grozījums Nr. 8

4. panta 2. punkta 2. daļa

Ja ieinteresētā persona ir vairāku dalībvalstu pilsonis, informāciju nodod katrai no šīm dalībvalstīm; to dara arī tad, ja notiesātā persona ir tās dalībvalsts pilsonis, kuras teritorijā tā ir notiesāta.

Ja par ieinteresēto personu ir zināms, ka tā ir vairāku dalībvalstu pilsonis, informāciju nodod katrai no šīm dalībvalstīm; to dara arī tad, ja notiesātā persona ir tās dalībvalsts pilsonis, kuras teritorijā tā ir notiesāta.

Pamatojums

Dažos gadījumos var nebūt zināms par to, ka notiesātā personai ir dubultā valstspiederība.

Grozījums Nr. 9

4. panta 3. punkts

3. Nododot informāciju attiecībā uz spriedumu par notiesāšanu, ietver arī norādi par to, cik ilgi saskaņā ar notiesāšanas dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir spēkā laikā, kad informācija par sodāmību tiek nodota pilsonības dalībvalstij, sodāmības ieraksts jāuzglabā notiesāšanas dalībvalsts sodāmības reģistrā.

svītrots

Pamatojums

Būtu neiespējami šo pienākumu pildīt dalībvalstīm, kuru tiesību akti izvirza noteiktus kritērijus sodāmības ieraksta dzēšanai papildus piespriestā brīvības atņemšanas soda izciešanai ( piemēram, nodarīto zaudējumu spriedumā paredzētā atlīdzināšana).

Grozījums Nr. 10

4. panta 4. punkts

4. Par vēlākiem pasākumiem, kas pieņemti, piemērojot notiesāšanas dalībvalsts tiesību aktus, un kas groza vai dzēš sodāmības reģistrā ietverto informāciju, tostarp par izmaiņām, kas ietekmē informācijas uzglabāšanas ilgumu, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde nekavējoties paziņo pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei.

4. Par vēlākiem grozījumiem sodāmības reģistrā vai ietvertās informācijas dzēšanu notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde nekavējoties paziņo pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei.

Pamatojums

Jebkāda informācijas aktualizēšana notiesāšanas valsts sodāmības reģistrā nekavējoties jāpaziņo attiecīgas personas pilsonības dalībvalstij, lai nodrošinātu, ka dati varētu aktualizēt datus arī šīs valsts sodāmības reģistrā.

Grozījums Nr. 11

5. panta 1. punkts

1. Pilsonības dalībvalsts centrālā iestāde pilnībā saglabā saskaņā ar 4. pantu nodoto informāciju, lai varētu to nodot tālāk saskaņā ar 7. pantu.

Pilsonības dalībvalsts centrālā iestāde saglabā saskaņā ar 4. panta 2.  un 4. punktu un 11. pantu nodoto informāciju, lai varētu to nodot tālāk saskaņā ar 7. pantu.

Pamatojums

Vārdam "pilnībā" varētu būt vairāk nekā tikai viena interpretācija. Tādēļ šķiet lietderīgāk attiecībā uz informācijas saturu atsaukties uz 11. pantu. Turklāt grozījuma mērķis ir arī izvairīties no informācijas sagrozīšanas, kas varētu rasties, pārveidojot notiesāšanas valsts datu kategorijas pilsonības valsts datu kategorijās.

Grozījums Nr. 12

5. panta 3. punkts

3. Pilsonības dalībvalsts drīkst izmantot tikai tādu informāciju, kas atjaunināta saskaņā ar 2. punktu. Prasība, kas minēta 2. punktā, nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt mazāk labvēlīgu attieksmi pret attiecīgo personu valsts procesa ietvaros kā gadījumā, ja to būtu notiesājusi valsts tiesa.

3. Pilsonības dalībvalsts drīkst izmantot tikai tādu informāciju, kas atjaunināta saskaņā ar 2. punktu.

Pamatojums

Ierosinātajam noteikumam svītrotajā teikumā nav nekāda sakara ar priekšlikuma saturu.

Grozījums Nr. 13

6. panta 1. punkts

1. Ja ir vajadzīga informācija, kas atrodas kādas dalībvalsts sodāmības reģistrā, centrālā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem var adresēt citas valsts centrālajai iestādei lūgumu sniegt izziņu no sodāmības reģistra un informāciju attiecībā uz to.

