ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (pārstrādāšana)

13.6.2007. - (COM(2006)0576 – C6‑0329/2006 – 2006/0187(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Nikolaos Vakalis

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (pārstrādāšana)

(COM(2006)0576 – C6‑0329/2006 – 2006/0187(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0576)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6‑0329/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6‑0234/2007),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;

2.  lūdz Komisiju vēlreiz to iesniegt Parlamentā, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3. apsvērums
(3) Biroja iekārtu energoefektivitātes uzlabošana palīdz uzlabot Kopienas konkurētspēju un tās energoapgādes nodrošinājumu un vides aizsardzību.	(3) Biroja iekārtu energoefektivitātes uzlabošana palīdz uzlabot Kopienas konkurētspēju un tās energoapgādes nodrošinājumu, kā arī patērētāju interešu un vides aizsardzību.
Pamatojums
Skaidri jāapzinās, ka papildus vispārējai labvēlīgai ietekmei uz energoapgādi un vidi patērētāji ir tieši ieinteresēti izvēlēties energoefektīvas biroja iekārtas arī tāpēc, ka var gūt ievērojamu ekonomisku labumu, samazinot enerģijas patēriņu, par kuru jāmaksā patērētājiem.
Grozījums Nr. 2 13. apsvērums
(13) Marķējumu Energy Star lieto visā pasaulē. Lai ietekmētu Energy Star marķēšanas programmas prasības, Kopienai būtu jāpiedalās šajā marķēšanas programmā un vajadzīgo tehnisko specifikāciju izveidē. Kopā ar ASV Vides aizsardzības aģentūru nosakot tehniskos kritērijus, Komisijai par mērķi jāizvirza augsta energoefektivitātes līmeņa noteikšana.	(13) Marķējumu Energy Star lieto visā pasaulē. Lai ietekmētu Energy Star marķēšanas programmas prasības, Kopienai ir jāpiedalās šajā marķēšanas programmā un vajadzīgo tehnisko specifikāciju izveidē. Kopā ar ASV Vides aizsardzības aģentūru nosakot tehniskos kritērijus, Komisijai par mērķi jāizvirza augsts energoefektivitātes līmenis, ņemot vērā Kopienas energoefektivitātes politiku un energoefektivitātes mērķus.
Pamatojums
Energoefektivitāte ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības enerģētikas politikas virzieniem, par ko var spriest pēc daudzajiem EK dokumentiem. Programmas Energy Star noteikumi ir jāpieskaņo iepriekšminētajai energoefektivitātes politikai un mērķiem, ko noteikusi ES.
Grozījums Nr. 3 5. panta 2. punkts
2. Pēc tam, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka pieteikuma iesniedzējs piekrīt pildīt Nolīguma B pielikumā izklāstītās kopējā logotipa izmantotāja vadlīnijas, tā izlemj, vai atļaut pieteikuma iesniedzējam kļūt par programmas dalībnieku. Komisija internetā regulāri publicē atjauninātu programmas dalībnieku sarakstu.	2. Pēc tam, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka pieteikuma iesniedzējs piekrīt pildīt Nolīguma B pielikumā izklāstītās kopējā logotipa izmantotāja vadlīnijas, tā izlemj, vai atļaut pieteikuma iesniedzējam kļūt par programmas dalībnieku. Komisija internetā publicē atjauninātu programmas dalībnieku sarakstu un regulāri iepazīstina ar to dalībvalstis.
Pamatojums
Programmas dalībnieku izziņošana dalībvalstīm ir viegls un ļoti lēts pasākums (piemēram, elektroniskās vēstules nosūtīšana ar dalībnieku sarakstu piesaistnē), bet šādam pasākumam, šķiet, ir liela nozīme dalībvalstu informēšanā.
Grozījums Nr. 4 6. pants
Neskarot Kopienas un valsts tiesību aktus un ekonomiskos kritērijus, Komisija un citas Kopienas institūcijas, kā arī citas valsts mēroga sabiedriskas iestādes, lai sekmētu augstas energoefektivitātes biroja iekārtu ražojumu ar kopīgo logotipu iegādi, definējot savas prasības attiecībā uz biroja iekārtu ražojumiemu iepirkumu, veicina tādu energoefektivitātes prasību piemērošanu, kas nav zemākas par Energy Star kopējām specifikācijām.	Neskarot Kopienas un valsts tiesību aktus un ekonomiskos kritērijus, Nolīguma darbības laikā Komisija un citas Kopienas institūcijas, kā arī centrālās valdības iestādes Direktīvas 2004/18/EK nozīmē attiecībā uz preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumiem, kas atbilst minētās direktīvas 7. pantā noteiktajām robežvērtībām, nosaka tādu energoefektivitātes prasību piemērošanu, kas nav zemākas par Energy Star kopējām specifikācijām.
