Ziņojums - A6-0210/2007Ziņojums
A6-0210/2007

ZIŅOJUMS par MEDA un finansiālu atbalstu Palestīnai — novērtējums, īstenošana un pārbaude

7.6.2007 - (2006/2128(INI))

Budžeta kontroles komiteja
Referente: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou

Procedūra : 2006/2128(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0210/2007

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par MEDA un finansiālu atbalstu Palestīnai — novērtējums, īstenošana un pārbaude

(2006/2128(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Barselonas Deklarāciju, kas pieņemta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē 1995. gada 28. novembrī un ar ko uzsāka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību[1],

–   ņemot vērā 1996. gada 23. jūlija Padomes Regulu (EK) Nr. 1488/1996 par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecībās[2] („MEDA regulu”),

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2698/2000, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1488/96 („MEDA II regulu”)[3],

–   ņemot vērā 2001 gada 1. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, lai sagatavotu Eiropas – Vidusjūras reģiona ārlietu ministru ceturto sanāksmi Barselonas procesa stiprināšanai[4],

–   ņemot vērā 2003. gada 3. jūnija rezolūciju attiecībā uz gada pārskatu par MEDA 2000 programmu[5],

–   ņemot vērā 2003. gada 20. novembra rezolūciju par Euromed[6],

–   ņemot vērā 2004. gada 12. februāra rezolūciju par ES pasākumu par cilvēktiesībām un demokratizāciju veicināšanu Vidusjūras reģiona valstīs[7] un 2005. gada 27. oktobra rezolūciju par Barselonas procesa pārskatīšanu[8],

–   ņemot vērā 2006. gada 21. aprīlī noteiktās Eiropas un Vidusjūras reģiona Parlamentārās asamblejas Eiropas Savienības prezidentūras politiskās prioritātes[9],

–   ņemot vērā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku[10],

–   ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai[11],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai[12],

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),

–   ņemot vērā 2005. gada 18. jūlija nobeiguma ziņojumu par MEDA-II programmas starpposma novērtējumu[13],

–   ņemot vērā 2006. gada pārskatu par Eiropas Kopienas attīstības politiku un ārējā atbalsta īstenošanu 2005. gadā[14],

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2006 par MEDA programmu[15],

–   ņemot vērā 2006. gada 26. jūnija gada pārskatu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentu (FEMIP) darbību 2005. gadā [16],

–   ņemot vērā 2006. gada 17. oktobra Komisijas paziņojumu Padomei „Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta ( FEMIP ) novērtējums un nākotnes iespējas (COM(2006)0592)”,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2006. gada decembrī pieņemto stratēģisko partnerību ar Vidusjūras reģiona un Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm[17],

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumu par Konvencijas noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un ANO Palīdzības un darba aģentūru Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) attiecībā uz palīdzību bēgļiem Tuvo Austrumu valstīs (2002. līdz 2005. gads)[18],

–   ņemot vērā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un cieņu Tuvajos un Vidējos Austrumos[19],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2004. gada 31. marta (EK) Nr. 669/2004, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1734/94 par finansiālo un tehnisko sadarbību ar Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu[20],

–   ņemot vērā 2006. gada 2. februāra rezolūciju par vēlēšanu rezultātiem Palestīnā un situāciju Austrumjeruzalemē[21],

–   ņemot vērā Tuvo Austrumu četrinieka (kas sastāv no ES, ANO, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas pārstāvjiem) 2006. gada 30. janvāra[22] un 2006. gada 9. maija[23] paziņojumus, kuros paustas nopietnas bažas par situācijas pasliktināšanos Palestīnas teritorijās un vēlēšanās apstiprināt pagaidu mehānismu tieša atbalsta sniegšanai Palestīnas iedzīvotājiem,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2006. gada 15. maija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu[24], kuros Padome pauda nopietnas bažas par humānās, ekonomiskās un finansiālās situācijas pasliktināšanos Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā un atzinīgi novērtēja Četrinieka vēlēšanos apstiprināt pagaidu mehānismu (TIM) tieša atbalsta sniegšanai un uzraudzīšanai Palestīnas iedzīvotājiem,

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par humāno krīzi Palestīnas teritorijās un Eiropas Savienības nozīmi[25],

–   ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par situāciju Tuvajos un Vidējos Austrumos[26],

–   ņemot vērā tā ad hoc delegācijas Izraēlā un Palestīnas teritorijās 2006. gada 20. un 21. decembra ziņojumu,

–   ņemot vērā Apvienotās Karalistes Apakšnama Starptautiskās attīstības komitejas 2007. gada 31. janvāra ziņojumu “Atbalsts attīstībai un okupētās Palestīnas teritorijas”[27],

–   ņemot vērā Pasaules Bankas 2007. gada februāra ziņojumu "Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla — Valsts izdevumu pārskats — No krīzes līdz lielākai finansiālai neatkarībai”,[28]

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6‑0210/2007),

A.   tā kā MEDA programma ir ES galvenais finanšu instruments, lai īstenotu Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību atbalsta pasākumus saistībā ar ekonomisko un sociālo struktūru reformu Vidusjūras reģiona partnervalstīs, lai samazinātu atšķirības starp abām Vidusjūras reģiona pusēm;

