Procedūra : 2007/2103(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0220/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0220/2007

Debates :

PV 19/06/2007 - 13
CRE 19/06/2007 - 13

Balsojumi :

PV 20/06/2007 - 5.9
CRE 20/06/2007 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0274

ZIŅOJUMS     
PDF 227kWORD 202k
11.6.2007
PE 388.523v02-00 A6-0220/2007

par Tūkstošgades attīstības mērķiem – pusceļš

(2007/2103(INI))

Attīstības komiteja

Referente: Glenys Kinnock

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Tūkstošgades attīstības mērķiem – pusceļš

(2007/2103(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kas Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) nosaka kā starptautiskās sabiedrības kopīgi pieņemtus kritērijus nabadzības izskaušanai,

–   ņemot vērā tiem sekojošos Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) sagatavotos pārskatus par tautas attīstību,

–   ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības lomu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošanā(1),

–   ņemot vērā 2003. gada 25. februāra Romas Deklarāciju par harmonizāciju un 2005. gada 2. marta Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti, kas pieņemta Augsta līmeņa forumā par harmonizāciju un palīdzības efektivitāti (turpmāk tekstā „Parīzes Deklarācija”),

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas sanāksmē par Eiropas Savienības attīstības politiku izstrādāto kopīgo paziņojumu: „Eiropas konsenss” (turpmāk tekstā „Eiropas konsenss attīstības jomā”), kuru parakstīja 2005. gada 20. decembrī(2),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES Āfrikas stratēģija. Mērķis – Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai” (COM(2005)0489),

–   ņemot vērā 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju(3),

–   ņemot vērā Eiropas parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (turpmāk tekstā „Instruments sadarbībai attīstības jomā” (DCI))(4),

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ikgadējos paziņojumus par ANO Tūkstošgades deklarācijas īstenošanu, no kuriem pēdējais izdots 2006. gada jūlijā,

–   ņemot vērā ANO Tūkstošgades projekta darba grupas, kuru vada profesors Jeffrey Sachs, sagatavoto ziņojumu „Ieguldījums attīstībā: praktisks plāns Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai”,

–   ņemot vērā ANO Konferences par tirdzniecību un attīstību ziņojumu (UNCTAD) – Vismazāk attīstītās valstis 2002. gadā: izkļūšana no nabadzības,

–   ņemot vērā UNICEF ikgadējos ziņojumus „Bērnu situācija pasaulē” un 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas ziņojumu „Tūkstošgades attīstības mērķi 2000.–2004. gadam” (SEC(2004)1379),

–   ņemot vērā ikgadējos Pasaules Bankas Vispārējos pārraudzības ziņojumus, no kuriem pēdējais publicēts 2007. gada aprīlī,

–   ņemot vērā ESAO ziņojumu par sadarbību attīstības jomā 2006. gadā, kura pēdējo versiju publicēja 2007. gada martā(5),

–   ņemot vērā starptautisko konferenču un it īpaši Starptautiskās attīstības finansēšanas konferences (Montereja, 2002. gads), ANO Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību (Johannesburga, 2002. gads), Trešās Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences par vismazāk attīstītajām valstīm (Brisele, 2001. gads), Ceturtās Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferences (Doha, 2001. gads), Starptautiskās konferences par apdzīvotību un attīstību (SKAA) (Kaira, 1994. gads), ANO Ģenerālās Asamblejas īpašās sēdes progresa izvērtēšanai SKAA mērķu sasniegšanā („Kaira +5”) un Pasaules izglītības foruma (Dakara, 2000. gads) nobeiguma deklarācijas un secinājumus,

–   ņemot vērā valstu iebildumus, kurus ir izteikušas ES dalībvalstis nobeiguma deklarācijās, un minēto konferenču pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā saistības, ko ES uzņēmusies Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē 2002. gada martā pirms Monterejas konferences,

–   ņemot vērā Lielā astoņnieka (G8) 2005. gada 8. jūlijā Glenīglā izplatītos paziņojumus par palīdzības apjomu, palīdzības sniegšanu Aizsahāras Āfrikai un palīdzības kvalitāti,

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu Starpvaldību padomes Otrās darba grupas Ceturto novērtējuma ziņojumu „Klimata pārmaiņas 2007. gadā — ietekme, pielāgošanās un jutīgums” (turpmāk tekstā „Ceturtais novērtējuma ziņojums par klimata pārmaiņām”),

–   ņemot vērā Stern pārskata galīgo ziņojumu par klimata pārmaiņu ekonomiku,

–   ņemot vērā UNDP, ANO Tūkstošgades projekta un Pasaules Bankas secinājumus 2006. gada ziņojumā „Enerģētika un Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM)”,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 177.–181. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES atbalsts: Sniegt vairāk, labāk un ātrāk” (COM(2006)0087),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „ES atbalsta ietekmes palielināšana: vienota sistēma valsts stratēģijas dokumentu un kopējo daudzgadu programmu izstrādei” (COM(2006)0088),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Paātrināt progresu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai – finansējums attīstības un atbalsta efektivitātei” (COM(2005)0133),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomes 2006. gada 10. un 11. aprīļa sanāksmes secinājumus par finansējumu attīstības jomā un Eiropas atbalsta efektivitāti,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES rīcības kodekss attiecība uz darbu dalīšanu attīstības politikas jomā” (COM(2007)0072),

–   ņemot vērā 2006. gada 6. aprīļa rezolūciju par palīdzības efektivitāti un korupciju jaunattīstības valstīs(6),

–   ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par budžeta atbalstu jaunattīstības valstīm(7),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0220/2007),

A. atzīmē, ka 2007. gadā ir pagājusi puse no laika, kas paredzēts TAM īstenošanai līdz 2015. gadam, un tāpēc ir iespēja izvērtēt to, kas jau ir izdarīts un kas vēl jāpaveic;

B.  tā kā vairākas Zemsahāras Āfrikas valstis nav ne tuvu kāda no TAM īstenošanai, tāpat arī vairākās valstīs ar vidējiem ienākumiem ir reģioni un miljoniem cilvēku lielas etniskās grupas, kuru sasniegtie rezultāti nav apmierinoši;

C. tā kā ES Padome 2005. gada maijā izstrādāja 2005. gada jūlijā paredzētā Lielā astoņnieka (G8) augstākā līmeņa sanāksmes Glenīglā darba kārtību, nosakot, ka 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) līdz 2015. gadam jāziedo kā valsts palīdzība attīstības jomā(ODA) un ka šis palīdzības palielinājums ir būtisks priekšnosacījums TAM sasniegšanai;

D. tā kā ESAO Attīstības atbalsta komiteja (AAK) ļauj parāda atvieglojumus iekļaut devējas valsts AAK maksājumos, pat ja šāds darījums neietver sevī nekādu jaunu resursu nodošanu saņēmējām valstīm;

E.  tā kā parādu atvieglojumi ir iekļauti astotajā Tūkstošgades attīstības mērķī, kura uzdevums jo īpaši ir „visaptveroši risināt jaunattīstības valstu parādu problēmas ar valsts un starptautiska līmeņa pasākumiem, lai padarītu parādus ilgtspējīgus ilgtermiņā”;

F.  atzinīgi vērtē, ka 24 valstis pašlaik ir guvušas labumu no parādu dzēšanas, tostarp 18 valstis Āfrikā, taču joprojām ir nepieciešama daudz ievērojamāka parādu dzēšana;

G. tā kā ik gadus, ja ir jāsasniedz TAM pamatizglītībai, nepieciešams ODA EUR 6,9 miljardu apmērā un tā kā pašreizējā vispārējā ODA pamatizglītībai ir aptuveni EUR 1,6 miljardi, no kuriem ES sniedz EUR 0,8 miljardus;

H. tā kā paredzamais finansējums, kas nepieciešams TAM veselības jomā, ir EUR 21 miljards gadā un pašreizējais finansējums sedz tikai 36 % no nepieciešamās summas, un tā kā pat ar paredzēto ES ODA palielināšanu līdz 2010. gadam pieejamā summa būs tikai 41 % no nepieciešamā EUR 21 miljarda, radot EUR 11,9 miljardu iztrūkumu gadā;

I.   tā kā neskatoties uz pēdējo gadu ievērojamiem panākumiem, lai nodrošinātu visiem pamatskolas izglītību, joprojām skolu neapmeklē 77 miljoni skolas vecuma bērnu un nav sasniegts mērķis līdz 2005. gadam panākt abu dzimumu līdzsvaru pamatskolas apmeklētībā;

J.   tā kā to mērķu vidū, kurus visticamāk neizdosies sasniegt līdz 2015. gadam ir trīs TAM mērķi veselības jomā, proti, bērnu un māšu mirstības samazināšana un cīņa pret HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi;

K. tā kā saskaņā ar ANO 2006. gada ziņojumu par Tūkstošgades attīstības mērķiem, neskatoties uz dažu valstu sasniegtajiem panākumiem, HIV/AIDS infekciju apjoms turpina pieaugt, inficēto cilvēku skaitam palielinoties no 36,2 miljoniem 2003. gadā līdz 38,6 miljoniem 2005. gadā (no kuriem puse ir sievietes), un tā kā AIDS izraisīto nāvju skaits arī ir pieaudzis 2005. gadā, par spīti tam, ka ir uzlabojusies antiretrovirālās ārstēšanas pieejamība;