1. Ja sakarā ar ierosinātām krimināllietām pret kādu personu vai kādu citu iemeslu dēļ, kas nav saistīts ar krimināllietām, ir vajadzīga informācija, kas atrodas kādas dalībvalsts sodāmības reģistrā, centrālā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem var adresēt citas valsts centrālajai iestādei lūgumu sniegt izziņu no sodāmības reģistra un informāciju attiecībā uz to.

Pamatojums

Ir nepieciešams aptvert arī gadījumus, kas reglamentēti priekšlikuma 7. pantā.

Grozījums Nr. 14

6. panta 1.a punkts (jauns)

1.a Ja ir pieprasīta informācija no sodāmības reģistra dalībvalstī, kuras valstspiederīgais ir attiecīgā persona, mērķiem, kas nav saistīti ar ierosinātām krimināllietām, dalībvalsts, kura izdarījusi pieprasījumu precizē iemeslus, kādēļ šāda informācija ir pieprasīta.

Pamatojums

Šis grozījums atbilst 9. panta 2. punkta formulējumam un tā mērķis ir noteikt īpašos gadījumus, kad šādu informāciju var nosūtīt saskaņā ar notiesāšanas valsts, respektīvi, pilsonības valsts tiesību aktiem izmantošanai mērķiem, kas nav saistīti ar krimināllietas izmeklēšanu.

Grozījums Nr. 15

6. panta 2. punkts

2. Ja persona pieprasa informāciju attiecībā uz savu sodāmību, tad attiecīgās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem var adresēt citas dalībvalsts centrālajai iestādei lūgumu sniegt izziņu no sodāmības reģistra un informāciju attiecībā uz to, ja ieinteresētā persona uzturas vai ir uzturējusies pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, vai ir vai ir bijusi pilsonis kādā no šīm dalībvalstīm.

2. Ja persona pieprasa informāciju attiecībā uz savu sodāmību, tad attiecīgās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem adresē citas dalībvalsts centrālajai iestādei lūgumu sniegt izziņu no sodāmības reģistra un informāciju attiecībā uz to, ja ieinteresētā persona uzturas vai ir uzturējusies pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, vai ir vai ir bijusi pilsonis kādā no šīm dalībvalstīm.

Pamatojums

Gadījumos, ja attiecīgā persona dzīvo vienā dalībvalstī, bet tā ir citas dalībvalsts valstspiederīgais, un to var konstatēt, pieprasījuma atbildēšana par informācijas sniegšanu, kas adresēts šai otrajai valstij, nevar būt atkarīgs no tās dalībvalsts izvēles, kurā pieprasījums izdarīts.

Grozījums Nr. 16

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) valstī pasludinātiem spriedumiem;

a) valstī pasludinātiem spriedumiem, kas ievadīti sodāmības reģistrā.

Pamatojums

Mērķis ir precizēt, ka tikai nodarījumiem, kas iekļauti sodāmības reģistrā, ir juridiskas sekas, tas nozīmē, — nevis tiem, kas dzēsti soda izciešanas dēļ. Šis grozījums jāaplūko saistībā ar nākamo grozījumu, lai neradītu sarežģītu sistēmu, kas ierobežotu informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr. 17

7. panta 1. punkta d) apakšpunkts

d) trešās valstīs pasludinātiem spriedumiem, kas tai ir nodoti.

d) trešās valstīs pasludinātiem spriedumiem, kas tai ir nodoti un ievadīti to sodāmības reģistros.

Pamatojums

Mērķis ir nodrošināt, ka tikai notiesājošiem spriedumiem, kas iekļauti sodāmības reģistrā, ir juridiskas sekas, tas nozīmē, — nevis tiem, kas dzēsti soda izciešanas dēļ.

Grozījums Nr. 18

7. panta 2. punkta 1. daļa

2. Ja pieprasījums sniegt informāciju no sodāmības reģistra pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei ir nosūtīts saskaņā ar 6. panta nosacījumiem saistībā ar citām vajadzībām, nevis krimināllietu, šī iestāde informāciju attiecībā uz valsts pasludinātiem spriedumiem un tai nodotiem trešu valstu pasludinātiem spriedumiem sniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. Ja pieprasījums sniegt informāciju no sodāmības reģistra pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei ir nosūtīts saskaņā ar 6. panta nosacījumiem saistībā ar citām vajadzībām, nevis krimināllietu, šī iestāde sniedz informāciju attiecībā uz valsts pasludinātiem spriedumiem un tai nodotiem trešu valstu pasludinātiem spriedumiem, kas ir ievadīti šo valstu sodāmības reģistros saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Mērķis ir nodrošināt, ka tikai notiesājošiem spriedumiem, kas iekļauti sodāmības reģistrā, ir juridiskas sekas, tas nozīmē, — nevis tiem, kas dzēsti soda izciešanas dēļ, un noteikt, kādu informāciju var sniegt.