B.    tā kā galvenās jomas, kurās iesaistās MEDA programma, ir tieši atvasinātas no 1995. gada Barselonas Deklarācijas, kas vairākkārt apstiprināts:

a)    politikas un drošības jomā – uzturēt gan divpusēja, gan reģionu līmeņa politisko dialogu, izstrādāt pasākumus partnerattiecību nostiprināšanai un vienoties par Miera un stabilitātes hartu; galvenais mērķis ir radīt uz cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas principiem balstītu kopēju miera un stabilitātes telpu;

b)    ekonomikas un finanšu jomā – izveidot Eiropas un Vidusjūras reģionā (ziemeļu-dienvidu, dienvidu-dienvidu) brīvās tirdzniecības zonu, paredzēt finansiālu ES atbalstu ekonomikas pārejas un vispārēja rakstura ekonomikas un sociālo problēmu risināšanai, palielināt investīciju plūsmu Vidusjūras reģiona partneriem brīvās tirdzniecības rezultātā; galvenais mērķis ir radīt kopīgas labklājības un attīstības telpu;

c)    sociālajos, kultūras un humānajos jautājumos – dibināt sakarus, attīstīt cilvēkresursus, sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajai attīstībai; galvenais mērķis ir izveidot brīvu un aktīvu pilsonisko sabiedrību un sekmēt savstarpēju sapratni abu pušu starpā.

C.   tā kā vidējais gada saistību apjoms MEDA I un MEDA II programmām ir līdzīgs – attiecīgi 613 miljoni eiro un 618 miljoni eiro un 2005.–2006. gada rādītāji liecina, ka šīs saistības tiks palielinātas līdz aptuveni 660 miljoniem eiro;

D.   tā kā MEDA II programmā bija paredzēts piešķirt 5350 miljonus eiro laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerībai;

E.  tā kā gada saistības MEDA II programmā svārstījās starp EUR 569 miljoniem (2000. gadā) līdz EUR 817 miljoniem (2006. gadā) un tā kā, salīdzinot ar MEDA I programmu, MEDA II programmas saistības tika palielinātas Alžīrijai, Palestīnas teritorijām, Jordānai, Marokai, Sīrijai un Tunisijai un reģionāliem pasākumiem, bet samazinātas Ēģiptei un Libānai;

Valstu saistības, miljonos EUR

 

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

Kopā

MEDA I

Kopā

MEDA II

Maroka

30

0

236

219

176

141

120

122

143

152

660

677

Alžīrija

0

0

41

95

29

30

60

50

42

51

165

233

Tunisija

20

120

138

19

132

76

90

92

49

22

428

328

Ēģipte

0

75

203

397

11

13

0

78

104

159

685

354

Jordānija

7

100

10

8

129

15

20

92

43

35

254

205

Libāna

0

10

86

0

86

0

0

12

44

18

182

74

Sīrija

0

13

42

0

46

38

8

36

1

53

101

136

WBG

3

20

41

5

42

97

0

100

81

73

111

350

Kopā

divpusējās

60

337

797

743

650

409

298

582

505

562

2 587

2 356

Reģionālās

113

33

114

66

145

160

305

29

110

135

471

740

Kopā

173

369

912

809

802

569

603

611

608

697

3 057

3 096

Avots: Eiropas Humānās palīdzības birojs (WBG= Jordānas rietumkrasts un Gazas sektors)

F.    tā kā MEDA II programmas jaunajās nodaļās iekļauti tieslietu un policijas, pilsoniskās sabiedrības/cilvēktiesību un migrācijas jautājumi; tā kā citām nodaļām, tostarp izglītības un apmācības, kā arī iestāžu ekonomiskajam atbalstam tika acīm redzami palielināts finansējums, bet citām nodaļām, piemēram, lauksaimniecībai, vietējai attīstībai un privātajām reformām MEDA II programmā tika piešķirti mazāki līdzekļi nekā MEDA I programmā;

G.   tā kā MEDA II Regulā ir noteikts, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītajām operācijām var piešķirt ES līdzekļus no MEDA budžeta vides projektiem un īstenošanas riska kapitāla operācijām Vidusjūras reģiona partnervalstīs; tā kā EIB operāciju apjoms MEDA II programmā saglabājas MEDA I programmas operāciju apjoma līmenī, taču to sastāvs ir mainījies, būtiski samazinot riska finansēšanas programmas un palielinot riska kapitāla darbības;

EIB: piešķirtās kreditēšanas pilnvaras 

1995-1999

4 808 miljoni eiro.

2000-2007

6 400 miljoni eiro.

Avots: RELEX ĢD

H.   tā kā EIB darījumi Vidusjūras reģiona partnervalstīs kopš 2002. gada oktobra ir iekļauti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentā (FEMIP);

I.     tā kā MEDA regulu pieņēma 2006. gada beigās un jaunais Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments stājās spēkā 2007. gadā;

J.     tā kā laika posmā no 1994. gada līdz 2006. gadam Komisija ir piešķīrusi 2300 miljonus eiro Palestīnas iedzīvotājiem, tostarp Palestīnas bēgļiem ar UNRWA starpniecību, humānai palīdzībai ar Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroja (ECHO) starpniecību, nodrošinātībai ar pārtiku, Tuvo Austrumu miera procesa pasākumiem, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu veidošanai;

K.   tā kā maksājumi Palestīniešu teritorijām kļuvuši samērā stabili – 233 līdz 260 miljonu eiro gadā no 2002. līdz 2005. gadam un mainīgais saistību īpatsvars atspoguļo sarežģīto miera procesa raksturu, bet saistību/maksājumu attiecība ir pieaugusi no nepilniem 45% 2000. gadā līdz vairāk par 90% 2005. gadā;

2000.–2006. GADA VISPĀRĒJĀ BUDŽETA FINANSĒTĀ PALĪDZĪBA PALESTĪNAS PĀRVALDĪTAJĀM TERITORIJĀM

Saistības (miljonos eiro)

Ģeogr./Temat.

