ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi

27.6.2007 - (COM(2006)0594 – C6‑0354/2006 – 2006/0196(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Markus Ferber

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi

(COM(2006)0594 – C6‑0354/2006 – 2006/0196(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0594)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, 55. pantu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0354/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Reģionu komitejas atzinumus (A6‑0246/2007);

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3.a apsvērums (jauns)
	(3.a) Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) pozitīvā loma uzsvērta Eirobarometra 2005. gada oktobra īpašajā aptaujā Nr. 219, kura apliecināja, ka pasta pakalpojumi ir vieni no patērētāju tvisaugstāk vērtētajiem VTNP visā Eiropas Savienībā, ko apliecina 77 % respondentu apstiprinošas atbildes.
Pamatojums
VTNP ir viena no Eiropas Savienības vērtībām, un ir jāuzsver nozīme, ko patērētāji Eiropas Savienībā piešķir pasta pakalpojumiem, kā arī tas, ka šie pakalpojumi nodrošina patērētāju augstu apmierinātības līmeni.
Jāuzsver pasta pakalpojumu izmantotāju augstais apmierinātības līmenis ar pasta pakalpojumiem.
Uzsvars jāliek uz ES pasta pakalpojumu izmantotāju vispārēju apmierinātību.
Grozījums Nr. 2 3.b apsvērums (jauns)
	(3.b) Tā kā pasta pakalpojumi ir svarīgs komunikācijas un informācijas apmaiņas instruments, tiem ir būtiski svarīga nozīme, īstenojot Eiropas Savienības sociālās, ekonomiskas un teritoriālās kohēzijas mērķus.
Pamatojums
Pasta pakalpojumi ievērojami veicina pilsētu un lauku apgabalu ekonomisko attīstību un veido sociālās kohēzijas galveno elementu gan pilsētās, gan laukos.
Grozījums Nr. 3 4.a apsvērums (jauns)
	(4.a) Eiropas pasta tirgū pēdējā laikā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, ko ir veicinājuši tehnoloģiskie sasniegumi un lielāka konkurence, kas izveidojās ierobežojumu atcelšanas rezultātā. Globalizācijas dēļ ir svarīgi atbalstīt aktīvu rīcību un attīstību, lai iedzīvotājiem neliegtu šo pārmaiņu sniegtās priekšrocības.
Grozījums Nr. 4 6. apsvērums
6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām.	6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām. Ņemot vērā dažkārt nepārprotami atšķirīgās pārmaiņas dalībvalstīs attiecībā uz vispārējo pakalpojumu izpildes saistībām, rezolūcijā Komisiju, gatavojoties perspektīvas pētījumam, aicināja īpašu uzmanību pievērst vispārējo pakalpojumu sniegšanas kvalitātei un šo pakalpojumu turpmākai finansēšanai un, ņemot vērā minēto pētījumu, ierosināt vispārējo pakalpojumu definīciju, darbības jomu un atbilstīgu finansējumu. Tajā ir arī atzīmēts, ka pasta iestāžu tīklam ir neaizstājami teritoriāli un sociāli aspekti, kas padara iespējamu vispārējo piekļuvi būtiskiem vietējiem pakalpojumiem.
Pamatojums
Jāiekļauj norāde uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kurus Komisijai, uzsākot perspektīvas pētījumu, prasīja risināt saskaņā ar Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūciju par Pasta direktīvas piemērošanu.
Pasta pakalpojumu būtiskā nozīme attiecībā uz sociālo un teritoriālo kohēziju tika uzsvērta Eiropas Parlamenta rezolūcijā, un norādei par to jābūt arī šajā direktīvā.
Grozījums Nr. 5 7. apsvērums
(7) Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.	(7) Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm. Turklāt tāds pārskats par ietekmi uz vidi, kurā ņemta vērā valsts ģeogrāfiskā dažādība, vēl arvien nav pieejams attiecībā uz katru valsti.
Pamatojums
Komisija pagaidām vēl nav sagatavojusi atsevišķu ietekmes novērtējumu uz vidi saistībā ar katru no 27 dalībvalstīm. Jāpatur prātā, ka nav iespējama pasta piegāžu novērtēšana visās teritorijās izmantojot vienus un tos pašus kritērijus, no vienas puses valstīs, kurās nav nekādu ģeogrāfisko grūtību, bet no otras puses, tajās , kurās ir liels iedzīvotāju blīvums lauku apvidos kalnos vai uz salām.
Grozījums Nr. 6 8. apsvērums
(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem.	(8) Perspektīvas pētījuma rezultātos ir pieprasīts, ka visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem. Tomēr perspektīvas pētījuma rezultāti nenodrošina būtiskus pierādījumus tam, ka var garantēt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu vienādā mērā katrā atsevišķā dalībvalstī, ja pasta pakalpojumu tirgus pilnībā tiks atvērts 2009. gadā.
Pamatojums
Perspektīvas pētījuma rezultāti nenovērš šaubas par to, ka vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu vienādā mērā var garantēt katrā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 7 10. apsvērums
(10) Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt 2009. gada 1. janvāri kā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu.	(10) Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem.
Grozījums Nr. 8 11. apsvērums
(11) Pasta nozarē darbojas virkne pārmaiņu virzītājspēku, jo īpaši jāmin pieprasījums un mainīgās klientu vajadzības, organizatoriskas pārmaiņas, automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana, aizvietošana ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem un tirgus atvēršana.	(11) Pasta nozarē darbojas virkne pārmaiņu virzītājspēku, jo īpaši jāmin pieprasījums un mainīgās klientu vajadzības, organizatoriskas pārmaiņas, automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana, aizvietošana ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem un tirgus atvēršana. Lai izturētu konkurenci un varētu apmierināt patērētāju jaunās vajadzības, kā arī nodrošinātu jaunus finansēšanas avotus, pasta pakalpojumu sniedzēji var dažādot savas darbības, sniedzot elektroniskus pakalpojumus komercattiecību jomā vai citus informācijas sabiedrības pakalpojumus.
Pamatojums
Elektronisku pakalpojumu komercattiecību jomā un citu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana var ļaut pasta pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt jaunas tirgus nozares, attīstot tās paralēli tradicionālajiem pasta pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 9 11.a apsvērums (jauns)
	(11.a) Pasta pakalpojumu sniedzēji, tostarp izraudzītie vispārējo pakalpojumu sniedzēji, tiek mudināti palielināt to darbības efektivitāti saistībā ar tādiem jaunajiem uzdevumiem (piemēram, digitalizācija un elektroniskā saziņa) konkurences apstākļos, kuri atšķiras no tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, un tas pats par sevi dos ievērojamu ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā.
Pamatojums
Pasta pakalpojumu sniedzēji, tostarp vispārējo pakalpojumu sniedzēji ir spiesti veikt modernizāciju un palielināt darbības efektivitāti, pateicoties vērā ņemamiem uzdevumiem, ko rada netradicionāli līdzekļi un iespējas, kas izriet no sasniegumiem jauno tehnoloģiju jomā.
Grozījums Nr. 10 12. apsvērums
(12) Pilnīga tirgus atvēršana palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu; tā turpinās sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē.	(12) Pakāpeniska tirgus atvēršana, to uzmanīgi sagatavojot, var palīdzēt paplašināt pasta tirgu kopējo apjomu; ja tiks nodrošināti neitrālas konkurences apstākļi, tā var turpināt sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē, taču tam nevajadzētu novest pie negodīgas konkurences. Sagatavojot pasta tirgus atvēršanu, pienācīgi jāņem vērā sociālie apsvērumi, īpašu uzmanību veltot darbiniekiem, kas ieprieks bija iesaistīti pasta pakalpojumu sniegšanā.
Pamatojums
Tirgus atvēršana jāveic uzmanīgi; it īpaši pasta pakalpojumu nodrošinātāju atšķirīgiem nodarbinātības noteikumiem nevajadzētu novest pie negodīgas konkurences.
Grozījums Nr. 11 13. apsvērums
(13) Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.	(13) Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Turpmākas tirgus atvēršanas labumguvēji jo īpaši būs patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi gan kā pasta nosūtītāji, gan kā tā saņēmēji, ieviešot kvalitātes uzlabojumus, lielāku izvēli, secīgus cenu samazinājumus, novatoriskus pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļus. Pašreiz pasta tirgus veido daļu no lielāka tirgus ziņu nosūtīšanai, tostarp elektronisku ziņu sūtīšanai, kas jāņem vērā, novērtējot šo tirgu.
Pamatojums
Jāuzsver patērētājiem sniegtās īpašās priekšrocības. Jo īpaši, ņemot vērā, ka patērētāju nosūtītais pasts veido tikai nelielu daļu no kopējiem pasta sūtījumiem (apmēram 10 %), salīdzinot ar parējo pasta daļu, ko nosūta uzņēmumi, ir jāpskaidro izdevīgums patērētājiem gan nosūtot, gan nosūtīšanas, gan saņemot sūtījumus (ko patērētāji bieži vien apmaksā tieši, piemēram, bankas pārskats, pirkumi, izmantojot e-komerciju, vai netieši).
Pasta pakalpojumi jāaplūko saistībā ar visu saziņas tirgu kopumā, kas aptver arī elektronisko saziņu, piemēram, elektronisko pastu.
Grozījums Nr. 12 13.a apsvērums (jauns)
	(13a) Pasta infrastruktūras tīklam lauku rajonos, tostarp kalnu un salu reģionos, ir svarīga nozīme, lai iesaistītu uzņēmējus valsts un pasaules ekonomikā un saglabātu kohēziju sociālajā un nodarbinātības jomā. Turklāt lauku pasta nodaļas kalnu vai salu reģionos var nodrošināt būtisku infrastruktūras tīklu, kas rada vispārēju piekļuvi jauniem telekomunikāciju tehnoloģijas veidiem.
Pamatojums
Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas kalnu vai salu reģionos, pasta infrastruktūras tīkls nodrošina saikni ar ekonomiku ārpus šiem reģioniem, kā arī saikni ar jaunumiem telekomunikāciju tehnoloģijas jomā.
Grozījums Nr. 13 14. apsvērums
(14) Līdzāspastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu.	(14) Līdzāspastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu un īpaši, lai nesamazinās to piekļuves punktu blīvums, kuros sniedz pasta pakalpojumus lauku un attālākajos reģionos. Vienlaicīgi dalībvalstīm jāievieš un jāpiemēro attiecīgas pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās sankcijas gadījumos, aj tie nepilda savas saistības.
Pamatojums
Izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka pieejamība pasta pakalpojumiem lauku un attālākajos reģionos nepasliktinās un tirgus atvēršanas dēļ netiek apdraudēta teritoriālā kohēzija.
Grozījums Nr. 14 14.a apsvērums (jauns)
	(14.a) Direktīvā 96/97/EK paredzētie vispārējie pakalpojumi garantē vienu savākšanas un vienu piegādes reizi ikvienas fiziskas vai juridiskas personas mājās vai telpās katru darba dienu, pat nomaļos vai reti apdzīvotos rajonos.
Pamatojums
Ir skaidri jānosaka, ka ar šo direktīvu garantē pasta pakalpojumu sniegšanu piecas dienas nedēļā attālās vai reti apdzīvotās vietās.
Grozījums Nr. 15 14.b apsvērums (jauns)
	(14.b) Termins „lietotāji” attiecas iz individuālajiem patērētājiem un komerciālajiem uzņēmumiem, kuri izmanto vispārējo pakalpojumu, ja vien Direktīvā 97/67/EK nav noteikts citādi.
Pamatojums
Precizējot direktīvā izmantoto terminu „lietotāji”, būs iespējams pieņemt saskaņotu terminoloģiju atbilstoši tai, kura jau izmantota iepriekšējā direktīvā par pasta pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 16 14.c apsvērums (jauns)
	(14.c) Kvalitātes ziņā augstvērtīgu pasta pakalpojumu nodrošināšana ievērojami sekmē sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu. It īpaši attālākajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem elektroniskā tirdzniecība nodrošina jaunas iespējas iesaistities saimnieciskajās darbībās, taču to būtisks priekšnosacījums ir labi pasta pakalpojumi.
Pamatojums
Ir vajadzīgs atsevišķs punkts attiecībā uz pasta pakalpojumu svarīgo nozīmi attālākajos, mazapdzīvotos lauku reģionos. Tostarp jāņem vērā, ka tieši šādos rajonos ar elektroniskās tirdzniecības palīdzību var nodrošināt piekļuvi precēm un pakalpojumiem. Taču elektronisko tirdzniecības potenciālu var pilnībā izmantot tikai tad, ja tiek piedāvāti vajadzībām atbilstoši pasta pakalpojumi.
Grozījums Nr. 17 15. apsvērums
Direktīva 97/67/EK paredz, ka vispārējo pakalpojumu priviliģēta nodrošinājuma garantēšanas nolūkā dalībvalstis ex-ante izraugās vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lielākas konkurences attīstība un izvēles iespējas nozīmē, ka dalībvalstīm jādod arī elastīgākas iespējas lemt par efektīvākajiem un piemērotākajiem vispārējo pakalpojumu pieejamības garantēšanas mehānismiem, ievērojot objektivitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, lai ar vismazākajiem tirgus darbības traucējumiem iekšējā tirgū nodrošinātu brīvu pasta pakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstis var atsevišķi vai savstarpēji kombinējot piemērot kādu no šādiem mehānismiem: atstāt vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu tirgus spēku ziņā, izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz vispārējo pakalpojumu dažādus elementus vai apkalpo dažādus reģionus, un izmantot pakalpojumu valsts iepirkumu.	Direktīva 97/67/EK paredz, ka vispārējo pakalpojumu priviliģēta nodrošinājuma garantēšanas nolūkā dalībvalstis ex-ante izraugās vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lielākas konkurences attīstība un izvēles iespējas nozīmē, ka dalībvalstīm jādod arī elastīgākas iespējas lemt par efektīvākajiem un piemērotākajiem vispārējo pakalpojumu pieejamības garantēšanas mehānismiem, ievērojot objektivitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, lai ar vismazākajiem tirgus darbības traucējumiem iekšējā tirgū nodrošinātu brīvu pasta pakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstis var atsevišķi vai savstarpēji kombinējot piemērot kādu no šādiem mehānismiem: atstāt vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu tirgus spēku ziņā, izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz vispārējo pakalpojumu dažādus elementus vai apkalpo dažādus reģionus, un izmantot pakalpojumu valsts iepirkumu.
	Gadījumā, ja dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz vispārējos pakalpojumus, respektīvi, vispārējo pakalpojumu dažādus elementus, jānodrošina, ka prasības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu kvalitāti ievēro arī citi vispārējo pakalpojumu sniedzēji.
Grozījums Nr. 18 16. apsvērums
(16) Lietotājiem ir svarīgi būt informētiem par visiem vispārējiem pakalpojumiem, bet uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, ir svarīgi būt informētiem par vispārējo pakalpojumu sniedzēja(-u) tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm jānodrošina patērētāju pastāvīga un pilnīga informēšana par konkrētu pakalpojumu elementiem un pieejamību. Tomēr saskaņā ar dalībvalstīm dotajām lielāka elastīguma iespējām, kas ļauj nodrošināt vispārējos pakalpojumus citādi, nevis ex-ante izraugoties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s), lēmumus par piemērotāko veidu, kā sabiedrībai darīt zināmu šo informāciju, ir lietderīgi atstāt dalībvalstu ziņā.	(16) Lietotājiem ir svarīgi būt informētiem par visiem vispārējiem pakalpojumiem, bet uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, ir svarīgi būt informētiem par vispārējo pakalpojumu sniedzēja(-u) tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm jānodrošina patērētāju pastāvīga un pilnīga informēšana par konkrētu pakalpojumu elementiem un pieejamību. Valsts regulatīvajām iestādēm jāuzrauga, lai visa šāda informācija ir pieejama. Tomēr saskaņā ar dalībvalstīm dotajām lielāka elastīguma iespējām, kas ļauj nodrošināt vispārējos pakalpojumus citādi, nevis ex-ante izraugoties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s), lēmumus par piemērotāko veidu, kā sabiedrībai darīt zināmu šo informāciju, ir lietderīgi atstāt dalībvalstu ziņā.
Pamatojums
Nepieciešams precizēt, kādai informācijai jābūt pieejamai dažādiem lietotājiem. Tomēr ir svarīgi garantēt lietotāju tiesības saņemt informāciju un šo tiesību īstenošanas izpilde jāuzrauga valsts regulatīvajām iestādēm.
Grozījums Nr. 19 17. apsvērums
(17) Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un nolūkā pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi pārtraukt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu.	(17) Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un nolūkā pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi pārtraukt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu. Ņemot vērā situāciju dalībvalstīs ir ieteicams noteikt 2010. gada beigas par galīgo datumu ekskluzīvo tiesību atņemsanai pasta pakalpojumu nozarē.
Grozījums Nr. 20 18. apsvērums
(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram., pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai.	(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, tostarp procedūras tiešas sarunu procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram., pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai. Neskarot dalībvalstu saistības vaicināt Līguma noteikumus, ko piemēro attiecībā uz valsts atbalstu, dalībvalstī jāpaziņo Komisijai par to plāniem finansēt jebkādas vispārējo pakalpojumu izmaksas; šāda informācija jāatspoguļo kārtējā ziņojumā, ko Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu.
Grozījums Nr. 21 19. apsvērums
(19) Lai noteiktu, kuriem uzņēmumiem būtu jāveic iemaksas kompensāciju fondos, dalībvalstīm jāapsver, vai attiecīgo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā to raksturojumu, tostarp pievienotās vērtības elementus un paredzēto izmantošanu, no lietotāju viedokļa var uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus. Lai pakalpojumus varētu uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus, tiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums. Lai, nosakot šo uzņēmumu ieguldījumu dalībvalstī sniegto vispārējo pakalpojumu izmaksu segšanā, ievērotu proporcionalitātes principu, dalībvalstīm jāizmanto tādi pārskatāmi un nediskriminējoši kritēriji kā šo uzņēmumu ieguldījums darbībās, kas šajā dalībvalstī ir vispārējo pakalpojumu jomā.	(19) No uzņēmumiem, kas piedāvā pakalpojumus, ar kuriem var aizstāt vispārējo pakalpojumu sniegšanu, tiek pieprasīts dot ieguldījumu vispārējo pakalpojumu finansēšanā gadījumos, ja ir paredzēts kompensāciju fonds. Lai noteiktu attiecīgus uzņēmumus, dalībvalstīm jāapsver, vai attiecīgo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā to raksturojumu, tostarp pievienotās vērtības elementus un paredzēto izmantošanu, no lietotāju viedokļa var uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus. Lai pakalpojumus varētu uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus, tiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums ar nosacījumu, ka tie pilda vismaz vienu no funkcijām, ko veic pakalpojumus sniedzējs saistībā ar vispārējo pakalpojumu. Lai, nosakot šo uzņēmumu ieguldījumu dalībvalstī sniegto vispārējo pakalpojumu izmaksu segšanā, ievērotu proporcionalitātes principu, dalībvalstīm jāizmanto pārskatāmi un nediskriminējoši kritēriji.
Pamatojums
L’emendamento si propone di rendere più chiara la nozione di “servizi sostitutivi”. E’ necessario infatti rendere esplicito che le imprese che offrono servizi sostitutivi devono contribuire al finanziamento del servizio universale, nei casi in cui sia previsto un fondo di compensazione.
L’emendamento chiarisce altresì che i servizi sostitutivi soggetti al contributo al fondo di compensazione sono quei servizi che presentano almeno una delle caratteristiche dei servizi forniti nell’ambito del servizio universale.
Infine, l’emendamento mira ad eliminare qualsiasi incertezza legata all’attuale formulazione del testo della Commissione. Infatti, devono contribuire al finanziamento del costo netto del servizio universale non solo le imprese che offrono servizi che rientrano nell’ambito del servizio universale, ma anche le imprese che forniscono servizi sostitutivi e cioè assimilabili al servizio universale.
Grozījums Nr. 22 20. apsvērums
(20) Visiem finansēšanas mehānismiem jāturpina piemērot Direktīvā 97/67/EK paredzēto pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, un visi lēmumi šajā jomā jāpieņem, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, valsts regulatīvajai iestādei uzņemoties atbildību, jāaprēķina, no izraudzītā uzņēmuma, kas pilda vispārējo pakalpojumu pienākumu, tīrajām izmaksām atņemot izraudzītā uzņēmuma tīrās izmaksas, kurās nav iekļautas vispārējo pakalpojumu pienākumu pildīšanas izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstīgos elementus, tostarp tirgus ieguvumu, kas rodas uzņēmumam, kurš izraudzīts vispārējo pakalpojumu sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes iniciatīvas.	(20) Visiem finansēšanas mehānismiem jāturpina piemērot Direktīvā 97/67/EK paredzēto pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, un visi lēmumi šajā jomā ir jāpieņem, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, valsts regulatīvajai iestādei uzņemoties atbildību, jāaprēķina, no izraudzītā uzņēmuma, kas pilda vispārējo pakalpojumu pienākumu, tīrajām izmaksām atņemot izraudzītā uzņēmuma tīrās izmaksas, kurās nav iekļautas vispārējo pakalpojumu pienākumu pildīšanas izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstīgos elementus, tostarp tirgus ieguvumu, kas rodas uzņēmumam, kurš izraudzīts vispārējo pakalpojumu sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes iniciatīvas. Lai izvairītos no juridiskas nenoteiktības un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisijai izdod sīki izstrādātus norādījumus attiecībā uz to, kā jāaprēķina vispārēja pakalpojuma neto izdevumi.
Pamatojums
Nepieciešams paredzēt precīzākus un vienotākus noteikums par vispārēja pakalpojuma izmaksām.
Grozījums Nr. 23 20.a apsvērums (jauns)
	(20.a) Ir lietderīgi piešķirt iespēju noteikt papildu divu gadu pārejas periodu esošo un īpašo tiesību atcelšanai tām dalībvalstīm, kas iesaistījušās pasta pakalpojumu reformā vēlākā laika posmā vai kurām sarežģīta topogrāfija, īpaši tām, kurām ir liels salu teritoriju skaits,par ko jāpaziņo Komisijai.
	Ņemot vērā šo izņēmuma periodu, tāpat ir lietderīgi ierobežotā termiņā un attiecībā uz ierobežotu pakalpojumu skaitu, atļaut tām dalībvalstīm, kas pilnībā liberalizējušas savu tirgu, to teritorijā atteikt atļaujas piešķiršanu monopoluzņēmumiem, kas darbojas cita dalībvalstī.
Grozījums Nr. 24 21. apsvērums
(21) Ir jāatļauj dalībvalstīm piešķirt atļaujas un individuālas licences pamatoti un proporcionāli paredzētajam mērķim. Tomēr, kā uzsvērts trešajā ziņojumā par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu, šķiet, ka nolūkā mazināt nepamatotus pakalpojumu nodrošinājuma traucēkļus iekšējā tirgū ir vajadzīga piemērojamo nosacījumu turpmāka saskaņošana. Šajā kontekstā dalībvalstis var, piemēram, ļaut uzņēmumiem izvēlēties vai nu uzņemties pienākumu sniegt kādu pakalpojumu, vai arī veikt finansiālu ieguldījumu, lai segtu izmaksas par šo pakalpojumu, ko sniedz cits uzņēmums, bet vairs nav vienlaicīgi pieļaujama prasība piedalīties izmaksu sadales mehānismos un prasība pildīt vispārējo pakalpojumu vai kvalitātes saistības, kas paredzētas, lai kalpotu vienam un tam pašam mērķim. Tāpat ir lietderīgi paskaidrot, ka daži atļauju un licenču piešķiršanas noteikumi nav attiecināmi uz izraudzītiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.	(21) Ir jāatļauj dalībvalstīm piešķirt atļaujas un individuālas licences pamatoti un proporcionāli paredzētajam mērķim. Tomēr, kā uzsvērts trešajā ziņojumā par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu, šķiet, ka nolūkā mazināt nepamatotus pakalpojumu nodrošinājuma traucēkļus iekšējā tirgū ir vajadzīga piemērojamo nosacījumu turpmāka saskaņošana. Šajā kontekstā dalībvalstis var, piemēram, ļaut uzņēmumiem, kas sniedz ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus pakalpojumus vai un pakalpojumus, ar kuriem var aizstāt vispārējos pakalpojumus, izvēlēties vai nu uzņemties pienākumu sniegt kādu pakalpojumu, vai arī veikt finansiālu ieguldījumu, lai segtu izmaksas par šo pakalpojumu, ko sniedz cits uzņēmums, bet vairs nav vienlaicīgi pieļaujama prasība piedalīties izmaksu sadales mehānismos un prasība pildīt vispārējo pakalpojumu vai kvalitātes saistības, kas paredzētas, lai kalpotu vienam un tam pašam mērķim. Tāpat ir lietderīgi paskaidrot, ka daži atļauju un licenču piešķiršanas noteikumi nav attiecināmi uz izraudzītiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.
Grozījums Nr. 25 22. apsvērums
(22) Apstākļos, kad vispārējo pakalpojumu nozarē pakalpojumus sniedz vairāki pasta uzņēmumi, ir lietderīgi prasīt, lai visas dalībvalstis novērtētu, vai nolūkā sekmēt efektīvu konkurenci un/vai aizsargāt lietotājus un patērētājus, nodrošinot pasta pakalpojumu kopējo kvalitāti, atsevišķi pasta infrastruktūras elementi vai atsevišķi pakalpojumi, ko parasti nodrošina vispārējo pakalpojumu sniedzēji, būtu jādara pieejami citiem operatoriem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šo elementu un pakalpojumu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis vienīgi pieņem informētus lēmumus par vajadzību pēc regulatīviem instrumentiem un par to apjomu un izvēli, tostarp atbilstīgos gadījumos par izmaksu sadalīšanu. Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta infrastruktūras tīklam, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.	(22) Apstākļos, kad vispārējo pakalpojumu nozarē pakalpojumus sniedz vairāki pasta uzņēmumi, ir lietderīgi prasīt, lai visas dalībvalstis novērtētu, vai nolūkā sekmēt efektīvu konkurenci un/vai aizsargāt lietotājus un patērētājus, nodrošinot pasta pakalpojumu kopējo kvalitāti, atsevišķi pasta infrastruktūras elementi vai atsevišķi pakalpojumi, ko parasti nodrošina vispārējo pakalpojumu sniedzēji, būtu jādara pieejami citiem operatoriem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Ja ir vairāki vispārēju pakalpojumu sniedzēji ar reģionāliem pasta iestāžu tīkliem, dalībvalstīm jānovērtē un, ja tas nepieciešams, jānodrošina to iespēja savstarpēji sadarboties , lai novērstu šķēršļus ātram pasta sūtījumu transportam. Ņemot vērā, ka šo elementu un pakalpojumu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis vienīgi pieņem informētus lēmumus par vajadzību pēc regulatīviem instrumentiem un par to apjomu un izvēli, tostarp atbilstīgos gadījumos par izmaksu sadalīšanu. Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta infrastruktūras tīklam, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.
Pamatojums
Dalībvalstis saskaņā ar 4. pantu savas teritorijas dažādās daļās var noteikt dažādus vispārēju pakalpojumu sniedzējus. Nepietiekama dažādu pasta tīklu iespēja savstarpēji sadarboties attiecīgā dalībvalstī kopumā varētu traucēt vispārēju pakalpojumu sniegšanu. Ja vispārēja pakalpojuma sniedzēji, kuriem ir dažādi tīkli, nevar vienoties par savstarpēju sadarbošanos, dalībvalstīm jāpieņem vajadzīgie noteikumi.
Grozījums Nr. 26 23. apsvērums
(23) Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka tirgus atvēršanas procesam nevajadzētu ierobežot dalībvalstu ieviesto atsevišķu bezmaksas pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām saistībām.	(23) Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka konkurētspējīgā un liberalizētā tirgū jābūt pienākumam sniegt dalībvalstu ieviestos bezmaksas pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām.
Pamatojums
Pārskatītājā direktīva ir nepieciešams precīzs formulējums, lai pilnībā funkcionējošā vienotā pasta pakalpojumu tirgū nodrošinātu bezmaksas pasta pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu neredzīgiem vai daļēji neredzīgiem cilvēkiem. Šādam pakalpojumam ir jābūt pārrobežu pienākumam un to nedrīkst atstāt tikai dalībvalstu ziņā.
Grozījums Nr. 27 24. apsvērums
(24) Brīvas konkurences apstākļos gan vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara labā, gan lai ierobežotu tirgus darbības traucējumus, ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus.	(24) Pieaugošas konkurences apstākļos ir svarīgi rūpēties, lai vispārējo pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirta cenu noteikšanas elastība, kas ir nepieciešama vispārējo pakalpojumu finansiāli dzīvotspējīgas sniegšanas nodrošināšanai. Tāpēc ir jārūpējas, lai tarifus, kas neatbilst principam, ka cenas atspoguļo parastu tirgus pieprasījumu un parastāsizmaksas, dalībvalstis piemērotu tikai atsevišķos gadījumos. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus. Princips, ka cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām, operatoriem, kas ir atbildīgi par vispārējo pakalpojumu sniegšanu, nevar liegt piemērot vienotus tarifus par pakalpojumiem, ko tie sniedz kā daļu no šiem vispārējiem pakalpojumiem.
Pamatojums
Ir lietderīgi novērtēt ietekmi uz tarifu noteiksanas principiem, ko piemēro vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, izvēloties arvien pieaugošu liberalizāciju, jo šādai liberalizācijai jānotiek vienlaicīgi ar nepieciešamās elastības noteikšanu attiecība uz vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, lai tie iesaistītos konkurencē un, rodoties izdevībai, pielāgotos tirgus pieprasījumam.
Grozījums Nr. 28 24.a apsvērums (jauns)
	(24a) Iir nepieciešams, lai vispārējo pakalpojumu sniedzēji uzņēmumiem, liela daudzuma pasta sūtījumu sūtītājiem un pasta sūtījumu saņēmējiem no dažādiem klientiem nodrošinātu elastīgākus tarifu nosacījumus.
Pamatojums
Nozarē pieaugošās liberalizācijas apstākļos ir nepieciešams pielāgot piemērojamos tarifu noteikšanas principus, ko piemēro vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.
Šādai pieaugošai liberalizācijai jābūt kopā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju tarifu elastību, lai tie varētu izturēt konkurenci un pielāgoties tirgus vajadzībām.
Grozījums Nr. 29 25. apsvērums
(25) Ņemot vērā katras valsts īpatnības, kas nosaka vadošo vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības nosacījumu regulējumu brīvas konkurences apstākļos, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm brīvi lemt par šķērssubsīdiju labāko pārraudzības veidu.	svītrots
Pamatojums
Ja šķērssubsīdiju pārraudzību veiktu dalībvalstis, tas būtu pretrunā ar EK līguma ieviesto sistēmu, saskaņā ar kuru šis uzdevums ir Komisijas kompetencē.
Grozījums Nr. 30 26. apsvērums
(26) Pārejas periodā uz konkurencei pilnīgi atvērtu tirgu ir lietderīgi atstāt spēkā prasību, kas paredz, ka dalībvalstis liek vispārējo pakalpojumu sniedzējiem turpināt nošķirtu un pārredzamu grāmatvedības uzskaiti, to pēc vajadzības pielāgojot. Šai prasībai jāļauj valsts regulatīvajām iestādēm, konkurences iestādēm un Komisijai iegūt vajadzīgo informāciju, lai līdz efektīvas konkurences ieviešanai pieņemtu ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus lēmumus un uzraudzītu godīgu tirgus nosacījumu ievērošanu. Sadarbībai valsts regulatīvo iestāžu starpā, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šo noteikumu saskaņota piemērošana.	(26) Pārejas periodā uz konkurencei pilnīgi atvērtu tirgu un lai nodrošinātu, ka šķērssubsīdijas no vispārējiem pakalpojumiem uz citiem pakalpojumiem nelabvēlīgi neietekmētu pēdējo konkurences priekšrocības, ir lietderīgi atstāt spēkā prasību, kas paredz, ka dalībvalstis liek vispārējo pakalpojumu sniedzējiem turpināt nošķirtu un pārredzamu grāmatvedības uzskaiti, to pēc vajadzības pielāgojot. Šai prasībai jāļauj valsts regulatīvajām iestādēm, konkurences iestādēm un Komisijai iegūt vajadzīgo informāciju, lai līdz efektīvas konkurences ieviešanai pieņemtu ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus lēmumus un uzraudzītu godīgu tirgus nosacījumu ievērošanu. Sadarbībai valsts regulatīvo iestāžu starpā, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šo noteikumu saskaņota piemērošana.
Pamatojums
Atsevišķai grāmatvedībai (14. pants) ir galvenā nozīme tirgus darbībā. Jānodrošina kopīgo izmaksu iegrāmatošana atbilstoši izdevumiem, lai, iegrāmatojot izdevumus pie vispārējiem pakalpojumiem, mākslīgi netiktu samazinātas to pakalpojumu izmaksas, kas nav vispārējie pakalpojumi.
Grozījums Nr. 31 27. apsvērums
(27) Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība.	(27) Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība. Lai aizsargātu pasta pakalpojumu izmantotāju intereses pasta sūtījumu zādzības vai nozaudēšanas, vai sabojāšanas gadījumā, dalībvalstīm jā ievieš atlīdzības un/vai kompensāciju sistēma.
Pamatojums
Ja pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti daudzi uzņēmumi, tie var vainot cits citu nozaudēšanā vai kavēšanās gadījumā. Jāgarantē atlīdzība patērētājiem gadījumā, ja pasta sūtījumi nozagti, nozaudēti vai sabojāti, ieviešot kompensācijas sistēmu attiecībā uz visiem pasta sūtījumiem.
Ja darbībā ir iesaistīti daudzi uzņēmumi, tie var vainot cits citu nozaudēšanā vai kavēšanās gadījumā. Tomēr vislabākais veids, kā nodrošināt patērētāju apmierinātību ar pasta nozari, ir pasta sūtījumu zādzības, nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā aizsargāt patērētāju intereses. Labākā aizsardzība ir ieviest atlīdzības un/vai kompensāciju sistēmu visiem pasta sūtījumiem.
Grozījums Nr. 32 28.a apsvērums (jauns)
	(28.a) Par Direktīvas 97/67/EK īstenošanu atbildīgā komiteja pārrauga, kā dalībvalstīs izstrādā pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus, it īpaši šo pasākumu pašreizējo vai potenciālo ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Ņemot vērā pasta pakalpojumu tirgus atvēršanas īpašo nozīmi reģionālās kohēzijas jomā, šajā komitejā vajadzētu iesaistīt ne tikai dalībvalstu pārstāvjus, bet arī vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjus no visām dalībvalstīm.
Pamatojums
Komitejai ir svarīgas īstenošanas kompetences attiecībā uz direktīvu, un tām ir ietekme uz teritoriālo kohēziju. Tādēļ ir svarīgi, ka komitejā tiek pārstāvētas visu dalībvalstu reģionālās un vietējās iestādes, lai tās iesaistītu īstenošanā un ietekmes novērtēšana uz sociālo un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 33 32. apsvērums
(32) Pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.	(32) Pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, valsts regulatīvajām iestādēm sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.
Pamatojums
Viens no Komisijas darbības mērķiem ir nostiprināt pakalpojumus regulējošas valsts iestādes, tādēļ tām, cik vien iespējams, jāstrādā kopā.
Grozījums Nr. 34 34.a apsvērums (jauns)
	(34.a) Ir lietderīgi norādīt, ka Komisijai jāpalīdz dalībvalstīm dažādos šīs direktīvas īstenošanas aspektos.
Grozījums Nr. 35 34.b apsvērums (jauns)
	(34.b) Šī direktīva neietekmē nodarbinātības tos noteikumus, tostarp attiecībā uz maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku, minimālo apmaksāta ikgadējā atvaļinājuma dienu skaitu, darba samaksas likmes, kā arī veselības aizsardzību, darba drošību un higiēnu, kurus dalībvalstis piemēro atbilstoši Kopienas tiesību aktiem, tā arī neietekmē attiecības starp sociālajiem partneriem, tostarp tiesības apspriesties par kolektīvajiem līgumiem un noslēgt tos, tiesības streikot un veikt citas darbības, kas ietekmē saimniecisko darbību atbilstoši valsts tiesību aktiem un ieražām, kas atbilst Kopienas tiesību normām, kā arī to nepiemēro attiecībā uz pakalpojumiem, kurus sniedz pagaidu darba aģentūras. Ja nepieciešams, dalībvalstis var norādīt par darba apstākļiem, izsniedzot atļaujas.
Grozījums Nr. 36 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS 2. panta 8. punkts (Direktīva 97/67/EK)
(b) 8. punktu svītro;	svītrots
Pamatojums
It appears (e.g. out of the annex of the PWC study) that in certain Member States, the complete liberalisation on the 1 January 2009 would be too early. These Member States should be enabled to grant a reserved area at least until 31 December 2011. In order to ensure fair market conditions during this transitional period, cross-subsidisation shall be forbidden and the principle of reciprocity made possible. See our amendment to article 7.
The definition of direct mail is still useful if the reserved area is maintained.
In addition, maintaining the definition of direct mail reflects thoroughly the acknowledgment of the specificities of this particular postal market. Indeed, direct mail constitutes a distinct mail market, with its particular characteristics, actors and price flexibility.
The definition must remain, as the reserved area is to be maintained and amendment to Article 7 keeps the reference and the conditions applicable to direct mail.
The definition of direct mail is still needed if a reserved area is maintained. Furthermore, retaining a definition of direct mail is a strong signal of recognition for the specific characteristics of this market in the postal sector.
A definition of direct mail is still necessary in the revised Postal Directive.
Amendment of coherence: the definition of direct mail should not be deleted if direct mail may continue to be reserved as suggested in article 7.
It makes no sense to delete the definition of 'direct mail', since it might imply that such mail was not a postal item. It may be supposed that the deletion of the definition is a result of the abolition of the reserved area, since the 'direct mail' service was linked to the definition of this area. This situation prompts concerns that this group of services may be excluded from the scope of the directive. Adding the definition of 'direct mail' to that of 'postal item' and restoring it to point 8 would eliminate any such doubts.
Grozījums Nr. 37 1. PANTA 2.BA PUNKTS (jauns) 2. panta 19. punkta 1. daļa (Direktīva 97/67/EK)
	(ba) Direktīvas 1. panta 19. punktu aizstāj ar šādu:
	(19) pamatprasības ir vispārīgi ekonomiski nenosacīti apsvērumi, kas var rosināt kādu dalībvalsti ieviest nosacījumus attiecībā uz pasta pakalpojumu sniegšanu. Šie apsvērumi ir korespondences noslēpums, tīkla drošība, ciktāl tā saistīta ar bīstamu kravu pārvadāšanu, un, nodarbinātības noteikumu un sociālās nodrošināšanas sistēmas respektēšana, kas paredzēti tiesību aktos, nolikumos vai administratīvos aktos un/vai kolektīvos nolīgumos, par kuriem panākta vienošanās starp partneriem valsts līmenī, un, ja ir pamatojums, tad arī datu aizsardzība, vides aizsardzība un reģionālā plānošana.
Grozījums Nr. 38 1. PANTA, 2. PUNKTA, (C) APAKŠPUNKTS 2. panta 20. punkts (Direktīva 97/67/EK)
(c) pievieno šādu punktu: „20. Vienas vienības tarifa pakalpojumi ir pasta pakalpojumi, kuru tarifi ir noteikti par atsevišķu pasta sūtījumu pārvadāšanu saskaņā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem.”	svītrots
Pamatojums
Ja pieņems iepriekšējo grozījumu, šis Komisijas ierosinātais teksts kļūs nevajadzīgs.
Grozījums Nr. 39 1. PANTA 6. PUNKTS 6. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, no vispārējo pakalpojumu sniedzēja (-iem) regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.
Pamatojums
Skaidrības labad. Vispārējā pakalpojuma sniedzējam(-iem) jāsniedz sīki izstrādāta informācija par pakalpojumu(-iem), ko tie sniedz.
Ja ir jāuztur spēkā rezervētie pakalpojumi, tad ir jāsaglabā šīs daļas atsauce uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem).
Grozījums Nr. 40 1. PANTA 7. PUNKTS 3. nodaļas virsraksts (Direktīva 97/67/EK)
Vispārējo pakalpojumu finansēšana”	Vispārējo pakalpojumu garantēta finansēšana”
Pamatojums
Vispārējo pakalpojumu sniegšanas finansēšanai jābūt garantētai jebkurā laikā.
Grozījums Nr. 41 1. PANTA 8. PUNKTS 7. pants (Direktīva 97/67/EK)
1. Sākot no 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.	1. Sākot no 2010. gada 31. decembra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.
2. Dalībvalstis var nodrošināt vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras.	2. Dalībvalstis var nodrošināt vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras un noteikumus, tostarp tieši vienojoties un noslēdzot pakalpojumu sniegšanas līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem.
3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās var rīkoties šādi:	3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās īsteno vienu no mehānismiem, kas precīzi norādīti to valsts plānā, par kuru jāpaziņo Komisijai līdz 2010. gada 1. janvārim un kurus Komisija apstiprinājusi un kas veido daļu no Komisijas ziņojuma , ko tā iesniedz Parlamentam un Padomei.
	Valstu plānos var:
(a) izveidot mehānismus, kas paredz kompensēt iesaistītā(-o) uzņēmuma(-u) izmaksas ar valsts līdzekļiem;	(a) izveidot mehānismus, kas paredz kompensēt iesaistītā(-o) uzņēmuma(-u) izmaksas ar valsts līdzekļiem;
(b) sadalīt vispārējo pakalpojumu saistību tīrās izmaksas starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.	(b) sadalīt vispārējo pakalpojumu saistību tīrās izmaksas starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.
4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Tā drīkst finansēt tikai 3. pantā noteiktos pakalpojumus.	4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Tā drīkst finansēt tikai 3. pantā noteiktos pakalpojumus.
5. Veidojot kompensāciju fondus un nosakot 3. un 4. punktā minēto finanšu līdzekļu apmēru, dalībvalstis nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošanu. Saskaņā ar 3. un 4. punktu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi un pārbaudāmi kritēriji un šos lēmumus publisko”.	5. Veidojot kompensāciju fondus un nosakot 3. un 4. punktā minēto finanšu līdzekļu apmēru, dalībvalstis nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošanu. Saskaņā ar 3. un 4. punktu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi un pārbaudāmi kritēriji un šos lēmumus publisko”.
Grozījums Nr. 42 1. PANTA 8.A PUNKTS (jauns) 7.a pants (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	(8.a) Iekļauj šādu 7.a pantu:   “7.a pants   Tiktāl, cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu saglabāšanai, dalībvalstis, kas pievienojušās pēc Direktīvas 2002/39/EK stāšanās spēkā vai dalībvalstis ar sarežģītu topogrāfiju, īpaši tās, kurām ir liels salu teritoriju skaits, līdz 2012. gada 31. decembrim var rezervēt pakalpojumus vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem), ievērojot šādus ierobežojumus un nosacījumus:
	a) Minētos pakalpojumus ierobežo ar iekšzemes korespondences sūtījumu un ienākošās pārrobežu korespondences paātrinātu vai nepaātrinātu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi abos šeit turpmāk minētajos svara un cenas diapazonos. Svara ierobežojums ir 50 grami. Šo svara ierobežojumu nepiemēro, ja cena pirmās svara grupas visātrākās piegādes kategorijas sūtījumam ir divarpus valsts tarifi vai augstāka.
	b) dalībvalstis, kas paredzējušas izmantot šo izņēmuma pārejas instrumentu, paziņo Komisijai par savu nodomu tā rīkoties ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šīs direktīvas īstenošanas datuma.
	c) dalībvalstis, kuras atceļ to rezervēto pakalpojumu jomas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, bet pirms 2012. gada 31. decembra, pārejas perioda laikā var atteikties piešķirt atļaujas, kas paredzētas 9. panta 2. punktā par pakalpojumiem attiecīgajā atceltajā rezervēto pakalpojumu jomā, pasta pakalpojumu sniedzējiem, kas tos sniedz vispārējo pakalpojumu darbības jomā (kā arī uzņēmumiem, ko tie kontrolē*) un kuriem ir piešķirta rezervēto pakalpojumu joma citā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 43 1. PANTA 8.B PUNKTS (jauns) 8. pants (Direktīva 97/67/EK)
	(8.b) Direktīvas 97/67/EK 8. pantu aizstāj ar šādu:
	Šīs direktīvas 7. panta noteikumi neskar dalībvalstu tiesības:
	– inkorporēt īpašus noteikumus attiecīgās valsts tiesību aktos attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu atbilstoši mērķim, proporcionāliem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuru ievērošana jānodrošina, sniedzot vispārējos pakalpojumus.
	– organizēt pastkastīšu izvietošanu uz valsts automaģistrālēm, pastmarku izdošanu un ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmanto tiesas vai administratīvās procedūrās saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai sniegtu vispārējos pakalpojumus.
Pamatojums
Member States should be allowed to continue to make special arrangements for universal service providers, if these are needed to allow a universal service to be operated. There are special provisions in various national legislations for universal service providers, for example in relation to transport, which are justified by the operational needs of the universal service.
This will enable Member States to introduce special rights for universal service providers so as to ensure the effective provision of universal service. Universal service providers in various sectors enjoy various special legal rights (e.g. as regards transport provisions, the possibility of operating vehicles on a Sunday) facilitating the provision of universal service in the Member States.
The amendment is worded in such a way as to ensure that these provisions will not be classed as special rights within the meaning of the Commission's 1998 communication on the postal sector.
Member States should be allowed to continue to make special arrangements for universal service providers, if these are needed to allow a universal service to be operated.
It is appropriate to allow Member States to enact specific provisions in favour of universal service providers needed for the effective provision of the universal service. Universal service providers benefit in different national legislations from certain specific provisions (that is, concerning transport legislation, exceptions to rules such as trucks not allowed to roll on Sundays) allowing them to provide the universal service in the terms specified by their Member State.
Member States should be allowed to continue to make special arrangements for universal service providers, if these are needed to allow a universal service to be operated. There are special provisions in various national legislations for universal service providers, for example in relation to transport, which are justified by the operational needs of the universal service.
It is appropriate to allow Member States to enact specific provisions in favour of universal service providers, needed for the effective provision of the universal service. Universal service providers benefit in different national legislations from certain specific provisions (for instance concerning transport legislation, exceptions to rules such as trucks not allowed to roll on Sundays) allowing them to provide the universal service in the terms specified by their member state.
Grozījums Nr. 44 1. PANTA 10. PUNKTS 9. pants (Direktīva 97/67/EK)
1. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem nepieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest vispārīgas atļaujas, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.	1. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem nepieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest vispārīgas atļaujas, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.
2. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus.	2. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem un pakalpojumiem, ar kuriem var aizstāt vispārējos pakalpojumus, dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus.
Piešķirot atļaujas, var:	3. Visos gadījumos, kad dalībvalstis saskaņā ar 4. panta 2. punktu izraugās vienu vai vairākus uzņēmumus par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem; piešķirot šiem uzņēmumiem atļaujas, var
– pēc vajadzības noteikt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības,	– pēc vajadzības noteikt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības,
– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,	– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi, pat ja tās zināmā apmērā pārklājas ar vispārējo pakalpojumu saistībām;
– pēc vajadzības noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.	– pēc vajadzības noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos, ja saskaņā ar 4. pantu izraudzītais (-ie) vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem) rodas tīrās izmaksas, sniedzot vispārējo pakalpojumu.,
	4. Atļauju piešķiršanu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav izvēlētie vispārējo pakalpojumu sniedzēji, var, ja vajadzīgs, saistīt ar pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.
	Dalībvalstis šiem uzņēmumiem atļauj izvelēties starp saistībām izdarīt ieguldījumu izmaksu sadalīšanas mehānismā vai pildīt no vispārēja pakalpojuma sniegšanas izrietošās saistības.
Izņemot gadījumus, kad atļauju piešķir uzņēmumiem, kas saskaņā ar 4. pantu ir izraudzīti vispārējo pakalpojumu sniedzēji, atļaujas nedrīkst:	Izņemot gadījumus, kad atļauju piešķir uzņēmumiem, kas saskaņā ar 4. pantu ir izraudzīti vispārējo pakalpojumu sniedzēji, atļaujas nedrīkst:
– būt ierobežotas skaita ziņā;	– būt ierobežotas skaita ziņā;
– paredzēt pakalpojumu sniedzējiem vispārējo pakalpojumu saistības un vienlaicīgi prasīt ieguldīt finanšu līdzekļus izmaksu sadales mehānismos, ja kvalitātes, pieejamības un izpildes prasības ir vienas un tās pašas,
– piemērot paralēlus nosacījumus, ko uzņēmumiem piemēro saskaņā ar citiem, ar nozari nesaistītiem valsts tiesību aktiem,
– noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas nav saistīti ar šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi.	– noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas nav saistīti ar šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi.
3. Procedūras, saistības un prasības, kas minētas 1. un 2. punktā, ir pārredzamas, pieejamas, nediskriminējošas, proporcionālas, precīzas un skaidras, iepriekš publiskotas un pamatotas ar objektīviem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka pretendentiem dara zināmus pilnīga vai daļēja atļaujas atteikuma iemeslus, un nosaka pārsūdzēšanas procedūru."
Grozījums Nr. 45 1. PANTA 13. PUNKTS 11.a pants (Direktīva 97/67/EK)
Lietotāju interešu aizsardzības un/vai efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījums, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem.	Lietotāju interešu aizsardzības un/vai godīgas un efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījumus, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus atsevišķiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu atsevišķiem elementiem."
Pamatojums
Fermi restando i principi generali di trasparenza e non discriminazione sull'accesso alla rete postale, già previsti dalla normativa vigente, non è affatto necessaria una regolamentazione dell'accesso alla rete postale. Alcuni Stati membri hanno già definito criteri di accesso alla rete, sulla base delle esigenze e delle caratteristiche dei propri mercati postali nazionali. La regolamentazione dell'accesso non può, infatti, essere definita in maniera generalizzata, ma dipende dalla situazione di ogni singolo mercato nazionale.
Inoltre, qualsiasi regolamentazione dell'accesso alla rete postale dovrebbe essere proporzionata agli altri limiti ed obblighi imposti al fornitore del servizio universale (come ad esempio la rimozione dell’area riservata).
Al limite, potrebbe essere consentito l’accesso a condizioni di trasparenza e non discriminazione ad alcuni servizi forniti dall’operatore postale, come il sistema di codice di avviamento postale.
Grozījums Nr. 46 1. PANTA 13.A PUNKTS (jauns) 11.b pants (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	(13a) Iekļauj šādu 11.b pantu:
	"11.b pants Šī direktīva neskar attiecīgos valstu noteikumus par personas datu aizsardzību, kā arī neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, kas , ja vajadzīgs, nodrošina piekļuvi vispārējo pakalpojumu sniedzēju pasta iestāžu tīklam vai citiem pasta infrastruktūras elementiem saskaņā ar pārredzamības un nediskriminēšanas noteikumiem.
Pamatojums
Šis direktīvas noteikumi nevar ietekmēt attiecīgus valstu noteikumus par personas datu aizsardzību, tā kā, piemēram, uz adrešu datu bāzi attiecas personas datu aizsardzības tiesību akti.
Grozījums Nr. 47 1. PANTA 14. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS 12. panta 1. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest bezmaksas pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām,	– cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un ņemot vērā konkrētās valsts īpašos apstākļus, varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis publicē noteikumus un kritērijus pieejamības nodrošināšanai valsts mērogā. Dalībvalstu regulatīvās iestādes uzrauga jebkuras cenu izmaiņas un publicē regulārus ziņojumus. Dalībvalstis nodrošina bezmaksas pasta pakalpojumu sniegšanu, lai tos izmantotu neredzīgas vai vājredzīgas personas.
Pamatojums
Tāpat kā fiziska un ģeogrāfiska pieejamība arī vispārējo pasta pakalpojumu cena ir galvenais elements, kas garantē piekļuvi šiem pakalpojumiem. Tāpēc ir jāgarantē pieejamība, dalībvalstu regulatīvajām iestādēm veicot uzraudzību un nodrošinot iejaukšanos, lai turpmāk pasta pakalpojumi joprojām būtu pieejami.
Grozījums Nr. 48 1. panta 14. punkta (b) apakšpunkts 12. panta 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām un jāsekmē efektivitāte; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju ir jāpiemēro vienots tarifs,	– ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka vienīgi vienas vienības tarifa sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju ir jāpiemēro vienots tarifs,
Grozījums Nr. 49 1. PANTA 14. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS 12.panta 5.ievilkuma pēdējais teikums (Direktīva 97/67/EK)
,,Visi šie tarifi ir pieejami arī klientiem, kas nosūta pastu ar līdzīgiem nosacījumiem.”	Visi šie tarifi ir pieejami arī jebkuriem citiem klientiem, it īpaši individuālajiem patērētājiem un MVU, kas nosūta pastu ar līdzīgiem nosacījumiem.”
Pamatojums
Jāuzsver ir vismazāk aizsargātie patērētāji.
Grozījums Nr. 50 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās pilnīgi nošķir pakalpojumus un produktus, kas ir saistīti ar vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansiālo kompensāciju saņemšanu vai maksājumiem, no tiem pakalpojumiem un produktiem, kas ar kompensācijām nav saistīti. Šāda grāmatvedības uzskaites nošķiršana ļauj dalībvalstīm aprēķināt vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.	2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās pilnīgi nošķir pakalpojumus un produktus, kas ir daļa no vispārējiem pakalpojumiem un ir saistīti ar vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansiālo kompensāciju saņemšanu vai maksājumiem, no vienas puses, un no pakalpojumiem un produktiem, kas ar kompensācijām nav saistīti, no otras puses. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.
Pamatojums
Precizējošs grozījums.
Grozījums Nr. 51 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 7. punkts (Direktīva 97/67/EK)
7. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, pēc pieprasījuma dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai.	7. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, saskaņā ar 22.a pantu pēc pieprasījuma dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai.
Pamatojums
Grozījums precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem jādod informācija regulējošai iestādei.
Grozījums Nr. 52 1. panta 15. punkts 14. panta 8. punkts (Direktīva 97/67/EK)
8. Ja kāda dalībvalsts nav izveidojusi nevienu no 7. pantā minētajiem atļautajiem vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas finansējuma mehānismiem un ja šīs valsts regulatīvā iestāde ir pārliecinājusies, ka neviens no attiecīgās dalībvalsts izraudzītajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nesaņem netiešu vai citādu valsts atbalstu un ka tirgū ir pilnībā efektīva konkurence, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var lemt par šā panta prasību nepiemērošanu. Valsts regulatīvā iestāde par šādiem lēmumiem iepriekš informē Komisiju.	8. Ja kāda dalībvalsts nav izveidojusi nevienu no 7. pantā minētajiem atļautajiem vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas finansējuma mehānismiem un ja šīs valsts regulatīvā iestāde ir pārliecinājusies, ka neviens no attiecīgās dalībvalsts izraudzītajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nesaņem netiešu vai citādu valsts atbalstu un ka tirgū ir pilnībā efektīva konkurence, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var lemt par šā panta prasību nepiemērošanu. Tomēr šo pantu piemēro attiecībā uz tirgū pārstāvētiem uzņēmumiem, kas sniedz vispārēju pakalpojumu, tik ilgi, kamēr nav izraudzīti citi vispārēja pakalpojuma sniedzēji. Valsts regulatīvā iestāde par šādiem lēmumiem iepriekš informē Komisiju.
Pamatojums
14. pantam ir ļoti svarīga nozīme attiecībā uz izmaksu pierēķināšanu un tādējādi arī uz konkurences darbību. Arī ja nav iecelts kāds papildu vispārējā pakalpojuma sniedzējs, ir jāievēro 14. panta noteikumi, lai, pierēķinot izmaksas, nenotiktu šķēršļu izveidošana piekļuvei tirgum.
Grozījums Nr. 53 1. PANTA 16. PUNKTS 19. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).	Dalībvalstis nodrošina, ka visi uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).
Pamatojums
Skaidrības labad.
Grozījums Nr. 54 1. PANTA 16. PUNKTS 19. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri izšķirt strīdus, pamatotos gadījumos nosakot atlīdzības un/vai kompensāciju piešķiršanas kārtību.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri izšķirt strīdus, nosakot atlīdzības un/vai kompensāciju piešķiršanas kārtību.
Pamatojums
Jāpiedāvā zaudējumu atlīdzības sistēma, lai būtu drošība, ka patērētājiem tiks kompensēta pasta sūtījumu pazaudēšana vai sabojāšana.
Grozījums Nr. 55 1. PANTA 20. PUNKTS 22.a pants (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finansiālu informāciju un ar vispārējo pakalpojumu sniegšanu saistītu informāciju, kas vajadzīga šādiem nolūkiem:	Dalībvalstis nodrošina, ka pasta pakalpojumu sniedzēji, sniedz visu informāciju valsts pakalpojumus regulējošai iestādei, tostarp finansiālu informāciju un ar vispārējo pakalpojumu sniegšanu saistītu informāciju, proti, šādiem nolūkiem:
(a) lai valsts regulatīvās iestādes varētu nodrošināt šīs direktīvas noteikumu vai saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu lēmumu izpildi;	(a) lai valsts regulatīvās iestādes varētu nodrošināt šīs direktīvas noteikumu vai saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu lēmumu izpildi;
(b) skaidri noteiktiem statistikas mērķiem.
2. Uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma, nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem. Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.	2. Visi uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma un konfidenciāli, ja tas ir vajadzīgs, nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem un to drīkst izmantot tikai tiem nolūkiem, kādiem tā pieprasīta. Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.
Pamatojums
Direktīvas teksts jāizklāsta precīzāk, par kuru un kam jāsniedz dažāda informācija.
Grozījums Nr. 56 1. panta 21. punkts 23. pants (Direktīva 97/67/EK)
Katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	Katru ceturto gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Pilnībā pabeidzot pasta pakalpojumu tirgus izveidi, birokrātijas samazināšanas nolūkos ir pietiekami, ja ziņojums jāsniedz reizi četros gados.
Komisijas paziņojums par konkurences noteikumu piemērošanu pasta nozarē un par attiecīgu valsts pasākumu izvērtēšanu pasta nozarē (98/C/02) vairs neatbilst pašreizējai situācijai. Ieguldītājiem ir vajadzīga juridiskā noteiktība, tādēļ komisijai jāizstrādā jaunas vadlīnijas.
Grozījums Nr. 57 1. PANTA 21. PUNKTS 23. panta 1.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	1.a Tiek iesniegts atsevišķs ziņojums par vispārējām nodarbinātības tendencēm un darba apstākļiem, ko piemēro visi pakalpojumu sniedzēji katrā dalībvalstī, ne vēlāk kā trīs gadus pēc tirgus pilnīgas atvēršanas konkurencei. Ziņojuma tiek ņemti vērā arī pasākumi, kas pieņemti, izmantojot likumdošanu vai apspriežoties ar sociālajiem partneriem. Ja ziņojumā tiek konstatēti konkurences traucējumi, ja nepieciešams tiek sagatavoti priekšlikumi.
Pamatojums
Le secteur postal est une industrie qui recourt essentiellement à la main d’œuvre et compte aujourd’hui 5 millions d’emplois. Dans ce contexte et au vu de l’importance des mesures de réglementation sociale du secteur postal, tant du point de vu de l’équité concurrentielle que social (garantir que la compétitivité ne se gagne pas au prix de la précarité), il convient d’adopter une clause de rendez-vous pour dresser le bilan des conditions de travail prévalant chez les opérateurs (anciens et nouveaux) ainsi que des mesures réglementaires adoptées par les Etats membres. Le rapport permettra de recenser les meilleures pratiques et proposer si nécessaire, l’adoption de mesures complémentaires.
Grozījums Nr. 1. PANTA 21.A PUNKTS (jauns) 23.a pants (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	(21a) Iekļauj šādu 23.a pantu: “23.a pants
	Komisija sniedz palīdzību dalībvalstīm attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu, tostarp līdz 2009. gada 1. janvārim sagatavo pamatnostādnes par vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu aprēķināšanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai finansēšanas plānus, kā minēts 7. panta 3. punktā un var iesniegt pētījumus.
Grozījums Nr. 59 2. panta 1. punkta 1. daļa
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.	1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

