Ziņojums - A6-0249/2007Ziņojums
A6-0249/2007

ZIŅOJUMS par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām

26.6.2007 - (2007/2089(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Alejo Vidal-Quadras
Atzinumu sagatavoja(*):
Sophia in t'Veld, Ekonomikas un monetārā komiteja
(*) Komiteju ciešāka sadarbība — Reglamenta 47. pants

Procedūra : 2007/2089(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0249/2007

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām

(2007/2089(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Enerģētikas politika Eiropai (COM(2007)0001),

     ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus perspektīvas (COM(2006)0841),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu veiktais pētījums par Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozari (COM(2006)0851),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Prioritāru savienojumu plāns (COM(2006)0846),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Īstenošanas ziņojums par iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus perspektīvām (SEC(2006)1709)”, kas ir pievienots Komisijas paziņojumam (COM(2006)0841),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par ES enerģētikas politikas datiem (SEC(2007)0012),

 ņemot vērā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata[1],

–   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā[2],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1364/2006/EK ( 2006. gada 6. septembris ), ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem[3],

–   ņemot vērā nostāju, kas 2007. gada 23. maijā pieņemta otrajā lasījumā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/89/EK ( 2006. gada 18. janvāris ) par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā[5],

–   ņemot vērā ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1775/2005 (2005. gada 28. septembris) par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem[6],

–   ņemot vērā Padomes Direktīvu 2004/67/EK (2004. gada 26. aprīlis) par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību[7],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu[8],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu[9],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā[10],

–   ņemot vērā Eiropas enerģētikas regulatoru ikgadējo ziņojumu par periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim visiem CEER un ERGEG locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai, kurš izstrādāts saskaņā ar 3. panta 8. punktu Komisijas lēmumā 2003/796/EK (2003. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu[11],

–   ņemot vērā 2007. gada 8.–9. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus attiecībā uz Eiropadomes atbalstu „Eiropadomes rīcības plānam 2007.­–2009. gadam – Enerģētikas politika Eiropai” (7224/07),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6‑0249/2007),

A. tā kā Eiropas enerģētikas politikai ilgtspējīgai, drošai un konkurētspējīgai enerģijai ir jābūt ambiciozai un vērstai uz ilgtermiņa ieguvumiem, galveno uzsvaru liekot uz klimata pārmaiņu apkarošanu, ES ārējās neaizsargātības ierobežošanu attiecībā uz importu un izaugsmes un darba vietu izveides veicināšanu;

B.  tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu ir savlaicīgi jāizstrādā atbilstīgs likumīgs pamats, lai izmantotu šīs būtiskās un ilgtermiņa priekšrocības;

C. tā kā ES iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveide un efektīvu solidaritātes mehānismu radīšana starp dalībvalstīm ir priekšnoteikumi, lai nodrošinātu pagādes drošību un ekonomisku efektivitāti,

D.  tā kā liberalizācija un tirgus integrācija ir vienādi svarīgas pārrobežu tirdzniecības veicināšanā, lielākas ekonomiskās efektivitātes sasniegšanā un tirgus likviditātes palielināšanā, tādējādi veidojot ES iekšējo enerģijas tirgu;

E.  tā kā lēmumiem par enerģijas veidu kopumu dalībvalstī ir ietekme uz visu Eiropas Savienību attiecībā uz konkurenci, apgādes drošību un vides ilgstpējību;

F.  tā kā principi par sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgām iespējām visiem nozīmē, ka ir būtiski, lai katram Eiropas Savienības pilsonim būtu piekļuve enerģijai par pieejamām cenām;

G.  tā kā 20 no 27 dalībvalstīm direktīvas par iekšējo enerģijas tirgu vēl pilnībā jātransponē saskaņā ar to burtu un garu;

H.  tā kā Komisijas paziņojumā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām (COM(2006)0841) un Konkurences ģenerāldirektorāta ziņojumā par nozares apsekojumu enerģētikas jomā (SEC(2006)1724) ir secināts, ka pašreizējie noteikumi un liberalizācijas pasākumi ir veicinājuši noteiktu efektivitātes paaugstināšanos energoapgādes jomā un nodrošinājuši ietaupījumus patērētājiem, taču ir arī secināts, ka tirgus vēl nav pilnībā atvērts un joprojām pastāv šķēršļi brīvai konkurencei;

I.   tā kā regulatoru ieviestie stingrie un saskaņotie noteikumi par piekļuvi tīkliem kopā ar efektīvu nošķiršanu ir priekšnosacījumi, lai tirgū ienāktu jauni dalībnieki;

J.   tā kā dažās dalībvalstīs ilgtermiņa līgumi attiecas uz ievērojamu tirgus daļu, kas apdraud brīvas konkurences attīstību un līdz ar to arī iekšējā enerģijas tirgus izveidi;