L.  paužot nožēlu, ka pašlaik vairāk nekā 90 % finansējuma pētījumiem veselības jomā tērē slimībām, ar kurām slimo tikai desmit procenti pasaules iedzīvotāju un kaut gan patentu sistēmas, iespējams, bija stimuls pētniecībai un attīstībai attīstītajās valstīs, situācija bija pavisam savādāka mazizpētītu slimību gadījumā, ar kurām slimo nabadzīgie cilvēki;

M. tā kā saskaņā ar aprēķiniem jaunattīstības valstīs trūkst apmēram divi miljoni skolotāju un vairāk nekā četri miljoni veselības aprūpes darbinieku un vairumā gadījumu praksē nepastāv apmācības un darbā pieņemšanas stratēģijas;

N. pauž satraukumu, ka virzība, lai novērstu uztura trūkumu, notiek tik lēni, un ka 27 % no bērniem nesaņem pietiekamu uzturu, un 53 % nāves gadījumu bērniem, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, ir saistīti ar nepietiekamu uzturu;

O. tā kā saskaņā ar ANO Attīstības programmu vismaz 19 valstis ir sagatavojušas TAM vajadzību novērtējumus un vēl 55 valstis pašlaik tos izstrādā, taču pašlaik neviena no valstīm Āfrikā, kurā ir zemi ienākumi, šīs stratēģijas neīsteno;

P.  pauž nožēlu, ka 2006. gadā uzsāktajā pamatpētījumā par Parīzes Deklarācijas īstenošanu ir atklāti neapmierinoši rezultāti saistībā ar to, kā īsteno apņemšanās par saskaņošanu, pielīdzināšanu un dalību;

Q. atzīstot, ka EK, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Zviedrija, Īrija, Dānija un Vācija palielina vispārējā budžeta atbalsta apjomu;

R.  tā kā attīstības atbalsta kvalitāte ir tikpat svarīga kā kvantitāte, ņemot vērā valstu absorbcijas spējai;

S.  tā kā, lai sasniegtu TAM ir asi jācīnās pret nabadzības strukturālajiem iemesliem, tostarp jānodrošina uz taisnīgiem un vienlīdzīgiem noteikumiem pamatotas tirdzniecības sistēmas, kuras izveidotas nelīdzsvarotības novēršanai pasaules tirdzniecībā, īpaši, ja tajā iesaistīta Āfrika;

T.  tā kā Parlaments 2006. gada 6. jūlija rezolūcijā par godīgu tirdzniecību un attīstību(8) atzina godīgas tirdzniecības lomu jaunattīstības valstu sīkzemnieku un ražotāju iztikas palielināšanā, sniedzot noturīgas ražošanas piemēru, kura garantē ražotājiem ieņēmumus;

U. tā kā atbalsta palielināšana privātajam sektoram, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir jaunu tirgu attīstības un radīšanas, kā arī darba vietu izveides dzinējspēks;

V. tā kā TAM sasniegšana ir ES prioritāte un tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija ir atzinusi izšķirošo vietējo pašvaldību nozīmi šo mērķu īstenošanā;

W. tā kā aptuveni diviem miljardiem cilvēku pasaulē nav pieejami modernie enerģijas nesēji un tā kā nevienai valstij nav izdevies ievērojami samazināt nabadzību, nepalielinot enerģijas izmantošanas apjomu;

X. tā kā Stern pārskatā par klimata pārmaiņu ekonomiku un Ceturtajā novērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām viennozīmīgi pierādīts, ka jaunattīstības valstis izjūt vislielāko klimata pārmaiņu ietekmi un ka daudzās no pasaules visneaizsargātākajām kopienām klimata pārmaiņas jau ir realitāte;

Y. tā kā Pasaules Bankas provizoriskie aprēķini norāda, ka katru gadu būs nepieciešami USD 10-40 miljardi, lai pasargātu no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes visnabadzīgāko valstu attīstību; un tā kā iemaksas klimata pārmaiņu konvencijas pielāgošanās fondos sasniedz mazāk kā USD 150-300 miljonus gadā;

Z.  tā kā konfliktu novājinātu nestabilu valstu iedzīvotāji veido 9 % no jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, taču tieši nestabilajās valstīs ir 27 % visnabadzīgāko cilvēku, gandrīz trešdaļa no bērnu nāvju gadījumiem un dzīvo 29 % 12 gadus vecu bērnu, kuri nav ieguvuši pamatskolas izglītību;

AA.     apstiprina, ka labai pārvaldei un institucionālo spēju uzlabošanai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu pamata sociālos pakalpojumus, infrastruktūru un drošību pilsoņiem;

BB.     atzīst, ka TAM sasniegšana nozīmētu ne tikai milzīgu soli nabadzības un ciešanu samazināšanā visā pasaulē, bet arī pierādītu starptautiskās sistēmas spēju izstrādāt un īstenot globālās partnerības praktiskus mērķus,

ATBALSTA PALIELINĀŠANA

1.  uzsver, ka galvenais mērķis sadarbībai attīstības jomā ir un tam ir jābūt cīņai pret nabadzību; tomēr uzsver, ka šī cīņa neaprobežojas tikai ar materiālo izaugsmi un tādēļ šādas sadarbības galvenajai tēmai ir vienmēr ir jābūt demokrātijas stiprināšanai, pamata cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma, taisnīguma, pārredzamības un atbildības principu veicināšanai;

2.  atgādina Lielā astoņnieka (G8) 2005. gada augstākā līmeņa sanāksmē Glenīglā sagatavoto paziņojumu līdz 2010. gadam divkāršot atbalstu Zemsahāras Āfrikas valstīm un izsaka nožēlu, ka saskaņā ar ESAO, ODA, izņemot parāda atvieglojumus Zemsahāras Āfrikai, „2006. gadā palika nemainīgs”;

3.  uzsver, ka, lai izpildītu finanšu saistības attiecībā uz Āfriku, katrai Lielā astoņnieka (G8) devējai valstij līdz 2010. gadam jāziedo Āfrikai papildus to 2004. gada likmei vēl EUR 15 miljardi, bet tās ir tālu no šī mērķa īstenošanas;

4.  atzinīgi vērtē daudzu ES valstu rīcību jaunattīstības valstu parādu norakstīšanā, tomēr izsaka bažas, ka šāda parādu norakstīšana 2006. gadā ir mākslīgi palielinājusi ES atbalsta rādītājus gandrīz par 30 %, tas nozīmē, ka pagājušajā gadā dalībvalstis tērēja 0,31 % no NKI faktiskajam atbalstam, atpaliekot no kopējā starpmērķa par 0,33 %;

5.  aicina ES un G8 parāda dzēšanu un parādu atvieglojumus neieskaitīt sniegtā atbalsta rādītājos saskaņā ar 2002. gada Monterejas vienošanos un 2006. gada Padomes secinājumiem;

6.  izsaka nožēlu, ka TAM īstenošanai paredzētā perioda vidū ODA no ES-15 valstīm samazinājusies no 0,44 % ODA/NKI 2005. gadā līdz 0,43 % ODA/NKI 2006. gadā;

7.  atzinīgi vērtē, ka Komisijas sniegtais atbalsts pieauga par 5,7 % (EUR 7,5 miljardiem) 2006. gadā, atspoguļojot izmaksas spēju pieaugumu pēc augstāka līmeņa saistību uzņemšanās pēdējos gados;

8.  izsaka atzinību tām dalībvalstīm, kas sasniegušas vai pārsniegušas 0,7 % ODA/NKI mērķi, un tām, kas palielina savu faktiski sniegtā atbalsta līmeni, taču izsaka nožēlu, ka dažas ES-15 valstis 2006. gadā atpalika pat no 0,33 % starpmērķa;

9.  atzīmē, ka Itālija, lai gan ir Lielā astoņnieka (G8) valsts, ievērojami atpalika no 0,33 % mērķa un tās atbalsta apjoms 2006. gadā bija tikai 0,2 % no nacionālā kopienākuma pēc 30 % krituma patiesajā atbalsta līmenī;

10. atzīmē, ka Portugāle, kurai ir jāorganizē ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksme tās prezidentūras laikā, sasniedza tikai 0,21 % ODA/NKI 2006. gadā;

11. atzīmē, ka visvairāk mākslīgi palielinājusi atbalstu ir Austrija (57 %), Francija (52 %), Itālija (44 %), Vācija (53 %) un AK (28 %), un atzīmē arī, ka Vācija, kas ir gan ES, gan Lielā astoņnieka (G8) prezidējošā valsts, nebūtu sasniegusi 0,33 % ODA/NKI mērķi, mākslīgi nepalielinot tās atbalstu;

12. aicina visas dalībvalstis, kuras nav sasniegušas mērķi, ievērot Barselonā, Glenīglā un Monterejā dotos solījumus, kā arī nekavējoties apņemties palielināt faktisko atbalstu 2007. gadā un aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, kuras rūpīgi plāno nākošā atbalsta palielinājuma finanšu un organizatoriskos aspektus, lai nodrošinātu, ka tiek līdz 2010. gadam sasniegts ES starpmērķis 0,56 % no NKI;

13. uzskata, ka, sākot ar 2008. gadu, budžeta pārskatos jāņem vērā ES pieaugošā loma pasaulē un jāļauj palielināt attīstības izdevumi; un šajā ziņā ES varētu izlemt īstenot jaunus TAM finansēšanas veidus, kā, piemēram, ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecību;

14. aicina Komisiju ieplānot skaidru iespējamību, ka Eiropas Attīstības fonda 10. programmu neratificēs visas 27 dalībvalstis pirms 2010. gada un tādēļ ir steidzami jānodrošina, lai pārejas posmā (2008-2010) būtu pieejami līdzekļi;

