ZIŅOJUMS par Eiropas dinamisma saglabāšanu – ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā
15.5.2007 - (2006/2227(INI))
Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Etelka Barsi-Pataky
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Eiropas dinamisma saglabāšanu – ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Eiropas dinamisma saglabāšana – ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā – Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskats” (COM(2006)0314),
– ņemot vērā Somijas prezidentūras apkopojumu par Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskatu, kurā atspoguļota 2006. gada 12. oktobra diskusija Transporta padomē (Padomes numurs 13947/06 TRANS 257),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0190/2007),
A. tā kā Komisijas paziņojums „Eiropas dinamisma saglabāšana – ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā – Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskats” ir publicēts, Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē, ka pēc plašām apspriedēm ar iesaistīto pušu piedalīšanos tā pamatā ir mūsdienīga pieeja un tiek ievēroti Lisabonas mērķi, kuri ietilpst Eiropas ilgtspējīgas attīstības sistēmā,
B. tā kā Parlaments atzīst līdzšinējos sasniegumus dažās Eiropas transporta politikas jomās un uzsver šādu ilgstošu pūliņu nozīmīgumu:
– vienota transporta pakalpojumu tirgus izveide ar infrastruktūras tīklu savienojumiem, darbs tādās politikas jomās, kuras veicina savstarpēju izmantojamību, šī tirgus pieejamības nodrošināšana, lai veicinātu nepieciešamo pārrobežu caurlaidību, kā arī tādu īpašu pasākumu piemērošana, kuri izlīdzina attālāko reģionu un uz Eiropas Savienības ārējām robežām esošo valstu ģeogrāfiskos trūkumus;
– lielākas kohēzijas nodrošināšana iedzīvotāju starpā, izmantojot transporta politikas un citus instrumentus;
– pasākumu piemērošana, lai samazinātu transporta nozares radīto negatīvo ietekmi uz vidi;
– visu veidu transporta (aviācijas, kuģošanas, iekšzemes kuģošanas, dzelzceļu un ceļu) drošības pastāvīgu pārskatīšana un turpmāku uzlabošana, ņemot vērā tās sociālekonomisko nozīmi;
– centieni uzlabot pakalpojumu kvalitāti un aizsargāt pasažieru intereses visos transporta veidos, lai ievērotu iekšējā tirgus izveides mērķi;
– centieni ievērot pasažieru pamattiesības, vismaz nodrošinot universālo pakalpojumu sadarbībā ar dalībvalstīm;
– darba apstākļu efektīva īstenošana;
C. tā kā Eiropas Parlaments uzsver, ka Eiropas transporta politikai jātiek galā ar šādām jaunām problēmām:
– pieprasījums pēc transporta aug ātrāk nekā paredzēts, un ir pieaudzis straujāk nekā IKP;
– Eiropas ekonomikas konkurētspējai vairāk kā jebkad vajadzīga efektīva, labi funkcionējoša ilgtspējīga transporta sistēma, kurā transports jāuzskata par daļu no Eiropas izaugsmes un konkurētspējas;
– jaunas problēmas ar integrēto Eiropas transporta sistēmu radās saistībā ar pēdējo paplašināšanos;
– ir palielinājusies siltumnīcefekta gāzu un klimata pārmaiņu izraisītā kaitīgā ietekme, nemaz nerunājot par šīs nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām;
– turpina pieaugt enerģijas cenas, īpaši transportlīdzekļos izmantojamās fosilās degvielas cenas;
– jauninājumu un jauno tehnoloģiju potenciāls ir ievērojami pieaudzis;
– jauni uzdevumi parādījās arī saistībā ar globalizāciju;
– transporta infrastruktūras drošība un pretterorisma aizsardzība kļūst aizvien nozīmīgāka;
– transporta nozarē ir pieaugušas problēmas, kuras ir saistītas ar transporta noziedzību un kravas transportlīdzekļu un to kravu organizētām zādzībām;
– lielpilsētām arvien lielākas grūtības rada kravu un pasažieru pārvadājumu vienmērīgas plūsmas nodrošināšana;
D. tā kā transporta nozare veido apmēram 7 % no Eiropas IKP un ienākumi no transporta ir pastāvīgi pieauguši; uzsver, ka efektīva satiksme sekmē ne tikai tautsaimniecības izaugsmi, bet tam ir arī būtiska nozīme saistībā ar ieguldījumiem tādā pieejamā tehnoloģijā, kura ir komerciāli iespējama un ekonomiski ilgtspējīga. Ir palielinājusies satiksmes plūsmu noslogotība, un Eiropas Savienībai tā izmaksā apmēram 1 % no IKP, un transporta nozare nodrošina apmēram 5 % darba vietu, kas nozīmē, ka ar transportu saistītās nozarēs strādā vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Šajā sakarā vidusposma pārskats sniedz Eiropas Parlamentam iespēju Eiropas transporta politikas mērķus izteikt skaidrāk, viennozīmīgāk un mērķtiecīgāk, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dinamismu;
