ZIŅOJUMS par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi
16.5.2007 - (2006/2048(INI))
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Zuzana Roithová
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par patērētāju acquis pārskatīšanu (COM(2006)0744) un EK patērētāju tiesību apkopojumu — salīdzinošo analīzi[1],
– ņemot vērā 2007. gada 24. janvārī Eiropas Parlamentā notikušo atklāto izskatīšanu (kā arī ekspertu pētījumus, ar kuriem iepazīstināja izskatīšanas laikā) saistībā ar patērētāju uzticēšanos digitālajai videi,
– ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 95. un 153. pantu,
– ņemot vērā tā 2005. gada 23. marta rezolūciju par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmākā virzība[2], kā arī tā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Eiropas līgumtiesībām[3],
– ņemot vērā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus patērētāju aizsardzības, e-tirdzniecības un informācijas sabiedrības attīstības jomā;
– ņemot vērā Vācijas prezidentūras Hartu par patērētāju suverenitāti digitālajā vidē,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par elektroniskajiem sakariem: neprasītu komerciālu paziņojumu — surogātpasta, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgu programmatūru apkarošana (COM/2006/0688),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu (COM(2006)0334),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0191/2007),
A. tā kā ciparu tehnoloģijas ir daļa no ikdienas, informācijas un sakaru tehnoloģiju nozarei ir nozīmīga loma, nodrošinot bāzes sistēmas, ierīces, programmatūru, informācijas pakalpojumus, saziņu, izklaidi un kultūras preces, robeža starp precēm un pakalpojumiem kļūst nenoteikta, dažādi informācijas un sakaru tehnoloģiju veidi saplūst, pirkšanas metodes kļūst daudzveidīgākas un patērētāji aizvien lielākā mērā nosaka produktu saturu vai to pievienoto vērtību; tā kā šajā sarežģītajā un jaunajā struktūrā kļūst arī aizvien grūtāk noteikt, kurš nodrošina kāda pakalpojuma atsevišķu daļu, un saprast, kādu ietekmi atstāj noteiktas tehnoloģijas un jauni uzņēmējdarbības modeļi;
B. tā kā Eiropas patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās digitālajai videi ir nepietiekama un Eiropa, no dažu e-tirdzniecības aspektu viedokļa raugoties, atpaliek no ASV un Āzijas;
C. tā kā par spīti digitālo komunikāciju potenciālam tikai 6 % patērētāju ir iesaistīti preču, pakalpojumu un satura pārrobežu e-tirdzniecībā, lai gan šis rādītājs pieaug;
D. tā kā, neskatoties uz alternatīvās strīdu izšķiršanas potenciālu, šādas sistēmas regulāri izmanto tika 3 % mazumtirgotāju un 41 % mazumtirgotāju nav informēti par šādu instrumentu izmantošanas iespējām;
E. tā kā ES digitālā tirgus attīstība ievērojami palielinātu ES konkurētspēju globālajā tirdzniecībā;
F. tā kā interneta neitralitāte būtu padziļināti jāpēta un cieši jāuzrauga Eiropas līmenī ar mērķi atraisīt un pilnībā izmantot tā potenciālu, lai veicinātu patērētāju izvēli un sniegtu arī jaunajiem uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi iekšējam tirgum;
G. tā kā ES elektroniskā tirgus sadrumstalotība apdraud acquis communautaire paredzētās tiesības;
H. tā kā digitālā plaisa ir sociāla un ģeogrāfiska un tā kā tie cilvēki, kas negūst labumu no digitālajiem sasniegumiem, bieži atrodas nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos un lauku rajonos;
I. tā kā ES pārrobežu e-tirdzniecībā Eiropas patērētājiem un uzņēmējiem nav nodrošināta pietiekama juridiskā noteiktība, salīdzinot ar darījumiem valsts ietvaros un darījumiem ārpus ES;
J. tā kā viens darījums elektroniskā veidā ir pakļauts daudzām tiesību normām, nosakot atšķirīgas prasības, kas nenodrošina uzņēmējiem un patērētajiem skaidrus un viegli ieviešamus noteikumus,
K. tā kā informācijas sabiedrības nākotne lielā mērā ir atkarīga no spējas nodrošināt personas datu pienācīgu aizsardzību, kā arī drošības augstu līmeni elektroniskajā vidē,
1. aicina Komisiju atbalstīt tādu piemērotu stratēģiju e-tirdzniecības attīstībai, kas paaugstinātu patērētāju uzticēšanās digitālajai videi pašreizējo zemo līmeni, radītu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, uzlabotu tiesību aktu kvalitāti, stiprinātu patērētāju tiesības un mazo uzņēmēju stāvokli tirgos un novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību digitālajā vidē; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.-2013. gadam — patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība (COM(2007)0099);
2. aicina Komisiju papildus centieniem uzlabot tiesību aktu kvalitāti pievērst uzmanību atbilstošu noteikumu izstrādei saistībā ar pārrobežu e-tirdzniecību, ieviešot standartus, kurus Eiropas uzticības zīmju pārrobežu e-tirdzniecībai īpašnieki brīvprātīgi ievērotu;