15. mudina Komisiju turpināt pētīt novatoriskus finansējuma avotus kā alternatīvu iespēju attīstības programmu finansējuma iegūšanai, taču uzsver, ka to ir jādara papildus saistībām sasniegt 0,7 % no NKI valsts palīdzībai attīstības jomā;

16. mudina ES dalībvalstis regulāri novērtēt virzību uz ODA mērķiem un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, lai ES dalībvalstis izstrādātu valstu grafikus ar mērķi nodrošināt, ka tās ir ceļā uz saskaņoto ODA mērķu sasniegšanu līdz 2010./2015.gadam un lai uzlabotu atbalsta plūsmu ilgtermiņa prognozējamību;

17. mudina ES un Lielo astoņnieku (G8) atzīt jaunus līdzekļu devējus, jo īpaši Ķīnas, nozīmi un iesaistīt tos dialogā par ārējās palīdzības pieeju un standartiem, tostarp par starptautiski atzītu atbalsta īstenošanas normu un standartu piemērošanu;

18. aicina G8 valstis novērst atbalsta saistību ar savas valsts ekonomiskajām interesēm, atzīmējot, ka G8 kā grupa pašlaik saista 29 %no atbalsta ar jaunattīstības valstīm, pretstatā kopējam līdzekļu devēju 24 % vidējam rādītājam;

PARĀDU ATVIEGLOJMI

19. uzsver, ka iespējams par 60 valstīm ir nepieciešama visu parādu dzēšana, ja tās vēlas kaut vismazāko TAM sasniegšanas iespēju un ka ir vēl vairāk valstu, kurām nepieciešami jauni parādu atvieglojumi, tostarp vairākas valstis, kurām ir „nīstami parādi”, kā, piemēram tie, kuri ir saistīti ar Dienvidāfrikas bijušo aparteīda režīmu;

20. atzinīgi vērtē Pasaules Bankas iegūtos datus, ka valstis, kuras iegūst parādu atvieglojumus saskaņā ar iniciatīvu lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm (HIPC) ir no 1999. gada līdz 2005. gadam vairāk nekā divkāršojušas izdevumus saistībā ar nabadzības samazināšanas plānu;

21. aicina valstis pildīt saistības un izmantot ar parādu atvieglojumiem un parādu dzēšanu atbrīvotos līdzekļus pārredzamā un pārskatatbildīgā veidā un turklāt uzskata, ka parādu atvieglojumus jāliedz tikai tad, kad parlaments un pilsoniskās sabiedrības organizācijas vienprātīgi uzskata, ka nav ievēroti pārredzamības un pārskatatbildības standarti;

22. uzsver, ka ilgtermiņa parāda ilgtspējība būs atkarīga no atbildīgas aizdevumu politikas, piemērota finansējuma nodrošināšanas, stabilas ekonomiskās politikas saglabāšanas, stingrākas parādu pārvaldības, stabilas valsts un parlamentārās atbildības saistībā ar aizdevumiem, kā arī eksporta rādītājiem un jo īpaši eksporta dažādošanu;

23. aicina, lai tās dalībvalstis, kuras nosaka kaitējošus strukturālos nosacījumu parādu atvieglojumiem, kā, piemēram, privatizācija, nozaru pārstrukturēšana, tirdzniecības un finanšu liberalizācija un saikne ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) makroekonomikas mērķiem, izbeidz šo praksi;

24. aicina līdzekļu devējus un aizdevējus nodrošināt, lai visa informācija, kas ir saistīta ar aizdevumiem un parādu norakstīšanu, būtu viegli pieejama un iegūstama partnervalstīs un uzstāj, lai tādu pašu pārredzamību sasniegtu komerciālie aizdevēji;

25. aicina dalībvalstis rīkoties, lai novērstu piegādātāju korupciju, izmeklējot šādus gadījumus, saucot pie atbildības un pievienojot melnajam sarakstam kukuļdevējus, kā arī aizsargājot nabadzīgās valstis no „plēsoņu fondiem”;

26. aicina, lai Pasaules Banka padara palielina koncesiju finansēšanas pieejamību valstīm, kuras cenšas sasniegt TAM;

SOCIĀLĀS UN HUMĀNĀS ATTĪSTĪBAS FINANSĒŠANA

27. mudina ES palielināt tās ODA maksājumus izglītības jomā, lai novērstu EUR 5,3 miljardus lielo finansējuma trūkumu, un, ņemot vērā, ka lielākā problēma Pasaules Bankas operatīvajā iniciatīvā "Izglītība visiem" ir ārējā finansējuma trūkums; Komisijas darbu ir jāvērtē atzinīgi par centienu stimulēšanu līdzekļu devēju galvojumu palielināšanai, taču pauž nožēlu, ka kaut gan saistības, kuras uzņēmās 2007. gada 2. maija Briseles līdzekļu devēju konferencē; sniegs iespēju 1 miljonam bērnu apmeklēt skolu, tomēr 76 miljoni bērnu joprojām paliek bez izglītības;

28. aicina ES palielināt tās pašreizējo 6,6 % devumu vispārējai ODA veselības jomā, lai segtu EUR 11,9 miljardu lielo trūkumu gadā no kopējā aprēķinātā EUR 21 miljarda gadā, kas nepieciešams, lai apmierinātu globālās veselības vajadzības, un aicina uz ilgstošu un pieaugošu atbalstu Globālajam veselības fondam cīņai pret AIDS, tuberkulozi un malāriju;

29. mudina Āfrikas Savienību turpināt atbalstīt 2001. gada Abujas Deklarāciju, kurā apstiprināts, ka valstīm būtu jāpiešķir vismaz 15 % no to nacionālajiem budžetiem veselības aprūpei, bet pauž nožēlu, ka tikai divas Āfrikas valstis izpildījušas šo solījumu;

30. uzsver, ka jaunattīstības valstu valdībām pēdējo desmit gadu laikā ir reāli panākumi ieguldījumu palielināšanā veselības un izglītības jomā, taču dažos gadījumos solījumi nav izpildīti; aicina šīs valdības noteikt laika grafiku, lai sasniegtu mērķi ieguldīt vismaz 20 % no valdību budžeta izglītībā un mērķi ieguldīt 15 % no valdību budžeta veselības aprūpē;

31. aicina Revīzijas palātu 2008. gadā veikt revīziju DCI saistībās līdz 2009. gadam 20 % no Eiropas Kopienas ODA piešķirs veselības pamata aprūpei un vidējās un pamatizglītības iegūšanai;

SOCIĀLĀS UN HUMĀNĀS ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES

32. uzsver, ka prioritāte ir nodrošināt, lai „grūti aizsniedzamiem” bērniem būtu pieejamas tiesības uz pamatizglītību – tai skaitā bērniem no konfliktu vājinātām nestabilām valstīm, bērniem ar invaliditāti vai bērniem no attāliem reģioniem, hroniski nabadzīgām ģimenēm vai etniskās piederības dēļ izolētiem bērniem;

33. aicina ES nekavējoties pievērst uzmanību izglītībai konfliktu vājinātās nestabilās valstīs, kuras pašlaik saņem mazāk kā piekto daļu no pasaules izglītības atbalsta neskatoties uz to, ka tajās dzīvo vairāk nekā puse no pasaules bērniem, kuri nesaņem izglītību, un it īpaši aicina Komisijas Humānās palīdzības biroju (ECHO) sekot skaidrām pamatnostādnēm ECHO atbalstā izglītībai, sniedzot atbildi uz ārkārtas situāciju;

34. aicina ES atbalstīt valstis to spēju uzlabošanā, lai sekotu izglītības rezultātiem ar mērķi nodrošināt, lai lielākā izglītības pieejamība radītu arī izglītības kvalitāti;

35. pauž nožēlu, ka neviena Āfrikas valsts nav gatava, lai sasniegtu TAM mātes un bērna veselības aprūpes jomā;

36. atzīmē, ka nav panākta virzība uz TAM, lai samazinātu bērnu mirstības līmeni, lai gan ir pieejami vienkārši, zemu izmaksu pasākumi, kas katru gadu varētu izglābt miljoniem dzīvību, un uzsver, ka perorāla rehidrācijas terapija, ar pretinsektu tīkliem aprīkotas guļvietas, barošana ar krūti un antibiotiku terapija elpošanas orgānu slimību gadījumos var samazināt bērnu mirstību aptuveni par 63 %;

37. uzskata, ka valstu budžetos ir jāparedz stabils ilgtermiņa atbalsts veselības aprūpes infrastruktūrai, lai sasniegtu tādus ar veselības aprūpi saistītus TAM kā bērnu mirstības samazināšana, palielinot vakcinēšanas apmēru, māšu mirstības samazināšana, palielinot profesionālu ārstu pieejamību, atbalsts pētniecībai un attīstībai jaunu diagnosticēšanas un ārstēšanas metožu jomā un šo metožu pieejamības veicināšana, tīra dzeramā ūdens pieejamība un kanalizācijas nodrošināšana un straujāka tuvošanās mērķim līdz 2010. gadam nodrošināt vispārēju profilakses, ārstēšanas, aprūpes un atbalsta pieejamību tādu slimību gadījumos kā HIV/AIDS, malārija, tuberkuloze un citas slimības, aptverot sociāli atstumtu iedzīvotāju grupas un saslimšanai ar infekcijas slimībām visvairāk pakļautās iedzīvotāju grupas;