K. tā kā esošo ES nodalīšanas un reglamentējošo noteikumu īstenošana dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un tas būtiski ietekmē vienota elektroenerģijas tirgus attīstību,

L.  tā kā dalībvalstu darbību konverģence un saskaņošana attiecībā uz nošķiršanas noteikumiem ir vienīgais veids, kā turpināt vienotā Eiropas enerģijas tirgus izveidi;

M.  tā kā vairumam gāzes uzņēmumu peļņu rada galvenokārt to tirdzniecības darbība, nevis gāzes iegūšana;

N.  tā kā tikai dažas Eiropas Savienības valstis ir atvērušas savu gāzes tirgu; tā kā zemākas piegādes cenas un kvalitatīvi piegādes pakalpojumi gāzes tirgū ir īpaši būtiski visai sistēmai gan patērētāju, gan uzņēmumu interesēs;

O.  tā kā, lai samazinātu sastrēgumu elektrības pārvadē, vajadzīgi gan apjomīgi ieguldījumi paplašināšanā, gan elektrisko tīklu atjaunināšana un efektīvāki sastrēguma vadības mehānismi, kas pamatoti uz tirgus principiem;

P. tā kā visos ierosinātajos jaunajos tiesību aktos jārisina energoietilpīgās rūpniecības nozares problēmas, piemēram, augstas enerģijas cenas, kas rodas konkurences trūkuma dēļ;

Q.  tā kā savienojumu līmenis starp vairākām dalībvalstīm joprojām ir nepietiekams un ir tālu no paredzētā nolīgumos, kas pieņemti Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē, un daudzos gadījumos šī sadarbība kavējas dažādu politisku un administratīvu šķēršļu dēļ,

R.  tā kā Komisijai jāizstrādā izmaksu un ieguvumu pētījums, un detalizēts ietekmes novērtējums, iekams tā ierosina jebkādu tiesību aktu par gāzes krātuvju obligātu izveidi katrā dalībvalstī;

S.  tā kā liberalizācija un tirgus integrācija ir vienādi svarīgas iekšējā enerģijas tirgus izveidē;

T.  tā kā 2007. gada 8. un 9. marta Briseles Eiropadomes secinājumu 33. punkta pēdējā teikumā atzīmēta energoietilpīgās nozares lielā nozīme un uzsvērts, ka vajadzīgi rentabli pasākumi, lai uzlabotu gan konkurētspēju, gan šādu Eiropas rūpniecības nozaru ietekmi uz vidi;

U.  tā kā Komisija ir secinājusi, ka pārredzamības trūkums ir šķērslis konkurences veicināšanā iekšējā tirgū;

V. tā kā ilgtermiņa ieguldījumiem, kas vajadzīgi enerģijas nozarē, nepieciešama skaidra, stabila un paredzama reglamentējošā sistēma;

W. tā kā valsts enerģijas iestādes Eiropā varētu palīdzēt finansēt pētījumus par atjaunīgajām enerģijām un to attīstību, nodrošināt tarifu pielīdzināšanu, kā arī visiem pilsoņiem vienādu piekļuvi enerģijai;

X.  tā kā pieejamā informācija liecina, ka dalībvalstis ir ierobežoti izmantojušas sabiedrisko pakalpojumu mērķa saistības, lai apmierinātu mazāk aizsargātu patērētāju intereses;

1.  atgādina, ka Lisabonas stratēģija var būt veiksmīga, vienīgi turpmāk pieliekot pūles, lai izveidotu kopēju enerģētikas politiku, kuras pamatā būtu plašāks skatījums uz kopējām Eiropas interesēm enerģētikas jomā, ievērojot valstu specifiskās iezīmes un ļaujot dalībvalstīm saglabāt dažādus enerģijas veidus, lai pēc iespējas vairāk dažādotu enerģijas avotus un enerģijas ražotājus;

Pārvades nodalīšana

2.  uzskata pārvades īpašumtiesību nodalīšanu par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu investīcijas infrastruktūrā, jaunu dalībnieku godīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū; tomēr uzsver, ka šīs modelis varētu neatrisināt visus aktuālos jautājumus, piemēram, problēmas saistībā ar savienojumiem vai sastrēguma vietām;

3.  atzīst, ka turpmāku nodalīšanas pasākumu piemērošana gāzes nozarē ir neskaidra; tādēļ prasa izstrādāt īpašus risinājumus, lai veicinātu, ka šī nozare pabeidz iekšējā gāzes tirgus izveidi, ņemot vērā atšķirības starp nākamā un iepriekšējā posma tirgiem;

