Procedūra : 2005/0042A(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0184/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0184/2007

Debates :

PV 09/07/2007 - 16
CRE 09/07/2007 - 16

Balsojumi :

PV 10/07/2007 - 8.30
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0318

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM     ***II
PDF 192kWORD 143k
14.5.2007
PE 386.560v02-00 A6-0184/2007

par Padomes kopējo nostāju, ko tā pieņēmusi 2007. gada 22. martā, nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2007.–2013. gadam)

(16369/2/2006 – C6‑0100/2007 – 2005/0042A(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Antonios Trakatellis

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes kopēju nostāju, ko tā pieņēmusi 2007. gada 22. martā, nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2007.–2013. gadam)

(16369/2/2006 – C6‑0100/2007 – 2005/0042A(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (16369/2/2006 – C6‑0100/2007),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) par Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2005)0115)(2),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0234)(3),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0184/2007),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes kopējā nostāja  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

7. apsvērums

(7) PVO Eiropas reģionā astoņi galvenie mirstības un saslimstības iemesli, ko izraisījušas neinfekcijas slimības, ir sirds un asinsvadu slimības, psihoneiroloģiski traucējumi, vēzis, gremošanas orgānu slimības, elpošanas orgānu slimības, maņu orgānu traucējumi, muskulatūras un skeleta saslimšanas un cukura diabēts.

 

(7) PVO Eiropas reģionā astoņi galvenie mirstības un saslimstības iemesli, ko izraisījušas neinfekcijas slimības, ir sirds un asinsvadu slimības, psihoneiroloģiski traucējumi, vēzis, gremošanas orgānu slimības, elpošanas orgānu slimības, maņu orgānu traucējumi, muskulatūras un skeleta saslimšanas un cukura diabēts. Tādēļ Komisijai šīs pamatprogrammas darbības laikā būtu jāsagatavo Padomes ieteikumiem priekšlikumi par izplatītāko slimību profilaksi, diagnosticēšanu un kontroli.

Pamatojums

Reinstating amendment 105 of 1st reading (new place). The transferring of best practice across Europe for major diseases will undoubtedly add value to national health strategies. EU actions are also justified in terms of efficiency as well as addressing inequalities between Member States by reducing inconsistency in national policies. The diseases have already, to varying degrees, attracted EU attention but incoherently it follows that Europe should contribute now to prevention, diagnosis and control in these areas. Europe’s major diseases include cardiovascular diseases, cancer, diabetes and mental illness.

Grozījums Nr. 2

10. apsvērums

(10) Programmas pamatā vajadzētu būt sasniegumiem, kas gūti iepriekšējā Kopienas rīcības programmā sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gadam). Tai būtu jāveicina augsta līmeņa fiziskās un garīgās veselības sasniegšana un lielāka vienlīdzība veselības aizsardzības jautājumos visā Kopienā, virzot darbības uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselības aizsardzību, novērstu cilvēka saslimšanas, veselības traucējumus un apdraudējumus veselībai ar mērķi cīnīties pret saslimstību un pāragru mirstību.

(10) Programmas pamatā vajadzētu būt sasniegumiem, kas gūti iepriekšējā Kopienas rīcības programmā sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gadam). Tai būtu jāveicina augsta līmeņa fiziskās un garīgās veselības sasniegšana un lielāka vienlīdzība veselības aizsardzības jautājumos visā Kopienā, virzot darbības uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselības aizsardzību, novērstu cilvēka saslimšanas, veselības traucējumus un apdraudējumus veselībai ar mērķi cīnīties pret saslimstību un pāragru mirstību. Ar programmas palīdzību būtu jānodrošina pilsoņiem arī labāka piekļuve informācijai, tādējādi nodrošinot tiem iespējas pieņemt lēmumus, kas vislabāk atbilst viņu interesēm.

Pamatojums

Ar šīs programmas palīdzību būtu jānodrošina iespējas sniegt pilsoņiem informāciju par veselības jautājumiem, veicinot viņu zināšanas un izvēles iespējas.