38. aicina līdzekļu piešķīrējas valstis palīdzēt jaunattīstības valstīm izstrādāt un īstenot visaptverošu rīcības programmu veselības aprūpes jomā, iekļaujot tādus jautājumus kā nepieciešamība nodrošināt stabilu finansējumu veselības aprūpes infrastruktūras un algu jomā, ieguldījumu palielināšana apmācības jomā un pārmērīgas intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršana, nepieļaujot augsti kvalificētu veselības aprūpes speciālistu izceļošanu;

39. atzinīgi vērtē 2007. gada 9.–13. aprīlī notikušajā Āfrikas Savienības veselības ministru konferences 3. kārtējā sesijā pieņemto Johannesburgas Deklarāciju par veselības aprūpes sistēmu uzlabošanu taisnīguma un izaugsmes vārdā, ko uzskata par nozīmīgu iniciatīvu, lai sasniegtu TAM veselības aprūpes jomā; aicina ES atbalstīt Āfrikas Savienības dalībvalstis, lai īstenotu no šīs deklarācijas izrietošās programmas;

40. mudina ES saglabāt vadošo pozīciju centienos atbalstīt tiesības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, saglabājot finansējumu iepriekšējā līmenī, lai īstenotu Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) rīcības programmu, un pauž nožēlu, ka Aizsahāras Āfrikā ir augstākais māšu mirstības koeficients un arī zemākais pretapaugļošanās līdzekļu izmantošanas koeficients pasaulē (19 %) un ka 30 % no visiem māšu nāves cēloņiem kontinentā ir nepareizi veikts aborts;

41. norāda, ka ANO saistībā ar TAM 5 plāno noteikt jaunu mērķi par vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, un līdz ar to atzīmē Maputu Rīcības plānu par kontinenta pamatpolitikas 2007.–2010. gadam īstenošanas sākšanu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes un tiesību jomā, ko pieņēma Āfrikas Savienības veselības ministru ārkārtas sesijā 2006. gada 18.–22. septembrī (Maputu Rīcības plāns);

42. uzsver steidzamo nepieciešamību risināt jautājumus, kas saistīti ar visa veida vardarbību dzimuma dēļ, jo vardarbība ietekmē meiteņu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, kā arī ir arī viens no HIV pandēmiju veicinošiem apstākļiem un līdz ar to šķērslis lielākas dzimumu līdztiesības panākšanai jaunattīstības valstīs;

43. aicina Komisiju palielināt saistības, lai apkarotu HIV/AIDS jaunattīstības valstīs un visvairāk skartajām valstīm nodrošinātu uzlabotu un cenu ziņā pieejamu piekļuvi profilakses līdzekļiem un pasākumiem, antiretrovirālai terapijai un veselības aprūpes pakalpojumiem (infrastruktūra, personāls un zāles), kas atbilstu aizvien pieaugošajam pieprasījumam;

44. atzīmē, ka TAM sasniegšana ir pilnībā atkarīga no AIDS epidēmijas apmēra, un prasa Komisijai par prioritāru noteikt šīs globālās pandēmijas apkarošanu, sniedzot lielāku un visaptverošu atbalstu; norāda, ka šī problēma prasa nodrošināt vispārēju piekļuvi esošajiem profilakses un ārstēšanas līdzekļiem, kā arī atbilstīgus ieguldījumus plaša spektra profilaktisku tehnoloģiju izstrādē un pieejamības nodrošināšanā, ietverot mikrobicīdus un vakcīnas; turklāt aicina ES veicināt plašāku nozares līdzdalību, uzlabot zinātniskās darbības saskaņotību un īstenot politiku un programmas, lai paātrinātu jaunu vakcīnu un mikrobicīdu izmēģināšanu;

45. aicina ES palielināt finansējumu, lai nodrošinātu, ka fundamentālo zinātņu un biomedicīnas attīstība veicina jaunu un cenu ziņā pieejamu zāļu, vakcīnu un mazizpētītu slimību diagnostikas metožu izstrādi; sniedz atbalstu pētniecības un attīstības pasākumu sākuma posmā; un nodrošina, ka jaunos izstrādājumus lieto sociāli atstumtie iedzīvotāji;

46. aicina ES atbalstīt PTO 2001. gada 9.–14. novembra Ministru konferences Dohas Deklarācijas par TRIPs Nolīgumu un sabiedrības veselību pilnīgu īstenošanu un nodrošināt zāļu pieejamību to jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, kuras neveic pasākumus saskaņā ar Dohas Deklarāciju, un aicina ES sniegt tehnisku palīdzību jaunattīstības valstīm, lai īstenotu sabiedrības veselības un patentu tiesību aizsardzības pasākumus;

47. uzsver vajadzību veikt to sistēmu visaptverošu pārskatīšanu, kuras ir ieviestas, bet nav atrisinājušas zāļu pieejamības problēmu; šī pārskatīšana ietver ieteikumu iesniegšanu PTO, lai tā grozītu savus noteikumus par zāļu eksportēšanu saskaņā ar vispārējo licenci, kas pazīstami kā 30. augusta lēmums;

48. norāda, ka saskaņā ar atsevišķām aplēsēm ir jāalgo 2 miljoni skolotāju un vairāk nekā 4 miljoni veselības aprūpes darbinieku, lai veselības aprūpe un izglītība būtu pieejama visiem iedzīvotājiem, un katru gadu EUR 10 miljardi ir jāiegulda profesionālu skolotāju un veselības aprūpes darbinieku apmācībā un atalgošanā;

49. aicina nabadzīgo valstu valdības sadarbībā ar arodbiedrībām noteikt veselības aprūpes un izglītības jomā strādājošo algas pienācīgā apjomā;

50. aicina nabadzīgo valstu valdības nodrošināt parlamenta un iedzīvotāju pārstāvību publisko dienestu darba pārraudzībā un veicināt pilsoniskās sabiedrības un vietējo varas iestāžu līdzdalību pašvaldību un valsts plānošanas un budžeta veidošanas procesos, tostarp, parakstot vienošanās un nolīgumus ar līdzekļu devējiem;

51. uzsver, ka dažās valstīs pieaug uztura trūkums un saskaņā ar aplēsēm 2015. gadā visā Āfrikā pietiekamu uzturu nesaņems par 3,7 miljoniem bērnu vairāk nekā tas ir tagad, un aicina ES veikt pārskatīšanu un novērtēt, vai dalībvalstu tiešie ieguldījumi efektīvi risina uztura trūkuma problēmu;

52. aicina ES līdzekļu devējas valstis, nekavējoties un izmantojot starptautiski atzītus rādītājus, ziņot par panāktajiem rezultātiem saistībā ar nodrošinātību ar pārtiku, drošības tīkliem un sociālo aizsardzību, pārvaldību, ūdensapgādi, kanalizāciju un veselības aprūpi;

ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA ATBALSTA KVALITĀTES UZLABOŠANAI UN NABADZĪBAS MAZINĀŠANAI

53. prasa, lai Komisija un dalībvalstis izmanto Rīcības kodeksu par līdzekļu devēju koordinēšanu, lai nodrošinātu veselības aprūpes un izglītības jomas izdevumu un programmu labāku koordinēšanu un pievērstu pastiprinātu uzmanību tām valstīm, kuras ilgstoši nesaņem palīdzību, tostarp valstīm, kurās ir ārkārtas situācija un nestabils stāvoklis;

54. mudina visas dalībvalstis pilnībā īstenot Parīzes Deklarāciju, par ko panākta vienošanās un ar ko paredzēts uzlabot atbalsta efektivitāti, un uzsver, ka nepieciešami lielāki ES centieni saistībā ar savstarpējo pārskatatbildību, partnervalstu līdzdalību un tehniskās palīdzības reformu, jo nesenajā ESAO pamatpētījumā par Parīzes Deklarācijas īstenošanu Attīstības atbalsta komitejas dalībvalstis šajās trijās jomās ir saņēmušas zemu novērtējumu;

55. aicina ES atbalstīt partnerus, lai tie palielinātu savu valstu spēju vadīt saskaņotu attīstības pārvaldības procesu, jo tas ir izšķirošs faktors, lai nodrošinātu valstu pienācīgu līdzdalību un valstu iekšējās attīstības procesu vadību;

56. uzskata, ka mikrofinansējums ir viens no nabadzības izskaušanas pamatinstrumentiem, jo tas nodrošina pašu nabadzīgo aktīvu līdzdalību nabadzības izskaušanā;

57. uzskata, ka ar dzimumu atšķirībām saistītās prioritātes un bērnu tiesības ir atkārtoti jāuzsver Kopienas attīstības politikā kā pamattiesības un kā daļa no Kotonū Nolīgumā(9) un citos dokumentos noteiktajiem pārvaldības kritērijiem;

58. atzinīgi vērtē nesen sāktās EK Partnerattiecības attīstībai un mieram dzimumu jautājumā, kuru mērķis ir nodrošināt dzimumu jautājuma pienācīgu iekļaušanu Parīzes Deklarācijas īstenošanā un pārskatīšanā;

59. uzskata, ka nabadzības samazināšanas stratēģijas dokumenti un valsts stratēģijas dokumenti ir potenciāli nozīmīgi instrumenti TAM sasniegšanā, taču tos vajadzētu izstrādāt, īstenot, pārraudzīt un novērtēt, konsultējoties ar ĀKK valstu un dalībvalstu parlamentiem, Parlamentu, pilsonisko sabiedrību un vietējām varas iestādēm, un tajos galveno uzmanību vajadzētu pievērst TAM sasniegšanai;