Programma

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

Apjoma kopsumma

Ģeogrāfiskās programmas

MEDA

119

0

115

93

74

92

102 

493

UNRWA

40

57

55

58

61

64

64 

335

Izraēlas/PAO miera līgums

20

43

88

47

51

51

56 

300

Ģeogr. kopā

179

100

258

198

186

207

222 

1 128

Tematiskās programmas

Pārtikas palīdzība

16

17

35

24

24

29

26 

145

Cilvēktiesības

2

1

3

0,5

2,5

4

13

NVO

2,5

1

1,5

4

5

0

14

ECHO

18

26

35

38

37

36

84 

190

Citas

7

4

5

0

1

1

18

Tematiskās programmas kopā

45,5

49

79,5

66,5

69,5

70

113 

380

Apjoma kopsumma

224,5

149

337,5

264,5

255,5

277

335 

1 842

EK saistību kopapjoms 2000.–2006. g. = 1 842 miljoni eiro (neiekļaujot KĀDP darbības, apm. 10 miljoni eiro 2006. g.)

Avots: Budžeta ĢD, AidCo ĢD

Maksājumi (miljonos eiro)

Ģeogr./Temat.

Programma

2000

2001

2002

2003

2004

2005

Apjoma kopsumma

Ģeogrāfiskās programmas

MEDA

31

62

81

59

93

94

420

UNRWA

40

54

57

58

60

60

329

Izraēlas/PAO miera līgums

13

48

80

66

58

50

315

Ģeogr. kopā

84

164

218

183

211

204

1 064

Tematiskās programmas

Pārtikas palīdzība

0

2

7

15

17

32

73

Cilvēktiesības

2

0

1

0

3

4

10

NVO

0

2

2

2

1

3

10

ECHO

6

9

14

33

31

14

107

Citas

5

1

4

0

0

3

13

Tematiskās programmas kopā

13

14

28

50

52

56

213

Apjoma kopsumma

97

178

246

233

263

260

1 277

Avots: Budžeta ĢD

L.    tā kā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2005. gada martā pabeidza izmeklēšanu saistībā ar Komisijas sniegto tiešo palīdzību Palestīnas pašpārvaldei un līdz šim iegūtā informācija no OLAF paziņojumiem presei nesniedz pārliecinošus pierādījumus par EK ieguldījumu izmantošanu bruņotu uzbrukumu vai nelikumīgu darbību finansēšanai; tomēr tā kā saskaņā ar OLAF paziņojumu presei “ir pastāvīgi norādījumi, kas atbalsta pieņēmumu, ka nevar izslēgt iespēju, ka daļu no līdzekļiem atsevišķas personas Palestīnas pašpārvaldē var izmantot citiem, nevis paredzētajiem mērķiem”;

M.  tā kā Pasaules bankas Tuvo un Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona sociālās un ekonomiskās attīstības grupa ir veikusi rūpīgu Palestīnas pašpārvaldes finanšu stāvokļa analīzi un 2007. gada februārī sniedza secinājumus un ieteikumus;

N.  tā kā Hamas vadītā Palestīnas valdība līdz šim nav pieņēmusi Četrinieka (ES, ANO, Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas) principus, kas attiecas uz Izraēlas atzīšanu, atteikšanos no vardarbības un starptautisko nolīgumu atzīšanu;

O.  tā kā Izraēla ir apturējusi muitas nodevu un nodokļu izmaksāšanu Palestīnai, kuru apjoms ir aptuveni 50 miljoni eiro mēnesī un kas ir aptuveni 2/3 no valsts ieņēmumiem pēc Hamas uzvaras Palestīnas pašpārvaldes parlamenta vēlēšanās 2006. gada janvārī;

P.  tā kā četrinieks 2006. gada 9. maijā pievērsās humānanajai situācijai Palestīnas teritorijās un Palestīnas tautas posta, kā arī milzīgo problēmu dēļ aicināja ES izstrādāt un ierosināt starptautisku pagaidu mehānismu (TIM), kas būtu ar ierobežotu darbības jomu un darbības ilgumu, darbotos pārskatāmā veidā, būtu atbildīgs un nodrošinātu tieša atbalsta sniegšanu Palestīnas iedzīvotājiem;

Q.  tā kā Eiropas Savienība (no ES budžeta un ES dalībvalstis) 2006. gadā Palestīnai piešķīra gandrīz EUR 700 miljonus – vairāk nekā iepriekšējos gados;

R.  tā kā šādu TIM mehānismu pēc tam izstrādāja Komisija un apstiprināja Eiropadome 2006. gada 16. jūnijā;

S.  tā kā 2006. gadā Komisija piešķīra kopumā EUR 107,5 miljonus trim TIM mehānisma palīdzības “logiem”:

- EUR 10 miljonus svarīgākajiem resursiem un slimnīcu un veselības aprūpes centru ekspluatācijas izdevumiem, izmantojot Pasaules Bankas Neatliekamās palīdzības dienestu atbalsta programmu (Window I),

- EUR 40 miljonus energoapgādes iekārtu nepārtrauktas padeves, tostarp degvielas, nodrošināšanai, ar „Pagaidu palīdzības neatliekamas gadījumos” (Interim Emergency Relief Contribution) starpniecību (Window II);

- EUR 54,5 miljonus sociāli neaizsargāto palestīniešu atbalstam, izmaksājot sociālos pabalstus nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai un strādājošajiem, kuri nodrošina būtiski svarīgus sociālos pakalpojumus (Window III),

- papildus TIM, EUR 12 miljonus no MEDA budžeta pozīcijas 19080201 Komisija piešķīra Palestīnas Pašpārvaldes prezidenta birojam tehniskai palīdzībai un spēju attīstīšanai.