Pamatojums
Valsts sektoram jārāda piemērs, kā sasniegt ES energoefektivitātes mērķus. Valsts iepirkums ir labākais veids, kā popularizēt progresīvākus ražojumus (jo īpaši ja tie ir enerģiju patērējoši ražojumi) ne tikai rādot piemēru patērētājiem, bet arī dodot izšķirošu stimulu tirgus pieprasījumam pēc energoefektīviem ražojumiem.
Grozījums Nr. 5 8. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Komisija ar EKESP palīdzību sekos tam, kā tirgū izplatās ražojumi ar kopējo logotipu un kā uzlabojas biroja iekārtu energoefektivitāte, lai varētu laikus pārskatīt tehniskās specifikācijas.
Pamatojums
Regulā jāatrunā arī Komisijas nodoms izsludināt konkursu, lai izpētītu biroja iekārtu tirgu, kas nākotnē atvieglos energoefektivitātes kritēriju atjaunināšanu, kā tas norādīts paskaidrojuma rakstā konkursa piedāvājumam. ES izšķirošā loma saskaņā ar Energy Star nolīgumu izriet no tās līdzdalības tehnisko kritēriju pārskatīšanā. Tādēļ ir jāveicina jebkāda rīcība tās atbalstam.
Grozījums Nr. 6 10. panta 1. punkta ba) apakšpunkts (jauns)
	ba) izglītojošas un veicināšanas iniciatīvas
Pamatojums
Jāpopularizē Energy Star ražojumi. Komisijai un dalībvalstīm ir pienākums tiekties pēc nospraustajiem energoefektivitātes mērķiem, un tādēļ jāveic dažādi pasākumi šajā sakarā. Nauda, ko iegūst enerģijas taupīšanas rezultātā, ar uzviju nosegs izdevumus saistībā ar patērētāju informēšanu. Galu galā, izpratnes veidošanai nevajadzētu dārgi izmaksāt Eiropas nodokļu maksātājiem, un to var iekļaut citos energoefektivitātes veicināšanas pasākumos.
Grozījums Nr. 7 11. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a EKESP pārstāvjiem paužot viedokli Komisijai, ir jāņem vērā priekšizpētes un tirgus izpētes rezultāti, kā arī esošās tehniskās iespējas samazināt enerģijas patēriņu.
Pamatojums
Kā jau norādīts, ir jāpaaugstina, nevis jāpazemina EKESP nozīme. Tāpēc, kad pārstāvji pauž savu viedokli par tehnisko kritēriju pārskatīšanu, viņiem jābalstās uz praktiskām zināšanām par jaunāko pētījumu rezultātiem. Tehnisko kritēriju pārskatīšana ir ārkārtīgi svarīga šīs programmas pastāvēšanai, un tas ir vienīgais veids, kā ES var papildināt ASV programmu.
Grozījums Nr. 8 11. panta 4. punkts
4. Komisija īpaši ņem vērā mērķi noteikt augsta līmeņa kopējās specifikācijas, kā paredzēts Nolīguma I panta 4. punktā, lai samazinātu to enerģijas patēriņu, pienācīgi ievērojot pieejamo tehnoloģiju un saistītās izmaksas.	4. Komisija īpaši ņem vērā mērķi noteikt augsta līmeņa kopējās specifikācijas, kā paredzēts Nolīguma I panta 4. punktā, lai samazinātu to enerģijas patēriņu, pienācīgi ievērojot pieejamo tehnoloģiju un saistītās izmaksas. Jo īpaši pirms paust viedokli par jaunām specifikācijām, EKESP ņem vērā ekodizaina pētījumu jaunākos rezultātus.
Pamatojums
Kā jau norādīts, ir jāpaaugstina, nevis jāpazemina EKESP nozīme. Tāpēc, kad pārstāvji pauž savu viedokli par tehnisko kritēriju pārskatīšanu, viņiem jābalstās uz praktiskām zināšanām par jaunāko pētījumu rezultātiem. Tehnisko kritēriju pārskatīšana ir ārkārtīgi svarīga šīs programmas pastāvēšanai, un tas ir vienīgais veids, kā ES var papildināt ASV programmu.
Grozījums Nr. 9 12.a pants (jauns)
	12.a pants   Novērtēšana   Vienu gadu pirms Nolīguma beigu datuma Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Kopienas biroja iekārtu tirgus energoefektivitātes apsekošanu un Energy Star programmas novērtēšanu. Ziņojumā jāiekļauj kvalitatīvie un kvantitatīvie dati. Ziņojumā iekļauj arī datus par ieguvumiem, ko dod Energy Star programma, proti, par enerģijas ietaupījumu un labvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinoties oglekļa dioksīda emisijai.
Pamatojums
Komisijas rīcībā nav statistikas datu un citu kvantitatīvo datu saistībā ar šīs regulas īstenošanu (piemēram, par enerģijas ietaupījumu, pārdoto ražojumu skaitu utt.), kā arī to salīdzinājuma ar attiecīgajiem datiem, kas iegūti ASV vai citās pasaules valstīs. Novērtējuma ziņojuma savlaicīga iesniegšana ļaus likumdevējiem un politikas veidotājiem pieņemt pareizus lēmumus saistībā ar regulas turpmāko īstenošanu.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