1. Situācijas raksturojums

2006. gada beigās Komisija iesniedza:

1) priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (COM (2006) 594),

2) perspektīvas pētījumu par pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides 2009. gadā ietekmi uz vispārējiem pakalpojumiem (COM(2006) 596),

3) divus dokumentus ar ietekmes novērtējumu (SEC (2006) 1291 un 1292),

4) ziņojumu par Pasta direktīvas piemērošanu (COM (2006) 595).

Iesniedzot 1) un 2) dokumentu, Komisija izpilda Pasta direktīvas 7. panta 3. punktā noteiktās saistības.

2. Komisijas sagatavotie darbi un pētījumi

Komisijas priekšlikums izriet no virknes pētījumu. Kopš 1997. gada pasūtīti 14 lieli pētījumi, kurus laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam vēl papildināja seši lielāki pētījumi. Vēl notika desmit atklāti semināri, kā arī Eirobaromtra patērētāju apmierinātības pētījums. Bez tam Komisija rīkojusi publiskas apspriedes un saņēmusi 2295 atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem, kā arī 103 rakstiskus iesniegumus.

2.1 Perspektīvas pētījums

Perspektīvas pētījums pamatojās galvenokārt uz 2006. gada Price Waterhouse Coopers (PWC) pētījuma rezultātiem par pilnīgas tirgus atvēršanas iedarbību uz vispārējiem pakalpojumiem. Ar pētījumiem var iepazīties internetā http://ec.europa.eu/internal_market/post/studies_de.htm.

No pētījuma izriet, ka pēc pilnīgas tirgus atvēršanas nenotiks būtiskas izmaiņas attiecībā uz pasta pakalpojumu pieejamību. Vienīgi attiecībā uz nomaļiem novadiem tiek norādīts uz to, ka būs nepieciešami papildu pasākumi, ja tirgus dalībnieki neattīstīs pietiekamu piedāvājumu.

Attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti sagaida, ka tiks ievēroti standarti mazāk pievilcīgos tirgus segmentos, tomēr paredzot, ka varētu būt nepieciešama regulatorā kontrole.

Vispārējus pakalpojumus paredzēts pielāgot klientu pieprasījumam un maksātspējai. Attiecībā uz pieejamo cenu kritēriju Komisija uzskata par iespējamu ieviest cenu griestu mehānismu.

Attiecībā uz vispārējo pakalpojumu finansēšanu Komisija izsaka cerību, ka tirgus atvēršana pierādīs vispārējo pakalpojumu efektivitāti un tiks samazinātas izmaksas, bet vienlaicīgi arī uzsver, ka vispārējo pakalpojumu nākotni nedrīkst noteikt tikai tirgus. Tiek minēta ārkārtas finansējuma un regulatoro pasākumu iespējamā vajadzība.

Attiecībā uz nodarbinātību tirgus atvēršanas procesā rēķinās ar pasta tirgus ekspansiju un līdz ar to ar ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšanu, sniedzot vispārējos pakalpojumus, kā arī jaunu darbavietu rašanos pie jaunajiem operatoriem.

PWC pētījumā secina, ka tirgus atvēršana 2009. gadā neapdraudēs vispārējo pakalpojumu pieejamību kādā no dalībvalstīm, tas ir viedoklis, kurš ir pausts arī citos pētījumos. Atsevišķos gadījumos ir vajadzīgi atbalsta pasākumi, turpretī datuma pārcelšana netiek uzskatīta par nepieciešamu un lietderīgu.

Pētījumā pauž bažas, ka, ja tirgus atvēršanu novilcinātu, tas būtu viltus signāls tirgum – trūkstoša regulatorā noteiktība varētu samazināt investīcijas, kas nepieciešamas, lai izturētu jaunos tirgus pārbaudījumus.

Pētījumā secināts, ka piemērotus atbalsta pasākumus, kas garantētu vispārējos pakalpojumus, vislabāk būtu īstenot dalībvalstu līmenī.

2.2 Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā (SEC (2000) 1291 un 1292) pirmām kārtām aplūko četrus ,,augsta līmeņa” variantus:

· A variants – bez likumdošanas priekšlikuma. Ir svarīgi saprast, ka Pasta direktīvas 27. pantā ir norādīts direktīvas beigu termiņš. Saskaņā ar to 2008. gada 31. decembrī Pasta direktīva zaudē spēku. Tātad, ja līdz šim brīdim nebūs stājies spēkā kāds jauns priekšlikums, pasta sektorā piemēros EK līguma noteikumus (īpaši 86. panta noteikumus par konkurenci, ieskaitot 86. panta 3. punktā noteiktos Komisijas lēmumus un/vai direktīvas);

· B variants – principā jauna un visaptveroša Pasta direktīva;

· C variants – pašreizējās Pasta direktīvas termiņa pagarināšana ilgāk par 2009. gadu, tātad tiktu svītrots tikai 27. pantā minētais direktīvas beigu termiņš;

· D variants – pašreizējās Pasta direktīvas pielāgošana – saglabā pašreizējo struktūru un uz tās pamata veido jaunus noteikumus. Pēc šādas stratēģijas vadās arī šīs direktīvas priekšlikums.

No A un B varianta pētījuma beigās atsakās, savukārt C un D turpina analizēt. Komisija ir izstrādājusi desmit konkrētus (detalizētus) politikas variantus, kuros eksperimentāli tiek variēti dažādi parametri, tādi kā vispārējo pakalpojumu apjoms, vispārējo pakalpojumu standarti, piekļuve pamatelementiem, finansēšanas mehānismi, vienotie tarifi utt. Vietas trūkuma dēļ nav iespējams iedziļināties pētījumā, referents iesaka izlasīt pētījumu – protams, ietekmes novērtējuma rezultāti atspoguļosies direktīvas priekšlikumā.

3. Precīzāks Komisijas priekšlikuma skaidrojums

Komisijas priekšlikuma mērķis ir:

· pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveidošana, t.i., īpašu tiesību likvidēšana pasta sektorā,

· augstas kvalitātes vispārējo pakalpojumu ilgtspējīga garantēšana par pieejamām cenām,

· pamatprincipu vienlaicīga harmonizēšana pasta pakalpojumu regulēšanai.

Par katru no šiem punktiem plašāk.

Termiņi. Komisija apstiprina pašreizējā Pasta direktīvā paredzēto pilnīgu tirgus atvēršanu 2009. gada 1. janvārī – sākot no šī datuma nevienam uzņēmumam vairs nebūs nekādas ekskluzīvas vai īpašas tiesības.

Atbalsta pasākumi

· Vispārējo pakalpojumu privileģēta nodrošinājuma garantēšanas nolūkā dalībvalstis vairs nedrīkstēs ex-ante izraudzīties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s) (kā to paredz šobrīd spēkā esošās Pasta direktīvas redakcijas 4. pants). Dalībvalstīm pašām ir jānosaka vispārējo pakalpojumu pieejamības garantēšanas mehānismi, vienalga vai to īsteno viens vai vairāki uzņēmumi. Lai saņemtu vispārējo pakalpojumu pasūtījumus, jāizvirza noteikumi, kuru pamatā ir objektivitātes, pārredzamības, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips.

