ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kopīgo lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem

10.5.2007 - (COM(2006)0822 – C6‑0045/2007 – 2006/0269(CNS)) - *

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Niels Busk

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kopīgo lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem

(COM(2006)0822 – C6‑0045/2007 – 2006/0269(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0822)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0045/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0171/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 6. apsvērums
(6) Pastāvošo noteikumu vienkāršošanā nav jāņem vērā politiku lēmumi, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šī regula pamatā veic tehnisku vienkāršošanu. Tādējādi tā neatceļ un negroza pastāvošos instrumentus, ja vien tie nav novecojuši, kļuvuši lieki vai pēc būtības nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, ne arī ievieš jaunus instrumentus un pasākumus.	(6) Pastāvošo noteikumu vienkāršošanā nav jāapšauba politiskie lēmumi, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šī regula veic vienīgi tehnisku vienkāršošanu. Tādējādi tā neatceļ un negroza pastāvošos instrumentus, ja vien tie tikai tehniska rakstura iemeslu dēļ nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, ne arī ievieš jaunus instrumentus un pasākumus.
Grozījums Nr. 2 7. apsvērums
(7) Attiecīgi šī regula neievieš KTO, kuru politikas pašlaik tiek pārskatītas. Tas attiecas uz atsevišķām KTO daļām augļu un dārzeņu, banānu un vīna nozarēs. Tādēļ attiecīgo Regulu (EEK) Nr. 40/93, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999 noteikumi vienkārši jāiekļauj šajā regulā, ja vien pašos noteikumos netiek veiktas politikas reformas.	(7) Attiecīgi šī regula neievieš KTO, kuru politika pašlaik tiek pārskatīta, un tās nav jāiekļauj šajā regulā, kamēr nav pabeigtas pašreizējās politikas reformas.
Grozījums Nr. 3 9. apsvērums
(9) Labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, vīna, piena un piena produktu un zīdtārpiņu KTO tirdzniecības gadus pielāgo šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem. Attiecībā uz augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu KTO Komisijai tika piešķirtas pilnvaras noteikt tirdzniecības gadus, tā kā šo produktu ražošanas cikli ir ļoti dažādi un dažos gadījumos nav nepieciešamības noteikt tirdzniecības gadu. Noteiktie tirdzniecības gadi minētajās nozarēs un Komisijas pilnvaras noteikt tirdzniecības gadus augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs jāiekļauj šajā regulā.	(9) Labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, piena un piena produktu un zīdtārpiņu KTO tirdzniecības gadus pielāgo šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem.
Grozījums Nr. 4 11.a apsvērums (jauns)
	(11a) Nozares organizācijas, kas izveidotas pēc tirgus dalībnieku ierosmes un pārstāv attiecīgās nozares dažādu profesionālo kategoriju biedru nozīmīgu proporciju, palīdz rūpīgāk ņemt vērā tirgus realitāti, sekmē komerciālo pieeju, lai uzlabotu ražošanas organizāciju, kā arī produktu prezentāciju un tirdzniecību. Tā kā nozares organizāciju darbība var vispārīgi veicināt Līguma 39. panta mērķu sasniegšanu, un jo īpaši šīs regulas mērķu sasniegšanu, šī regula neietekmē šāda veida organizāciju pastāvēšanu un darbību dalībvalstīs.
Pamatojums
Lai novērstu jebkādu interpretāciju, kas apšaubītu pastāvošās vai jaundibināmās nozaru organizācijas, ir vispārīgi jāatgādina par šo nozares aspektu un nozares nolīgumiem.
Grozījums Nr. 5 20. apsvērums
(20) Liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru pamatregulās ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai. Šīs shēmas ir nozīmīgas cenu reģistrēšanā un intervences pasākumu piemērošanā liellopu un teļa gaļas un cūkgaļas nozarēs. Bez tam to mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību. Šīs liemeņu klasifikācijas shēmas jāsaglabā. Tomēr, ņemot vērā to tehnisko raksturu, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, balstoties uz pastāvošo shēmu kritērijiem.	(20) Liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru pamatregulās ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai. Šīs shēmas ir nozīmīgas cenu reģistrēšanā liellopu, teļa, aitu gaļas un cūkgaļas nozarēs, kā arī intervences pasākumu piemērošanā liellopu un teļa gaļas un cūkgaļas nozarēs. Bez tam to mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību. Šīs liemeņu klasifikācijas shēmas jāsaglabā. Pieaugušo liellopu un aitu liemeņi ir jāklasificē, ņemot vērā uzbūves un tauku slāni. Vienlaicīga šo divu kritēriju izmantošana ļauj iedalīt liemeņus klasēs. Šādi klasificēti liemeņi ir jāidentificē. Lai nodrošinātu Kopienā šīs regulas vienotu piemērošanu, ir jāparedz pārbaudes uz vietas, ko veic Kopienas pārbaudes komiteja.
Pamatojums
Liemeņu klasifikācijas shēmas ir svarīgs tirgus pārraudzības un organizācijas priekšnoteikums, pat ja šīs shēmas netiek tieši izmantotas intervences pasākumu piemērošanai, kā tas ir aitkopībā.
Tā kā šo shēmu piemērošana ietekmē produktu cenas un, vispārīgāk runājot, ražotāju un kaušanas veicēju komerciālo attiecību organizāciju, nav pamata uzskatīt, ka tas ir tikai vienkāršs tehnisks noteikums.
Grozījums Nr. 6 25. apsvērums
(25) Ar īpašiem instrumentiem jānodrošina tiesību un pienākumu līdzsvars starp cukura ražošanas uzņēmumiem un cukurbiešu audzētājiem. Tādēļ šajā regulā jāiekļauj pašreizējie cukura KTO standarta noteikumi, lai pārvaldītu līgumattiecības starp cukurbiešu pircējiem un pārdevējiem. Līdz šim šos nosacījumus noteica cukura KTO Regulas (EK) Nr. 318/2006 II pielikumā. Ņemot vērā nosacījumu tehnisko raksturu, šos jautājumus ieteicams izskatīt Komisijas līmenī.	(25) Ar īpašiem instrumentiem jānodrošina tiesību un pienākumu līdzsvars starp cukura ražošanas uzņēmumiem un cukurbiešu audzētājiem. Tādēļ jāizstrādā standarta noteikumi, ar ko reglamentētu līgumattiecības starp cukurbiešu pircējiem un pārdevējiem. Dabas apstākļu, ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība apgrūtina vienotu noteikumu piemērošanu cukurbiešu iepirkšanai viscaur Kopienā. Jau pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Tādējādi ar standarta noteikumiem jānosaka tikai minimālās garantijas, kas nepieciešamas gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražošanas nozarei, lai nodrošinātu cukura tirgus pareizu darbību, un jāparedz iespēja nozares nolīgumos atkāpties no dažiem šiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 7 26. apsvērums
(26) Dabas apstākļu, kā arī ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība ievērojami apgrūtina vienotu cukurbiešu iepirkšanas noteikumu ieviešanu visā Kopienā. Jau patlaban pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Vispārīgajos noteikumos vienkārši būtu jādefinē garantiju minimums, ko pieprasa gan cukurbiešu audzētāji, gan cukura ražošanas nozare, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu funkcionēšanu, bet iespēja izdarīt atkāpi no dažiem minētajiem noteikumiem būtu jāparedz nozares nolīgumos.	Svītrots