Grozījums Nr. 19

7. panta 2. punkta 2. daļa

Pilsonības dalībvalsts centrālā iestāde nekavējoties vēršas notiesāšanas dalībvalsts centrālajā iestādē, lai pārbaudītu, vai un kādā apmērā informāciju attiecībā uz notiesāšanas dalībvalsts pasludinātajiem spriedumiem, kas tai ir nodoti, var nodot tālāk piepasījuma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei.

Attiecībā uz notiesāšanas dalībvalsts sniegto informāciju pilsonības dalībvalsts centrāla iestāde paziņo saņemto informāciju tālāk. Ja informācija tiek paziņota saskaņā ar 4. pantu, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde var paziņot pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei, ka informācija par iepriekš pasludinātajiem notiesājošiem spriedumiem, par kuriem informē šī valsts, kādas citas dalībvalsts centrālajai iestādei, kas pieprasījusi informāciju, var tikt sniegta tikai ar notiesāšanas valsts piekrišanu.

Pamatojums

Informācijas sniegšana kādai dalībvalstij, kas pieprasījusi informāciju un kura nav pilsonības valsts, pēc vispārēja noteikuma jābūt pieļaujamai, ja vienīgi īpašu iemeslu dēļ nav noteikts citādi. Informācijas sniegšanas sistēma, kā tas sākotnēji bija ierosināts šajā punktā, apgrūtinātu informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr. 20

7. panta 2. punkta 3. daļa

Notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde atbild pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei tādā termiņā, kas pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei ļauj ievērot 8. pantā noteiktos atbildes termiņus.

Gadījumos, ja ir vajadzīga notiesāšanas dalībvalsts piekrišana, tās centrālā iestāde atbild pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei tādā termiņā, kas pilsonības dalībvalsts centrālajai iestādei ļauj ievērot 8. pantā noteiktos atbildes termiņus.

Pamatojums

Atbilstība grozījumam Nr. 18.

Grozījums Nr. 21

7. panta 4. punkts

4. Ja pieprasījums sniegt informāciju no sodāmības reģistra ir adresēts centrālajai iestādei kādā dalībvalstī, kas nav pilsonības dalībvalsts, šī iestāde pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei nodod informāciju attiecībā uz valstī pasludinātiem spriedumiem. Ja pieprasījums iesniegts saistībā ar citām vajadzībām, nevis ar krimināllietu, iestāde atbild saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4. Ja pieprasījums sniegt informāciju no sodāmības reģistra ir adresēts centrālajai iestādei kādā dalībvalstī, kas nav pilsonības dalībvalsts, dalībvalsts, kurai ir iesniegts pieprasījums, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei nodod informāciju attiecībā uz notiesāšanām, kas ievadītas to sodāmības reģistros. Ja pieprasījums iesniegts saistībā ar citām vajadzībām, nevis ar krimināllietu, dalībvalsts, kurai ir iesniegts pieprasījums, centrālā iestāde atbild saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Mērķis ir nodrošināt, ka tikai notiesājošiem spriedumiem, kas iekļauti sodāmības reģistrā, ir juridiskas sekas, tas nozīmē, — nevis tiem, kas dzēsti soda izciešanas dēļ, un noteikt, kādu informāciju var sniegt.

Grozījums Nr. 22

9. panta -1. punkts (jauns)

 

-1. Attiecībā uz personas datu apstrādi vajadzībām, kas paredzētas šajā pamatlēmumā, ievēro vismaz šādus pamatprincipus:

 

a) datu apstrādei jābūt atļautai tiesību aktos, tai jābūt nepieciešamai un samērīgai ar vākšanas mērķiem un/vai turpmāko apstrādi;

 

b) dati tiek vākti konkrētiem un likumīgiem mērķiem, un tos tālāk apstrādā veidā, kas atbilst šādiem mērķiem;

 

c) dati ir precīzi un aktualizēti;

 

d) īpašas datu kategorijas par rasi un nacionālo izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, seksuālo orientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešami lietas specifikas dēļ vai ņemot vērā īpašus drošības pasākumus.