· Vispārējo pakalpojumu tarifu saskaņošana ar izmaksām. Tikai skaidri definētos izņēmuma gadījumos drīkst novirzīties no principa, ka pasta pakalpojumu cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām. Komisija ierosina, ka dalībvalstis attiecina vienotos tarifus tikai uz tādiem sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, tātad uz tiem, kurus visbiežāk izmanto patērētāji un mazie uzņēmumi (12. panta otrais ievilkums).

· Vispārējo pakalpojumu finansējums

Jaunais 7. pants uzskaita dalībvalstu iespējas, kā finansēt vispārējo pakalpojumu sniegšanu, beidzoties noteikumam par ekskluzīvajām tiesībām. Šajā iespēju uzskaitījumā ir:

· valsts kompensācijas,

· valsts iepirkuma procedūras,

· kompensāciju fondu izveides iespēja.

Citi priekšlikuma elementi.

· Dalībvalstis var turpināt piešķirt atļaujas un licences (9. pants), tomēr priekšlikumā vairāk tiek konkretizēti piemērojamie un nepieļaujamie piešķiršanas nosacījumi.

· Piekļuve pasta pamata infrastruktūrai un pakalpojumiem. Tiek piedāvāts jauns 11.a pants, kas noteiktos gadījumos dalībvalstīm piešķir tiesības nodrošināt pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus noteiktiem pasta infrastruktūras elementiem (pasta indeksu sistēmai, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm utt.).

· Labāka patērētāju aizsardzība (19. pants). Šeit cita starpā tiek paplašināta sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas joma - tā vairs neaptver tikai vispārējo pakalpojumu sniedzēju.

· Valsts regulatīvās iestādes. Īpaši laikā, kad notiks pāreja uz konkurences apstākļiem, regulatīvajām iestādēm būs izšķirīga loma. 22. pants pieprasa nošķirt regulatīvo funkciju no iespējamām operatoru īpašumtiesībām un prasa lielāku regulatīvo funkciju sadalījuma pārredzamību.

4. Referenta novērtējums un ieteikumi

Līdzās jautājumam par rezervēto pakalpojumu jomas beigu datuma 2009. gadā apstiprināšanu runa principā ir par šādām tēmām:

· Vispārējo pakalpojumu apjoms – tālāka attīstība, kļūstot par patērētāju aizsardzības instrumentu.

· Finansēšanas mehānismi - vai pēc rezervēto pakalpojumu beigām vispārējo pakalpojumu finansēšanai būs nepieciešami alternatīvi mehānismi?

· Piekļuve noteiktiem pasta infrastruktūras elementiem – vai šeit būs nepieciešami īpaši noteikumi?

Referentam bija neskaitāmas detalizētas sarunas ar pasta sektora pārstāvjiem, un viņš guvis visaptverošu priekšstatu par viņu uzskatiem. Ņemot vērā pieejamo visaptverošo pētījumu klāstu, referents uzskata, ka tagad Parlamentam ir pilnīgi pietiekams materiāls lēmumu pieņemšanai un ka var iztikt bez tālākas atklātās izskatīšanas procedūras utt.

Referents ir pārliecināts, ka ar šo priekšlikumu Komisija pamatā izvēlējusies pareizo ceļu, un atbalsta tā vispārējo ievirzi.

2009. gada termiņam nevajadzētu radīt pārsteigumu pasta operatoriem; tas ir atrodams jau pašreizējā Pasta direktīvas redakcijā un līdz ar to ir pamatā apzināts Eiropas likumdevēja lēmums. Bija dots pietiekami ilgs sagatavošanās laiks, un, pēc referenta domām, tagad ir svarīgi dot skaidru un drošu signālu tirgus atvēršanai. Ilgāka vilcināšanās radītu neskaidrības, padarītu pasta operatorus nedrošus un, visbeidzot, sodītu tās valstis un tos uzņēmumus, kas jau ir spēruši attiecīgus soļus. Referents atgādina arī par pozitīvo bilanci, ko Parlaments ir secinājis attiecībā uz līdzšinējo tirgus attīstību un saskaņošanu 2006. gada februāra iniciatīvas ziņojumā (P6_TA (2006)0040).

Referents tomēr iesniedz virkni grozījumu priekšlikumu atsevišķiem punktiem, kuriem nepieciešami papildinājumi vai skaidrojumi. Šo priekšlikumu būtiski punkti ir:

a) Vispārējo pakalpojumu apjomam jāatrod līdzsvarots risinājums. Maziem privātiem klientiem arī turpmāk būs vajadzīga aizsardzība, resp., garantijas 3. panta izpratnē, lai uz saprātīgiem noteikumiem varētu sūtīt un saņemt nelielu vēstuļu daudzumu, savukārt uz lielākiem biznesa klientiem attiecas pavisam citi noteikumi: lielie sūtījumi tiek noskaidroti ar aptauju konkursa kārtā; pakalpojumu sniedzēji reaģē elastīgi un veido jaunus piedāvājumus. Referents ierosina ņemt vērā šos apstākļus un pārveidot vispārējos pakalpojumus par patērētāju aizsardzības instrumentu, proti, attiecināt tos tikai uz nelieliem sūtījumiem. Lielajiem biznesa klientiem, resp., lielajiem sūtītājiem, nav vajadzīga atbilstīga aizsardzība, tādēļ var iztikt bez nevajadzīgas iejaukšanās šajā pakalpojumu klāstā (salīdz. grozījumi 14. apsvērumā un 3. panta 1. punktā);

b) Ziņotājs apzinās pasta pakalpojumu cenu pieejamības nozīmi. Ir pareizi, ka šis punkts tiek saglabāts arī grozītajā direktīvā. Tomēr ar divu grozījumu palīdzību 12. pantā tiek skaidroti jēdzieni un uzsvērtas regulatīvo iestāžu iespējas šajā sakarībā;

c) Vēl viens svarīgs jautājumu komplekss attiecas uz pasta sektora darba ņēmēju tiesībām. Referents tādēļ ierosina veidot jaunu 9. panta 3. a punktu, kas noskaidrotu dalībvalstu iespējas nodarbinātības nosacījumu regulēšanā;

d) Izmaksu aprēķināšanas, resp., uzskaites jautājumam (14. panta jaunā redakcija) ir būtiska nozīme, jo neprecīza izmaksu aprēķināšana tirgū viegli var izraisīt sarežģījumus. Referents iesniedz grozījumu, kuram vajadzētu precizēt kopējo izmaksu attiecinājumu (izmaksu, ko nevar tieši attiecināt uz vienu noteiktu pakalpojumu vai produktu). Ar vēl viena grozījuma palīdzību tiek garantēts 14. panta piemērojums arī tad, ja vēl nav nosaukts neviens cits vispārējo pakalpojumu piedāvātājs, jo pat viena piedāvātāja gadījumā neatbilstīgs izcenojuma piedāvājums varētu izpausties kā ierobežota piekļuve tirgum;

e) Arī nākamais jautājumu komplekss par šķērssubsidēšanu ir saistīts ar izmaksu aprēķināšanu. Referents arī šeit iesniedz divus apsvērumu grozījumus. Pirmkārt, ir skaidrs, ka šķērssubsīdiju pārraudzība ir Komisijas kompetencē, līdz ar to tiek svītrots 25. apsvērums. Savukārt 26. apsvēruma grozījuma mērķis ir skaidrs, izcelsmei atbilstīgs kopējo izmaksu attiecinājums, lai izvairītos no šķērssubsidēšanas;

f) Skaidri spēles noteikumi attiecībā uz konkurences tiesībām un valsts subsīdijām ir vēl viens svarīgs elements, lai pasta tirgus varētu funkcionēt. Šeit referents piedāvā divus grozījumus (26. a apsvērums un 23. pants), kas norāda uz Komisijas interpretācijas elementiem šajos jautājumos;

g) Visbeidzot, lai likvidētu administratīvus, resp., birokrātiskus šķēršļus, tiek iesniegti grozījumi par statistikas datu apkopošanu (22. a panta 1. b punkts) un par Komisijas ziņojumu grafikiem (23. pants);

h) Pārējie grozījumi attiecas uz sadales tīkla pieejamību (11. a pants) un savietojamību (22. apsvērums).

Attiecībā uz finansēšanas jautājumiem referents uzskata, ka Komisijas dotais iespēju uzskaitījums (7. pants) dalībvalstīm atspoguļo lietišķus risinājumus. Sarunu laikā referentam dažkārt tika minēti vēl citi, papildu risinājumi, tomēr pārliecinošas alternatīvas koncepcijas netika izteiktas. Tāpēc šajā punktā netiek doti grozījumi.

Nobeigumā referents vēlreiz norāda uz augšminēto direktīvas beigu termiņu 2008. gada 31. decembrī. Šis datums Parlamentam un Padomei liek izšķiroši rīkoties, ja mēs negribam riskēt un redzēt, kā 2009. gada sākumā direktīva zaudē spēku un mēs atkal atgriežamies pie primārajām tiesībām, tādējādi zaudējot savu likumdošanas kompetenci.

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (22.5.2007)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
(COM(2006)0594 – C6‑0354/2006 – 2006/0196(COD))

Atzinumu sagatavoja: Pervenche Berès

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija otro Pasta direktīvu 2002/39/EK Eiropas Komisija, pamatojoties uz 2006. gadā veikto PriceWaterhouseCoopers pētījumu[1], 2006. gada 18. oktobrī pieņēma direktīvas priekšlikumu, kas paredz izveidot Kopienas pasta pakalpojumu iekšējo tirgu.

Šī direktīvas projekta galvenais priekšlikums ir no 2009. gada 1. janvāra atcelt „rezervēto pakalpojumu nozari” (atlikušās monopoltiesības), ar ko ir noteikts ierobežojums līdz 50 gramiem.

Pamata jautājums, kas uzdots šajā pasta tirgus liberalizācijas pēdējā posmā, attiecas uz vispārējo pakalpojumu finansēšanu un iespējamām valsts pasta pakalpojumu papildu saistībām.

I Komisijas priekšlikuma divi galvenie virzieni

1) Nodrošināt liberalizācijas un vispārējo pakalpojumu finansēšanas saderību

Ø Eiropas Komisijas galvenais priekšlikums ir saistīts ar jaunā 7. panta noteikumiem,

ko tā ir iekļāvusi Pasta direktīvā:

– no 2009. gada 1. janvāra atceļ „rezervēto pakalpojumu nozari” (1. punkts);

– nosaka principu, ka dalībvalstis, kuras to vēlas, nodrošina vispārējo pakalpojumu sniegšanu konkurences apstākļos un ievērojot valsts iepirkumu kārtību (2. punkts);

– nosaka principu attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistību tīrās izmaksas novērtēšanu un iespēju tās finansēt (3. punkts), līdzīgās daļās izmantojot:

– valsts atbalstu vai

– kompensāciju fondus, ko, iespējams, finansētu no pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumiem, vai

– t.s. „pay-or-play” veida mehānismu, kas piesaista atļauju piešķiršanu vispārējo pakalpojumu saistībām vai kompensāciju fondu finansējumam.

Ø Komisijas priekšlikumā ir ierosināts ieviest arī atļauju un licenču piešķiršanas procedūras, kas ir saistītas ar atbilstību pamata vispārējo pakalpojumu saistībām (9. pants), pārredzamai un nediskriminējošai pakārtotai piekļuvei (piegāde) pasta infrastruktūrai (11.a pants), kā arī noteikti grāmatvedības nošķiršanas un izmaksu aprēķina noteikumi starp tirgus pakalpojumu sniedzējiem un vispārējo pakalpojumu sniedzējiem (14. pants).

Ø Priekšlikumā ietverti patērētāju aizsardzības, sūdzību izskatīšanas noteikumi

un iespējas pārsūdzēt (19. pants), un tajā precizēti valsts regulatīvo iestāžu uzdevumi (22. pants).

2) Vispārējo pakalpojumu finansējums: risinājumu „programma” pēc dalībvalstu izvēles

Ø „Rezervēto pakalpojumu nozares” vietā Komisija piedāvā dalībvalstu izvēlei vairākus finansēšanas veidus (subsidiaritātes princips):

– kompensāciju fondi, kurus veido maksājumi par saņemtiem vai nosūtītiem sūtījumiem,

– atļauju piešķiršanas procedūra, kas ietver rentablo un nerentablo jomu,

– t.s. „pay-or-play” veida procedūra, kuras būtība ir izvēlēties finansēt vispārējos pakalpojumus vai veikt maksājumu, kas līdz ar to nozīmētu apvienot abas iepriekšējās procedūras.

II – Referenta jaunie priekšlikumi

1) Pirmais priekšlikums: saglabāt „rezervēto pakalpojumu nozari” kā vienu no dalībvalstīm piedāvātajiem vispārējo pakalpojumu finansēšanas veidiem.

Ja dažādus vispārējo pakalpojumu finansēšanas veidus, ko piedāvājusi Eiropas Komisija savā direktīvas projektā, ir vērts izskatīt, nav objektīva iemesla noraidīt „rezervēto pakalpojumu nozari”.

           – Neviens no šiem jaunajiem finansēšanas veidiem nav izrādījies nepārprotami pārāks par „rezervēto pakalpojumu nozari”, kas ir vispāratzīta no lietotāju puses, pārredzama, neitrāla, bez valsts atbalsta, ietaupa darījumu izmaksas un nerada strīdus situācijas, turklāt tā ir vispārēji atzīta ekonomikas teorijā.

           – Otrkārt, ievērojot subsidiaritātes principu, vispārējo pakalpojumu finansēšanas līdzekļu izvēlē nevajadzētu būt tā, ka direktīvā tiktu noraidīta kāda no iespējām.

Nesenie zinātniskie pētījumi[2], kas skaidri parādīja, ka valstu mainīgie lielumi, piemēram, topogrāfija, apdzīvotības blīvums un pasta pakalpojumu patērēšanas paradumi (uz vienu iedzīvotāju izplatīto sūtījumu vidējais skaits) nosaka ievērojamas izmaksu atšķirības viena un tā paša vispārējā pakalpojumu sniegšanā; jautājums nebūtu jāizvirza par pašu „rezervēto pakalpojumu nozari”, bet gan par viena standarta noteikšanu visās dalībvalstīs (patlaban tie ir 50 grami).

Tādējādi nav ne ekonomiska, ne racionāla iemesla izslēgt „rezervēto pakalpojumu nozari” no vispārējo pasta pakalpojumu finansēšanas iespējamo veidu skaita, jo ir iespējams precīzi aprēķināt pakalpojumu sniegšanas izmaksas katrā dalībvalstī atkarībā no minētajiem valstu mainīgajiem lielumiem.

2) Otrais priekšlikums: pielāgot „rezervēto pakalpojumu nozaru” līmeni katrā dalībvalstī atkarībā no patieso izmaksu / līmeņu proporcionalitātes principa.

Ir normāli, ka dalībvalstīm piedāvā jaunus vispārējo pakalpojumu finansēšanas instrumentu veidus, bet var izteikt nožēlu par to, ka:

Ø Eiropas Komisija neatlicina laiku, lai veiktu nopietnu un neatkarīgu salīdzinošu pētījumu par izmaksām, kā arī par novērotajiem vai teorētiskajiem ieguvumiem, ko sniedz dažādi piedāvātie vispārējo pakalpojumu finansēšanas veidi, tostarp „rezervēto pakalpojumu nozare”;

Ø Eiropas Komisija nekad nepiedāvā mainīt „rezervēto pakalpojumu nozaru” līmeni

atkarībā no tām vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksām dažādās dalībvalstīs, kuras ir aprēķinātas dažādos zinātniskos darbos[3], lai šis finansēšanas veids vairs neradītu monopolstāvokli un konkurences kropļojumus, kas patlaban sastopami, ja tas nav pielīdzināts reālajām izmaksām.

Tāpēc referents piedāvā:

1. No jauna iekļaut „rezervēto pakalpojumu nozari” 7. pantā līdz ar citiem dalībvalstīm piedāvātajiem vispārējo pakalpojumu finansēšanas veidiem ar noteikumu, ka tās līmenis tiek saskaņots ar minēto vispārējo pakalpojumu radītajām reālajām izmaksām dalībvalstīs.

2.        Pieprasīt, lai Komisija veic precīzu un salīdzinošu novērtējumu par šiem finansēšanas veidiem, pamatojoties uz neatkarīgu pētījumu, kura pamatā ir salīdzinošs novērtējums par dažādiem pasaulē izmantotiem finanšu pasākumiem, un lai tas tiktu izdarīts līdz 2009. gada 1. janvārim.

3.        Pamatojoties uz šā pētījuma secinājumiem, izstrādāt tādu priekšlikumu par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu liberalizāciju, kurā piedāvā vai nu izdarīt izvēli starp dažādiem vispārējo pakalpojumu finansēšanas veidiem, vai pieņemt vienu no tiem.

• [1]  „Pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides 2009. gadā ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem”, PriceWaterhouseCoopers, 2006. gads.
• [2]  F. Boldron, D. Joram, L. Martin un B. Roy, „No kastes izmēra līdz vispārējo pakalpojumu saistību izmaksām – valstu salīdzinājums”, „Pasta un piegādes nozares liberalizācija”; sagatavojis Michael Crew un Paul Kleindorfer, Edward Elgar, 2006. gads.
• [3]  F. Boldron, D. Joram, L. Martin un B. Roy, „No kastes izmēra līdz vispārējo pakalpojumu saistību izmaksām –valstu salīdzinājums”, „Pasta un piegādes nozares liberalizācija”, sagatavojis Michael Crew un Paul Kleindorfer, Edward Elgar, 2006. gads.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3.A APSVĒRUMS (jauns)
	(3.a) Turpmāka liberalizācijas pabeigšanas atlikšana var kaitēt gan ES uzņēmumiem, gan patērētājiem. Aizstājēju izstrāde, tehniskā attīstība un mainīgā patērētāju uzvedība ir pretrunā pastāvošo monopolu un šķērssubsīdiju saglabāšanai pasta nozarē.
Grozījums Nr. 2 4. APSVĒRUMS
(4) Pasākumi šajā jomā būtu jāizstrādā tā, lai to mērķi atbilstu EK līguma 2. pantā minētajiem Kopienas uzdevumiem, proti, visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes celšanos, kā arī ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.	(4) Pasākumi šajā jomā būtu jāizstrādā tā, lai to mērķi atbilstu EK līguma 2. pantā minētajiem Kopienas uzdevumiem, proti, visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes celšanos, kā arī ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm. Konkrētāk, ir jārūpējas, lai šajā jomā veiktie pasākumi neradītu nestabilus darba apstākļus. Jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem.
Pamatojums
Atverot tirgu konkurencei, ir jāatceras, ka darba apstākļiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātības un ienākumu stabilitāti. Vienlīdzīgi apstākļi ir jānodrošina visiem tirgus dalībniekiem, lai nepieļautu konkurences kropļojumus.
Grozījums Nr. 3 4.A APSVĒRUMS (jauns)
	(4.a) Eiropas pasta tirgū pēdējā laikā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, ko ir veicinājuši tehnoloģiskie sasniegumi un lielāka konkurence, kuru radīja ierobežojumu atcelšana. Globalizācijas dēļ ir svarīgi atbalstīt aktīvu rīcību un attīstību, lai paši sev un iedzīvotājiem neliegtu šo pārmaiņu sniegtās priekšrocības.
Grozījums Nr. 4 8. APSVĒRUMS
(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem.	(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem un jo īpaši ņemot vērā alternatīvos finansējuma risinājumus, atsakoties no rezervētajiem pakalpojumiem tajās dalībvalstīs, kurās šī finansējuma metode ir nepieciešama, visā Kopienā līdz 2009. gadam nav iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus.
Pamatojums
Kamēr Komisija nav vispusīgi pārbaudījusi finansēšanas metodes vispārējo pakalpojumu sniegšanai un ņemot vērā grūtības, ar kurām saskaras dažas dalībvalstis, rezervētos pakalpojumus nevar izslēgt kā vienu no vispārējo pakalpojumu finansējuma metodēm.
Grozījums Nr. 5 10.A APSVĒRUMS (jauns)
	(10.a) Ja vispārējie pakalpojumi ir jāsaglabā un jāfinansē bez lielām valsts subsīdijām, tirgus ir jāliberalizē un pakalpojumu sniedzējiem jāļauj strādāt un sacensties taisnīgos un vienlīdzīgos konkurences apstākļos. To nevarēs īstenot, kamēr nosacījumi atšķirsies, jo dažas vecās dalībvalstis rīkojās uzreiz, kad direktīva 97/67/CE tika pieņemta pirmo reizi, bet citas neveica pasākumus, kas vajadzīgi, lai sagatavotu pakāpenisku un kontrolētu liberalizācijas uzsākšanu.
Grozījums Nr. 6 24. APSVĒRUMS
(24) Brīvas konkurences apstākļos gan vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara labā, gan lai ierobežotu tirgus darbības traucējumus, ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus.	(24) Pieaugošas konkurences apstākļos ir svarīgi rūpēties, lai vispārējo pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirta cenu noteikšanas elastība, kas ir nepieciešama vispārējo pakalpojumu finansiāli dzīvotspējīgas sniegšanas nodrošināšanai. Tāpēc, no vienas puses, ir jārūpējas, lai tarifus, kas neatbilst principam, ka cenas atspoguļo parastu tirgus pieprasījumu un parastāsizmaksas, dalībvalstis piemērotu tikai atsevišķos gadījumos. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus. Princips, ka cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām, operatoriem, kas ir atbildīgi par vispārējo pakalpojumu sniegšanu, neliedz piemērot vienotus tarifus par pakalpojumiem, ko tie sniedz kā daļu no šiem vispārējiem pakalpojumiem.
Pamatojums
Ir vietā novērtēt sekas, kas attiecībā uz tarifu principiem, kurus piemēro vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, radīsies, izvēloties pakāpenisku liberalizāciju, jo vienlaikus ar liberalizāciju ir jānodrošina elastība, kas vispārējo pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešama, lai izturētu konkurenci, un iespēja pielāgoties tirgus pieprasījumam.
Grozījums Nr. 7 25. APSVĒRUMS
(25) Ņemot vērā katras valsts īpatnības, kas nosaka vadošo vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības nosacījumu regulējumu brīvas konkurences apstākļos, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm brīvi lemt par šķērssubsīdiju labāko pārraudzības veidu.	svītrots
Grozījums Nr. 8 26. APSVĒRUMS
(26) Pārejas periodā uz konkurencei pilnīgi atvērtu tirgu ir lietderīgi atstāt spēkā prasību, kas paredz, ka dalībvalstis liek vispārējo pakalpojumu sniedzējiem turpināt nošķirtu un pārredzamu grāmatvedības uzskaiti, to pēc vajadzības pielāgojot. Šai prasībai jāļauj valsts regulatīvajām iestādēm, konkurences iestādēm un Komisijai iegūt vajadzīgo informāciju, lai līdz efektīvas konkurences ieviešanai pieņemtu ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus lēmumus un uzraudzītu godīgu tirgus nosacījumu ievērošanu. Sadarbībai valsts regulatīvo iestāžu starpā, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šo noteikumu saskaņota piemērošana.	(26) Pārejas periodā uz konkurencei pilnīgi atvērtu tirgu un ar mērķi nodrošināt, lai šķērssubsīdijas, ko citi pakalpojumi saņem no vispārējiem pakalpojumiem, negatīvi neietekmētu citu pakalpojumu konkurētspēju, ir lietderīgi atstāt spēkā prasību, kas paredz, ka dalībvalstis liek vispārējo pakalpojumu sniedzējiem turpināt nošķirtu un pārredzamu grāmatvedības uzskaiti, to pēc vajadzības pielāgojot. Šai prasībai jāļauj valsts regulatīvajām iestādēm, konkurences iestādēm un Komisijai iegūt vajadzīgo informāciju, lai līdz efektīvas konkurences ieviešanai pieņemtu ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus lēmumus un uzraudzītu godīgu tirgus nosacījumu ievērošanu. Sadarbībai valsts regulatīvo iestāžu starpā, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šo noteikumu saskaņota piemērošana.
Grozījums Nr. 9 27.A APSVĒRUMS (jauns)
	(27.a) Ņemot vērā to, ka lielākā daļa pasta pakalpojumu jau ir atvērti konkurencei un arī to, ka vispārējo pakalpojumu sniedzējiem rezervēto pakalpojumu nozarē ir jāsaskaras ar konkurenci, ko rada jauno komunikācijas tehnoloģiju, piemēram, elektroniskā pasta sistēmu lietotāji, vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir jāmodernizē un jāpārstrukturē sava darbība.
Pamatojums
Tas, ka lielākā daļa pasta pakalpojumu ir atvērti konkurencei, ir fakts. Jauno komunikācijas tehnoloģiju lietotāji vispārējo pakalpojumu sniedzējiem rada konkurenci rezervēto pakalpojumu nozarē un tādējādi liek tiem modernizēt un pārstrukturēt darbību.
Grozījums Nr. 10 32. APSVĒRUMS
(32) Pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.	(32) Pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Šai komitejai būtu jākoordinē uzraudzības procedūras attiecībā uz vispārējo pakalpojumu saistībām, kompensāciju fondiem un darba standartiem. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.
Pamatojums
Konsolidācijas un pārrobežu darbībām pasta tirgū ir vajadzīga atbilstoša uzraudzība gan dalībvalstu, gan ES līmenī.
Grozījums Nr. 11 1. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS 2. panta 6. punkts (Direktīva 97/67/EK)
6. Pasta sūtījums ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Pie šādiem sūtījumiem bez korespondences pieder arī, piemēram, grāmatas, katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.”	6. Pasta sūtījums ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Pie šādiem sūtījumiem bez korespondences un tiešā pasta pieder arī katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.”
Pamatojums
Tiešā pasta definīcijas saglabāšana ir spēcīgs signāls par šī tirgus sevišķo iezīmju atzīšanu pasta nozarē.
Grozījums Nr. 12 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS 2. panta 8. punkts (Direktīva 97/67/EK)
(b) 8. punktu svītro;	svītrots
Pamatojums
Tiešā pasta definīcija ir joprojām vajadzīga, ja rezervētie pakalpojumi tiek saglabāti. Turklāt tiešā pasta definīcijas saglabāšana ir spēcīgs signāls par šī tirgus sevišķo iezīmju atzīšanu pasta nozarē.
Grozījums Nr. 13 1. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 3. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
	(2.a) 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
	„1. Dalībvalstis nodrošina, lai tiesības uz vispārējiem pakalpojumiem, kas saistīti ar noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu pastāvīgu sniegšanu, lietotāji var izmantot visās dalībvalstu teritorijas vietās par visiem lietotājiem pieejamām cenām.
	Pie vispārējiem pakalpojumiem var piederēt tikai pasta pakalpojumi, ko sniedz par vienas vienības tarifiem.”
Pamatojums
Vispārējo pakalpojumu galvenais mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses Eiropā. Tāpēc vispārējiem pakalpojumiem jābūt galvenokārt saistītiem ar pastu no privātpersonas privātpersonai. Tas neietver masu sūtījumus.
Grozījums Nr. 14 1. PANTA 3.A PUNKTS (jauns) 3. panta 4. punkts (Direktīva 97/67/EK)
	(3.a) 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: „4. Katra dalībvalsts pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējie pakalpojumi ietver vismaz šādus pakalpojumus:
	– līdz diviem kilogramiem smagu vienas vienības pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde; un
	– vienas vienības reģistrētu un apdrošinātu pasta sūtījumu savākšanas, šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes pakalpojumi.
Pamatojums
Vispārējā pakalpojuma prasības būs pienācīgi izpildītas, nodrošinot vienas vienības vēstuļu un paku sūtījumu pakalpojumus.
Grozījums Nr. 15 1. PANTA 4. PUNKTS 4. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.	2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementus, ja vajadzīgs. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas un proporcionalitātes princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā.
Grozījums Nr. 16 1. PANTA 4. PUNKTS 4. panta 2.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	2.a Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmumi, kam uzticēta vispārējo pakalpojumu sniegšana, kā arī citu pakalpojumu sniedzēji ievēro minimālos sociālos standartus, lai novērstu nestabilu nodarbinātības apstākļu parādīšanos šajā jomā.
Grozījums Nr. 17 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Dalībvalstis var nodrošināt vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras.	2. Dalībvalstis kompensācijas nolūkā nodrošina vispārējos pakalpojumus, tos piešķirot viszemāko izmaksu solītājam, kas spēj sniegt atbilstīgas kvalitātes vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras.
Pamatojums
Lai palielinātu efektivitāti un samazinātu kompensāciju izmaksas par vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jārīko konkursi, kuros līgumu piešķirtu tam, kas sola viszemākās izmaksas.
Grozījums Nr. 18 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 3. punkta ievaddaļa (Direktīva 97/67/EK)
3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās var rīkoties šādi:	3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, un nav neviena uzņēmuma, kas vēlētos bez kompensācijas sniegt vispārējos pakalpojumus, tās var rīkoties šādi:
Pamatojums
7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstītais kompensāciju mehānisms būtu jāapsver tikai tad, ja nav neviena uzņēmuma, kas vēlētos bez kompensācijas sniegt vispārējos pakalpojumus. Ja kāds uzņēmums ir gatavs vispārējos pakalpojumus sniegt bez kompensācijas, valsts iepirkuma procedūra ir lieka (sk. grozījumu Nr. 2).
Grozījums Nr. 19 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 4. punkts (Direktīva 97/67/EK)
4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Šādi ir atļauts finansēt tikai 3. pantā minētos pakalpojumus.	4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos. Šādi ir atļauts finansēt tikai 3. pantā minētos pakalpojumus.
Pamatojums
Ir jāievēro atšķirība starp uzņēmumiem, kas noteikti par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Grozījums Nr. 20 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 1. apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus.	2. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus. Tomēr šīs prasības nedrīkst būt neproporcionālas un netaisnīgas.
Pamatojums
Dalībvalstis nedrīkst ieviest neproporcionālus vai netaisnīgus pasākumus, lai saglabātu veco monopolu darbību.
Grozījums Nr. 21 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2. apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)
Piešķirot atļaujas, var:	Ikreiz, kad dalībvalstis vienu vai vairākus uzņēmumus norīko par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, šiem uzņēmumiem piešķirot atļaujas, var:
– pēc vajadzības noteikt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības,	– noteikt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības,
	– pasta pakalpojumu sniedzējiem atļaut izvēlēties vai nu pienākumu sniegt vienu vai vairākus vispārējā pakalpojuma elementus, vai iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos šo elementu sniegšanas finansēšanai.
– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,	– noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi; ar nosacījumu, ka tās atbilst Kopienas tiesībām un ir norādītas uzaicinājumā uz konkursu vai specifikācijās,
– pēc vajadzības noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.
Grozījums Nr. 22 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2.a un b apakšpunkti (jauni) (Direktīva 97/67/EC)
	Atļauju piešķiršanu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav izvēlētie vispārējo pakalpojumu sniedzēji, var, ja vajadzīgs, saistīt ar pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.
	Uzņēmumi var izvēlēties vai nu pienākumu iemaksāt līdzekļus izmaksu sadales mehānismā, vai pildīt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības.
Grozījums Nr. 23 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 3. apakšpunkta 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– paredzēt pakalpojumu sniedzējiem vispārējo pakalpojumu saistības un vienlaicīgi prasīt ieguldīt finanšu līdzekļus izmaksu sadales mehānismos, ja kvalitātes, pieejamības un izpildes prasības ir vienas un tās pašas,	svītrots
Grozījums Nr. 24 1. PANTA 13. PUNKTS 11.a pants (Direktīva 97/67/EK)
Lietotāju interešu aizsardzības un/vai efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījumus, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem.”	Lietotāju interešu aizsardzības un/vai efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījumus, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, piegādes pakalpojumiem, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem.
Pamatojums
Lai varētu reāli iekļūt pasta pakalpojumu tirgū, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieeja valsts mēroga piegādes tīklam.
Grozījums Nr. 25 1. PANTA 20. PUNKTS 22.a panta 2.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	2.a Ja valsts regulatīvā iestāde paredz pieņemt pasākumu, kas pakalpojumu sniedzējiem uzliek 9. panta 1. un 2. punktā minētās saistības, tā informē Komisiju, norādot iemeslus, kā arī sniedzot pasākuma projekta kopsavilkumu. Uz lēmumu šādus pasākumus padarīt pastāvīgus vai pagarināt to darbības laiku attiecas 1. un 2. punkta noteikumi.
Pamatojums
Lai nodrošinātu, ka Komisija var atbilstoši rīkoties, ja dalībvalsts gatavojas pieņemt noteikumus vai pasākumus monopolu aizsardzībai, tādējādi kavējot konkurenci iekšējā tirgū, jānosaka, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir jāiesniedz informācija par savu rīcību.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide
Atsauces	COM(2006)0594 - C6-0354/2006 - 2006/0196(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 14.11.2006
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Pervenche Berès 12.12.2006
Izskatīšana komitejā	20.3.2007		23.4.2007
Pieņemšanas datums	21.5.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	20 15 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Christian Ehler, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Christoph Konrad, Andrea Losco, Hans-Peter Martin, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, Lapo Pistelli, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ieke van den Burg
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Katerina Batzeli, Jorgo Chatzimarkakis, Salvador Garriga Polledo, Thomas Mann, Janusz Onyszkiewicz, Gilles Savary, Donato Tommaso Veraldi, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Armando Veneto, Elmar Brok, Rainer Wieland, Anja Weisgerber, Tobias Pflüger

• [1]  OV vēl nav publicēts.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (13.4.2007)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
(COM(2006)0594 – C6‑0354/2006 – 2006/0196(COD))

Atzinumu sagatavoja: Stephen Hughes

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikums trešajai Eiropas direktīvai pasta pakalpojumu jomā paredz līdz 2009. gadam pilnīgi liberalizēt pasta pakalpojumu tirgu. Šis ir trešais procesa posms, kuram jāgarantē līdzsvars starp tirgus izveidi un vispārējo pakalpojumu sniegšanas nodrošinājumu. Sākotnējais pasta pakalpojumu reformas mērķis bija, un tas pats ir arī šobrīd, saglabāt augstas kvalitātes vispārējos pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Komisija cenšas pierādīt, ka pilnīga tirgus liberalizācija 2009. gadā neietekmēs vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu un veicinās nodarbinātību šajā nozarē. Šie secinājumi pamatojas galvenokārt uz trim dokumentiem: perspektīvas pētījuma par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides 2009. gadā ietekmi uz vispārējiem pakalpojumiem (COM(2006)0596); ietekmes novērtējuma ziņojuma (SEC(2006)1291); un ziņojuma par Pasta direktīvas piemērošanu (COM(2006)0595).