60. pauž bažas par elastīguma trūkumu EK plānošanas darbā, jo plānošanas perioda sākumā par prioritārām nosaka ierobežota skaita jomas un nepieļauj jaunu jomu atbalstīšanu, pat tādā gadījumā, kad to tieši lūdz partnervalsts valdība;

61. uzsver, ka attīstības sadarbības ilgtermiņa mērķim ir jābūt apstākļu radīšanai ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ekonomikas, sociālās politikas un vides jomā; šajā ziņā uzsver vajadzību veicināt iniciatīvas publiskā un privātā sektora partnerattiecību attīstībai, ietverot pasākumus mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, lai paaugstinātu ražīgumu un nodarbinātības līmeni;

62. uzsver lielo potenciālu, kāds piemīt ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem attīstībā, ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē, zinātības, uzņēmējdarbības prasmju un tehnoloģiju nodošanā un darbavietu radīšanā; šajā ziņā uzsver to nozīmi, kāda ir pārredzamai, prognozējamai un labvēlīgai ieguldījumu videi, samazinot birokrātiskās prasības uzņēmumiem, ievērojot īpašumtiesības, veicinot konkurenci un īstenojot atbilstīgu makroekonomikas politiku;

63. aicina līdzekļu devējus un saņēmējus iesniegt uzlabotos datus saistībā ar TAM īstenošanu un pārraudzību;

64. aicina Komisiju nodrošināt, lai gadījumos, kad līdzekļus izlieto infrastruktūras uzlabošanai, visu projektu galvenais mērķis būtu nabadzības mazināšana;

65. atzīst, ka pašreiz pieejamie ES līdzekļi un fondi, kā, piemēram, infrastruktūras fonds, ūdensapgādes fonds un enerģētikas fonds, risina būtiskus jautājumus, taču nav skaidrs, vai atsevišķi fondi vai visi kopā tie veido ievērojamu atbalstu TAM sasniegšanai;

66. aicina ES stiprināt partnerattiecības ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu savstarpēju pārskatatbildību un kopīgas saistības, nosakot paredzamus kritērijus un termiņus attīstības atbalsta palielināšanai, lai saņēmējām valstīm atvieglotu plānošanu saistībā ar valsts ieguldījumu palielināšanu;

67. uzsver, ka TAM īstenošanā ir jāizmanto visi līdzekļi un ka tas prasa pēc iespējas plašāku sadarbību ar iesaistītajām pusēm, jo īpaši ar jaunattīstības valstu parlamentiem, pilsonisko sabiedrību, vietējām varas iestādēm un privātā sektora partneriem;

68. sagaida, ka Āfrikas un ES kopīgās stratēģijas izstrādes laikā tiks panākta vienošanās būtiskajā jautājumā par TAM sasniegšanu līdz 2015. gadam;

VISPĀRĒJĀ BUDŽETA ATBALSTS

69. prasa ES un partnervalstu valdībām nodrošināt, lai budžeta atbalstu vienmēr sniegtu kā nozarēm paredzētu budžeta atbalstu, līdzekļus piešķirot konkrētai nozarei, kurā ir jāizmanto piešķirtais finansējums; lai noteiktu ar nabadzības mazināšanu saistītus mērķus, kas nodrošina īstenotās politikas tiešus rezultātus, nevis uzrāda budžeta izdevumus un ieņēmumus; lai ieviestu mehānismus un pārraudzības instrumentus, nodrošinot, ka atbilstīga daļa no vispārējā budžeta atbalsta tiek izmantota pamatvajadzību apmierināšanai, īpaši veselības aprūpes un izglītības jomā; uzsver, ka vienlaikus ar šo atbalstu ir jāsniedz palīdzība kapacitātes palielināšanai, kā arī uzsver, ka 0,5 % no piešķirtā budžeta atbalsta ir jāparedz tikai pilsoniskās sabiedrības īstenotas pārraudzības nodrošināšanai;

70. aicina ES atbalstīt no vispārējā budžeta atbalsta finansēto TAM saskaņotu pārvaldību, kas aptver izpildiestāžu un likumdevēju iestāžu dažādas jomas, un nodrošināt atbalstu parlamentam, pilsoniskai sabiedrībai un vietējām varas iestādēm, lai tās varētu rūpīgi pārbaudīt izlietoto budžeta atbalstu, nodrošinot stipru un skaidru saikni starp budžeta atbalstu un TAM sasniegšanu;

71. aicina nodrošināt valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību efektīvā budžeta kontrolē, veidojot publisko izdevumu kontroles pārskatus, kuros detalizēti salīdzināti ienākumi un izdevumi, pamatojoties uz ESAO Attīstības atbalsta komitejas kritērijiem;

72. aicina ES palielināt tieši no budžeta sniegtā atbalsta apjomu tām valstīm, kuras ir apliecinājušas labas pārvaldes spējas, kā arī cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu;

73. uzsver, ka budžeta atbalsts tā tradicionālajā veidā parasti ir kārtējā īstermiņa vienošanās starp līdzekļu devējiem un valdībām un ka tikai nedaudzas vienošanās pārsniedz triju gadu termiņu, un aicina līdzekļu devējus pagarināt saistību termiņu, to pēc iespējas saskaņojot ar EK ierosināto „TAM nolīgumu” termiņu, kas paredz sešu gadu saistības un atklātu vienošanos un skaidrību par to, kad un kā šādu atbalstu var pārtraukt;

74. aicina valstis pievērst uzmanību vispārējā budžeta atbalsta saistībai ar sieviešu līdztiesības un dzimumu jautājumu, jo vispārējs finansējuma palielinājums ne vienmēr novērš pret sociāli atstumtām grupām vērsto piekļuves iespēju un statusa nevienlīdzību, tostarp attiecībā uz sievietēm un invalīdiem;

PĀRVALDĪBA

75. atgādina, ka Kotonū Nolīgums veido pamatu ES un ĀKK valstu dialogam par pārvaldības jautājumiem, un aicina ES nostiprināt šo pamatu, nevis izstrādāt jaunas iniciatīvas, stratēģijas un politikas virzienus;

76. pauž nožēlu, ka ES pārvaldības instruments, ko izmanto kā budžeta atbalsta stimulu, samazina TAM novērtēšanas rādītājus no 23 rādītājiem līdz 1, kas kopā ar citiem tādiem rādītājiem kā tirdzniecības liberalizācija, terorisma apkarošana un migrācija nav saistīti ar TAM īstenošanu, un uzskata, ka pārvaldības instrumentam jābūt vērstam uz partnervalsts saistībām īstenot TAM;

77. mudina EK izmantot 2008. gada pārskata par pārvaldības programmas pieeju nodrošināto izdevību uzklausīt Eiropas un Āfrikas valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī ES dalībvalstu un Āfrikas valstu valdības viedokļus un attiecīgi vienoties par pārvaldības pieeju;

MIERS UN DROŠĪBA

78. atgādina, ka mieram un drošībai ir izšķiroša nozīme TAM sasniegšanā, un līdz ar to mudina ES nodrošināt, lai tās attīstības politika konstruktīvi ietekmētu miera nodrošināšanu;

79. atgādina par saistībām visos ES politikas virzienos un instrumentos ietvert konfliktu noregulēšanas jautājumus, kā tas paredzēts Gēteborgas 2001. gada programmā par vardarbīgu konfliktu novēršanu, un aicina ES īstenot tādus jaunākos pieņemtos konfliktu novēršanas instrumentus kā ES Kājnieku ieroču un vieglo ieroču stratēģija, ES Drošības sektora reformas politikas pamatnostādnes un ES Kopējā nostāja par atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju;

80. atzinīgi vērtē to, ka Ieroču tirdzniecības līgumu pašreiz atbalsta 80 % no pasaules valstīm, un mudina ES iesaistīties, lai panāktu starptautiska un juridiski saistoša līguma apstiprināšanu;

TIRDZNIECĪBA

81. aicina ES pieņemt saskaņotu politiku tirdzniecības, zivsaimniecības, attīstības sadarbības un kopējās lauksaimniecības politikas jomā, lai izvairītos no tiešas vai netiešas negatīvas ietekmes uz jaunattīstības valstu tautsaimniecību;

82. uzsver, ka tirdzniecības attiecību nodibināšana var būt viens no efektīvākajiem ekonomikas izaugsmes veicinātājiem, taču papildus tai ir jāīsteno iekšpolitika resursu pārdales un sociālajā jomā, lai samazinātu nabadzību;

83. uzsver Dohas sarunu kārtā par attīstību izteikto solījumu un nepieciešamību nodrošināt godīgu un uz vienlīdzīgiem noteikumiem pamatotu tirdzniecības sistēmu, kas radīta, lai koriģētu nelīdzsvarotību pasaules tirdzniecībā, jo īpaši attiecībā uz Āfrikas valstīm, un aicina ES darīt visu iespējamo, lai PTO sarunas izvestu no strupceļa;

84. atzīmē, ka saskaņā ar Donas apturētās sarunu kārtas priekšsēdētāja atzinumu, lai sekmētu uz attīstību virzītas vienošanās panākšanu un lai sarunas varētu pabeigt līdz 2007. gada beigām, ES aptuveni par 70 % ir jāsamazina tirdzniecību kropļojošās lauksaimniecisko produktu eksporta subsīdijas un jāpanāk vienošanās par subsīdiju un tarifu samazinājumu;