TIM izmaksas un finansējums 2006. gadā miljonos eiro

 

EC budget

+ donors

TIM - Window 2 (Pagaidu palīdzības sniegšanai neatliekamos gadījumos (IERC) II posms)

40

 

Kopā izdevumu kategorijā 19 08 02 01 (MEDA)

40

 

TIM - Window 1 (Pasaules Bankas Neatliekamās palīdzības dienestu atbalsta projekts (ESSP))

10

+ 46,6

TIM - Window 3 (sociālo pabalstu izmaksas)

57,5

+ 61,9

Kopā izdevumu kategorijā 19 08 03 (Miera process)

67,5

 

Kopā abās izdevumu kategorijās

107,5

 

Avots: AIDCO ĢD

T.  tā kā cīņas Hamas un Fatah atbalstītāju starpā 2007. gada sākumā ārkārtīgi apgrūtināja TIM darbības,

1.  apstiprina 2005. gada 27. oktobra rezolūcijā par Barselonas procesa pārskatīšanu izteikto pārliecību, ka kaut arī Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerība vēl nav devusi gaidītos ieguvumus un vēl pilnībā nav devusi ieguldījumu saspīlējuma samazināšanā šajā teritorijā, joprojām var veikt uzlabojumus, un tādējādi Barselonas process joprojām ir atbilstīga Vidusjūras reģiona politikas pamatsistēma, kurā, lai iegūtu labākus rezultātus, ir nepieciešamas izmaiņas un politiskā griba;

2.  norāda, ka, pieņemot globāla mēroga stratēģisku skatījumu, MEDA programmas kā Kopienas palīdzības instrumenta Barselonas procesa un divpusēju asociācijas līgumu atbalstam nozīmīgums tika novērtēts par pietiekamu saskaņā ar „vispārējo novērtējumu” veiktajā MEDA II programmas starpposma novērtējumā, kur arī paziņots, ka, salīdzinot ar MEDA I programmu, MEDA II posmā tas ir uzlabots, un to var vēl vairāk uzlabot turpmākajos gados;

3.  uzsver, ka MEDA pārvaldības un īstenošanas pasākumu efektivitāte un iedarbīgums ir uzlabots, bet joprojām nav pilnībā apmierinošs;

4.  norāda, ka ekonomiskās lietderības kontekstā MEDA II programma kopumā ir izmaksājusi līdzekļus ātrāk nekā MEDA I : līdzīgā laikposmā MEDA I programmai, lai sasniegtu 30 % maksājumu līmeni, bija vajadzīgi vidēji trīs gadi, turpretim MEDA II programmai šis laikposms samazinājās līdz diviem gadiem;

MEDA SAISTĪBAS/ IZMAKSAS 1995.– 2005. GADĀ

EUR miljonos

 

1995 to 1999

2000 to 2006

1995 to 2006

 

Saistības

Izmak-

sas

Saistības

Izmak-

sas

Saistības

Izmak-

sas

Divpusējās

 

 

 

 

 

 

Alžīrija

164

30

339

142

504

172

WBG

686

157

592

695

1279

852

Ēģipte

254

108

331

345

585

454

Jordānija

182

1

133

182

315

183

Libāna

660

128

980

917

1 640

1 045

Maroka

101

0

180

91

281

91

Sīrija

428

168

518

489

946

657

Tunisija

111

59

522

486

633

546

Kopā divpusējās

2 586

651

3 595

3 349

6 182

4 000

Reģionālās

471

223

1 052

712

1 483

934

Kopā

3 057

874

4 647

4 060

7 705

4 934

MEDA I un II programmu pieejamais kopapjoms = 3 424 + 5 350 = 8 774 miljoni eiro. Tajā skaitā aptuveni 852 eiro laika posmā no 1996. līdz 2002. gadam ir nodoti Turcijai (nelielas atšķirības izveidojas noapaļošanas rezultātā)

Avots: EuropeAid

5.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2006 Komisijas veiktā MEDA programmas pārvaldība ir acīmredzami uzlabota, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un to var uzskatīt par veiksmīgu, ņemot vērā procesuālos un ārējos ierobežojumus, un programmu izstrādes centienu rezultāts ir laika ziņā vienmērīgāks līdzekļu sadalījums, sagatavošanas posmi ir kļuvuši īsāki un maksājumi ir būtiski palielināti;

6.  uzsver, ka ar MEDA II programmas vidusposma novērtējuma un Revīzijas palātas secinājumiem par īstenošanas un pārvaldības lietderīgumu un efektivitāti – “uzlabota, bet joprojām ne pilnībā apmierinoša” – kā tādiem nevar izskaidrot MEDA darbības atšķirības dažādās valstīs un programmās; norāda, ka ārējiem faktoriem (finanšu regulējumam, pārvaldei, kultūras faktoriem) ir nepārprotami liela nozīme pamanīto atšķirību izmaiņu tempa un finanšu izmaksu veida izskaidrošanā; aicina Komisiju ņemt vērā šos faktorus plānošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā un novērtēšanā;

7.  aicina Komisiju un Padomi Barselonas procesam kā Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumenta noteiktās politikas virzītājspēkam piešķirt svarīgu prioritāti  (laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam) ar efektīvākiem politikas virzieniem un pasākumiem, ņemot vērā specifiskos uzdevumus un problēmas Vidusjūras reģiona partnervalstīs;