Komisija uzdeva veikt perspektīvas pētījumu saskaņā ar otrās direktīvas pasta jomā prasību novērtēt pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekmi uz vispārējiem pakalpojumiem. Taču pētījumā sagrozīta pasta pakalpojumu reformas sākotnējā loģika, tāpēc ka tajā pieļauta vispārējo pakalpojumu pielāgošana pilnīgai tirgus liberalizācijai.

Komisijas priekšlikumā noteikti trīs galvenie finansēšanas pasākumi, lai ES saglabātu vispārējos pakalpojumus: valsts kompensācijas tiešu dalībvalsts subsīdiju veidā; kompensāciju fonds (finansē visi nozarē iesaistītie, proti, operatori, patērētāji vai citi tirgus dalībnieki, kā nosaka dalībvalsts); valsts iepirkums, kur tirgus spontāni neuzsāk darbību. Tomēr nav pilnīga šo instrumentu priekšrocību un nepilnību novērtējuma un nav skaidrs, kā tie nodrošinās nepieciešamo finansēšanu. Turklāt pētījumā netiek ieteikti risinājumi tām dalībvalstīm, tostarp dažām jaunajām dalībvalstīm, kur saskaņā ar pētījumu ir konstatēts iespējams risks saistībā ar vispārējo pakalpojumu saglabāšanu.

Ir svarīgi arī labāk analizēt priekšlikuma ietekmi uz nodarbinātību pasta nozarē. Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem datiem 5 miljoni darbavietu ir tieši atkarīgas no pasta nozares vai ļoti cieši saistītas ar to. Ziņojumā cenšas pārliecināt, ka pilnīga tirgus izveide radīs jaunas un labākas darbavietas; taču ir jāsniedz konkrēti pierādījumi, ka patiesi darbavietu skaits pieaugs, kad tirgus būs pilnīgi izveidots.

Lai gan abām iepriekšējām reformām ir bijusi pozitīva ietekme uz pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, ir nepieciešami jauni pierādījumi saistībā ar tālāku liberalizāciju, saglabājot vispārējos pakalpojumus un nodarbināto skaitu pasta nozarē. Tāpēc ir vajadzīga padziļināta analīze, veicot jaunu pētījumu, kā arī konkrēti priekšlikumi pirms rezervēto pakalpojumu (visi sūtījumi ar svaru 50 g vai mazāk) pilnīgas atvēršanas tirgus konkurencei.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 4.A APSVĒRUMS (jauns)
	(4 a) Saskaņā ar Padomes 1994. gada 7. februāra rezolūciju un Direktīvu 97/67/EK vispārējie pasta pakalpojumi ir jānodrošina atbilstīgi EK līguma 5. panta 2. punktā minētajam subsidiaritātes principam, kas ietver dalībvalstu tiesības pašām izvēlēties valsts pasta pakalpojumu tirgū garantēto vispārējo pakalpojumu finansēšanas veidu.
Grozījums Nr. 2 5. APSVĒRUMS
(5) Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. maija sanāksmes secinājumos saistībā ar Lisabonas stratēģijas vidusposma novērtējumu ir atkārtoti uzsvērta iekšējā tirgus kā izaugsmes sekmēšanas un jaunu un labāku darbavietu radīšanas instrumenta pilnīgas izveides nozīme, un efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu svarīgā loma konkurētspējīgā un dinamiskā tautsaimniecībā. Šie secinājumi attiecas arī uz pasta pakalpojumiem, kas joprojām ir būtisks saziņas, tirdzniecības un sociālās un teritoriālās kohēzijas instruments.	(5) Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. maija sanāksmes secinājumos saistībā ar Lisabonas stratēģijas vidusposma novērtējumu ir atkārtoti uzsvērta iekšējā tirgus kā izaugsmes sekmēšanas un jaunu un labāku darbavietu radīšanas instrumenta pilnīgas izveides nozīme, un efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu svarīgā loma konkurētspējīgā un dinamiskā tautsaimniecībā. Šie secinājumi attiecas arī uz pasta pakalpojumiem, kas joprojām ir būtisks saziņas, tirdzniecības un sociālās un teritoriālās kohēzijas instruments, kā arī uz nodarbinātību pasta pakalpojumu nozarē, kurā ir jānovērš nedrošība un sociālais dempings un jāsaglabā darbavietas. Ja ietekmes analīze liecina, ka turpmāka liberalizācija izraisīs kvalitatīvu darbavietu likvidāciju, ir jāpārskata atvērtā tirgus režīms.
Pamatojums
Atvērtā tirgus režīms ir jāpārskata, ja Komisijas veiktā precīzā ietekmes analīze liecina par režīma nelabvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību.
Grozījums Nr. 3 6. APSVĒRUMS
(6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām.	(6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir norādīts, ka pasta pakalpojumu liberalizācija ne vienmēr ir veicinājusi darbavietu radīšanu vai saglabāšanu pasta pakalpojumu nozarē, kā arī uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām. Ņemot vērā, ka vispārējo pakalpojumu saistību piemērošana dalībvalstīs bieži vien ir atšķirīga, Eiropas Parlaments prasīja, lai Komisija, izstrādājot perspektīvas pētījumu saistībā ar Direktīvu 97/67/EK, galveno uzmanību pievērš vispārējo pakalpojumu sniegšanas kvalitātei, kā arī ierosina vispārējo pakalpojumu saistību atbilstīgu definīciju, darbības jomu un finansēšanas kārtību.
(Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcija par Pasta direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK, (2005/2086(INI)).
Pamatojums
2006. gada 2. februāra rezolūcijas 1. punktā ir skaidri norādīts, ka pasta pakalpojumu liberalizācijas ietekme uz pasta nozares darba tirgu ne vienmēr ir bijusi pozitīva (grozījumā ir atsauce uz rezolūcijas tekstu). Lai saglabātu vispusīgu pieeju, ir jāmin abi aspekti. Ir jāņem vērā arī ļoti konkrētās prasības, kuras saistībā ar perspektīvo pētījumu Eiropas Parlaments 2006. gada 2. februāra rezolūcijā par Pasta direktīvas piemērošanu izvirzīja Komisijai.
Grozījums Nr. 4 7. APSVĒRUMS
(7) Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.	(7) Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm. Tomēr, lai pilnībā izprastu ietekmi, kādu uz nodarbinātību un sociālo un teritoriālo kohēziju varētu atstāt iekšējā tirgus pilnīga izveide, ir jāveic plašākas apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm.
Pamatojums
Ņemot vērā ietekmi, kādu pasta pakalpojumu nozarē varētu radīt pilnīga tirgus atvēršana, Komisijai ir jāveic vispusīgs pētījums par liberalizācijas ietekmi uz nodarbinātību, sociālo un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 5 8. APSVĒRUMS
(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem.	(8) Lai gan uzskata, ka atbilstoši perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem, nav sniegts pietiekams pamatojums noteikumu noturīgai garantijai saistībā ar vispārējiem pakalpojumiem, kuri ir reāls spēks sociālai un teritoriālai kohēzijai.
Pamatojums
Komisijai ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, kā vispārējie pakalpojumi tiks finansēti un uzturēti nākotnē, atsakoties no rezervētajiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 6 9. APSVĒRUMS
(9) Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Turklāt dalībvalstis var izmantot iespējas, ko sniedz transponēšanas periods, kā arī ievērojamo laiku, ko prasa efektīvas konkurences ieviešana, lai pēc vajadzības turpinātu vispārējo pakalpojumu sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju.	(9) Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi iespēju vispārējo pakalpojumu sniedzējiem veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi, taču ilgtermiņa dzīvotspēja pilnīgi atvērta tirgus apstākļos vēl nav garantēta.
Grozījums Nr. 7 10. APSVĒRUMS
(10) Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt 2009. gada 1. janvāri kā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu.	(10) Lai gan perspektīvas pētījums ir mēģinājums parādīt, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam, šajā novērtējumā nav ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība radīt jaunas un labākas darbavietas un nodrošināt efektīvus un pieejamus vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus visiem lietotājiem. Tādēļ būtu lietderīgāk atlikt 2009. gada 1. janvāri kā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu uz vēlāku laiku.
Pamatojums
Ir jāatliek tirgus pilnīga atvēršana līdz brīdim, kad Komisija būs veikusi jaunu izpēti saistībā ar finansēšanu un nodarbinātību.
Grozījums Nr. 8 12. APSVĒRUMS
(12) Pilnīga tirgus atvēršana palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu; tā turpinās sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē.	(12) Pilnīga tirgus atvēršana ne tikai palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu, bet tai ir arī jāturpina sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un jāatvieglina jaunu darbavietu radīšana citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē. Ir svarīgi arī nepasliktināt darba apstākļus un neignorēt nozares kolektīvos nolīgumus, jo tie ir efektīvi drošības līdzekļi pret strauju lejupslīdi. Pretstatā citām komunikāciju nozarēm darbaspēka izmaksas ir aptuveni 80 % no operatoru izmaksām un iestādes īpašniekiem ir noteiktas nemainīgas izmaksas.
Pamatojums
Tikai nozares kolektīvie nolīgumi var garantēt kvalitatīvus darba apstākļus, ievērojot nozares specifiku.
Grozījums Nr. 9 13. APSVĒRUMS
(13) Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.	(13) Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Turpmākas tirgus atvēršanas labumguvēji jo īpaši būs patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi gan kā pasta nosūtītāji, gan kā tā saņēmēji, ieviešot kvalitātes uzlabojumus, lielāku izvēli, secīgus cenu samazinājumus, novatoriskus pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļus.
Pamatojums
Jāuzsver patērētājiem sniegtās īpašās priekšrocības. Jo īpaši, ņemot vērā, ka patērētāju nosūtītais pasts veido tikai nelielu daļu no kopējiem pasta sūtījumiem (apmēram 10 %), salīdzinot ar pārējo pasta daļu, ko nosūta uzņēmumi, patērētāji gūs labumu gan no nosūtīšanas, gan saņemšanas (ko bieži vien patērētāji apmaksā tieši, piemēram, darījumi ar kontu, elektroniskie pirkumi, vai netieši).
Grozījums Nr. 10 14. APSVĒRUMS
(14) Līdzāspastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu.	(14) Līdzāspastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu. Vienlaikus dalībvalstīm ir jāparedz un jāīsteno atbilstīgas sankcijas par pakalpojumu sniedzēju veiktu spekulāciju, konkurences ierobežošanu, diskrimināciju utt., no kā cieš lietotāji.
Grozījums Nr. 11 14.A APSVĒRUMS (jauns)
	(14 a) Šajā direktīvā paredzētie vispārējie pakalpojumi garantē vienu savākšanas un vienu piegādes reizi ikvienas fiziskas vai juridiskas personas mājās vai telpās katru darba dienu, pat nomaļos vai reti apdzīvotos rajonos.
Pamatojums
Ir skaidri jānosaka, ka ar šo direktīvu garantē pasta pakalpojumu sniegšanu piecas dienas nedēļā nomaļos vai reti apdzīvotos rajonos.
Grozījums Nr. 12 17. APSVĒRUMS
(17) Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un nolūkā pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi pārtraukt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu.	(17) Ņemot vērā atbilstīgu risinājumu trūkumu saistībā ar vispārējā pakalpojuma finansēšanu, ir saprātīgi saglabāt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu, līdz laikam, kad jauni pētījumi sniegs pamatojumu par jaunu un labāku darbavietu radīšanu, kā arī par avotiem vispārējo pakalpojumu finansēšanai, ievērojot to labu kvalitāti un pieejamību.
Pamatojums
No ieteiktajiem Komisijas priekšlikumiem, iespējams, viskonkrētākais ir priekšlikums par dalībvalstu subsīdijām, taču tas varētu izraisīt būtisku spiedienu uz valstu budžetu. Tāpēc ir nepieciešams pārbaudīt citu avotu efektivitāti, pirms tiek pārtraukti rezervētie pakalpojumi.
Grozījums Nr. 13 18. APSVĒRUMS
(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram, pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai.	(18) Lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas, dalībvalstīm arī turpmāk būs nepieciešams finansējums, izmantojot rezervētos pakalpojumus un īpašās tiesības. Tādēļ ir lietderīgi izteikt apmierinošus priekšlikumus par to, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, kad tirgus būs pilnībā atvērts, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un izmaksu sadalījumi pakalpojumu sniedzēju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos saglabājas kā praksē pierādījies efektīvs risinājums. Turklāt monopoltiesību iespējamo atcelšanu nevar aizstāt ar hipotekāras finansēšanas mehānismiem, jo vēl ir jāpierāda to noturība un spēja nodrošināt ilgtspējīgus vispārējos pakalpojumus.
Pamatojums
Šajā daļā Komisija darbojas pretēji loģikai, jo par mērķi tiek izvirzīta vispārējo pakalpojumu piemērošana tirgus atvēršanai, lai gan tam jābūt otrādi. Nav pieņemams, ka lietotājiem ir jāsedz vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas, uzliekot viņiem maksu, lai gan patlaban lietotājiem netiek prasīti nekādi īpaši maksājumi par rezervētajiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 14 19. APSVĒRUMS
(19) Lai noteiktu, kuriem uzņēmumiem būtu jāveic iemaksas kompensāciju fondos, dalībvalstīm jāapsver, vai attiecīgo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā to raksturojumu, tostarp pievienotās vērtības elementus un paredzēto izmantošanu, no lietotāju viedokļa var uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus. Lai pakalpojumus varētu uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus, tiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums. Lai, nosakot šo uzņēmumu ieguldījumu dalībvalstī sniegto vispārējo pakalpojumu izmaksu segšanā, ievērotu proporcionalitātes principu, dalībvalstīm jāizmanto tādi pārskatāmi un nediskriminējoši kritēriji kā šo uzņēmumu ieguldījums darbībās, kas šajā dalībvalstī ir vispārējo pakalpojumu jomā.	svītrots
Grozījums Nr. 15 20. APSVĒRUMS
(20) Visiem finansēšanas mehānismiem jāturpina piemērot Direktīvā 97/67/EK paredzēto pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, un visi lēmumi šajā jomā jāpieņem, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, valsts regulatīvajai iestādei uzņemoties atbildību, jāaprēķina, no izraudzītā uzņēmuma, kas pilda vispārējo pakalpojumu pienākumu, tīrajām izmaksām atņemot izraudzītā uzņēmuma tīrās izmaksas, kurās nav iekļautas vispārējo pakalpojumu pienākumu pildīšanas izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstīgos elementus, tostarp tirgus ieguvumu, kas rodas uzņēmumam, kurš izraudzīts vispārējo pakalpojumu sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes iniciatīvas.	svītrots
Pamatojums
Šajā daļā Komisija darbojas pretēji loģikai, jo par mērķi tiek izvirzīta vispārējo pakalpojumu piemērošana tirgus atvēršanai, lai gan tam jābūt otrādi.
Grozījums Nr. 16 21. APSVĒRUMS
(21) Ir jāatļauj dalībvalstīm piešķirt atļaujas un individuālas licences pamatoti un proporcionāli paredzētajam mērķim. Tomēr, kā uzsvērts trešajā ziņojumā par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu, šķiet, ka nolūkā mazināt nepamatotus pakalpojumu nodrošinājuma traucēkļus iekšējā tirgū ir vajadzīga piemērojamo nosacījumu turpmāka saskaņošana. Šajā kontekstā dalībvalstis var, piemēram, ļaut uzņēmumiem izvēlēties vai nu uzņemties pienākumu sniegt kādu pakalpojumu, vai arī veikt finansiālu ieguldījumu, lai segtu izmaksas par šo pakalpojumu, ko sniedz cits uzņēmums, bet vairs nav vienlaicīgi pieļaujama prasība piedalīties izmaksu sadales mehānismos un prasība pildīt vispārējo pakalpojumu vai kvalitātes saistības, kas paredzētas, lai kalpotu vienam un tam pašam mērķim. Tāpat ir lietderīgi paskaidrot, ka daži atļauju un licenču piešķiršanas noteikumi nav attiecināmi uz izraudzītiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.	svītrots
Pamatojums
Tāds pats kā iepriekšējais.
Grozījums Nr. 17 24. APSVĒRUMS
(24) Brīvas konkurences apstākļos gan vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara labā, gan lai ierobežotu tirgus darbības traucējumus, ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus.	(24) Pieaugošas konkurences apstākļos gan vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara labā, gan lai ierobežotu tirgus darbības traucējumus, ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz korespondences sūtījumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus.
Grozījums Nr. 18 25. APSVĒRUMS
(25) Ņemot vērā katras valsts īpatnības, kas nosaka vadošo vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības nosacījumu regulējumu brīvas konkurences apstākļos, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm brīvi lemt par šķērssubsīdiju labāko pārraudzības veidu.	svītrots
Pamatojums
Skatīt grozījumu 1. panta 14. punkta (d) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 19 34. APSVĒRUMS
(34) Lai Eiropas Parlamentu un Padomi pastāvīgi informētu par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai regulāri jāsniedz minētajām institūcijām ziņojumi par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.	(34) Lai Eiropas Parlamentu un Padomi pastāvīgi informētu par sasniegtajiem rezultātiem pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē, Komisijai regulāri jāsniedz minētajām institūcijām ziņojumi par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.
Pamatojums
Tāds pats kā iepriekšējais.
Grozījums Nr. 20 34.A APSVĒRUMS (jauns)
	(34 a) Dalībvalstis jautājumu par darba apstākļiem pasta nozarē risina atšķirīgos veidos. Lai gan saskaņā ar Direktīvas 97/67/EK 23. pantu Komisijai tās ziņojumā ir jāsniedz informācija par sociālajiem un nodarbinātības aspektiem, ar šo direktīvu neparedz iejaukties dalībvalstu kompetencē nodrošināt nozarē augstas kvalitātes darbavietas. Dalībvalstis var veikt pasākumus, lai pasta pakalpojumu nozarē nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus. Šādus pasākumus jo īpaši var īstenot, slēdzot koplīgumus vai nosakot minimālās darba algas, vai paredzot licencēšanas kārtību.
Pamatojums
Ņemot vērā, cik svarīga pasta pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem ir darba apstākļu kvalitāte, un, lai novērstu būtisku darba apstākļu pasliktināšanos, ir jāuzsver, ka šī direktīva neattur dalībvalstis aktīvi reglamentēt un nodrošināt darba apstākļus, tostarp tos, kas attiecībā uz pasta pakalpojumu nozares darbiniekiem ir paredzēti valsts tiesību aktos. Turklāt skaidri jānorāda, ka 23. pantā minētais norādījums par sociālo un nodarbinātības modeļu iekļaušanu Komisijas ziņojumā nerada Kopienas mēroga kompetenci konkrētajā nozarē.
Grozījums Nr. 21 35. APSVĒRUMS
(35) Lai apstiprinātu nozari reglamentējošos noteikumus, Direktīvas 97/67/EK beigu termiņš jāsvītro.	(35) Atbilstīgi Direktīvai 2002/39/EK, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK, Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim ir jāveic jauns pētījums par tirgus izveides kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi uz nodarbinātību nozarē, kā arī jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, kā tiks finansēti turpmākie vispārējie pakalpojumi katrā no 27 dalībvalstīm. Izmantojot pētījuma secinājumus, Komisijai jāierosina jauns termiņš pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgai izveidei vai jānosaka citi alternatīvi pasākumi. Tādējādi Direktīvas 97/67/EK beigu termiņš ir jāatliek uz vēlāku laiku.
Pamatojums
Direktīvas 2002/39/EK 1. panta 1. punktā, ar ko groza Direktīvas 97/67/EK 7. panta 3. punktu, noteikts, ka Komisijai jāpabeidz perspektīvas pētījums, kurā novērtē pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekmi uz vispārējiem pakalpojumiem, un tikai pamatojoties uz pētījuma secinājumiem, Komisija lemj par pasta iekšējā tirgus pilnīgu izveidi vai, „ņemot vērā pētījuma rezultātus, noteic attiecīgu alternatīvu pasākumu”. Pētījums ir pabeigts, taču Komisija ir izdarījusi secinājumus, nenovērtējot tirgus izveides ietekmi uz katru no 27 dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 22 1. PANTA, 1. PUNKTS 1. panta 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
(1) Direktīvas 1. panta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:	svītrots
,,- pasta pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem,”
Grozījums Nr. 23 1. PANTA, 2. PUNKTA, (A) APAKŠPUNKTS 2. panta 6. punkts (Direktīva 97/67/EK)
(a) 6. punktu aizstāj ar šādu:	svītrots
„6. Pasta sūtījums ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Pie šādiem sūtījumiem bez korespondences pieder arī, piemēram, grāmatas, katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.”
Grozījums Nr. 24 1. PANTA, 2. PUNKTA, (B) APAKŠPUNKTS 2. panta 8. punkts (Direktīva 97/67/EK)
(b) 8. punktu svītro;	svītrots
Pamatojums
Ir jāpatur definīcija, jo rezervētie pakalpojumi ir jāuztur spēkā, un 7. panta grozījums saglabā atsauci un nosacījumus, ko piemēro tiešajiem pasta sūtījumiem.
Grozījums Nr. 25 1. PANTA 2.BA PUNKTS (jauns) 2. panta 19. punkta 1. daļa (Direktīva 97/67/EK)
	(ba) Direktīvas 1. panta 19. punktu aizstāj ar šādu:
	(19) „pamatprasības” ir vispārīgi ekonomiski nenosacīti apsvērumi, kas var rosināt kādu dalībvalsti ieviest nosacījumus attiecībā uz pasta pakalpojumu sniegšanu. Šie apsvērumi ir korespondences noslēpums, tīkla drošība, ciktāl tā saistīta ar bīstamu kravu pārvadāšanu, un, ja ir pamatojums, tad arī datu aizsardzība, vides aizsardzība, reģionālā plānošana un pienācīgi darba apstākļi.
Pamatojums
Ir jāuzsver, ka šī direktīva neattur dalībvalstis aktīvi reglamentēt un nodrošināt darba apstākļus, tostarp tos, kas attiecībā uz pasta pakalpojumu nozares darbiniekiem ir paredzēti valsts tiesību aktos. Ar šo grozījumu dalībvalstīm atļauj saglabāt vai ieviest noteikumus par pienācīgiem darba apstākļiem pasta pakalpojumu nozarē saistībā ar licencēšanas kārtību.
Grozījums Nr. 26 1. PANTA, 2. PUNKTA, (C) APAKŠPUNKTS 2. panta 20. punkts (Direktīva 97/67/EK)
(c) pievieno šādu punktu: „20. Vienas vienības tarifa pakalpojumi ir pasta pakalpojumi, kuru tarifi ir noteikti par atsevišķu pasta sūtījumu pārvadāšanu saskaņā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem.”	svītrots
Pamatojums
Ja pieņems iepriekšējo grozījumu, šis Komisijas ierosinātais teksts kļūs nevajadzīgs.
Grozījums Nr. 27 1. PANTA, 3. PUNKTS 3. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļa (Direktīva 97/67/EK)
(3) Direktīvas 3. panta 3. punkta pirmās daļas ievadaļu aizstāj ar šādu:	svītrots
,,Tās veic pasākumus, lai, izņemot apstākļus vai ģeogrāfiskus nosacījumus, ko valsts regulatīvās iestādes atzīst par izņēmumu, katru darbdienu un ne mazāk kā piecas dienas nedēļā garantētu šādus vispārējos pakalpojumus un lai nodrošinātu, ka tie ietver vismaz:”.
Pamatojums
Ja ir jāuztur spēkā rezervētie pakalpojumi, tad ir jāsaglabā šīs daļas atsauce uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem).
Grozījums Nr. 28 1. PANTA, 4. PUNKTS 4. pants (Direktīva 97/67/EK)
(4) Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:	svītrots
,,4. pants
1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.
2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.
Pamatojums
Ja ir jāuztur spēkā rezervētie pakalpojumi, tad ir jāsaglabā šīs daļas atsauce uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem).
Grozījums Nr. 29 1. PANTA 4.A PUNKTS (jauns) 4. panta 1.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	(4a) 4. pantā tiek pievienota šāda rindkopa: 1.a Dalībvalstis var prasīt izraudzītajam operatoram, lai tas iepriekš pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam piedāvā tādas pašas tiesības, kādas tas būtu baudījis, ja uzņēmuma nodošana būtu notikusi Padomes Direktīvas 77/187/EEK nozīmē1. Kompetentā iestāde reģistrē personālu un sniedz detalizētu informāciju par tā līgumtiesībām.
	1 Padomes 1977. gada 14. februāra Direktīva 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 61, 5.3.77., 26. lpp.).
Or. en
Pamatojums
Šis grozījums nodrošina darba ņēmēju aizsardzību, ja vispārējo pakalpojumu sniegšana tiek nodota citam pakalpojumu sniedzējam atbilstīgi atklātai procedūrai (4. pants). Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi un Komisijas skaidrojošo paziņojumu par iespējām integrēt sociālos apsvērumus publiskā iepirkumā (FAQ,15/10/2001), procedūrām, kuras līdzīgas 4. pantā minētajām, jābūt tieši tādai ietekmei uz darba ņēmējiem kā klasiskajos uzņēmumu nodošanas gadījumos. Grozījums ievieš juridisku skaidrību un paskaidro regulas priekšlikumā, kā dalībvalstīm jārīkojas attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem izvirzāmām prasībām un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdeņiem (9. pants).
Grozījums Nr. 30 1. PANTA 6. PUNKTS 6. pants (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, no vispārējo pakalpojumu sniedzēja (-iem) regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.
Dalībvalstis informē Komisiju par to, kā tās nodrošina saskaņā ar šā panta pirmo daļu publiskojamās informācijas pieejamību.	Dalībvalstis informē Komisiju par to, kā tās nodrošina saskaņā ar šā panta pirmo daļu publiskojamās informācijas pieejamību.
Pamatojums
Ja ir jāuztur spēkā rezervētie pakalpojumi, tad ir jāsaglabā šīs daļas atsauce uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem).
Grozījums Nr. 31 1. PANTA 7. PUNKTS 3. nodaļa, virsraksts (Direktīva 97/67/EK)
(7) Direktīvas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:	svītrots
3. NODAĻA
Vispārējo pakalpojumu finansēšana”
Pamatojums
Komisijai ir jāveic jauns pētījums par vispārējo pakalpojumu finansēšanu.
Grozījums Nr. 32 1. PANTA 8. PUNKTS 7. pants (Direktīva 97/67/EK)
1. Sākot no 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.	1. Ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu uzturēšanu, dalībvalstis drīkst turpināt pakalpojumu rezervēšanu vispārējo pakalpojumu sniedzējam ( -iem). Minētos pakalpojumus ierobežo ar iekšzemes korespondences sūtījumu un ienākošās pārrobežu korespondences paātrinātu vai nepaātrinātu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi abos šeit turpmāk minētajos svara un cenas diapazonos. Svara ierobežojums no 2009. gada 1. janvāra arī turpmāk ir 50 grami. Šo svara ierobežojumu nepiemēro, ja cena pirmās svara grupas visātrākās piegādes kategorijas sūtījumam ir divarpus valsts tarifi vai augstāka.
	Attiecībā uz bezmaksas pasta pakalpojumiem, kas paredzēti neredzīgajiem vai daļēji neredzīgajiem, var pieļaut izņēmuma svara un cenas ierobežojumus.
	Ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu sniegšanu, jāparedz, ka var turpināt tiešā pasta rezervēšanu iepriekšminētajās svara un cenas robežās.
	Ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu sniegšanu, piemēram, kad daži pasta darbības sektori jau ir liberalizēti, vai tāpēc, ka dalībvalstī pasta pakalpojumiem ir īpatnības, var turpināt izejošā pārrobežu pasta rezervēšanu tajās pašās svara un cenas robežās.
2. Dalībvalstis var nodrošināt vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras.	2. Dokumentu apmaiņu nedrīkst rezervēt.
3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās var rīkoties šādi:	3. Komisijai jāpabeidz jauns perspektīvas pētījums, kurā novērtē, kā turpmāk tiks finansēti vispārējie pakalpojumi un kā uzturēs vai uzlabos nodarbinātību pasta nozarē, ņemot vērā kvalitātes un kvantitātes aspektu. Pamatojoties uz pētījuma secinājumiem, Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kam pēc vajadzības pievieno priekšlikumu par datumu, ko apstiprina par pilnīgi izveidota pasta iekšējā tirgus izveides termiņu, vai, ņemot vērā pētījuma rezultātus, nosaka attiecīgus alternatīvus pasākumus.
(a) izveidot mehānismus, kas paredz kompensēt iesaistītā(-o) uzņēmuma(-u) izmaksas ar valsts līdzekļiem;
(b) sadalīt vispārējo pakalpojumu saistību tīrās izmaksas starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.
4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Šādi ir atļauts finansēt tikai 3. pantā minētos pakalpojumus.
5. Veidojot kompensāciju fondus un nosakot 3. un 4. punktā minēto finanšu līdzekļu apmēru, dalībvalstis nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošanu. Saskaņā ar 3. un 4. punktu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi un pārbaudāmi kritēriji un šos lēmumus publisko”.
Pamatojums
Komisijai vispirms līdz 2009. gada beigām ir jāveic jauns pētījums, kurā precizēts, kā turpmāk tiks garantēti vispārējie pakalpojumi un uzlabots nodarbinātības līmenis un kvalitāte; tikai tad rezerves pakalpojumus var pilnībā atvērt tirgus apstākļiem. Līdz tam ir jāsaglabā status quo rezervētiem pakalpojumiem 50 g robežās, paturot privileģētu finansēšanas avotu.
Grozījums Nr. 33 1. PANTA 8.A PUNKTS (jauns) 8. pants (Direktīva 97/67/EK)
	(8.a) Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:
	8. pants
	„Šīs direktīvas 7. panta noteikumi neskar dalībvalstu tiesības:
	– noteikt īpašus, vispārējo pakalpojumu sniegšanai piemērojamus kritērijus saskaņā ar objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu;
	– organizēt pastkastīšu izvietošanu uz valsts automaģistrālēm, pastmarku izlaidi un ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem kā vispārējo pakalpojumu izmanto tiesas vai administratīvās procedūrās.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jāļauj paredzēt īpašus noteikumus, kas vispārējo pakalpojumu sniedzējiem atvieglina efektīvi nodrošināt vispārējo pakalpojumu sniegšanu. Vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbību atvieglina dalībvalstu dažādu tiesību aktu atsevišķi īpašie noteikumi (piemēram, attiecībā uz tiesību aktiem transporta jomā ir paredzēti izņēmumi noteikumos par aizliegumu kravas automobiļiem svētdienās uzbraukt uz prāmja), ar kuriem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vispārējo pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar attiecīgajās dalībvalstīs paredzētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 34 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
1. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem nepieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest vispārīgas atļaujas, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.	1. Attiecībā uz nerezervētajiem pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem nepieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest vispārīgas atļaujas, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.
Pamatojums
Ar 1. punkta grozījumu ir paredzēts atjaunot Direktīvas oriģinālo tekstu.
Grozījums Nr. 35 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 1. apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus.	2. Attiecībā uz nerezervētajiem pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus.
Pamatojums
Ar 2. punkta grozījumu ir paredzēts atjaunot Direktīvas oriģinālo tekstu.
Grozījums Nr. 36 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2. apakšpunkts 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,	– citu starpā noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi; ja šīs prasības ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem un ir paredzētas konkursa uzaicinājumā vai specifikācijās, tās jo īpaši var attiekties uz sociāliem un ekoloģiskiem apsvērumiem,
Pamatojums
Ar šo grozījumu nodrošina juridisko noteiktību un atbilstību ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, jo tas atbilst 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (38. pants).
Grozījums Nr. 37 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2. apakšpunkta 3. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– pēc vajadzības noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.	svītrots
Pamatojums
Ar 2. punkta grozījumu ir paredzēts atjaunot Direktīvas oriģinālo tekstu.
Grozījums Nr. 38 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2. apakšpunkts 3.a ievilkums (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	– noteikt pienākumu piedāvāt pakalpojumu sniegšanā iepriekš iesaistītajam personālam tādas pašas tiesības, kādas tas būtu baudījis, ja uzņēmuma nodošana būtu notikusi Padomes Direktīvas 77/187/EEK nozīmē. Kompetentā iestāde reģistrē personālu un sniedz detalizētu informāciju par tā līgumtiesībām.
Pamatojums
Šis grozījums saskan ar 4. panta pirmo iestarpinājumu, un tā mērķis ir paplašināt darbinieku tiesību aizsardzību situācijā, kad licenciāti ir pakļauti vienam un tam pašam vispārējo pakalpojumu operatoram. Var izveidoties tāda pati situācija, kāda rodas vispārējo pakalpojumu sniedzēja izraudzīšanās gadījumā, t.i., iepriekšējā vispārējo pakalpojumu sniedzēja darbības pārtraukšana/tirgus segmenta likvidēšana, lai palielinātu licenciāta peļņu. Arī šajā gadījumā jānodrošina tāda pati aizsardzība pret darbinieku tiesību iespējamo aizskārumu.
Grozījums Nr. 39 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 3. apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)
Izņemot gadījumus, kad atļauju piešķir uzņēmumiem, kas saskaņā ar 4. pantu ir izraudzīti vispārējo pakalpojumu sniedzēji, atļaujas nedrīkst:	svītrots
– būt ierobežotas skaita ziņā;
– paredzēt pakalpojumu sniedzējiem vispārējo pakalpojumu saistības un vienlaicīgi prasīt ieguldīt finanšu līdzekļus izmaksu sadales mehānismos, ja kvalitātes, pieejamības un izpildes prasības ir vienas un tās pašas,
– piemērot paralēlus nosacījumus, ko uzņēmumiem piemēro saskaņā ar citiem, ar nozari nesaistītiem valsts tiesību aktiem ,
– noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas nav saistīti ar šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi.
Pamatojums
Ar 2. punkta grozījumu ir paredzēts atjaunot Direktīvas oriģinālo tekstu.
Grozījums Nr. 40 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	2.a Šā panta 1. un 2. punktā minētie noteikumi neierobežo dalībvalstu kompetenci reglamentēt darba apstākļus. Dalībvalstis var veikt konkrētus pasākumus, lai pasta pakalpojumu nozarē nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus.
Pamatojums
Ir jāuzsver, ka šī direktīva neattur dalībvalstis aktīvi reglamentēt un nodrošināt darba apstākļus, tostarp tos, kas attiecībā uz pasta pakalpojumu nozares darbiniekiem ir paredzēti valsts tiesību aktos. Ar šo grozījumu dalībvalstīm atļauj saglabāt vai ieviest noteikumus par pienācīgiem darba apstākļiem pasta pakalpojumu nozarē saistībā ar licencēšanas kārtību.
Grozījums Nr. 41 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 3. punkts (Direktīva 97/67/EK)
3. Procedūras, saistības un prasības, kas minētas 1. un 2. punktā, ir pārredzamas, pieejamas, nediskriminējošas, proporcionālas, precīzas un skaidras, iepriekš publiskotas un pamatotas ar objektīviem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka pretendentiem dara zināmus pilnīga vai daļēja atļaujas atteikuma iemeslus, un nosaka pārsūdzēšanas procedūru.	3. Procedūras, saistības un prasības, kas minētas 1. un 2., un 2.a punktā, ir pārredzamas, pieejamas, nediskriminējošas, proporcionālas, precīzas un skaidras, iepriekš publiskotas un pamatotas ar objektīviem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka pretendentiem dara zināmus pilnīga vai daļēja atļaujas atteikuma iemeslus, un nosaka pārsūdzēšanas procedūru.
Or. en
Pamatojums
Ir jāuzsver, ka šī direktīva neattur dalībvalstis aktīvi reglamentēt un nodrošināt darba apstākļus, tostarp tos, kas attiecībā uz pasta pakalpojumu nozares darbiniekiem ir paredzēti valsts tiesību aktos. Ar šo grozījumu dalībvalstīm atļauj saglabāt vai ieviest noteikumus par pienācīgiem darba apstākļiem pasta pakalpojumu nozarē saistībā ar licencēšanas kārtību.
Grozījums Nr. 42 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 3.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	3.a Lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu nozares aizsardzību gadījumā, ja dalībvalsts konstatē, ka no saistībām, kas paredzētas šajā direktīvā, attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju izriet negodīgs finansiālais apgrūtinājums, tad tā var izveidot kompensāciju fondu, kuru šim nolūkam pārvalda struktūra, kas nav atkarīga no labuma guvēja vai guvējiem. Šajā gadījumā dalībvalsts var noteikt, ka par atļaujas piešķiršanu jāizdara finansiāls ieguldījums minētajā fondā. Attiecīgajai dalībvalstij, veidojot kompensācijas fondu un nosakot finansiālo ieguldījumu apmēru, jānodrošina caurskatāmības, nediskriminācijas un samērīguma principa ievērošana. Tā drīkst finansēt tikai 3. pantā noteiktos pakalpojumus.
Pamatojums
Jaunais 3.a punkts ir identisks pašreizējās direktīvas 4. punktam: kompensācijas fondi, kuri paredzēti 4. punktā, ir jāsaglabā līdz laikam, kamēr būs pabeigts jauns Komisijas pētījums par vispārējo pakalpojumu finansēšanu.
Grozījums Nr. 43 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 3.b punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	3.b Dalībvalstis var paredzēt tiešā pasta identifikācijas sistēmu, kas dod iespēju pārraudzīt šos pakalpojumus, ja tos liberalizē.
Pamatojums
Jaunais 3.b punkts ir identisks pašreizējās direktīvas 5. punktam: atsauce 5. punktā uz tiešo pastu ir jāsaglabā, jo tas ir rezervēto pakalpojumu daļa.
Grozījums Nr. 44 1. PANTA 11. PUNKTS 10. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
1. Eiropas Parlaments un Padome, lemjot par Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz Līguma 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņotu 9. pantā minētās procedūras, ar ko reglamentē pasta pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ievērojot komerciālus noteikumus.	1. Eiropas Parlaments un Padome, lemjot par Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz Līguma 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņotu 9. pantā minētās procedūras, ar ko reglamentē nerezervēto pasta pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ievērojot komerciālus noteikumus.
Pamatojums
Tā kā ir jāpatur rezervētie pakalpojumi, ir jāsaglabā noteiktā atšķirība starp rezervētajiem un nerezervētajiem pasta pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 45 1. PANTA 14. PUNKTS A APAKŠPUNKTS 12. panta 1. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest bezmaksas pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām,	– cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu pasta pakalpojumu pieejamību arī turpmāk, valsts pakalpojumus regulējošās iestādes kontrolē visus cenu paaugstinājumus, kas pārsniedz valsts patēriņa cenu indeksu. Dalībvalstis nodrošina bezmaksas pasta pakalpojumu sniegšanu pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām,
Grozījums Nr. 46 1. PANTA 14. PUNKTA, (B) APAKŠPUNKTS 12. panta 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
- cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām un jāsekmē efektivitāte; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju ir jāpiemēro vienots tarifs,	- cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka visā attiecīgās valsts teritorijā ir jāpiemēro vienots tarifs,
Pamatojums
Efektivitāte ir jāsekmē ar tādiem līdzekļiem kā personāla atbilstīga vadība, nodrošināta infrastruktūra un pakalpojumi, nevis ar tarifu palīdzību. Atsauce uz vienas vienības tarifu ir izņemta no šā atzinuma projekta (sk. 17. grozījumu).
Grozījums Nr. 47 1. PANTA 14. PUNKTA, (D) APAKŠPUNKTS 12. panta 6. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
(d) sesto ievilkumu svītro.	svītrots
Pamatojums
Rezervēto pakalpojumu uzturēšana spēkā pasta pakalpojumu jomā attaisno pašreizējos noteikumus saistībā ar šķērssubsidēšanu Direktīvas 97/67/EK 12. panta 6. ievilkumā.
Grozījums Nr. 48 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās pilnīgi nošķir pakalpojumus un produktus, kas ir saistīti ar vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansiālo kompensāciju saņemšanu vai maksājumiem, no tiem pakalpojumiem un produktiem, kas ar kompensācijām nav saistīti. Šāda grāmatvedības uzskaites nošķiršana ļauj dalībvalstīm aprēķināt vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.	2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās nošķir uzskaiti par katru no pakalpojumiem rezervēto pakalpojumu jomā, no vienas puses, un nerezervēto pakalpojumu jomā, no otras puses. Uzskaitei nerezervēto pakalpojumu jomā ir pilnīgi jānošķir pakalpojumi, kas ietilpst vispārējos pakalpojumos, no tiem, kuri tajos neietilpst. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.
Pamatojums
Rezervēto pakalpojumu uzturēšana spēkā pasta pakalpojumu jomā attaisno pašreizējo tekstu Direktīvas 97/67/EK 14. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 49 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 3. punkts (Direktīva 97/67/EK)
3. Grāmatvedības uzskaites sistēmās, kas minētas 2. punktā, izmaksas, neskarot 4. punktu, sadala šādi:	3. Grāmatvedības uzskaites sistēmās, kas minētas 2. punktā, izmaksas, neskarot 4. punktu, katram no attiecīgajiem rezervētajiem un nerezervētajiem pakalpojumiem sadala šādi:
(a) izmaksas, ko var tieši attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem vai produktiem, tā arī attiecina;	(a) izmaksas, ko var tieši attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem, tā arī attiecina;
(b) kopējās izmaksas jeb izmaksas, ko nevar tieši attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem vai produktiem, sadala šādi:	(b) kopējās izmaksas jeb izmaksas, ko nevar tieši attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem vai produktiem, sadala šādi:
(i) ja iespējams, kopējās izmaksas sadala, pamatojoties uz pašu izmaksu izcelsmes tiešu analīzi;	(i) ja iespējams, kopējās izmaksas sadala, pamatojoties uz pašu izmaksu izcelsmes tiešu analīzi;
(ii) ja tieša analīze nav iespējama, sadala kopējo izmaksu kategorijas, pamatojoties uz netiešu saistību ar citām izmaksu kategorijām vai izmaksu kategoriju grupām, kurās ir iespējams tiešs attiecinājums vai sadalījums; netiešā saistība pamatojas uz salīdzināmām izmaksu struktūrām;	(ii) ja tieša analīze nav iespējama, sadala kopējo izmaksu kategorijas, pamatojoties uz netiešu saistību ar citām izmaksu kategorijām vai izmaksu kategoriju grupām, kurās ir iespējams tiešs attiecinājums vai sadalījums; netiešā saistība pamatojas uz salīdzināmām izmaksu struktūrām;
(iii) ja izmaksas nevar sadalīt ne tieši, ne netieši, izmaksu kategorijas sadala, pamatojoties uz vispārēju dalītāju, ko aprēķina pēc attiecības, kurā, no vienas puses, ir visi izdevumi, kas ir tieši vai netieši attiecināti uz katru vispārējo pakalpojumu vai tam iedalīti, un, no otras puses, izdevumi, kas ir attiecināti uz citiem pakalpojumiem vai tiem iedalīti.	(iii) ja izmaksas nevar sadalīt ne tieši, ne netieši, izmaksu kategorijas sadala, pamatojoties uz vispārēju dalītāju, ko aprēķina pēc attiecības, kurā, no vienas puses, ir visi izdevumi, kas ir tieši vai netieši attiecināti uz katru rezervēto pakalpojumu vai tam iedalīti, un, no otras puses, izdevumi, kas ir attiecināti uz citiem pakalpojumiem vai tiem iedalīti.
Pamatojums
Rezervēto pakalpojumu uzturēšana spēkā pasta pakalpojumu jomā attaisno pašreizējā teksta saglabāšanu Direktīvas 97/67/EK 14. panta 3. punkta ievaddaļā un 14. panta 3. punkta (iii) apakšpunktā. Atsauce uz vārdu „produkti” 3. punkta (a) apakšpunktā ir lieka, jo iepriekšminētajā grozījumā attiecīgais vārds Komisijas tekstā ir svītrots (t.i., 14. panta 2. punktā).
Grozījums Nr. 50 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 8. punkts (Direktīva 97/67/EK)
8. Ja kāda dalībvalsts nav izveidojusi nevienu no 7. pantā minētajiem atļautajiem vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas finansējuma mehānismiem un ja šīs valsts regulatīvā iestāde ir pārliecinājusies, ka neviens no attiecīgās dalībvalsts izraudzītajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nesaņem netiešu vai citādu valsts atbalstu un ka tirgū ir pilnībā efektīva konkurence, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var lemt par šā panta prasību nepiemērošanu. Valsts regulatīvā iestāde par šādiem lēmumiem iepriekš informē Komisiju.	8. Ja kāda dalībvalsts nav rezervējusi nevienu no pakalpojumiem, kas ir rezervējami saskaņā ar 7. pantu, un nav izveidojusi kompensācijas fondu vispārējo pakalpojumu sniegšanai, kā atļauts saskaņā ar 9. panta 4. punktu, un ja šīs valsts regulatīvā iestāde ir pārliecinājusies, ka neviens no attiecīgās dalībvalsts izraudzītajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nesaņem netiešu vai citādu valsts atbalstu un ka tirgū ir pilnībā efektīva konkurence, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var lemt par šā panta prasību nepiemērošanu. Valsts regulatīvā iestāde par šādiem lēmumiem iepriekš informē Komisiju.
Pamatojums
Tiek atjaunots Direktīvas 97/67/EK teksts, taču saglabāts arī Komisijas ieteiktais teksts „un ka tirgū ir pilnībā efektīva konkurence”, jo jāņem vērā situācija valstīs, kur jau ir notikusi pilnīga tirgus liberalizācija vai kur tā varētu notikt tuvākā nākotnē.
Grozījums Nr. 51 1. PANTA 16. PUNKTS 19. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).	Dalībvalstis nodrošina, ka vispārējo pakalpojumu sniedzējs(-i) un uzņēmumi, kas sniedz citus pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).
Pamatojums
Grozījumā ņemts vērā tas, ka saglabājas rezervētie pakalpojumi. Sūdzību izskatīšanas procedūrām jābūt pieejamām kā vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem), tā uzņēmumiem, kas sniedz citus pasta pakalpojumus.
Grozījums Nr. 52 1. PANTA 16. PUNKTS 19. panta 4. punkts (Direktīva 97/67/EK)
Neskarot citas iespējas pārsūdzēt vai saņemt atlīdzību saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības uzņēmumiem, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var griezties valsts kompetentajās iestādēs.	Neskarot citas iespējas pārsūdzēt vai saņemt atlīdzību saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem) vai uzņēmumiem, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var griezties valsts kompetentajās iestādēs.
Pamatojums
Grozījumā ņemts vērā tas, ka saglabājas rezervētie pakalpojumi. Pārsūdzēšanas procedūrām vai citām iespējām saņemt atlīdzību ir jābūt pieejamām, ja sūdzības vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem) vai uzņēmumiem, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, nav izšķirtas apmierinoši.
Grozījums Nr. 53 1. PANTA 21. PUNKTS 23. pants (Direktīva 97/67/EK)
Katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	Neskarot 7. pantu, katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Šajā pantā minētie ziņojumi neierobežo perspektīvas pētījumu un to ziņojumu, kas Komisijai jāsagatavo saskaņā ar 7. pantu.
Grozījums Nr. 54 1. PANTA 21.A PUNKTS (jauns) 23.a pants (jauns) (Direktīva 97/67/EEK)
	(21.a) Iekļauj šādu 23.a pantu:
	23.a pants
	Šīs direktīvas noteikumi neierobežo dalībvalstu kompetenci darba tiesību jomā, tostarp attiecībā uz jebkādām tādām tiesību normām vai līguma noteikumiem par darbā pieņemšanas nosacījumiem, darba apstākļiem, drošību un veselības aizsardzību darbā un darba devēju un darba ņēmēju attiecībām, kurus dalībvalstis piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem un atbilstīgi Kopienas tiesībām. Tādējādi dalībvalstis var veikt pasākumus, lai pasta pakalpojumu nozarē nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus.
Pamatojums
Ņemot vērā, cik svarīga pasta pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem ir darba apstākļu kvalitāte, un, lai novērstu būtisku darba apstākļu pasliktināšanos, ir jāuzsver, ka šī direktīva neattur dalībvalstis aktīvi reglamentēt un nodrošināt darba apstākļus, tostarp tos, kas attiecībā uz pasta pakalpojumu nozares darbiniekiem ir paredzēti valsts tiesību aktos. Turklāt skaidri jānorāda, ka 23. pantā minētais norādījums par sociālo un nodarbinātības modeļu iekļaušanu Komisijas ziņojumā nerada Kopienas mēroga kompetenci konkrētajā nozarē.
Grozījums Nr. 55 1. PANTA 22. PUNKTS 26. pants (Direktīva 97/67/EK)
(22) Direktīvas 26. pantu svītro.	svītrots
Pamatojums
Neskarot liberālākus pasākumus, ko dalībvalstis uztur vai ievieš saskaņā ar 26. pantu, un ņemot vērā, ka obligātā pilnīgā tirgus liberalizācija ir atlikta uz vēlāku laiku, ir lietderīgi saglabāt šo pantu.
Grozījums Nr. 56 1. PANTA 23. PUNKTS 27. pants (Direktīva 97/67/EK)
(23) Direktīvas 27. pantu svītro.	(23) Direktīvas 27. pantu aizstāj ar šādu:
	„27. pants
	Šīs direktīvas noteikumus, izņemot 26. pantu, piemēro līdz 2011. gada 31. decembrim, ja saskaņā ar 7. panta 3. punktu nav nolemts citādi. Šis datums neattiecas uz 9. pantā noteiktajām atļaujas piešķiršanas procedūrām.”
Pamatojums
Neskarot liberālākus pasākumus, ko dalībvalstis uztur vai ievieš saskaņā ar 26. pantu, un ņemot vērā, ka obligātā pilnīgā tirgus liberalizācija ir atlikta uz vēlāku laiku, ir lietderīgi saglabāt šo pantu. Jaunais termiņa beigu datums paredz laika posmu, kurā Komisijai jāveic perspektīvas pētījums un jāiesniedz ziņojums par tā rezultātiem, un Eiropas Parlamentam un Padomei jāpieņem lēmums par pasta nozares pilnīgu liberalizāciju, kas ir identisks oriģinālajā direktīvā ietvertajam lēmumam.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide
Atsauces	COM(2006)0594 - C6-0354/2006 - 2006/0196(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 14.11.2006
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Stephen Hughes 22.11.2006
Izskatīšana komitejā	1.3.2007		11.4.2007
Pieņemšanas datums	12.4.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	27 15 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Andersson, Alexandru Athanasiu, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Thomas Mann, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Mary Lou McDonald, Csaba Őry, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean Marie Beaupuy, Udo Bullmann, Françoise Castex, Marian Harkin, Richard Howitt, Dieter-Lebrecht Koch, Sepp Kusstatscher, Peter Liese, Dimitrios Papadimoulis, Georgios Toussas, Anja Weisgerber, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ambroise Guellec, Ingeborg Gräßle