4. aicina Komisiju sagatavot analīzi, parādot īpašumtiesību nošķiršanas sagaidāmās izmaksas dalībvalstīm, sagaidāmo ietekmi uz ieguldījumiem tīklos, kā arī ieguvumus iekšējam tirgum un patērētājiem; norāda, ka šajā analīzē jāapskata jautājums, vai, ja dalībvalsts neveic īpašumtiesību nošķiršanu, radīsies problēmas un izmaksas, un, ja jā, tad kādas, kā arī vai šīs negatīvās sekas atšķiras atkarībā no tā, vai runa ir par valsts vai privātām īpašumtiesībām; turklāt ierosina analīzē apsvērt, kādas būtu īpašumtiesību nošķiršanas priekšrocības attiecībā pret neatkarīgu reģionālo tirgus operatoru pieeju saistībā ar mērķu sasniegšanu;

5.  prasa Komisijai ņemt vērā strukturālās atšķirības starp ES elektroenerģijas un gāzes nozari, tostarp faktu, ka dažas dalībvalstis neražo šos enerģijas veidus no uz vietas iegūtiem resursiem un ka nozīmīgos nākamā posma gāzes tirgos pašlaik nav iespējams garantēt pilnīgu ekonomisku abpusējību; tādēļ aicina Komisiju iesniegt līdzsvarotu priekšlikumu, kas ļautu ES gāzes uzņēmumiem izmantot cauruļvadu investīcijas un ilgtermiņa līgumus, lai uzlabotu savu stāvokli sarunās ar trešām valstīm;

6.  pieprasa, lai nevienam trešās valsts uzņēmumam neļauj iegādāties enerģijas infrastruktūru, ja vien ar šo valsti nav panākts savstarpīgums;

Regulatori

7.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu padziļināt sadarbību starp valstu regulatoriem ES līmenī ar ES struktūras starpniecību kā veidu, lai sekmētu vienotāku Eiropas pieeju pārrobežu jautājumu reglamentācijā; uzskata, ka to kompetenču konverģences un saskaņošanas palielināšana ir īpaši būtiska, lai izlīdzinātu tehniskās un regulatīvās atšķirības, kas rada nopietnus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un savienojumiem; uzsver, ka Komisijai būtu jāspēlē izšķirīga loma, nemazinot regulatoru neatkarību; uzskata, ka regulatoriem jāpieņem lēmumi par īpaši noteiktiem tehniskiem un tirdzniecības jautājumiem, ka šie lēmumi jāpieņem, balstoties uz informāciju un ņemot vērā PSO un citu ieinteresēto pušu viedokļus, kā arī šiem lēmumiem jābūt juridiski saistošiem;

8.  norāda, ka valstu regulatoriem jāpaliek vienīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par lēmumiem, kuri skar vienīgi šo valstu tirgu; atbalsta to kompetenču paplašināšanu, lai ietvertu nepieciešamo investīciju uzskaiti un pēc tam aktīvi veicinātu šo investīciju īstenošanu;

9.  uzskata, ka regulatoriem ir jānodrošina, lai visi uzņēmumi, kam pieder enerģētikas infrastruktūra un it īpaši pārvades tīkli vai caruļvadi, veiktu pasākumus, lai izpildītu skaidri noteiktus investīciju mērķus nolūkā nepieļaut spekulācijas šajā jomā;

10. uzskata, ka regulatoriem jābūt neatkarīgiem, spēcīgiem un tiem jābūt pareizi noteiktām kompetencēm, lai nodrošinātu tiesību aktu pilnīgu īstenošanu praksē un to, ka tirgus dalībnieki tos ievēro, kā arī garantētu nepieciešamās investīcijas un pārredzamības līmeni; turklāt uzskata, ka šīs kompetences ir jāsaskaņo ES līmenī, izveidojot kopējus noteikumus par pārredzamību, informāciju un atbildību, lai nodrošinātu regulatoru pilnīgu neatkarību no valsts iestādēm un nozares;

11. uzskata, ka valstu enerģijas regulatoriem ir jāpiešķir pilnvaras sodīt operatoru, kurš neievēro to lēmumus, vai pārvades operatoru, kurš nepilda savus tīkla uzturēšanas pienākumus, nodrošināt, lai enerģētikas uzņēmumiem statūtos būtu paredzētas saistības sniegt padomus par energotaupību saviem klientiem, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK ( 2006. gada 5. aprīlis ) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem[12], kā arī piemērot elektroenerģijas un gāzes izlaides programmas; turklāt uzskata, ka ir jāstiprina savstarpēja sadarbība starp regulējošām iestādēm un attiecīgajām konkurences iestādēm gan valstu, gan ES līmenī;

12. aicina Komisiju rast risinājumu problēmām, kas saistītas ar neatkarību/interešu konfliktu un pārredzamību attiecībā uz pārvades sistēmu operatoriem (PSO); aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus, kas PSO ļautu pildīt to tirgus koordinatoru atbildību un saskaņot starptautiskos noteikumus PSO, lai uzlabotu pārrobežu transportu;