8.  atgādina, ka saskaņā ar MEDA II Regulas 15. pantu, Komisijai kopā ar EIB ir jāsagatavo vispārējs jau piešķirtās palīdzības Vidusjūras reģiona partnervalstīm novērtējuma ziņojums, aplūkojot arī programmu efektivitāti, jāveic attiecīgo projektu un galveno iesaistes jomu nobeiguma novērtējums, jāpārbauda īstenošanas panākumi un jāiesniedz Parlamentam un Padomei gada ziņojums ne vēlāk kā nākamā gada 30. jūnijā; ņemot vērā šo pienākumu, aicina Komisiju sniegt informāciju par minēto gala novērtējumu izstrādes pakāpi katram projektam un jomai, kā arī nosūtīt tos un pēdējos gada ziņojumus Parlamentam un Padomei;

9.  mudina Komisiju ņemt vērā faktorus, kas var palīdzēt uzlabot pārvaldību nākotnē:

a)    projektu un programmu skaita palielināšana, vienlaicīgi novērtējot to saturu, ietekmi un kvalitatīvo vērtību,

b)    lielāks budžeta atbalsts programmai kopumā,

c)    vispārējs pozitīvs rezultāts, ko devusi Komisijas vadības līmeņa pienākumu nodošana delegācijām (decentralizācijas efekts) jomā, kas saistīta ar projektu sagatavošanu un īstenošanu,

d)    sadarbība ar vietējām iestādēm un to iesaistīšanās,

e)    Vidusjūras partnervalstu sadarbības uzlabošana (dienvidi-dienvidi) reģionālās dimensijas mērķu sasniegšanai;

10.  uzskata, ka tālākie uzlabojumi ietver sistemātiskāku uzraudzību un novērtēšanu, kā arī intensīvāku dialogu un koordināciju ar vietējiem partneriem un citiem palīdzības sniedzējiem; aicina Komisiju nodrošināt regulārākas uzraudzības mehānismus, ko pielāgo katram projektu veidam;

11.  piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai:

-      jānodrošina vienmērīga un ātra virzība uz jaunajām valstu programmām, lai, tās īstenojot nākotnē, izvairītos no negatīvām sekām,

-      jaunajos valstu programmu dokumentos skaidrāk jādefinē tās stratēģiskie mērķi un jānosaka piemēroti rādītāji labākai uzraudzībai un ietekmes novērtēšanai,

-      jāturpina palīdzēt ierobežotam iesaistes jomu skaitam, lai nodrošinātu saskaņotību un saglabātu programmas īstenošanas iespējas,

-      jāturpina pētīt projektu pārvaldības paraugprakse, lai izvairītos no kavēšanās;

12.  atbalsta 19 ieteikumus MEDA II programmas starpposma novērtējumam attiecībā uz MEDA programmas pārvaldības nozīmīgumu, efektivitāti un iedarbīgumu;

13.  aicina Komisiju saglabāt līdzsvaru starp atbalsta efektivitāti ilgtspējīgas institucionālās attīstības ziņā un atbalsta efektivitāti piesaistīšanas spēju un finanšu izmaksu ātruma, pārskatāmības un budžeta pārvaldības kontroles ziņā;

14.  aicina Komisiju turpināt uzlabot stratēģiskās un indikatīvās plānošanas kvalitāti, veicot ieguldījumus MEDA zināšanu centrā dziļākas izpratnes iegūšanai par īstenošanas nosacījumiem un institucionālo izmaiņu tempa aspektiem MEDA valstīs, kā ieteikts starpposma novērtējumā, ņemot vērā regulas (ENPI) pārskatīšanu;

15.  uzskata, ka partnerattiecību ekonomiskais aspekts jāpārorientē sociālās kohēzijas un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstība virzienā, bet uzskata arī, ka visu Barselonas procesa mērķu īstenošana ir nozīmīga reģionam kopumā; tādēļ aicina Komisiju veltīt pietiekami daudz uzmanības institucionālās attīstības, likuma varas, preses brīvības, cilvēktiesību un dzimumu vienlīdzības jautājumiem;

16.  aicina Komisiju motivēt un uzticēt tās MEDA valstu partneriem īstenot arī visus MEDA programmas neekonomiskos mērķus un sistemātiski uzraudzīt rādītājus attiecībā uz šiem mērķiem;

17.  uzskata, ka, ņemot vērā Vidusjūras partnervalstu ekonomisko stāvokli, ir nepieciešams nozīmīgs atbalsts infrastruktūras projektiem, it īpaši transporta, veselības aprūpes, mājokļu un dzeramā ūdens apgādes jomās;

18.  iesaka Komisijai palielināt spējas pārvaldīt maza mēroga, uz pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām pamatotus, projektus un iesaka veikt pasākumus ekonomiskās izaugsmes un kohēzijas uzlabošanai, jo īpaši izmantojot aizdevumus un mikrokredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem partnervalstīs;

19.  uzskata, ka dzimumu līdztiesības principa īstenošanas jautājums ir cilvēktiesību un demokrātijas jautājums un aicina dzimumu vienlīdzības nodrošināšanu skaidri iestrādāt Barselonas procesā un partnerattiecību trīs pīlāros;

20.  uzsver, ka sievietei ir nozīmīga loma partnervalstu ekonomikas un sociālajā attīstībā, un aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par to finansiālo saistību izpildi un efektīvu piemērošanu, kas izklāstītas MEDA programmā un atbalsta sieviešu integrāciju ekonomiskajā un sociālajā dzīvē (izglītībā, apmācībā, nodarbinātībā);

21.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot saskanību un papildināmību starp MEDA, citām ES ārējām darbībām un EIB darbībām;

22.  uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona Parlamentārajai asamblejai (EMPA), īstenojot parlamentu dialogu, varētu būt svarīga loma Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecību uzlabošanā, jo pēc tam tā izveidos noturīgas parlamentu attiecības, ar deklarācijām un rezolūcijām nosakot politiskās ievirzes un veicot MEDA programmas īstenošanas sistemātisku politisko kontroli un novērtēšanu;

23.  atzinīgi novērtē FEMIP (Eiropas Investīciju bankas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu mehānisms Vidusjūras reģiona valstīs) izveidošanu EIB 2002. gadā, taču aicina turpināt diskusijas ES dalībvalstu un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnervalstu starpā ar mērķi izstrādāt šo iniciatīvu par finanšu instrumentu, kurš patiešām nodrošina sadarbību un atbilst gan valsts, gan privātā sektora jaunajām vajadzībām un uzdevumiem;

24.  atgādina, ka uzdevumu sadalījums starp Relex ĢD un EuropeAid ir funkcionāls tādēļ, ka programmas politiskā dimensija ir atdalīta no profesionālas palīdzības formulēšanas un piegādes funkcijas, un ka tomēr pastāv uzlabošanas iespējas lietderības un efektivitātes ziņā;

25.  atzīst Komisijas panākumus, kas nodrošina augstāku Kopienas ārējās sadarbības standartus un mudina to turpināt iesāktos centienus; tomēr izsaka nožēlu, ka sabiedrība neapzinās ES ciešo līdzdalību daudzos projektos un programmās; aicina Komisiju veikt pasākumus starptautisko organizāciju un NVO informēšanai, lai:

- nodrošinātu sabiedrības izpratni par ES ieguldījumu un līdzdalību,

- paredzētu labākus noteikumus novērtēšanas, revīzijas un pārbaudes darbībām, kas veicamas arī attiecībā uz projektiem un programmām, ko īsteno sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām un NVO;

26.  atgādina par 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par humāno krīzi Palestīnas teritorijās un Eiropas Savienības nozīmi, kurā tas aicināja Komisiju un Padomi izstrādāt pagaidu mehānismu (TIM), lai izvairītos no lielas humānās krīzes Palestīnas teritorijās; atgādina, ka pēc Eiropadomes un Četrotnes 2006. gada ieteikumiem Eiropas Parlaments atzinīgi vērtēja ES izveidoto Palestīniešu pašpārvaldei paredzēto Pagaidu starptautisko mehānismu (TIM), kā arī tā turpmāku pagarināšanu;

27.  atzīmē, ka šis pagaidu pasākums deva iespēju pārredzamā veidā un sadarbībā ar Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu ierobežot visklajākās cilvēku ciešanas, ko izraisīja Eiropas un starptautiskās finansiālās palīdzības iesaldēšana, kā arī tas, ka Izraēla tikai daļēji maksā Palestīniešu pašpārvaldei muitas ieņēmumus un ka vispār nav iespējams izveidot dzīvotspējīgu tautsaimniecību pašreizējā okupācijas stāvoklī;

28.  apsveic Komisiju par TIM izstrādāšanu un īstenošanu sarežģītos apstākļos un uzskata, ka TIM administratīvās izmaksas – 5 % Windows II un III programmai[29] – ir nelielas un ka tiešo maksājumu metode, pārskaitot līdzekļus saņēmējām mājsaimniecībām ar komercbanku starpniecību, ir piemērots risinājums; taču uzsver, ka, īstenojot WINDOW III, starptautiskā banka, kas darbojas reģionā (HSBC) saņem EUR 8 par pārskaitījumu (3% no piešķirtajiem līdzekļiem);

29.  uzsver, ka TIM maksājumi netika izmaksāti Palestīnas pašpārvaldes prezidenta birojam vai finanšu ministrijai vai ar to starpniecību, tie bija tieši maksājumi, ko veica ar rēķinu palīdzību vai izmaksāja skaidrā naudā pabalstu saņēmējiem; atzīmē, ka pabalsti nenonāca drošības dienestu vai politiķu rīcībā;

30.  tomēr pauž nožēlu, ka šī finansiālā palīdzība nespēja novērst traģisko Palestīnas situāciju un ka ekonomiskie, sociālie un cilvēku dzīves apstākļi pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājušies[30];

31.  atzinīgi vērtē to, ka, izmantojot TIM, un bez Hamas vadītās valdības līdzdalības vairāk nekā 140 000 nabadzīgas mājsaimniecības, kurās ietilpst vairāk nekā 800 000 personas, Window III programmas ietvaros varēja nodrošināt ar nelieliem, bet noderīgiem līdzekļiem un ka slimnīcas un citus pamatpakalpojumu sniedzējus varēja pasargāt no pilnīga sabrukuma, ar Window II programmu sniedzot TIM atbalstu nepārtrauktai svarīgāko pakalpojumu nodrošināšanai;

32.  taču pauž nožēlu par lēno TIM instrumenta Window I programmas īstenošanu svarīgāko resursu un slimnīcu ekspluatācijas izdevumu nodrošināšanai, izmantojot Pasaules Bankas Neatliekamās palīdzības dienestu atbalsta programmu (ESSP); norāda, ka pirmā zāļu piegāde Gazas sektora slimnīcām ar programmas ESSP starpniecību notika tikai 2007. gada 24. janvārī; aicina Komisiju veikt novēloto piegāžu iemeslu analīzi un ieteikt alternatīvas, lai nodrošinātu laicīgu TIM instrumenta Window I programmas mērķu īstenošanu;

33.  uzsver, ka Palestīnas pašpārvaldes 2003. gadā īstenotie kontrolmehānismi un iekšējā revīzija ir drošs līdzeklis pret krāpšanu un korupciju;