1. uzsver vajadzību pēc pragmatiskas un kopējas sadarbības transporta un citu valstu vai Kopienas politikas, piemēram, enerģētikas, vides un jauninājumu, jomās; uzsver, ka šajās politikas jomās jāiekļauj arī klimata aizsardzības prasības; uzskata, ka tikai ar integrētu pieeju var sasniegt pozitīvus rezultātus attiecībā uz negadījumos cietušo personu skaita un emisiju samazināšanu un drošības un vides uzlabošanu, kā noteica, piemēram, CARS 21; uzsver nepieciešamību mērķtiecīgi informēt pilsoņus kā satiksmes dalībniekus, lai viņus mudinātu rīkoties atbildīgāk; ierosina transporta politikas pilnīgu iesaistīšanu Lisabonas stratēģijā un tās iekļaušanu novērtējumos un ieteikumos, ko dalībvalstis kā nacionālo plānu sastāvdaļu iesniedz katru gadu, lai noteiktu un salīdzinātu attīstību;
2. pilnībā piekrīt tam, ka Kopienas tiesību akti — saskaņā ar labāka regulējuma principu un subsidiaritātes principu — jākoncentrē uz jaunām jomām, piemēram, pilsētu satiksmi, kurās tiesību akti ir vajadzīgi, un politikas pasākumi jāīsteno ES līmenī tikai tad, ja tie dot skaidru pievienoto vērtību, lai aizstātu pārmērīgo administratīvo slogu, ko rada 27 valstu tiesību aktu kopums par vienu un to pašu tēmu, vienlaicīgi aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pašreizējo Eiropas transporta tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, turklāt aicina Komisiju veikt regulāru uzraudzību, lai novērotu mērķu sasniegšanai noteikto pasākumu efektivitāti un nepieciešamības gadījumā ieviestu labojumus;
3. pauž nožēlu par apstākļiem, kādos Padome īsteno Eiropas Savienības transporta politiku, un stingri prasa, lai lēmumus Padomē saskaņā ar likumdošanas procedūru pieņemtu ātrāk, kā arī lai dalībvalstis ātrāk un saskaņotāk transponētu attiecīgos tiesību aktus; prasa, lai Komisija dara visu iespējamo, lai to nodrošinātu;
4. ņemot vērā, ka Kopienas fondu finansējums Eiropas transporta projektiem joprojām ir ierobežots, Eiropas transporta tīkla programmas pievienoto vērtību var sasniegt tikai, kad būs pabeigts viss tīkls, uzsver infrastruktūras finansēšanu (īpaši gadījumos, kad noslogotības problēmas ir ievērojamas), kā arī pārrobežu posmu un transporta mezglu finansēšanu; uzskata, ka prioritāro ieguldījumu virzība ir lēnāka, nekā paredzēts; uzsver, ka galvenie Eiropas transporta tīkla prioritārie projekti, kurus pārrauga attiecīgie koordinatori, jāizvēlas pēc to finansiālajām iespējām un īpaši attiecīgo dalībvalstu un to reģionu finansiālās gatavības, kā arī pēc to darbības iespējām un tehniskās plānošanas virzības, lai nodrošinātu, ka paziņojumi par nodomu tiktu praktiski īstenoti ieguldījumu plānos, kurus jāiekļauj dalībvalstu dažādajos finanšu likumos; uzskata, ka šiem projektiem jānodrošina stabila „visas Eiropas pievienotā vērtība”, izveidojot patiešām savstarpēji savienotu un sadarbspējīgu visas Eiropas tīklu, lai izvairītos no tā, ka tiek izveidots raibs valstu tīkls;
5. uzsver, ka pastāv ievērojams risks Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, kas saistīts ar ilgstošu finansiālo bezdarbību attiecībā uz infrastruktūru; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par jaunās alternatīvas un novatorisku finansēšanas veidu iespējamu paplašināšanu, ņemot arī vērā ziņojumu par Eiropas Savienības pašas resursu nākotni, kā arī par avotu atrašanu ieguldījumiem transportā un attiecīgajiem pētījumiem Eiropas 7 gadu budžeta pārskatīšanas laikā 2008. gadā; uzsver, ka priekšlikumos jāiekļauj avotu atrašana ieguldījumiem transportā, nemaz nerunājot par taisnīgu iekasēšanu, kura balstās uz „maksā lietotājs” principu un iespējas piemērot „maksā piesārņotājs” principu, ar nosacījumu, ka ieņēmumus atkal iegulda transporta nozarē; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm kopīgi jānodarbojas ar ilgtermiņa finansiālo problēmu saistībā ar Eiropas transporta tīkla izveidi un ekspluatāciju kopumā, turklāt jāņem vērā, ka būvniecība prasīs vismaz divus septiņu gadu finansējuma laikposmus, un jaunās infrastruktūras darbmūžs sasniegs vismaz vairākus desmitus gadu;