13. pauž kritiku par dažu valdību pārmērīgu iejaukšanos lēmumos, ko pieņēmuši valstu regulatori, tā kaitējot šo iestāžu neatkarībai,

14. atzīmē dažu reģionālo tirgu attīstību; norāda, ka būs nepieciešami atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu lielāku „enerģijas salu” rašanos, un prasa, lai šīs reģionālās struktūras neapdraudētu Eiropas vienotā tirgus izveides pabeigšanu un īstenošanu;

Regulētie tarifi

15. prasa dalībvalstīm pakāpeniski pārtraukt vispārēji regulēt tarifus, izņemot galējas nepieciešamības tarifus, kā noteikts Direktīvā 2003/54/EK, nodrošinot atbilstīgus pasākumus, lai aizstāvētu mazāk aizsargātus patērētāju intereses, it īpaši attiecībā uz enerģijas nepietiekamību, tostarp mehānismiem, kas nav balstīti uz tirgu; pauž nožēlu par to, ka iepriekšminētajā Komisijas Paziņojumā (COM (2007)0001) nav atsauces uz cenu mehānismiem; atgādina, ka cenu intervenci drīkstētu atļaut vienīgi tad, ja tā ir galēja nepieciešamība, kad valstu regulatori mēģina mākslīgi izveidotas augstas cenas, lai nepieļautu kaitējumu patērētājiem, uzņēmumiem un jauniem dalībniekiem, taču arī atgādina, ka cenām noteikti jāsedz reālās izmaksas;

16. uzskata, ka subsīdijas neatjaunīgiem enerģijas avotiem ir jāatceļ, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ka ārējie vides izdevumi būtu jāinternalizē enerģijas cenā un ka ir jāizmanto uz tirgu balstīti instrumenti, lai sasniegtu vides un enerģētikas politikas mērķus;

17. atzīmē, ka augsta standarta vispārējo pakalpojumu mērķa saistībām (VPS) un sabiedrisko pakalpojumu saistībām (SPS) ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem un ka tiesību aktus konkurences jomā piemēro attiecībā uz cenu diskrimināciju un tālākpārdošanas ierobežojumiem; uzsver, ka ir īpaši būtiski izvērtēt atlikušo reglamentēto piegādes tarifu ietekmi uz brīvu konkurenci un atbrīvoties no tirgus izkropļojumiem.

Sociālā ietekme un patērētāju aizsardzība

18.  prasa Komisijai iesniegt pilnīgus ietekmes novērtējumus, tostarp tās dažādo priekšlikumu sociālās ietekmes vērtējumus, un atbalstīt nozares, kuras attīsta mācību un pārkvalifikācijas mehānismus;

19. uzskata, ka ir nepieciešams piegādāt patērētājiem enerģiju, lai apmierinātu pamatvajadzības, un ka ar visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāapkaro enerģijas nepietiekamība, it īpaši, veicinot enerģijas ietaupījumus un energoefektivitāti; turklāt aicina veikt atbilstīgi pamatotus un pārredzamus sociālos pasākumus, kuri, nekavējot godīgu konkurenci, ir vajadzīgi, lai aizsargātu mazāk aizsargātus un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošus patērētājus;

20. prasa Komisijai līdz 2007. gada beigām iesniegt priekšlikumu Enerģijas patērētāju hartai;

Savienojumi

21. atzinīgi vērtē orientējošo mērķi panākt 10 % savienojumu līmeni dalībvalstīs;

22. aicina dalībvalstis pielikt lielākas pūles, tostarp stiprinot divpusējo sadarbību, lai novērstu tehniskus, administratīvus un politiskus šķēršļus esošo un gaidāmo projektu pabeigšanai, it īpaši to četru projektu pabeigšanai, kurus Komisija noteikusi par ES interešu objektiem; prasa dalībvalstīm vienkāršot atļauju sniegšanas procedūras savienojumu līniju izveidei un ierobežot procedūru ilgumu; tomēr uzskata, ka ir vienmēr jāņem vērā vispārēju interešu apsvērumi;

23. atkārto, ka pastāv vajadzība palielināt budžetu, ko piešķir Eiropas enerģijas tīkliem, jo īpaši, lai likvidētu vides šķēršļus;

24. aicina Komisiju paātrināt Eiropas koordinatoru iecelšanu Eiropas nozīmes projektiem, kurus īstenojot ir radušās grūtības;

25. uzsver, ka decentralizēta enerģijas infrastruktūra un ražošana var sekmēt lielāku energoapgādes drošību, un tā jāatbalsta, nosakot enerģētikas politikas stratēģiju;