Grozījums Nr. 8 35. apsvērums
(35) Saskaņā ar šīs regulas mērķi piena kvotas struktūra jāsaskaņo ar cukura kvotas noteikumu struktūru. Attiecīgi piena produktu noteikumu pamatā vairs nav obligātā papildu nodeva, ja valsts references daudzums ir pārsniegts, bet fiksētas valsts kvotas, kuru pārsniegšanas gadījumā jāmaksā papildu nodeva.	(35) Saskaņā ar šīs regulas mērķi vienā un tajā pašā iedaļā jāapvieno piena ražošanas ierobežošanas sistēma un cukura nozarē piemērojamā ierobežošanas sistēma. Tāpēc piena nozarē termins „valsts references daudzumi” jāaizstāj ar terminu „valsts kvotas”, kuru pārsniegšanas gadījumā jāmaksā nodeva.
Pamatojums
Jāatgādina, ka šajā regulā ir paredzēts kvotu sistēmas nevis saskaņot, bet tikai apvienot to izklāstu, negrozot ne mērķus, ne pamatnostādnes.
Grozījums Nr. 9 35.a apsvērums (jauns)
	(35a) Būtisks piena kvotu shēmas mērķis ir piena un piena produktu tirgū samazināt neatbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu un šā iemesla dēļ radušos struktūrpārpalikumus, tādējādi panākot lielāku tirgus līdzsvaru. Tāpēc, sākot no 2008. gada 1. aprīļa, ir jāparedz šā mērķa sasniegšana septiņos jaunos 12 mēnešus ilgos secīgos laika posmos. Turklāt ir jāsaglabā 1984. gadā pieņemtā metode, kas paredz ieviest maksājumu par piena daudzumu, kas piegādāts vai tieši pārdots papildus kvotai.
Grozījums Nr. 10 95. apsvērums
(95) Šī regula piešķir Komisijai pilnvaras noteikt atbilstību Līguma 37. pantā paredzētajai balsošanas procedūrai, kas iepriekš bija Padomes kompetencē. Padomes pilnvaras paliek spēkā, līdz Komisija pieņem attiecīgos noteikumus šajā regulā paredzēto pilnvaru pārņemšanai. Lai nepieļautu, ka šādos gadījumos Padome un Komisija pieņem paralēlus noteikumus, Komisijai jābūt tiesībām atcelt Padomes aktus.	(95) Šī regula piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt tehniskus noteikumus atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai balsošanas procedūrai, kuras iepriekš bija Padomes kompetencē. Padomes pilnvaras paliek spēkā, līdz Komisija pieņem attiecīgos tehniskos noteikumus šajā regulā paredzēto pilnvaru pārņemšanai. Lai nepieļautu, ka šādos gadījumos Padome un Komisija pieņem paralēlus noteikumus, Komisijai jābūt tiesībām atcelt Padomes aktus. Visi politiskie noteikumi jāpieņem Padomei saskaņā ar Līguma 37. pantu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr. 11 1. panta 1. punkta i) apakšpunkts
i) augļiem un dārzeņiem, I pielikuma IX daļa (šeit turpmāk “augļu un dārzeņu nozare”);	Svītrots
Grozījums Nr. 12 1. panta 1. punkta j) apakšpunkts
j) augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem, I pielikuma X daļa (šeit turpmāk “augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozare”);	Svītrots
Grozījums Nr. 13 1. panta 1. punkta l) apakšpunkts
l) vīnam, I pielikuma XII daļa (šeit turpmāk “vīna nozare”);	Svītrots
Grozījums Nr. 14 1. panta 2. punkts
2. Attiecībā uz augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna nozari piemēro tikai šādus regulas noteikumus:	Svītrots
a) 3. un 4. pantu;
b) IV daļu;
c) 183. pantu;
d) 184. pantu;
e) 185. pantu;
f) 188. pantu un 189. panta pirmo daļu;
g) 195. panta a) punktu.
Grozījums Nr. 15 2. panta 2. punkta ba) un bb) apakšpunkts (jauni)
	ba) „salīdzināmā cena” ir pamatcena;
	bb) „intervences cena” ir cena, ar kādu notiek intervence.
Grozījums Nr. 16 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts
d) no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam vīna nozarei;	Svītrots
Grozījums Nr. 17 3. panta 2. punkts
2. Augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm tirdzniecības gadus, ja nepieciešams, nosaka Komisija.	Svītrots
Grozījums Nr. 18 9. panta fa) apakšpunkts (jauns)
	fa) cūkgaļai.
Grozījums Nr. 19 39. pants
1. Komisija izveido Kopienas skalas liemeņu klasificēšanai, tai skaitā noteikumus, pēc kuriem dalībvalstis veic paziņošanu par atsevišķu produktu cenām, šādās nozarēs:	1. Kopienas skalas liemeņu klasificēšanai, tai skaitā noteikumus, pēc kuriem dalībvalstis veic paziņošanu par atsevišķu produktu cenām, izveido šādās nozarēs:
a) liellopu un teļa gaļas nozarē — attiecībā uz pieaugušiem liellopiem,	a) liellopu un teļa gaļas nozarē — attiecībā uz pieaugušiem liellopiem,
b) cūkgaļas nozarē,	b) cūkgaļas nozarē,
c) aitu un kazu gaļas nozarē.	c) aitu un kazu gaļas nozarē.
2. Izveidojot 1. punktā minētās Kopienas skalas, Komisija vadās galvenokārt pēc šādiem kritērijiem:	2. Izveidojot 1. punktā minētās Kopienas skalas, tiek ņemti vērā galvenokārt šādi kritēriji:
a) pieaugušu liellopu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;	a) pieaugušu liellopu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;
b) cūku liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to liesās gaļas satura attiecībā pret svaru, nosaka liesās gaļas saturu procentos, pamatojoties uz objektīvu mērījumu, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;	b) cūku liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to liesās gaļas satura attiecībā pret svaru, nosaka liesās gaļas saturu procentos, pamatojoties uz objektīvu mērījumu, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;
c) aitu un kazu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē.	c) aitu un kazu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē.
	2.a Lai nodrošinātu Kopienā šīs regulas vienotu piemērošanu, Kopienas pārbaudes komiteja veic pārbaudes uz vietas.
Vilnas jēru liemeņiem izmanto citus kritērijus — svaru, gaļas nokrāsu un tauku nokrāsu.	Vilnas jēru liemeņiem izmanto citus kritērijus — svaru, gaļas nokrāsu un tauku nokrāsu.
Grozījums Nr. 20 41. panta 1. punkta, f a) apakšpunkts (jauns)
	fa) biškopībā.
Grozījums Nr. 21 47. panta 1. punkts
1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst 3. punkta prasībām un iepirkuma noteikumiem, ko izveido Komisija, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.	1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst 3. punkta prasībām un IIa pielikumā minētajiem iepirkuma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.
Grozījums Nr. 22 50. panta ievaddaļa
Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, jo īpaši:	Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, jo īpaši šādus nosacījumus:
	-a) IIa pielikuma grozījumus;
Grozījums Nr. 23 51. panta ievaddaļa
Lai veicinātu tirdzniecības organizāciju un vienotu tirgus organizāciju darbību atvieglot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot pasākumu, kas saistīts ar produkcijas izņemšanu no tirgus, Komisija var piemērot turpmāk minētos pasākumus dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs:	Lai veicinātu tirdzniecības organizāciju un vienotu tirgus organizāciju darbību atvieglot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot pasākumus, kas saistīti ar produkcijas izņemšanu no tirgus, Komisija var piemērot turpmāk minētos pasākumus dzīvu augu, piena un piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs:
Grozījums Nr. 24 51. panta da) apakšpunkts (jauns)
	da) pasākumus, lai uzlabotu ganāmpulku audzēšanu.
Pamatojums
Regulas priekšlikuma pašreizējā redakcijā nav paredzēti pasākumi attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un līdz ar to uz ganāmpulku audzēšanu; Komisija var noteikt pasākumus, lai piedāvājumu varētu vieglāk pielāgot tirgus prasībām.
Ir atkārtoti jāparedz šī iespēja, ko piedāvā pašreizējās KTO.
Grozījums Nr. 25 52. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Šo regulu piemēro, neierobežojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94 piemērošanu, ar kuru ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu1.   ------------------------- 1 OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 941/2005 (OV L 159, 22.6.2005., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 26 II daļas II sadaļas II nodaļas virsraksts
RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS, STARPNOZARU ORGANIZĀCIJAS, UZŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJAS	RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS, NOZARES ORGANIZĀCIJAS, UZŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJAS
	(Šis grozījums attiecas uz izskatāmā tiesību akta tekstu kopumā; ja to pieņem, ir jāveic tehniski pielāgojumi visā dokumentā.)
Pamatojums
Apzīmētājs „nozares” II nodaļas virsrakstā, aizstājot apzīmētāju „starpnozaru” nodrošina, ka tas patiešām attiecas uz visām ES nozares organizācijām neatkarīgi no to nosaukuma un statusa.
Grozījums Nr. 27 118. panta ievadteikums
Dalībvalstis atzīst starpnozaru organizācijas, kas:	Ņemot vērā īpašos ražošanas nozares noteikumus un neskarot līdzīgu organizāciju atzīšanu attiecībā uz šajā pantā neminētiem produktiem, dalībvalstis saskaņā ar tajās spēkā esošo kārtību atzīst nozares organizācijas, kas:
Pamatojums
Afin de garantir le respect du droit positif des différents Etats membres, il convient de rappeler que l’OCM Unique n’a pas pour objet de modifier les mécanismes nationaux existants, ni de remettre en cause la compétence des Etats membres en la matière, et que les organisations agricoles à caractère interprofessionnel sont nécessairement composées d’organisations représentant d’une part, la production agricole et d’autre part, --selon les besoins et les caractéristiques du produit ou groupe de produits concernés--- le commerce et/ou la transformation de produits agricoles, d’autre part.
Grozījums Nr. 28 118. panta a) apakšpunkts
a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi šādās nozarēs:	a) sastāv no pārstāvju organizācijām, kuras veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību, kā arī pārstrādi kādā no minētajām nozarēm.
i) olīvu nozarē,
ii) tabakas nozarē;
Pamatojums
Sk. pamatojumu 118. panta ievadteikuma grozījumam.
Grozījums Nr. 29 118. panta c) apakšpunkta ievadteikums
c) seko noteiktam mērķim, īpaši:	c) seko noteiktam mērķim, kas jo īpaši var būt šāds:
Pamatojums
Dans de nombreux Etats membres, les interprofessions sont des interlocuteurs privilégiés des autorités publiques, nationales ou communautaires. En particulier, elles permettent la mise en œuvre des politiques d’innovation et de qualité, de promotion et d’information y compris nutritionnelle de l’Union et participent, lorsqu’elles existent, à la mise en place des mesures d’urgence et de sécurité sanitaire en cas de crise sanitaire comme cela fut le cas lors de la crise de l’encéphalite spongiforme bovine. Il convient par conséquent de compléter les buts poursuivis par les interprofessions sans toutefois rendre ceux-ci obligatoires.
Grozījums Nr. 30 118. panta c) apakšpunkta i) daļa
i) lai koncentrētu un koordinētu visu grupas dalībnieku produkcijas piegādi un tirdzniecību,	i) lai koncentrētu un koordinētu attiecīgās produkcijas piegādi un tirdzniecību,
Pamatojums
Sk. pamatojumu 118. panta c) apakšpunkta ievadteikuma grozījumam.
Grozījums Nr. 31 118. panta c) apakšpunkta ii) daļa
ii) lai piemērotu ražošanu vienlaicīgi tirgus prasībām un produkta uzlabošanai,	ii) lai vienlaicīgi piemērotu ražošanu un/vai pārstrādi tirgus prasībām un uzlabotu produktu,
Pamatojums
Sk. pamatojumu 118. panta c) apakšpunkta ievadteikuma grozījumam.
Grozījums Nr. 32 118. panta c) apakšpunkta iv) daļa
iv) lai veiktu ražošanas uzlabošanas metožu un tirgus attīstības pētniecību.	iv) lai pētītu jaunās noturīgās ražošanas metodes un eksperimentētu ar tām, kā arī veiktu tirgus attīstības pētniecību.
Grozījums Nr. 33 118. panta c) apakšpunkta iva) daļa (jauna)
	iva) lai veicinātu jauninājumus, kvalitatīvus uzlabojumus, dažādību, produktu drošumu, vides saglabāšanu, bioloģisko daudzveidību.
Grozījums Nr. 34 118. panta c) apakšpunkta ivb) daļa (jauna)
	ivb) lai nodrošinātu informāciju par produktu visā ražošanas un tirdzniecības, kā arī produkta veicināšanas procesā.
Grozījums Nr. 35 118. panta c) apakšpunkta 2.a daļa (jauna)
	Nozares organizācijas var prasīt, lai iestādes, kuras ir tās atzinušas, nosaka, ka šajās iestādēs pieņemtie noteikumi, apstiprinātie nolīgumi un metodes ir obligātas visiem tirgus dalībniekiem, kuru darbība ir saistīta ar attiecīgo produktu vai produkta grupu.
Grozījums Nr. 36 124. pants
124. pants	124. pants
1. Neskarot gadījumus, kad ievešanas atļaujas pieprasa saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka ievešanas atļauja vajadzīga viena vai vairāku produktu ievešanai Kopienā šādās nozarēs:	1. Lai Kopienā ievestu jebkādus labības, cukura, rīsu, linu un kaņepju, piena nozares produktus, liellopu un teļa gaļas nozares produktus (I pielikuma XV daļas a) punktā minētos), kā arī olīvu nozares produktus (produktus ar KN kodu 1509, 1510 00, 0709 90 39, 0711 20 90, 2306 90 19, 1522 00 31 un 1522 00 39) ir jāuzrāda ievešanas atļauja.
a) labības nozare,	Tomēr var noteikt atkāpi:
b) rīsu nozare,	a) graudaugu produktiem, kas būtiski neietekmē konkrētā tirgus apgādi;
c) cukura nozare,	b) ja atsevišķiem cukura vai rīsu ievedumiem nav nepieciešama ievešanas atļauja.
d) sēklu nozare,
e) olīvu nozare — attiecībā uz produktiem ar KN kodu 1509, 1510 00, 0709 90 39, 0711 20 90, 2306 90 19, 1522 00 31 un 1522 00 39,
f) linu un kaņepju nozare — attiecībā uz kaņepēm,
g) banānu nozare,
h) dzīvu augu nozare,
i) liellopu un teļa gaļas nozare,
j) piena un piena produktu nozare,
k) cūkgaļas nozare,
l) aitu un kazu gaļas nozare,
m) olu nozare,
n) mājputnu gaļas nozare,
o) etilspirta nozare.
	1.a Attiecībā uz citām nozarēm un produktiem, neskarot gadījumus, kad ievešana atļauja ir pieprasīta saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka ievedumiem Kopienā ir vajadzīga ievešanas atļauja.
2. Piemērojot 1. punktu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc ievešanas atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu ievešanas uzraudzībai.	2. Piemērojot 1. punktu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc ievešanas atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu ievešanas uzraudzībai.
Pamatojums
La présence d’un certificat à l’importation est un élément clef pour assurer le suivi des marchés agricoles et donner une effectivité à la préférence communautaire. De nombreux secteurs sont soumis à des certificats obligatoires, compte tenu de leur grande sensibilité à l’importation. Pour d’autres secteurs, dont les caractéristiques économiques sont différentes, les certificats sont facultatifs et liés à l’appréciation de la Commission.
L’amendement rétablit le système antérieur : la suppression des certificats, dans les domaines où ces derniers sont obligatoires, sera nécessairement soumise au Conseil qui pourra s’assurer qu’un dispositif alternatif efficace de suivi des marché a été mis en place et que ces certificats n’ont plus de fonction au regard du marché concerné.
Grozījums Nr. 37 135. panta 2. punkts
2. Papildu ievedmuitas nodokli neuzliek, ja attiecīgie ievedumi nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.	2. Padome pārbauda, vai papildu ievedmuitas nodoklis nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī nodokļa ietekme nav neproporcionāla paredzētajam mērķim.
Pamatojums
L’article 135.2 n’est pas nécessaire à l’activation de cette disposition au regard des accords à l’OMC. Cette règle interne dénature la clause de sauvegarde spéciale dans le domaine agricole en la soumettant au même niveau d’exigence que les autres clauses de sauvegarde des autres accords de l’OMC ou du GATT (antidumping, clause générale…). Or, s’agissant de produits agricole, le déclenchement doit être rapide et ne peut attendre la production de longues études : le préjudice est en effet immédiat et aggravé s’agissant de produits périssables et soumis à des cycles de production annuels où les recettes potentielles se font souvent sur une période très courte. Il convient de simplifier le déclenchement de la clause de sauvegarde spéciale afin d’éviter les blocages rencontrés, par exemple, lors des crises de la pomme en 2005 et 2006. L’article 135.2 dénature en effet le dispositif.
L’amendement propose que la vérification du caractère éventuellement disproportionné soit réalisé par la Conseil ce qui devrait permettre à la fois que le déclenchement de la clause ne soit pas automatique, mais qu’il reste possible matériellement à faire dans des temps permettant à cette clause d’être efficace.
Grozījums Nr. 38 187. panta 1.a daļa (jauna)
	Komisija, pieņemot šos noteikumus, cenšas ievērot izmaksu lietderības principu un garantē dalībvalstīm, ka šo noteikumu rezultātā pārmērīgi nepalielinās valsts budžeta maksājumi.
Pamatojums
Jauno noteikumu rezultātā nedrīkst rasties nesamērīgi maksājumi dalībvalstīm, kuras izveido savus pārbaudes dienestus.
Grozījums Nr. 39 187. panta 2.a daļa (jauna)
	Veicot procedūras pirms šo sodu piemērošanas, tiek ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu saskaņā ar 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.
Pamatojums
Ir svarīgi nodrošināt augsta līmeņa juridisko noteiktību un tiesiskuma ievērošanu, piemērojot šajā pantā paredzētos sodus.
Grozījums Nr. 40 188. panta 1. punkts
1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja (še turpmāk — „Komiteja”).	1. Atkarībā no attiecīgā tirgus rakstura Komisijai palīdz gaļas, piena produktu, augu izcelsmes produktu vai daudzgadīgo augu nozares pārvaldības komiteja.
	1.a Komisija, izmantojot procedūras un pietiekamu finansējumu, nodrošina, ka dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem ir augsts kompetences līmenis.
Pamatojums
Šis Komisijas priekšlikums neļauj nodrošināt pietiekama līmeņa ekspertīzi tādu lēmumu pieņemšanā, kuri ir pielāgoti lauksaimniecības tirgu īpatnībām. Šī regula jāīsteno, ņemot vērā lauksaimniecības tirgu atšķirīgos apstākļus. Grozījuma priekšlikumā ir paredzēts atjaunot vairākas pārvaldības komitejas atbilstīgi tirgu atšķirībām. Juridiskās garantijas ir nozīmīgākas nekā tās, ko dod apakškomitejas vai darba grupas vienotā komitejā.
Grozījums Nr. 41 188. panta 1.b punkts (jauns)
	1.b Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas pieņemšanas Komisija izvērtē pārvaldības komiteju un nozares ekspertu grupu pieredzi, par ko Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu kopā ar dalībvalstu komentāriem.
Grozījums Nr. 42 188. panta 1.c punkts (jauns)
	1.c Uz pārvaldības komiteju sanāksmēm attiecas Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punkts.
Grozījums Nr. 43 188. panta 3. punkts
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.	3. Komitejas pieņem savus reglamentus.
Grozījums Nr. 44 195. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) no 2008. gada 1. janvāra — Regulas (EEK) Nr. 234/68, (EEK) Nr. 827/68, (EEK) Nr. 2517/69, (EEK) Nr. 2728/75, (EEK) Nr. 2729/75, (EEK) Nr. 2759/75, (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75, (EEK) Nr. 1055/77, (EEK) Nr. 2931/79, (EEK) Nr. 1358/80, (EEK) Nr. 3730/87, (EEK) Nr. 4088/87, (EEK) Nr. 2075/92, (EEK) Nr. 2077/92, (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 2529/2001, (EK) Nr. 670/2003, (EK) Nr. 797/2004 un (EK) Nr. 1952/2005;	a) no 2008. gada 1. janvāra — Regulas (EEK) Nr. 234/68, (EEK) Nr. 827/68, (EEK) Nr. 2728/75, (EEK) Nr. 2729/75, (EEK) Nr. 2759/75, (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75, (EEK) Nr. 1055/77, (EEK) Nr. 2931/79, (EEK) Nr. 1358/80, (EEK) Nr. 3730/87, (EEK) Nr. 4088/87, (EEK) Nr. 2075/92, (EEK) Nr. 2077/92, (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 2529/2001, (EK) Nr. 670/2003, (EK) Nr. 797/2004 un (EK) Nr. 1952/2005;
Grozījums Nr. 45 198. panta 2. punkta e) apakšpunkts
e) vīna nozarē un 191. pantu no 2008. gada 1. augusta;	Svītrots
Grozījums Nr. 46 I pielikuma IX daļa
Komisijas ierosinātais teksts
IX daļa. Augļi un dārzeņi
Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
KN kods Apraksts        0702 00 00 Svaigi vai dzesināti tomāti        0703 Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi ķiploku dārzeņi, svaigi vai dzesināti        0704 Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un līdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai dzesināti        0705 Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai dzesināti        0706 Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un līdzīgi pārtikas sakņu dārzeņi, svaigi vai dzesināti        0707 00 Svaigi vai dzesināti gurķi un kornišoni        0708 Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai dzesināti ex   0709 Svaigi vai dzesināti citi dārzeņi, izņemot dārzeņus, kas iekļauti 0709 60 91., 0709 60 95., 0709 60 99., 0709 90 31., 0709 90 39. un 0709 90 60. apakšpozīcijā ex   0802 Citi rieksti, svaigi vai žāvēti, arī lobīti vai mizoti, izņemot 0802 90 20. apakšpozīcijā iekļautos beteļriekstus un kolas riekstus        0803 00 11 Svaigi miltu banāni ex   0803 00 90 Žāvēti miltu banāni        0804 20 10 Svaigas vīģes        0804 30 00 Ananasi        0804 40 00 Avokado        0804 50 00 Guavas, mango un mangostīni        0805 Svaigi vai žāvēti citrusaugļi        0806 10 10 Svaigas galda vīnogas        0807 Svaigas melones (ieskaitot arbūzus) un papaijas        0808 Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas        0809 Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un dzeloņplūmes        0810 Citi svaigi augļi        0813 50 31            0813 50 39 Maisījumi tikai no žāvētiem 0801. un 0802. pozīcijā iekļautajiem riekstiem        1212 99 30 Ceratonija
Parlamenta izdarītais grozījums
Svītrots
Grozījums Nr. 47 I pielikuma X daļa Komisijas ierosinātais teksts X daļa. Apstrādāti augļu un dārzeņu produkti Attiecībā uz apstrādātiem augļu un dārzeņu produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
KN kods Apraksts a) ex  0710 Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), izņemot 0710 40 00. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu, 0710 80 10. apakšpozīcijā iekļautās olīvas un 0710 80 59. apakšpozīcijā iekļautos Capsicum un Pimenta ģints dārzeņus   ex  0711 Dārzeņi, kuri konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot 0711 20. apakšpozīcijā iekļautās olīvas, 0711 90 10. apakšpozīcijā iekļautos Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņus un 0711 90 30. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu   ex  0712 Žāvēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabalos vai šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti, izņemot ex 0712 90 05. apakšpozīcijā iekļautos kartupeļus, kas dehidrēti, izmantojot mākslīgo žāvēšanu un nav derīgi tūlītējais lietošanai, ex 0712 90 11. un 0712 90 19. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu un ex 0712 90 90. apakšpozīcijā iekļautās olīvas        0804 20 90 Žāvētas vīģes         0806 20 Rozīnes   ex  0811 Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, izņemot ex 0811 90 95. apakšpozīcijā iekļautos saldētos banānus   ex  0812 Augļi un rieksti, kuri ir konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot ex 0812 90 98. apakšpozīcijā iekļautos banānus   ex  0813 Žāvēti augļi, kas nav iekļauti 0801.–0806. pozīcijā; riekstu un žāvētu augļu maisījumi, kas iekļauti šajā nodaļā, izņemot tikai to riekstu maisījumus, kuri iekļauti 0801. un 0802. pozīcijas 0813 50 31. un 0813 50 39. apakšpozīcijā         0814 00 00 Citrusaugļu vai meloņu (ieskaitot arbūzu) mizas, svaigas, saldētas, žāvētas vai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā īslaicīgai glabāšanai         0904 20 10 Žāvēti dārzeņpipari, kas nav drupināti vai malti b) ex  0811 Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu   ex  1302 20 Pektīnvielas un pektināti   ex  2001 Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas, izņemot: -          Capsicum ģints augļus, kas nav 2001 90 20. apakšpozīcijā iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari -          cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas iekļauta 2001 90 30. apakšpozīcijā -          2001 90 40. apakšpozīcijā iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes -          palmu serdes, kas iekļautas 2001 90 60. apakšpozīcijā -          olīvas, kas iekļautas 2001 90 65. apakšpozīcijā -          vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas ex 2001 90 99. apakšpozīcijā        2002 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti        2003 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles   ex  2004 Saldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav 2006. pozīcijā iekļautie produkti, izņemot ex 2004 90 10. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), 2004 90 30. apakšpozīcijā iekļautās olīvas un kartupeļus, kuri sagatavoti vai konservēti 2004 10 91. apakšpozīcijā iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā   ex  2005 Nesaldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav 2006. pozīcijā iekļautie produkti, izņemot 2005 70. apakšpozīcijā iekļautās olīvas, 2005 80 00. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) un Capsicum ģints augļus, kuri nav 2005 99 10. apakšpozīcijā iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari, un kartupeļi, kuri sagatavoti vai konservēti 2005 20 10. apakšpozīcijā iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā   ex  2006 00 Augļi, rieksti, augļu mizas un pārējās augu daļas, kas konservētas ar cukuru (sausinātas, glazētas vai kristalizētas), izņemot ex 2006 00 38. un ex 2006 00 99. pozīcijā iekļautos banānus, kas konservēti ar cukuru   ex  2007 Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot: –         homogenizētus banānu produktus, kas iekļauti ex 2007 10. apakšpozīcijā –         banānu džemus, želejas, marmelādes, biezeņus vai pastas, kas iekļautas ex 2007 99 39., ex 2007 99 57. un ex 2007 99 98. apakšpozīcijā   ex  2008 Citur neminēti vai neiekļauti augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, kas sagatavotas vai konservētas citādā veidā, ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu vai bez tās, izņemot –         zemesriekstu sviestu, kas iekļauts 2008 11 10. apakšpozīcijā –         palmu serdes, kas iekļautas 2008 91 00. apakšpozīcijā –         kukurūzu, kas iekļauta 2008 99 85. apakšpozīcijā –         2008 99 91. apakšpozīcijā iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes –         vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas ex 2008 99 99. apakšpozīcijā –         citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumus, kas iekļauti ex 2008 92 59., ex 2008 92 78., ex 2008 92 93. un ex 2008 92 98. apakšpozīcijā –         citādi sagatavotus vai konservētus banānus, kas iekļauti ex 2008 99 49., ex 2008 99 67. un ex 2008 99 99. apakšpozīcijā   ex  2009 Augļu sulas (izņemot vīnogu sulu un vīnogu misu, kas iekļauta 2009 61. un 2009 69. apakšpozīcijā, un banānu sulu, kas iekļauta ex 2009 80. apakšpozīcijā) un dārzeņu sulas, kas nav fermentētas un nesatur spirta piedevu, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās
Parlamenta izdarītais grozījums
Svītrots
Grozījums Nr. 48 I pielikuma XII daļa
Komisijas ierosinātais teksts
XII daļa. Vīni
Attiecībā uz vīnu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:
KN kods Apraksts a)      2009 61   2009 69 Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu)      2204 30 92   2204 30 94   2204 30 96   2204 30 98 Citas vīnogu misas, izņemot to, kura atrodas fermentācijas procesā vai kurai fermentācija apturēta bez alkohola pievienošanas b) ex  2204 Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misu, kas nav iekļauta 2009. pozīcijā, izņemot citu vīnogu misu, kas iekļauta 2204 30 92., 2204 30 94., 2204 30 96. un 2204 30 98. apakšpozīcijā c)      0806 10 90 Svaigas vīnogas, izņemot galda vīnogas      2209 00 11   2209 00 19 Vīna etiķis d)      2206 00 10 Čagu ekstrakta vīns      2307 00 11   2307 00 19 Vīna nogulsnes      2308 00 11   2308 00 19 Vīnogu čagas
Parlamenta izdarītais grozījums
Svītrots
Grozījums Nr. 49 II a pielikums (jauns)
Parlamenta izdarītais grozījums
BIEŠU IEPIRKŠANAS NOTEIKUMI
I IEDAĻA
Šajā pielikumā „piegādes līguma līgumslēdzējas puses” ir:
a) cukura ražošanas uzņēmumi (še turpmāk saukti „ražotāji”)
un
b) cukurbiešu pārdevēji (še turpmāk saukti „pārdevēji”).
II IEDAĻA
1. Piegādes līgumus par konkrētu kvotas cukurbiešu daudzumu sastāda rakstveidā.
2. Piegādes līgumos norāda, vai ir iespējams piegādāt papildu cukurbiešu daudzumus, un ar kādiem noteikumiem.
III IEDAĻA
1. Piegādes līgumos norāda cukurbiešu daudzuma iepirkuma cenas ar nosacījumu, ka jānošķir tas, vai cukura daudzumi, ko paredzēts saražot no piegādātajām cukurbietēm, ir
– kvotas cukurs,
– ārpuskvotas cukurs.
Attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem daudzumiem šīs cenas nedrīkst būt zemākas par cukurbiešu minimālo cenu, kas norādīta Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju 5. panta 1. punktā[2].
2. Piegādes līgumos paredz noteiktu cukura saturu cukurbietēs. Tajos iekļauj konversijas skalu, norādot dažādos cukura satura līmeņus un faktorus, lai piegādāto cukurbiešu daudzumus pārvērstu daudzumos, kas atbilst piegādes līgumā norādītajam cukura saturam.
Skalas pamatā ir iznākumi, kas atbilst dažādiem cukura satura līmeņiem.
3. Ja pārdevējs ir parakstījis piegādes līgumu ar ražotāju par cukurbiešu piegādi kvotas cukura ražošanai, tad visas minētā pārdevēja piegādes, kas konvertētas saskaņā ar šīs iedaļas 2. punktu, uzskata par cukurbiešu piegādēm kvotas cukura ražošanai, ievērojot piegādes līgumā precizēto cukurbiešu daudzumu.
4. Ražotāji, kuru saražotais cukura daudzums ir mazāks par tiem piešķirto cukurbiešu kvotu, par ko tie ir parakstījuši pirms sēšanas piegādes līgumus, cukurbiešu daudzumu, kas atbilst jebkurai papildu produkcijai minētās kvotas robežās, sadala pārdevējiem, ar kuriem ir noslēgti pirms sēšanas piegādes līgumi par cukurbiešu piegādi kvotas cukura ražošanai.
Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.
IV IEDAĻA
1. Piegādes līgumos iekļauj noteikumus par cukurbiešu piegādes posmiem un par piegāžu parasto ilgumu.
2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, ir noteikumi, ko piemēroja iepriekšējā tirdzniecības gadā, ņemot vērā faktisko produkcijas apjomu; nozares nolīgumos var paredzēt atkāpes no tiem.
V IEDAĻA
1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu savākšanas centrus.
2. Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, savākšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties.
Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.
3. Līgumos paredz, ka izmaksas par iekraušanu un transportēšanu no savākšanas centriem sedz ražotājs, ievērojot īpašas vienošanās, kuru pamatā ir vietējie noteikumi vai līdz iepriekšējam tirdzniecības gadam spēkā esošā kārtība.
4. Tomēr Dānijā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā, Portugālē, Somijā un Apvienotajā Karalistē, kur pārdevējs sedz izmaksas par cukurbiešu piegādi līdz fabrikai, piegādes līgumos paredz, ka ražotājiem jāpiedalās iekraušanas un transportēšanas izmaksu segšanā, un nosaka attiecīgo procentuālo daļu vai summu.
VI IEDAĻA
1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu pieņemšanas punktus.
2. Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, pieņemšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties. Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.
VII IEDAĻA
1. Piegādes līgumos paredz cukura satura noteikšanu, izmantojot polarimetrisko metodi. Pieņemšanas laikā paņem cukurbiešu paraugu.
2. Nozares nolīgumos var paredzēt paraugu ņemšanu citā posmā. Tādā gadījumā piegādes līgumā paredz korekciju, kas vajadzīga, lai kompensētu cukura satura samazinājumu laikā no pieņemšanas līdz parauga ņemšanai.
VIII IEDAĻA
Piegādes līgumos paredz bruto svara, taras un cukura satura noteikšanu, izmantojot vienu no šādām procedūrām:
a) ražotājs un cukurbiešu audzētāju nozares organizācija kopīgi veic noteikšanu, ja tas paredzēts nozares nolīgumā;
b) cukurbiešu audzētāju nozares organizācijas uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs;
c) attiecīgās dalībvalsts atzīta eksperta uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs ar noteikumu, ka pārdevējs sedz izmaksas.
IX IEDAĻA
1. Piegādes līgumos ražotājiem pieprasa izpildīt vienu vai vairākas no turpmāk minētajām saistībām attiecībā uz visu piegādāto cukurbiešu daudzumu:
a) bez maksas atdot pārdevējam svaigo masu, kas iegūta no piegādāto cukurbiešu tonnas, no fabrikas;
b) bez maksas atdot pārdevējam daļu no presētās vai žāvētās, vai žāvētas un melasi saturošās cukurbiešu masas, no fabrikas;
c) atdot pārdevējam presēto vai žāvēto cukurbiešu masu, no fabrikas; tādā gadījumā ražotājs var prasīt, lai pārdevējs sedz presēšanas vai žāvēšanas izdevumus;
d) izmaksāt pārdevējam kompensāciju, ņemot vērā attiecīgās cukurbiešu masas pārdošanas iespējas.
Ja kāda daļa no visu piegādāto cukurbiešu daudzuma ir pakļauta citādai apstrādei, piegādes līgums uzliek vairākas no saistībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.
2. Nozares nolīgumos var paredzēt biešu masas piegādi citā posmā, kas nav minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
X IEDAĻA
1. Piegādes līgumos nosaka avansa maksājumu un cukurbiešu iepirkuma cenas samaksas termiņus.
2. Termiņi, kas minēti 1. punktā, ir tie termiņi, kas ir spēkā iepriekšējā tirdzniecības gadā. Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.
XI IEDAĻA
Ja piegādes līgumos paredz noteikumus, kas attiecas uz šajā pielikumā aplūkotajiem jautājumiem, vai ja tajos ir noteikumi, kas reglamentē citus jautājumus, minēto līgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.
XII IEDAĻA
1. Nozares nolīgumi ietver arbitrāžas klauzulas.
2. Ja nozares nolīgumos Kopienas, reģionālā vai vietējā līmenī paredz noteikumus, kas attiecas uz šo regulu, vai ja tajos ir noteikumi, kas reglamentē citus jautājumus, minēto nolīgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.
3. Nolīgumos, kas minēti 2. punktā, jo īpaši paredz
a) noteikumus par to cukurbiešu daudzumu sadalījumu pārdevējiem, kurus ražotājs nolemj iepirkt pirms sēšanas, lai ražotu kvotas cukuru;
b) III iedaļas 4. punktā minētos sadales noteikumus;
c) III iedaļas 2. punktā minēto konversijas skalu;
d) noteikumus par audzējamo cukurbiešu šķirņu sēklu izvēli un piegādi;
e) piegādājamo cukurbiešu minimālo cukura saturu;
f) prasību attiecībā uz ražotāja un pārdevēja pārstāvju apspriešanos, pirms noteikt cukurbiešu piegāžu sākuma datumu;
g) piemaksu pārdevējiem par ātrām vai novēlotām piegādēm;
h) informāciju par
i) IX  iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā minēto cukurbiešu masas daļu,
ii) IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētajām izmaksām,
iii) IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā minēto kompensāciju;
i) to, ka pārdevējs izņem biešu masu;
j) neskarot noteikumus par kvotas cukurbiešu minimālo cenu, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 318/2006 5. panta 1. punktā, noteikumus par to, kā starp ražotāju un pārdevējiem sadalāma cukura salīdzināmās cenas un faktiskās pārdošanas cenas starpība.
XIII IEDAĻA
Ja nav nozares nolīguma par to, kā starp pārdevējiem būtu sadalāmi cukurbiešu daudzumi, kas paredzēti kvotas cukura ražošanai un ko ražotājs piedāvā nopirkt pirms sēšanas, attiecīgā dalībvalsts pati var noteikt minētās sadales noteikumus.
Ar šiem noteikumiem tradicionālajiem cukurbiešu pārdevējiem, kas pārdod cukurbietes kooperatīviem, var piešķirt arī tādas piegādes tiesības, kas nav tiesības, kuras tie varētu izmantot, ja būtu minēto kooperatīvu locekļi.

(Tiek daļēji pārņemts Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 II pielikums.)

• [1]  OV vēl nav publicēts.
• [2]  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Īstenojot rīcības plānu kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai, Komisija kā vienu no pasākumiem ir izvirzījusi priekšlikumu regulai, kas apvieno pašreizējo divdesmit vienu regulu par kopējā tirgus organizācijām, kuras saistītas ar nozarēm, un apkopo šīs regulas vienotā pamatregulā, lai pilnveidotu un vienkāršotu tiesisko sistēmu, neizmainot politikas pamatprincipus.

Šis priekšlikums ir papildu pasākums stratēģijai, ko uzsāka ar 2003. gada kopējās lauksaimniecības politikas reformu, ar kuru nodibināja horizontālo tiesisko sistēmu visiem tiešajiem maksājumiem un apkopoja atbalsta shēmu sistēmu Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (vienotās apmaksas sistēma).

Šī priekšlikuma rezultāts būs saskaņotu noteikumu vienota pakete tādās tradicionālās jomās kā intervence, privātā uzglabāšana, importa tarifu kvotas, eksporta kompensācijas, aizsardzības pasākumi, valsts atbalsts, konkurences noteikumi un datu pārraide.

Pašreizējie ar nozari saistītie noteikumi ir pārstrādāti, izveidojot jaunus dokumentus vai politikas jomas, un pēc iespējas iekļauti horizontālajos noteikumos.

Tas ir iespējams, jo lielākajai daļai pamatregulu ir vienota struktūra un daudz kopīgu noteikumu. Tas jo īpaši ir attiecināms uz tirdzniecības noteikumiem ar trešām valstīm un vispārīgiem noteikumiem, bet zināmā mērā arī uz likumiem saistībā ar iekšējo tirgu.

Nozares pamatnoteikumi iekļauj dažādus risinājumus identiskām vai līdzīgām problēmām, kuras Komisija ir saskaņojusi un vienkāršojusi savā priekšlikumā ar horizontālo pieeju.

Spēkā esošās reformas par tirgus organizācijām sākumā netiks skartas, bet to rezultāts pakāpeniski tiks iekļauts regulā.

Ir izteikts priekšlikums, lai ierosinātās regulas noteikumi stātos spēkā tādā veidā, kas nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunajiem tiesību aktiem. Pēc šīs kopējā tirgus organizācijas izveidošanas kopumā ir iespējams atcelt 41 regulu.

Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana

Ar šo priekšlikumu Komisija ir uzsākusi mērķtiecīgu un apsveicamu projektu. Pat ja visiem, kas līdz šim bijuši saistīti tikai ar vienu vai dažām tirgus organizācijām, uzreiz nešķiet, ka šis projekts ir acīmredzams politikas vienkāršošanas mehānisms, tad tas, iespējams un cerams, drīz vien pēc iepazīšanās ar to, tāds kļūs. Tiem, kuri ir iesaistījušies vairākās ar nozari saistītās tirgus organizācijās vai vēlas iegūt pārskatu par dažādām tirgus organizācijām, šī apvienotā likumu pakete ir apsveicams atbalsts.

Šī tiesību aktu pakete izveido lauksaimniecības nozari reglamentējošu sistēmu, un galvenajam mērķim jābūt skaidrības radīšanai par šo normatīvo sistēmu tādā veidā, lai tie, kam šie likumi ir paredzēti, to arī uztvertu kā politikas vienkāršošanu.

Komisija vairākkārt ir apstiprinājusi, ka ir veiktas vienīgi tehniskas izmaiņas un vienkāršošana nav jāuzskata par mēģinājumu mainīt politikas pamatprincipus.

Tomēr Komisija ir ierosinājusi valsts intervences atcelšanu cūkgaļai, pamatojot to ar gluži neticamu iemeslu — shēma nav izmantota trīsdesmit gadus, bet, šādi rīkojoties, Komisija uzsāk politiskas izmaiņas. Lai piešķirtu maksimālu ticamību tam, ka Komisijas rīcībai ir vienīgi tehniski iemesli, referents uzskata, ka intervences shēma cūkgaļai ir jāsaglabā, tādējādi pierādot, ka izmaiņām šajā priekšlikumā ir vienīgi tehnisks raksturs.

Vienota pamatregula

Ja visi nozares noteikumi jāapkopo vienā vienotā pamatregulā, loģiski izriet, ka tie nozares noteikumi, kurus pašlaik pārstrādā un svītro no šī priekšlikuma, jāiekļauj pēc reformu pabeigšanas. Tāpēc nevajadzētu priekšlaikus gaidīt rezultātus un piemērot atsevišķus reformas fragmentus.

Padomes pilnvaru nodošana Komisijai

Komisija uzskata, ka pašreizējo Padomes regulu dažiem noteikumiem ir tikai tehnisks raksturs, tāpēc Padomei saglabāt uzraudzības pilnvaras nav mērķtiecīgi. Ņemot vērā šos noteikumus, tiek ierosināts, lai uzraudzības pilnvaras nodotu Komisijai, kurai palīdzēs pārvaldības komiteja.

Šie tehniska rakstura noteikumi saistās ar tādiem tehniskiem elementiem kā līguma noteikumi, paziņošanas un informācijas izpaušanas prasības attiecībā uz nozaru līgumiem, privātai uzglabāšanai paredzēto produktu sarakstu izveidošana un citi, kurus Padome līdz šim varēja pieņemt bez iepriekšējas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu („otrās paaudzes noteikumi”).

Tā kā šiem noteikumiem piemīt tikai tehnisks raksturs, referents uzskata, ka ir saprātīgi nodot Komisijai uzraudzības pilnvaras, jo tā spēj pieņemt lēmumus ātri un efektīvi. Jebkurš politiska rakstura lēmums turpmāk joprojām jāpieņem saskaņā ar EK līguma 37. pantā noteikto procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Vienotas pārvaldības komitejas izveidošana

Saistībā ar priekšlikumu par tiesību aktu vienkāršošanu, Komisija turklāt ierosina to, ka jābūt tikai vienai pārvaldības komitejai. Ņemot vērā pavisam neseno kopējās lauksaimniecības politikas reformu, šķiet riskanti samazināt pārvaldības komiteju skaitu laikā, kad tiek apkopota pašreizējo likumu pakete, bet šī skaita samazināšana tikai līdz vienai pārvaldības komitejai rada šaubas par to, vai vienlaikus ir iespējams nodrošināt nepieciešamo nozares novērtējumu. Komisija priekšlikumā pietiekami neizskaidro to, kā tikai viena pārvaldības komiteja spēs veikt nepieciešamo nozares novērtējumu un darboties praksē.

Ir liela atšķirība starp tirgus mehānismiem, kurus piemēro dažādās nozarēs, un tāpēc jābūt obligātai prasībai, lai darbotos vismaz divas pārvaldības komitejas; viena no tām būtu atbildīga par dzīvnieku izcelsmes produktiem, bet otra par augu izcelsmes produktiem. Šīs divas galvenās jomas ir tik daudzveidīgas, ka ļoti nopietni jāapsver, vai nav nepieciešams izveidot vairāk nekā divas pārvaldības komitejas. Turklāt jānodrošina, ka pārvaldības komitejas saņems nepieciešamo atbalstu nozares novērtēšanā no dalībvalstīm un Komisijas.

Komisijai jādod vērtējums šajā jautājumā divu gadu laikā, un pēc šī termiņa jābūt iespējai mainīt pārvaldības komiteju skaitu un darba organizācijas veidu, ja to uzskata par nepieciešamu, kā arī jāsniedz vajadzīgais nozares novērtējums.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes regula, ar ko izveido kopīgo lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem
Atsauces	COM(2006)0822 - C6-0045/2007 - 2006/0269(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	16.1.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 18.1.2007
Datums, kad paziņoja plenārsēdē	Niels Busk 19.12.2006
Izskatīšana komitejā	23.1.2007		11.4.2007
Pieņemšanas datums	8.5.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	30 0 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Katerina Batzeli, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Dumitru Gheorghe Mircea Coşea, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Carmen Fraga Estévez, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Atilla Béla Ladislau Kelemen, Heinz Kindermann, Véronique Mathieu, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Radu Podgorean, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Witold Tomczak, Donato Tommaso Veraldi, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Esther De Lange, Hynek Fajmon, Ilda Figueiredo, Jan Mulder, James Nicholson, Armando Veneto