3. aicina Komisiju ieteikt stratēģiju, lai vairotu patērētāju uzticēšanos digitālajai videi kopumā, pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta iniciatīvas par uzticēšanos digitālajai videi ietvaros[4];
4. pauž pārliecību par to, ka ir nepieciešams praksē nekavējoties īstenot e-iekļaušanas iniciatīvu; tāpēc aicina Komisiju mudināt dalībvalstis, kas ir parakstījušas šo Viseiropas iniciatīvu, darboties šā mērķa sasniegšanai;
5. pauž pārliecību, ka ir jāievieš „patērētāja” plašāka definīcija, to vairāk pielāgojot informācijas sabiedrībai;
6. ir pārliecināts, ka, lai stiprinātu mazo uzņēmēju stāvokli informācijas sabiedrības tirgos, tiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība;
7. uzsver, ka pastāv faktori, kas veicina patērētāju nepietiekamu uzticēšanos digitālajai videi, un tāpēc uzskata, ka ir jāīsteno aktīva politika un jāatbalsta īpaši mehānismi patērētāju uzticēšanās vairošanai, nodrošinot to, ka darījumus digitālajā vidē var droši veikt piemērotā veidā;
8. aicina Komisiju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā[5] 8. pantam noslēgt ar trešām valstīm (jo īpaši ESAO valstīm) sadarbības līgumus patērētāju aizsardzības jomā, kas ļaus labāk ieviest patērētāju tiesības digitālajā vidē;
9. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar mērķi pārskatīt un atjaunināt patērētāju acquis un jo sevišķi īpašo uzmanību, kas pievērsta e-tirdzniecībai;
Patērētāju uzticēšanās digitālajai videi vairošana
10. uzskata, ka jaunā stratēģija par uzticēšanos digitālajai videi veicinātu patērētāju uzticēšanās vairošanos, jo īpaši panākot progresu šajās jomās:
– subsīdiju programmas izveide un pašreizējo finanšu programmu izmantošana projektiem, kuru mērķis ir patērētāju uzticēšanās digitālajai videi vairošana, tostarp izglītojošām un informatīvām kampaņām un tādiem projektiem, ar kuru palīdzību tiešsaistes pakalpojumi tiek pārbaudīti dzīvē (piemēram, „slepenais pircējs”);
– tāda elektroniskā mācību moduļa izveide, kurš būtu tieši saistīts ar patērētāju aizsardzību un lietotāju tiesībām digitālajā vidē Dolceta (Tiešsaistes patērētāju apmācības instrumenta pieaugušajiem izveide) projekta ietvaros un kurš tajā pašā laikā ņemtu vērā gados jauno patērētāju īpašās intereses digitālajā vidē;
– atbalsts tādiem izglītojošiem un informatīviem projektiem, kuru mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu informētību par to pienākumiem, piegādājot preces, sniedzot pakalpojumus vai nodrošinot saturu pāri robežām digitālajā vidē;
– patērētāju aizsardzības tradicionālo instrumentu stiprināšana, lai nodrošinātu to efektīvu izmantošanu arī digitālajā vidē, jo īpaši paplašinot Eiropas patērētāju centru mērķus;
– to šķēršļu novēršana, ar kuriem saskaras uzņēmēji, kas darbojas pāri robežām digitālajā vidē, piemēram, standartizējot ES noteikumus saistībā ar pārrobežu elektronisko rēķinu piesūtīšanu (e-rēķinu piesūtīšana);
– Eiropas ekspertu foruma izveide, lai apmainītos ar dalībvalstu paraugpraksi, kas varētu būt arī ilgtermiņa juridiska un nejuridiska stratēģija, lai veicinātu patērētāju uzticēšanos digitālajai videi;
– ietekmes novērtējumu veikšana saistībā ar visiem tiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuri attiecas uz iekšējo tirgu, lai tādējādi novērtētu šo priekšlikumu ietekmi uz patērētājiem digitālajā vidē;
– tādu Eiropas pašregulācijas kodeksu saskaņošana un veicināšana, kuri atbilst paraugpraksei un efektīvas pašregulācijas visnozīmīgākajiem aspektiem (tostarp novērtējuma veikšana saistībā ar to, kā tie patiesībā ietekmē patērētāju stāvokļa uzlabošanu digitālās vides tirgū );
– prasības par ārējo revīziju ieviešana saistībā ar noteiktiem elektronisko pakalpojumu veidiem, kad pastāv lielāka nepieciešamība nodrošināt, ka šie pakalpojumi ir pilnīgi droši, aizsargāt personas informāciju un datus (piemēram, interneta bankas pakalpojumu gadījumā) utt.;
– atbalsts visdrošāko tehnoloģiju obligātai izmantošanai, lai veiktu maksājumu tiešsaistē;
– Eiropas agrā brīdinājuma sistēmas izveide, tostarp datubāzes izveide cīņai pret negodīgām darbībām digitālajā vidē; šādā datubāzē ir jāparedz iespēja patērētājiem ziņot par krāpniecisku uzvedību, izmantojot vienkāršu tiešsaistes formu;
– aicinājums uzsākt Eiropas informatīvo kampaņu, lai cīnītos pret medikamentu pārdošanu internetā, uzsverot, cik nopietni tā apdraud sabiedrības veselību;
11. uzsver, cik svarīgi ir, lai visas dalībvalstis laikus un efektīvi transponē Negodīgas komercprakses direktīvu, kas ir galvenais instruments patērētāju aizsardzības nodrošināšanai pārrobežu darījumos;
12. uzskata arī, ka atjaunotajai iniciatīvai par uzticēšanos digitālajai videi jābūt saistītai ne tikai ar patērētāju aizsardzību, bet arī jāievieš saskaņota pieeja jautājumam par digitālo vidi kopumā, iekļaujot ārpustirgus faktoru, piemēram, privātās dzīves aizsardzības, plašas sabiedrības piekļuves informācijas tehnoloģijām („e-iekļaušana”), interneta drošības un citu faktoru, analīzi;