Ilgtermiņa līgumi

26. atzīst, ka nākamā posma ilgtermiņa līgumi, it īpaši gāzes nozarē, ir nepieciešami, lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju klimatu, būtiski veicinātu apgādes drošību un nekaitētu iekšējā enerģijas tirgus integrācijai ar nosacījumu, ka netiek izslēgti jauni dalībnieki;

27. uzskata, ka jānodrošina līdzsvarota un efektīva “izmanto vai zaudē” principa piemērošana, lai jaunatnācēji var piekļūt tīkliem, kuros netiek izmantota jauda;

28.  uzskata, ka iepriekšējā posma ilgtermiņa līgumi, kamēr tiem nav būtisks īpatsvars tirgū un tie nekavē patērētājus mainīt piegādātāju, ļauj energoietilpīgām nozarēm apspriest konkurētspējīgākas un stabilākas enerģijas cenas ar izvēlēto piegādātāju, un tādēļ tie ir jātļauj, ja tos pienācīgi uzrauga attiecīgās iestādes un tie nerada papildu izdevumus tīkliem, neslēdz tirgu jauniem dalībniekiem vai nekavē tirgus attīstību;

29. pieprasa, lai Komisija nāk klajā ar definīciju par to, kas ir liels enerģijas lietotājs; pieprasa, lai Komisija pievērš īpašu uzmanību lieliem enerģijas lietotājiem ES, kuri konkurē globālajā ekonomikā;

30. aicina Komisiju nodrošināt skaidras pamatnostādnes par šādiem lejupējiem ilgtermiņa līgumiem, lai samazinātu nenoteiktību tirgū un virzītos uz līgumu standartizāciju;

31. atgādina, ka enerģijas ražošanas, pārvades, uzglabāšanas un pārvades iekārtas ir izšķirošās infrastruktūras, kuru drošums un drošība pilnībā jāsaglabā un jānodrošina jebkuros apstākļos;

Elektrotīkls un gāzes tīkli

32. atkārtoti pauž bažas par investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjauninātu elektrotīklu un gāzes tīklus ar mērķi nodrošināt piegādes drošību ES; pieprasa nodrošināt stabilu, saskaņotu un pārredzamu tiesisko regulējumu, lai radītu investīcijām labvēlīgu vidi, un tādēļ aicina izveidot šādu tiesisku regulējumu ES patērētāju un uzņēmumu interesēs;

33. pauž nožēlu, ka dalībvalstīs joprojām pastāv daudzi šķēršļi, kas rada nesamērīgas aizkavēšanās jaunas enerģijas importa infrastruktūras un jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanai galvenajam elektrotīklam; tādēļ aicina valstu, reģionālās un vietējās iestādes veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka šīs aizkavēšanās tiek samazinātas līdz noteiktam minimumam, un lai katra apdzīvota attāla un nepieejama vieta (tostarp salas un kalnaini apvidi) būtu savienota ar galveno elektrotīklu;

34. prasa dalībvalstīm veicināt tīkla jaudas palielināšanu, lai varētu iekļaut jaunu un apjomīgu atjaunīgās enerģijas ražošanu uz sauszemes un jūrā; aicina Komisiju novērtēt pamatojumu radīt „inteliģentu” ES tīklu, pilnībā izmantojot jaunāko pieejamo informāciju un sakaru tehnoloģijas; šāds tīkls būtu pielāgots dažādiem ražošanas veidiem, uzlabotu patērētāju situāciju, tam būtu jāspēj noteikt un analizēt traucējumus, kā arī reaģēt uz šiem traucējumiem un novērst to ietekmi; prasa dalībvalstīm atbalstīt investīcijas un sniegt regulatoriem skaidras pilnvaras, lai veicinātu šo mērķu izpildi;

35. uzsver vajadzību tehniski saskaņot Eiropas tīklus;

36. aicina Komisiju izstrādāt plānu vienota Eiropas elektrības un gāzes tīkla izveidei;

37. atzinīgi vērtē neseno tehnoloģiju progresu, gāzes tīklā ievadot biogāzi; mudina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai plašāk izmantotu šo potenciālu un sekmētu gāzes apgādes drošību;

Stratēģiskie krājumi

38. piekrīt Komisijas novērtējumam, ka attiecībā uz gāzi, izskatot pašreizējo tehnoloģiju, labāk ir diversificēt piegāžu maršrutus un tehnoloģijas, piemēram, attīstīt degazēšanas rūpnīcas un šķidrās dabasgāzes terminālus, nekā veidot lielas gāzes rezerves, jo šī alternatīva ir pārāk dārga, varētu tikt izmantota, lai ietekmētu tirgus cenas, un tās izmantošana nav tik elastīga kā naftas rezerves; aicina Komisiju ierosināt konkrētu priekšlikumus, lai labāk izmantotu pašreizējos gāzes krājumus, neizjaucot līdzsvaru starp apgādes drošību un tirgus jaunatnācēju priekšrocībām;