1.        Ievads

Ierosinātās regulas mērķis ir, pārstrādājot Regulu Nr. 2422/2001/EK, īstenot jauno nolīgumu, ko 2006. gada 20. decembrī parakstīja ASV valdība un EK par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu saskaņošanu[1]. Sākotnējais EK un ASV Energy Star nolīgums tika parakstīts 2000. gadā[2], un tā termiņš beidzās 2006. gada jūnijā. ES nolēma pagarināt šo nolīgumu un arī turpmāk izmantot Energy Star programmu vēl piecus gadus.

2. Kāpēc ES ir jāveicina energoefektīvu biroja iekārtu izmantošana?

· Energoefektivitāte veido lielu daļu enerģijas ietaupījumu, un to pamatoti uzskata par vienu no Eiropas ilgtspējīgās enerģētikas politikas galvenajiem pīlāriem. Laikā, kad pieaug pieprasījums pēc enerģijas un aug enerģijas cenas, stingra energoefektivitātes politika ļaus samazināt 1) enerģijas importu un tādējādi paaugstināt enerģijas piegādes drošību, 2) enerģijas izmaksas un tādējādi uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, 3) siltumnīcas efekta gāzu emisiju un tādējādi nodrošināt labvēlīgāku ietekmi uz vidi.

· Biroja iekārtas veido arvien lielāku Kopienas enerģijas patēriņa daļu.

· Valstu centieni uzlabot energoefektivitāti ir nepietiekami.

· Lai papildinātu ES energoefektivitātes politiku, ir kopīgi jācenšas veicināt energoefektivāti pasaules mērogā.