• [1]  OV vēl nav publicēts.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (8.5.2007)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
(COM(2006)0594 – C6‑0354/2006 – 2006/0196(COD))

Atzinumu sagatavoja: Hannes Swoboda

ĪSS PAMATOJUMS

1. Pašreizējā tiesiskā kārtība, kad pasta pakalpojumu jomā ir paredzētas ekskluzīvas un īpašas tiesības daudziem pilsoņiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ir piemērots risinājums, lai nodrošinātu augsta līmeņa pasta pakalpojumus. Ja liberalizācija tiks turpināta, tas jādara uzmanīgi un tikai pēc pilnīgas sagatavošanās valstu līmenī un ES Komisijas vadībā. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka pasta pakalpojumu standartu līmenis ir jāsaglabā, nepieļaujot negatīvas pārmaiņas, kas ietekmētu patērētājus. Augsti pasta pakalpojumu standarti ir būtiski jebkurai ekonomikas un sabiedriskai darbībai iekšējā tirgū. Atzinuma sagatavotājs atbalsta, no vienas puses, vispārējo pasta pakalpojumu nodrošināšanu un pozitīvu attīstību un, no otras puses, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, tostarp to ātrumu un uzticamību. Ir nepieciešams nodrošināt vislabākos un visizdevīgākos pasta pakalpojumus pilsoņiem un uzņēmumiem visā Eiropā.

2. Atzinuma sagatavotājs tomēr uzskata, ka dažas dalībvalstis, it īpaši tās, kas nesen pievienojās ES, vēl nav pilnībā sagatavojušās atvērt pasta pakalpojumu tirgu 2009. gadā šī jautājuma sarežģītības dēļ, tas ir, tādēļ, ka šā jautājuma risināšana ir saistīta ar tirgus, sociāliem, kohēzijas un nodarbinātības aspektiem, kā arī būtiskām ģeogrāfiskām, tirgus un ar patērētājiem saistītām atšķirībām. Tādēļ direktīvas priekšlikumā paredzētais termiņš (2009. gads) nav atbilstošs. Atzinuma sagatavotājs iesaka atlikt pilnīgu pasta pakalpojumu tirgus liberalizāciju līdz 2011. gada 1. janvārim. Pareizāk ir uz diviem gadiem atlikt direktīvas īstenošanu, nevis saglabāt ļoti saspringtu darba grafiku, radot risku, ka dažas dalībvalstis to nespēs ievērot un garantēt dzīvotspējīgus vispārējos pakalpojumus. Procesa palēnināšana dos vairāk laika labāk ieviest ieteiktās pārmaiņas un pielāgoties patērētāju un lietotāju vajadzībām.

Lai saglabātu augsta līmeņa vispārējos pakalpojumus un nodrošinātu, ka tie atbilst obligātajiem standartiem, atzinuma sagatavotājs iesaka, ka katrai dalībvalstij līdz 2008. gada 31. decembrim jāizstrādā detalizēts pētījums, kurā tiktu pilnībā aprakstīti vispārējie pakalpojumi. Detalizētajam plānam, ko iesniedz katra dalībvalsts, jābūt priekšnoteikumam pilnīgai pasta pakalpojumu tirgus atvēršanai. Tajā jāparedz pasākumi, ko dalībvalsts plāno veikt, kā dalībvalsts nodrošinās vispārējo pakalpojumu kontinuitāti, saglabājot pakalpojumu kvalitāti, un kā tiks finansēta vispārējo pakalpojumu prasību izpilde. Katrai dalībvalstij arī jāiesniedz plāns ar restrukturizācijas pasākumiem pašreizējo pasta pakalpojumu sniedzēju darbinieku nodarbinātības veicināšanai pēc pilnīgas liberalizācijas.

Komisijas priekšlikums dalībvalstīm dod iespēju izvēlēties līdzekļus, kā finansēt vispārējo pakalpojumu saistību izpildi. Dalībvalstīm jālemj, kurš no šiem modeļiem vislabāk atbilst to vajadzībām: valsts atbalsts, valsts iepirkums, kompensāciju fonds vai izmaksu dalīšana. Dalībvalstu pētījumos sīki jāizklāsta un jāpamato attiecīgā Komisijas piedāvātā modeļa izvēle un citi finansiālie pasākumi saskaņā ar EK tiesību aktiem.

Pamatojoties uz valstu plāniem un ņemot vērā pasta pakalpojumu tirgus situāciju dalībvalstī, kurā tirgus jau ir atvērts, Komisija veiks pētījumu, kurā novērtēs ietekmi, ko radīs pasta pakalpojuma iekšējā tirgus izveides pabeigšana līdz 2011. gadam. Komisijai arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai 2011. gads ir atbilstošs termiņš pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgai izveidei. Ja šis termiņš nav atbilstošs, Komisijai kopā ar ziņojumu jāiesniedz attiecīgs tiesību akta priekšlikums.

3. Individuālie patērētāji un MVU ir visjutīgākais segments saistībā ar tirgus spēku ietekmi; tādēļ ir svarīgi attiecībā uz tiem noteikt drošības klauzulu, piemēram, par vienotas tarifu sistēmas uzturēšanu. Ir nepieciešams, ka dalībvalstis nodrošina tādus vispārējo pakalpojumu saistību garantētus pasta izdevumus, kurus var atļauties. Ir arī nepieciešams, ka dalībvalstis individuālo patērētāju interesēs īpaši svarīgiem sūtījumiem uztur vienotus tarifus, kas nemainītos atkarībā no attāluma līdz adresātam. Vienotu tarifu uzturēšana veicina sabiedrības un ekonomikas kohēziju. Ir būtiski, lai ar atvērtā pasta pakalpojumu tirgus izveides pārmaiņām netiktu negatīvi ietekmēti lauku un nomaļie reģioni. Pasta sūtījumi jāsavāc un jānogādā uz šiem reģioniem bez traucējumiem.

4. Vispārējs pakalpojums ir pienākums un var būt slogs vispārējo pakalpojumu sniedzējiem; tādēļ nepieciešams atbilstoši strādāt, lai pilsoņiem nodrošinātu augsta līmeņa vispārējos pasta pakalpojumus. Dalībvalstīm ir arī būtiski izvēlēties labāko finansēšanas veidu, kas tām ir vispiemērotākais, tostarp kādu no tiem, ko Komisija piedāvā savā priekšlikumā, kā arī no citiem EK tiesību aktos paredzētiem finansēšanas veidiem.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3.A APSVĒRUMS (JAUNS)
	(3a) Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) pozitīvā loma uzsvērta Eirobarometra 2005. gada oktobra īpašajā aptaujā Nr. 219, kura apliecināja, ka pasta pakalpojumi ir vieni no visaugstāk vērtētajiem VTNP visā Eiropas Savienībā, ko apliecina 77 % respondentu apstiprinošas atbildes.
Pamatojums
Uzsvars jāliek uz ES pasta pakalpojumu izmantotāju vispārēju apmierinātību.
Grozījums Nr. 2 6. APSVĒRUMS
(6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām.	(6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām.
	Ņemot vērā dažreiz ļoti atšķirīgo attīstību dalībvalstīs attiecībā uz vispārējo pakalpojumu saistībām, Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju, izstrādājot pētījumu par turpmāko attīstību, galveno uzmanību vērst uz vispārējo pakalpojumu kvalitāti un piedāvāt vispārējo pakalpojumu definīciju, noteikt to jomu un atbilstīgu finansējumu.
Pamatojums
Ir jāņem vērā ļoti konkrētās prasības, kuras saistībā ar gaidāmo Komisijas pētījumu Eiropas Parlaments 2006. gada 2. februāra rezolūcijā par Pasta direktīvas piemērošanu izvirzīja Komisijai.
Grozījums Nr. 3 7. APSVĒRUMS
(7) Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.	(7) Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.
	Tomēr, lai pilnībā izprastu ietekmi, kādu uz nodarbinātību un sociālo un teritoriālo kohēziju varētu atstāt pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide, ir jāveic plašākas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.
Pamatojums
Ņemot vērā ietekmi, kādu pasta pakalpojumu nozarē varētu radīt pilnīga tirgus atvēršana, Komisijai jāveic vispusīgs pētījums par liberalizācijas ietekmi uz nodarbinātību, sociālo un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 4 8. APSVĒRUMS
(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem.	(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam nav iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, it īpaši attiecībā uz alternatīvo finansēšanas metožu attīstību, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem tām dalībvalstīm, kurās šāds finansējums joprojām ir nepieciešams.
Pamatojums
Rezervētie pakalpojumi nav jāizslēdz no vispārējo pakalpojumu saistību finansējuma, kamēr Komisija nav veikusi vispusīgu pētījumu par finansēšanas metodēm.
Grozījums Nr. 5 9. APSVĒRUMS
(9) Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Turklāt dalībvalstis var izmantot iespējas, ko sniedz transponēšanas periods, kā arī ievērojamo laiku, ko prasa efektīvas konkurences ieviešana, lai pēc vajadzības turpinātu vispārējo pakalpojumu sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju.	(9) Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Ņemot vērā nepieciešamo laiku, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un turpinātu vispārējo pakalpojumu sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju, dalībvalstis var izmantot iespējas, ko sniedz iekšējā tirgus pilnīgas izveides termiņa atlikšana.
	Tā kā šis process ir sarežģīts — tam ir tirgus, sociālais, kohēzijas un nodarbinātības aspekts un tajā jārisina arī jautājumi saistībā ar nozīmīgām ģeogrāfiskām, tirgus un ar patērētājiem saistītām atšķirībām starp dalībvalstīm —, gatavības līmenis dalībvalstīs joprojām ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt 2012. gada 1. janvāri kā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu.
Pamatojums
Rezervētie pakalpojumi nav jāizslēdz no vispārējo pakalpojumu saistību finansējuma, kamēr Komisija nav veikusi vispusīgu pētījumu par finansēšanas metodēm.
Jautājuma sarežģītības dēļ pilna tirgus atvēršana radītu risku sociālajā, kohēzijas un nodarbinātības jomā, tādēļ tā jāatliek. Pretēji Komisijas priekšlikumam, pareizāk jauno datumu ir iekļaut 9., nevis 10. apsvērumā.
Grozījums Nr. 6 10. APSVĒRUMS
(10) Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt 2009. gada 1. janvāri kā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu.	(10) Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Tomēr pasta pakalpojumu nodrošināšanas ievērojamais jutīgums un šo vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu augstā simboliskā vērtība liek uzmanīgi sagatavot turpmākos tirgus atvēršanas soļus.
Pamatojums
Tirgus pilna atvēršana ir jāatliek. Taču atbilstošāk ir iesakāmo datumu iekļaut 9. apsvērumā; tādējādi 9. apsvērums tiek attiecīgi grozīts.
Grozījums Nr. 7 12. APSVĒRUMS
(12) Pilnīga tirgus atvēršana palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu; tā turpinās sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē.	(12) Pakāpeniska tirgus atvēršana, to uzmanīgi sagatavojot, var palīdzēt paplašināt pasta tirgu kopējo apjomu; ja tiks nodrošināti neitrālas konkurences apstākļi, tā var turpināt sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē, taču tam nevajadzētu novest pie negodīgas konkurences. Sagatavojot pasta tirgus atvēršanu, pienācīgi jāņem vērā sociālie apsvērumi, īpašu uzmanību veltot agrākajiem darbiniekiem, kas sniedza pasta pakalpojumus.
Pamatojums
Tirgus atvēršana jāveic uzmanīgi; it īpaši pasta pakalpojumu nodrošinātāju atšķirīgiem nodarbinātības noteikumiem nevajadzētu novest pie negodīgas konkurences.
Grozījums Nr. 8 17. APSVĒRUMS
(17) Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un nolūkā pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi pārtraukt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu.	(17) Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un nolūkā nodrošināt vispārējo pakalpojumu ilgtermiņa finansēšanu, kā arī vienlaikus pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi turpināt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu tām dalībvalstīm, kurām tas ir nepieciešams.
Pamatojums
Rezervētie pakalpojumi nav jāizslēdz no vispārējo pakalpojumu saistību finansējuma, kamēr Komisija nav veikusi vispusīgu pētījumu par finansēšanas metodēm.
Grozījums Nr. 9 18. APSVĒRUMS
(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram, pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai.	(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ pirms tirgus pilnīgas atvēršanas ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram, pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai.
Pamatojums
Pirms tirgus pilnīgas atvēršanas jābūt skaidrām iespējamām alternatīvām saistībā ar vispārējo pakalpojumu finansēšanu.
Grozījums Nr. 10 24.A APSVĒRUMS (JAUNS)
	(24a) No otras puses, tas ir nepieciešams, lai vispārējo pakalpojumu sniedzēji uzņēmumiem, liela daudzuma pasta sūtījumu sūtītājiem un pasta sūtījumu saņēmējiem no daudziem klientiem nodrošinātu elastīgākus tarifu nosacījumus.
Pamatojums
Nozarē pieaugošās liberalizācijas apstākļos ir nepieciešams pielāgot piemērojamos tarifu noteikšanas principus, ko piemēro vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.
Šādai pieaugošai liberalizācijai jābūt kopā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju tarifu elastību, lai tie varētu izturēt konkurenci un pielāgoties tirgus vajadzībām.
Grozījums Nr. 11 27. APSVĒRUMS
(27) Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība.	(27) Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība. Lai aizsargātu pasta pakalpojumu izmantotāju intereses pasta sūtījumu zādzības, nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, dalībvalstis ievieš atlīdzības un/vai kompensāciju sistēmu.
Pamatojums
Ja darbībā ir iesaistīti daudzi uzņēmumi, tie var vainot cits citu nozaudēšanā vai kavēšanās gadījumā. Tomēr vislabākais veids, kā nodrošināt patērētāju apmierinātību ar pasta nozari, ir pasta sūtījumu zādzības, nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā aizsargāt patērētāju intereses. Labākā aizsardzība ir ieviest atlīdzības un/vai kompensāciju sistēmu visiem pasta sūtījumiem.
Grozījums Nr. 12 1. PANTA 2. PUNKTA -A) APAKŠPUNKTS (jauns) 2. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
	(-a) 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēju pasta infrastruktūras tīkls ir organizācijas un visu veidu resursu sistēma, ko izmanto vispārējo pakalpojumu sniedzēji, īpaši šādos nolūkos:
	– pasta sūtījumu savākšana atbilstīgi vispārējo pakalpojumu sniedzēja pienākumiem no piekļuves vietām teritorijā, kurai ir piesaistīts vispārējo pakalpojumu sniedzējs,
	– pasta sūtījumu maršrutēšana un nogādāšana no pasta infrastruktūras tīkla piekļuves vietas līdz piegādes centram,
	– piegāde uz visām adresēm, kas norādītas uz sūtījumiem;”
Pamatojums
Ja dažādu vispārējo pakalpojumu elementu nodrošināšanu var uzticēt vienam vai vairākiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem (skatīt priekšlikuma grozīto 4. pantu), kuru piederība valstij vai privātajiem īpašniekiem ir nesvarīga, nav loģiski runāt par „valsts” pasta infrastruktūras tīklu. Vispārējas nozīmes pakalpojumu sniedzēja tīkls ir visatbilstošākais apzīmējums.
Šajā definīcijā jāņem vērā iespēja dažādās vietās noteikt vienu vai vairākus vispārējo pakalpojumu sniedzējus.
Grozījums Nr. 13 1. PANTA 2. PUNKTA -AA) APAKŠPUNKTS (jauns) 2. panta 3. punkts (Direktīva 97/67/EK)
	(-aa) 3. punktu aizstāj ar šādu:
	„3. Piekļuves vietas ir fiziski objekti, tostarp publiskās pastkastītes pie automaģistrālēm vai vispārējo pakalpojumu sniedzēja telpās, kur klienti var nodot pasta sūtījumus vispārējo pakalpojumu sniedzēja pasta infrastruktūras tīklā;”
Pamatojums
Ja dažādu vispārējo pakalpojumu elementu nodrošināšanu var uzticēt vienam vai vairākiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem (skatīt priekšlikuma grozīto 4. pantu), kuru piederība valstij vai privātajiem īpašniekiem ir nesvarīga, nav loģiski runāt par „valsts” pasta infrastruktūras tīklu. Vispārējas nozīmes pakalpojumu sniedzēja tīkls ir visatbilstošākais apzīmējums.
Šajā definīcijā jāņem vērā iespēja dažādās vietās noteikt vienu vai vairākus vispārējo pakalpojumu sniedzējus.
Grozījums Nr. 14 1. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS 2. panta 6. punkts (Direktīva 97/67/EK)
„6. Pasta sūtījums ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Pie šādiem sūtījumiem bez korespondences pieder arī, piemēram, grāmatas, katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.”	„6. Pasta sūtījums ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Pie šādiem sūtījumiem bez korespondences pieder arī tiešais pasts, grāmatas, katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.”
Pamatojums
Ir pienācīgi saglabāt atsauci uz tiešo pastu un to definīciju, jo tādējādi tiek atzīta tieši šī pasta tirgus īpatnība.
Grozījums Nr. 15 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS 2. panta 8. punkts (Direktīva 97/67/EK)
(b) 8. punktu svītro;	Svītrots
Pamatojums
Tiešā pasta definīcija joprojām ir noderīga, ja tiek saglabāti rezervētie pakalpojumi.
Turklāt, saglabājot tiešā pasta definīciju, tiek pilnībā atzītas tieši šī pasta tirgus īpatnības. Tik tiešām, tiešais pasts veido noteiktu pasta tirgu ar tam raksturīgām īpašībām, dalībniekiem un cenas elastību.
Grozījums Nr. 16 1. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS 2. panta 20. punkts (Direktīva 97/67/EK)
„20. Vienas vienības tarifa pakalpojumi ir pasta pakalpojumi, kuru tarifi ir noteikti par atsevišķu pasta sūtījumu pārvadāšanu saskaņā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem.”	„20. Vienas vienības tarifa pakalpojumi ir pasta pakalpojumi atsevišķiem pasta sūtījumiem, kuru tarifi ir noteikti saskaņā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem.”
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt, kuri pasta pakalpojumi attiecas uz atsevišķām vienībām par atsevišķu vienību tarifu. Patiešām, vienas vienības tarifu maksā par visas pasta ķēdes izmantošanu: savākšanu, šķirošanu, transportēšanu un piegādi.
Grozījums Nr. 17 1. PANTA 4. PUNKTS 4. pants (Direktīva 97/67/EK)
1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.	1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.
	1.a Neierobežojot 3. pantu, katra dalībvalsts sadarbībā ar tās regulatīvo iestādi un ieinteresētajām pusēm, tostarp ar patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām un uzņēmumiem, kuru darbību īpaši ietekmē pasta pakalpojumi, nosaka piegādes laikus, savākšanas un piegādes biežumu, kā arī vispārējo pakalpojumu drošību un uzticamību.
2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.	2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementus. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.
	2.a Dalībvalstis var prasīt izraudzītajam vispārējo pakalpojumu sniedzējam, lai tas agrākajam personālam nodrošina tādas pašas tiesības, kādas tam būtu bijušas, ja uzņēmuma nodošana būtu notikusi saskaņā ar Direktīvu 77/187/EEK. Valsts regulatīvā iestāde reģistrē personālu un sniedz detalizētu informāciju par tā līgumtiesībām. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.
	2.b Ja šīs regulas spēkā stāšanās dienā dalībvalsts jau ir izraudzījusies vispārējo pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar izraudzīšanās laikā spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem, 1. un 2. punktā paredzētās prasības uzskata par izpildītām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts atbilstīgā veidā ir informējusi Komisiju.
Grozījums Nr. 18 1. PANTA 8. PUNKTS 7. pants (Direktīva 97/67/EK)
1. Sākot no 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst EK līgumam.	1. Atbilstoši Komisijas apstiprinājumam, kā noteikts šā punkta otrajā daļā, sākot no 2012. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.
	Katra dalībvalsts līdz 2009. gada 31. decembrim Komisijai iesniedz detalizētu plānu par (i) pasākumiem, ko tā plāno veikt vai ir jau veikusi, lai garantētu vispārējos pakalpojumus, (ii) metodēm, ko tā plāno izmantot, lai finansētu vispārējo pakalpojumu saistību izpildi. Pamatojoties uz valstu plāniem un ņemot vērā pasta pakalpojumu tirgus situāciju dalībvalstīs, kurās tirgus jau ir atvērts, Komisija veic pētījumu, lai novērtētu ietekmi, ko radīs pasta pakalpojuma iekšējā tirgus izveides pabeigšana līdz 2012. gadam. Pamatojoties uz pētījuma secinājumiem, Komisija līdz 2010. gada 1. jūlijam iesniedz Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apstiprina 2012. gadu par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides termiņu vai nosaka vispirms veicamos turpmākos pasākumus. Ja Komisija secina, ka 2012. gads nav atbilstošs termiņš pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgai izveidei, tad kopā ar ziņojumu tā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.
	1.a Atbilstoši šim pantam vispārējo pakalpojumu saistību izpildes tīrās izmaksas aprēķina valsts regulatīvo iestāžu pārraudzībā, no attiecīgā vispārējo pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma tīrajām izmaksām atņemot tīro izmaksu daļu, kurā nav iekļautas vispārējo pakalpojumu saistību izpildes izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstošos elementus, tostarp jebkurus vispārējo pakalpojumu uzņēmuma ar tirgu saistītus ieguvumus, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes veicināšanas pasākumus.
2. Dalībvalstis var nodrošināt vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras.
3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās var rīkoties šādi:
(a) izveidot mehānismus, kas paredz kompensēt iesaistītā(-o) uzņēmuma(-u) izmaksas ar valsts līdzekļiem;
(b) sadalīt vispārējo pakalpojumu saistību tīrās izmaksas starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.
4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Tā drīkst finansēt tikai 3. pantā noteiktos pakalpojumus.
	4.a Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti.
5. Veidojot kompensāciju fondus un nosakot 3. un 4. punktā minēto finanšu līdzekļu apmēru, dalībvalstis nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošanu. Saskaņā ar 3. un 4. punktu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi un pārbaudāmi kritēriji un šos lēmumus publisko”.
	5.a Ja dalībvalsts uzskata, ka neviens no iepriekšminētajiem līdzekļiem nenodrošina ilgtermiņa un dzīvotspējīgu pamatu vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansēšanai, šī valsts kā pagaidu pasākumu līdz pasta pakalpojumu tirgus pilnīgai atvēršanai var arī turpmāk saglabāt rezervētos pakalpojumus atbilstoši pašreizējiem noteikumiem un svara ierobežojumiem.
Grozījums Nr. 19 1. PANTA 8.A PUNKTS (jauns) 8. pants (Direktīva 97/67/EK)
	(8.a) Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:
	„8. pants
	„Šīs direktīvas 7. panta noteikumi neskar dalībvalstu tiesības:
	– īstenot īpašus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem, proporcionāliem un nediskriminējošiem kritērijiem, ko piemēro vispārējo pakalpojumu sniedzējiem un kas ir nepieciešami vispārējo pakalpojumu sniegšanai;
	– lai sniegtu vispārējos pakalpojumus, organizēt pastkastīšu izvietošanu uz valsts automaģistrālēm, pastmarku izdošanu un ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmanto tiesas vai administratīvās procedūrās saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.”
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jāļauj ieviest īpašus noteikumus, kas vispārējo pakalpojumu sniedzējiem palīdz efektīvi nodrošināt vispārējo pakalpojumu sniegšanu. Vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbību atvieglina dalībvalstu dažādu tiesību aktu atsevišķi īpašie noteikumi (piemēram, attiecībā uz tiesību aktiem transporta jomā ir paredzēti izņēmumi noteikumos par aizliegumu kravas automašīnu vadītājiem strādāt svētdienās), ar kuriem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vispārējo pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar attiecīgajās dalībvalstīs paredzētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 20 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta otrās daļas ievaddaļa (Direktīva 97/67/EK)
Piešķirot atļaujas, var:	Ja dalībvalstis saskaņā ar 4. panta 2. punktu vienu vai vairākus uzņēmumus izraugās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, piešķirot šiem uzņēmumiem atļaujas, var:
Grozījums Nr. 21 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta otrās daļas 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,	– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi; ja šīs prasības ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem un ir paredzētas konkursa uzaicinājumā vai specifikācijās, tās jo īpaši var attiekties uz sociāliem un ekoloģiskiem standartiem,
Pamatojums
Ir skaidri jāparedz dalībvalstu tiesības noteikt īpašas prasības, piemēram, sociālajā un vides jomā saskaņā ar 2004. gada direktīvām par publisko iepirkumu. Turklāt ir nepieciešams nodrošināt darbinieku aizsardzību gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēja darbības nodod citam operatoram.
Grozījums Nr. 22 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta otrās daļas 3.a ievilkums (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	– noteikt šiem uzņēmumiem saistības piedāvāt pakalpojumu sniegšanā iepriekš iesaistītajam personālam tādas pašas tiesības, kādas tam būtu bijušas, ja uzņēmuma nodošana būtu notikusi Padomes Direktīvas 77/187/EEK nozīmē. Kompetentā iestāde reģistrē personālu un sniedz detalizētu informāciju par tā līgumtiesībām.
Pamatojums
Dalībvalstīm jābūt iespējai izvēlēties licencēšanas sistēmu, kas iekļautu citus attiecīgajai valstij raksturīgus elementus. Turklāt dalībvalstīm jābūt iespējai prasīt izraudzītajam operatoram, lai tas savam iepriekš pieņemtajam personālam piedāvā tādas pašas tiesības, kādas tam būtu, ja uzņēmuma nodošana būtu notikusi Direktīvas 77/187/EEK nozīmē.
Grozījums Nr. 23 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2.a daļa (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	Lai pakalpojumu sniedzēji, kas nav izvēlētie vispārējo pakalpojumu sniedzēji, saņemtu atļauju, viņiem var attiecīgā gadījumā noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.
	Uzņēmumi drīkst izvelēties starp saistībām ieguldīt izmaksu sadales mehānismā vai pildīt vispārēja pakalpojuma sniegšanas saistības.
Grozījums Nr. 24 1. PANTA 10.A PUNKTS (jauns) 9.a pants (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	(10.a) Iekļauj šādu 9.a pantu:
	,,9.a pants
	Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē.
	It īpaši, dalībvalstis drīkst veikt visu nepieciešamo saskaņā ar to tiesību aktiem, lai konkurence starp pasta pakalpojumu sniedzējiem būtu godīga.”
Pamatojums
Bez godīgas konkurences pasta pakalpojumu sektorā dalībvalstīs ir arī jānodrošina obligātie sociālās drošības standarti šajā nozarē strādājošajiem.
Grozījums Nr. 25 1. PANTA 12. PUNKTS 11. pants (Direktīva 97/67/EK)
(12) Direktīvas 11. pantā ,,57. panta 2. punktu, 66. un 100.a pantu” aizstāj ar ,,47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu”.	(12) Direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:
	„11. pants
	Eiropas Parlaments un Padome, lemjot par Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz Līguma 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, pieņem saskaņošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu ņēmējiem ir piekļuve vispārējo pakalpojumu sniedzēju pasta infrastruktūras tīklam saskaņā ar noteikumiem, kas ir pārredzami un nediskriminējoši.”
Pamatojums
Grozījumā ir ņemta vērā pasta infrastruktūras tīkla jaunā definīcija (Direktīvas 97/67/EK 2. panta 2. punkts).
Grozījums Nr. 26 1. PANTA 13. PUNKTS 11.a pants (Direktīva 97/67/EK)
Lietotāju interešu aizsardzības un/vai efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījums, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem.”	Lietotāju interešu aizsardzības un/vai godīgas un efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījumus, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem.”
Pamatojums
Konkurencei jābūt godīgai un pilnībā saskaņā ar EK konkurences noteikumiem.
Grozījums Nr. 27 1. PANTA 14. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS 12. panta 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
„- cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām un jāsekmē efektivitāte; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju ir jāpiemēro vienots tarifs,”	„- cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām un jāsekmē efektivitāte; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju, piemēram, ir jāpiemēro vienots tarifs,”
Pamatojums
Komisija paskaidrojuma rakstā uzsver iespēju dalībvalstīm noteikt vienotus tarifus, pamatojoties uz katrai dalībvalstij raksturīgām sabiedrības interesēm. Papildinājums atbilst šai nostājai.
Grozījums Nr. 28 1. PANTA 14. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS 12. panta 5. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
(c) piektā ievilkuma pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:	(c) piekto ievilkumu aizstāj ar šādu:
,,Visi šie tarifi ir pieejami arī klientiem, kas nosūta pastu ar līdzīgiem nosacījumiem.”	„– ja vispārējo pakalpojumu sniedzēji piemēro īpašus tarifus, piemēram, pakalpojumiem uzņēmumiem, liela apjoma sūtītājiem vai sūtījumu saņēmējiem no daudziem klientiem, viņiem attiecībā uz tarifiem un saistītiem noteikumiem jāpiemēro pārredzamības un nediskriminācijas principi. Visi šie tarifi ir pieejami arī jebkuriem citiem klientiem, it īpaši individuālajiem patērētājiem un MVU, kas nosūta pastu ar līdzīgiem nosacījumiem.”
Grozījums Nr. 29 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās pilnīgi nošķir pakalpojumus un produktus, kas ir saistīti ar vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansiālo kompensāciju saņemšanu vai maksājumiem, no tiem pakalpojumiem un produktiem, kas ar kompensācijām nav saistīti. Šāda grāmatvedības uzskaites nošķiršana ļauj dalībvalstīm aprēķināt vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.	2. Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās pilnīgi nošķir pakalpojumus un produktus, kas ir daļa no vispārējiem pakalpojumiem un ir saistīti ar vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansiālo kompensāciju saņemšanu vai maksājumiem, no vienas puses, un no pakalpojumiem un produktiem, kas ar kompensācijām nav saistīti, no otras puses. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.
Pamatojums
Precizējošs grozījums.
Grozījums Nr. 30 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 3.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	3.a Ja dalībvalsts turpina rezervēt dažus pakalpojumus, kā noteikts 7. panta 5.a punktā, vispārējo pakalpojumu sniedzējs turpina atsevišķu uzskaiti iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmā vismaz katram pakalpojumam rezervēto pakalpojumu jomā. Uzskaitei nerezervēto pakalpojumu jomā ir pilnīgi jānošķir pakalpojumi, kas ietilpst vispārējos pakalpojumos, no tiem, kuri tajos neietilpst. Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.
Pamatojums
Šķiet pamatoti vispārējo pakalpojumu sniedzējam noteikt šādu grāmatvedības sistēmu, ja tas saņem īpašu finansējumu. Piemēram, ir loģiski veikt atsevišķu uzskaiti tik ilgi, kamēr pastāv rezervētie pakalpojumi.
Grozījums Nr. 31 1. PANTA 15. PUNKTS 14. panta 7. punkts (Direktīva 97/67/EK)
7. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, pēc pieprasījuma dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai.	7. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, pēc pieprasījuma dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai, kā noteikts 22.a pantā.
Pamatojums
Ir nepieciešams precizēt nosacījumus, atsaucoties uz 22.a pantu, saskaņā ar kuriem vispārējo pakalpojumu sniedzējam valsts regulatīvajai iestādei jāuzrāda grāmatvedības informācija.
Grozījums Nr. 32 1. PANTA 16. PUNKTS 19. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri izšķirt strīdus, pamatotos gadījumos nosakot atlīdzības un/vai kompensāciju piešķiršanas kārtību.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri izšķirt strīdus, nosakot atlīdzības un/vai kompensāciju piešķiršanas kārtību.
Pamatojums
Jāpiedāvā zaudējumu atlīdzības sistēma, lai būtu drošība, ka patērētājiem tiks kompensēta pasta sūtījumu pazaudēšana vai sabojāšana.
Grozījums Nr. 33 1. PANTA 20. PUNKTS 22.a panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
2. Uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma, nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem. Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.”	2. Uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma, nekavējoties un konfidenciāli noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem un to drīkst izmantot tikai tiem nolūkiem, kādiem tā pieprasīta. Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.”
Pamatojums
Informācijas pieprasījumam jābūt konfidenciālam, un valsts regulatīvajām iestādēm precīzi jāpilda savi uzdevumi.
Tā ir loģiska piesardzība, kas ļauj pasta pakalpojumu sniedzējiem būt drošiem par to, ka regulatīvās iestādes pieprasīto informāciju izmanto atbilstīgi.
Grozījums Nr. 34 1. PANTA 21. PUNKTS 23. pants (Direktīva 97/67/EK)
Katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	Katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2014. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Lai saskaņotu procedūras/tehnisko termiņu ar jauno tirgus pilnīgas atvēršanas termiņu.
Grozījums Nr. 35 2. PANTA 1. PUNKTA PIRMĀ DAĻA
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.	Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Pamatojums
Lai saskaņotu procedūras/tehnisko termiņu ar jauno tirgus pilnīgas atvēršanas termiņu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide
Atsauces	COM(2006)0594 - C6-0354/2006 - 2006/0196(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 14.11.2006
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Hannes Swoboda 28.11.2006
Izskatīšana komitejā	20.3.2007		3.5.2007		3.5.2007
Pieņemšanas datums	3.5.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	30 7 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Renato Brunetta, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Silvia Ciornei, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Romano Maria La Russa, Pia Elda Locatelli, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Etelka Barsi-Pataky, Ivo Belet, Philip Dimitrov Dimitrov, Robert Goebbels, Satu Hassi, Eija-Riitta Korhola, Erika Mann, John Purvis, Hannes Swoboda, Silvia-Adriana Ţicău
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zuzana Roithová

• [1]  OV vēl nav publicēts.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (11.5.2007)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
(COM(2006)0594 – C6‑0354/2006 –2006/0196 (COD))

Atzinumu sagatavoja: Konstantinos Hatzidakis

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikuma, ar ko groza direktīvu par pasta pakalpojumiem, mērķis ir pilnībā izveidot pasta pakalpojumu iekšējo tirgu, vienlaikus garantējot vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu pasta pakalpojumu komerciālajiem lietotājiem, MVU un patērētājiem. Pasta pakalpojumi ir viens no iekšējā tirgus pamatiem. Pasta pakalpojumu efektīva funkcionēšana sekmēs pārrobežu tirdzniecību ES, it īpaši, alternatīvus tirdzniecības veidus, kā, piemēram, e-komerciju.

Tirgus atvēršana nedrīkst negatīvi ietekmēt vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstīs un visā ES. Dalībvalstīm jābūt iespējai izvēlēties vienu vai vairākus vispārējo pakalpojumu sniedzējus visā valstī vai daļā no tās, kā arī dažādus vispārējos pakalpojumu elementus. It īpaši, tas ir svarīgi attālos un izolētos reģionos, kā arī to patērētāju interesēs, kuriem ir īpašas vajadzības, piemēram, invalīdiem. Vienlaikus dalībvalstīm jāgarantē, ka vispārējo pakalpojumu nodrošināšana tiks balstīta uz pārredzamības, nediskriminēšanas un proporcionalitātes principiem, tādējādi, nekropļojot iekšējo tirgu.

Priekšlikums nodrošina dalībvalstīm elastīgumu vispārējo pakalpojumu finansēšanā, ierosinot izmantot dažādus jau izveidotus finansēšanas mehānismus. Dalībvalstis var izmantot šo mehānismu kombināciju vai ieviest alternatīvas finansēšanas metodes, ja tās ir saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem. Tomēr dažas ieinteresētās puses ir izteikušas bažas par ierosināto mehānismu nepiemērotību, lai garantētu vispārējos pakalpojumu nodrošināšanu iekšējā tirgū. Tāpēc Komisijai jānodrošina dalībvalstīm sīki izstrādātas pamatnostādnes par tīro izmaksu aprēķināšanu un finansēšanas metodēm, lai patiesi sekmētu iekšējā tirgus izveidi. Turklāt, ņemot vērā dalībvalstu atšķirības un nepieciešamību nodrošināt vispārējo pakalpojumu ilgtspējību, Komisijai sadarbībā ar ieinteresētājām pusēm jāgarantē ierosināto finansēšanas mehānismu labāka novērtēšana pirms tirgus pilnīgas atvēršanas.

Priekšlikums ir solis tuvāk patērētāju aizsardzībai, jo tā mērķis ir ne vien vispārējo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšana, bet arī plašākas informācijas sniegšana patērētājiem par pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī uzlabots pretenziju izskatīšanas mehānisms un kompensācijas sistēma. Tomēr priekšlikumu ir jāprecizē attiecībā uz pasta pakalpojumu sniedzēju saistībām pret to komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem, kā arī ir jāprecizē pakalpojumu sniedzēju loma vispārējo pakalpojumu finansēšanā. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš tiem patērētājiem, piemēram, neredzīgiem un daļēji neredzīgiem cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no pasta pakalpojumiem.

Komisija cenšas precizēt valsts regulatīvo iestāžu lomu, nodrošinot direktīvas īstenošanu to nepārtrauktā uzraudzībā. Valsts regulatīvajām iestādēm cieši jāsadarbojas ar pasta nozares ieinteresētajām pusēm, izveidojot atklātus, pārredzamus un nediskriminējošus konsultāciju mehānismus.

ES tirgus interesēs jāapsver Eiropas regulatīvās iestādes izveide. Tas ļautu valsts regulatīvajām iestādēm apmainīties ar informāciju par direktīvas īstenošanu, tirgus tehnisko specifiku un par finansēšanas mehānismiem, kuri izmantoti ES pēc direktīvas transponēšanas.

Visbeidzot, lai panāktu pilnībā funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā tiek sniegti kvalitatīvi vispārējie pakalpojumi un tiek nodrošināta patērētāju aizsardzība, ir svarīgi noteikt vienu īstenošanas termiņu visā ES. Tādējādi tiks samazināts Eiropas pasta pakalpojumu tirgus traucējumu risks un apdraudējums vispārējo pakalpojumu kvalitātei.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3.A APSVĒRUMS (jauns)
	(3a) Kā liecina „Eirobarometra” 2005. gada oktobra aptauja Nr. 219, pasta pakalpojumi ir vieni no tiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kuriem Eiropas sabiedrība ir devusi visaugstāko novērtējumu — uz attiecīgo jautājumu apstiprinoši atbildējuši 77 % respondentu.
Pamatojums
Ir svarīgi norādīt, ka sabiedrība atzinīgi vērtē pasta pakalpojumus, un šo pakalpojumu turpmākas efektīvas darbības nodrošināšanai jābūt vienam no jautājumiem, kas ir Parlamenta uzmanības centrā.

Grozījums Nr. 2

6. APSVĒRUMS

(6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām.	(6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām. Ņemot vērā bieži vien visai atšķirīgās izmaiņas vispārējo pakalpojumu saistībās dalībvalstīs, rezolūcijā Komisiju aicināja, sagatavojot perspektīvas pētījumu, jo īpaši pievērst uzmanību vispārējo pakalpojumu sniegšanas kvalitātei un šo pakalpojumu turpmākai finansēšanai un, ņemot vērā minēto pētījumu, ierosināt vispārējo pakalpojumu definīciju, darbības jomu un attiecīgu finansējumu.

Pamatojums

Jāiekļauj norāde uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kurus Komisijai, gatavojoties uzsākt perspektīvas pētījumu, pieprasīja risināt saskaņā ar Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūciju par Pasta direktīvas piemērošanu.

Grozījums Nr. 3 13. APSVĒRUMS
(13) Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.	(13) Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Turpmāka tirgus atvēršana joprojām būs izdevīga, jo īpaši patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem gan kā pasta nosūtītājiem, gan kā tā saņēmējiem, uzlabojot kvalitāti, sniedzot plašāku izvēli, turpmāku cenu samazinājumu, novatoriskus pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus.
Pamatojums
Jāuzsver patērētājiem sniegtās īpašās priekšrocības. Jo īpaši, ņemot vērā, ka patērētāju nosūtītais pasts veido tikai nelielu daļu no kopējiem pasta sūtījumiem (apmēram 10 %), salīdzinot ar pārējo pasta daļu, ko nosūta uzņēmumi, ir jāpaskaidro izdevīgums patērētājiem gan nosūtot, gan nosūtīšanas, gan saņemot sūtījumus (ko patērētāji bieži vien apmaksā tieši, piemēram, bankas pārskats, pirkumi, izmantojot e-komerciju, vai netieši).

Grozījums Nr. 4

14. A APSVĒRUMS (jauns)

	(14a) Termins „lietotāji” attiecas iz individuālajiem patērētājiem un komerciālajiem uzņēmumiem, kuri izmanto vispārējo pakalpojumu, ja vien Direktīvā 97/67/EK nav noteikts citādi.

Pamatojums

Precizējot direktīvā izmantoto terminu „lietotāji”, būs iespējams pieņemt saskaņotu terminoloģiju atbilstoši tai, kura jau izmantota iepriekšējā direktīvā par pasta pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 5 14. B APSVĒRUMS (jauns)
	(14.b) Kā noteikts šajā direktīvā, vispārējs pakalpojums parasti garantē pasta savākšanu un piegādi mājās vai fiziskas vai juridiskas personas atrašanās vietā reizi dienā katru darbdienu, arī attālākās vai mazapdzīvotās vietās.
Pamatojums
Ir skaidri jānosaka, ka ar šo direktīvu garantē pasta pakalpojumu sniegšanu piecas dienas nedēļā attālās vai reti apdzīvotās vietās.
Grozījums Nr. 6 16. APSVĒRUMS
(16) Lietotājiem ir svarīgi būt informētiem par visiem vispārējiem pakalpojumiem, bet uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, ir svarīgi būt informētiem par vispārējo pakalpojumu sniedzēja(-u) tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm jānodrošina patērētāju pastāvīga un pilnīga informēšana par konkrētu pakalpojumu elementiem un pieejamību. Tomēr saskaņā ar dalībvalstīm dotajām lielāka elastīguma iespējām, kas ļauj nodrošināt vispārējos pakalpojumus citādi, nevis ex-ante izraugoties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s), lēmumus par piemērotāko veidu, kā sabiedrībai darīt zināmu šo informāciju, ir lietderīgi atstāt dalībvalstu ziņā.	(16) Lietotājiem ir svarīgi būt informētiem par visiem vispārējiem pakalpojumiem, bet uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, ir svarīgi būt informētiem par vispārējo pakalpojumu sniedzēja(-u) tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm jānodrošina patērētāju pastāvīga un pilnīga informēšana par konkrētu pakalpojumu elementiem un pieejamību. Valsts regulatīvajām iestādēm jāuzrauga, lai visa šāda informācija ir pieejama. Tomēr saskaņā ar dalībvalstīm dotajām lielāka elastīguma iespējām, kas ļauj nodrošināt vispārējos pakalpojumus citādi, nevis ex-ante izraugoties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s), lēmumus par piemērotāko veidu, kā sabiedrībai darīt zināmu šo informāciju, ir lietderīgi atstāt dalībvalstu ziņā.
Pamatojums
Nepieciešams precizēt, kādai informācijai jābūt pieejamai dažādiem lietotājiem. Tomēr ir svarīgi garantēt lietotāju tiesības saņemt informāciju un šo tiesību īstenošanas izpilde jāuzrauga valsts regulatīvajām iestādēm.
Grozījums Nr. 7 18. APSVĒRUMS
(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram., pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai.	(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis atbrīvo no iemaksas kompensāciju fondā lietotājus, kuriem pakalpojumi tiek sniegti par vienas vienības tarifu. Šie alternatīvie finansēšanas līdzekļi ir pietiekami, lai finansētu ikvienas vispārējā pakalpojuma atlikušās tīrās izmaksas.
Pamatojums
Individuālajiem patērētājiem un MVU nebūtu tieši jāiesaistās kompensāciju fonda finansēšanā, jo tas var tiem radīt nepamatotu slogu vispārējo pakalpojumu nodrošināšanai. Turklāt, finansējot vispārējo pakalpojumu sniegšanas tīrās izmaksas, izmantojot vispārējo pakalpojumu sniedzēja(-u) peļņu no citām darbībām, kuras pakalpojumu sniedzējs(-i) var veikt, tiek radīts netaisnīgs finansiāls slogs attiecībā uz citiem pakalpojumu sniedzējiem un tas varētu kropļot konkurenci.
Grozījums Nr. 8 20. APSVĒRUMS
(20) Visiem finansēšanas mehānismiem jāturpina piemērot Direktīvā 97/67/EK paredzēto pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, un visi lēmumi šajā jomā jāpieņem, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, valsts regulatīvajai iestādei uzņemoties atbildību, jāaprēķina, no izraudzītā uzņēmuma, kas pilda vispārējo pakalpojumu pienākumu, tīrajām izmaksām atņemot izraudzītā uzņēmuma tīrās izmaksas, kurās nav iekļautas vispārējo pakalpojumu pienākumu pildīšanas izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstīgos elementus, tostarp tirgus ieguvumu, kas rodas uzņēmumam, kurš izraudzīts vispārējo pakalpojumu sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes iniciatīvas.	(20) Visiem finansēšanas mehānismiem un ikvienai vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas aprēķināšanas metodei jāturpina piemērot Direktīvā 97/67/EK paredzēto pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, un proporcionalitātes principu. Ikviens lēmums šajā jomā jābalsta uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, valsts regulatīvajai iestādei uzņemoties atbildību, jāaprēķina, no izraudzītā uzņēmuma, kas pilda vispārējo pakalpojumu pienākumu, tīrajām izmaksām atņemot izraudzītā uzņēmuma tīrās izmaksas, kurās nav iekļautas vispārējo pakalpojumu pienākumu pildīšanas izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstīgos elementus, tostarp tirgus ieguvumu, kas rodas uzņēmumam, kurš izraudzīts vispārējo pakalpojumu sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes iniciatīvas.
Pamatojums
Nepieciešams piemērot pārredzamības, nediskriminēšanas un proporcionalitātes principus ne vien attiecībā uz vispārējo pakalpojumu finansēšanas mehānismu piemērošanu, bet arī attiecībā uz vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu aprēķināšanu. Šie principi kopā ar precizētām aprēķināšanas metodēm palīdzēs ieviest lielāku juridisko noteiktību valstu tirgos, nekavējot direktīvas īstenošanu un transponēšanu un tādējādi palīdzot izveidot pasta pakalpojumu iekšējo tirgu.
Grozījums Nr. 9 22. APSVĒRUMS
(22) Apstākļos, kad vispārējo pakalpojumu nozarē pakalpojumus sniedz vairāki pasta uzņēmumi, ir lietderīgi prasīt, lai visas dalībvalstis novērtētu, vai nolūkā sekmēt efektīvu konkurenci un/vai aizsargāt lietotājus un patērētājus, nodrošinot pasta pakalpojumu kopējo kvalitāti, atsevišķi pasta infrastruktūras elementi vai atsevišķi pakalpojumi, ko parasti nodrošina vispārējo pakalpojumu sniedzēji, būtu jādara pieejami citiem operatoriem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šo elementu un pakalpojumu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis vienīgi pieņem informētus lēmumus par vajadzību pēc regulatīviem instrumentiem un par to apjomu un izvēli, tostarp atbilstīgos gadījumos par izmaksu sadalīšanu. Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta infrastruktūras tīklam, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.	(22) Apstākļos, kad vispārējo pakalpojumu nozarē pakalpojumus sniedz vairāki pasta uzņēmumi, ir lietderīgi prasīt, lai visas dalībvalstis novērtētu, vai nolūkā sekmēt efektīvu konkurenci un/vai aizsargāt lietotājus, nodrošinot pasta pakalpojumu kopējo kvalitāti, atsevišķi pasta infrastruktūras elementi vai atsevišķi pakalpojumi, ko parasti nodrošina vispārējo pakalpojumu sniedzēji, būtu jādara pieejami citiem operatoriem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šo elementu un pakalpojumu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis vienīgi pieņem informētus lēmumus par vajadzību pēc regulatīviem instrumentiem un par to apjomu un izvēli, tostarp atbilstīgos gadījumos par izmaksu sadalīšanu. Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta infrastruktūras tīklam, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.
Pamatojums
Termins „lietotāji” attiecas arī uz „patērētājiem”, tāpēc, lietojot abus terminus, var nepareizi interpretēt direktīvu.

Grozījums Nr. 10

23. APSVĒRUMS

(23) Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka tirgus atvēršanas procesam nevajadzētu ierobežot dalībvalstu ieviesto atsevišķu bezmaksas pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām saistībām.	(23) Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka konkurētspējīgā un liberalizētā tirgū jābūt pienākumam sniegt dalībvalstu ieviestos bezmaksas pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām.

Pamatojums

Pārskatītājā direktīva ir nepieciešams precīzs formulējums, lai pilnībā funkcionējošā vienotā pasta pakalpojumu tirgū nodrošinātu bezmaksas pasta pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu neredzīgiem vai daļēji neredzīgiem cilvēkiem. Šādam pakalpojumam ir jābūt pārrobežu pienākumam un to nedrīkst atstāt tikai dalībvalstu ziņā.

Grozījums Nr. 11 25. APSVĒRUMS
(25) Ņemot vērā katras valsts īpatnības, kas nosaka vadošo vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības nosacījumu regulējumu brīvas konkurences apstākļos, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm brīvi lemt par šķērssubsīdiju labāko pārraudzības veidu.	Svītrots

Grozījums Nr. 12

25. A APSVĒRUMS (jauns)

	(25a) Komisija pēc tam, kad no valsts regulatīvajām iestādēm ir saņēmusi pietiekamu informāciju par valsts pasta pakalpojumu tirgu, sagatavo pamatnostādnes par vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu aprēķināšanu un par ierosinātā finansēšanas mehānisma(-u) piemērošanu, īpaši attiecībā uz konkurences noteikumiem un noteikumiem par valsts atbalstu.