13. uzstāj, ka Eiropas iedzīvotāju tiesības piekļūt digitālajai videi ir būtiski svarīgas un šajā sakarā atgādina, cik nozīmīgi ir ieviest atbilstošus finanšu un juridiskos instrumentus, lai veicinātu e-iekļaušanu, galvenokārt stiprinot un nepieciešamības gadījumā elektronisko sakaru jomā piemērojot saistības attiecībā uz universālajiem pakalpojumiem, kā arī piešķirot finanšu resursus ieguldījumiem digitālo sakaru infrastruktūras attīstībā;
14. pauž pārliecību, ka par turpmākajiem pasākumiem ir jākonsultējas ar ieinteresētajām pusēm (rūpniecības nozares un patērētāju organizāciju pārstāvjiem);
E- tirdzniecības kultūra
15. aicina Komisiju sākt noteikt brīvprātīgus Eiropas standartus pārrobežu tirdzniecības atvieglošanai, piemēram, tādus Eiropas standartus, kuri ļaus pārvarēt valodas un spēkā esošo tiesību aktu atšķirības dažādās dalībvalstīs, jo tas ir faktors, kas rada nopietnus šķēršļus, neļaujot ne patērētājiem, ne maziem un vidējiem uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu digitālajā vidē ;
16. aicina Komisiju atbalstīs brīvprātīgu standarta līgumu un brīvprātīgu tirdzniecības vispārējo standarta noteikumu un nosacījumu izveidi e-tirdzniecībā, lai tādējādi nodrošinātu līdzsvarotas attiecības, ņemot vērā, ka parasti ne patērētāji, ne uzņēmēji nav eksperti juridiskos vai tehniskos jautājumos, tomēr atstājot pusēm iespēju brīvi slēgt līgumus, pamatojoties uz civiltiesību pamatprincipu par brīvību slēgt līgumus;
17. aicina Komisiju ieviest prasību tiem uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi izmanto standarta līgumus un tirdzniecības vispārējos standarta noteikumus un nosacījumus, norādīt tos noteikumus, kuri atšķiras no attiecīgajiem noteikumiem un nosacījumiem;
18. aicina Komisiju ieteikt grozīt noteikumus attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, lai tādējādi uzlabotu pārredzamību un informācijas publicēšanu tiešajiem lietotājiem;
Eiropas uzticības zīme pārrobežu e-tirdzniecībai
19. aicina Komisiju sākt noteikt nosacījumus un logo Eiropas uzticības zīmēm, lai tādējādi garantētu lielāku noteiktību pārrobežu e-tirdzniecības jomā, un šajā sakarā nodrošināt vispārēju tiesisko regulējumu brīvprātīgām uzticības zīmēs, kā to aicināja darīt direktīvā par e-tirdzniecību; šajā sakarā iesaka paredzēt:
– nedārgu sistēmu,
– tādas zīmes, kas nekonkurētu ar pastāvošajām uzticības vai kvalitātes zīmēm;
– tikai strīdu gadījumos sedzamus izdevumus,
– pašregulācijas principu (zīmi nepiešķir formāli, bet uzņēmēji to lieto, publiski parādot, ka viņi noteiktajā laikā ir nodrošinājuši obligāto informāciju, izmantojuši ieteiktos līgumus, laikus izskatījuši sūdzības, izmantojuši alternatīvās strīdu izšķiršanas sistēmas vai ievērojuši citus Eiropas standartus);
– sankcijas par neatbilstošu izmantošanu;
20. tomēr atzīmē šādas problēmas saistībā ar efektīvu uzticības zīmju shēmu ieviešanu:
– ieinteresēto pušu nevēlēšanās veikt ieguldījumus šādu shēmu realizēšanā un veicināšanā;
– pastāv krāpnieciskas izmantošanas iespējas, ja vien netiks ieviesta atbilstoša uzraudzība;
21. ir pārliecināts, ka šie ir visefektīvākie patērētāju uzticēšanās vairošanas veidi:
– katrai nozarei īpaši izveidotas shēmas, ko atbalsta un uzrauga aroda organizācija, kuru savukārt atbalsta visas nozares mazie un lielie uzņēmumi;
– katrai nozarei īpaši radīti pakalpojumu sniedzēju rīcības kodeksi, kā to iesaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[6] („Pakalpojumu direktīva”);
– neatkarīgu patērētāju atsauksmes, ko izvieto tīmekļa vietnēs, lai palīdzētu jauniem patērētajiem izdarīt izvēli;
un aicina Komisiju atvieglot paraugprakses apmaiņu saistībā ar šādām shēmām;
22. atzīmē, ka Vispārējā komercprakses direktīva attiecas uz uzticības zīmju un citu zīmju krāpniecisku izmantošanu, kā arī nepatiesām patērētāju atsauksmēm; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to nacionālie patērētāju aizsardzības centri tiek brīdināti par šādiem pārkāpumiem;
23. aicina Komisiju novērtēt pieredzi, kas jau ir gūta saistībā ar esošajām un veiksmīgajām uzticības zīmēm, jo īpaši tām, kas darbojas vairāk kā vienā dalībvalstī (piemēram, Euro-Label), un izmantot šo pieredzi, izstrādājot ES uzticības zīmi pārrobežu e-tirdzniecībai (tostarp arī pārbaudīt, vai uzticības zīmju izplatīšanu jaunajās dalībvalstīs nekavē resursu nepietiekamība šādu zīmju ieviešanas finansēšanai);
24. ir cieši pārliecināts, ka uzticības zīmes sniedz, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, būtisku iespēju vairot patērētāju uzticēšanos digitālajai videi;
Eiropas patērētāju tiesību informācijas sabiedrībā harta