6. atzinīgi vērtē garantiju fonda izveidi, bet sagaida līdzīgas papildu iniciatīvas, jo īpaši, ja publiskā un privāta sektora partnerība atbilstīgā tiesiskajā regulējumā varētu ietekmēt finansējumu, bet tikai tad, ja var skaidri konstatēt, ka tas ir ekonomiski un finansiāli iespējams; uzsver EIB lomu, kura tomēr ir jāapvieno ar Eiropas banku un finanšu sistēmas plašāku iesaistīšanu infrastruktūrā un transporta projektos;
7. norāda, ka Eiropas Savienības ģeogrāfiskā paplašināšanās ievērojami palielinājusi daudzveidību, kā rezultātā, pirms tiesību aktu pieņemšanas, Eiropas Savienībai, izmantojot padziļinātu ietekmes analīzi, būtu jādara zināma iespējamā ietekme uz katru dalībvalsti, jo īpaši uz jaunajām dalībvalstīm; aicina attiecīgās iestādes un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai pilnībā izmantotu līdzekļus, kuri ir paredzēti transporta attīstībai; uzskata, ka kvalitatīvus panākumus varētu sasniegt ar dažādu transporta veidu kombinētu izmantojumu un automatizētā transporta palīdzību gadījumos, kad ir nepietiekama jauda un infrastruktūra;
8. piekrīt īstenot reālistiskāku pieeju nekā līdz šim un optimāli izmantot ierobežotās iespējas, kā arī uzsver dažādu patstāvīgu un savstarpēji savienotu transporta veidu efektīvas un novatoriskas izmantošanas nozīmīgumu; uzsver, ka dažādu transporta veidu kombinēta izmantojuma attīstībai jānotiek, samazinot transporta ietekmi uz vidi; atzīmē, ka katram transporta veidam jāattīstās patstāvīgi un atbilstīgi attiecīgajiem vides standartiem, sedzot pašu izmaksas, un tādējādi ar lielāku efektivitāti sekmējot mobilitāti visos transporta veidos; uzsver, ka dažādu transporta veidu kombinēts izmantojums ļauj optimāli un ilgtspējīgi lietot resursus, ko var panākt ar mobilitātes pārvaldību transporta loģistikā un ar dažādu transporta veidu savstarpēju savienošanu, rezultātā samazinot satiksmi un iegūstot papildu iespējas, kuras būtu izdevīgas visai sistēmai;
9. uzskata, ka Eiropas transporta tīkla strauja pabeigšana ir pirmais solis, lai izveidotu priekšnoteikumus labākam dažādu transporta veidu kombinētam izmantojumam; uzsver, ka dažādos tirgos novirzīšana uz citiem transporta veidiem ir būtiska, lai samazinātu vides ietekmi uz transportu, un vienkāršāka novirzīšana var samazināt autoceļu noslogotību; norāda, ka jāpanāk novirzīšana uz videi draudzīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu, tuvsatiksmes un tālsatiksmes autobusiem, jūras transportlīdzekļiem vai iekšzemes kuģiem, un jāuzsver tie transporta veidi, kuru izmantošana joprojām ir neliela, jo tiem ir milzīgs potenciāls;
10. norāda, ka, turpinot Eiropas transporta tīkla projektu pabeigšanu, parastie pasākumi sevi izsmeļ; tādēļ uzsver automatizētā transporta sistēmu potenciālu, tehnoloģiju attīstību, ieguldījumus telemātikā, lai veicinātu satiksmes efektivitāti, samazinātu noslogotību un uzlabotu drošību un ietekmi uz vidi; norāda, ka jāiepazīst ieguvumi, kurus dod automatizētās sistēmas un tehnoloģiju attīstība (SESAR, ERTMS, RIS, Galileo utt.); uzsver, ka gan Kopienas, gan nozares galvenais uzdevums ir atbalstīt tirgu jaunu, novatorisku risinājumu meklēšanā, kā arī izveidot piemērotu tiesisku un tehnisku vidi, tostarp jauno tehnoloģiju atvieglotu izmantošanu, izmantojot valsts iepirkumu;
11. atzīmē, ka jauni uzdevumi parādās arī saistībā ar loģistikas, kas ir Eiropas ekonomikas konkurētspējas galvenais elements, globalizāciju; uzsver, ka Eiropas transporta politikā jāiekļauj loģistika, būvējot un integrējot ostas, kā arī būvējot pārkraušanas iekārtas; atbalsta kravu pārvadājumu pamata stratēģijas izstrādi; atbalsta vairākveidu loģistiskos risinājumus un Eiropas modulāro sistēmu, infrastruktūras savienojumus un mūsdienīgu informātiku; atbalsta loģistikas pamatstratēģijas izstrādi kravu pārvadājumiem Eiropā; uzskata, ka šādas stratēģijas pamatā ir jābūt viedoklim, ka preču pārvadāšana ir tikai un vienīgi uzņēmējdarbība, un ka tiesību aktiem jāattiecas tikai uz efektīvai kravas pārvadājumu loģistikas darbībai piemērotas uzņēmējdarbības vides izveidi;
12. uzsver, ka ir nepieciešama sadarbība un individuāli un starptautiskās organizācijās noslēgti ES nolīgumi ar trešām valstīm transporta, enerģētikas, vides un drošības jomā, kā arī pauž vēlmi pastāvīgi iesaistīties šajās pārrunās un nolīgumos;
13. atzinīgi vērtē darba plānā iekļautos uzdevumus nākamajiem gadiem:
– uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas jūrniecības politika un īpaši integrētā jūras transporta stratēģija, kā arī ostu politika, kura jāiekļauj Līguma darbības jomā:
– uzsver „jūras transporta maģistrāļu” projektu nozīmi;
– uzsver turpmāku virzību aviācijas, tostarp emisiju tirdzniecības, jomā, un atbalsta SESAR programmas attīstību;
– norāda, ka ir nepieciešama kopēja, vispārēja lidostu attīstības koncepcija Eiropas līmenī, lai novērstu līdzekļu neatbilstīgu piešķiršanu;
– atbalsta Marco Polo programmas turpināšanu;
– uzsver, ka jāpaātrina Galileo programma un ERTMS;
– atbalsta e-drošības un RFID projektu virzību;
– atbalsta NAIADES projekta virzību un mudina Komisiju un dalībvalstis izteikt priekšlikumus par to, kā īstenot šajā rīcības plānā izklāstītos pasākumus, kā arī atbalsta RIS virzību;
– gaida, kad Komisija 2008. gadā izstrādās vispārēji piemērojamu, pārredzamu un saprotamu modeli ārējo izmaksu novērtējumam, kuru izmantotu kā pamatu turpmākiem infrastruktūras nodevu aprēķiniem un kuru papildinātu ārējo izmaksu internalizācijas ietekmes analīze par visiem transporta veidiem, kā arī stratēģija šī modeļa attiecināšanai uz visiem transporta veidiem;
– aicina Komisiju vairāk censties, lai pilnīgi īstenotu Direktīvu 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā, un prasa Komisijai līdz 2007. gada beigām sagatavot ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu;
– prasa saskaņā ar ziņojumu par ES pašas resursu nākotni veikt priekšizpēti, lai nodrošinātu spēcīgu un ilgstošu finansējumu;
– uzsver, ka, īstenojot Septīto pamatprogrammu, prioritāte jādod tiem projektiem un programmām, kuras attiecas uz automatizētām transporta sistēmām un loģistiku, tostarp ceļu satiksmes drošību, pilsētu transportu un videi nekaitīgu motoru tehnoloģiju;
– prasa visas ES līmenī nodrošināt biodegvielas kvalitāti un savstarpējas izmantojamības standartus;
– uzsver, ka ir nepieciešams energoefektivitātes plāns;
– uzsver Zaļās grāmatas par pilsētas transportu nozīmi, un cer, ka tiks piešķirti īpaši līdzekļi, lai palīdzētu pilsētu sabiedrisko transportu virzīt uz modālu integrāciju, izstrādājot satiksmes vadības sistēmas un nosacījumus, kuri lietotājiem ļautu gūt atlīdzību par lēmumiem izmantot alternatīvas;
– uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai atbalstītu ilgtspējīgu transportu kalnainās un blīvi apdzīvotās teritorijās, ņemot vērā to, ka Transporta Padome 2006. gada 11. decembrī parakstīja Alpu Konvencijas Transporta protokolu;
– ierosina iesniegt Zaļo grāmatu par tūrismu Eiropā un veikt to tiesību aktu īpašu ietekmes novērtējumu, kuri tieši skar tūrismu Eiropā;
14. lai gan apvienotās Eiropas transporta politika ir saskārusies un joprojām saskaras ar jauniem uzdevumiem, uzsver, ka 2001. gada Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskatā nav noteikti ilgtermiņa mērķi un nav sniegtas atbildes, kas nodrošinātu integrētu pieeju Eiropas nākotnes transporta politikai; tāpēc aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie labi sagatavotas Eiropas transporta politikas pēc 2010. gada, kas varētu ilgtspējīgā veidā risināt jaunos uzdevumus;
15. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Pamatojums
Piecus gadus pēc 2001. gada baltās grāmatas: „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt„ šis vidusposma pārskats sniedz lielisku iespēju veikt apkopojumu, kā arī noteikt jaunas metodes un pamatelementus.
Atzīstot Eiropas transporta tiesību aktu panākumus, referente uzskata, ka ir vajadzīgi dinamiskāki tiesību akti, lai īstenotu baltās grāmatas svarīgākos mērķus. Tāpēc ir atbalstāms darba plāns turpmākajiem gadiem ar tā jaunajiem un izsekojamajiem mērķiem (orientējošs kopsavilkums).
Referente uzskata, ka transporta politikas vājais punkts ir piemērošana un īstenošana, kas atsevišķos gadījumos tiek ievērojami kavēta. Baltās grāmatas vidusposma pārskatā šī problēma nav pietiekami risināta, un tādējādi tajā nav skaidra priekšlikuma vai problēmas risinājuma. Tas ir šī vidusposma pārskata nopietns trūkums.
Galvenie 2001. gadā noteiktie mērķi joprojām ir spēkā, lai gan daudzi no tiem ir mazliet pārveidoti saistībā ar apstākļiem, kas mainījušies, vai tāpēc, ka to realizēšana nav sniegusi pietiekamus rezultātus.
Vidusposma pārskatā pamatoti norādīts, ka transportam kā pakalpojumam ir galvenā loma ekonomikā un sabiedrībā un ka tas nav no tām nošķirams. Šie mērķi ierindo Eiropas Savienības transporta politiku Lisabonas darba kārtības pašā sākumā un sniedz plašas iespējas – labāku regulējumu, ilgtspējīgu attīstību, elastīgu un pragmatisku pieeju – lai nodrošinātu transporta vajadzības.
Ir jāņem vērā apstākļi, kas mainījušies kopš 2001. gada. Daži no šiem apstākļiem, attiecībā uz kuriem vajadzīga daudz plašāka un elastīgāka pieeja, ir starptautiskā situācija, globalizācija, pēdējā un nākamā paplašināšanās, iekšējā tirgus vispārējā attīstība un Eiropas ekonomikas konkurētspēja.
Referente uzskata, ka gadījumā, ja Eiropas transporta politika netiks atjaunota un pielāgota atbilstīgi šīm jaunajām problēmām, pieaugošā satiksmes pārslogotība, ietekme uz vidi un sociālās ilgtspējības problēmas būs nopietns šķērslis Eiropas ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai.
Šajā sākotnējā ziņojumā referente vēlētos uzsvērt dažādu politikas jomu svarīgākos jautājumus, kuriem Kopienai ir jāpievērš lielāka uzmanība. Lūdzam Padomi un Komisiju sniegt skaidrākus šo jautājumu risinājumus un uzskatīt tos par Eiropas transporta politikas jauno problēmu pamatelementiem.
Ziņojuma galvenās idejas
1. Transporta tiesību aktu nepietiekama piemērošana un nepilnīga īstenošana ir viens no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai Eiropas transporta politikai. Tas jāmaina un to varētu atrisināt tikai gadījumā, ja tiks stiprināta sadarbība starp dažādiem līmeņiem.
Turklāt ir vajadzīga transporta un citu politikas jomu, piemēram, enerģētikas, vides un jauninājumu, pragmatiska un atsaucīga sadarbība, un tā jāiekļauj attiecīgajos tiesību aktos. Šī sadarbība jārealizē Komisijas ietvaros.