39. uzsver elektrības tīkla un gāzes tīkla komplementaritātes; šajā saistībā norāda, ka uzkrāšana ir gāzes tīkla neatņemam sastāvdaļa, kas jāpārvalda ar valstu un Eiropas solidaritāti; arī uzskata, ka uzkrāšana varētu atbalstīt elektrības nodroses ģeneratorus un tādējādi atbalstīt apgādes drošību;

40. atzīmē, ka atsevišķas dalībvalstis var ierosināt un attīstīt stratēģiskus gāzes uzkrājumus saskaņā ar to ekonomiskām un tehniskām iespējām;

Pārredzamība

41. uzskata, ka pārredzamība ir priekšnoteikums, lai attīstītu konkurenci, un ka informācija vienmēr jāsniedz savlaicīgi, skaidri, viegli pieejamā un nediskriminējošā veidā;

42. atzīmē grūtības, ar kurām saskaras patērētāji, lai gūtu labumu no liberalizētiem tirgiem; prasa Komisijai iesniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā uzlabot pārredzamību patērētāju interesēs; nodrošināt, lai patērētājiem paredzētā informācija būtu pilnīga un skaidra (tostarp dažādie pieejamie tarifi, uzņēmuma enerģijas veidi un cita noderīga informācija, piemēram, attiecībā uz marķēšanu, kā to paredz Direktīva 2003/54/EK), un stiprināt patērētāju organizāciju lomu ES enerģijas tirgū;

43. piekrīt Komisijai, ka ir jāievieš saistošas pārredzamības vadlīnijas gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgū; uzskata, ka augsta un saskaņota līmeņa pārredzamība veicina efektīvu konkurenci un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū;

44. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt labāku pārredzamību tirgos;

EK tiesību aktu īstenošana

45. pauž bažas par vairākām dalībvalstīm, kurām joprojām jātransponē Direktīvas 2003/54 un 2003/55, un tām, kas nav tās īstenojušas pienācīgi; aicina dalībvalstis nekavējoties transponēt un pilnīgi īstenot šīs direktīvas;

46. Uzskata, ka Direktīvas 2003/54 un 2003/55 paredz pietiekamus noteikumus, kuri, ja tiek pienācīgi piemēroti, nodrošinātu konkurētspējīgu plānu un vienota enerģijas tirgus izveidi;

47. piekrīt Komisijai, ka nav alternatīvu liberalizācijas procesam, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pilnīgi un efektīvi transponētas esošās direktīvas liberalizācijas jomā; turklāt atbalsta Komisijas priekšlikumu novērst tirgus darbības traucējumus, piemērojot gan uz konkurenci balstītus, gan reglamentējošus risinājumus;

48. aicina Komisiju publicēt visus ietekmes novērtējuma pētījuma rezultātus un saņemtās atbildes, kā arī informēt Parlamentu pirms jaunu normatīvu priekšlikumu iesniegšanas;

49. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt pārkāpumu tiesvedības procedūras pret iepriekšminētajām dalībvalstīm, kuras nav transponējušas vai pareizi īstenojušas Direktīvu 2003/54/EK vai Direktīvu 2003/55/EK;

50. brīdina par pārmērīgu tirgus koncentrāciju un uzskata, ka šis jautājums vislabāk būtu risināms, turpmāk gūstot panākumus tirgus integrācijā, un ar reglamentējošiem pasākumiem, jo patērētājiem ir jabūt iespējai izvēlēties piegādātāju atvērtā un konkurētspējīgā tirgū, un atkārtoti aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu koncentrāciju enerģijas tirgū gadījumā, ja dominēšana tirgū tiek ļaunprātīgi izmantota;

51. vērš uzmanību uz to, ka, lai gan attīstība pārrobežu jaudas apgādes saskaņošanas jomā ir pozitīvi, zemais pārredzamības līmenis attiecībā uz NTC (neto pārvades jauda) aprēķināšanu, kas nepieciešama izsolēs, un uz ATC (pieejamā pārvades jauda) noteikšanu rada nopietnus šķēršļus konkurencei, un šie šķēršļi ir jārisina, ieviešot stingrāku regulējumu attiecībā uz saskaņotām praksēm, kuras parādījušās izsolēs, un palielinot neuzticības uzraudzību;

52. mudina dalībvalstis cieši uzraudzīt koncentrācijas ietekmi uz konkurenci gan valsts, gan Eiropas līmenī, ņemot arī vērā pašreizējo konsolidācijas procesu, kas sekmējis jaunu, lielu un daudznacionālu enerģijas uzņēmumu izveidošanos, kuri aktīvi darbojas ievērojamā skaitā dalībvalstu ar augstu vertikālo un gāzes-elektrības integrācijas pakāpi;