Grozījums Nr. 3

18. apsvērums

(18) Paraugprakse ir svarīga, jo par veselības veicināšanu un profilaksi būtu jāspriež, pamatojoties uz efektivitāti un lietderību, nevis tikai uz ekonomiskiem nosacījumiem. Būtu jāveicina paraugprakses izmantošana un jaunākās slimību un traumu ārstēšanas metodes, lai novērstu turpmāku veselības pasliktināšanos, un būtu jāizveido Eiropas reto slimību centru tīkli.

(18) Paraugprakse ir svarīga, jo par veselības veicināšanu un profilaksi būtu jāspriež, pamatojoties uz efektivitāti un lietderību, nevis tikai uz ekonomiskiem nosacījumiem. Būtu jāveicina paraugprakses izmantošana un jaunākās slimību un traumu ārstēšanas metodes, lai novērstu turpmāku veselības pasliktināšanos, un būtu jāizveido Eiropas reto slimību centru tīkli. Tāpat ir svarīgi pieļaut saprātīgas alternatīvas, kurām, iespējams, dodama priekšroka sociālu, ētisku vai citu personisku apsvērumu dēļ.

Pamatojums

Ir jāņem vērā, ka medicīniskā aprūpe šobrīd ir tik attīstīta, ka katrs var izvēlēties ārstēšanas metodi atbilstīgi savam sociālajam stāvoklim, reliģiskai piederībai vai citām personiskām vēlmēm. Piemēram, kāds, kurš ir neārstējami slims ar vēzi, var izvēlēties būt kopā ar saviem tuviniekiem, nevis paildzināt savu dzīvi, uzturoties slimnīcā; kāds saskaņā ar saviem reliģiskajiem uzskatiem var atteikties pieņemt donoru asinis.

Grozījums Nr. 4

23.a apsvērums (jauns)

 

(23a) Attiecībā uz sabiedrības veselību ir vajadzīga holistiska un plurālistiska pieeja, tādēļ šīs programmas atbalstītajos pasākumos būtu jāiekļauj netradicionālā un alternatīvā medicīna.

Pamatojums

Grozījums Nr. 145 no pirmā lasījuma.

Miljoni ES iedzīvotāju izmanto netradicionālās un alternatīvās medicīnas pakalpojumus. Programmā ir svarīgi noteikt holistisku un plurālistisku pieeju, un programmas pasākumos ir jāiekļauj netradicionālā un alternatīvā medicīna.

Grozījums Nr. 5

25. apsvērums

(25) Ar šo lēmumu visam programmas laikposmam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(25) Ar šo lēmumu visam programmas darbības laikam nosaka finanšu plānu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenais atskaites punkts gada budžeta procedūras laikā tādā nozīmē, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 17. maija iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. Budžeta lēmējinstitūcija un Komisija, sagatavojot provizorisko budžeta projektu, apņemas nenovirzīties no minētā apjoma par vairāk nekā 5 % attiecībā uz visu programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, kuru pamatā ar skaidri un precīzi iemesli, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā, nedrīkst pārsniegt attiecīgai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu.

Pamatojums

Budžeta samazinājuma dēļ ir svarīgi izzināt un izmantot visas Iestāžu nolīguma sniegtās iespējas, lai šai programmai padarītu pieejamus daudz vairāk resursus gada budžeta procedūrā.

Grozījums Nr. 6

25.a apsvērums (jauns)

(25a) Budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar Iestāžu nolīguma noteikumiem var nolemt pārveidot Komisijas paredzētās ikgadējās programmas, kurām ir tikai norādošs raksturs, un palielināt saistību un maksājumu apropriācijas perioda pirmajos divos vai trijos gados, iespējams, paredzot uzraudzības klauzulu.

Pamatojums

Budžeta samazinājuma dēļ ir svarīgi izzināt un izmantot visas Iestāžu nolīguma sniegtās iespējas, lai šai programmai padarītu pieejamus daudz vairāk resursus gada budžeta procedūrā.

Grozījums Nr. 7

25.b apsvērums (jauns)

(25b) Iestāžu nolīguma 27. pantā ir noteikts, ka elastības fonds, kura ikgadējais maksimālais apjoms ir EUR 200 miljoni (pašreizējās cenas), ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām kategorijām noteiktos maksimālos apjomus.

Pamatojums

Programmai piešķirtā budžeta samazinājuma dēļ ir jāizpēta visas Iestāžu nolīguma sniegtās iespējas.

Grozījums Nr. 8

27. apsvērums

(27) Ir jāpalielina ES investīcijas veselības aizsardzībā un ar veselības aizsardzību saistītos projektos. Šajā ziņā dalībvalstis būtu jāmudina valsts programmās kā prioritāti noteikt uzlabojumus veselības aizsardzības jomā. Ir vajadzīga labāka informētība par ES finansēšanas iespējām veselības aizsardzībai. Būtu jāveicina pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm par veselības aizsardzības finansēšanu no struktūrfondiem.

(27) Ir jāpalielina ES investīcijas veselības aizsardzībā un ar veselības aizsardzību saistītos projektos. Šajā ziņā dalībvalstis ir aicinātas valsts programmās kā prioritāti noteikt uzlabojumus veselības aizsardzības jomā. Ir vajadzīga labāka informētība par ES finansēšanas iespējām veselības aizsardzībai. Būtu jāveicina pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm par veselības aizsardzības finansēšanu no struktūrfondiem.

Pamatojums

Tā kā līdzfinansējums veido Kopienas ieguldījuma pamatu, dalībvalstis ir atbildīgas par līdzfinansējumu veselības aprūpes veicināšanā.

Grozījums Nr. 9

2. panta 2. punkta 2. ievilkums

‑ veicināt veselību;

‑ veicināt politiku, kas veicina veselīgāku dzīvesveidu un palīdz novērst nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;

 

Pamatojums

Šajā grozījumā atjaunots sākotnējais Komisijas priekšlikums un iekļauta daļa no pirmā lasījuma grozījuma Nr. 50.

Grozījums Nr. 10

3. panta 1. punkts

1. Finansējums šīs programmas īstenošanai 1. pantā minētajā laikposmā ir EUR 365 600 000.

1. Finansējums šīs programmas īstenošanai 1. pantā minētajā laikposmā ir EUR 402 160 000.

Pamatojums

Tiek ierosināts summu palielināt par 10 %, lai nedaudz izlīdzinātu budžeta straujo samazinājumu. Pirmajā lasījumā Parlaments ierosināja noteikt EUR 1 500 miljonu lielu budžetu. Pēc programmas „LIFE+” piemēra, kad Parlaments arī otrajā lasījumā pieņēma budžeta palielinājumu, vajadzīgie līdzekļi ir jāpadara pieejami, pārvietojot 3.b izdevumu kategorijas rezervi.

Grozījums Nr. 11

3. panta 2. punkts

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās un saskaņā ar Iestāžu nolīguma 37. pantā atļauto likumdošanas elastību, elastības fondu, kurš paredzēts saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. pantu, un Iestāžu nolīguma 3. deklarācijā paredzēto vidusposma pārskatu.

Pamatojums

Sakarā ar neproporcionālu Kopienas finansējuma piešķiršanu veselības programmai un citām daudzgadu programmām finansējums veselības programmai ir jāpalielina saskaņā ar likumdošanas elastību, elastības fondu un finanšu plāna vidusposma pārskatu.

Grozījums Nr. 12

4. panta 3. punkts

3. Kopienas finanšu ieguldījumu, vajadzības gadījumā un ņemot vērā izpildāmā uzdevuma dabu, var veidot kopīgs Kopienas un vienas vai vairāku dalībvalstu finansējums, vai arī Kopienas un citu programmas dalībvalstu kompetento iestāžu finansējums. Šajā gadījumā Kopienas ieguldījums nepārsniedz 50 %, izņemot īpaši noderīgas darbības, kurās Kopienas ieguldījums nepārsniedz 70 %. Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt valsts iestādei vai bezpeļņas organizācijai, kuru ar pārredzamas procedūras palīdzību izraudzījusies dalībvalsts vai attiecīgā kompetentā iestāde un atzinusi Komisija.

3. Kopienas finanšu ieguldījumu, vajadzības gadījumā un ņemot vērā izpildāmā uzdevuma dabu, var veidot kopīgs Kopienas un vienas vai vairāku dalībvalstu finansējums, vai arī Kopienas un citu programmas dalībvalstu kompetento iestāžu finansējums. Šajā gadījumā Kopienas ieguldījums nepārsniedz 50 %, izņemot īpaši noderīgas darbības, kurās Kopienas ieguldījums nepārsniedz 70 %. Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt valsts iestādei vai bezpeļņas organizācijai, kuru ar pārredzamas procedūras palīdzību izraudzījusies dalībvalsts vai attiecīgā kompetentā iestāde un atzinusi Komisija. Šis Kopienas finanšu ieguldījums būtu jāpiešķir, pamatojoties uz Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras kritērijiem, kas tiek piemēroti pacientu un patērētāju organizācijām.

Pamatojums

Atjauno pirmā lasījuma grozījumu Nr. 54.

Grozījums Nr. 13

Pielikuma 2.1.2. punkts

2.1.2. Atbalstīt iniciatīvas, lai noteiktu nevienlīdzību cēloņus, risinātu un samazinātu nevienlīdzības veselības aizsardzības jomā dalībvalstīs, tostarp tādas nevienlīdzības, kas saistītas ar dzimumu atšķirībām, lai veicinātu labklājību un kohēziju; veicināt investīcijas veselības aizsardzībā sadarbībā ar citām Kopienas politikas jomām un fondiem; uzlabot solidaritāti starp valstu veselības aizsardzības sistēmām, atbalstot sadarbību pārrobežu aprūpes jautājumos.

2.1.2. Atbalstīt iniciatīvas, lai noteiktu nevienlīdzību cēloņus, risinātu un samazinātu nevienlīdzības veselības aizsardzības jomā dalībvalstīs, tostarp tādas nevienlīdzības, kas saistītas ar dzimumu atšķirībām, lai veicinātu labklājību un kohēziju; veicināt investīcijas veselības aizsardzībā sadarbībā ar citām Kopienas politikas jomām un fondiem; uzlabot solidaritāti starp valstu veselības aizsardzības sistēmām, atbalstot sadarbību pārrobežu aprūpes un pacientu mobilitātes jautājumos.

Pamatojums

Pielikumā ir jāiekļauj skaidra atsauce uz pacientu mobilitāti. Daļēji atjauno pirmā lasījuma grozījumu Nr. 114.

Grozījums Nr. 14

Pielikuma 2.1.2.a punkts (jauns)

 

2.1.2.a Atzīt, ka pacientiem ir arī veselības aprūpes pakalpojumu patērētāju tiesības.

Pamatojums

Šodienas pacientu veselība Eiropas Savienībā ir labāka un viņi ir labāk informēti nekā jebkad. Veselības aprūpe ir mainījusies un kļuvusi profesionālāka, aptverot lielāku ieinteresēto pušu spektru. Šodien pacienti ir ne tikai jāaizsargā, bet arī ir jāsniedz tiem iespējas izmantot medicīnas attīstības sasniegumus un daudzveidību veselības aprūpes jomā, atspoguļojot to tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz informāciju un izvēles brīvību veselības aprūpē.

Grozījums Nr. 15

Pielikuma 2.2.1. punkts

2.2.1. Pievērsties veselības aizsardzības faktoriem, lai veicinātu un uzlabotu fizisko un garīgo veselību, radot labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam un novēršot slimības; rīkoties attiecībā uz tādiem pamatfaktoriem kā pārtika, fiziskā aktivitāte un seksuālā veselība, un tādiem ar kaitīgajiem ieradumiem saistītajiem faktoriem kā tabaka, alkohols un narkotikas, koncentrējot uzmanību uz tādiem galvenajiem uzstādījumiem kā izglītība un darba vieta, un viss dzīves cikls.

2.2.1. Pievērsties veselības aizsardzības faktoriem, lai veicinātu un uzlabotu fizisko un garīgo veselību, radot labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam un novēršot slimības; rīkoties attiecībā uz tādiem pamatfaktoriem kā pārtika, fiziskā aktivitāte un seksuālā veselība, un tādiem ar kaitīgajiem ieradumiem saistītajiem faktoriem kā tabaka, alkohols, recepšu medikamenti un nelegālās narkotikas, koncentrējot uzmanību uz tādiem galvenajiem uzstādījumiem kā izglītība un darba vieta, un viss dzīves cikls.

Pamatojums

Grozījums Nr. 87 no pirmā lasījuma.

Precizējums, lai nodrošinātu, ka pasākumos attiecībā uz veselības aizsardzības faktoriem iekļauj arī pasākumu pret atkarību no recepšu medikamentiem, kurš ir svarīgs veselības aizsardzības faktors.

Grozījums Nr. 16

Pielikuma 2.2.3. punkts

2.2.3. Atbalstīt rīcību par plašāku vides un sociāli ekonomisko faktoru ietekmi uz veselību.

2.2.3. Risināt plašāku vides, jo sevišķi iekštelpu gaisa kvalitātes un toksisko ķīmisko vielu iedarbības, un sociāli ekonomisko faktoru ietekmi uz veselību.

Pamatojums

Formulējumam par vidi un veselību ir jābūt spēcīgākam atbilstoši pirmā lasījuma grozījumam Nr. 93.

Grozījums Nr. 17

Pielikuma 3.1.1.a punkts (jauns)

3.1.1.a Izveidot Kopienas sistēmu sadarbībai starp uzziņu centriem, lai veicinātu labākās prakses piemērošanu dalībvalstīs.

Pamatojums

Pat ja nav iekļauts mērķis par veselības aizsardzības sistēmu, atbalsts sadarbībai starp esošajiem uzziņu centriem ir jāiekļauj pielikumā. Šajā grozījumā atjaunots sākotnējais Komisijas priekšlikums un iekļauta daļa no pirmā lasījuma grozījuma Nr. 116.

Grozījums Nr. 18

Pielikuma 3.2.1. punkts

3.2.1. Pilnveidot ilgtspējīgu veselības pārraudzības sistēmu ar mehānismiem datu un informācijas apkopošanai ar atbilstīgiem rādītājiem; apkopot datus par veselības stāvokli un politikas jomām; attīstīt šīs sistēmas statistikas aspektu, izmantojot Kopienas Statistikas programmu.

3.2.1. Pilnveidot ilgtspējīgu veselības pārraudzības sistēmu ar mehānismiem datu un informācijas apkopošanai ar atbilstīgiem rādītājiem; apkopot datus par veselības stāvokli un politikas jomām; izveidot Eiropas mēroga reģistrus par galvenajām slimībām, piemēram, vēzi, vismaz par dzemdes kakla vēzi, krūts vēzi un taisnās zarnas vēzi, pamatojoties uz datiem, kas iegūti, īstenojot Padomes ieteikumu par vēža skrīningu; izstrādāt metodoloģiju un noteikt datu bāzes uzturēšanas kārtību; šīs sistēmas statistisko aspektu izstrādās saistībā ar Kopienas Statistikas programmu.

Pamatojums

Atjauno pirmā lasījuma grozījumu Nr. 126 koriģētā versijā.

(1)

OV C 291 E, 30.11.2006, 372. lpp.

(2)

OV vēl nav publicēts.

(3)

OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Situācijas raksturojums

2005. gada pavasarī Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu par kopēju Veselības un patērētāju aizsardzības programmu 2007.–2013. gadam, apgalvojot, ka, apvienojot divas ļoti mazas programmas vienā lielā programmā, tiks radīta sinerģija gan administrācijas, gan politikas veidošanas ziņā. Programmai ir jāpiešķir arī atbilstoši līdzekļi 1203 miljonu eiro apmērā, lai varētu īstenot pasākumus sabiedrības veselības un patērētāju politikas jomā.

Eiropas Parlaments neatbalstīja ideju par kopēju programmu divām pilnīgi atšķirīgām politikas jomām, bet nolēma to sadalīt divās daļās – veselības programmā un patērētāju aizsardzības programmā. Budžetu sadalīja, ievērojot tradicionālo sadalījumu starp šīm abām jomām. Kad Parlaments pieņēma programmas pirmajā lasījumā, Patērētāju aizsardzības programmai tas saglabāja sākotnējo budžetu un ievērojami palielināja Veselības programmas budžetu (no 969 miljoniem eiro līdz 1500 miljoniem eiro). Šādā veidā Padomei un Komisijai tika dots skaidrs mājiens par Parlamenta prioritātēm.

Jauno daudzgadu programmu budžeti visās politikas jomās tika apspriesti sarunās par jauno Finanšu plānu 2007.–2013. gadam. Dalībvalstu 2005. gada decembra kompromisa rezultātā daudzām politikas jomām tika piešķirts daudz mazāks finansējums, nekā Komisija sākotnēji ierosināja. Eiropas Parlaments varēja daļēji izlabot situāciju sarunās ar Padomi 2006. gada pavasarī, tomēr šīs vienošanās sekas atsevišķām politikas jomām bija daudz sliktākas nekā citām.

Viena no visvairāk cietušajām politikas jomām bija sabiedrības veselība, un Veselības programma kļuva par vislielāko upuri. Komisijas sākotnēji ierosinātais budžets 969 miljonu eiro apmērā, ko Parlaments palielināja līdz 1500 miljoniem eiro, saruka tikai līdz 365,6 miljoniem eiro. Tādējādi Komisijai bija jāpilnveido šī programma, kad tā izklāstīja savu pārskatīto priekšlikumu pēc Parlamenta pirmā lasījuma un vienošanās par Finanšu plānu.

Referents ar „ēnu” referentu palīdzību izzināja visas iespējas, kā uzlabot situāciju. Padome noraidīja visus mēģinājumus, pat arī tad, kad Somijas prezidentūra apliecināja savu labo gribu sarunās ar Parlamentu. Padome politisku vienošanos par Veselības programmu 2007.–2013. gadam panāca 2006. gada novembrī, pieņemot lielākoties Komisijas pārskatītā priekšlikuma tekstu, tostarp budžetu.

Jautājumi otrajam lasījumam

Referents atzīst, ka manevrēšanas iespējas attiecībā uz budžetu ir ierobežotas. Taču viņš norāda, ka finanšu shēma piedāvā noteiktu elastību saistībā ar katrai kategorijai piešķirtajiem neparedzētajiem izdevumiem, kā arī gada budžeta procedūru. Ņemot vērā Veselības programmas svarīgumu, pašreizējās iespējas ir aktīvi jāizpēta un jāīsteno.

Svarīgi ir arī pašu tekstu pārskatīt no jauna. Ir skaidrs, ka jaunajos apstākļos ar samazināto budžetu vairs nav saprātīgi pieņemt ļoti detalizētu programmā paredzēto pasākumu sarakstu. Taču vēl joprojām ir jāizlabo vairāki jautājumi, ko Parlaments pirmajā lasījumā uzskatīja par svarīgiem. Viens no tiem ir saistīts ar programmas mērķi. Pirmajā lasījumā Parlaments par ļoti svarīgu uzskatīja, ka programma skaidri pievēršas nevienlīdzīgajai situācijai veselības aizsardzības jomā. Rezultātā tas būtu jāmin kā programmas mērķis un uzdevums. Tas arī prasīja noteikt kritērijus NVO, kas drīkst saņemt tiešu finansējumu no programmas, daudz precīzāku formulējumu darbībām vides un veselības aizsardzības jomā, Kopienas sistēmu sadarbībai starp uzziņu centriem un izveidot Eiropas mēroga reģistru par tiem vēža veidiem, kuri ir iekļauti Padomes ieteikumā par vēža skrīningu. Referents ir iekļāvis attiecīgos grozījumus ieteikumu projektā. Ņemot vērā lielo vienprātību Parlamentā par šiem grozījumiem, Padomei būtu jāizrāda elastība, ja tā vēlas izvairīties no saskaņošanas procedūras.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopienas rīcības programma veselības jomā (2007.-2013.g.)

Atsauces

16369/2/2006 - C6-0100/2007 - 2005/0042A(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

16.3.2006                     T6-0093/2006

Komisijas priekšlikums

COM(2005)0115 - C6-0097/2005

Komisijas grozitais priekšlikums

COM(2006)0234

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu

29.3.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

29.3.2007

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Antonios Trakatellis

24.5.2005

 

 

Izskatīšana komitejā

11.4.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.5.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

42

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Linda McAvan, Alexandru-Ioan Morţun, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Daciana Octavia Sârbu, Karin Scheele, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Kathy Sinnott, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Christofer Fjellner, Adam Gierek, Alojz Peterle, Andres Tarand

Iesniegšanas datums

14.5.2007

Juridisks paziņojums - Privātuma politika