34.      vēlreiz aicina Izraēlu ievērot savas juridiskās saistības un atsākt aizturēto Palestīnas muitas nodevu un nodokļu izmaksāšanu; aicina Izraēlu, ja tā atsakās to darīt, vismaz apsvērt iespēju aizturētos nodokļus atvēlēt TIM, tādējādi dodot iespēju Palestīnas iedzīvotājiem pamierināt pamatvajadzības; aicina Izraēlu nodrošināt Palestīnas iedzīvotājiem nepieciešamo, lai izveidotu dzīvotspējīgu un autonomu ekonomiku, un pārtraukt likt nepamatotus šķēršļus šādas ekonomikas izveidei;

35.  atzīmē pārdomātu analītisko darbu, izstrādājot Pasaules Bankas ziņojumu par Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora izdevumu pārskatu; atzinīgi vērtē to, ka pēc šā pārskata sniegtās informācijas Palestīnas pašpārvalde salīdzinājumā ar citām Tuvo un Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm ir sasniegusi zināmu progresu, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes jomās, un attiecībā uz pārvaldi un valsts finanšu pārvaldību, kur laikā starp 2002. un 2004. gadu Palestīnas pašpārvalde ir īstenojusi daudzas reformas, kas ir palīdzējušas samazināt korupciju un uzlabojušas pārredzamību; aicina visas iesaistītās puses atsākt reformu procesu un tādējādi nopietni apsvērt Pasaules Bankas ziņojumā ietvertos sīki izstrādātos ieteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz civildienesta reformu un valsts finanšu pārvaldību, tostarp finanšu kontroli un revīziju;

36.  atzinīgi vērtē to, ka starp finanšu ministrijas mērķiem un saistībām (piemēram, neseno 'vienošanos ar starptautisku revīzijas firmu) ir mērķis īstenot valsts finanšu reformu un nodrošināt pilnīgu pārredzamību un atbildīgumu, tostarp ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus;

37.  aicina visas puses Palestīnas teritorijās darīt visu iespējamo, lai konfliktu atrisinātu miermīlīgā ceļā, kā arī izveidot un saglabāt stabilu un efektīvu valdību, kas spēj sadarboties ar starptautisko sabiedrību un efektīvi izmantot ES un starptautiskās palīdzības sniedzēju līdzekļus;

38.  atzinīgi vērtē 2007. gada februāra sākumā starp Fatah un Hamas panākto Mekas vienošanos, kas lielākajā daļā gadījumu spētu atrisināt Palestīnas iekšējās problēmas; aicina atsākt Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmoud Abbas un Izraēlas iestāžu dialogu; cer, ka tiks izveidots dialogs arī ar nacionālās vienotības valdību, kurai jābūt gatavai ievērot starptautiskās tiesības un noslēgtos nolīgumus; aicina Komisiju un dalībvalstis izdarīt spiedienu un Četrinieku, lai nodrošinātu, ka konflikta atrisinājums ir dzīvotspējīgs un ir iespējams atsākt sniegt starptautisko palīdzību Palestīnas iedzīvotājiem, tādējādi nodrošinot, ka TIM ar to daudzajiem trūkumiem nav nepieciešams bezgalīgi pagarināt;

39.  uzskata, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšanai ir svarīgi apmācīt tādus drošības spēkus, kas apņēmušies uzturēt mieru un stabilitāti, un apgādāt tos ar nepieciešamo ekipējumu, tostarp policijas ieročiem; uzskata, ka pret apmācības un ekipējumu nodrošināšanas finansēšanu jāizturas piesardzīgi, uzticot to Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmoud Abbas dienestam, lai izvairītos no tā, ka līdzekļi tiek izmantoti citiem mērķiem vai nelikumībām; uzsver, ka algu nemaksāšana ierēdņiem, tostarp drošības spēkiem, veicina Palestīnas teritorijas politiskā, sociālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos;

40.  uzsver Palestīnas pašpārvaldes administratīvo iestāžu pašreizējā sabrukuma briesmas; uzver, ka Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai jāpadziļina humanitārie centieni un vēlreiz jāiegulda līdzekļi administratīvās kapacitātes veidošanā un drošībā, lai izvairītos no Palestīniešu pašpārvaldes iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanās uz ļoti ilgu laiku;

41.  aicina Komisiju izskatīt stratēģijas, ko var izmantot TIM vai citu pastāvīgu struktūru sadarbībā ar citiem finanšu instrumentiem, ar ko tuvākajā nākotnē varētu risināt ne tikai steidzamas problēmas, bet arī lielāku vajadzību loku lielākai Palestīnas iedzīvotāju daļai; jebkurā gadījumā cenšas palīdzēt politiskajā un tautsaimniecības attīstībā, kura pakāpeniski samazinās Palestīniešu pašpārvaldes paļaušanos uz starptautisko palīdzību;

42.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, EIB, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un Vidusjūras partnervalstu valdībām un parlamentiem.