3. Jaunais EK un ASV Energy Star nolīgums

Jaunajā nolīgumā ir noteikts, ka ir jābūt striktiem energoefektivitātes kritērijiem (tehniskās specifikācijas) un tie regulāri jāpārskata; lai ražojums varētu iegūt Energy Star marķējumu, tam jāatbilst minētajiem kritērijiem. Jaunajā nolīgumā ir ievērojami uzlabojumi, salīdzinot ar iepriekšējo. Pirmkārt, minētais marķējums var pārstāvēt tikai 25 % labāko modeļu, par kuriem ir pieejami dati kritēriju noteikšanas brīdī. Otrkārt, ņem vērā enerģijas patēriņu gan gaidīšanas, gan ieslēgtā režīmā. Piemēram, ir aprēķināts, ka attēlu apstrādes iekārtu (kopētāju, printeru, skeneru, faksu) jaunās specifikācijas nākamajos trijos gados ES-25 valstīs ļaus ietaupīt 17 TWh.

Tehniskās specifikācijas, ko kopīgi izstrādāja ASV un EK ar savu attiecīgo pārvaldes struktūru (tas ir, ASV Vides aizsardzības aģentūras un ES Komisijas) starpniecību un sadarbībā ar ieinteresētajām personām, tiek automātiski piemērotas visiem ASV divpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm. Stingri kritēriji stimulē ražotājus uzlabot savu ražojumu energoefektivitāti, lai iegūtu minēto marķējumu. Ražojumus, kas atbilst šim marķējumam, reģistrē datubāzē.

4. Kāpēc ir jāatbalsta ASV programma?

Sākumā varētu šķist dīvaini, ka ES ir jāpaļaujas uz programmu, ko sākotnēji ieviesusi ASV organizācija (t.i., USEPA) un kas bijusi tās īpašumā. Tomēr referents uzskata, ka Energy Star programma var dot patiesu labumu ES un ļaus tai sasniegt savu mērķi – uzlabot energoefektivitāti.

Energy Star nolīgums ES dod iespēju ieņemt noteicošu vietu starptautiski atzītā programmā, nosakot energoefektivitātes standartus. Tas, ka šī programma balstās uz brīvprātības principu, nodrošina vajadzīgo elastīgumu, jo ražotāji pielāgojas tehnoloģiju attīstībai un tiem nav obligāti jāievēro vēl viena jaunā marķējuma prasības. Energomarķēšanas jomā jau pastāv ievērojams daudzums ES tiesību aktu, piemēram, „A līdz G skala” sadzīves elektroierīču energomarķēšanai, ekodizaina programma un ekomarķējuma piešķiršana. Šīs programmas īstenošana tikai biroja iekārtu jomā ir atbalstāms veids, kādā virzīt attiecīgo tirgu pretim energoefektīviem ražojumiem, papildinot pašreizējos EK tiesību aktus, nevis palielinot esošo marķējumu skaitu un administratīvās izmaksas.

Šī pieeja pozitīvi ietekmē arī tirdzniecību. Energy Star marķējumu izmanto visā pasaulē un to atzīst daudzi ražotāji. To jau ir ieviesuši lielākie starptautiskā tirgus dalībnieki (ASV, ES, Japāna un citas valstis) un, protams, tas var kalpot par pamatu energoefektivitātes pasākumu starptautiskai saskaņošanai, samazinot īstenošanas izmaksas un palielinot patērētāju informētību par energoefektivitāti. Lai gan Energy Star logotips ir atrodams uz daudziem ASV ražojumiem, ko izmanto Eiropā, referents ir pārliecināts, ka ES rūpniecībai nav jābaidās no starptautiskās konkurences, ja vien tā turpinās ievērot augstus tehniskos standartus.

5. Energy Star ražojumu popularizēšana

Pamatojoties uz to, ka ES var gūt labumu no Energy Star programmas, referents uzskata par savu pienākumu ierosināt grozījumus, kas ļaus visefektīvāk popularizēt Energy Star biroja iekārtas. Šī popularizēšana jāvērš gan uz patērētājiem, gan ražotājiem, kas darbojas Eiropā. Galvenais veids, kā sasniegt abas mērķgrupas, ir veidot izpratni un ar valsts iepirkuma palīdzību.

a) Informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumi

Lai popularizētu šādus ražojumus patērētāju vidū, ir jāvienojas par informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumiem, vēršot tos gan uz privāto, gan valsts sektoru. Šādiem pasākumiem ir jāveicina Energy Star marķējuma atpazīstamība. Patērētāji ir jāinformē par iespējamiem enerģijas ietaupījumiem un labvēlīgo ietekmi uz vidi, ko nodrošina Energy Star biroja iekārtu pirkšana.

Tas, ka ražotājiem nav pienākums piedalīties Energy Star programmā, nedrīkst kavēt pienākumu veicināt šo programmu. Jo lielāks būs patērētāju pieprasījums pēc šādiem ražojumiem, jo lielāks būs ražotāju piedāvājums. Lai gan brīvprātīga reģistrēšanās Energy Star datubāzē ļauj pamanīt ražotājus saistībā ar (valsts) iepirkumu, referents uzskata, ka tas vien nav pietiekams stimuls. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas popularizē šo programmu ražotājiem, piegādātājiem, izplatītājiem un galvenokārt plašai sabiedrībai. Galu galā izpratnes veidošana Eiropas nodokļu maksātājiem neizmaksās dārgi un to var iekļaut citos pasākumos energoefektivitātes veicināšanai. Enerģijas ietaupījumu rezultātā iegūtā nauda ar uzviju nosegs summu, kas iztērēta patērētāju informēšanai.

b) Valsts iepirkums

Tikai ar tirgus brīvu darbību vien nepietiks, lai ātri sasniegtu noteiktos energoefektivitātes mērķus. Tādēļ Eiropas Parlamentam ir jāpauž pārliecinošs atbalsts energoefektīvu biroja iekārtu ieviešanai valsts sektorā, un tādējādi referents pārliecinoši izsakās par labu obligātam valsts iepirkuma nosacījumam, jo

· kā rāda ASV pieredze (kur federālajām aģentūrām ir jāiegādājas Energy Star apstiprināti ražojumi) un kā labi apzinās arī pati Komisija[3], gadījumā, ja valsts iestādēm būs jāiepērk tādas iekārtas, kas ir vismaz tik energoefektīvas, kā tas noteikts Energy Star tehniskajās specifikācijās, tas papildus stimulēs tirgū laist efektīvākas iekārtas. Tas tā arī notiks, jo valsts iepirkums veido lielu tirgus daļu, kuru ražotāji ir ieinteresēti apkalpot;

· tā kā valsts iepirkums palielina pieprasījumu pēc tādiem ražojumiem, uz kuriem attiecas stingras tehniskās specifikācijas, ir sagaidāms, ka šīs specifikācijas kļūs vēl stingrākas, tādējādi ātri nodrošinot enerģijas ietaupījumus;

· pieaugošs pieprasījums var samazināt energoefektīvu biroja iekārtu reālo tirgus cenu;

· valsts sektoram ir jārāda piemērs, sasniedzot ES energoefektivitātes mērķus.

6. Energy Star padomes (EKESP) loma

ES ir vienīgā ASV partnere, kas piedalās tehnisko kritēriju pārskatīšanā, kura ir galvenā Energy Star programmas funkcija un noteicošs faktors enerģijas ietaupījumu noteikšanā. Tādējādi ES vajag EKESP kā stabilu konsultatīvu instrumentu, lai atbalstītu Komisiju tehnisko specifikāciju formulēšanā un pārskatīšanā, ņemot vērā, ka šis process ir biroja iekārtu enerģijas ietaupījumu pamatā.

Referents piekrīt Komisijai, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda pirmām kārtām jāizmanto produktīvām izmaksām, izvairoties no nevajadzīgiem un apgrūtinošiem birokrātiskiem pasākumiem. Tomēr mums nav jāsamazina, bet gan jāpalielina EKESP nozīme, jo tai ir ievērojama loma.

7. Marķējuma uzticamības nodrošināšana – pārskatu sniegšanas prasība

To ražojumu uzticamība, uz kuriem ir izvietots Energy Star logotips, ir programmas panākumu pamatā. Tā kā ražotāji paši reģistrējas Energy Star datubāzē, ir jāizveido daži novērtēšanas un kontroles kritēriji, lai saglabātu visa mehānisma atbilstīgu darbību. Nav skaidrs, vai var paļauties uz dalībvalstu, patērētāju organizāciju, specializētu periodisko izdevumu u.c. īpašiem mērījumiem attiecībā uz biroja iekārtām, vai arī Komisijai ir jārīkojas pašai, lai regulāri informētu ieinteresētās personas un regulāri atjauninātu šo informāciju. Regulāras pārbaudes garantēs marķējuma uzticamību, nenonākot pretrunā ar to, ka tas ir brīvprātīgs. Marķējumu drīkst izmantot tikai tad, ja ražojumi pilnībā atbilst marķējuma programmas prasībām.

Ierosinātā regula krasi samazina vai pat novērš to, ko Komisija uzskata par pārmērīgu administratīvo slogu. Tomēr jebkādi Energy Star programmas datu apkopošanas un novērtēšanas uzlabojumi neapšaubāmi veicinās energoefektīvu biroja iekārtu popularizēšanu. Ir vajadzīgi attiecīgi tehniskie un kvantitatīvie dati, lai varētu novērtēt pareizas programmas īstenošanas izmaksas un ieguvumus. Šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem, viegli iegūstamiem un regulāri atjauninātiem, lai veicinātu programmas atpazīstamību un mobilizētu ieinteresētās personas, jo īpaši ražotājus, iepirkumu veicējus un patērētājus.

Papildus datiem, kas paredzēti pilsoniskās sabiedrības locekļu informēšanai, ir jāpārbauda arī vajadzība aktīvi informēt ES iestādes un dalībvalstis. Komisija, šķiet, vēlas atcelt visas pašreizējās oficiālu pārskatu iesniegšanas prasības, ņemot vērā tās ierobežotos resursus. Diemžēl Komisijai nav kvantitatīvu datu par šīs regulas īstenošanu (piemēram, enerģijas ietaupījumi, pārdoto ražojumu skaits utt.), lai gan šādi dati ir pieejami ASV un citās pasaules valstīs. Šādu datu izplatīšana ļaus likumdevējiem un politikas veidotājiem izdarīt pareizo lēmumu attiecībā uz turpmāko īstenošanu un labāk saskaņot valstu centienus. Attiecīgo referenta ierosināto grozījumu mērķis ir mudināt Komisiju un dalībvalstis nopietni un atbildīgi izturēties pret nospraustajiem energoefektivitātes mērķiem, ko tās pašas sev ir noteikušas.

• [1]  OV L 381, 28.12.2006., 26. lpp.
• [2]  OV L 172, 26.6.2006., 3. lpp.
• [3]  Skatīt Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Energy Star programmas īstenošanu Eiropas Kopienā laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam (COM(2006) 140 galīgā redakcija, 27.3.2006.) 5. un 8. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšana (pārstrādāšana)
Atsauces	COM(2006)0576 - C6-0329/2006 - 2006/0187(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	4.10.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.10.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.10.2006
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	ENVI 28.11.2006
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Nikolaos Vakalis 23.11.2006
Izskatīšana komitejā	30.1.2007		12.4.2007		7.6.2007
Pieņemšanas datums	7.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	34 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Philippe Busquin, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Silvia Ciornei, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, András Gyürk, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Romano Maria La Russa, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Pilar Ayuso, Marie-Hélène Descamps, Christian Ehler, Robert Goebbels, Edit Herczog, Erika Mann, John Purvis, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău
Iesniegšanas datums	13.6.2007