2. Referente pilnībā piekrīt labāka regulējuma mērķim, ka Eiropas tiesību akti jākoncentrē uz jomām, kurās tie ir vajadzīgi, un politikas pasākumi jārealizē ES līmenī tikai tad, ja tie nodrošinātu nepārprotamu pievienoto vērtību. Mudinām Komisiju pārliecinošāk iesaistīties, lai īstenotu un piemērotu pašreizējo kopējo Eiropas transporta politiku.
3-4. Attiecībā uz finansēšanu Eiropai vajag radošākus un drosmīgākus risinājumus, kas piedāvā dažādus risinājumus dažādiem transporta veidiem. Eiropas galveno projektu īstenošanai vispārēji trūkst infrastruktūras finansējuma un politiskā atbalsta. Pieprasījums pēc transporta aug ātrāk, nekā paredzēts iepriekš. Eiropas ekonomikai draud reāls risks no ilgstošas bezdarbības. Eiropai ir vajadzīgi transporta koridori ar saskaņotu cenu noteikšanu, savietojamību un ekspluatācijas noteikumiem, bez kuriem ieguldījumi nav iespējami.
Tādēļ referente uzskata, ka Eiropas iestādēm obligāti ir jārod risinājums FINP pārskatīšanas laikā, vēlākais, 2008. gadā. Šī uzdevuma sagatavošana ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, pirmkārt, izstrādājot jaunus alternatīvus un novatoriskus finansēšanas veidus.
Ir jāatzīst Eirovinjetes direktīvas panākumi, kas nozīmē, ka ienākumi no tarifiem jāizlieto transportam. Eiropas Parlaments gaida rezultātus Komisijas veiktajai analīzei par ārējo izmaksu internalizāciju.
5. Referente uzskata, ka jāņem vērā transporta politikas iespējas un uzdevumi, ko rada Eiropas atkalapvienošanās 2004. un 2007. gadā.
Eiropas Savienības pēdējā paplašināšanās ievērojami palielināja daudzveidību. Kopienas tiesību aktos un atsevišķos politikas pasākumos ir jāņem vērā dažādas dalībvalstu vajadzības un to pamatā jābūt izsmeļošai analīzei, kas parāda iespējamo ietekmi uz katru dalībvalsti, kā arī vajadzības gadījumā uz katru jauno dalībvalsti atsevišķi. Ir jāpanāk kvalitatīvs progress un, ja iespējams, krasas izmaiņas, izmantojot komodalitāti un viedo transportu. Komodalitāte var veicināt visu veidu transporta optimizētu izmantošanu un proporcionālu attīstību. Šajos gadījumos nav iespējams iztikt bez Kopienas līdzfinansējuma.
Ir ārkārtīgi svarīgi, ka attiecīgās iestādes un dalībvalstis dara visu iespējamo, lai pilnībā izmantotu kohēzijas fonda transporta paketi, kā arī atbalstītu ar transportu saistītus ieguldījumus vidē no kohēzijas fonda vides paketes.
Arī jauno dalībvalstu valsts uzņēmumiem būtu svarīgi analizēt šo finansiālo palīdzību, kas nav uzskatāma par valsts atbalstu.
6. Transporta politikai nākotnē būs jāpanāk optimāls katra transporta veida potenciāla izmantojums, lai sasniegtu tīras un efektīvas transporta sistēmas mērķus.
Referente vēlas uzsvērt transporta veidu maiņas sasniegumus, pateicoties Marco Polo programmai un citiem iepriekšējiem tiesību aktiem. Tomēr transporta veidu maiņa nav vienīgais risinājums un nevajadzētu uz to likt pārāk lielas cerības. Referente atbalsta elastīgākus un konkurētspējīgākus risinājumus, kur tiek izmantotas katra transporta veida labākās īpašības kopējā transporta sistēmā un kur katru transporta veidu var izmantot kopā, lai gūtu labumu no visas sistēmas.
7. Referente uzsver un atbalsta viedā transporta sistēmu nozīmīgumu. Ir jāveicina tehnoloģiju potenciāls, lai padarītu transportu drošāku un videi draudzīgāku. Ir svarīgi integrēt ITS Eiropas transporta politikā, negaidot pārlieku lielus rezultātus.
Svarīgākais jautājums šajā jomā ir, kā radīt piemērotu tirgu šiem jaunajiem, novatoriskajiem risinājumiem. Kopienai ir jāstrādā ciešā sadarbībā ar attiecīgo nozari, lai atrisinātu šo jautājumu. Referente atzinīgi vērtē zaļās grāmatas par Galileo piemērošanu, bet ir vajadzīgs turpmāks progress, lai ITS kļūtu par daļu no ikdienas transporta pārvaldības, jo īpaši par daļu no loģistikas un drošības pārvaldības (SESAR, ERTMS, RIS, eCall).
8-9. Referente piekrīt, ka Eiropai ir jāintegrē loģistika, domājot par katru transporta politiku. Lai gan loģistika pati par sevi primāri ir saistīta ar uzņēmējdarbību, Kopienai ir jārada piemēroti pamatnosacījumi.
Transporta nozares vispasaules dimensija ir lielākā mērā jāintegrē Kopienas vispārējā transporta politikā, kā arī jāattīsta daudz plašāka sadarbība ar trešām valstīm un ārējām organizācijām. Galileo pašlaik ir globāls mērogs, un gan aviācijā, gan jūras transporta nozarē ir veiksmīgi piemēri, kas nav nošķirami no vispārējiem nosacījumiem (IMO un ILO nolīgumi, emisiju noteikumu piemērošana, ES–ASV aviācijas nolīgums).
10. Tiek atzinīgi vērtēts galvenos pasākumus orientējošs kopsavilkums turpmākajiem gadiem. Būtu vēlams ievērot šos termiņus, bet šajā ziņojumā uzsveram dažus tematus. Papildus subsidiaritātes izskatīšanai pieaug prasība pēc pilsētu transporta paraugprakses modeļu nodrošināšanas. Šī prasība ir atbalstāma. Referente vēlētos pievērst uzmanību tam, ka vidusposma pārskatā nav minēti atsevišķi transporta veidi, piemēram, autobusi, motocikli un velosipēdi, kurus vajadzētu tajā iekļaut.
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas Sniegtais ATZINUMS (28.2.2007)
Transporta un tūrisma komitejai
Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā
(2006/2227(INI))
Atzinumu sagatavoja: Satu Hassi
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā”, kas ir 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskats, kā arī centieni padarīt transporta politiku ekonomiskā, vides un sociālā ziņā ilgtspējīgāku;
2. uzsver Eiropas transporta politikas nozīmību gan atjaunotajai Lisabonas stratēģijai, gan pārskatītajai ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un atzinīgi vērtē Vācijas prezidentūras neseno priekšlikumu veicināt transporta politikas nozīmību, pieņemot pavasara Eiropadomes secinājumus;
3. atgādina, ka nepieciešams pakāpeniski samazināt CO2 emisijas — gan no katra transportlīdzekļa, gan visas transporta nozares,
4. iesaka paplašināt kravu pārvadājumu transportā pieņemto „izvairīšanās pieeju” arī uz pasažieru transportu;
5. mudina Komisiju skaidri definēt jēdzienu „komodalitāte” un pastiprināt centienus, lai panāktu pāreju uz drošāku, ekonomiskāku un videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, kā, piemēram, dzelzceļš un ūdens transports;
6. mudina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par efektīvu kabotāžu, kuru mērķis būtu atvērt transporta tirgus, lai veicinātu transporta efektivitāti, pateicoties kurai, savukārt, samazināsies emisijas un satiksmes sastrēgumi;
7. aicina Komisiju piešķirt prioritāti mazākam skaitam Eiropas transporta tīkla projektu, orientētiem uz ilgtspējību ilgtermiņā, ES paplašināšanos un pārrobežu savietojamību;
8. aicina Komisiju, īstenojot Septīto pamatprogrammu, piešķirt prioritāti projektiem un programmām, kas saistītas ar viedajām transporta sistēmām un loģistiku, tostarp arī ceļu drošību, pilsētas transportu un alternatīvās degvielas veidiem, tajā pat laikā mudinot gan dalībvalstis, gan iesaistītās puses pievērst šīm jomām vairāk uzmanības;
9. uzsver, ka ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī optimāla dalībvalstu transporta nozares esošo resursu izmantošana, jāuzskata par prioritāti ES transporta politikā;
10. uzsver, ka nepieciešams pakāpeniski un pārdomāti internalizēt visas transporta cenu ārējās izmaksas, ieviest principu „piesārņotājs maksā” un veicināt godīgu konkurenci, jo īpaši autotransporta un gaisa transporta jomās; šajā sakarā aicina Komisiju līdz 2007. gada beigām izstrādāt metodoloģiju ārējo izmaksu internalizācijai, kā arī sekojoši iesniegt priekšlikumu jaunai Eirovinjetes 3 direktīvai, nosakot minimālas nodevas visā ES transporta tīklā;
11. mudina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi apsvērt turpmākos soļus autotransportam paredzēto nodokļu jomā atkarībā no CO2 emisiju apjoma; uzskata, ka ieņēmumi no autoceļu maksas ir jāiegulda atpakaļ modernā infrastruktūrā un, ka rūpīgi jāizvērtē visas transporta cenu ārējo izmaksu internalizācijas ekonomiskās sekas;
12. aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai atbalstītu ilgtspējīgu transportu kalnainās un blīvi apdzīvotās teritorijās, ņemot vērā to, ka Transporta Padome 2006. gada 11. decembrī parakstīja Alpu Konvencijas Transporta protokolu;
13. atzīmē, ka CO2 emisiju apjomi transporta nozarē pieaug daudz straujāk kā jebkurā citā nozarē, atsverot citās nozarēs panākto emisiju samazinājumu, tāpēc uzskata, ka ir ļoti svarīgi noteikt saistošus CO2 emisiju ierobežojumus jauniem transporta līdzekļiem un stingrus mērķus CO2 emisiju samazināšanai visiem autoparkiem, iespējams atsevišķas CO2 personīgas emisiju tirdzniecības sistēmas veidā autotransporta gadījumā;
14. atzīmē to, ka biodegvielas var būt nozīmīgas CO2 emisiju samazināšanā no transporta nozares; aicina Komisiju nodrošināt ES mēroga kvalitātes un savietojamības standartus biodegvielām;
15. aicina ieviest transporta marķējumu visiem transportlīdzekļu veidiem, kas norādītu CO2 emisijas uz kilometru;
16. uzsver, ka Eiropas modulārās sistēmas ieviešana ne tikai samazinās emisijas, bet arī veicinās loģistikas darbību efektivitāti, pateicoties satiksmes sastrēgumu samazinājumam un ceļu drošībai, jo uz ceļa būs mazāk transportlīdzekļu;
17. aicina dalībvalstis veicināt ilgtspējīgas alternatīvas, lai nodrošinātu transportu nelielos attālumos un pilsētās, piemēram, iešana kājām, braukšana ar velosipēdu, sabiedriskais transports un automobiļu biedrības/koplietojums, kā arī veikt pasākumus, lai piemērotu cenu par CO2 emisijām;
18. mudina Komisiju turpināt centienus samazināt aviācijas ietekmi uz klimatu, tostarp arī ieviešot degvielas nodevas un PVN lidojumu biļetēm ES; atgādina, ka jebkurā emisiju tirdzniecības sistēmā, kas saistīta ar aviāciju, jāņem vērā pilnībā visa ietekme uz klimata pārmaiņām un jānovērš iespējamā virspeļņa vairāksolīšanas rezultātā;
19. aicina Komisiju integrēt energotaupību (regulējot ātrumu) un klimata aizsardzību (intensīvi sadarbojoties ar meteoroloģiskajiem dienestiem) gaisa satiksmes pārvaldībā, jo īpaši SESAR projektā;
20. mudina Komisiju un dalībvalstis veikt papildu pasākumus un uzlabot tiesisko regulējumu, lai veicinātu kravas un pasažieru (pārrobežu) dzelzceļa darbību, kā arī jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta pakalpojumus, tādējādi veicinot komodalitāti.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
TRAN |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
ITRE |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Satu Hassi |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
22.1.2007 |
27.2.2007 |
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
27.2.2007 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
21 1 14 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Březina, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Den Dover, Lena Ek, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Werner Langen, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Etelka Barsi-Pataky, Danutė Budreikaitė, Philip Dimitrov Dimitrov, Robert Goebbels, Satu Hassi, Gunnar Hökmark, Lambert van Nistelrooij, Esko Seppänen |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā |
|||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
TRAN |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
ITRE |
ENVI |
EMPL |
ECON |
BUDG |
|||
|
Atzinumu nav sniegusi |
ENVI |
EMPL |
ECON |
BUDG |
|
|||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Etelka Barsi-Pataky |
|
||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
22.11.2006 |
24.1.2007 |
27.3.2007 |
|
|
|||
|
Pieņemšanas datums |
8.5.2007 |
|||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
31 4 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Jean-Louis Bourlanges, Michael Cramer, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Mathieu Grosch, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Willi Piecyk, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard |
|||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Zsolt László Becsey, Salvatore Tatarella, Ari Vatanen, Corien Wortmann-Kool |
|||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Den Dover, Árpád Duka-Zólyomi, Béla Glattfelder, Robert Goebbels |
|||||||
|
Iesniegšanas datums |
15.5.2007 |
|||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
|||||||