25. aicina Komisiju ieteikt Eiropas patērētāju tiesību hartu, kurā būtu precizētas informācijas sabiedrības dalībnieku, tostarp patērētāju, tiesības un pienākumi un jo īpaši lietotāju tiesības saistībā ar digitālo saturu (t.i., lietotāju tiesību un pienākumu precizēšana saistībā ar intelektuālā īpašuma izmantošanu), tādas lietotāju tiesības, kuras nodrošina savietojamības pamatstandartus, kā arī īpaši neaizsargātu lietotāju tiesības (t.i., interneta lappušu pieejamības uzlabošana invalīdiem);
26. aicina Komisiju ieviest lietotāju pamatbrīvības un tiesības informācijas sabiedrībā (šajā sakarā dažas lietotāju pamatbrīvības un tiesības ir jau jāparedz gaidāmajā Paziņojumā par tiešsaistes saturu vienotajā tirgū);
27. uzskata, ka tiešsaistes vide un digitālās tehnoloģijas ļauj piedāvāt patērētājiem plašu klāstu jaunu produktu un pakalpojumu un ka intelektuālais īpašums var būt saderīgs ar patērētāju vēlmēm, tomēr ir arī pārliecināts, ka patērētāju intereses saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām kļūst aizvien nozīmīgākas, lai gan tajā pašā laikā viņu tiesības saistībā ar digitālo darbu izmantošanu vēl joprojām ir neskaidras, un ka intelektuālā īpašuma, digitālo tiesību un tehnoloģiskās aizsardzības pasākumu pašreizējā attīstībā ir pienācīgi jāņem vērā patērētāju tiesības;
28. aicina Komisiju izplatīt šo hartu un mudināt dalībvalstis un iesaistītās organizācijas to izplatīt visiem interneta lietotājiem, lai tādējādi viņi būtu informēti par savām tiesībām un veidiem, kā tās aizstāvēt;
Iekšējā tirgus sadrumstalotība digitālajā vidē
29. aicina Komisiju ieteikt pasākumus, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību digitālajā vidē (piemēram, atteikumus piekļūt pārrobežu tirdzniecības kontekstā piedāvātajām precēm, pakalpojumiem un saturam), kas būtiski ietekmē patērētājus jaunajās un mazajās dalībvalstīs, tikai pamatojoties uz viņu nacionalitāti, dzīvesvietu un uz to, vai viņiem pieder noteiktā dalībvalstī izdota maksājumu karte, un regulāri informēt Parlamentu par panākumiem šajā jomā;
30. ir cieši pārliecināts, ka nav pieņemami, ka daži uzņēmēji, kas piegādā preces vai nodrošina pakalpojumus un saturu ar interneta palīdzību vairākās dalībvalstīs, liedz patērētājiem piekļuvi to tīmekļa vietnēm citās dalībvalstīs un liek šiem patērētājiem izmantot tīmekļa vietnes dalībvalstī, kurā ir viņu pastāvīgā dzīvesvieta vai kuras pilsoņi viņi ir;
31. aicina Komisiju ieteikt noteikumu par piekļuvi produktiem, kurus piegādā pāri robežām, atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 20. pantam;
32. aicina Komisiju cieši uzraudzīt Pakalpojumu direktīvas 20. panta efektivitāti, jo īpaši saistībā ar objektīviem kritērijiem;
33. atzinīgi vērtē to, ka Komisija pēta, kādos apstākļos teritoriālā licencēšana vai ekskluzīvie teritoriālie nolīgumi ir pretrunā ar iekšējo tirgu, un atbalsta to, kā arī aicina sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju par šo pētījumu rezultātiem;
34. uzsver, cik būtiski ir nodrošināt, ka Eiropas digitālās vides uzņēmējiem ir pamatots iemesls piedāvāt preces, pakalpojumus un saturu pāri robežām visā ES iekšējā tirgū;
35. atzīmē, ka savietojamība ir būtisks ekonomisks faktors, un uzsver, cik svarīgi ir šai nozarei īpaši izveidoti, pieejami un sadarbspējīgi standarti tehniskajā un juridiskajā līmeni, jo tas ļautu veidot apjomradītos ietaupījumus, nodrošinātu patērētājiem nediskriminējošu piekļuvi iekārtām, pakalpojumiem un saturam, veicinātu tehnoloģiju ātru ieviešanu un palīdzētu novērst tirgus sadrumstalotību; uzsver, ka vismaz patērētāju (tiešo lietotāju) līmenī ir jāveicina ierīču, pakalpojumu un satura patiesa savietojamība;
Patērētāju tiesiskās aizsardzības stiprināšana digitālajā vidē
36. ir pārliecināts, ka patērētāju uzticēšanos digitālajai videi būtu iespējams vairot, ieviešot skaidrāku un uzlabotu patērētāju acquis communautaire, kas būtu virzīts uz horizontālu juridisku pasākumu ieviešanu un patērētāju līgumtiesību noteiktu aspektu saskaņošanu; tam būtu jāiekļauj arī citas direktīvas, piemēram, direktīvas saistībā ar finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un e-tirdzniecību;
37. atzinīgi vērtē ieteikumu, ko Komisija izteica Zaļajā grāmatā par patērētāju acquis pārskatīšanu (COM(2006)0744), par ciparu datņu iekļaušanu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām darbības jomā[7];
38. pauž pārliecību, ka negodīgu līguma noteikumu režīma piemērošanu vajadzētu stiprināt tiešo lietotāju licenču līgumu jomā un tajā vajadzētu iekļaut „tehniskos līguma noteikumus”;
39. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par noteikumu saistībā ar tālpārdošanas līgumiem attiecināšanu arī uz līgumiem, kas noslēgti starp patērētajiem un profesionāliem uzņēmējiem tiešsaistes izsolēs, kā arī uz līgumiem par tādiem tūrisma pakalpojumiem (lidmašīnu biļetes, izmitināšana viesnīcā, auto noma, pakalpojumi brīvā laika pavadīšanai), kas individuāli pasūtīti internetā;
40. aicina Komisiju vienkāršot un standartizēt prasības par obligāto informāciju, kas pārdevējam jānodrošina pircējam e-tirdzniecībā, un šādas informācijas kontekstā par galveno noteikt būtisko un obligāto informāciju;
41. aicina Komisiju piegādes ķēdi digitālajā vidē padarīt pārredzamāku, lai tādējādi nodrošinātu, ka patērētājs vienmēr ir informēts par piegādātāja personību un par to, vai tas ir starpnieks vai tiešais piegādātājs;
42. ir cieši pārliecināts, ka ir nepieņemami, ka patērētāji bez atbilstoša brīdinājuma tiek novirzīti no pārdevēja tīmekļa vietnes uz kādu citu tīmekļa vietni, jo tādējādi preču, pakalpojumu vai satura patiesā piegādātāja personība tiek slēpta no patērētāja;
43. aicina Komisiju stiprināt patērētāju aizsardzību gadījumos, kad patērētājs uzņemas visus līguma riskus, piemēram, veicot priekšapmaksu, jo īpaši elektroniskajos līgumos;
44. aicina Komisiju paātrināt apspriedes par darbībām saistībā ar kolektīvās kompensēšanas mehānismiem uzņēmumu un patērētāju (B2C) pārrobežu strīdos saistībā ar digitālo vidi;
45. atgādinot par SOLVIT un Eiropas Patērētāju aizsardzības centru tīkla pozitīvo pieredzi, aicina izveidot Eiropas e-patērētāju informācijas sistēmu, kura sniegtu visiem Eiropas e-patērētājiem detalizētus ieteikumus un informāciju par patērētāju un uzņēmumu tiesībām un pienākumiem digitālajā vidē, praktisku informāciju par alternatīvās strīdu izšķiršanas iespējām kopumā un, ja nepieciešams, arī atsevišķos gadījumos;
46. aicina Komisiju ar gan regulējošu, gan tehnisku pasākumu palīdzību nodrošināt, ka patērētāji ir efektīvi aizsargāti pret uzbrukumiem drošībai un privātumam digitālajā vidē;
47. aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt patērētāju aizsardzības attīstību e-tirdzniecībā ar mobilo telefonu palīdzību, īpašu uzmanību cita starpā pievēršot gados jaunu patērētāju aizsardzībai;
48. aicina dalībvalstis sadarboties, cenšoties sasniegt mērķi nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību digitālajā vidē visā ES iekšējā tirgū;
49. aicina Komisiju regulāri (ideālā variantā reizi gadā) ziņot Parlamentam par sasniegto saistībā ar patērētāju aizsardzību digitālajā vidē (tostarp par praktiskām darbībām šīs rezolūcijas īstenošanai);
o
o o
50. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] http://ec.europa.eu/consumers/cons_int/safe_shop/acquis/comp_analysis_en.pdf
- [2] OV C 292 E, 1.12.2006., 109. lpp.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0352.
- [4] Skatīt Komisijas darba dokumentu „Patērētāju uzticēšanās e-tirdzniecībai: mācība, kas gūta no iniciatīvas par uzticēšanos digitālajai videi”.
- [5] OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.
- [6] OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
- [7] OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.
PASKAIDROJUMS
Ziņojums par patērētāju uzticēšanos digitālajai ir saistītas ar ļoti apjomīgu jautājumu par uzticēšanos, izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģijas e-tirdzniecībā, informācijas pakalpojumos, digitālajos sakaros un izklaidē; citiem vārdiem sakot, ziņojums ir saistīts ar vairuma Eiropas patērētāju un uzņēmēju ikdienas dzīvi 21. gadsimtā. Jaunās tehnoloģijas sniedz gan patērētājiem, gan uzņēmējiem lieliskas iespējas pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības. Tomēr lietotāji informācijas sabiedrībā bieži saskaras ar virkni šķēršļu, kas tiešsaistes vides izmantošanu padara sarežģītāku par tādu pašu darbību (piemēram, tirdzniecisku darījumu) īstenošanu tradicionālajā vidē, neizmantojot internetu. Eiropas Savienībai aktīvi un sistemātiski jācenšas novērst šos šķērus un rast pareizo līdzsvaru starp patērētāju un uzņēmēju tiesisko aizsardzību (īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu specifiskajām īpašībām). Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments, ņemot vērā gaidāmo acquis pārskatu patērētāju tiesību aizsardzības, e-tirdzniecības, līgumtiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, savlaicīgi vēršas ar politisku aicinājumu pie Komisijas un dalībvalstīm. Ņemot vērā arī 2007. gada 24. janvārī notikušo atklāto izskatīšanu saistībā ar patērētāju uzticēšanos digitālajai videi, Parlaments uzskata, ka Eiropa atrodas izšķirošā brīdī, kas noteiks, vai globalizētajā digitālajā vidē praktiski bez robežām ES spēs padarīt iekšējo tirgu par priekšrocību salīdzinājuma ar konkurentiem visā pasaulē vai arī iekšējais tirgus un izolēti nacionālie tirgi (pašlaik 27) digitālajā vidē būs šķērslis, kas neļaus ES pilnībā attīstīt informācijas sabiedrību un Lisabonas stratēģiju.
Nepieciešamību pēc ziņojuma par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi apstiprina arī virkne datu, kas iegūti statistisku pētījumu rezultātā.
Nesen veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka 33 % patērētāju ir ziņojuši par gadījumiem, kad uzņēmumi ir atteikušies pārdot vai piegādāt preces vai pakalpojumus, ja patērētājs nedzīvo uzņēmuma atrašanās valstī. Lai gan 48 % mazumtirgotāju ir gatavi veikt pārrobežu tirdzniecību citā ES dalībvalstī, tikai 29 % uzņēmumu tik tiešām veic pārrobežu tirdzniecību vismaz vēl vienā ES dalībvalstī. Un, lai gan 18 % Eiropas mazumtirgotāju ziņo par savu gatavību iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā ar 10 vai vairāk dalībvalstīm, tikai 5 % uzņēmumu to tik tiešām dara. Saskaņā ar aptauju 57 % ES mazumtirgotāju veic pārdošanu ar interneta palīdzību. Par visbūtiskākajiem šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībā tiek uzskatīta neskaidrība saistībā ar darījumiem (61 % respondentu), atšķirīgi grāmatvedības noteikumi (58 %), sūdzību izskatīšanas un strīdu izšķiršanas sarežģītība (57 %), atšķirīgie dalībvalstu tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā (55 %), grūtības ar garantijas remonta nodrošināšanu (55 %), pārlieku augstie izdevumi pārrobežu piegādes dēļ (51 %), kā arī tulkošanas izdevumi (43 %). Puse no mazumtirgotājiem uzskata, ka, ja visā ES pastāvētu viendabīga likumdošana saistībā ar darījumiem ar patērētajiem, to pārrobežu tirdzniecības apmēri palielinātos. Zīmīgi, ka 62 % ES mazumtirgotāju nezina, kur iegūt informāciju par citās dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
Eirobarometra aptauja liecina arī, ka 6 % patērētāju ir veikuši pirkumus no citas dalībvalsts uzņēmuma, izmantojot internetu. Viens no iemesliem ir tas, ka ne mazāk kā 45 % patērētāju trūkst paļāvības, internetā veicot pirkumus no uzņēmumiem, kas atrodas ārzemēs (vienā no dalībvalstīm šis skaitlis sasniedza 73 %). Kopumā var teikt, ka 56 % patērētāju uzskata, ka, iepērkot preces vai izmantojot pakalpojumus no citu valstu uzņēmumiem, pastāv lielāks risks, ka tie neievēro patērētāju tiesību aizsardzības likumus. 71 % aptaujāto uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar sūdzībām, preču atpakaļ atgriešanu, cenu samazinājumiem, garantiju u.c., ir grūtāk atrisināt, ja iepērkas uzņēmumos, kas reģistrēti citās dalībvalstīs. 65 % patērētāju uzskata, ka preci, kas nopirkta ar tālpārdošanas palīdzību, uzteikuma termiņa laikā ir grūtāk atgriezt atpakaļ piegādātājam, kas atrodas citā dalībvalstī. Pētījumi liecina, ka viens no iemesliem, kāpēc patērētāji nelabprāt veic pārrobežu pirkumus, ir tas, ka viņi nejūtas pārliecināti, ka aizsardzības līmenis, kas viņiem ir nodrošināts pašu valstī, tiks piemērots, veicot arī pārrobežu pirkumus.
Kopumā var apgalvot, ka Eiropas patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās digitālajai videi ir nepietiekama un Eiropa, no dažu e-tirdzniecības aspektu viedokļa raugoties, atpaliek no ASV un Āzijas. Tomēr tas attiecas arī citiem tālpārdošanas veidiem (piemēra, ar mobilo telefonu palīdzību). ES elektroniskā tirgus sadrumstalotība preču, pakalpojumu un satura nodrošināšanas noteiktās jomās neļauj sasniegt iekšējā tirgus kopējos mērķus, negatīvi ietekmē patērētāju uzticēšanos un pat apdraud acquis communautaire paredzētās tiesības un brīvības. Ņemot vērā Eiropas patērētāju nepietiekamo uzticēšanos digitālajai videi, kā arī daudzos faktorus, kas ierobežo pārrobežu e-tirdzniecību, tiek pausta nožēla, ka ES pašlaik nav stratēģijas, kas varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu. Diemžēl Eiropas patērētājiem un uzņēmējiem, Eiropas Savienībā īstenojot pārrobežu e-tirdzniecību, bieži netiek sniegta visaugstākajiem standartiem atbilstoša noteiktība un aizsardzība, pat salīdzinot ar situāciju, kad līdzīgi darījumi tiek veikti ar uzņēmumiem ārpus ES. Lai gan ES likumdošanas ieguldījums pārrobežu e- tirdzniecības vispārējā attīstībā ir augstu vērtējams, tajā pašā laikā jāatzīst, ka spēkā esošajos Eiropas tiesību aktos netiek ņemtas vērā digitālās vides jaunākās attīstības tendences un dažās jomās tie ir pat šķērslis; piemēram, viens darījums elektroniskā veidā parasti ir pakļauts daudzām tiesību normām, nosakot atšķirīgas prasības un nesniedzot ne uzņēmējiem, ne patērētajiem skaidrus un viegli ieviešamus noteikumus.
Referente uzskata, ka svarīgs solis, lai vairotu patērētāju uzticēšanos digitālajai videi, ir tādas stratēģijas pieņemšana, kurā būtu īpaši iekļauti šādi nosacījumi:
- pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana pārrobežu e-tirdzniecībai;
- Eiropas standartu izveide e-tirdzniecības kultūras veicināšanai;
- digitālajā vidē darbojošos patērētāju un uzņēmēju tiesību un pienākumu precizēšana;
- iekšējā tirgus sadrumstalotības novēršana digitālajā vidē;
- digitālajā vidē darbojošos patērētāju tiesiskās aizsardzības stiprināšana un īstenošanas uzlabošana;
Ciešā saistībā ar šo referente uzskata, ka vajadzētu turpināt jau pieņemto darbību īstenošanu un tāpēc Komisijai vajadzētu atkārtoti izvērst un iepriekšminētajā veidā modernizēt Komisijas darba dokumenta formā ieteikto iniciatīvu par uzticēšanos digitālajai videi.
Saskaņā ar iepriekšminēto rezolūciju Eiropas Parlaments uzstāj, ka pašreizējā „patērētāja” definīcija ir pārāk šaura, ņemot vērā informācijas sabiedrības aizvien pieaugošās vajadzības, kas pārrobežu tirdzniecībā mazos (vienas persona) uzņēmumus nostāda tādā pašā situācijā kā patērētājus, tajā pašā laikā nesniedzot tiem salīdzināmu aizsardzību (garantijas laiks, atteikuma tiesības utt.).
Digitālā vide pārsniedz valstu un kontinentu robežas, un tāpēc ir būtiski svarīgi uzlabot aizsardzības līmeni, kas tiek sniegts Eiropas patērētajiem, kad tie elektroniskā veidā veic pirkumus trešajās valstīs. Tādēļ referente uzskata, ka ir jāpanāk vienošanās par sadarbības nolīgumu noslēgšanu par patērētāju aizsardzību ar valstīm ārpus ES (jo īpaši ar ESAO valstīm un valstīm, kas ir ģeogrāfiski tuvas Eiropai).
Šis aicinājums izveidot jaunu un ievērojami plašāku iniciatīvu par uzticēšanos digitālajai videi, lai tādējādi vairotu patērētāju uzticēšanos digitālajai videi, ir iespēja paredzēt virkni pasākumu (jo īpaši netiesiska rakstura pasākumus, piemēram, tādu mērķtiecīgu izglītojošu un informatīvu kampaņu finansēšanu, kurās būtu iesaistītas patērētāju organizācijas), kā arī panākt Komisijas un dalībvalstu individuālu pasākumu lielāku saskaņotību (piemēram, palielinot Eiropas patērētāju centru pilnvaras, lai tādējādi veicinātu to efektivitāti digitālajā vidē, un izveidojot ekspertu forumu, lai apmainītos ar dalībvalstu paraugpraksi). Tomēr galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka par turpmākajiem pasākumiem šajā dinamiskajā jomā notiek konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm (rūpniecības nozares pārstāvjiem, patērētāju organizācijām un līdzīgām apvienībām) un ka šādi pasākumi tiek atbalstīti, izmantojot nesaistošu tiesību normu instrumentus (piemēram, pašregulācijas kodeksus un Komisijas ieteiktos standartus uzlabotai e-tirdzniecības kultūrai Eiropas Savienībā). Ņemot vērā, ka pētījumi un statistika liecina par to, ka negodīgas darbības internetā šobrīd ir vislielākais drauds (lielāks nekā neprasītie komerciālie paziņojumi — surogātpasts (spam)), ir jāizveido Eiropas agrā brīdinājuma sistēma (tostarp datubāze) cīņai pret negodīgam darbībām digitālajā vidē. Lielāku patērētāju uzticēšanos digitālajai videi var panākt arī ar ātras un pareizas prasību un sūdzību izskatīšanas un strīdu izšķiršanas palīdzību, un to vislabāk var sasniegt, izmantojot alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas tiešsaistē. Komisijai vajadzētu arī nodrošināt, ka jaunā iniciatīvu par uzticēšanos digitālajai videi neaprobežojas ar patērētāju aizsardzību, bet ievieš arī saskaņotu pieeju jautājumam par digitālo vidi kopumā (iekļaujot ārpustirgus faktoru analīzi). Tā kā lielākā daļa patērētāju un uzņēmēju nav eksperti juridiskos un tehniskos jautājumos, Komisijai vajadzētu atbalstīt standarta līgumu izveidi e-tirdzniecībā, kas nodrošinātu godīgu attieksmi pret abām pusēm.
Tā kā pārrobežu e-tirdzniecībā nepastāv īpašas uzticība zīmes, referente iesaka ieviest Eiropas uzticības zīmju sistēmu (kas, protams, būtu saistīta ar nepieciešamību ievērot virkni nosacījumu, piemēram, ka izdevumi jāsedz tikai strīda gadījumā (t.i. Eiropas uzticības zīmi varētu iegādāties un tā darbotos bez maksas)). Citu pasākumu starpā Eiropas uzticība zīmes mērķis ir sasniegt apmierinātu patērētāju kritisko masu, kas nepieciešama, lai pārrobežu e-tirdzniecība varētu darboties.
Vēl viens nozīmīgs instruments, lai veicinātu patērētāju uzticēšanos digitālajai videi, tiku nodrošināts, pēc referentes domām, izveidojot Eiropas patērētāju tiesību informācijas sabiedrībā hartu, kurā būtu ne tikai precizētas informācijas sabiedrības dalībnieku, tostarp patērētāju, pašreizējās tiesības un pienākumi, bet arī noformulētas jaunas tiesības un pienākumi (piemēram, lietotāju tiesības saistībā ar digitālo saturu, t.i., lietotāju tiesību prezidēšana saistībā ar intelektuālā īpašuma izmantošanu, lietotāju tiesības, kas nodrošina sadarbspējas pamatstandartus, kā arī īpaši neaizsargātu lietotāju tiesības, t.i., interneta lappušu pieejamības uzlabošana invalīdiem).
Referente brīdina par iekšējā tirgus aizvien pieaugošo sadrumstalotību digitālajā vidē (piemēram, atteikumi piekļūt pārrobežu tirdzniecības kontekstā piedāvātajām precēm, pakalpojumiem un saturam), kas būtiski ietekmē patērētājus jaunajās un mazajās dalībvalstīs, tikai pamatojoties uz viņu nacionalitāti, dzīvesvietu un uz to, vai viņiem pieder noteiktā dalībvalstī izdota maksājumu karte. Referente uzskata, ka pret šāda veida uzvedību ir efektīvi jācīnās.
Patērētāju uzticēšanos digitālajai videi iespējams vairot, ieviešot skaidrāku un pārredzamāku acquis communautaire patērētāju aizsardzības jomā, it īpaši, ja tas ir virzīts uz horizontālu juridisku pasākumu ieviešanu un patērētāju līgumtiesību pārskatīšanu. Kā uzskata referente, pašreizējās acquis nepilnības ir jānovērš vismaz šādās jomās: uz tiešo lietotāju licenču līgumiem un „tehniskiem līguma noteikumiem” vajadzētu attiekties nosacījumiem par negodīgiem līguma noteikumiem; uz līgumiem, kas noslēgti starp patērētajiem un profesionāliem uzņēmējiem tiešsaistes izsolēs, kā arī uz līgumiem par tūrisma pakalpojumiem (lidmašīnu biļetes, izmitināšana viesnīcā, auto noma, pakalpojumi brīvā laika pavadīšanai), kas individuāli pasūtīti internetā, vajadzētu attiekties noteikumiem saistībā ar tālpārdošanas līgumiem; informāciju, ko pārdevējs sniedz pircējam darījumos elektroniskā veidā, vajadzētu vienkāršot un standartizēt; piegādes ķēdi digitālajā vidē no pārdevēja puses vajadzētu padarīt pārredzamāku, lai tādējādi nodrošinātu, ka patērētājs vienmēr ir informēts par piegādātāja personību (arī par to, vai tas ir starpnieks vai tiešais piegādātājs); vajadzētu radīt patērētāju tiesību aizsardzības efektīvu instrumentu gadījumiem, kad patērētājs uzņemas visus līguma riskus (tostarp arī finansiālos riskus, piemēram, kad pastāv prasība veikt priekšapmaksu), jo īpaši pārrobežu e-tirdzniecības kontekstā.