Grozījums Nr. 23

9. panta 1. punkts

1. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1. un 4. punktu krimināllietas vajadzībām, drīkst izmantot tikai tās krimināllietas vajadzībām, attiecībā uz kuru šie dati tika pieprasīti, saskaņā ar pielikumā sniegto veidlapu.

1. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1. un 4. punktu krimināllietas vajadzībām, ievērojot principus, kas minēti 1. punktā, un jo īpaši drīkst izmantot tikai tās krimināllietas vajadzībām, attiecībā uz kuru šie dati tika pieprasīti, saskaņā ar pielikumā sniegto veidlapu.

Grozījums Nr. 24

9. panta 2. punkts

2. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 2. un 4. punktu saistībā ar citām vajadzībām, nevis krimināllietu, drīkst izmantot tikai tiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tie tika pieprasīti, un ar tādiem ierobežojumiem, ko pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts noteikusi veidlapā.

2. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un principiem, kas minēti 1. punktā, personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 2. un 4. punktu saistībā ar citām vajadzībām, nevis krimināllietu, drīkst izmantot, jo īpaši tikai tiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tie tika pieprasīti, un ar tādiem ierobežojumiem, ko pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts noteikusi veidlapā.

Grozījums Nr. 25

9. panta 3. punkts

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1., 2. un 4. punktu, drīkst izmantot, lai novērstu tūlītēju un nopietnu sabiedrības drošības apdraudējumu.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1., 2. un 4. punktu, drīkst izmantot, lai novērstu tūlītēju un nopietnu sabiedrības drošības apdraudējumu, ja tas ir nepieciešams un ir samērīgi ar izmantošanas mērķi; šajā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ex post paziņojumu, kurā izklāstīts, ka pieprasījums atbilst nosacījumiem par nepieciešamību, samērīgumu, steidzamību un draudu nopietnību.

Grozījums Nr. 26

9. panta 4. punkts

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai uz personas datiem, kas nodoti trešai valstij saskaņā ar 7. panta 3. punktu, tiktu attiecināti tie paši izmantošanas ierobežojumi, ko saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro dalībvalstīm.

4. Turklāt dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai uz personas datiem, kas nodoti trešai valstij saskaņā ar 7. panta 3. punktu, tiktu attiecināti tie paši izmantošanas ierobežojumi, ko saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 27

9. panta 5. punkts

5. Šo pantu nepiemēro personas datiem, ko kāda dalībvalsts ieguvusi saskaņā ar šo pamatlēmumu un kas nāk no šīs pašas dalībvalsts.

5. 1. līdz 4. punktu nepiemēro personas datiem, ko kāda dalībvalsts ieguvusi saskaņā ar šo pamatlēmumu un kas nāk no šīs pašas dalībvalsts.

Grozījums Nr. 28

9. panta 5.a punkts (jauns)

 

5a. Katra dalībvalsts nodrošina, ka valsts datu aizsardzības iestādes sistemātiski tiek informētas par personas datu apmaiņu, kas notiek saskaņā ar šo pamatlēmumu un īpaši par personas datu izmantošanu apstākļos, kas minēti 9. panta 3. punktā.

 

Dalībvalstu datu aizsardzības iestādes pārrauga 1. punktā minēto datu apmaiņu un šim nolūkam savstarpēji sadarbojas.

Grozījums Nr. 29

9.a pants (jauns)

 

9.a pants

Datu subjekta tiesības

 

1. Datu subjektu informē par to, ka viņa(-as) personas dati ir apstrādāti;

Tādas informācijas sniegšanu atliek, ja tas vajadzīgs mērķu īstenošanai, kuru dēļ dati ir apstrādāti.

 

2. Datu subjektam ir tiesības bez pārliekas kavēšanās iegūt informāciju par to, kāda informācija ir savākta, valodā, ko viņš(-a) saprot, kā arī rektificēt un vajadzības gadījumā pieprasīt datu dzēšanu, ja tie apstrādāti, pārkāpjot principus, kuri iekļauti 9. panta 1. punktā.

 

3. 1. punktā minētā informācijas sniegšanu var atteikt vai atlikt, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai:

a) aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību;

b) novērstu noziedzīgus nodarījumus;

c) netraucētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c) aizsargātu trešo pušu tiesības un brīvības.