Ārlietu komitejas atzinums (22.3.2007)

Budžeta kontroles komitejai

par MEDA un finansiālu atbalstu Palestīnai — novērtējums, īstenošana un pārbaude
(2006/2128(INI))

Atzinumu sagatavoja: Véronique De Keyser

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Fatah un Hamas februāra sākumā panākto vienošanos Mekā; mudina prezidentu M. Abbas un Izraēlas iestādes atsākt dialogu; pauž cerību, ka šo dialogu nostiprinās arī nacionālās vienotības valdība; aicina Komisiju un dalībvalstis izdarīt spiedienu uz Kvartetu, lai rastu konflikta noturīgu atrisinājumu un atjaunotu starptautisko atbalstu Palestīnas iedzīvotajiem, tādējādi nodrošinot, ka Pagaidu starptautisko mehānismu (TIM) nepagarina bezgalīgi, ņemot vērā tā daudzos trūkumus;

2.  atzinīgi vērtē ar MEDA II sasniegtos rezultātus un aicina Komisiju turpināt centienus saistībā ar jauno kaimiņattiecību finanšu instrumentu; uzsver, ka Palestīniešu pašpārvaldes 2003. gadā īstenotie kontrolmehānismi un iekšējā revīzija veido drošu pamatu pret krāpšanu un korupciju;

3.   atgādina, ka pēc Eiropas Parlamenta un Kvarteta 2006. gada ieteikumiem Eiropas Parlaments atzinīgi vērtēja ES izveidoto Palestīniešu pašpārvaldei Pagaidu starptautisko mehānismu (TIM), kā arī tā turpmāku pagarināšanu;

4.   atzīmē, ka šis pagaidu finanšu mehānisms deva iespēju pārredzamā veidā un sadarbībā ar Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu ierobežot viskliedzošākos cilvēcei nodarītos zaudējumus, kurus izraisīja Eiropas un starptautiskā finansiālā atbalsta iesaldēšana, kā arī tas, ka Izraēla tikai daļēji maksā Palestīniešu pašpārvaldei muitas ieņēmumus un ka vispār nav iespējams izveidot dzīvotspējīgu tautsaimniecību pašreizējā okupācijas stāvoklī;

5.   tomēr atzīmē mehānisma ierobežotās iespējas un trūkumus un uzskata, ka TIM nevar pagarināt bezgalīgi, lai mazinātu palestīniešu ciešanas un to iestāžu izjukšanu, kuras galvenokārt finansēja MEDA; prasa Komisijai izpētīt citus veidus, kā mobilizēt ātrāku starptautisko palīdzību; uzskata, ka vienīgais veids, kā risināt politiskā, sociālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos Palestīniešu pašpārvaldes teritorijās, ir maksāt algas valsts ierēdņiem, sākot ar visām Palestīniešu pašpārvaldes civilās policijas nodaļām (civilo policiju, civilās aizsardzības un glābšanas dienestiem, policijas medicīnas dienestiem), kuru darbība ir pilnīgi nemilitāra un kuras jau zināmā mērā sadarbojas ar ES COPPS programmu; pauž bažas par to, cik nepieņemami lēni, ņemot vērā vajadzības izglītības un veselības jomā, dažādu, no Pasaules Bankas neatkarīgu iemeslu dēļ izmaksā tās administrētos līdzekļus pirmajā daļā; tādēļ, īpaši pēc nacionālās vienotības valdības izveides, kuras pienākums ir ievērot starptautiskās tiesības un pieņemtos nolīgumus, tādējādi atzīstot 1976. gada robežas un saglabājot pamieru, prasa atcelt Palestīniešu pašpārvaldes teritorijām uzlikto starptautisko embargo; jebkurā gadījumā cenšas palīdzēt politiskajā un tautsaimniecības attīstībā, kura pakāpeniski samazinās Palestīniešu pašpārvaldes paļaušanos uz starptautisko palīdzību;

6.   uzsver Palestīnas pašpārvaldes administratīvo iestāžu pašreizējā sabrukuma briesmas; uzver, ka Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai jāpadziļina humanitārie centieni un vēlreiz jāiegulda administratīvās kapacitātes veidošanā un drošībā, lai izvairītos no Palestīniešu pašpārvaldes iedzīvotāju dzīves apstākļu apdraudēšanas uz ļoti ilgu laiku.

PROCEDŪRA

Virsraksts

MEDA un finansiāls atbalsts Palestīnai — novērtējums, īstenošana un pārbaude

Procedūras Nr.

2006/2128(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

CONT

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET
15.6.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Véronique De Keyser
21.0.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

30.1.2007

21.3.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.3.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

40

16

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Roberta Alma Anastase, Panagiotis Beglitis, Monika Beňová, André Brie, Elmar Brok, Véronique De Keyser, Hélène Flautre, Hanna Foltyn-Kubicka, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Bogdan Klich, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Eugen Mihăescu, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Janusz Onyszkiewicz, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, Hubert Pirker, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Marek Siwiec, István Szent-Iványi, Antonio Tajani, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Jan Marinus Wiersma, Francis Wurtz

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Giulietto Chiesa, Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, David Hammerstein Mintz, Pierre Jonckheer, Evgeni Kirilov, Achille Occhetto, Lapo Pistelli, Miguel Portas, Antolín Sánchez Presedo, Luis Yañez-Barnuevo García

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Věra Flasarová, Manolis Mavrommatis, Ria Oomen-Ruijten

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

MEDA finansiālais atbalsts Palestīnai – novērtējums, īstenošana un kontrole

Procedūras numurs

2006/2128(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT
15.6.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA
15.6.2006

DEVE
15.6.2006

AFET
15.6.2006

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

INTA
11.7.2006

DEVE
11.7.2006

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Rodi Kratsa-Tsagaropoulou
4.5.2006

Izskatīšana komitejā

20.12.2006

28.2.2007

5.6.2007

 

 

Pieņemšanas datums

5.6.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

Vienbalsīgi

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Pierre Audy, Herbert Bösch, Paulo Casaca, Antonio De Blasio, Szabolcs Fazakas, Christofer Fjellner, Ingeborg Gräßle, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Hans-Peter Martin, Jan Mulder, Francesco Musotto, José Javier Pomés Ruiz, Alexander Stubb

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Daniel Caspary, Edit Herczog, Monica Maria Iacob-Ridzi, Bill Newton Dunn, Paul Rübig, Margarita Starkevičiūtė

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

7.6.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)