85. uzskata, ka godīga tirdzniecība ir nozīmīgs instruments, lai veidotu ilgtspējīgu tirdzniecību un jaunattīstības valstu ražotājiem nodrošinātu taisnīgu peļņu; aicina Komisiju reaģēt uz Parlamenta rezolūciju par godīgu tirdzniecību un attīstību, izstrādājot ieteikumus godīgas tirdzniecības atbalstam, kā norādīts minētās rezolūcijas 1. un 2. punktā;

86. aicina Komisiju nodrošināt, lai tirdzniecības nolīgumi veicinātu, nevis radītu šķēršļus TAM sasniegšanai; jo īpaši Komisijai jānodrošina, ka ekonomikas partnerattiecību nolīgumi ietver instrumentus ĀKK valstu attīstībai un nabadzības izskaušanai;

87. uzskata, ka noteikumi par intelektuālo īpašumu ir jāizslēdz no sarunām par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, proti, no sarunām ir jāizslēdz intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspekti un ar tiem saistītie noteikumi, piemēram, noteikumi par datu ekskluzivitāti un vispārējo licenču ierobežojumiem;

88. uzskata, ka visām ĀKK valstīm ir jābūt tiesīgām noteikt, vai tās vēlas paplašināt sarunu jomu, aptverot ne tikai preču tirdzniecību; aicina Komisiju nodrošināt, ka intelektuālā īpašuma tiesības un Singapūras jautājumi (konkurences politika, publiskais iepirkums un ieguldījumi) netiek iekļauti sarunās, ja ĀKK valstis nevēlas vest sarunas par šiem jautājumiem;

89. atzīmē ANO Konferencē par tirdzniecību un attīstību izskatītos jaunākos pētījumus un citus apsekojumus, kuros konstatēts, ka plaša liberalizācija vismazāk attīstītās valstīs tikai nedaudz tuvina būtiskas nabadzības mazināšanas mērķu sasniegšanu un ir veicinājusi jaunattīstības valstu tirdzniecības apjoma samazināšanos, jo īpaši Āfrikas valstīs, un aicina ES sākt ilgtspējīgu un rūpīgi izstrādātu kampaņu, lai reāli palielinātu vismazāk attīstīto valstu eksporta jaudu, sniedzot tehnisku palīdzību saistībā ar fitosanitārajiem standartiem, īpašuma tiesībām, uzņēmējdarbības prasmēm un vērtības pievienošanas programmām;

90. aicina Komisiju pēc iespējas pielāgot savu sadarbības un tirdzniecības politiku, lai palīdzētu jaunattīstības valstu valdībām uzturēt un pilnveidot publiskos dienestus, jo īpaši tos, kas iedzīvotājiem nodrošina dzeramo ūdeni, veselības aprūpi, izglītību un transportu;

91. mudina pilnībā ņemt vērā to, ka ĀKK valstis bieži ir ļoti atkarīgas no pirmās nepieciešamības precēm, ko īpaši ietekmē cenu svārstības un tarifu maiņas, un uzsver profila paplašināšanas nozīmi un apstrādes rūpniecības un MVU attīstību šajās valstīs;

92. uzsver, cik svarīgi ir palielināt tirdzniecības jaudu un saņemt papildu resursus no ES, lai veicinātu ĀKK valstu spēju noteikt vajadzības un izstrādāt stratēģiju, vest sarunas un atbalstīt reģionālo integrāciju, lai veicinātu profila paplašināšanu un sagatavoties liberalizācijai, palielinot ražošanas, piegāžu un tirdzniecības jaudu un kompensējot pielāgošanās izdevumus, kā arī lai palielinātu šo valstu spēju piesaistīt ieguldījumus;

93. aicina Komisiju palielināt atbalstu tirdzniecībai, lai veicinātu administratīvo kapacitāti, kam ir izšķiroša nozīme, lai nabadzīgākās valstis spētu risināt tirgus liberalizācijas rezultātā aizvien pieraugošās konkurences izvirzītos uzdevumus;

94. prasa, lai tirdzniecības atbalsta līdzekļi papildinātu tos līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Attīstības fonda 10. programmu un atbilstīgi ĀKK valstu lūgumam, lai finansējumu ekonomikas partnerattiecību nolīguma pielāgošanai piešķirtu atsevišķi un papildus Eiropas Attīstības fonda 10. programmā paredzētajiem līdzekļiem;

KLIMATA PĀRMAIŅAS

95. mudina ES saglabāt vadošo pozīciju ekoloģiskāku un efektīvāku pieeju īstenošanā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, neradot oglekļa emisijas;

96. norāda, ka jaunattīstības valstu nabadzīgās kopienas ir vismazāk atbildīgas par klimata pārmaiņām, taču no to sekām tās cietīs visvairāk; aicina ES piešķirt ievērojamu finansējumu, lai jaunattīstības valstis varētu pielāgoties jūras līmeņa maiņām un aizvien postošākām un biežākām tādām dabas katastrofām kā sausums, vētras, plūdi utt., kas rada veselības aprūpes, pārtikas ražošanas un ūdensapgādes problēmas, apdraudot izaugsmi un radot visaptverošas migrācijas un drošības draudus;

97. aicina ES piešķirt ievērojamu finansējumu, lai nabadzīgās valstis varētu pielāgoties klimata pārmaiņām, un uzsver, ka šos līdzekļus nedrīkst vienkārši piešķirt no pašreizējā atbalsta budžeta un ka šiem maksājumiem jābūt papildinoša un kompensējoša rakstura; turklāt uzskata, ka būtiska to ieņēmumu daļa, kas iegūti, piemērojot Eiropas tirdzniecības shēmā paredzēto kvotu izsoli un iekasējot nodokļus par oglekļa emisijām, ir jāizmanto ekoloģiskas attīstības finansēšanai jaunattīstības valstīs;

98. uzsver, ka šī pielāgošanās nav jāuzskata tikai par humanitāru jautājumu vai par prioritāti, kas ir saistīta tikai ar klimata pārmaiņām; uzsver, ka riska mazināšana un „klimata nostiprināšanas” pasākumi ir jāintegrē vispārējā attīstības programmā, tostarp nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumentos un valsts stratēģijas dokumentos;

99. aicina ES īstenot ārkārtas pasākumus, lai nabadzīgās valstis ražošanā varētu izmantot patentētas ekoloģiskās attīstības tehnoloģijas, kas palīdzētu risināt energoresursu trūkumu un, nabadzīgajām valstīm attīstoties, novērstu pārmērīga emisiju apjoma rašanās problēmu;

100. uzsver, ka, lai gan Tūkstošgades deklarācijā īpaši nav uzsvērts enerģētikas jautājums, mūsdienīgu energoapgādes pakalpojumu nodrošināšana nabadzīgajām valstīm ir izšķirošs priekšnoteikums TAM sasniegšanai; norāda, ka daudzās jaunattīstības valstīs ir lieliski apstākļi atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstībai, lai efektīvi risinātu aizvien pieaugošo naftas cenu radītās problēmas un apmierinātu energoresursu pieprasījumu, neradot turpmākas klimata pārmaiņas; pauž nožēlu, ka ES nav piešķīrusi pietiekama apjoma finanšu līdzekļus, lai risinātu energoresursu trūkuma problēmu; uzsver, ka šajā jomā ir jāpalielina atbalsta apjoms, kā arī jāveicina privātie ieguldījumi atjaunīgās enerģijas tehnoloģijās;

PROGRAMMA PĒC TŪKSTOŠGADES ATTĪSTĪBAS MĒRĶU SASNIEGŠANAS

101. uzsver, ka, sasniedzot TAM, desmit gadu laikā nabadzīgo cilvēku skaits samazinātos uz pusi, kas būtu milzīgs sasniegums, taču vēl joprojām pasaulē būs simtiem miljonu nabadzīgu un neaizsargātu cilvēku, kuri slīgst aizvien dziļākā nabadzībā;

102. aicina ES noteikt termiņu, lai vienotos par nabadzības izskaušanas stratēģiju pēc 2015. gada;

103. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem, Parlamentu savienībai, Apvienoto Nāciju Organizācijai, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības atbalsta komitejai.

(1)

OV C 33 E, 9.2.2006., 311. lpp.

(2)

OV C 46 E, 24.2.2006., 1. lpp.

(3)

Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0445.

(4)

OV C 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(5)

Publicēts 2007. gada martā, ISBN numurs 9789264031050.

(6)

Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0141.

(7)

Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0043.

(8)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0320.

(9)

Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), no vienas puses, un Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.) un kurā grozījumi izdarīti ar 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīto nolīgumu, ar ko groza Partnerattiecību nolīgumu (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.)


PASKAIDROJUMS

IEVADS

Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) ir laikā ierobežoti, izmērāmi plāni globālai partnerībai. Taču, kamēr daudzas pasaules valstis ir ļoti progresējušas TAM sasniegšanas ziņā, Zemsahāras Āfrika joprojām tālu atpaliek no mērķiem un ir pasaules nabadzīgākais reģions.

ATBALSTS

2005. gadā ES-15 valstis solīja līdz 2015. gadam sniegt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) kā valsts palīdzība attīstības jomā(ODA) ar starpposma mērķi sniegt 0,56 % līdz 2010. gadam. Vismaz puse no plānotā pieauguma (no EUR 26,5 miljardi līdz EUR 50 miljardiem) paredzēta Āfrikai. Eiropas Komisija (EK) savos vērtējumos par ES stratēģiju Āfrikai noteikusi, ka šie mērķi tiks sasniegti.