Grozījums Nr. 30

11. panta 2. punkta a) apakšpunkts

a) informāciju attiecībā uz apsūdzēto personu (uzvārds, vārds(-i), dzimšanas datums, dzimšanas vieta, pseidonīms vai vajadzības gadījumā iesauka, dzimums, valsts piederība, juridiskām personām – jurdiskais statuss un juridiskā adrese);

a) informāciju attiecībā uz apsūdzēto personu (uzvārds, vārds(-i), iepriekšējais vārds un uzvārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta un valsts, pseidonīms vai vajadzības gadījumā iesauka, dzimums, valsts piederība, juridiskām personām – juridiskais statuss un juridiskā adrese);

Pamatojums

Iepriekšējie vārdi un uzvārdi arī jāiekļauj informācijā, ja ņem vērā daudzos gadījumus, kad tiek mainīts vārds vai identitāte.

Grozījums Nr. 31

11. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) informāciju par sprieduma veidu (datums un vieta, tās iestādes nosaukums un veids, kura pasludinājusi spriedumu);

b) informāciju par sprieduma veidu (datums un vieta, atsauces numurs, ja tas zināms, un tās iestādes nosaukums un veids, kura pasludinājusi spriedumu);

Pamatojums

Identifikācija tiks uzlabota, iekļaujot tiesas nolēmuma atsauces numuru, ja tas ir zināms.

Grozījums Nr. 32

11. panta 2. punkta c) apakšpunkts

c) informāciju attiecībā uz faktiem, kas ir sprieduma pamatā (datums, vieta, veids, juridiskā kvalifikācija, piemērojamais krimināllikums);

c) informāciju attiecībā uz faktiem, kas ir sprieduma pamatā (datums, veids, juridiskā kvalifikācija, piemērojamais krimināllikums);

Pamatojums

Vietai, kur noziegums ir izdarīts, nav svarīga attiecībā uz sekām, kādas varētu radīt notiesājošs spriedums attiecība uz citām krimināllietām. Dažās dalībvalstīs sodāmības reģistrā netiek iekļauta informācija par to, kurā vietā nodarījums noticis.

Grozījums Nr. 33

11. panta 6. punkts

6. Tehniskie pielāgojumi, kas minēti 5. punktā, jāveic ne vēlāk kā trīs gadu laikā, skaitot no dienas, kad pieņemts formāts un citi noteikumi attiecībā uz sodāmības informācijas datorizētu apmaiņu.

6. Tehniskie pielāgojumi, kas minēti 5. punktā, jāveic ne vēlāk kā viena gada laikā, skaitot no dienas, kad pieņemts formāts un citi noteikumi attiecībā uz sodāmības informācijas datorizētu apmaiņu.

Grozījums Nr. 34

14. panta 5. punkts

5. Šis pamatlēmums neietekmē tādu labvēlīgāku noteikumu piemērošanu, kas noteikti divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuri noslēgti dalībvalstu starpā.

5. Šis pamatlēmums neietekmē tādu labvēlīgāku noteikumu piemērošanu, kas noteikti divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai konvencijās, kuri noslēgti dalībvalstu starpā.

Pamatojums

Atbilstība grozījumam Nr. 17.

  • [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Pamatojums

Informāciju par dažādiem sodiem, arestiem, meklēšanas un apcietināšanas orderiem, sodāmības reģistriem vai citiem būtiskiem krimināla rakstura pierādījumiem ievada un saglabā sodāmības reģistrā saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem. Sodāmības reģistra galvenais mērķis ir sniegt pilnu visa veida krimināla rakstura vēsturi par personu, ko pēc tam var izmantot dažādos veidos, piemēram, identificēt aizdomās turamo personu, palīdzēt notiekošajā kriminālizmeklēšanā, noteikt, cik stingru sodu piemērot krimināllietā, un noskaidrot, kā arī novērtēt personas godīgumu un piemērotību. Tas, ka šādi reģistri pastāv, norāda uz nepieciešamību ievadīt un saglabāt informāciju par valsts rezidentu vai pilsoņu sodāmību. Princips, ka katrā dalībvalstī jācentralizē informācija par valstspiederīgo sodāmību, ir palicis nemainīgs (valstspiederības princips).