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS SniegTAIS ATZINUMS (20.3.2007)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi
(2006/2048(INI))
Atzinumu sagatavoja: David Hammerstein Mintz
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus.
1. uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ir ikdienas dzīves sastāvdaļa: informācijas un sakaru tehnoloģijām ir nozīmīga loma, nodrošinot bāzes sistēmas, ierīces, programmatūru, informācijas pakalpojumus, saziņu, izklaidi un kultūras preces, robeža starp precēm un pakalpojumiem kļūst nenoteikta, dažādi informācijas un sakaru tehnoloģiju veidi saplūst, pirkšanas metodes kļūst daudzveidīgākas, un patērētāji aizvien lielākā mērā nosaka produktu saturu un to pievienoto vērtību; uzskata, ka šajā sarežģītajā un jaunajā struktūrā kļūst aizvien grūtāk noteikt, kurš nodrošina kāda pakalpojuma atsevišķu daļu, un saprast, kādu ietekmi atstāj noteiktas tehnoloģijas un jauni uzņēmējdarbības modeļi;
2. uzsver, ka patērētāji ir ne tikai atsevišķas personas, bet arī MVU; tomēr atzīmē, ka tehniskās problēmas, kas saistītas ar tirgošanos tiešsaistes sistēmās, preču neskaidrā izcelsme un kādu iesaistīto pušu prettiesiskā uzvedība var būt neuzticību radoši faktori; šai sakarā uzskata, ka ir jāveicina paļāvība un uzticēšanās un jāpārliecina patērētāji, ka darījumus var droši veikt pārredzamā un godīgā veidā;
3. atbalsta viedokli, ka patērētāju intereses saistībā ar intelektuālo īpašumu kļūst aizvien nozīmīgākas, kaut gan tiesības izmantot digitālos darbus vēl joprojām ir neskaidras un pašreizējās attīstības tendences intelektuālā īpašuma, digitālo tiesību pārvaldības un tehnoloģiskās aizsardzības pasākumu jomā norāda uz to, ka patērētāju tiesības netiek pietiekami atzītas;
4. atzinīgi vērtē iniciatīvas paļāvības un uzticēšanās veicināšanai e-komercijas jomā un norāda uz jau pastāvošajām veiksmīgajām preču zīmēm (piemēram, Euro-Label); tomēr norāda, ka tieši jaunajās dalībvalstīs bieži vien trūkst finansējuma šo sistēmu ieviešanai; īpaši svarīgas augstas kvalitātes preču zīmes ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai veidotu uzticēšanos un tādējādi kompensētu trūkumus, kas rodas salīdzinājumā ar lielajām tiešsaistes platformām un tīmekļa veikaliem mazāku mārketinga izdevumu dēļ;
5. atzīme, ka sadarbspēja ir būtisks ekonomisks faktors: ar standartu palīdzību vajadzētu nodrošināt sadarbspēju un censties nepieļaut tirgus fragmentāciju; atzīmē arī, ka atvērtā koda programmatūrām ir galvenā loma sadarbspējas atvieglošanā un tās veicina drošumu, jo patentētu un šifrētu kodu un algoritmu neesamība ļauj pārbaudīt šo programmatūru uzticamību un tehniski domājošiem cilvēkiem sniegt ieguldījumu programmatūru un tehnoloģiju attīstībā;
6. uzsver, ka digitālo tehnoloģiju radošo risinājumu tirgus vēl joprojām atrodas attīstības sākumstadijā un ka pašregulējošiem kodeksiem var būt nozīmīga loma;PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Patērētāju uzticēšanās digitālajai videi |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
IMCO |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
ITRE |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
David Hammerstein Mintz 25.4.2006 |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
25.9.2006 |
30.1.2007 |
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
20.3.2007 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
22 19 0 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Renato Brunetta, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Giles Chichester, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Herbert Reul, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Radu Ţîrle, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras, Dominique Vlasto |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Pilar Ayuso, Danutė Budreikaitė, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Edit Herczog, Esko Seppänen, Dirk Sterckx, Hannes Swoboda |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Patērētāju uzticēšanās digitālajai videi |
|||||||||||
|
Procedūras Nr. |
||||||||||||
|
Atzinumu sniedza |
IMCO |
|||||||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
ITRE |
|
|
|
|
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Zuzana Roithová |
|
||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
19.4.2006 |
11.7.2006 |
10.10.2006 |
24.1.2007 |
21.3.2007 |
|||||||
|
|
7.5.2007 |
|
|
|
|
|||||||
|
Pieņemšanas datums |
8.5.2007 |
|||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
41 0 0 |
||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Charlotte Cederschiöld, Corina Creţu, Mia De Vits, Rosa Díez González, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Malcolm Harbour, Pierre Jonckheer, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Guido Podestà, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Alexander Stubb, Eva-Britt Svensson, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Wolfgang Bulfon, Jean-Claude Fruteau, Joel Hasse Ferreira, Konstantinos Hatzidakis, Filip Kaczmarek, Othmar Karas, Manuel Medina Ortega, Pier Antonio Panzeri, Olle Schmidt, Søren Bo Søndergaard, Marc Tarabella, Anja Weisgerber |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Philip Bushill-Matthews, Sophia in 't Veld, Horia-Victor Toma, Anne Van Lancker |
|||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
16.5.2007 |
|||||||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
|||||||||||