Tomēr jāatzīmē, ka „Parīzes kluba” parāda atvieglojumu dēļ ODA 2005. gadā bija īpaši liela. 2006. gadā divpusējā palīdzība Zemsahāras Āfrikai pieauga par 23 %, t.i., par EUR 21 miljardu, tomēr, ja neņem vērā parāda atvieglojumus Nigērijai, divpusējā palīdzība pieauga tikai par 2 %. Neskaitāmas ESAO konvencijas ļauj devējām valstīm norakstīt parāda nominālvērtību kā atbalstu, taču patiesībā parādu atvieglojumi neietver sevī nekādu jaunu resursu nodošanu attīstības veicināšanai. Tāpat kā Monterejas konsenss, arī parādu atvieglojumi būtu jāsvītro no tiem rādītājiem, kas parāda Āfrikai reāli sniegtā atbalsta apjomus.

Ir skaidrs, ka TAM nevarēs sasniegt, ja vien nabadzīgākās jaunattīstības valstis nesaņems pastiprinātu un uzlabotu atbalstu, lai papildinātu pašmāju resursu mobilizāciju. ANO, ĀS, G8 un ES jāmudina rēķināties ar pašreizējiem aprēķiniem, kas parāda, ka devējām valstīm jāplāno budžets, nodrošinot pieaugumu aptuveni par EUR 3,7 miljardiem gadā tā, lai līdz 2010. gadam varētu īstenot mērķi un sniegt reālu palīdzību Āfrikai EUR 18,7 miljardu apmērā.

Tāpat nepieciešamas stiprākas saistības, lai sasniegtu Parīzes Deklarācijas nolīgumu par atbalsta efektivitāti, kas garantētu būtisku, ilgtermiņā paredzamu finansējumu.

Vēl ir jāsaprot tas, ka ir ļoti daudz pie ODA nepiederošu devēju, piemēram, Krievija, Ķīna un ES dalībvalstis, kas nav ODA sniedzējas. Viņu iesaistīšanās ir jāņem vērā, īpaši dažu devēju ietekme uz pārvaldību, ekonomikas politiku un pārredzamību.

VĒL VAIRĀK RESURSU ATTĪSTĪBAI

Izdevumi par attīstību jāņem vērā, pārskatot EK kopējos izdevumus, sākot ar 2008. gadu.

Būtu jāizpēta arī jauni finanšu avoti kā papildinājumi ODA. Starptautiskie finanšu instrumenti imunizāciju saistībām pieauguši par EUR 0,75 miljardiem par Pasaules Vakcīnu un imunizācijas savienībā veiktām imunizācijām. Nodokļos par Francijas gaisa satiksmes biļetēm ir paredzēts savākt EUR 187 miljonus gadā. Astoņas Āfrikas un četras attīstītās valstis jau veikušas sākotnējos pasākumus, lai ieviestu aviācijas nodokļus.

ES budžeta un 10. EAF, kas noteikts līdz 2013. gadam un atspoguļo tikai minimālu pieaugumu, finansējuma pieaugums pakļauts dalībvalstu divpusējām atbalsta paketēm, kuras ietver proporcionālu ES atbalsta samazinājumu attiecībā pret atbalstu, kas piegādāts atsevišķām ES dalībvalstīm. Dalībvalstīm jāattīsta stratēģijas, kas ļaus tām virzīt vēl vairāk naudas caur Komisiju. Viens no ieteikumiem bija radīt speciālu TAM fondu, kas koncentrēts uz nabadzības samazināšanu visās nabadzīgajās valstīs un ko pārvalda pārredzami un atbildīgi.

PARĀDU ATVIEGLOJMI

Solījums sniegt 100 % parādu atvieglojumus nabadzīgajām valstīm ar augstu parāda līmeni (HIPC) sniegts Glenīglā. Sjerraleone bija septiņpadsmitā valsts, kas izpildīja HIPC noteiktās prasības līdz 2006. gada beigām. Astoņas valstis pašlaik vēl lemj, un pārējās astoņas vēl nav sākušas lemšanas procesu. Parādu atvieglojumi veicinājuši EUR 420 miljonu novirzīšanu sociālo vajadzību apmierināšanai Āfrikā, piemēram, skolas maksu atcelšana vairākās valstīs.

TIRDZNIECĪBA

ĀS aicinājusi starptautisko sabiedrību izveidot „taisnīgu un vienlīdzīgu sistēmu un atvieglot piekļuvi to tirgiem”. Ar ES kā vienīgo tirdzniecības bloku Dohas sarunās ir skaidri iezīmēta teritorija, kur Eiropai ir lielas iespējas panākt pārmaiņas.

Starptautiskā līmenī un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPA) sarunās tirgus piekļuves apstākļi, tirdzniecības tehniskās barjeras un ierobežojošie Izcelsmes noteikumi traktējami kā nopietni jaudas ierobežojumi.

KLIMATA PĀRMAIŅAS

ANO Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos ir uzsvērusi, ka, lai gan pasaules nabadzīgākās valstis ir vismazāk veicinājušas klimata pārmaiņu problēmu, tās ir visvairāk cietušas no šīm pārmaiņām.

ES jau uzlikusi saistības, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju par 20 % līdz 2020. gadam un par 30 %, ja līdzīgu atbalstu sniegtu citas industrializētās valstis. Devējas valstis laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam palielinājušas savus finansējumus vides programmām, taču tos vajag vēl paaugstināt, lai sekmētu nabadzīgās un ievainojamās valstis piemēroties jūras līmeņa izmaiņām, lielam sausumam un vēl ekstrēmākiem laika apstākļiem. ES jāsadarbojas ar jaunattīstības valstīm, lai attīstītu atvieglojumus, atbalstot tīras, enerģiju taupošas un efektīvas tehnoloģijas nodošanu un ieguldījumus oglekļa emisiju novērtēšanā.

IZGLĪTĪBAS PIEEJAMĪBA

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir panākts ievērojams progress TAM izglītības jomā sasniegšanā, tomēr, lai izpildītu plānu līdz 2010. gadam, skolās jāiekārto vēl 50 miljoni Āfrikas bērnu. Pirmais TAM plāns par dzimumu vienlīdzību – izlīdzinot dzimumu atšķirības izglītības jomā – tika izstrādāts 2006. gadam, un tā termiņš jau beidzies.

Gan UNESCO, gan Pasaules Bankas Ātrās izglītības programma (FTI) atzīmē, ka stratēģijām jānodrošina, lai „grūti aizsniedzamiem” bērniem būtu pieejama pamatizglītība – tai skaitā bērniem ar invaliditāti vai bērniem no attāliem reģioniem, hroniski nabadzīgām ģimenēm vai no tādām ģimenēm, kas padzītas no savas etniskās zemes.

Izglītības kvalitāte ir jāuzlabo, un UNESCO jau brīdinājusi, ka līdz 2015. gadam Zemsahāras Āfrikas skolotāju skaits jāpalielina no 2,4 miljoniem uz 4 miljoniem, lai varētu nodrošināt labas kvalitātes pamatizglītību. Tāpat nepieciešams arī starptautisks atbalsts, lai palīdzētu valstīm celt nacionālās spējas mācību rezultātu uzraudzībai.

Starptautiskajiem atbalstītājiem jāaizpilda finanšu iztrūkums, kas ir apmēram EUR 5,3 miljardi gadā. Varam apsveikt EK par to, ka tā 2007. gada maijā sasauca ES devējas valstis, lai tās varētu izteikt solījumus par pamatizglītību.

PAMATA VESELĪBAS APRŪPES PIEEJAMĪBA UN SLIMĪBU UZVEIKŠANA

Nodrošinājums ar specifisko slimību ārstēšanu pieaug, taču veselības aprūpes sistēmas ir tik vājas, ka bērnu slimību samazināšana norit ļoti lēni un arī bērnu, zīdaiņu un jauno māmiņu mirstības rādītāji sarūk ļoti lēni.

Miljoniem bērnu mirst, lai gan ir pieejamas vienkāršas, lētas un preventīvas iejaukšanās. Tāpat arī miljoniem sieviešu mirst dzemdībās vai grūtniecības laikā. Āfrikā vidēji mirst viena no 6 topošajām māmiņām.

Šīm problēmām jāpieskaita arī Āfrikas veselības speciālistu migrācija. Saskaņā ar Oxfam datiem 12 Zemsahāras valstīs tikai 10 % iedzīvotāju ir nodrošināti ar veselības aprūpes speciālistiem.

Laika posmā no 1990. līdz 2002. gadam kopējie izdevumi veselības aprūpes jomā pieauga no 4,1 % līdz 5,6 % no IKP, bet dažās valstīs mājsaimniecību izdevumu bija nemainīgi vai pat mazinājās. Tomēr ir liels finanšu līdzekļu deficīts attiecībā uz TAM veselības jomā īstenošanu, kura apjomu Pasaules Banka lēš starp EUR 18,7 un EUR 37,5 miljardiem ik gadus. Atkal jau Globālajam fondam nepieciešams nozīmīgs, paredzams ilgtermiņa nodrošinājums.

Pašlaik vairāk nekā 90 % no veselības aprūpes izpētes līdzekļiem tiek tērēti slimībām, kas skar tikai desmit procentus pasaules iedzīvotāju. Patentu sistēmas ir kā stimuli pētniecībai un attīstībai jaunattīstības valstīs, bet tas neattiecas uz novārtā atstātām slimībām, kas skar nabadzīgos cilvēkus.