Tomēr, tā kā robežas ES tiek šķērsotas bieži, cilvēki arvien vairāk un vairāk tiek sodīti ārpus tās valsts, kuras piederīgie viņi ir. Tādēļ pamatproblēma ir, ko darīt ar informāciju par to personu sodāmību, kas nav ne valstspiederīgie, ne arī rezidenti dalībvalstī, kurā viņi tomēr ir notiesāti: kā šo sodāmību reģistrēt, kam šo informāciju nodot un kādā veidā? Pašreiz nav kopīgu ES kritēriju par nepilsoņu sodāmību, (jo mēs aplūkojam tikai valsts kompetenci). No vienas puses, dažas dalībvalstis sodāmības reģistrā neietver savu pilsoņu sodāmību citā valstī; no otras puses, tās valstis, kas to dara, izmanto dažādus kritērijus šādu datu ievadīšanā. Tādējādi reģistrētās informācijas raksturs par sodāmību dalībvalstu vidū atšķiras. Līdztekus dažādiem reģistrētās informācijas veidiem pašreizējā sistēma informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm nav apmierinoša un nesekmē efektīvu un pareizu pārrobežu izmantošanu.

Rēķinoties ar vajadzību pilnībā ievērot dalībvalstu tiesību sistēmu dažādību, tiesu sistēmu neatkarību un visus pašreizējos Eiropas mehānismus, tagad ir svarīgi steidzami konsolidēt Eiropas tiesiskuma telpu, lai nodrošinātu visu ES pilsoņu pamattiesības un brīvības, vienlaikus pastiprinot savstarpējo uzticēšanos un tiesiskumu visā Eiropas Savienībā. Šajā sakarā ir būtiski pastiprināt tiesisko sadarbību, un šeit viens no svarīgākajiem jautājumiem ir informācijas apmaiņa.

Esošā priekšlikuma mērķis ir uzlabot saziņu un nodrošināt, ka dalībvalstu vidū sniedz pareiza, pilnīga un izsmeļoša atbilde uz informācijas pieprasījumiem par sodāmību.

Paturot to prātā, ir jāvirzās tālāk, lai izveidotu Eiropas Savienības mehānismus, kas paredzēti informācijas apmaiņai standarta, datorizētā un viegli tulkojamā veidā, izmantojot automatizētas procedūras un „standarta Eiropas formātu”.

Pašreizējā tiesiskā sistēma

Šobrīd ar informāciju par sodāmību dalībvalstis apmainās, ievērojot 1959. gada Eiropas Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās (Eiropas Padomes Konvencija; turpmāk „1959. gada Konvencija”), un īpaši tās 13. un 22. pantu un 1978. gada 17. marta papildu protokola 4. pantu.

Šie noteikumi paredz:

– nosacījumus, kas reglamentē sodāmības reģistra izrakstu nosūtīšanu starp Konvencijas pusēm (13. pants); un

– saistības nodot savstarpēji un automātiski un reizi gadā informāciju par sodāmību, kas skar citu līgumslēdzēju valstu valstspiederīgos (22. pants).

Tomēr sistēma, kuras pamatā ir 1959. gada Konvencija, nav apmierinoša. Automātiska informācijas nodošana par līgumslēdzējas dalībvalsts pilsoņu sodāmību (22. pants) dažreiz ir nepiemērota un varbūt tādas nemaz nav.

Lai saņemtu informāciju pēc savstarpējas palīdzības pieprasījuma saskaņā ar 13. pantu, ir jāievēro procedūra, kas ir tik sarežģīta, ka vairumā gadījumu tiesu iestādes vienkārši nekādu informāciju nepieprasa. Tas nozīmē, ka citu dalībvalstu pilsoņus bieži notiesā, ņemot vērā viņu sodāmību valstī, kur notiek lietas izskatīšana, bet nevis sodāmību citās dalībvalstīs un īpaši tajā valstī, kuras valstspiederīgie vai rezidenti viņi ir.

Priekšlikuma konteksts

Komisija 2004. gada 13. oktobrī pieņēma sākotnējo priekšlikumu par pamatlēmumu par informācijas apmaiņu, kas iegūta no sodāmības reģistra, lai īsā laikā uzlabotu 1959. gada Konvencijas sistēmu. Tomēr šis priekšlikums būtiski neizmaina minēto sistēmu un tikai daļēji labo tās nepareizo darbību. Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir pamatīga minēto mehānismu reforma, lai nodrošinātu, ka pilsonības dalībvalsts var atbildēt ātri, pareizi, pilnīgi un izsmeļoši uz saņemtajiem informācijas pieprasījumiem.