Pamatojums

Pašreizējais Komisijas priekšlikums nenodrošina dalībvalstīm pietiekamas pamatnostādnes ne attiecībā uz vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu aprēķināšanu, ne arī attiecībā uz vispārējo pakalpojumu finansēšanas mehānismiem. Tas var izraisīt juridisku nenoteiktību valstu tirgos, kavējot direktīvas īstenošanu un transponēšanu, un tādējādi tam var būt tieša ietekme uz pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi.

Grozījums Nr. 13

26. A APSVĒRUMS (jauns)

	(26 a) Lai palielinātu juridisko noteiktību un sekmētu visu pasta operatoru lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem, Komisijai ir jāsagatavo pamatnostādnes par konkurences noteikumu piemērošanu un noteikumu par valsts atbalstu piemērošanu pasta nozarē, sniedzot skaidrojošu paziņojumu vai cita veida dokumentu, kā arī jāizstrādā pamatnostādnes par izmaksu sadales principiem, kas noteikti 14. panta 3. punktā. Turklāt valsts regulatīvo iestāžu sadarbībai, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, ir jāsekmē minēto noteikumu saskaņota piemērošana.

Pamatojums

Valsts atbalsta un šķērssubsīdiju pārraudzība saskaņā ar EK Līgumu ir ekskluzīvā Eiropas Komisijas kompetencē. Ļaut dalībvalstīm lemt par to, kā pārraudzīt šķērssubsīdijas, ir pretrunā ar Līgumā paredzēto sistēmu. Tomēr tirgū ir skaidri izteikta nepieciešamība pēc Komisijas norādījumiem, kā vislabāk piemērot konkurences noteikumus (tostarp noteikumus par valsts atbalstu) pasta nozarei. Tāpēc Komisijai ir jāpieņem paziņojums par konkurences noteikumu (tostarp noteikumu par valsts atbalstu) piemērošanu pasta nozarei. Sk. ierosināto 23. panta grozījumu.

Grozījums Nr. 14 27. APSVĒRUMS
(27) Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība.	(27) Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā. Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība. Lai varētu īstenot strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, pierādīšanas pienākums ir jāparedz pretējai pusei, t.i., tā lai pasta pakalpojumu sniedzēji ir tie, kam jāpierāda, ka tie ir pilnībā izpildījuši savas saistības.
Grozījums Nr. 15 32. APSVĒRUMS
(32) Pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.	(32) Pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, valsts regulatīvajām iestādēm jānodrošina paraugprakses apmaiņa un sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Komisijai, sniedzot regulāru ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu jāpārbauda nepieciešamība tālāk attīstīt funkcionējošu Eiropas regulatīvo iestādi pasta pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.
Pamatojums
Komisijai jāpārbauda Eiropas regulatīvās iestādes kompetence un funkcionēšana, kas būtu kā pamats valsts regulējošajām iestādēm, lai nodrošinātu apmaiņu administratīvās sadarbības pasākumu jomā un salīdzinošo novērtēšanu, un kas būtu kā Eiropas Komisijas padomdevēja iestāde tehniskos jautājumos un jautājumos par Kopienas tiesību aktu labāku īstenošanu un to ievērošanas uzraudzību valsts līmenī. Līdzīgi pasākumi ir veikti telekomunikāciju, finanšu un enerģijas nozarēs.

Grozījums Nr. 16

33. APSVĒRUMS

(33) Lai efektīvi pildītu uzticētos pienākumus, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāsaņem informācija no tirgus dalībniekiem. Informācijas pieprasījumiem jābūt proporcionāliem un tie nedrīkst nevajadzīgi apgrūtināt uzņēmumus. Šādas informācijas apkopošana var būt vajadzīga arī Komisijai, lai tā varētu pildīt pienākumus, ko paredz Kopienas tiesības.	(33) Lai efektīvi pildītu uzticētos pienākumus, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāsaņem informācija no tirgus dalībniekiem. Informācijas pieprasījumiem jābūt proporcionāliem un tie nedrīkst nevajadzīgi apgrūtināt uzņēmumus. Šādas informācijas apkopošana var būt vajadzīga arī Komisijai, lai tā varētu pildīt pienākumus, ko paredz Kopienas tiesības. Šāda informācija jānodrošina savlaicīgi un vajadzības gadījumā konfidenciāli, un tā jāizmanto tikai tam nolūkam, kādam tā pieprasīta.

Pamatojums

Informācijas pieprasījumam attiecīgajā gadījumā jābūt konfidenciālam, un valsts regulatīvajām iestādēm precīzi jāpilda savi uzdevumi. Pretējā gadījumā pasta pakalpojumu sniedzēju nodrošināto informāciju varētu izmantot tādā veidā, kas kropļo godīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 17

1. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS (jauns)
2. panta 2) apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)

	–a ) 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: „2) „vispārējo pakalpojumu sniedzēja (u) pasta iestāžu tīkls”: organizācijas un visa veida līdzekļu kopums, ko izmanto vispārējo pakalpojumu sniedzējs (i), it īpaši attiecībā uz: – pasta sūtījumu savākšana, uz kuriem attiecas saistības par vispārējo pakalpojumu sniegšanu, no piekļuves vietām teritorijā, kurai ir piesaistīts vispārējo pakalpojumu sniedzējs, – šo sūtījumu pārvadāšana un apstrāde no pasta iestāžu tīkla piekļuves punktiem līdz izplatīšanas centriem, – piegāde uz adresēm, kas norādītas uz sūtījumiem;”

(formulējums ar dažiem papildinājumiem atbilst Direktīvā 97/67/EK iekļautajam formulējumam)

Pamatojums

Tā kā vispārējo pakalpojumu dažādus elementus var uzticēt vienam vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, kā valsts, tā privātiem (skatīt grozīto 4. pantu), nav pamata turpmāk uzskatīt, ka pastāv viens „valsts” pasta iestāžu tīkls. Atbilstīgāk ir atsaukties uz vispārējo pakalpojumu sniedzēja (u) pasta iestāžu tīklu.

Turklāt šajā definīcijā ir jāietver iespēja iecelt vairākus vispārējo pakalpojumu sniedzējus, lai aptvertu daļu no valsts teritorijas.

Grozījums Nr. 18

1. PANTA 2. PUNKTA AA) APAKŠPUNKTS (jauns)
2. panta 3) apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)

	–aa) 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: 3) „piekļuves vietas”: iekārtas, it īpaši pastkastes, kuras ir publiski pieejamas vai nu pie valsts autoceļiem vai vispārējo pakalpojumu sniedzēja (u) telpās, kur pasta sūtījumus var nodot šiem pakalpojumu sniedzējiem;

(formulējums ar dažiem papildinājumiem atbilst Diektīvā 97/67/EK iekļautajam formulējumam)

Pamatojums

Tā kā vispārējo pakalpojumu dažādus elementus var uzticēt vienam vai vairākiem pakalpojumu sniezējiem, kā valsts, tā privātiem (skatīt grozīto 4. pantu), nav pamata turpmāk uzskatīt, ka pastāv viens valsts pasta iestāžu tīkls. Atbilstīgāk ir atsaukties uz vispārējo pakalpojumu sniedzēja (u) pasta iestāžu tīklu.

Grozījums Nr. 19

1. PANTA 2. PUNKTA AA) APAKŠPUNKTS (jauns)
2. panta 7) apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)

	aa) 7. punkts aizstāj ar šādu tekstu: „7) „korespondence”: rakstisks paziņojums, tostarp tiešais pasts vai ikviens fiziska materiāla pasta sūtījums, kas jānogādā un jāpiegādā nosūtītāja adresē, kas norādīta uz paša sūtījuma vai uz tā iepakojuma. Grāmatas, katalogi, laikraksti un periodiskie izdevumi netiek uzskatīti par korespondenci;”

(formulējums ar dažiem papildinājumiem atbilst Diektīvā 97/67/EK iekļautajam formulējumam)

Pamatojums

Atsauce uz tiešo pastu skaidri norāda, ka pasta nozarē tiek atzītas šās pasta tirgus nozares īpatnības.

Grozījums Nr. 20

1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS
2. panta 8) apakšpunkts (Direktīva 97/67/EK)

(b) 8. punktu svītro;	Svītrots

Grozījums Nr. 21 1. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS 2. panta 20. punkts (Direktīva 97/67/EK)
20: Vienas vienības tarifa pakalpojumi ir pasta pakalpojumi, kuru tarifi ir noteikti par atsevišķu pasta sūtījumu pārvadāšanu saskaņā ar vispārējo pakalpojumu sniedzēju vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem.”	20: Vienas vienības tarifa pakalpojumi ir pasta pakalpojumi, kuru tarifi ir noteikti par atsevišķu pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir vienkāršot pašreizējo tekstu. Tas nodrošina lielāku juridisko noteiktību. Šādi vienas vienības tarifu jēdziens tiek noteikts neatkarīgi no operatora un tā darbības veida.

Grozījums Nr. 22

1. PANTA 4. PUNKTS

4. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)

1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.	1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. Katra dalībvalsts pilnvaro valsts regulatīvo iestādi vai iestādes uzraudzīt pakalpojumu vispusīgu nodrošināšanu. Vajadzības gadījumā, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm, attiecīgā iestāde var piemērot noteikumu vispārējo pakalpojumu garantēšanai saskaņā ar 9. pantu. Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.

Pamatojums

Ir būtiski garantēt vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts regulatīvajās iestādes ir atbildīgas ne vien par pasta pakalpojumu tirgus uzraudzību, bet arī garantē vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu, piemērojot noteikumus, kas sekmēs pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi.

Grozījums Nr. 23

1. PANTA 4. PUNKTS
4. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)

2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.	2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, neskarot vispārējo pasta pakalpojumu nepārtrauktību, kas ir sociālās un teritoriālās kohēzijas garants. Dalībvalstis var pieprasīt, lai vispārējo pakalpojumu sniegšanu paplašinātu, ietverot visu valsts teritoriju. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.

Pamatojums

Ņemot vērā vairāku dalībvalstu ģeogrāfisko novietojumu (kalnu apgabali, mazapdzīvoti lauku apgabali utt.), var pastāvēt nepiemēroti apstākļi, lai izsludinātu reģionālus konkursus par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu. Būtībā vispārējo pakalpojumu piešķiršana vairākiem operatoriem nešaubīgi ietekmētu valsts pasta pakalpojumu nepārtrauktību un patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, it īpaši attiecībā uz piegādes termiņa garantijām, jo korespondences pārvadāšanā būtu iesaistīti vairāki operatori.

Grozījums Nr. 24

1. PANTA 5.A PUNKTS (jauns)
5.a) pants (jauns) (Direktīva 97/67/EK)

	5.a) Iekļauj šādu pantu:
	„5.a pants Dalībvalstis var izlemt savā teritorijā nodrošināt citus publiski pieejamus pakalpojumus, papildus tiem, uz kuriem attiecas vispārējo pakalpojumu saistības.”

Pamatojums

Šā panta pievienošana ļauj nodrošināt, ka visas dalībvalstis var uzticēt pasta operatoriem citus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, kas papildina tādus vispārējos pasta pakalpojumus kā preses pārvadāšana un reģionālās attīstības uzdevumi. Šie uzdevumi ir neatkarīgi no vispārējiem pakalpojumiem un tie nav jāfinansē tādā pašā veidā. Līdzīgs noteikums ir iekļauts elektronisko sakaru „paketē”.

Grozījums Nr. 25 1. PANTA 6. PUNKTS 6. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, no vispārējo pakalpojumu sniedzējiem regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.
Grozījums Nr. 26 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
1. Sākot no 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.	1. Sākot no 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ekskluzīvas vai īpašas tiesības kā iespēju vispārējo pakalpojumu finansēšanai. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām, vai šo iespēju kombinācijai, vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.
Pamatojums
Ar grozījumu precizē ekskluzīvo vai īpašo tiesību atcelšanas iemeslu, kurš nav pasta pakalpojumu ieviešana, bet vispārējo pakalpojumu finansēšana. Turklāt „pasta pakalpojumi” ir plašāks termins nekā „vispārējie pakalpojumi”. Turklāt jaunais formulējums ir saskaņā ar 3. nodaļas nosaukumu (Vispārējo pakalpojumu finansēšana) un 17. apsvērumā lietoto formulējumu.

Grozījums Nr. 27

1. PANTA 8. PUNKTS

7. panta 4. punkts (Direktīva 97/67/EK)

4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Tā drīkst finansēt tikai 3. pantā noteiktos pakalpojumus.	4. Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis atbrīvo no iemaksas kompensāciju fondā lietotājus, kuriem pakalpojumi tiek nodrošināti par vienas vienības tarifu. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Tā drīkst finansēt tikai 3. pantā noteiktos pakalpojumus.

Pamatojums

Individuālie patērētāji un MVU nebūtu tieši jāiesaista kompensāciju fonda finansēšanā, jo tas var tiem radīt netaisnīgu slogu vispārējo pakalpojumu nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 28 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2. daļas 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,	– ja vajag, noteikt prasības, kas cita starpā attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,
Pamatojums
Jāprecizē, ka dalībvalstīm ir iespēja izveidot atļauju piešķiršanas mehānismus, saskaņā ar kuriem pasta pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties — nodrošināt viena vai vairāku vispārējo pakalpojumu saistību izpildi vai ieguldīt līdzekļus, nodrošinot vispārējo pakalpojumu sniedzēja attiecīgo saistību izpildes finansējumu. Tas sniegtu stingrāku juridisko noteiktību tām dalībvalstīm, kuras vēlas veidot „maksā vai dari” regulējuma sistēmas.
Turklāt jādod dalībvalstīm iespēja veidot katras valsts konkrētajai situācijai atbilstīgas atļauju piešķiršanas sistēmas.

Grozījums Nr. 29

1. PANTA 10. PUNKTS
9. panta 2. punkta 2. daļas 3.a ievilkums (jauns) (Direktīva 97/67/EK)

	– atļaut pasta pakalpojumu sniedzējiem izvēlēties nodrošināt viena vai vairāku vispārējo pakalpojumu elementu sniegšanu un iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā paredzētajos izmaksu sadales mehānismos, lai finansētu minēto pakalpojumu elementu izpildi.

Pamatojums

Jāprecizē, ka dalībvalstīm ir iespēja izveidot atļauju piešķiršanas mehānismus, saskaņā ar kuriem pasta pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties — nodrošināt viena vai vairāku vispārējo pakalpojumu saistību izpildi vai ieguldīt līdzekļus, nodrošinot vispārējo pakalpojumu sniedzēja attiecīgo saistību izpildes finansējumu. Tas sniegtu stingrāku juridisko noteiktību tām dalībvalstīm, kuras vēlas veidot „maksā vai dari” regulējuma sistēmas.

Turklāt jādod dalībvalstīm iespēja veidot katras valsts konkrētajai situācijai atbilstīgas atļauju piešķiršanas sistēmas.

Grozījums Nr. 30

1. PANTA 10. PUNKTS
9. panta 2. punkta 3. daļas 2. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)

– paredzēt pakalpojumu sniedzējiem vispārējo pakalpojumu saistības un vienlaicīgi prasīt ieguldīt finanšu līdzekļus izmaksu sadales mehānismos, ja kvalitātes, pieejamības un izpildes prasības ir vienas un tās pašas,	– paredzēt pakalpojumu sniedzējiem vispārējo pakalpojumu saistības un vienlaicīgi prasīt ieguldīt finanšu līdzekļus mehānismā šo saistību izmaksu sadalei, kuram ir tāds pats mērķis, ja kvalitātes, pieejamības un izpildes prasības ir vienas un tās pašas,

Pamatojums

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kas nepieciešama samērīgas atļauju piešķiršanas sistēmas izveidei un Līguma noteikumiem atbilstīgam izmaksu sadales mehānismam, ir jāprecizē, ka pasta pakalpojumu sniedzēju finansiālo ieguldījumu šādā mehānismā var paredzēt tikai to vispārējo pakalpojumu saistību izpildes izmaksu segšanai, kuras tiem pašiem būtu jāizpilda.

Grozījums Nr. 31 1. PANTA 14. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS 12. panta 1. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
– cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest bezmaksas pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām,	– cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un ņemot vērā konkrētās valsts īpašos apstākļus, varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis publicē noteikumus un kritērijus pieejamības nodrošināšanai valsts mērogā. Dalībvalstu regulatīvās iestādes uzrauga jebkuras cenu izmaiņas un publicē regulārus ziņojumus. Dalībvalstis nodrošina bezmaksas pasta pakalpojumu sniegšanu, lai tos izmantotu neredzīgas vai vājredzīgas personas.
Pamatojums
Tāpat kā fiziska un ģeogrāfiska pieejamība arī vispārējo pasta pakalpojumu cena ir galvenais elements, kas garantē piekļuvi šiem pakalpojumiem. Tāpēc ir jāgarantē pieejamība, dalībvalstu regulatīvajām iestādēm veicot uzraudzību un nodrošinot iejaukšanos, lai turpmāk pasta pakalpojumi joprojām būtu pieejami.

Grozījums Nr. 32

1. PANTA 14. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS
12. panta otrais ievilkums (Direktīva 97/67/EK)

- cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām un jāsekmē efektivitāte; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju ir jāpiemēro vienots tarifs,	- cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām un jāsekmē efektivitāte; vispārējo pakalpojumu sniedzēji var pielāgot savus tarifus vispārējo pakalpojumu jomā, lai atsauktos uz dažādu tirgu pieprasījumu, ņemot vērā atšķirīgas izmaksas un konkurences līmeņus; ja to prasa sabiedrības intereses, dalībvalstis var lemt, ka, piemēram, vienas vienības tarifa sūtījumiem un citiem sūtījumiem visā attiecīgās valsts teritorijā un/vai uz citu dalībvalstu teritoriju ir jāpiemēro vienots tarifs,

Pamatojums

(Pamatojuma pirmā rindkopa neattiecas uz tekstu angļu valodā).

Turklāt aizvien vairāk konkurējošā vidē vispārējo pakalpojumu sniedzējam, nosakot cenas pakalpojumiem, kas attiecas uz vispārējiem pakalpojumiem, ir jāatrod līdzsvars starp cenām, kas orientētas uz izmaksām, un pieprasījuma elastīgumu, lai saglabātu konkurētspēju konkurencei visvairāk pakļautajās tirgus nozarēs.

Grozījums Nr. 33

1. PANTA 14. PUNKTA B A) APAKŠPUNKTS (jauns)
12. panta 2.b ievilkums (jauns) (Direktīva 97/67/EK)

	ba) pēc 2.a ievilkuma iekļauj šādu tekstu:
	„– vienota tarifa piemērošana saskaņā ar iepriekšējo punktu neizslēdz tiesības vispārējo pakalpojumu sniedzējam (-iem) piemērot vienotus tarifus un noslēgt ar klientiem individuālus līgumus par cenām.”

(tāds past formulējums kā Direktīvā 97/67/EK ar dažiem papildinājumiem)

Pamatojums

Ir jāatļauj vispārējo pakalpojumu sniedzējiem turpināt brīvprātīgi piemērot vienotus tarifus atbilstīgi izmaksu orientācijas ierobežojumiem.

Grozījums Nr. 34

1. PANTA 15. PUNKTS
14. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vispārējo pakalpojumu sniedzēju grāmatvedības uzskaite notiek saskaņā ar šā panta noteikumiem.	1. Ja dalībvalsts pēc vispārējo pakalpojumu sniedzēja lūguma ievieš vienu no finansēšanas mehānismiem, kas paredzēti 7. panta 2., 3. un 4. punktā, tai jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka grāmatvedības uzskaite notiek saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Pamatojums

Šķiet pamatoti paredzēt vispārējo pakalpojumu sniedzējam, kurš saņem finansējumu, iesniegt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, nošķirot vispārējo pakalpojumu produktus.

Ja nepastāv rezervētie pakalpojumi, grāmatvedības uzskaites nošķiršanai ir pamats gadījumos, kad ir ieviesti citi finansēšanas līdzekļi (kompensācijas fondi, valsts subsīdijas, tiešie nodokļi), lai pārbaudītu, vai saņemtais finansējums skaidri atbilst vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām.

No otras puses, ja rezervētie pakalpojumi pastāv, ir loģiski saglabāt grāmatvedības uzskaites nošķiršanu, kas ļautu kontrolēt šķērssubsīdijas.

Grozījums Nr. 35

1. PANTA 15. PUNKTS
14. panta 3. punkta b) apakšpunkta iiia daļa (jauna) (Direktīva 97/67/EK)

	(iiia) kopējās izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai sniegtu gan vispārējus, gan citus pakalpojumus pilnībā nevar iegrāmatot kā vispārējus pakalpojumus; tie paši izmaksu virzītāji ir jāpiemēro gan attiecībā uz vispārējiem, gan citiem pakalpojumiem.

Pamatojums

Dažas dalībvalstis atļauj esošajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pieškirt visas kopējās izmaksas vai būtisku to daļu vispārējiem pakalpojumiem, lai gan šīs izmaksas pēc būtības ir jāpiešķir gan vispārējiem, gan nevispārējiem pakalpojumiem. Šādas prakses mākslīgi paaugstina vispārējo pakalpojumu izmaksas, kas var izraisīt finansējuma un pasta tarifu paaugstināšanos. Turklāt šādas prakses samazinās nevispārējo pakalpojumu izmaksas. Tas savukārt ļaus esošajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem būtiski samazināt šo pakalpojumu cenas, nodarot kaitējumu konkurencei šajā tirgū. Tādēļ kopējās izmaksas ir jāpiešķir nediskriminējošā veidā.

Grozījums Nr. 36

1. PANTA 15. PUNKTS
14. panta 7. punkts (Direktīva 97/67/EK)

7. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, pēc pieprasījuma dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai.	7. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, pēc pieprasījuma atbilstīgi 22.a pantā izklāstītajiem noteikumiem dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai.

Pamatojums

Ir jāprecizē noteikumi, saskaņā ar kuriem sīki izstrādāta grāmatvedības informācija ir jāiesniedz valsts pakalpojumu regulējošai iestādei atbilstīgi jaunajam 22.a pantam.

Grozījums Nr. 37

1. PANTA 16. PUNKTS
19. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).	Dalībvalstis nodrošina, ka vispārējo pakalpojumu sniedzējs(-i) un uzņēmumi, kas sniedz citus pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).

Grozījums Nr. 38

1. PANTA 16. PUNKTS
19. panta 3. punkts (Direktīva 97/67/EK)

Dalībvalstis atbalsta arī neatkarīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtības izstrādi strīdu izšķiršanai starp uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, un patērētājiem.	Dalībvalstis atbalsta arī neatkarīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtības izstrādi strīdu izšķiršanai starp uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, un patērētājiem. Pierādījumi attiecībā uz pasta pakalpojumu lietotāju sūdzībām 1. panta nozīmē ir jāsniedz pasta pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši pazaudēšanas, zādzību un bojājumu gadījumos.

Grozījums Nr. 39

1. PANTA 16. PUNKTS
19. panta 4. punkts (Direktīva 97/67/EK)

4. Neskarot citas iespējas pārsūdzēt vai saņemt atlīdzību saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības uzņēmumiem, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var griezties valsts kompetentajās iestādēs.	4. Neskarot citas iespējas pārsūdzēt vai saņemt atlīdzību saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem vai uzņēmumiem, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var griezties valsts kompetentajās iestādēs.

Grozījums Nr. 40

1. PANTA 16.A PUNKTS (jauns)
20. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)

	16.a) 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
	„Eiropas Standartizācijas komiteja ir pilnvarota izstrādāt tehniskos pamatojoties uz pilnvarām, kuras tai piešķīrusi komiteja un kuras paredzētas 21. pantā, un piegādes termiņus atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam saskaņā ar principiem, kas noteikti Padomes 1983. gada Direktīvā 83/189/EEK, ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko normu un noteikumu jomā.”

(formulējums ar dažiem papildinājumiem atbilst Diektīvā 97/67/EK iekļautajam formulējumam)

Pamatojums

Atšķirības starp pasta pakalpojumu tehniskajām normām turpina pastāvēt starp dalībvalstīm standartizācijas procesa lēnās norises dēļ. Lai gan pastāvošā komitoloģijas procedūra joprojām ir piemērota, turpmāk ir jāparedz termiņi normu noteikšanai.

Grozījums Nr. 41 1. PANTA 16.B PUNKTS (jauns) 20. panta 3. punkts (Direktīva 97/67/EK)
	16.b) 20. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
	„Šajā darbā ņem vērā starptautiskā līmenī pieņemtus saskaņošanas pasākumus un īpaši tādus saskaņošanas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās Pasaules pasta savienībā, ja šādi pasākumi pastāv.”
(formulējums ar dažiem papildinājumiem atbilst Diektīvā 97/67/EK iekļautajam formulējumam)
Pamatojums
Atšķirības starp pasta pakalpojumu tehniskajām normām turpina pastāvēt starp dalībvalstīm standartizācijas procesa lēnās norises dēļ. Lai gan pastāvošā komitoloģijas procedūra joprojām ir piemērota, turpmāk ir jāparedz termiņi normu noteikšanai.
Grozījums Nr. 42 1. PANTA 18. PUNKTS 22. panta 2. punkta 2. daļa (Direktīva 97/67/EK)
Nolūkā atvieglināt šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstu regulatīvās iestādes cieši sadarbojas un savstarpēji atbalsta viena otru.	Valsts regulatīvās iestādes var organizēt publiskas konsultācijas par vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu. Šādas konsultācijas ir pieejamas ieinteresētajām pusēm un ir balstītas uz pārredzamības un nediskriminēšanas principiem.
	Komisija, sniedzot regulāru ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu, pārbauda nepieciešamību tālāk attīstīt funkcionējošu Eiropas regulatīvo iestādi pasta pakalpojumiem. Tāpēc, lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu, dalībvalstu regulatīvās iestādes cieši sadarbojas un savstarpēji atbalsta viena otru.
Pamatojums
Komisijai jāpārbauda Eiropas regulatīvās iestādes kompetence un funkcionēšana, kas būtu kā pamats valsts regulējošajām iestādēm, lai nodrošinātu apmaiņu administratīvās sadarbības pasākumu jomā un salīdzinošo novērtēšanu un kas būtu kā Eiropas Komisijas padomdevēja iestāde tehniskos jautājumos un jautājumos par Kopienas tiesību aktu labāku īstenošanu un to ievērošanas uzraudzību valsts līmenī. Līdzīgi pasākumi ir veikti telekomunikāciju, finanšu un enerģijas nozarēs.

Grozījums Nr. 43

1. PANTA 20. PUNKTS

22.a panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)

2. Uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma, nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem. Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.	2. Visi uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma un konfidenciāli, ja tas ir vajadzīgs, nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem un to drīkst izmantot tikai tiem nolūkiem, kādiem tā pieprasīta. Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.

Pamatojums

Informācijas pieprasījumam attiecīgajā gadījumā jābūt konfidenciālam un valsts regulatīvajām iestādēm precīzi jāpilda savi uzdevumi. Pretējā gadījumā pasta pakalpojumu sniedzēju nodrošināto informāciju varētu izmantot tādā veidā, kas kropļo godīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 44

1. PANTA 21. PUNKTS
23. pants (Direktīva 97/67/EK)

Katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	Ņemot vērā 7. panta noteikumus, katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 45 1. PANTA 21. PUNKTS 23. panta 1.a punkts (Direktīva 97/67/EK)
	Ne vēlāk par šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu Komisija sagatavo pamatnostādnes par vispārējo pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas sistēmām un finansēšanas mehānisma(-u) piemērošanu, it īpaši attiecībā uz konkurences noteikumiem un noteikumiem par valsts atbalstu.
Pamatojums
The current Notice from the Commission on the Application of the Competition Rules to the Postal Sector (OJ 1998 C 39, p. 2) is no longer up-to-date. Since the adoption of the 1998 Notice, important developments have taken place in the case-law of the European Court of Justice and the decisional practice of the Commission, both in relation to the rules on State aid and the rules on competition.
In order to increase legal certainty and to facilitate investment decisions of all postal operators, the Commission should set out, by way of a revised Notice or any other interpretative guidance, the approach the Commission intends to take when applying the State aid and competition rules in the postal sector. Guidance on the cost allocation principles set out in Article 14(3) is particularly warranted.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide
Atsauces	COM(2006)0594 - C6-0354/2006 - 2006/0196(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 14.11.2006
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Konstantinos Hatzidakis 19.12.2006
Izskatīšana komitejā	1.3.2007		11.4.2007		23.4.2007
Pieņemšanas datums	8.5.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	21 17 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Charlotte Cederschiöld, Gabriela Creţu, Mia De Vits, Rosa Díez González, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Malcolm Harbour, Pierre Jonckheer, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Guido Podestà, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Alexander Stubb, Eva-Britt Svensson, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Wolfgang Bulfon, Jean-Claude Fruteau, Konstantinos Hatzidakis, Filip Kaczmarek, Othmar Karas, Manuel Medina Ortega, Pier Antonio Panzeri, Olle Schmidt, Søren Bo Søndergaard, Marc Tarabella, Anja Weisgerber
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Philip Bushill-Matthews, Gabriele Albertini, Horia-Victor Toma, Sophia in ‘t Veld, Anne Van Lancker, Zdzisław Zbigniew Podkański, Yannick Vaugrenard, Reinhard Rack

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (7.5.2007)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
(COM(2006)0594 – C6‑0354/2006 – 2006/0196(COD))

Atzinumu sagatavoja: Richard Seeber

ĪSS PAMATOJUMS

Pasta pakalpojumu tirgus pakāpenisku atvēršanu ES uzsāka 90. gados. Tirgus atvēršana šajā gadījumā nav pašmērķis, bet gan līdzeklis pasta nozares efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai. Šādā veidā ES cer veicināt izaugsmi pasta pakalpojumu nozarē, lai sekmētu pārrobežu tirdzniecību, it īpaši jaunu elektroniskās tirdzniecības veidu attīstību.

Komisijas priekšlikuma[1] mērķis ir noslēgt procesu ar rezervētā tirgus segmenta — pasta sūtījumu, kuru svars nepārsniedz 5 gramus — atvēršanu, tādējādi pilnīgi izveidojot pasta pakalpojumu iekšējo tirgu. Direktīvai jāparedz regulējums, ar kuru, no vienas puses, izveido godīgus un pilnīgus konkurences apstākļus un, no otras puses, nodrošina pieejamus vispārējos pakalpojumus, kas sekmīgi darbojas.

Vispārējie pakalpojumi, kas labi darbojas, ir īpaši svarīgi sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai. Viegli pieejamos un blīvi apdzīvotos reģionos tas var radīt pasta pakalpojumu cenu krišanos pastiprinātas konkurences dēļ. Jaunie pakalpojumu sniedzēji visticamāk koncentrēsies tieši šajos tirgus segmentos. Taču tirgus atvēršanas dēļ nedrīkst ciest attālākie un mazapdzīvotie reģioni, kā arī ekonomiski mazāk attīstītie ES reģioni. Gluži otrādi, no tirgus atvēršanas ir jāgūst labums gan iepriekš minētajiem reģioniem, gan patērētājiem ar mazāku tirgus spēju, gan vājredzīgām un aklām personām. Tieši attālākos un mazapdzīvotos reģionos ar pasta pakalpojumiem var kompensēt ģeogrāfiskos trūkumus, piemēram, attīstīt tirdzniecību pa pastu ar interneta starpniecību, un tādēļ tie ir būtiski svarīgi teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai.

Tādēļ direktīvā precīzi jāparedz noteikumi, kas visiem garantē augstu kvalitāti un pieejamas cenas. Jānodrošina, ka jaunie pakalpojumu sniedzēji ievēro līdzšinējās kvalitātes prasības. Pasta pakalpojumu punktu minimālā skaita standarti visā ES teritorijā ir tikpat vajadzīgi kā pienākums saglabāt vienotu tarifu vienas dalībvalsts un ES robežās pasta sūtījumiem, kurus visbiežāk izmanto privātpersonas, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Vispārējos pakalpojumus nākotnē varēs nodrošināt viens vai vairāki pakalpojumu sniedzēji kādā dalībvalsts teritorijas daļā vai visā tās teritorijā. Priekšlikumā dalībvalstīm ir paredzēta ļoti elastīga pieeja vispārējo pakalpojumu finansēšanas jomā. Dalībvalstis var izvēlēties kādu no jau esošajiem finansēšanas mehānismiem, kas līdz šim, iespējams, nav atbilstoši darbojušies. Tās var kombinēt vairākus mehānismus vai arī izmantot alternatīvas metodes, ja tās nav pretrunā ar Kopienas tiesību aktiem. Tikai būtu jāizvairās no vispārējo pakalpojumu finansēšanas, izmantojot valsts kompensāciju fondu, jo tirgus atvēršanas mērķis bija paaugstināt pasta nozares ekonomisko efektivitāti un pārtraukt valsts subsīdijas. Vispārējo pakalpojumu subsidēšana nodokļu maksātāju līdzekļiem, ko līdz šim nodrošināja ar šķēršsubsidēšanu, ir pretrunā ar Eiropas konkurences politikas mērķi, kas paredz izbeigt valsts atbalsta piešķiršanu ES.

Ir skaidrs, ka direktīvas īstenošanas fāzē vēl būs jāpieņem vairāki lēmumi, it īpaši attiecībā uz vispārējo pakalpojumu finansēšanu. Ņemot vērā direktīvas svarīgo nozīmi sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā, jānodrošina, lai īstenošanas procesā šo dimensiju pietiekami ņemtu vērā. To var panākt, vienīgi īstenošanas ziņojumos īpaši analizējot tās ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju un regulas īstenošanā atbilstoši iesaistot reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus.

Mazāk attīstītos reģionos pasta nozarei ir īpaša nozīme nodarbinātības politikas jomā. Tādēļ īpaši šajos reģionos ir svarīgi radīt kvalitātes ziņā augstvērtīgas darba vietas. Godīga konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem var izveidoties tikai tad, ja pasta pakalpojumu nozarē valda līdzvērtīgi nodarbinātības noteikumi. Šajā sakarā Direktīvas priekšlikums ir jāpapildina, lai attiecīgos noteikumus pieņem dalībvalstu līmenī.

Iekšējā tirgus pilnīga izveide neapdraudēs sociālo un teritoriālo kohēziju tikai tad, veiks attiecīgus pasākumus, lai ilglaicīgi nodrošinātu vispārējos pakalpojumus un palīgpasākumus godīgas konkurences apstākļu radīšanai. Tostarp jānosaka arī visā ES vienots termiņš tirgus pilnīgai atvēršanai.

• [1]  Direktīvas priekšlikums, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3. APSVĒRUMS
(3) EK līguma 16. pantā ir uzsvērta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu loma Eiropas Savienības kopīgo vērtību sistēmā un to loma sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. Turpat ir noteikts, ka jāgādā, lai šādi pakalpojumi balstītos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumu.	(3) EK līguma 16. pantā ir uzsvērta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu loma Eiropas Savienības kopīgo vērtību sistēmā un to loma sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. Turpat ir noteikts, ka jāgādā, lai šādi pakalpojumi balstītos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumu. Šos principus un nosacījumus jānosaka, apspriežoties ar patērētāju organizācijām un reģionālajām un vietējam iestādēm.
Pamatojums
Īpaši svarīgi ir iesaistīt patērētāju organizācijas un reģionālās un vietējās iestādes un apspriesties ar tām, jo īpaši sagatavošanās stadijā, ja pakalpojumi nedarbojas atbilstoši. Iestādēm, ar kurām apspriežas, attiecīgajā jomā ir praktiskā pieredze un zināšanas, kam ir ļoti liela vērtība pakalpojumu organizēšanā. Citu politikas virzienu, piemēram, ES reģionālās politikas, pieredze rāda, ka iesaistot atbilstošos partnerus visās plānošanas un īstenošanas stadijās, attiecīgais politikas virziens kļuva efektīvāks. Pasta pakalpojumu ietekmes uz teritoriālās kohēziju dēļ īpaši svarīgi šeit ir ņemt vērā reģionālās un vietējās iestādes.
Grozījums Nr. 2 3.A APSVĒRUMS (jauns)
	(3a) Tā kā pasta pakalpojumi ir svarīgs komunikācijas un informācijas apmaiņas instruments, tiem ir būtiski svarīga nozīme, īstenojot Eiropas Savienības sociālās, ekonomiskas un teritoriālās kohēzijas mērķus.
Pamatojums
Pasta pakalpojumi ievērojami veicina pilsētu un lauku apgabalu ekonomisko attīstību un veido sociālās kohēzijas galveno elementu gan pilsētās, gan laukos.
Grozījums Nr. 3 4. APSVĒRUMS
(4) Pasākumi šajā jomā būtu jāizstrādā tā, lai to mērķi atbilstu EK līguma 2. pantā minētajiem Kopienas uzdevumiem, proti, visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes celšanos, kā arī ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.	(4) Pasākumi šajā jomā būtu jāizstrādā tā, lai to mērķi atbilstu EK līguma 2. pantā minētajiem Kopienas uzdevumiem, proti, visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, augsta līmeņa vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes celšanos, kā arī ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.
Pamatojums
EK Līguma 2. pantā skaidri norādīts, ka vides aizsardzība un vides kvalitātes uzlabošana ir Kopienas uzdevumi. Tā kā pasta pakalpojumi veikšanai ir ietekme uz vidi, jo īpaši saistībā ar transportu, šī rindkopa nav pilnīga, ja tajā nav iekļauts vides aizsardzības uzdevums.
Grozījums Nr. 4 6. APSVĒRUMS
Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām.	(6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām. Ņemot vērā dažkārt nepārprotami atšķirīgās pārmaiņas dalībvalstīs attiecībā uz vispārējo pakalpojumu izpildes saistībām, rezolūcijā Komisiju, gatavojoties perspektīvas pētījumam, aicināja īpašu uzmanību pievērst vispārējo pakalpojumu sniegšanas kvalitātei un šo pakalpojumu turpmākai finansēšanai un, ņemot vērā minēto pētījumu, ierosināt vispārējo pakalpojumu definīciju, darbības jomu un atbilstīgu finansējumu.
Pamatojums
Jāiekļauj norāde uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kurus Komisijai, uzsākot perspektīvas pētījumu, prasīja risināt saskaņā ar Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūciju par Pasta direktīvas piemērošanu.
Grozījums Nr. 5 7. APSVĒRUMS
Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.	Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm. Tomēr, lai pilnībā izprastu ietekmi, kādu uz nodarbinātību un sociālo un teritoriālo kohēziju varētu atstāt iekšējā tirgus pilnīga izveide, jāveic plašākas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.
Pamatojums
Ņemot vērā ietekmi, kādu pasta pakalpojumu nozarē varētu radīt iekšējā tirgus pilnīga izveide, Komisijai jāveic vispusīgs pētījums par liberalizācijas ietekmi uz nodarbinātību un sociālo un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 6 8. APSVĒRUMS
(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem.   .	(8) Saskaņā ar perspektīvas pētījuma rezultātiem, it īpaši attiecībā uz alternatīvo finansēšanas metožu attīstību, visā Kopienā līdz 2009. gadam nav iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem tām dalībvalstīm, kurās šāds finansējums joprojām ir nepieciešams.
Pamatojums
Rezervēto pakalpojumu nozari nevar aizliegt kā vispārējo pakalpojumu finansēšanas metodi, kamēr Komisija nav detalizēti pārskatījusi vispārējo pakalpojumu finansēšanas metodes un ņemot vērā grūtības, kas radušās vairākās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 7 9. APSVĒRUMS
((9) Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Turklāt dalībvalstis var izmantot iespējas, ko sniedz transponēšanas periods, kā arī ievērojamo laiku, ko prasa efektīvas konkurences ieviešana, lai pēc vajadzības turpinātu vispārējo pakalpojumu sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju.	(9) Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei nav devusi visiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un nav ļāvusi visām dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Tā kā ir nepieciešams pietiekams laiks, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un lai turpinātu vispārējo pakalpojumu sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju, dalībvalstis, kuras to uzskata par nepieciešamu, var izmantot iespēju pārcelt pilnīga iekšējā tirgus izveides 2009. gada termiņu.
Pamatojums
Rezervēto pakalpojumu nozari nevar aizliegt kā vispārējo pakalpojumu finansēšanas metodi, kamēr Komisija nav detalizēti pārskatījusi vispārējo pakalpojumu finansēšanas metodes un ņemot vērā grūtības, kas radušās vairākās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 8 10. APSVĒRUMS
(10) Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt 2009. gada 1. janvāri kā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu.	(10) Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Taču šajā pētījumā nav veikts novērtējums par to, kā pasta pakalpojumu tirgus atvēršana ietekmē sociālo un teritoriālo kohēziju. Šo vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu spēcīgā simboliskā vērtība liek rūpīgi sagatavoties nākamajām tirgus atvēršanas stadijām.
Pamatojums
Pilnīga tirgus atvēršana ir jāatliek, kamēr nav veikti šie pētījumi un analīze par ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 9 12. APSVĒRUMS
(12) Pilnīga tirgus atvēršana palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu; tā turpinās sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē.	(12) Pilnīga tirgus atvēršana palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu; tā turpinās sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Īpaša uzmanība šajā sakarā jāpievērš ietekmei uz nodarbinātību pasta pakalpojumu nozarē lauku un attālākajos reģionos, kur pasta pakalpojumu nozare nodrošina nodarbinātības iespējas. Ir īpaši svarīgi, ka mazāk attīstītajos reģionos tiek radītas kvalitātes ziņā augstvērtīgas darbavietas. Šī iemesla dēļ, kā arī lai radītu godīgus konkurences apstākļus, šajā direktīvā jāparedz, ka dalībvalstīm jāīsteno pasākumi, lai vienas dalībvalsts pasta pakalpojumu nozarē nodrošinātu līdzvērtīgus nodarbinātības nosacījumus un jaunie pakalpojumu sniedzēji piedāvātu nodarbinātības nosacījumus, kas līdzvērtīgi vispārējo pakalpojumu sniedzēju piedāvātājiem.
Pamatojums
Dažos atvērtajos pasta pakalpojumu tirgos jaunie pakalpojumu sniedzēji piedāvā ievērojami sliktākus nodarbinātības nosacījumus nekā vispārējo pakalpojumu sniedzēji. No vienas puses, tas rada konkurences izkropļojumus un, no otras puses, darba tirgus pasliktināšanos pasta pakalpojumu nozarē, turklāt negatīvā ietekme darba tirgū būtu īpaši jūtama ES mazāk attīstītajos rajonos, kā arī lauku un attālākajos reģionos, kuri saņem struktūrfondu atbalstu.
Grozījums Nr. 10 13. A APSVĒRUMS (jauns)
	(13a) Pasta infrastruktūras tīklam lauku rajonos, tostarp kalnu un salu reģionos, ir svarīga nozīme, lai iesaistītu vietējo uzņēmējdarbību valsts un pasaules ekonomikā un saglabātu kohēziju sociālajā un nodarbinātības jomā. Turklāt lauku pasta nodaļas kalnu vai salu reģionos var nodrošināt būtisku infrastruktūras tīklu, kas rada vispārēju piekļuvi jauniem telekomunikāciju tehnoloģijas veidiem.
Pamatojums
Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas kalnu vai salu reģionos, pasta infrastruktūras tīkls nodrošina saikni ar ekonomiku ārpus šiem reģioniem, kā arī saikni ar jaunumiem telekomunikāciju tehnoloģijas jomā.
Grozījums Nr. 11 14. APSVĒRUMS
(14) Līdzāspastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu.	(14) Līdzās pastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu un it īpaši ka nesamazinās piekļuves punktu blīvumu pasta pakalpojumiem lauku un attālākajos reģionos.
Pamatojums
Izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka pieejamība pasta pakalpojumiem lauku un attālākajos reģionos nepasliktinās un tirgus atvēršanas dēļ netiek apdraudēta teritoriālā kohēzija.
Grozījums Nr. 12 14.A APSVĒRUMS (jauns)
	(14a) Kvalitātes ziņā augstvērtīgu pasta pakalpojumu nodrošināšana ievērojami sekmē sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu. It īpaši attālākajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem elektroniskā tirdzniecība nodrošina jaunas iespējas uzsākt ekonomiskās aktivitātes, taču to būtisks priekšnosacījums ir sekmīgu pasta pakalpojumu nodrošinājums.
Pamatojums
Ir vajadzīgs atsevišķs punkts attiecībā uz pasta pakalpojumu svarīgo nozīmi attālākajos, mazapdzīvotos lauku reģionos. Tostarp jāņem vērā, ka tieši šādos rajonos ar elektroniskās tirdzniecības palīdzību var nodrošināt piekļuvi precēm un pakalpojumiem. Taču elektronisko tirdzniecības potenciālu var pilnībā izmantot tikai tad, ja tiek piedāvāti vajadzībām atbilstoši pasta pakalpojumi.
Grozījums Nr. 13 14.B APSVĒRUMS (jauns)
	(14b) Demogrāfisko izmaiņu ietekmē ievērojami mainās Eiropas iedzīvotāju teritoriālais izvietojums. Nākotnē šī tendence pastiprināsies. Vispārējie pakalpojumi jāorganizē tā, lai ņemtu vērā šīs attīstības dinamiku, un jāatrod piemēroti pasākumi, lai, pat mainoties demogrāfiskajai situācijai, saglabātu vispārējo pakalpojumu kvalitāti, atbilstoši standartiem, kas noteikti Direktīvā 97/67/EK.
Pamatojums
Demogrāfisko izmaiņas jau ietekmē Eiropas reģionālo attīstību, un iedzīvotāju blīvuma mainības rezultāta nākotnē tās radīs arvien nelīdzsvarotāku attīstības potenciālu Eiropas reģionos. Vispārējo pakalpojumu organizēšanas veidam nevajadzētu negatīvi ietekmēt reģionus, kurus īpaši spēcīgi skārušas demogrāfiskās izmaiņas, jo tas papildus ierobežotu to vispārējo attīstību. Tieši pretēji, īpaša uzmanība jāvelta vispārējo pakalpojumu nemainīgai nodrošināšanai attiecīgajos reģionos, neskatoties uz izmaiņām apstākļos demogrāfisko izmaiņu rezultātā.
Grozījums Nr. 14 18. APSVĒRUMS
(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram., pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai.	(18) Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram., pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst šai direktīvai. Ņemot vērā dalībvalstu budžeta disciplīnu, vispārējo pakalpojumu finansēšanas ilgspējību ilgtermiņa, un tās iespējamo ietekmi un konkurenci, līdz atbilstošam minimumam jāierobežo valsts kompensāciju izmantošana, lai finansētu vispārējo pakalpojumu neto izmaksas un tām jābūt saskaņā ar noteikumiem par valsts pakalpojumu finansēšanu no valsts piešķirtās palīdzības.
Pamatojums
Pasta pakalpojumu tirgus pakāpeniskas atvēršanas mērķis bija tos padarīt efektīvākus un ienesīgākus tā, lai varētu izbeigt valsts subsīdijas pasta nozarei. Valsts kompensācijas, t.i. subsīdijas pasta nozarei no nodokļu ieņēmumiem neatbilst budžeta situācijai valsts fondos, īpaši saistībā ar Stabilitātes paktu, un ES konkurences noteikumiem, kas paredz izbeigt subsīdiju piešķiršanu.
Grozījums Nr. 15 23. APSVĒRUMS
(23) Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka tirgus atvēršanas procesam nevajadzētu ierobežot dalībvalstu ieviesto atsevišķu bezmaksas pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām saistībām.	23) Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka atvērtā un konkurētspējīgā tirgū pastāv pienākums dalībvalstīs ieviest vai saglabāt atsevišķus bezmaksas pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām.
Pamatojums
Atvērtā tirgū konkurences priekšrocības nedrīkst piešķirt pakalpojumu sniedzējiem, kuri nepiedāvā konkrētus pakalpojumus bez maksas pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām. Tieši pretēji, šādu pienākumu jāiekļauj vispārējo pakalpojumu saistībās, kas ir vajadzīgas sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 16 24. APSVĒRUMS
(24) Brīvas konkurences apstākļos gan vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara labā, gan lai ierobežotu tirgus darbības traucējumus, ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus.	24) Brīvas konkurences apstākļos gan vispārējo pakalpojumu finansiālā līdzsvara labā, gan lai ierobežotu tirgus darbības traucējumus, ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā, lai, piemēram, īstenotu sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi. Šo mērķi var sasniegt, nosakot dalībvalstīm pienākumu attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus.
Pamatojums
Lai ņemtu vērā ES teritoriālās kohēzijas ideju, visā ES jānosaka vienots tarifs pakalpojumiem, kurus izmanoto galvenokārt privātpersonas vai MVU. Šī principa nepieciešamību nedrīkst apšaubīt arī pēc pilnīgas tirgus atvēršanas.
Grozījums Nr. 17 28.A APSVĒRUMS (jauns)
	(28a) Par Direktīvas 97/67/EK īstenošanu atbildīgā komiteja pārrauga, kā dalībvalstīs izstrādā pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus, it īpaši šo pasākumu pašreizējo vai potenciālo ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Ņemot vērā pasta pakalpojumu tirgus atvēršanas īpašo nozīmi reģionālās kohēzijas jomā, šajā komitejā vajadzētu iesaistīt ne tikai dalībvalstu pārstāvjus, bet arī vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjus no visām dalībvalstīm.
Pamatojums
Komitejai ir svarīgas īstenošanas kompetences attiecībā uz direktīvu, kurai ir ietekme uz teritoriālo kohēziju. Tādēļ ir svarīgi, ka komitejā tiek pārstāvētas visu dalībvalstu reģionālās un vietējās iestādes, lai tās būtu iesaistītas īstenošanā un varētu analizēt sociālās un teritoriālās kohēzijas ietekmi.
Grozījums Nr. 18 34. APSVĒRUMS
(34) Lai Eiropas Parlamentu un Padomi pastāvīgi informētu par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai regulāri jāsniedz minētajām institūcijām ziņojumi par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.	(34) Lai Eiropas Parlamentu un Padomi pastāvīgi informētu par progresu, kas panākts pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveide jomā, Komisijai regulāri jāsniedz minētajām institūcijām ziņojumi par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu. Nākamajā ziņojumā un jebkurā gadījumā līdz 2010. gada 31. decembrim Komisijai, pamatojoties uz apspriedēm ar ieinteresētajam pusēm un atbilstošu pētījumu rezultātiem, jāiekļauj novērtējums par Direktīvā 97/67/EK piedāvāto finansēšanas metožu efektivitāti un vispārējo pakalpojumu darbības jomas atbilstību patērētāju vajadzībām. Šajos ziņojumos cita starpā jāietver attiecīga informācija par tirgus atvēršanas ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju, kas dalībvalstīm vajadzības gadījumā ļautu veikt piemērotus pasākumus, lai laikus novērstu negatīvas sekas.
Pamatojums
Ir svarīgi, ka ziņojumā tiek apskatīta arī tirgus atvēršanas ietekme uz sociālo un teritoriālo kohēziju un regulāri par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi , lai vajadzības gadījumā varētu veikt reglamentējošus pasākumus.
Grozījums Nr. 19 1. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 3. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
	(2a) Direktīvas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
	‘(2) Šī mērķa sasniegšanai dalībvalstis nodrošina, ka saņemšanas un piekļuves punktu blīvums atbilst lietotāju vajadzībām un ka it īpaši mazapdzīvotos reģionos ir pietiekams saņemšanas un piekļuves punktu blīvums. Pamatojoties uz pašreizējo saņemšanas un piekļuves punktu blīvumu uz vienu iedzīvotāju, dalībvalstīm jānosaka kvantitatīvs obligātais šādu punktu blīvums.’
(Grozījuma priekšlikumā ar jaunu punktu paredzēts papildināt Komisijas priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK par Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi. Šajā sakarā minētajā veidā jāgroza arī 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK 3. panta 2. punkts.)
Pamatojums
Vispārējo pakalpojumu definīcija ir jāpapildina, lai garantētu, ka pilnīgas tirgus atvēršanas gadījumā nepasliktinās saņemšanas un piekļuves punktu tīkls mazapdzīvotos reģionos, kas izraisītu pakalpojumu pasliktināšanos šajos reģionos, kā arī veicinātu iedzīvotāju pārcelšanos uz citiem reģioniem.
Grozījums Nr. 20 1. PANTA 4. PUNKTS 4. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.	1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. (a) katra dalībvalsts uztic atbilstošajai valsts regulējošai iestādei pienākumu kopā ar iesaistītajām pusēm, tostarp patērētāju organizācijām, detalizētāk noteikt vispārējo pakalpojumu saistības, jo īpaši precizējot piegādes laiku, savākšanas un piegādes biežumu, kā arī vispārējo pakalpojumu drošību un uzticamību. (b) Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus, un it īpaši pārrauga to, kāda ir šo pasākumu pašreizējā un potenciālā ietekme uz sociālo un teritoriālo kohēziju.
Pamatojums
Šis papildinājums ir svarīgs, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pilnīgas tirgus atvēršanas pašreizējo mērāmo un potenciālo ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju jau šobrīd analizē, jo vispārējie pakalpojumi ir īpaši svarīgi sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 21 1. PANTA 4. PUNKTS 4. panta 2. punkts (Direktīva 97/67/EK)
2. 2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā.	2. Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu nepārtrauktību to svarīgās ietekmes uz sociālo un teritoriālo kohēziju dēļ. Dalībvalstis var paplašināt vispārējo pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz visu valsts teritoriju.   Vispārējo pakalpojumu sniedzēja iecelšanu regulāri pārskata, turpretī koncesijas termiņam jābūt piemērotam, lai garantētu ienākumus no ieguldījumiem.
Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.	Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.
Pamatojums
Ņemot vērā konkrētu dalībvalstu ģeogrāfiskās īpatnības (kalnu reģionus, mazapdzīvotus lauku apvidus, piemēram, Francijā un Itālijā), nav pareizi reģionālā līmenī izsludināt pieteikšanos uz konkursu par vispārējas nozīmes pasta pakalpojumus sniegšanu.
Grozījums Nr. 22 1. PANTA 4.A PUNKTS (jauns) 5. panta 1. punkta 5. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)
	(4a) Direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: – tā veido atbildi uz tehnisko , ekonomisko, demogrāfisko un sociālo vidi, kā arī uz lietotāju vajadzībām.
(Ar grozījumu pievieno punktu Komisijas priekšlikumam, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi. Tādēļ atbilstoši jāgroza arī 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK 5. panta 1. punkta 5. ievilkums.)
Pamatojums
Demogrāfisko izmaiņas jau ietekmē Eiropas reģionālo attīstību, un iedzīvotāju blīvuma mainības rezultāta nākotnē tās radīs arvien nelīdzsvarotāku attīstības potenciālu Eiropas reģionos. Vispārējo pakalpojumu organizēšanas veidam nevajadzētu negatīvi ietekmēt reģionus, kurus īpaši spēcīgi skārušas demogrāfiskās izmaiņas, jo tas papildus ierobežotu to vispārējo attīstību. Tieši pretēji īpaša uzmanība jāvelta vispārējo pakalpojumu nemainīgai nodrošināšanai attiecīgajos reģionos, neskatoties uz izmaiņām apstākļos demogrāfisko izmaiņu rezultātā.
Grozījums Nr. 23 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)
1. Sākot no 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar EK līgumam.	1. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi citiem līdzekļiem, kas atbilst EK līgumam.
Pamatojums
Saskaņā ar subsidiaritātes principu nav jāierobežo dalībvalstu izraudzītie vispārējo pakalpojumu saistību finansēšanas veidi. Turklāt ir pārsteidzīgi pieņemt noteikumus par vispārējo pakalpojumu finansēšanu pirms nav veikts detalizēts ietekmes novērtējums.
Grozījums Nr. 24 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 3. punkts (Direktīva 97/67/EK)
3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās var rīkoties šādi: (a) izveidot mehānismus, kas paredz kompensēt iesaistītā(-o) uzņēmuma(-u) izmaksas ar valsts līdzekļiem; (b) sadalīt vispārējo pakalpojumu saistību tīrās izmaksas starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.	3. Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās ievieš mehānismus, lai vispārējo pakalpojumu sniedzējam kompensētu vispārējo pakalpojumu sniegšanas tīrās izmaksas.
Pamatojums
Reglamentējošie noteikumi dalībvalstīs atšķiras. Lai finansētu vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības, dalībvalstīm jāļauj izmantot dažādus finansēšanas mehānismus, kas pielāgoti konstatētajām atšķirībām. Bez valsts finansējuma piešķiršanas vai izdevumu par vispārējo pakalpojumu sniegšanu dalīšanas var izmantot arī citus pasākumus.
Grozījums Nr. 25 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 5.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	5.a Ja dalībvalsts uzskata, ka neviens no iepriekšminētajiem pasākumiem nenodrošina ilgtspējīgu pamatu vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansēšanai, tā var arī turpmāk rezervēt noteiktus pakalpojumus izvēlētajam vispārējo pakalpojumu sniedzējam. Pakalpojumi, kurus var rezervēt šādā veidā, ietver iekšzemes korespondences sūtījumu un ienākošās pārrobežu korespondences paātrinātu vai nepaātrinātu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi šeit turpmāk minētajās svara un cenas robežās.
	Attiecībā uz bezmaksas pasta pakalpojumiem, kas paredzēti neredzīgajiem vai daļēji neredzīgajiem, var pieļaut izņēmuma svara un cenas ierobežojumus.
	Ciktāl tas nepieciešams vispārējo pakalpojumu nodrošināšanai, piemēram, ņemot vērā dalībvalsts pasta pakalpojumu īpatnības, izejošo pārrobežu pastu arī turpmāk var saglabāt kā rezervēto pakalpojumu iepriekšējās cenas un svara robežās.
Pamatojums
Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par vispārējo pakalpojumu saistību atšķirīgo finansēšanas metožu efektivitāti. Līdz tam rezervēto pakalpojumu jomā piemēro Direktīvas 97/67/EK noteikumus.
Grozījums Nr. 26 1. PANTA 8. PUNKTS 7. panta 5.b punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	5.b Komisija sagatavo pārskatu, lai novērtētu visu finansēšanas metožu efektivitāti, salīdzinot ar katras dalībvalsts īstenoto paraugpraksi, vispārējo pakalpojumu darbības jomas atbilstību patērētāju vajadzībām. Pamatojoties uz pārskatu un pēc plašām apspriedēm ar ieinteresētajām pusēm Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kam pievieno priekšlikumu, attiecīgā gadījumā apstiprinot 2012. gadu par beigu termiņu pilnīgai pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei vai nosakot attiecīgus alternatīvus pasākumus, kuru pamatā ir pārskatā izteiktie secinājumi.
Pamatojums
Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par vispārējo pakalpojumu saistību visu atšķirīgo finansēšanas metožu efektivitāti. Līdz tam rezervēto pakalpojumu jomā piemēro Direktīvas 97/67/EK noteikumus.
Grozījums Nr. 27 1. PANTA 8.A PUNKTS (jauns) 8. pants (Direktīva 97/67/EK)
	8.a Direktīvas 97/67/EK 8. pantu aizstāj ar šādu:   „8. pants   „Šīs direktīvas 7. panta noteikumi neskar dalībvalstu tiesības: – ieviest īpašus noteikumus attiecīgās valsts tiesību aktos attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu atbilstoši mērķim, proporcionāliem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuru ievērošana jānodrošina, sniedzot vispārējos pakalpojumus; – lai sniegtu vispārējos pakalpojumus, organizēt pastkastīšu izvietošanu uz valsts automaģistrālēm, pastmarku izdošanu un ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmanto tiesas vai administratīvās procedūrās saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.”
Pamatojums
Dalībvalstīm jāatļauj arī turpmāk paredzēt īpašus noteikumus vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tie ir nepieciešami šo pakalpojumu sniegšanai. Vairāku valstu tiesību aktos ir paredzēti speciāli noteikumi vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, attiecībā uz transportu, šo noteikumu nepieciešamību attaisnojot ar vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu.
Grozījums Nr. 28 1. PANTA 10. PUNKTS 9. panta 2. punkta 2. daļa (Directīva 97/67/EK)
Piešķirot atļaujas, var:	Piešķirot atļaujas, var:
– pēc vajadzības noteikt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības,	– pēc vajadzības noteikt vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistības, – attiecīgā gadījumā noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos, – paredzēt iespēju pasta pakalpojumu sniedzējiem izvēlēties pienākumu nodrošināt viena vai vairāku vispārējo pakalpojumu elementu sniegšanu un iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā paredzētajos izmaksu sadales mehānismos, lai finansētu minēto pakalpojumu elementu sniegšanu,
– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi, – pēc vajadzības noteikt pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.	– ja vajag, noteikt prasības, kas attiecas uz attiecīgo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un izpildi,
Pamatojums
Iespēju skaidrojums dalībvalstīm, lai ieviestu apstiprināšanas mehānismus, kas ļautu pasta pakalpojumu sniedzējiem izvēlēties vienu vai vairākus vispārējos pakalpojumu saistības un palīdzēt vispārējo pakalpojumu sniedzējam segt ar šīm saistībām saistītos izdevumus. Tas palielinātu to dalībvalstu tiesisko drošību, kuras pamatā ir 'pay or play' (samaksa jebkurā gadījumā) reglamentējošās struktūras.
Grozījums Nr. 29 1. PANTA 10.A PUNKTS (jauns) 9. panta 2.a punkts (jauns) (Direktīva 97/67/EK)
	2.a Lai izveidotu godīgus konkurences apstākļus un lai ņemtu vērā pasta nozares ietekmi uz nodarbinātības iespējām, jo īpaši lauku rajonos, dalībvalstis veic regulējošus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka dalībvalsts pasta pakalpojumu nozarē nepasliktinās nodarbinātības noteikumi un jaunie pakalpojumu sniedzēji rada augstvērtīgas darba vietas. Īpaši labi to var panākt, noslēdzot darba koplīgumus vai nosakot minimālo algu, vai izmantojot licencēšanas pasākumus.
(Grozījuma priekšlikumā paredzēts ar jaunu punktu papildināt Komisijas priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK par Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi. Šajā sakarā minētajā veidā jāievieš jauns pants 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK)
Pamatojums
Dažos atvērtajos pasta pakalpojumu tirgus segmentos jaunie pakalpojumu sniedzēji piedāvā ievērojami sliktākus nodarbinātības nosacījumus nekā vispārējo pakalpojumu sniedzēji. No vienas puses, tas rada konkurences izkropļojumus un, no otras puses, darba tirgus pasliktināšanos pasta pakalpojumu nozarē, turklāt negatīvā ietekme darba tirgū būtu īpaši jūtama ES mazāk attīstītajos rajonos, ka arī lauku un attālākajos rajonos, kuri saņem struktūrfondu atbalstu.

Grozījums Nr. 30

1. PANTA 14. PUNKTS

12. panta 1. ievilkums (Direktīva 97/67/EK)

,,- cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest bezmaksas pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām,”	,,- cenām jābūt pieņemamām un tādām, lai visi lietotāji varētu piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts uzraudzības iestādes uzrauga cenu pieaugumu virs valsts patēriņa cenu indeksa, lai nodrošinātu pasta pakalpojumu pieejamību. Dalībvalstīm jānosaka tiesību normas, ar kurām saglabā vai ievieš bezmaksas pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām,”

Pamatojums

Atvērtā tirgū konkurences priekšrocības nedrīkst piešķirt pakalpojumu sniedzējiem, kuri nepiedāvā konkrētus pakalpojumus bez maksas pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām. Tieši pretēji, šādu pienākumu jāiekļauj vispārējo pakalpojumu saistībās, kas ir vajadzīgas sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 31

1. PANTA 17. PUNKTS

21. panta 1. punkts (Direktīva 97/67/EK)

1. Komisijai palīdz komiteja.	1. 1. Komisijai palīdz komiteja. Komitejā darbojas dalībvalstu pārstāvji, kā arī visu dalībvalstu reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvji.

Pamatojums

Komitejai ir svarīgas īstenošanas kompetences attiecībā uz direktīvu, un tām ir ietekme uz teritoriālo kohēziju. Tādēļ ir svarīgi, ka komitejā tiek pārstāvētas visu dalībvalstu reģionālās un vietējās iestādes, lai tās iesaistītu īstenošanā un ietekmes novērtēšana uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Tikai šāda iesaistīšana tirgus atvēršanas procesā dod iespēju pienācīgi ņemt vērā teritoriālo kohēziju.

Grozījums Nr. 32

1. PANTA 21. PUNKTS

23. pants (Direktīva 97/67/EK)

Katru trešo gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.	No šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz 2009. gada 1. janvārim Komisija veic salīdzinošu ietekmes novērtējumu un sniedz ziņojumu par: – vispārējo pasta pakalpojumu saistību iespējamo finansēšanas mehānismu izmaksām un ieguvumiem, nodrošinot iespēju novērtēt šo mehānismu ietekmi uz konkurences neitralitāti, pārredzamību, juridisko noteiktību, darbības uzticamību un valsts atbalstu;, – šīs direktīvas noteikumu ietekmi uz visu dalībvalstu vispārējo pakalpojumu sniedzēju nodarbinātā personāla sociālajiem un darba apstākļiem, tostarp ietekmi uz nodarbinātības kvalitāti; – pašreizējo un paredzamo tirgus atvēršanas ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Komisija, ņemot vērā sava ziņojuma secinājumus, iesniedz priekšlikumus par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi, jo īpaši attiecībā uz vispārējo pakalpojumu finansēšanas metodēm.

Pamatojums

Ir svarīgi, ka ziņojumā apskata arī tirgus atvēršanas ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju un ka Eiropas Parlamentu un Padomi par to regulāri informē, lai vajadzības gadījumā varētu veikt reglamentējošus pasākumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide
Atsauces	COM(2006)0594 - C6-0354/2006 - 2006/0196(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 1.2.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Richard Seeber 1.2.2007
Izskatīšana komitejā	20.3.2007
Pieņemšanas datums	2.5.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	28 13 6
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Wolfgang Bulfon, Antonio De Blasio, Vasile Dîncu, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Jim Higgins, Alain Hutchinson, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Mario Mantovani, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bastiaan Belder, Silvia Ciornei, Brigitte Douay, Den Dover, Riitta Myller, Zita Pleštinská, Christa Prets, Miloslav Ransdorf, Richard Seeber, László Surján, Károly Ferenc Szabó
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Henrik Lax, Véronique De Keyser, Samuli Pohjamo

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīga izveide
Atsauces	COM(2006)0594 - C6-0354/2006 - 2006/0196(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	18.10.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 14.11.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 14.11.2006		EMPL 14.11.2006		ITRE 14.11.2006		IMCO 14.11.2006
	REGI 1.2.2007
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Markus Ferber 28.11.2006
Izskatīšana komitejā	28.2.2007		27.3.2007		4.6.2007
Pieņemšanas datums	18.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	38 6 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Jean-Louis Bourlanges, Paolo Costa, Michael Cramer, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Mathieu Grosch, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Robert Navarro, Willi Piecyk, Paweł Bartłomiej Piskorski, Luís Queiró, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Armando Veneto, Marta Vincenzi, Roberts Zīle
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Fausto Correia, Markus Ferber, Jeanine Hennis-Plasschaert, Elisabeth Jeggle, Rosa Miguélez Ramos, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Marie Panayotopoulos-Cassiotou