53. aicina Komisiju visās tās darbībās un priekšlikumos ņemt vērā mazo un vidējo enerģijas uzņēmumu lomas nozīmi konkurētspējīgu enerģijas tirgu funkcionēšanā;

54. aicina valstu valdības beigt stimulēt tā sauktos lieluzņēmumus un atturēties no protekcionistisku tiesību aktu pieņemšanas, kas neļauj attīstīties patiesi integrētam Eiropas enerģijas tirgum; aicina izveidot aktīvas gāzes un elektrības izlaides programmas un likvīdākus līdzsvarojošus tirgus, lai atbalstītu jaunatnācējus tirgū;

55.  uzskata, ka ir būtiski pilnībā integrēt nākotnes un grozītu emisiju tirdzniecības sistēmu liberalizētā enerģijas tirgū pārredzamā veidā saskaņā ar regulatoru prasībām, lai izvairītos no tirgus mehānismu izkropļošanas;

56. atkārtoti norāda uz to, ka sasniegt pilnība liberalizētu Eiropas enerģijas tirgu pēc iespējas ātrāk ir svarīgi, un uzstāj, lai Komisija iesniedz tās papildu pasākumu kopu iekšējam tirgum 2007. gada septembra beigās, kā paziņots;

57. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

  • [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603.
  • [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0110.
  • [3]  OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.
  • [4]  OV C 272 E, 9.11.2006., 404. lpp.
  • [5]  OV L 33, 4.2.2006., 22. lpp.
  • [6]  OV L 289, 3.11.2005., 1. lpp.
  • [7]  OV L 127, 29.4..2004., 92. lpp.
  • [8]  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.
  • [9]  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.
  • [10]  OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.
  • [11]  7 OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.
  • [12]  OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

PASKAIDROJUMS

1.  Pamatojums

Atsaucoties uz Eiropadomes aicinājumu un tās 2006. gada marta secinājumos definētajām prioritātēm, Komisija 2007. gada 10. janvārī pieņēma tā saukto enerģijas paketi, lai atbalstītu Enerģētikas politikas Eiropai trīs mērķus: apgādes drošību, konkurētspēju un vides ilgtspējību.

Īstenojot enerģijas tirgus liberalizācijas ilgtermiņa procesu (pieņemot divas direktīvu sērijas, ar kurām izveido iekšējo tirgu, 1996.–1998. gadā un 2003. gadā, lai līdz 2007. gada 1. jūlijam panāktu pilnīgu liberalizāciju), šie paziņojumi ir nozīmīgs pasākums, jo Komisija atbalsta jaunu virzienu iekšējā enerģijas tirgū un paziņo precīzus priekšlikumus un mehānismus tā darbībai.

Šajā ziņojumā novērtē, kā dažādie Komisijas noteiktie pasākumi var nodrošināt elektrības un gāzes iekšējā tirgus izveidi un vērsties pret šķēršļiem, kas kavē izveidot vienotu Eiropas enerģijas tirgu. Referents pienācīgi ņem vērā pašreizējo noteikumu īstenošanu, kuri, pēc viņa domām, daļēji deva pietiekamu juridisko pamatu, lai nodrošinātu nediskriminējošu trešo pušu piekļuvi tīkliem, lai radītu spēcīgus valstu regulatorus un izveidotu ieguldījumu veicināšanas sistēmu. Ņemot vērā 8.–9. marta pavasara Eiropadomes pēdējos secinājumus, referenta nodoms ir apkopot mērķus, kurus tiecas sasniegt Komisija, un analizēt ierosinātos praktiskos pasākumus.

2.  Konkrēti jautājumi

Pašreizējo tiesību aktu īstenošana

Referents pauž bažas par vairākām dalībvalstīm, kurām joprojām jātransponē Direktīva 2003/54 un 2003/55, un tām, kas to nav pienācīgi izdarījušas. Pareiza transponēšana ES līmenī ir ļoti svarīga, ja mums pilnīgi jānovērtē Eiropas Parlamenta un Padomes veikto pasākumu derīgums un efektivitāte.

Turklāt, ja dažas dalībvalstis neievēro atbilstību, tās valstis, kuras ES tiesību aktus par iekšējo enerģijas tirgu ir pareizi un pilnīgi transponējušas, tiek nostādītas grūtā stāvoklī, kas dažos gadījumos rada negodīgu cenu konkurenci, izraisa to, ka valsts īpašumā esoši uzņēmumi pārņem privātās sabiedrības, rada šķēršļus ienākšanai citās dalībvalstīs, kā arī nesamērīgas aizkavēšanās starpsavienojumu attīstībā. Turklāt valdībām, kas cieš no šīm sekām, jāsaskaras ar noraidošu sabiedrības viedokli par veiktajiem pasākumiem un par ES institūcijām kopumā.