2000.–2001. gadā Abujā Āfrikas valdības solījās tērēt vismaz 15 % no saviem budžetiem veselības aprūpei. Kopš tā laika tikai divas valstis iekļāvušas veselības sistēmas savās attīstības pamatprogrammās un tikai divas, Botsvāna un Gambija, izpildījušas Abujā dotos solījumus.

AR TIESĪBĀM PAMATOTA PIEEJA TAM ĪSTENOŠANAI

2006. gada Pasaules Attīstības ziņojums par vienlīdzību un attīstību attiecas uz dzimumu vienlīdzību kā „arhetipisku nevienlīdzības slazdu”. Šī nevienlīdzība atspoguļojas faktā, ka daudzos TAM reti parādās sievietes vai meitenes. Sieviešu diskriminācija turpina radīt šķēršļus progresam, kas TAM īstenošanu varētu padarīt iespējamu.

Āfrikas Savienība parakstījusi Hartu par sieviešu tiesībām Āfrikā. ES veicina dzimumu vienlīdzību visās savās darbībās, ieskaitot sadarbību attīstības jomā. ES arī parakstījusi Pekinas Deklarāciju, un visas dalībvalstis ir Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) dalībnieces.

Sieviešu dzīvības sargāšana nozīmē, ka viņām ir vispārēja pieeja seksuālo un reproduktīvo slimību aprūpei, kā arī ģimenes plānošanai un pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpei. ES jāievēro Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību dotie solījumi un jāturpina virzīties uz seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām, uzturot finansējuma līmeni seksuālo un reproduktīvo slimību ārstēšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Tā kā dzimumu tiesības ir transversāls jautājums, tad arī bērnu un invalīdu tiesības jāņem vērā visās politikās un programmās.

MIERS UN DROŠĪBA

Daudzas valstis nevirzās uz priekšu TAM īstenošanas jomā, tās parasti ir valstis, kurās ir krīze vai kurās konflikts ir tikko beidzies. Ir ļoti svarīgi uzlabot drošības koordināciju, stabilizāciju, humānās politikas un darbības ar ilgtermiņa attīstības plāniem, tikpat svarīgs ir arī konfliktu novēršanas mehānisms.

ES jāatbalsta miera iedibināšana, bet arī nekavējoties jārīkojas attiecībā uz vieglajiem ieročiem, atbalstot Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu.

PĀRVALDĪBA

ĀS pieņēma Hartu par demokrātiju, vēlēšanām un pārvaldību savā 2007. gada janvāra sammitā, un tai ir sava vieta Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānismā. Vēl daudz ir jādara, bet, piemēram, Gana un Ruanda ir reaģējušas uz pārskatu un tagad rīkojas. Jāatbalsta gan civilā, gan parlamenta līdzdalība, kā arī sieviešu iesaistīšanās politiskajos procesos. Korupcija un kukuļdošana joprojām ir liela problēma, un jāatzīmē, ka Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva veikusi lielu progresu.

ES atbalstīs vairākas pārvaldības programmas, kas īstenotas ES un Āfrikas stratēģijā, un saskaņā ar Kontonū Partnerības nolīgumu pārvaldība kļūst par kopīgu atbildību.

BUDŽETA ATBALSTS

Budžeta atbalsts ĀKK valstīm pēdējos gados bija aptuveni ceturtā daļa no EK sniegtā atbalsta apjoma, taču Komisija nolēmusi palielināt savu ieguldījumu gandrīz līdz 50 % 10. EAF laikā. Tāpēc ir svarīgi, ka mehānismi un uzraudzības instrumenti ir savās vietās, lai nodrošinātu, ka vispārējos budžetos ieplūstošie fondu līdzekļi tiktu novirzīti tieši TAM īstenošanai.

Jaunattīstības valstīm nepieciešams atbalsts, lai tās varētu paaugstināt savas spējas radīt saistošus attīstības vadības procesus. Galvenais temats, īpaši Āfrikā, ir saistīts ar uzņemšanas spēju – ir svarīgi apzināties spēju centrēšanu, lai varētu īstenot TAM.

Devējām valstīm vajadzētu atbalstīt parlamentāro spēju celšanu, lai rūpīgi pārbaudītu valdību budžetus un politikas. Tāpat jāpalielina Apvienotās parlamentārās asamblejas veiktā uzraudzība, jo tās darbība ietver tiesiski saistošas un līgumattiecības starp Eiropas Parlamenta un ĀKK valstu parlamenta deputātiem.

NACIONĀLĀS STRATĒĢIJAS TAM SASNIEGŠANAI

Saskaņā ar ANO Attīstības programmu vismaz 19 valstis ir izpildījušas TAM vajadzību novērtējumus un vēl 55 valstis pašlaik izstrādā tos. Bet līdz šim neviena valsts Āfrikā vēl nav saņēmusi apsolīto atbalstu no starptautiskās sabiedrības, lai varētu šīs stratēģijas īstenot.

ES, ANO un finanšu institūcijām jāatbalsta valdību centieni saskaņot viņu pašreizējās attīstības stratēģijas, piemēram, Nabadzības mazināšanas stratēģiju dokumentus, ar TAM, izmantojot plašus līdzdalības procesus, un jāīsteno solījumi atbalstīt paplašināšanos kā daļu no nacionālajām attīstības stratēģijām.

EK SADARBĪBAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ KONCETRĒŠANĀS UZ NABADZĪBU

Eiropas konsenss par attīstību, Kontonū Nolīguma 19. pants un Instruments sadarbībai attīstības jomā (DCI) nabadzību un izglītību traktē kā galveno mērķi EK sadarbībai ar jaunattīstības valstīm. Eiropas Parlamenta ziņā ir tas, ka 2005. gadā EK atbalsts transporta jomā un citos infrastruktūras attīstības projektos bija aptuveni EUR 817 miljoni, izglītībai un veselības aprūpei tai pat laikā tika tērēti attiecīgi EUR 185 un EUR 239 miljoni – lai gan ir sarežģīti veikt analīzi par patiesajiem izdevumu apjomiem šajos sektoros. Ir svarīgi, lai EK atbalstam transporta sektoram būtu skaidra un precīza saikne ar nabadzības samazināšanu.

Ir pamatotas bažas, ka, lai gan EK atbalsta kritērijos ietilpst cilvēktiesības un demokrātija, ir vēl arī tādi faktori, kas plānošanas procesā iekļauj Eiropas ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses. Valstu un reģionālās attīstības politika pašiem iedzīvotājiem jāizstrādā demokrātiskā ceļā, un attiecīgajām valdībām būtu jābūt atbildīgām tiem, izmantojot demokrātiskus instrumentus, nevis nosacītas, devēju pašu stratēģiskās intereses.

Eiropas Parlaments vēlas redzēt elastīgāku un viegli pielāgojamu EAF, īpaši ņemot vērā faktu, ka TAM nav nemainīgi.

DEVĒJU KOORDINĀCIJA

ES rīcības kodekss darbu dalīšanai attīstības sadarbības jomā ir sagatavots laikus, un tam ir iespējas uzlabot koordināciju starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Tomēr nav skaidrs, cik veiksmīgs var būt brīvprātīgs kodekss.

DARBA KĀRTĪBA PĒC TAM ĪSTENOŠANAS

Pat ja TAM tiks sasniegti, joprojām būs miljoniem hroniski nabadzīgu cilvēku, kas nebūs saņēmuši atbalstu. Vispārējai nabadzības izskaušanas stratēģijai ir nepieciešams laiks, lai attīstītos, tāpēc līdz 2010. gadam ES vajadzētu piemērotu stratēģiju, lai tiktu ar šo problēmu galā.

SECINĀJUMI

Mēs esam redzējuši 100 % daudzpusējo parādu atcelšanu, bet atbalsta jomā ir nepieciešams cits mehānisms, jo, izsvītrojot parādus, Eiropas atbalsts neaug pietiekami ātri, lai izpildītu Glenīglā dotos solījumus. Tirdzniecības progress nav iepriecinošs, īpaši, kopš izmaiņas tirdzniecības likumos sniedz nabadzīgajiem iedzīvotājiem pieckārtēju atbalstu.

2005. gadā tūkstošiem mūsu pilsoņu devās gājienā ar saukli „padari nabadzību par vēsturi” un Oxfam ziņoja, ka jau ir redzami „reāli uzlabojumi dažu no pasaules nabadzīgāko cilvēku dzīvēs”. Ir laiks apzināties, ka ir notikušas sociālas un politiskas izmaiņas un pieaug izpratne par to, ka mums nav jāaicina uz labdarību, bet gan uz taisnīgumu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Tūkstošgades attīstības mērķi – pusceļš

Procedūras numurs

2007/2103(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE
6.6.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

6.6.2007

INTA

6.6.2007

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

FEMM
8.5.2007

INTA
7.5.2007

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Glenys Kinnock
28.2.2007

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

11.4.2007

2.5.2007

4.6.2007

5.6.2007

 

Pieņemšanas datums

5.6.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

18

10

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Margrete Auken, Margrietus van den Berg, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Corina Creţu, Nirj Deva, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Luisa Morgantini, José Javier Pomés Ruiz, Miguel Portas, Horst Posdorf, José Ribeiro e Castro, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Johan Van Hecke, Luis Yañez-Barnuevo García, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Pasqualina Napoletano, Anne Van Lancker, Ralf Walter

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

11.6.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika