Procedūra : 2006/0206(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0227/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0227/2007

Debates :

PV 19/06/2007 - 19
CRE 19/06/2007 - 19

Balsojumi :

PV 20/06/2007 - 5.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0267

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 296kWORD 336k
11.6.2007
PE 384.513v02-00 A6-0227/2007

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

(COM(2006)0636 – C6‑0363/2006 – 2006/0206(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Dimitrios Papadimoulis

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR IEROSINĀTO JURIDISKO PAMATU
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

(COM(2006)0636 – C6‑0363/2006 – 2006/0206(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0636)(1),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu, 133. pantu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0363/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6‑0227/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāliska dzīvsudraba, cinobra rūdas, dzīvsudraba hlorīda, dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudrabu saturošu produktu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

Pamatojums

Saskaņā ar izmaiņām 1. pantā.

Grozījums Nr. 2

1. atsauce

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu un 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

Pamatojums

Dubults tiesiskais pamats nav attaisnojams. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi dubultu tiesisko pamatu ir jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos, kad ir pierādīts, ka attiecīgajam tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi, ar nosacījumu, ka neviens no tiem nav otršķirīgs un netiešs attiecībā uz citu. Šajā gadījumā tas tā nav, kā apgalvo pati Komisija savā paskaidrojumā, šī pasākuma mērķis ir cilvēku veselības un vides aizsardzība (EK līguma 175. pants), nevis tirdzniecības politikas apsvērumi (EK līguma 133. pants).

Grozījums Nr. 3

1. apsvērums

Dzīvsudraba emisijas ir vispāratzīts apdraudējums, pret kuru jāvēršas ar valsts, reģionāla un pasaules līmeņa pasākumiem.

Dzīvsudraba emisijas ir vispāratzīts apdraudējums, pret kuru jāvēršas ar vietēja, valsts, reģionāla un pasaules līmeņa pasākumiem.

Pamatojums

Dzīvsudraba emisijām un draudiem, ko tās rada, ir ietekme ne tikai makro līmenī, bet arī ( un jo īpaši) mikro līmenī. Vietējām iestādēm ir ārkārtīgi svarīga loma atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, ņemot vērā, ka praksē tās ir atbildīgas par atkritumu, tostarp tādu bīstamu atkritumu kā dzīvsudrabs, drošu glabāšanu (skatīt Direktīvu Nr. 75/442/EEK par atkritumiem un Direktīvu Nr. 91/689/EEK par bīstamiem atkritumiem).

Grozījums Nr. 4

2. apsvērums

(2) Saskaņā ar Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu” ir nepieciešams mazināt dzīvsudraba kaitīgās iedarbības risku cilvēkam un videi.

(2) Saskaņā ar Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu” un Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūciju par šo stratēģiju1 ir nepieciešams mazināt dzīvsudraba kaitīgās iedarbības risku cilvēkam un videi.

 

1 OV C 291 E, 30.11.2006., 128. lpp.

Pamatojums

EP savā rezolūcijā aicināja Komisiju aizsargāt cilvēka veselību un vidi, paredzot juridiski saistošus pasākumus, kas novērstu dzīvsudraba un tā savienojumu noplūdi vidē.

Grozījums Nr. 5

3.a apsvērums (jauns)

(3a) Uz dzīvsudrabu pagaidām neattiecas saistoši ierobežojumi, kas paredzēti daudzpusējos vides aizsardzības nolīgumos, izņemot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par tāldarbības pārrobežu gaisa piesārņojumu Eiropā 1998. gada Protokolu par smagajiem metāliem.

Pamatojums

Ar metāliskā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu eksporta no Kopienas pārtraukšanu nepietiek, lai aizsargātu vidi un cilvēka veselību no vidē nonākušā dzīvsudraba negatīvās ietekmes, un tāpēc ir vajadzīga arī apņemšanās starptautiskā mērogā, lai vienotos par juridiski saistošu instrumentu.

Grozījums Nr. 6

3. b apsvērums (jauns)

(3.b) Eiropas Parlaments un Padome atzina vides un sociālās problēmas, kas rodas no dzīvsudraba raktuvju slēgšanas Almadenas apgabalā Spānijā, un uzskatīja, ka jāpieņem piemēroti kompensācijas pasākumi, lai ļautu skartajam reģionam rast stabilus vietējās vides, nodarbinātības un saimnieciskās darbības risinājumus. Turklāt iepriekšminētajā 2006. gada 14. marta rezolūcijā Eiropas Parlaments nonāca pie slēdziena, ka raktuves Almadenas apgabalā būtu laba vieta metāliska dzīvsudraba drošai glabāšanai.

 

 

Pamatojums

Lai iekļautu atsauci uz Almadenu, kas ir ilgstošs dzīvsudraba ražotājs Eiropas Savienībā, un atsauci uz Parlamenta pieņemto rezolūciju par Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu vispārēju novērtējumu.

Grozījums Nr. 7

4. apsvērums

4) Lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu pasaules tirgū, ir jānosaka metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegums no Kopienas.

(4) Lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu pasaules tirgū, ir jānosaka metāliskā dzīvsudraba, cinobra rūdas, dzīvsudraba hlorīda un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegums no Kopienas. Dalībvalstīm jābūt tiesībām piemērot visaptverošākus un stingrākus aizliegumus saskaņā ar Līguma 176. pantu.

Pamatojums

Aizliegumu ir nepieciešams paplašināt, iekļaujot tajā arī dzīvsudraba savienojumus, lai būtiski samazinātu apritē esošā dzīvsudraba kopējo daudzumu. Dalībvalstīm jābūt tiesībām piemērot stingrākus aizliegumus.

Grozījums Nr. 8

4. a apsvērums (jauns)

(4.a) Tā paša iemesla dēļ ir jāaizliedz eksportēt arī dzīvsudrabu saturošus produktus, kurus jau ir aizliegts vai kurus drīzumā būs aizliegts laist tirgū Eiropas Savienībā. Komisijai jāizstrādā vienots saraksts ar attiecīgajiem produktiem un tas ik gadu jāatjauno, pamatojoties uz izmaiņām Kopienas tiesību aktos.

Pamatojums

Ir nepieciešams paplašināt, iekļaujot arī dzīvsudrabu saturošus produktus, uz kuriem attiecas izmantošanas un tirdzniecības ierobežojumi ES, lai būtiski samazinātu apritē esošā dzīvsudraba kopējo daudzumu. Pārredzamības nolūkā šie produkti ir jāapkopo vienotā sarakstā, kurš Komisijai ik gadu jāatjauno.

„Aizliegts” ir pareizāks termins tādā ziņā, ka kaut ko var reglamentēt un vienlaikus atļaut.

Grozījums Nr. 9

4. b apsvērums (jauns)

(4.b) Lai nodrošinātu labāku cilvēku veselības un vides aizsardzību Eiropas Savienībā, ir jāaizliedz metāliska dzīvsudraba, cinobra rūdas, dzīvsudraba hlorīda un dzīvsudraba savienojumu imports.

Pamatojums

Dzīvsudraba imports ir jāaizliedz, lai dzīvsudraba apjomu Eiropā samazinātu līdz minimumam un veicinātu atkritumu un neapstrādātu produktu reģenerāciju.

Grozījums Nr. 10

5.a apsvērums (jauns)

(5a) Dalībvalstīm regulāri jāiesniedz Komisijai informācija par metālisko dzīvsudrabu, cinobra rūdu un dzīvsudraba savienojumiem, kas ievesti to teritorijā, izvesti no tās vai tirgoti pāri dalībvalsts robežai, lai varētu savlaicīgi novērtēt attiecīgā instrumenta efektivitāti. Šo informāciju dara pieejamu sabiedrībai.

Pamatojums

Tā kā nekavējoties ir vajadzīga labāka informācija par dzīvsudraba plūsmu Eiropā (to atzina arī ANO Vides programmas padomes 23. sanāksmē), ir steidzami jānostiprina pašreizējie noteikumi par dzīvsudraba, cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu pārvietošanas uzskaiti un ziņošanu par to, kā arī vajadzības gadījumā jāparedz papildu noteikumi.

Grozījums Nr. 11

6. apsvērums

(6) Lai radītu drošas glabāšanas iespējas dzīvsudrabam, kas vairs netiek izmantots hlora-sārmu rūpnīcā, ir ieteicams attiecībā uz dažiem atkritumu poligonu veidiem pieļaut izņēmumu noteikumos, kuri paredzēti 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, un noteikt, ka uz glabāšanas veidiem, kas nav glabāšana pazemē, neattiecas kritēriji, kuri noteikti pielikuma 2.4. iedaļā Padomes Lēmumā 2000/33/EK, ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos saskaņā ar 16. pantu un II pielikumu Direktīvā 1999/31/EK.

(6) PARCOM (Konvencija par sauszemes avotu radītā jūras piesārņojuma novēršanu) Lēmumā 90/3 tika atbalstīts mērķis līdz 2010. gadam pilnībā likvidēt dzīvsudraba elementu hlora–sārmu rūpnīcas. Lai radītu drošas pagaidu glabāšanas iespējas dzīvsudrabam, kas vairs netiek izmantots hlora–sārmu rūpnīcā, pirms tā galīgās noglabāšanas cietinātā veidā, ir ieteicams attiecībā uz dažiem atkritumu poligonu veidiem pieļaut izņēmumu noteikumos, kuri paredzēti 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, un noteikt, ka uz virszemes, atgūstamiem glabāšanas veidiem neattiecas kritēriji, kuri noteikti pielikuma 2.4. iedaļā Padomes Lēmumā 2000/33/EK, ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos saskaņā ar 16. pantu un II pielikumu Direktīvā 1999/31/EK.

Pamatojums

Dzīvsudraba elementi hlora–sārmu rūpniecībā veido vislielākos dzīvsudraba krājumus ES. Tādēļ ir svarīgi dzīvsudraba elementu pakāpenisku samazināšanu hlora–sārmu rūpniecībā attiecināt uz PARCOM Lēmumu 90/3.

Metāliskais dzīvsudrabs ir šķidrs. Ir jāprecizē, ka šķidrā dzīvsudraba glabāšanu var akceptēt tikai īslaicīgi. Tā galīgā noglabāšana ir jāveic tikai cietinātā veidā. Tiek izstrādāti rūpnieciski procesi, lai cietinātu metālisko dzīvsudrabu, un ir sagaidāms, ka šis pakalpojums būs pieejams pēc pāris gadiem.

Grozījums Nr. 12

7. apsvērums

(7) Lai nodrošinātu cilvēka veselībai un videi drošu glabāšanu, pazemes krātuvēm veicamais drošības novērtējums saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāpapildina ar īpašām prasībām, un tās jāattiecina ne tikai uz pazemes krātuvēm, bet arī uz citiem glabāšanas veidiem.

(7) Lai nodrošinātu cilvēka veselībai un videi drošu pagaidu glabāšanu, pazemes krātuvēm veicamais drošības novērtējums saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāattiecina uz virszemes, atgūstamiem glabāšanas veidiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir saskaņā ar tā paša autora veiktajām 3. panta izmaiņām. Šķidra dzīvsudraba glabāšana raktuvēs rada draudus, ka tā kļūs par de facto galīgo noglabāšanu. Tas būtu nepieņemami un pretrunā direktīvas par atkritumu izgāztuvēm drošības noteikumiem.

Grozījums Nr. 13

7.a apsvērums (jauns)

(7.a) Hlora–sārmu rūpniecībai ir jānosūta Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm visi atbilstīgie dati par dzīvsudraba elementu ekspluatācijas pārtraukšanu savās rūpnīcās, lai veicinātu regulas piemērošanu. Arī tām rūpniecības nozarēm, kas iegūst dzīvsudrabu dabasgāzes attīrīšanas procesā vai kā blakusproduktu krāsainā metāla raktuvēs un metalurģijā, jāsniedz atbilstīgie dati Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Komisijai jānodrošina, ka šī informācija ir publiski pieejama.

Pamatojums

Hlora–sārmu rūpniecība brīvprātīgi apņēmās sniegt datus Eiropas Komisijai par dzīvsudraba elementu ekspluatācijas pārtraukšanu. Tomēr šie dati ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu regulas piemērošanu, un tāpēc tie ir jāiekļauj šajā regulā. Šis nosacījums ir jāattiecina arī uz citām rūpniecības nozarēm, kas iegūst dzīvsudrabu. Dati ir jāiesniedz Eiropas Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un tiem ir jābūt publiski pieejamiem saskaņā ar regulu par pieeju Kopienas iestāžu vides informācijai.

Grozījums Nr. 14

8. apsvērums

(8) Lai novērtētu iespējamo vajadzību veikt papildu pasākumus, kas saistīti ar dzīvsudraba eksportu un glabāšanu, neskarot Līgumā paredzētos noteikumus par konkurenci un jo īpaši tā 81. pantu, ir ieteicams organizēt informācijas apmaiņu.

(8) Lai novērtētu iespējamo vajadzību veikt papildu pasākumus, kas saistīti ar dzīvsudraba, tā savienojumu un dzīvsudrabu saturošu produktu importu, eksportu, pagaidu glabāšanu un galīgo noglabāšanu, neskarot Līgumā paredzētos noteikumus par konkurenci un jo īpaši tā 81. pantu, ir ieteicams organizēt informācijas apmaiņu ar visām ieinteresētajām pusēm.

Pamatojums

Informācijas apmaiņā attiecībā uz potenciālu vajadzību realizēt papildu pasākumus ir jāpiedalās visām ieinteresētajām pusēm. Tajā jāiekļauj arī dzīvsudraba imports un galīgā noglabāšana, kā arī noteikumi par dzīvsudraba savienojumiem un dzīvsudrabu saturošiem produktiem.

Grozījums Nr. 15

9. apsvērums

(9) Dalībvalstīm jāsniedz informācija gan par glabātavām izdotajām atļaujām, gan arī par šā juridiskā instrumenta piemērošanu un tā ietekmi uz tirgu, lai laikus varētu veikt minētā instrumenta novērtējumu.

(9) Dalībvalstīm jāsniedz informācija gan par pagaidu glabātavām izdotajām atļaujām, gan arī par šā juridiskā instrumenta piemērošanu un tā ietekmi uz tirgu, lai laikus varētu veikt minētā instrumenta novērtējumu.

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka dzīvsudrabu var uzglabāt tikai īslaicīgi.

Grozījums Nr. 16

10.a apsvērums (jauns)

(10a) Komisijai un dalībvalstīm ir jāsekmē sabiedrības informētība un jānodrošina tās informācijas publiska pieejamība, kas attiecas uz metāliskā dzīvsudraba, cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegumu un metāliskā dzīvsudraba drošu glabāšanu.

Pamatojums

Ir pierādījies, ka publiska informācijas pieejamība ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 17

11.a apsvērums (jauns)

(11a) Dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Pamatojums

Tā kā šīs regulas noteikumu neievērošana var izraisīt cilvēka veselības un vides apdraudējumu, ir jāparedz efektīva un pārredzama sankciju piemērošanas procedūra pārkāpumu gadījumā.

Grozījums Nr. 18

11.b apsvērums (jauns)

 

(11b) Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina tieša tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm un valstīm pārejas periodā vai jāsniedz netieša palīdzība, atbalstot nevalstisko organizāciju (NVO) projektus, un it īpaši jāsniedz palīdzība, lai sekmētu pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, un lai sekmētu atteikšanos no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas un laišanas tirgū.

Pamatojums

Dzīvsudraba eksporta aizliegumam varētu būt ievērojama īslaicīga negatīva ietekme jaunattīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs, kurās dzīvsudrabu joprojām izmanto, piemēram, amatniecībā, iegūstot nelielu daudzumu zelta. Tāpēc ir nepieciešama ES palīdzība, lai sekmētu pāreju uz tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu.

Grozījums Nr. 19

12. apsvērums

(12) Regulā ir ar tirgu saistīts elements, kā arī ar vides politikas apsvērumiem saistīti elementi. Tās 1. pants attiecas uz tirgu, un tāpēc tā pamatā ir Līguma 133. pants, bet visu pārējo pantu pamatā ir Līguma 175. panta 1. punkts.

(12) Regula ir saistīta ar nepieciešamību aizsargāt cilvēku veselību un vidi.

Pamatojums

Dubults tiesiskais pamats nav attaisnojams. Pirmkārt, Komisija pati ir noteikusi, ka attiecīgie pasākumi ir saistīti ar mērķi aizsargāt cilvēku veselību un vidi (175. pants), nevis ar tirdzniecības politikas apsvērumiem (133. pants). Otrkārt, atsauce uz neseno EKT spriedumu attiecībā uz Roterdamas Konvenciju, lai aizstāvētu dubultu tiesisko pamatu, ir nepiemērota. Roterdamas Konvencija nosaka tirdzniecības režīmu, bet šī regula nosaka tirdzniecības aizliegumu, kas ir pavisam atšķirīgs jautājums.

Grozījums Nr. 20

1. pants

No 2011. gada 1. jūlija ir aizliegts metāliska dzīvsudraba (Hg, CAS Nr. 7439-97-6) eksports no Kopienas.

No 2010. gada 1. decembra ir aizliegts metāliska dzīvsudraba (Hg, CAS Nr. 7439-97-6), cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu, kuros dzīvsudraba koncentrācija pārsniedz 5 masas procentus, eksports no Kopienas.

Pamatojums

Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ārkārtīgi toksiski cilvēkiem un dzīvniekiem. Ir jāaizliedz arī dzīvsudraba savienojumi ar dzīvsudraba koncentrāciju virs 5 % un cinobrs, lai izvairītos no dzīvsudraba netieša eksporta.

Lielākie dzīvsudraba krājumi ir hlora–sārmu rūpniecībā. Saskaņā ar PARCOM Lēmumu 90/3 dzīvsudraba elementi minētajā nozarē ir pakāpeniski jāsamazina līdz 2010. gadam. Atlikt eksporta aizliegumu līdz 2011. gadam būtu gandrīz ciniski, jo tas ļautu visu no ekspluatācijas izņemto dzīvsudrabu eksportēt pirms minētā datuma, kas ārkārtīgi bieži rada postošas sekas trešās valstīs (piemēram, atvērta tipa zelta raktuves).

Eiropas Parlaments ar savu 2006. gada martā pieņemto rezolūciju par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu (2005/2050(INI) pieprasīja eksporta aizliegumu no 2010. gada.

Grozījums Nr. 21

1. a pants (jauns)

No 2010. gada 1. janvāra ir aizliegts tādu dzīvsudrabu saturošu produktu eksports, ko ir aizliegts tirgot vai izplatīt Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr. 22

1. a pants (jauns)

 

1.a pants

No 2010. gada 1. jūlija ir aizliegts metāliskā dzīvsudraba (Hg, CAS Nr. 7439-97-6), cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu, kuros dzīvsudraba koncentrācija pārsniedz 5 masas procentus, imports Kopienā.

Dalībvalstīm jāapmierina savs pieprasījums pēc dzīvsudraba, reģenerējot atkritumus un neapstrādātus produktus.

Pamatojums

Eksporta aizliegums ir jāpapildina ar līdzīgu tajā pašā laikā piemērojamu importa aizliegumu.

Dzīvsudraba importa aizliegums nodrošinās, ka dzīvsudraba pieprasījums ES tiks apmierināts, reģenerējot atkritumus un neapstrādātus produktus.

Grozījums Nr. 23

2. pants

No 1. pantā noteiktās dienas metālisko dzīvsudrabu, ko vairs neizmanto hlora–sārmu rūpniecībā, dabasgāzes attīrīšanas procesā iegūto dzīvsudrabu un dzīvsudrabu, kas kā blakusprodukts iegūts krāsaino metālu kalnrūpniecībā un metalurģijā, esošajā stāvoklī un koncentrācijā jāglabā cilvēka veselībai un videi drošā veidā.

No 1. pantā noteiktās dienas dalībvalstis nodrošina, ka metālisko dzīvsudrabu, ko vairs neizmanto hlora–sārmu rūpniecībā vai ko ekstrahē no cinobra rūdas, dabasgāzes attīrīšanas procesā reģenerēto dzīvsudrabu un dzīvsudrabu, kas kā blakusprodukts reģenerēts krāsaino metālu kalnrūpniecībā un metalurģijā, transportē, glabā un visbeidzot apglabā Kopienas teritorijā cilvēka veselībai un videi drošā veidā šim nolūkam atbilstošās glabātavās, attiecībā uz kurām saskaņā ar šo regulu ir veikts drošības novērtējums un saņemta attiecīga atļauja.

Pamatojums

Pagaidām nav komerciāli pieejama tehnoloģija šķidrā dzīvsudraba drošai apglabāšanai. Tādēļ mēs uzskatām, ka šķidrā dzīvsudraba glabāšanai ir jābūt īslaicīgai tikai pagaidām. Tiklīdz attiecīgā tehnoloģija būs pieejama, īslaicīgi glabāto metālisko dzīvsudrabu būs droši jānoglabā Kopienas teritorijā.

Daudzos gadījumos gan glabāšana, gan pārvadāšana, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus, ir hlora–sārmu, kalnrūpniecības un metalurģijas nozaru darbības neatņemama sastāvdaļa; viens no šo nozaru mērķiem ir līdz minimumam samazināt dzīvsudraba kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Grozījums Nr. 24

2. panta 1. a punkts (jauns)

Pirms jebkuras citas alternatīvas izskata iespēju izmantot Almadenas raktuves pašreizējo metāliskā dzīvsudraba krājumu vai metāliskā dzīvsudraba, ko visa Eiropas rūpniecība saražojusi kā blakusproduktu, nevis kā dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu, kas ir kļuvuši par atkritumiem, drošai glabāšanai, tādējādi izmantojot infrastruktūru, vietējo darbaspēku un tur pastāvošās tehnoloģiskās zināšanas.

Pamatojums

Dzīvsudrabs ir jāglabā drošā veidā saskaņā ar drošas ilgtermiņa vides apsaimniekošanas noteikumiem. Parlaments jau ir norādījis savā rezolūcijā par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu, ka „ir jāizskata iespēja izmantot Almadenas raktuves pašreizējo metāliska dzīvsudraba krājumu vai metāliska dzīvsudraba, ko visa Eiropas rūpniecība saražojusi kā blakusproduktu, nevis kā dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu, kas ir kļuvuši par atkritumiem, drošai glabāšanai, tādējādi izmantojot infrastruktūru, vietējo darbaspēku un tur pastāvošās tehnoloģiskās zināšanas”.

Grozījums Nr. 25

3. panta 1. punkta 1) apakšpunkts

1. Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, metālisku dzīvsudrabu, kas uzskatāms par atkritumproduktu, piemērotā ietvērumā var glabāt.

1. 1. Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, metālisku dzīvsudrabu, kas uzskatāms par atkritumproduktu, piemērotā ietvērumā īslaicīgi glabā:

a) atkritumu noglabāšanai iekārtotās pazemes sāls raktuvēs;

a) pazemes sāls raktuvēs, kas saskaņā ar 5. pantu pielāgotas metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanai pirms tā galīgās apglabāšanas; vai

b) glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai pirms tā galīgas noglabāšanas.

b) virszemes glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai pirms tā galīgas noglabāšanas.

Pamatojums

No priekšlikuma nav skaidrs, vai Komisija vēlas atļaut metāliska dzīvsudraba glabāšanu vai galīgo noglabāšanu pazemes sāls raktuvēs. Ārkārtīgi bieži glabāšana raktuvēs kļūst de facto ilgstoša. Kas no acīm prom, tas no prāta laukā! Tomēr šķidrā dzīvsudraba galīgā noglabāšana raktuvēs būtu nepieņemama un ir klajā pretrunā Lēmumam 2003/33/EK, kurā noteikts, ka atkritumu pieņemšanai pazemes glabātavās, „novērtējot atkritumu noglabāšanas ilgtermiņa risku, nav jāņem vērā konteineru un iedobumu sienu apšuvums, jo tiem ir ierobežots derīguma laiks”.

Joprojām pastāv bažas attiecībā uz dzīvsudraba šķidro konsistenci un to, vai sāls raktuvēs to varēs glabāt droši, nepieļaujot noplūdi no glabāšanas mucām un iztvaikošanu. No vides aizsardzības viedokļa vislabākais risinājums ir apglabāšana. Taču ekonomisku un tehnisku iemeslu dēļ droša glabāšana var būt vajadzīga ierobežotu laika posmu, līdz atrod ilgtermiņa risinājumu.

Grozījums Nr. 26

3. panta 2. punkts

2. Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1013/2006, kompetentās galamērķa un nosūtīšanas valsts iestādes nevar celt iebildumus par tāda metāliska dzīvsudraba sūtījumiem, kas uzskatāms par atkritumproduktu, iebildes pamatojot ar to, ka plānotais sūtījums vai noglabāšana nav saskaņā ar pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principu.

2. Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu pārvadājumiem, kompetentās galamērķa un nosūtīšanas valsts iestādes nevar celt iebildumus par tāda metāliska dzīvsudraba sūtījumiem, kas uzskatāms par atkritumproduktu un kas paredzēts pagaidu glabāšanai, iebildes pamatojot ar to, ka plānotais sūtījums nav saskaņā ar pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principu.

Pamatojums

Metāliska dzīvsudraba galīgā noglabāšana ir jāveic tikai cietinātā veidā. Šādas cietināšanas procesi būs pieejami tikai pēc pāris gadiem. Kamēr šādi procesi nav pieejami, metālisko dzīvsudrabu var pārvadāt tikai pagaidu glabāšanas mērķiem.

Grozījums Nr. 27

4. pants

1. Drošības novērtējumā, kas saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāveic par glabāšanu pazemes sāls raktuvēs, kuras iekārtotas atkritumu noglabāšanai, jo īpaši jāņem vērā papildu riska faktori, kas saistīti ar metāliska dzīvsudraba un tā ietvēruma īpašībām un to izmaiņām ilgtermiņā.

1. Drošības novērtējumā, kas saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāveic par glabāšanu pazemes sāls raktuvēs, kuras iekārtotas atkritumu pagaidu noglabāšanai, jo īpaši jāņem vērā papildu riska faktori, kas saistīti ar metāliskā dzīvsudraba un tā ietvēruma īpašībām un to izmaiņām ilgtermiņā.

2. Attiecībā uz pagaidu glabāšanu glabātavās, kuras ir īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba glabāšanai, jāveic un kompetentajai iestādei jāiesniedz drošības novērtējums, kas garantē vides aizsardzības līmeni, kurš ir ekvivalents līmenim, ko garantē ar Lēmumu 2003/33/EK.

2. Attiecībā uz pagaidu glabāšanu virszemes glabātavās, kuras ir īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai atgūstamā veidā, jāveic un kompetentajai iestādei jāiesniedz drošības novērtējums, kas garantē veselības un vides aizsardzības līmeni, kurš ir ekvivalents līmenim, ko garantē ar Lēmumu 2003/33/EK.

3. Poligona turēšanas atļaujā, kas minēta 8. un 9. pantā Direktīvā 1999/31/EK, pazemes sāls raktuvēs vai glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai, jāiekļauj prasības par konteineru regulārām vizuālām inspekcijām un piemērotu dzīvsudraba tvaika detektoru uzstādīšanu iespējamo noplūžu noteikšanai.

3. Poligona turēšanas atļaujā, kas minēta 8. un 9. pantā Direktīvā 1999/31/EK, pazemes sāls raktuvēs vai virszemes glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai, jāiekļauj prasības par konteineru regulārām vizuālām inspekcijām un piemērotu dzīvsudraba tvaika detektoru uzstādīšanu iespējamo noplūžu noteikšanai. Nodrošina dzīvsudraba drošu galīgo apglabāšanu saskaņā ar 5. pantu.

Pamatojums

Joprojām pastāv bažas attiecībā uz dzīvsudraba šķidro konsistenci un to, vai sāls raktuvēs to varēs glabāt droši, nepieļaujot noplūdi no glabāšanas mucām un iztvaikošanu. No vides aizsardzības viedokļa vislabākais risinājums ir apglabāšana. Taču ekonomisku un tehnisku iemeslu dēļ droša glabāšana var būt vajadzīga ierobežotu laika posmu, līdz atrod ilgtermiņa risinājumu.

Veselības aizsardzības politika šajā regulā ir tikpat svarīga kā vides politika. Tādēļ drošības novērtējumam jāattiecas arī uz dzīvsudraba ietekmi uz veselību.

Grozījums Nr. 28

4.a pants (jauns)

 

4.a pants

Komisija veic Lēmumā 2003/33/EK minētā drošības novērtējuma pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka šis novērtējums attiecas uz metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanas īpašajiem riskiem, kas saistīti ar metāliskā dzīvsudraba īpašībām ilgtermiņā un izolāciju. Šo pārskatīšanu veic ...*

 

* Sešus mēnešus pirms eksporta aizlieguma stāšanās spēkā.

Pamatojums

Ir jāveic stingra glabāšanas kontrole. Ņemot vērā metāliskā dzīvsudraba īpaši lielo toksiskumu un īpašības ilgtermiņā, savlaicīgi pirms eksporta aizlieguma stāšanās spēkā ir jāveic glabāšanas drošības papildu novērtējums.

Grozījums Nr. 29

4.b pants (jauns)

 

4.b pants

Pagaidu glabāšanas laikā par to ir atbildīgs glabātavas īpašnieks. Dalībvalstis tiek aicinātas izveidot fondu, lai nodrošinātu finanšu resursus dzīvsudraba drošai galīgajai apglabāšanai. Fondu veidos finansiālās iemaksas, kas būs proporcionālas pagaidu glabāšanai nosūtītā dzīvsudraba apjomam, no hlora-sārmu rūpniecības nozares ražotājiem un citu rūpniecības nozaru ražotājiem, kas izmanto dzīvsudrabu, piemēram, bet ne vienīgi — dabasgāzes un krāsaino metālu nozaru ražotājiem. Kad dzīvsudrabs jānosūta galīgajai apglabāšanai saskaņā ar 5. pantu, dalībvalstis uzņemas administratīvo un finansiālo atbildību par apglabāšanu.

Pamatojums

Tā kā dzīvsudrabs ir īpaši bīstams, drošība pagaidu glabāšanas laikā ir ļoti svarīga. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka saskaņā ar principu „maksā piesārņotājs” par drošību ir atbildīgi glabātavu īpašnieki. Arī dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība un jānodrošina finanšu līdzekļi drošai galīgajai apglabāšanai.

Grozījums Nr. 30

4. c pants (jauns)

4.c pants

 

1. Uzņēmumi, kas iesaistīti hlora–sārmu rūpniecībā, nosūta Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādus datus par dzīvsudraba ekspluatācijas pārtraukšanu attiecīgajā gadā:

 

- joprojām izmantojamā kopējā dzīvsudraba apjoma iespējami precīzākais novērtējums;

- reģenerētā dzīvsudraba apjoms, slēdzot vai pārveidojot hlora–sārmu rūpnīcas;

- apjoms, kas nosūtīts uz atsevišķām pagaidu glabātavām;

- visu glabātavu atrašanās vieta un kontaktinformācija;

- pārsūtīšana uz citām hlora–sārmu rūpnīcām Eiropas Savienībā, lai turpinātu izmantot dzīvsudraba elementus;

- apjoms, kas īslaicīgi glabāts un par ko ir atbildīgs tā sākotnējais īpašnieks, lai turpinātu izmantot dzīvsudraba elementus.

 

2. Uzņēmumi, kas darbojas rūpniecības nozarēs, kuras iegūst dzīvsudrabu no dabasgāzes attīrīšanas vai kā blakusproduktu krāsainā metāla raktuvēs un metalurģijā, sniedz Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādus datus par attiecīgajā gadā iegūto dzīvsudrabu:

- iegūtā dzīvsudraba apjoms;

- apjoms, kas nosūtīts uz atsevišķām pagaidu glabātavām;

- visu glabātavu atrašanās vieta un kontaktinformācija.

 

3. Attiecīgie uzņēmumi atbilstīgi nosūta 1. un 2. punktā minētos datus pirmo reizi līdz...* 31. maijam, un pēc tam katru gadu līdz 31. maijam.

 

4. Komisija nodrošina, ka 3. punktā minētā informācija ir publiski pieejama saskaņā ar Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem1

 

* Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

 

1 OV L 264, 25.9.2006, 13. lpp.

Pamatojums

Hlora–sārmu rūpniecība brīvprātīgi apņēmās sniegt datus Eiropas Komisijai par dzīvsudraba elementu ekspluatācijas pārtraukšanu. Tomēr šie dati ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu regulas piemērošanu, un tāpēc tie ir jāiekļauj šajā regulā. Tam pašam ir jāattiecas uz citām rūpniecības nozarēm, kas iegūst dzīvsudrabu. Dati ir jāiesniedz Eiropas Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un tiem ir jābūt publiski pieejamiem saskaņā ar regulu par pieeju Kopienas iestāžu vides informācijai.

Grozījums Nr. 31

5. pants

Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un attiecīgajiem uzņēmumiem.

Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam organizē sākotnēju informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Šajā informācijas apmaiņā jo īpaši noskaidro iespējamo vajadzību paplašināt eksporta aizliegumu, to attiecinot arī uz dzīvsudraba savienojumiem un produktiem, kas satur dzīvsudrabu, iespējamo vajadzību paplašināt glabāšanas pienākumu, to attiecinot arī uz metālisku dzīvsudrabu no citiem izcelsmes avotiem, un glabāšanas termiņu ierobežojumus glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai.

Šīs informācijas apmaiņas pamatā ir informācija, kas savākta līdz tam laikam un tās ietvaros arī noskaidro vajadzību paplašināt eksporta aizliegumu, to attiecinot arī uz dzīvsudraba savienojumiem, kuros dzīvsudraba koncentrācija ir zemāka par 5 masas procentiem, iespējamo vajadzību paplašināt glabāšanas pienākumu, to attiecinot arī uz metālisku dzīvsudrabu no citiem izcelsmes avotiem, un glabāšanas termiņu ierobežojumus pazemes sāls raktuvēs vai virszemes glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai.

 

Informācijas apmaiņā cita starpā analizē rezultātus, kas iegūti, apsverot iespēju izmantot Almadenas raktuves kā novietni pašreizējo metāliska dzīvsudraba krājumu vai metāliska dzīvsudraba, ko Eiropas rūpniecība saražojusi kā blakusproduktu, drošai glabāšanai saskaņā ar 2. pantu.

Pamatojums

Visā Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu un šīs regulas izstrādes gaitā notika plaša ieinteresēto personu apspriešanās. Informācijas apmaiņā ir jāpiedalās visiem, ko skar minētie noteikumi, tostarp dalībvalstīm, ražotājiem, vides un veselības aizsardzības NVO.

Ir jāprecizē, ka informācijas apmaiņa ir ilgstošs process. Galvenais uzsvars tajā jāliek uz jautājumiem, kas vēl nav izskatīti šajā regulā.

Atbilst pieejai, ko apstiprinājis Parlaments savā 2006. gada 14. marta rezolūcijā par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu.

Grozījums Nr. 32

6. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2014. gada 30. novembrī sniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu to teritorijā. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm šī informācija jāsniedz drīzāk par šā punkta pirmajā daļā noteikto termiņu.

2. Dalībvalstis izveido dzīvsudraba, cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu pircēju, pārdevēju un tirgotāju reģistru un apkopo attiecīgo informāciju. Tās ik pēc diviem gadiem, sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā perioda beigām sniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu to teritorijā. Komisija apkopo šo informāciju īsā ziņojumā, ko publicē viena gada laikā pēc informācijas saņemšanas no dalībvalstīm. Pirmais datu apkopojums attiecas uz 2007.–2008. gadu, un to iesniedz Komisijai līdz 2009. gada 30. jūnijam un publicē līdz 2010. gada 30. jūnijam. Informāciju sniedz tādā formātā, kādu Komisija nosaka līdz ..*.

 

* Vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Eksporta aizlieguma ieviešanai būs vajadzīga arī efektīva pārraudzības sistēma, lai nodrošinātu, ka dzīvsudrabu uz pasaules tirgiem neeksportē nelegāli. Jādarbojas tirdzniecības uzskaites sistēmai, lai reģistrētu visu metāliskā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu importu un eksportu dalībvalstīs un no ES uz trešām valstīm, kurās šī tirdzniecība nav ierobežota.

Grozījums Nr. 33

6. panta 3. punkts

3. Šā panta 2. punktā minētajā informācijā jābūt vismaz šādiem datiem:

3. Šā panta 2. punktā minētajā informācijā jābūt vismaz šādiem datiem:

a) Kopienā ievestā un no tās izvestā metāliska dzīvsudraba daudzumi, cenas, izcelsmes valstis, galamērķa valstis un paredzētais lietojums;

a) Kopienā ievestā un no tās izvestā metāliska dzīvsudraba, cinobra rūdas, dzīvsudraba hlorīda un dzīvsudraba savienojumu daudzumi, cenas, izcelsmes valstis, galamērķa valstis un paredzētais lietojums;

b) metāliska dzīvsudraba pārrobežu tirdzniecības apjoms Kopienas iekšienē, cenas, izcelsmes valstis, galamērķa valstis un paredzētais lietojums.

b) metāliskā dzīvsudraba, cinobra rūdas, dzīvsudraba hlorīda un dzīvsudraba savienojumu pārrobežu tirdzniecības apjoms Kopienas iekšienē, cenas, izcelsmes valstis, galamērķa valstis un paredzētais lietojums.

Pamatojums

Saskaņā ar izmaiņām 1. pantā.

Grozījums Nr. 34

6.a pants (jauns)

 

6.a pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi minēto noteikumu par sankcijām īstenošanai. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis dara šos noteikumus zināmus Komisijai ne vēlāk kā .. * un to nekavējoties informē par visiem turpmākiem minēto noteikumu grozījumiem.

 

* Vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Šajā pantā paredz standarta noteikumus attiecībā uz sankcijām pārkāpumu gadījumā.

Grozījums Nr. 35

6.b pants (jauns)

 

6.b pants

Komisija un dalībvalstis sekmē sabiedrības informētību un nodrošina tās informācijas publisku pieejamību, kas attiecas uz metāliskā dzīvsudraba, cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegumu un metāliskā dzīvsudraba drošu glabāšanu.

Pamatojums

Plašāka publiska piekļuve informācijai par metāliskā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegumu un šādas informācijas izplatīšana veicina efektīvāku cilvēka veselības un vides aizsardzību.

Grozījums Nr. 36

7. pants

1. Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu Kopienā, ņemot vērā 6. pantā minēto informāciju.

1. Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu Kopienā, ņemot vērā 5. un 6. pantā minēto informāciju.

2. Ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumu pēc vajadzības papildina ar priekšlikumiem šīs regulas noteikumu pārskatīšanai.

 

2.a Sešus mēnešus pirms eksporta aizlieguma stāšanās spēkā saskaņā ar 1. pantu Komisija novērtē to kompensācijas pasākumu efektivitāti un ietekmi, kas tiek veikti, lai ļautu dzīvsudraba raktuvju slēgšanas skartam reģionam rast stabilas ekonomiskas un sociālas alternatīvas.

Pamatojums

Pēc noteikta regulas īstenošanas perioda un saskaņā ar eksporta aizlieguma datuma maiņu būs jānovērtē ierosināto juridisko pasākumu efektivitāte un jāsagatavo pārskata ziņojums, kurā iekļauj priekšlikumus regulas noteikumu pārskatīšanai.

Grozījums Nr. 37

8. pants

Vismaz vienu gadu pirms 1. pantā noteiktā termiņa Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dzīvsudraba problēmai veltīto daudzpusējo pasākumu un sarunu rezultātiem, jo īpaši novērtējot šajā regulā noteikto termiņu un pasākumu atbilstību attiecīgajām starptautiskajām norisēm.

Ne vēlāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dzīvsudraba problēmai veltīto daudzpusējo pasākumu un sarunu rezultātiem, jo īpaši novērtējot šajā regulā noteikto pasākumu atbilstību attiecīgajām starptautiskajām norisēm.

Grozījums Nr. 38

8.a panta 1. daļa (jauna)

 

8.a pants

 

Komisija un dalībvalstis sadarbojas, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu vajadzības, tehniskās palīdzības, tostarp apmācības sekmēšanā, lai attīstītu infrastruktūru, kapacitāti un kompetenci, kuras ir nepieciešamas, lai sekmētu pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, un pilnībā atteiktos no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas un laišanas tirgū.

Pamatojums

Dzīvsudraba eksporta aizliegumam varētu būt ievērojama īslaicīga negatīva ietekme jaunattīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs, kurās dzīvsudrabu joprojām izmanto, piemēram, zelta iegūšanā amatniecībā, un ES palīdzība ir nepieciešama, lai sekmētu pāreju uz tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu. Šā grozījuma formulējums ir aizgūts no jaunā priekšlikuma regulai par bīstamu ķimikāliju eksportu un importu.

Grozījums Nr. 39

8.a panta 2. daļa (jauna)

 

Komisija un dalībvalstis apsver palīdzības sniegšanu tām NVO, kuras ir pierādījušas, ka ir īpaši efektīvas šāda veida pakalpojumu sniegšanā.

Pamatojums

Varētu apsvērt palīdzības sniegšanu, izmantojot tās NVO, kurām ir ievērojama praktiska pieredze šādos darbos.

(1)

OV C ... / OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Dzīvsudrabs un tā savienojumi rada bīstamu kaitējumu cilvēku veselībai, jo īpaši augošu bērnu nervu sistēmai. Tie ir bīstami arī ekosistēmām un dzīvajai dabai. Ja agrāk tā bija svarīga, bet vietējas nozīmes problēma, tad tagad dzīvsudraba piesārņojums ir jāuzskata par globālu, izplatītu un hronisku problēmu. Lielas devas var būt cilvēkiem liktenīgas, bet pat relatīvi nelielas devas var radīt nopietnus nervu sistēmas bojājumus, un pēdējā laikā tās ir saistītas ar iespējamu kaitīgu iedarbību uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu un reproduktīvo sistēmu. Dzīvsudrabs arī kavē augsnes mikrobioloģisko aktivitāti un saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu ir augstākās bīstamības viela. Vidē dzīvsudrabs var pārvērsties par metildzīvsudrabu, kas spēj bioloģiski uzkrāties un koncentrēties barības ķēdēs, jo īpaši ūdens barības ķēdēs. Metildzīvsudrabs labi izkļūst caur placentas barjeru un asins–smadzeņu barjeru.

Dzīvsudraba ieguve Eiropas Savienībā

Dzīvsudrabs ir dabiski sastopams vidē, un tam ir dažādas formas. Tīrā veidā tas ir pazīstams kā „elementārs” vai „metālisks” dzīvsudrabs (Hg(0)). Dabā tas reti ir sastopams kā tīrs, šķidrs metāls, bet parasti savienojumos un neorganiskos sāļos.

Galvenie dzīvsudraba ieguves avoti ES ir:

- hlora–sārmu ražošanai vairs nevajadzīgais dzīvsudrabs, nozarei pārejot uz tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, vai gadījumos, kad šādu uzņēmumu slēdz (uzņēmumu ekspluatācijas pārtraukšana);

- dzīvsudrabs, kas kā blakusprodukts rodas krāsaino metālu (cinka, vara, svina, zelta, sudraba un citu dārgmetālu) kalnrūpniecībā un metalurģijā; ja dzīvsudrabs netiek reģenerēts kā metāliskais dzīvsudrabs, atkarībā no attīrīšanas procesa tā rezultātā kā blakusproduktu var iegūt kalomelu (dzīvsudraba hlorīds);

- dzīvsudrabs, ko kā blakusproduktu iegūst, attīrot dabasgāzi;

- reģenerētais dzīvsudrabs, ko iegūst no dzīvsudrabu saturošiem produktiem (dienasgaismas spuldzēm, baterijām, zobu amalgama, mēraparatūras un kontroles ierīcēm, slēdžiem) un no ražošanas un pārstrādes atkritumiem;

- dzīvsudraba rezerves, ko iepriekšējo gadu laikā izveidojušas starpniecības aģentūras un tirgotāji, piemēram, MAYASA.

Vislielākā dzīvsudraba ieguves vieta pasaulē atrodas Almadenā, Spānijā. Dzīvsudraba ieguve Almadenā tika pārtraukta 2003. gadā, tomēr uzņēmuma īpašnieks MAYASA turpina ievākt dzīvsudrabu no Rietumeiropā slēgtajām hlora–sārmu ražotnēm, kā arī citiem avotiem un tirgo to citām valstīm (galvenokārt jaunattīstības valstīm).

Komisijas priekšlikums aizliegt dzīvsudraba pārpalikumu eksportu un glabāšanu ES

Ņemot vērā dzīvsudraba radīto kaitējumu un to, ka ir iespējami alternatīvi risinājumi, neizmantojot dzīvsudrabu, 1990. gadā Oslo un Parīzes Komisija (OSPAR) ierosināja līdz visas hlora–sārmu ražotnes, kurās izmantoja dzīvsudrabu, 2010. gadam pārstrukturizēt, ieviešot tehnoloģijas bez dzīvsudraba izmantošanas (PARCOM Lēmums 90/3).

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu (2006. gada marts) aicināja Eiropas Komisiju rīkoties, lai ieviestu PARCOM Lēmumu 90/3. Līdztekus pašreizējām dzīvsudraba emisijām hlora–sārmu ražotnēs ar dzīvsudraba elementiem (MCCAPs), pārveidojot šīs ražotnes par tehnoloģijām bez dzīvsudraba izmantošanas, lieli dzīvsudraba elementu daudzumi jāapsaimnieko videi draudzīgā veidā. Lai nepieļautu šo dzīvsudraba pārpalikumu nonākšanu pasaules dzīvsudraba preču tirgū, 2006. gada oktobrī pieņēma priekšlikumu Regulai par metāliskā dzīvsudraba eksporta aizliegumu no 2011. gada 1. jūlija. Šis priekšlikums ietver paralēlus nosacījumus to dzīvsudraba pārpalikumu drošai glabāšanai, kuri galvenokārt nāk no slēgtām hlora–sārmu ražotnēm ar dzīvsudraba elementiem, lai nepieļautu šo pārpalikumu pārpārdošanu. Pašlaik Eiropā ir apmēram 12 000 tonnu dzīvsudraba, kas atrodas dzīvsudraba elementos. Tāpēc organizācija Euro Chlor (ES hlora–sārmu ražošanas nozares federācija) pēc Eiropas Komisijas lūguma piekrita izstrādāt brīvprātīgu nolīgumu par hlora–sārmu ražotņu dzīvsudraba pārpalikumu glabāšanu, atzīstot šādas glabāšanas nepieciešamību.

Obligātu glabāšanu ierosināja noteikt metāliskajam dzīvsudrabam, ko vairs neizmanto hlora–sārmu rūpniecībā, kā arī dzīvsudrabam kā blakusproduktam gan krāsaino metālu ražošanā, gan gāzes attīrīšanas procesā. Glabāšana nav obligāta attiecībā uz reģenerēto dzīvsudrabu, ko iegūst no dzīvsudrabu saturošiem produktiem.

Referenta ieteikumi

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu. Tomēr viņš uzskata, ka jāveic dažas izmaiņas, lai labāk aizsargātu cilvēku veselību un vidi. Šajā sakarā referents ierosina virkni grozījumu, kuri galvenokārt attiecas uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

Eksporta aizlieguma termiņš

Tā kā ES kopumā eksportē vairāk dzīvsudraba nekā jebkurš cits reģions pasaulē, savlaicīgs eksporta aizliegums kopā ar citiem starptautiskiem pasākumiem ievērojami samazinās nesamērīgo dzīvsudraba emisiju ietekmi jaunattīstības valstīs, ko rada plašās dzīvsudraba piegādes. Līdz eksporta aizlieguma ieviešanai dzīvsudrabs turpinās ienākt ES tirgū, palielinot risku cilvēku veselībai un videi. Tādēļ ierosinātais aizliegums jāievieš pēc iespējas ātrāk, vēlams, līdz 2009. gadam.

Iepriekšējos Komisijas priekšlikumos un Luksemburgas prezidentūras laikā tika ierosināts noteikt eksporta aizliegumu no 2008. gada.

Komiteja šajā jautājumā nebija gluži vienisprātis ar referentu un ierosināja eksporta aizlieguma datumu 2010. gada 1. decembrī.

Dzīvsudraba eksporta aizlieguma joma

Taisnīguma un skaidrības labad regulā jāiekļauj eksporta aizliegums dzīvsudraba savienojumiem. Dzīvsudraba savienojumi (izņemot dzīvsudraba sulfīdu) ir klasificēti kā toksiski, sākot no 0, 5%, bet dažām specifiskām vielām šis daudzums ir vēl mazāks.

Referents atbalsta dzīvsudraba savienojumu iekļaušanu dzīvsudraba eksporta aizlieguma jomā.

Ir pamatotas bažas par to, ka dzīvsudrabu eksportē uz citām valstīm kā dzīvsudraba savienojumu, kas iegūts, piemēram, krāsaino metālu ieguves un kausēšanas procesos (kā kalomels Hg2Cl2), un šajās valstīs to pārstrādā par primāro dzīvsudrabu turpmākai izmantošanai. Referents uzskata, ka vispārējs eksporta aizliegums, tostarp attiecībā uz dzīvsudraba savienojumiem, dos ieguldījumu dzīvsudraba emisiju samazināšanā un ierobežos tā daudzumu apritē. Turklāt eksporta aizliegums dzīvsudraba savienojumiem var ierobežot savienojumu ar bagātīgu dzīvsudraba saturu izmantošanu par izejmateriālu metāliskā dzīvsudraba pārstrādē. Tas novērstu iespējamas neskaidrības regulā.

Turklāt cinobra rūdas eksporta aizliegums var ierobežot minerālu un savienojumu ar bagātīgu dzīvsudraba saturu izmantošanu kā izejmateriālus metāliskā dzīvsudraba pārstrādē.

Aizlieguma jomā jāiekļauj arī dzīvsudrabu saturoši ražojumi, uz kuriem attiecas ES izmantošanas un tirdzniecības ierobežojumi. ES nedrīkst pieļaut dubultstandartus. ES aizliegtos dzīvsudrabu saturošos ražojumus nevajadzētu eksportēt uz valstīm, kurās vēl nav izstrādāti tiesību akti attiecībā uz tiem.

Eiropas Parlaments (2006. gada martā) aicināja eksporta aizliegumu attiecināt arī uz dzīvsudraba savienojumiem un dzīvsudrabu saturošiem ražojumiem, uz ko attiecas vai drīzumā attieksies ES izmantošanas un tirdzniecības ierobežojumi.

Dzīvsudraba imports

Referents uzskata, ka Eiropas Kopienai vajadzētu apsvērt ES dzīvsudraba importa aizliegumu, lai nodrošinātu ES dzīvsudraba krājumu atbilstību ES prasībām, glabāšanas noteikumiem un politikai, kas veicina dzīvsudraba reģenerāciju no atkritumiem un dažādiem ražojumiem. Nav jēgas uzglabāt ES iegūto dzīvsudrabu, bet tajā pašā laikā ievest dzīvsudrabu attaisnotai izmantošanai ES.

Tirdzniecības kontroles sistēma

Jāizveido sistēma, ar ko regulāri kontrolētu metāliskā dzīvsudraba un tā savienojumu importu un eksportu no ES un starptautiskajā tirdzniecībā. Eiropas Parlaments (2006. gada martā) aicināja izveidot tirdzniecības kontroles sistēmu vēl pirms eksporta aizlieguma.

Šāda kontroles sistēma nodrošinās tirdzniecības pārredzamību un ļaus Komisijai un iesaistītajām pusēm viegli novērtēt situāciju attiecībā uz notikumu attīstību, kas ir pretrunā ar aizlieguma mērķiem un efektivitāti.

Dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija Komisijai, kurai savukārt šī informācija jāpublisko.

Drošas un ilgtspējīgas glabāšanas risinājums dzīvsudraba pārpalikumiem

Dzīvsudraba pārpalikumi būs jāglabā vai jāapglabā. Visi dzīvsudraba pārpalikumi galu galā jāapglabā drošā un videi draudzīgā veidā.

Metāliskā dzīvsudraba apglabāšana sāls raktuvēs izraisa nopietnas bažas par vides drošību ilgtermiņā. Joprojām bažas izraisa arī dzīvsudraba šķidrā konsistence un attiecīgi jautājums, vai sāls raktuvēs tas saglabāsies neskarts un vai izdosies novērst dzīvsudraba noplūdi un iztvaikošanu no glabāšanas tvertnēm.

Turklāt ir jāuzglabā arī no cinobra rūdas iegūtais dzīvsudrabs, jo šā dzīvsudraba izmantošanas atļauja nozīmētu atkal laist tirgū jaunu dzīvsudraba veidu, taču tas ir pretrunā ar šīs regulas mērķi.

Referents uzskata — kamēr nav izstrādātas un pilnībā novērtētas drošas apglabāšanas metodes, iesākumā jāveic metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšana. Attiecīgais dzīvsudraba apjoms ir nosacīti pavisam neliels. Dzīvsudraba lielā blīvuma dēļ apmēram 12 000 tonnām hlora–sārmu ražošanai vairs nevajadzīgā dzīvsudraba būs aptuveni 1000 kubikmetru liels tilpums.

Jāizstrādā pamatnostādnes obligātajām glabāšanas prasībām, kas nodrošinātu regulāru uzraudzību, obligātos drošības standartus, regulāru un pārredzamu atskaišu sniegšanu, iepriekšēju plānošanu un projektēšanu, piegāžu garantijas un soda sankcijas neizpildes gadījumā.

Saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs, pagaidu glabāšanas procesā atbildība jāuzņemas glabāšanas telpu īpašniekam.

Dalībvalstīm jāuzņemas administratīvā un finansiālā atbildība par drošu galīgo apglabāšanu.

Eiropas Parlaments (2006. gada martā) aicināja veikt juridiski saistošus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka dzīvsudrabs no hlora–sārmu ražošanas neatgriežas tirgū un tiek glabāts drošos apstākļos drošās vietās, veicot regulāru uzraudzību un nepieciešamības gadījumā nodrošinot aktīvu iejaukšanos procesa gaitā. Turklāt tas pieprasīja nodrošināt obligātos drošības standartus, regulāru un pārredzamu atskaišu sistēmu, iepriekšēju plānošanu un prognozēšanu un soda sankcijas un uzsvēra to, ka ir svarīgi glabāšanas procesā izmantot principu „maksā piesārņotājs”, kā arī to, ka tām rūpniecības nozarēm, kas ir atbildīgas par dzīvsudraba ražošanu, jāsniedz finansiāls ieguldījums dzīvsudraba pārpalikumu drošā glabāšanā.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (26.3.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

(COM(2006)0636 – C6‑0363/2006 –2006/0206(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jens Holm

ĪSS PAMATOJUMS

Smagais metāls dzīvsudrabs ir ļoti bīstama piesārņojoša viela. Nokļūstot apkārtējā vidē, dzīvsudrabs viegli izplatās un var pārveidoties daudz bīstamākā savienojumā — metildzīvsudrabā. Šis savienojums uzkrājas barības ķēdē un var nokļūt zivīs, kuras lieto pārtikā cilvēki. Ja dzīvsudrabs ir nonācis apkārtējā vidē, tas tuvākajā nākotnē apdraud cilvēku veselību un dzīvniekus, kā arī vidi. Arvien biežāk nākas secināt, ka sabiedrības izdevumi par cilvēku veselībai un videi nodarīto kaitējumu ir lielāki, nekā tika iepriekš uzskatīts.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bojā nieres un aknas, tas var radīt autoimūno procesu traucējumus, izraisīt trīci, vājināt redzi un dzirdi, izraisīt paralīzi, bezmiegu un emocionālu nestabilitāti. Dzīvsudraba savienojumus neaiztur placenta, un tie var izraisīt augļa attīstības traucējumus embrionālās attīstības laikā, kā arī bērna nespēju koncentrēt uzmanību un attīstības aizkavēšanos. Pat neliels daudzums dzīvsudraba, kurš ir savienojumos, var nopietni ietekmēt neiroloģisko attīstību un tam var būt kaitīga ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu un reproduktīvo sistēmu.

Mūsdienās dzīvsudrabu izmanto rūpnieciskos procesos, piemēram, hlora-sārmu rūpniecībā, kā arī amatniecībā, iegūstot nelielu daudzumu zelta. Dzīvsudrabs ir arī daudzos tirdzniecībā esošos patēriņa produktos visā pasaulē. Tas ir tādos produktos kā, piemēram, dienasgaismas spuldzēs, elektroizstrādājumos, mērierīcēs un zobu amalgamā. Tomēr Eiropas Savienībā dzīvsudrabs nonāk vidē galvenokārt no fosilā kurināmā, it īpaši akmeņogļu sadegšanas rezultātā. Dzīvsudrabs ir viegli pārvietojams metāls un to var pārvadāt lielos attālumos. Dzīvsudraba izplatīšanās ir globāla problēma, un ir nepieciešams veikt stingrus pasākumus.

Tāpēc ļoti tika atzinīgi novērtēta 2005. gada sākumā pieņemtā Komisijas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu. Stratēģijas 5. darbība paredz pakāpeniski pārtraukt dzīvsudraba eksportu no Kopienas. Tas ir ļoti svarīgs punkts, jo ES ir pasaulē lielākā dzīvsudraba eksportētāja. Katru gadu ES eksportē aptuveni 1000 tonnas neattīrīta dzīvsudraba no kopējā piedāvājuma 3600 tonnas dzīvsudraba. Lielākā daļa dzīvsudraba nonāk jaunattīstības valstīs, kurās apsaimniekošanas un kontroles pasākumi nav pietiekami stingri. Tas rada saindēšanās risku strādniekiem un vietējām kopienām.

Priekšlikumu regulai par metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei 2006. gada 26. oktobrī. Priekšlikums ir nozīmīga procesa sākums un vienlaikus sniedz svarīgu apliecinājumu visai pasaulei, ka ES ir gatava uzņemties starptautisku atbildību par dzīvsudraba ražošanu un tirdzniecību, kā arī par tā izmantošanu.

Tomēr priekšlikumā ir dažas nepilnības, kuras ir nepieciešams novērst. Ierosinātā grozījuma mērķis ir padarīt regulu par patiesi iedarbīgu instrumentu, lai samazinātu apritē esošā dzīvsudraba kopējo daudzumu.

Attiecībā uz to atzinuma sagatavotājs ierosina vairākus grozījumus, kuri galvenokārt attiecas uz šādiem punktiem:

- eksporta aizlieguma paplašināšana, iekļaujot dzīvsudraba savienojumus,

- eksporta aizlieguma paplašināšana, iekļaujot dzīvsudrabu saturošus ražojumus, uz kuriem attiecas izmantošanas un tirdzniecības ierobežojumi ES,

- metāliskā dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudrabu saturošu ražojumu aizliegums ir jāievieš iespējami īsā laikā – vēlākais no 2008. gada 1. janvāra,

- jāievieš metāliskā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu importa aizliegums,

- jāievieš sistēma, lai pārraudzītu dzīvsudraba tirdzniecību Kopienā un arī ar trešām valstīm; tas uzlabotu pārredzamību un sniegtu plašāku informāciju attiecīgajiem uzņēmumiem,

- jānodrošina atbilstoša palīdzība tām jaunattīstības valstīm, kuras ietekmē dzīvsudraba nonākšana apritē, kā arī pārejas ekonomikas valstīm, lai paātrinātu pāreju uz tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, un pārtrauktu dzīvsudraba nonākšanu apritē un tā izmantošanu.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

4. apsvērums

(4) Lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu pasaules tirgū, ir jānosaka metāliskā dzīvsudraba eksporta aizliegums no Kopienas.

(4) Lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu pasaules tirgū, ir jānosaka metāliskā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegums no Kopienas. Dalībvalstīm jābūt tiesībām piemērot visaptverošākus un stingrākus aizliegumus saskaņā ar EK līguma 176. pantu.

Pamatojums

Aizliegumu ir nepieciešams paplašināt, iekļaujot tajā arī dzīvsudraba savienojumus, lai būtiski samazinātu apritē esošā dzīvsudraba kopējo daudzumu. Dalībvalstīm jābūt tiesībām piemērot stingrākus aizliegumus.

Grozījums Nr.t 2

4.a apsvērums (jauns)

 

(4a) Jāaizliedz arī eksportēt dzīvsudrabu saturošus produktus, uz kuriem attiecas izmantošanas un tirdzniecības ierobežojumi ES. Komisijai jāizstrādā vienots saraksts ar attiecīgajiem produktiem un tas ik gadu jāatjauno, pamatojoties uz izmaiņām Kopienas tiesību aktos.

Pamatojums

ir nepieciešams paplašināt, iekļaujot arī dzīvdsudrabu saturošus produktus, uz kuriem attiecas izmantošanas un tirdzniecības ierobežojumi ES, lai būtiski samazinātu apritē esošā dzīvsudraba kopējo daudzumu. Pārredzamības nolūkā šie produkti ir jāapkopo vienotā sarakstā, kurš Komisijai ik gadu jāatjauno.

Grozījums Nr. 3

7.a apsvērums (jauns)

 

(7a) Jāaizliedz metāliskā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu imports, lai uzlabotu vides un sabiedrības veselības aizsardzību ES.

Pamatojums

Lai uzlabotu vides un sabiedrības veselības aizsardzību ES, kā arī efektīvāk pārraudzītu dzīvsudraba piedāvājumu un pieprasījumu, jāievieš metāliskā dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu importa aizliegums.

Grozījums Nr. 4

8.a apsvērums (jauns)

 

(8a) Dalībvalstīm jāsniedz informācija par dzīvsudrabu, kuru importē vai eksportē, vai tirgo Kopienā, lai ļautu savlaicīgi novērtēt instrumenta efektivitāti.

Pamatojums

Nekavējoties nepieciešama plašāka informācija par dzīvsudraba tirdzniecību, kā norādīts ANO Vides programmas 2006. gada novembra ziņojumā par dzīvsudraba piedāvājumu, tirdzniecību un pieprasījumu. Tādējādi attiecīgā informācija būs pieejama arī salīdzināšanas nolūkā pārskata procesā, lai atspoguļotu izmaiņas tirgū un citas izmaiņas.

Grozījums Nr. 5

11.a apsvērums (jauns)

 

(11a) Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina tieša tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm un valstīm pārejas periodā vai jāsniedz netieša palīdzība, atbalstot nevalstisko organizāciju (NVO) projektus, un it īpaši jāsniedz palīdzība, lai sekmētu pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, un lai sekmētu atteikšanos no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas un laišanas tirgū.

Pamatojums

Dzīvsudraba eksporta aizliegumam varētu būt ievērojama īslaicīga negatīva ietekme jaunattīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs, kurās dzīvsudrabu joprojām izmanto, piemēram, amatniecībā, iegūstot nelielu daudzumu zelta. Tāpēc ir nepieciešama ES palīdzība, lai sekmētu pāreju uz tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu.

Grozījums Nr. 6

5. panta 1. daļa

Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un attiecīgajiem uzņēmumiem.

Komisija organizē pirmo informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, NVO un attiecīgajiem uzņēmumiem ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. jūlijam.

Pamatojums

informācijas apmaiņā. Nepieciešams noteikt precīzu datumu attiecīgo uzņēmumu sanāksmei, lai pārskatītu informāciju un jaunāko pieredzi, kā ziņojušas dalībvalstis, pamatojoties uz grozīto 6. pantu.

Grozījums Nr. 7

5. panta 2. daļa

Šajā informācijas apmaiņā jo īpaši noskaidro iespējamo vajadzību paplašināt eksporta aizliegumu, to attiecinot arī uz dzīvsudraba savienojumiem un produktiem, kas satur dzīvsudrabu, iespējamo vajadzību paplašināt glabāšanas pienākumu, to attiecinot arī uz metālisku dzīvsudrabu no citiem izcelsmes avotiem, un glabāšanas termiņu ierobežojumus glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai.

Šī informācijas apmaiņa balstās uz informāciju, kas apkopota līdz šim, un arī noskaidro iespējamo vajadzību paplašināt eksporta aizliegumu, to attiecinot arī uz dzīvsudraba savienojumiem un produktiem, kas satur dzīvsudrabu, iespējamo vajadzību paplašināt glabāšanas pienākumu, to attiecinot arī uz metālisku dzīvsudrabu no citiem izcelsmes avotiem, un glabāšanas termiņu ierobežojumus glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai.

Pamatojums

Lai būtu saskaņa ar iepriekš grozītajiem pantiem.

Grozījums Nr. 8

6. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2014. gada 30. novembrī sniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu to teritorijā. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm šī informācija jāsniedz drīzāk par šā punkta pirmajā daļā noteikto termiņu.

2. Dalībvalstis sagatavo sarakstu ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pircējiem, pārdevējiem un tirgotājiem, kā arī apkopo attiecīgo informāciju. Tās sniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu to teritorijā katru otro gadu – vēlākais 6 mēnešus pēc attiecīgā perioda beigām. Informācija jāsniedz tādā veidā, kādu noteikusi Komisija. Pirmais informācijas kopums attiecas uz 2007.–2008. gadu un to iesniedz Komisijai ne vēlāk kā līdz 2009. gada 30. jūnijam. Komisija publicē informāciju īsā ziņojumā viena gada laikā pēc tās saņemšanas no dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā līdz 2010. gada 30. jūnijam.

Pamatojums

Nekavējoties nepieciešama plašāka informācija par dzīvsudraba tirdzniecību, kā norādīts ANO Vides programmas 2006. gada novembra ziņojumā par dzīvsudraba piedāvājumu, tirdzniecību un pieprasījumu. Tādējādi attiecīgā informācija būs pieejama arī salīdzināšanas nolūkā pārskata procesā, lai atspoguļotu izmaiņas tirgū un citas izmaiņas.

Grozījums Nr. 9

7. panta 1. punkts

1. Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu Kopienā, ņemot vērā 6. pantā minēto informāciju.

1. Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu Kopienā, ņemot vērā 5. un 6. pantā minēto informāciju.

Grozījums Nr. 10

7. panta 2. punkts

2. Ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumu, ja vajadzīgs, papildina ar priekšlikumiem šīs regulas attiecīgo noteikumu pārskatīšanai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu tās informācijas pārraudzību, kura apkopota, ņemot vērā 5. un 6. panta noteikumus, Komisijai jāsniedz ziņojums ar priekšlikumiem regulas pārskatīšanai, ja tas ir nepieciešams.

Grozījums Nr. 11

8. pants

8. Vismaz vienu gadu pirms 1. pantā noteiktā termiņa Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dzīvsudraba problēmai veltīto daudzpusējo pasākumu un sarunu rezultātiem, jo īpaši novērtējot šajā regulā noteikto termiņu un pasākumu atbilstību attiecīgajām starptautiskajām norisēm.

8. Ne vēlāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dzīvsudraba problēmai veltīto daudzpusējo pasākumu un sarunu rezultātiem, jo īpaši novērtējot šajā regulā noteikto termiņu un pasākumu atbilstību attiecīgajām starptautiskajām norisēm.

Grozījums Nr. 12

8.a panta 1. daļa (jauna)

 

8.a pants

 

Komisija un dalībvalstis sadarbojas, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu vajadzības, tehniskās palīdzības, tostarp apmācības sekmēšanā, lai attīstītu infrastruktūru, kapacitāti un kompetenci, kuras ir nepieciešamas, lai sekmētu pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, un pilnībā atteiktos no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas un laišanas tirgū.

Pamatojums

Dzīvsudraba eksporta aizliegumam varētu būt ievērojama īslaicīga negatīva ietekme jaunattīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs, kurās dzīvsudrabu joprojām izmanto, piemēram, zelta iegūšanā amatniecībā, un ES palīdzība ir nepieciešama, lai sekmētu pāreju uz tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu. Šā grozījuma formulējums ir aizgūts no jaunā priekšlikuma regulai par bīstamu ķimikāliju eksportu un importu.

Grozījums Nr. 13

8.a panta 2. daļa (jauna)

 

Komisija un dalībvalstis apsver palīdzības sniegšanu tām NVO, kuras ir pierādījušas, ka ir īpaši efektīvas šāda veida darbu veikšanā.

Pamatojums

Varētu apsvērt palīdzības sniegšanu, izmantojot tās NVO, kurām ir ievērojama praktiska pieredze šādos darbos.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Metāliska dzīvsudraba eksporta aizliegums un droša glabāšana

Atsauces

COM(2006)0636 - C6-0363/2006 - 2006/0206(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ENVI

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

14.11.2006

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jens Holm

22.11.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

27.2.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.3.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

16

11

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Kader Arif, Graham Booth, Carlos Carnero González, Béla Glattfelder, Eduard Raul Hellvig, Jacky Henin, Syed Kamall, Ģirts Valdis Kristovskis, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, David Martin, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Pierre Audy, Danutė Budreikaitė, Elisa Ferreira, Małgorzata Handzlik, Jens Holm, Eugenijus Maldeikis, Zuzana Roithová

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Corien Wortmann-Kool, Sepp Kusstatscher

(1)

OV vēl nav publicēts.


JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR IEROSINĀTO JURIDISKO PAMATU

Mr Miroslav Ouzký

Chairman

Committee on the Environment, Public Health and Food Safety

BRUSSELS

Subject:           Opinion on the legal basis of the proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council on the banning of exports and the safe storage of metallic mercury (COM(2006)0636 – C6‑0363/2006 – 2006/0206(COD))(1)

Dear Mr Chairman,

By letter of 4 May 2007 you asked the Committee on Legal Affairs pursuant to Rule 35(2), to consider whether the legal basis of the above Commission proposal was valid and appropriate.

The committee considered the above question at its meeting of 11 June 2007.

The proposal has a dual legal basis, Article 133 and Article 175(1) of the EC Treaty.

The Committee adopted an Grozījums Nr. to the proposal deleting Article 133 as legal basis, as it considered that such a double legal basis was not justified in so far as the proposed act does not simultaneously pursue several objectives without one being secondary and indirect in relation to the other.

On the contrary, the Commission, in its explanatory memorandum, stated that the measure is motivated by the objectives of protecting human health and the environment and not by commercial policy considerations.

The legal bases under consideration:

Article 133

1. The common commercial policy shall be based on uniform principles, particularly in regard to changes in tariff rates, the conclusion of tariff and trade agreements, the achievement of uniformity in measures of liberalisation, export policy and measures to protect trade such as those to be taken in the event of dumping or subsidies.

2. The Commission shall submit proposals to the Council for implementing the common commercial policy.

3. Where agreements with one or more States or international organisations need to be negotiated, the Commission shall make recommendations to the Council, which shall authorise the Commission to open the necessary negotiations. The Council and the Commission shall be responsible for ensuring that the agreements negotiated are compatible with internal Community policies and rules.

The Commission shall conduct these negotiations in consultation with a special committee appointed by the Council to assist the Commission in this task and within the framework of such directives as the Council may issue to it. The Commission shall report regularly to the special committee on the progress of negotiations.

The relevant provisions of Article 300 shall apply.

4. In exercising the powers conferred upon it by this Article, the Council shall act by a qualified majority.

5. Paragraphs 1 to 4 shall also apply to the negotiation and conclusion of agreements in the fields of trade in services and the commercial aspects of intellectual property, in so far as those agreements are not covered by the said paragraphs and without prejudice to paragraph 6.

By way of derogation from paragraph 4, the Council shall act unanimously when negotiating and concluding an agreement in one of the fields referred to in the first subparagraph, where that agreement includes provisions for which unanimity is required for the adoption of internal rules or where it relates to a field in which the Community has not yet exercised the powers conferred upon it by this Treaty by adopting internal rules.

The Council shall act unanimously with respect to the negotiation and conclusion of a horizontal agreement insofar as it also concerns the preceding subparagraph or the second subparagraph of paragraph 6.

This paragraph shall not affect the right of the Member States to maintain and conclude agreements with third countries or international organisations in so far as such agreements comply with Community law and other relevant international agreements.

6. An agreement may not be concluded by the Council if it includes provisions which would go beyond the Community's internal powers, in particular by leading to harmonisation of the laws or regulations of the Member States in an area for which this Treaty rules out such harmonisation.

In this regard, by way of derogation from the first subparagraph of paragraph 5, agreements relating to trade in cultural and audiovisual services, educational services, and social and human health services, shall fall within the shared competence of the Community and its Member States. Consequently, in addition to a Community decision taken in accordance with the relevant provisions of Article 300, the negotiation of such agreements shall require the common accord of the Member States. Agreements thus negotiated shall be concluded jointly by the Community and the Member States.

The negotiation and conclusion of international agreements in the field of transport shall continue to be governed by the provisions of Title V and Article 300.

7. Without prejudice to the first subparagraph of paragraph 6, the Council, acting unanimously on a proposal from the Commission and after consulting the European Parliament, may extend the application of paragraphs 1 to 4 to international negotiations and agreements on intellectual property in so far as they are not covered by paragraph 5.

Article 175

1. The Council, acting in accordance with the procedure referred to in Article 251 and after consulting the Economic and Social Committee and the Committee of the Regions, shall decide what action is to be taken by the Community in order to achieve the objectives referred to in Article 174.

2. By way of derogation from the decision-making procedure provided for in paragraph 1 and without prejudice to Article 95, the Council, acting unanimously on a proposal from the Commission and after consulting the European Parliament, the Economic and Social Committee and the Committee of the Regions, shall adopt:

(a) provisions primarily of a fiscal nature;

(b) measures affecting:

— town and country planning,

— quantitative management of water resources or affecting, directly or indirectly, the availability of those resources,

— land use, with the exception of waste management; (c) measures significantly affecting a Member State's choice between different energy sources and the general structure of its energy supply.

The Council may, under the conditions laid down in the first subparagraph, define those matters referred to in this paragraph on which decisions are to be taken by a qualified majority.

3. In other areas, general action programmes setting out priority objectives to be attained shall be adopted by the Council, acting in accordance with the procedure referred to in Article 251 and after consulting the Economic and Social Committee and the Committee of the Regions.

The Council, acting under the terms of paragraph 1 or paragraph 2 according to the case, shall adopt the measures necessary for the implementation of these programmes.

4. Without prejudice to certain measures of a Community nature, the Member States shall finance and implement the environment policy.

5. Without prejudice to the principle that the polluter should pay, if a measure based on the provisions of paragraph 1 involves costs deemed disproportionate for the public authorities of a Member State, the Council shall, in the act adopting that measure, lay down appropriate provisions in the form of:

— temporary derogations, and/or

— financial support from the Cohesion Fund set up pursuant to Article 161.

The content of the Regulation may be analysed as follows:

Article 1 - Subject matter, scope and definitions.

The proposed Regulation sets out the requirement to ban the export of metallic mercury as from 1 July 2011.

Article 2 - Sets out a requirement to store metallic mercury in a way which is safe for human health and the environment.

The three most relevant sources of metallic mercury in the Community are covered by this obligation. The storage obligation applies to mercury independently whether or not it is classified as waste. Storage in this context does not only cover short-to medium-term options, but also encompasses long-term options. In terms of timing, this aspect is linked to the entry into force of the export ban for metallic mercury and calomel.

Article 3 - Clarifies the interface with existing waste legislation.

Under the given legal situation, any storage of metallic mercury (which is liquid) in any kind of landfill would conflict with Article 5 (3) (a) of Directive 1999/31/EC. The leaching limit values and other criteria laid down in section 2.4 of Council Decision 2003/33/EC establishing criteria and procedures for the acceptance of waste at landfills, applicable to granular waste, cannot be applied in the case of liquid mercury. Article 3 proposes to derogate from these rules with regard to two specific storage options for metallic mercury, namely underground storage in salt mines adapted for the purpose and temporary storage in dedicated facilities which can be considered safe for human health and the environment.

Article 4 - Complements Article 2 by adding some more detailed requirements for the application of the two storage options.

It focuses on the need to carry out a proper safety assessment, taking into account the nature of the substance. It also stipulates minimum requirements as to the content of the relevant permit for temporary storage facilities.

Article 5 - Provides for the exchange of information between Member States and industry.

The exchange of information is no to be limited to metallic mercury alone, but also encompass mercury compounds and products containing mercury.

Article 6 - Imposes some information obligations on the Member States.

It provides that Member States are to submit copies of permits given to mercury storage facilities to the Commission. Member States also have to inform the Commission on the effects of the instrument three years and five months after the entry into force of the export ban at the latest.

Article 7 - Provides that the Commission is to assess the application of the Regulation and its effects on the market and deliver a report no later than four years after the entry into force of the export ban.

The assessment will be based on information submitted by Member States.

Article 8 - Stipulates that the Commission has to report to Parliament and to the Council on international developments relating to mercury, in particular on multilateral negotiations on supply and demand issues.

This should allow monitoring the coherence of global and Community measures, with the aim of obtaining the maximum benefits for the environment.

Article 9 - The standard text concerning the entry into force of the instrument.

Appraisal

The legal basis defines the Community's competence ratione materiae and specifies how that competence is to be exercised, namely the legislative instrument(s) which may be used and the decision-making procedure.

In the light of the above, it is to be established whether Article 133 together with Article 175(1), Article 133 alone or Article 175(1) alone should constitute the proper legal basis of the proposed Regulation.

From an analysis of the proposal, it is clear that its fundamental purpose is to protect human health and the environment, and that it is not motivated by commercial policy considerations.

At its meeting of 11 June 2007 the Committee on Legal Affairs accordingly decided, unanimously(2), to recommend that the appropriate legal basis for the proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council on the banning of exports and the safe storage of metallic mercury (COM(2006)0636) is Article 175(1) of the EC Treaty.

Yours sincerely,

Giuseppe Gargani

(1)

Not yet published in OJ.

(2)

The following were present for the final vote: Cristian Dumitrescu (acting chairman), Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (vice-chairwoman), Manuel Medina Ortega (draftsman), Carlo Casini, Janelly Fourtou, Luis de Grandes Pascual, Kurt Lechner, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Michel Rocard, Aloyzas Sakalas, Gabriele Stauner, József Szájer, Jaroslav Zvěřina and Tadeusz Zwiefka.


PROCEDŪRA

Title

The banning of exports and the safe storage of metallic mercury

References

COM(2006)0636 - C6-0363/2006 - 2006/0206(COD)

Date submitted to Parliament

26.10.2006

Committee responsible

       Date announced in plenary

ENVI

14.11.2006

Committee(s) asked for opinion(s)

       Date announced in plenary

INTA

14.11.2006

ITRE

14.11.2006

 

 

Not delivering opinions

       Date of decision

ITRE

27.2.2007

 

 

 

Rapporteur(s)

       Date appointed

Dimitrios Papadimoulis

28.11.2006

 

 

Date adopted

3.5.2007

 

 

 

Result of final vote

+:

–:

0:

39

10

0

Members present for the final vote

Adamos Adamou, Margrete Auken, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Martin Callanan, Chris Davies, Avril Doyle, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Peter Liese, Jules Maaten, Marios Matsakis, Linda McAvan, Alexandru-Ioan Morţun, Roberto Musacchio, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Dimitrios Papadimoulis, Vittorio Prodi, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott

Substitute(s) present for the final vote

Christofer Fjellner, Jutta Haug, Karin Jöns, Henrik Lax, Miroslav Mikolášik, Stefan Sofianski, Bart Staes

Substitute(s) under Rule 178(2) present for the final vote

Gabriela Creţu, Miguel Angel Martínez Martínez

Juridisks paziņojums - Privātuma politika