Būtu jāņem vērā arī Padomes pamatlēmums par to, lai jaunu krimināllietu izskatīšanā ņemtu vērā sodāmību ES dalībvalstīs. Tieslietu un iekšlietu padomes 2006. gada 4. un 5. decembra sanāksmē panāca vispārēju vienošanos par minētā lēmuma piemērošanu; tomēr tas var būt efektīvs tikai tad, ja ir sistēmas, kas atvieglo informācijas apmaiņu par sodāmību.

Automātiska informācijas nodošana par sodāmību

Priekšlikums uzliek par pienākumu dalībvalstīm apmainīties ar informāciju regulāri vai nu tūlīt, vai pēc iespējas drīzāk, (nevis tikai reizi gadā,) par sodāmību un citām izrietošajām izmaiņām, kas saistās ar sodāmības reģistra informācijas grozījumiem vai dzēšana. Turklāt pilsonības dalībvalsts pienākums ir saglabāt un aktualizēt nodoto informāciju (visos reģistros ir jābūt tai pašai informācijai par attiecīgo personu un attiecīgo sodāmību). Tomēr šos noteikumus nedrīkst izmantot tā, lai izraisītu mazāk labvēlīgu attieksmi pret personu kā gadījumā, ja viņu būtu notiesājusi viņa dalībvalsts tiesa.

Piemēram, ja valsts noteikumos par sodāmības reģistra uzturēšanu ir noteikts dzēst sodāmību attiecīgajā valstī, personas pilsonības dalībvalsts nevar vairs izmantot šo informāciju valsts tiesvedībā; tomēr tā drīkst nodot to citai dalībvalstij, kas to prasa.

Lai nodrošinātu efektīvu un pareizu apmaiņas funkcionēšanu, informācijā par sodāmību ir jāiekļauj notiesātās personas valstspiederība un laika periods, cik ilgi sodāmība paliks notiesāšanas dalībvalsts reģistrā.

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

Informāciju par sodāmību var pieprasīt dalībvalsts centrālā iestāde, persona par savu kriminālo pagātni (ar dalībvalsts centrālās iestādes palīdzību) vai trešā valsts (saskaņā ar 1959. gada Konvencijas 13. pantu). Lai sekmētu apmaiņu, visi centrālās iestādes iesniegtie pieprasījumi ir jāsagatavo „standarta Eiropas formātā” (tas neattiecas uz trešām valstīm).

Turklāt, ņemot vērā informācijas apmaiņas paātrināšanu, priekšlikumā nosaka laika ierobežojumu, kurā uz pieprasījumiem ir jāatbild. Uz pieprasījumiem no dalībvalsts ir jāatbild desmit dienu laikā un personu pieprasījumiem par viņu kriminālo pagātni divdesmit darba dienu laikā. Trešo valstu pieprasījumus reglamentē 1959. gada Konvencija, kas konkrētu laika ierobežojumu nenosaka.

Priekšlikumā izšķir trīs procedūras veidus, kā atbildēt uz informācijas pieprasījumu par sodāmību:

1. ja pieprasījumu iesniedz kāda dalībvalsts personas pilsonības dalībvalstij:

– ja informāciju pieprasa saistībā ar krimināllietu, pilsonības dalībvalstij ir jānosūta informācija par visām tās reģistros atrodamajām sodāmībām,

par valstī pasludinātajiem spriedumiem, citās dalībvalstīs un trešās valstīs pasludinātajiem spriedumiem;

– ja informāciju pieprasa citiem mērķiem, nevis krimināllietas izskatīšanai, pilsonības dalībvalstij ir jāatbild, ievērojot valsts likumus par valstī pasludinātajiem spriedumiem un trešās valstīs pasludinātajiem spriedumiem. Tomēr citās dalībvalstīs noteikto sodāmību gadījumā tai ir jāpārliecinās ar attiecīgo dalībvalsti, vai un kādā mērā tā drīkst nodot saņemto informāciju.

2. ja pieprasījumu pilsonības dalībvalstij izdara trešā valsts (saskaņā ar 1959. gada Konvencijas 13. pantu), informācija par valstī pasludinātajiem spriedumiem ir jānosūta saskaņā ar tās dalībvalsts likumdošanu, kurai informācija tiek prasīta, un tas pats attiecas arī uz trešās valstīs pasludinātajiem spriedumiem. Tomēr, ja pieprasītajā informācijā ietilpst spriedumi, kas pasludināti citā dalībvalstī, pilsonības dalībvalstij, kurai informācija tiek prasīta, ir jāpārbauda, vai un kādā mērā tā drīkst informāciju nodot.

3. ja cita, nevis pilsonības dalībvalsts, saņem informācijas pieprasījumu no jebkādas citas dalībvalsts, tai ir jānosūta informācija par valstī pasludinātajiem spriedumiem.

Ja pieprasījums ar krimināllietu nav saistīts, uz to ir jāatbild saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Referenta piezīmes un ieteikumi

Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir jāatbalsta, kā arī uzskata, ka ierosinātā mehānisma īstenošana dos pozitīvu ieguldījumu rezolūciju pieņemšanā juridiskajā jomā.

Referents ierosina izdarīt vairākus grozījumus, lai padarītu priekšlikumu precīzāku un paskaidrotu tā tekstu. Daži grozījumi ir paredzēti tā saskaņošanai ar pamatlēmumu par ES dalībvalstīs pasludināto spriedumu ņemšanu vērā jaunu krimināllietu izskatīšanā.

Priekšlikuma tekstam ir jābūt skaidram un precīzam, izvairoties no nosacījuma formulējumiem, kas varētu radīt iespaidu, ka informācijas nodošana varētu būt tikai dalībvalstu labas gribas izpausme.

Turklāt tā juridiskajai terminoloģijai katrā valodā ir pilnībā jāatbilst tai, ko izmanto attiecīgajā dalībvalstī.

Lai sekmētu efektivitāti juridiskās sadarbības praksē kriminālajā jomā, ir svarīgi saglabāt Komisijas ierosināto mehānismu, ar kuru saskaņā:

1. pilsonības dalībvalsts būs atbildīga par sodāmības informācijas glabāšanu par saviem pilsoņiem;

2. jebkādi sodāmības informācijas grozījumi vai tās dzēšana, kas veikti notiesāšanas dalībvalsts reģistrā, jāietver arī pilsonības dalībvalsts reģistrā.

Sodāmības reģistra grozījumu izdarīšanas vai sodāmības dzēšanas kārtība ir ļoti svarīga. Protams, ka ir divas iespējas: minētie grozījumi vai dzēšana var notikt saskaņā ar notiesātās personas pilsonības dalībvalsts vai notiesāšanas dalībvalsts tiesību aktiem.

Izmantojot pirmo iespēju, sodāmības reģistra ieraksti, kas izriet no valsts tiesas pasludinātā sprieduma, citām dalībvalstīm vai nu būtu pieejami, vai nebūtu atkarībā no notiesātā pilsonības. Dalībvalsts, kas no pilsonības dalībvalsts reģistra pieprasa informāciju, ne vienmēr iegūtu visu informāciju par attiecīgo personu: tā saņemtu tikai tādus datus, ko pilsonības dalībvalsts uzskata par savos likumos saglabājamiem datiem.

Šķiet, ka ir pareizāk piemērot notiesāšanas dalībvalsts likumus. Šajā gadījumā, pat ja nebūtu garantijas, ka sodāmības reģistra ierakstu saglabāšanas periodam piemēro vienādus noteikumus, šāda iespēja izvairās no izkropļojumiem, kas izriet no valstspiederības, un nodrošina sodāmības reģistru datu integritāti.

Visbeidzot, lēmumā nedrīkst ierosināt dalībvalstīm grūti izpildāmas prasības, jo tas palēninātu informācijas apmaiņu. Daži ierosinātie noteikumi ietvertu apakšindeksu vai apakšreģistru izveidi, kas kavētu izveidojamā mehānisma ieviešanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

No sodu reģistriem iegūtās informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā

Atsauces

COM(2005)0690 - C6-0052/2006 - 2005/0267(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

10.2.2006

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.2.2006

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Agustín Díaz de Mera García Consuegra

23.1.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

12.7.2006

11.4.2007

8.5.2007

 

Pieņemšanas datums

8.5.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

41

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Mario Borghezio, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Carlos Coelho, Fausto Correia, Elly de Groen-Kouwenhoven, Panayiotis Demetriou, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Kinga Gál, Roland Gewalt, Lilli Gruber, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Kartika Tamara Liotard, Sarah Ludford, Dan Mihalache, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Martine Roure, Inger Segelström, Károly Ferenc Szabó, Adina-Ioana Vălean, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Simon Busuttil, Ignasi Guardans Cambó, Jean Lambert, Katalin Lévai, Antonio Masip Hidalgo, Marianne Mikko, Hubert Pirker, Eva-Britt Svensson

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Tobias Pflüger