Visu šo iemeslu dēļ referents atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt pārkāpumu izmeklēšanas procedūras pret tām dalībvalstīm, kuras neievēro spēkā esošos tiesību aktus.

Tomēr, lai gan referents atzinīgi vērtē Komisijas trešo liberalizācijas paketi, kas gaidāma šī gada septembrī, un saprot, ka dažu valstu pretestību varēs apslāpēt tikai ar konkrētām darbībām, viņš šaubās, vai šīs problēmas risinājums ir turpmāki un stingrāki tiesību akti, redzot, ka otrā pakete acīmredzot joprojām ir agrīnā posmā.

Nesenās uzņēmumu pārņemšanas iniciatīvas un apvienošanās Eiropas Savienības tirgos izraisījusi bažas par tādiem jautājumiem kā valsts līdzdalība uzņēmumos, samazinātas patērētāju izvēles iespējas tirgus koncentrācijas dēļ, kā arī dažu valdību pārmērīga iejaukšanās tur, kur būtu jābūt tīrai tirgus darbībai. Referents uzskata, ka šādas darbības turpmāk jākontrolē Komisijai, it īpaši, ja dažos uzņēmumos, kas pārņem citus, ir vērā ņemama valsts līdzdalība.

Īpašumtiesību nošķiršana

Īpašumtiesību nošķiršana bija pamatjautājums debatēs par enerģētiku pēdējos ziņojumos Eiropas Parlamentā, un šķiet, ka tā būs arī šajā ziņojumā. Referents uzskata, ka pašreizējais īpašumtiesību nošķiršanas līmenis dažās dalībvalstīs ir nepietiekams, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu palielināt saistības šajā jomā.

Pienācīgi jānovērtē divi galvenie Komisijas paziņojumā ierosinātie varianti — pienācīgi reglamentēts neatkarīgs sistēmas operators un īpašumtiesību nošķiršana.

Īpašumtiesību nošķiršana palielinātu pārredzamību, nodrošinātu pienācīgus apstākļus ieguldījumiem infrastruktūrā un likvidētu šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai.

Neatkarīga sistēmas operatora modelis, lai arī tam vajadzīga turpmāka reglamentēšana, sasniegtu šos mērķus un laikam būtu labāk īstenojams variants stipri atpalikušajām dalībvalstīm.

Referents vēlas turpināt apspriest šo jautājumu un sagaida, ka Komisija nāks klajā ar skaidru, bet elastīgu nostāju par īpašumtiesību nošķiršanu, kas varētu būt pamats diskusijām Padomē un Parlamentā, novēršot tiešu noraidījumu no dažām dalībvalstīm.

Tomēr ar starpsavienojumiem saistītās problēmas neatrisinās neviena no šīm sistēmām un būs vajadzīgi papildu risinājumi. Turklāt pārredzamības un ieguldījumu jautājumus varētu atrisināt, palielinot pilnvaras valstu regulatoriem vai pieņemot valstu tiesību aktus ar mērķi izvirzīt konkrētas prasības šajā ziņā. Visbeidzot gāzes un elektrības nozarēm ir ļoti atšķirīgs raksturs, tas īpašumtiesību nošķiršanas iespēju gāzei padara sarežģītāku. Šajā dokumentā šis jautājums tiks pētīts vēl.

Ieguldījumi

Referents gribētu uzsvērt jaunu liela apjoma ieguldījumu nozīmi jaunas infrastruktūras attīstībā un pašreizējās infrastruktūras atjaunināšanā. Lai gan viņš pauž bažas par plaisu starp pašreizējiem ieguldījumiem un tiem, kuri, kā aplēsts, būs vajadzīgi, viņš nepiekrīt Komisijas paziņojumam, ka ieguldījumi ir apturēti. Patiešām, pēdējos gados kopējiem ieguldījumiem gāzes tīklu uzturēšanā un attīstībā bija pastāvīgs, lai arī lēns, pieaugums.

Šīs bažas attiecas arī uz ieguldījumu trūkumu starpsavienojumos, kas izriet no standartu neatbilstības, uz to, ka nav neatkarīgas reglamentējošas institūcijas, kas uzraudzītu pārrobežu pārvadi, un pārrobežu izmaksu kompensācijas mehānismu samazinātas pieejamības.

Tomēr pastāv daudz iespēju uzlabojumiem un jāveic pasākumi, piemēram, jāturpina nošķirt īpašumtiesības vai NSO+, kā arī pasākumi, kas vērsti uz efektīvāku reglamentēšanu un labāku pārrobežu sadarbību.

Jaunas lielas enerģijas ražošanas jaudas no atjaunīgās enerģijas avotiem

Eiropa gūst labumu no milzīga daudzuma atjaunīgās enerģijas avotu, tostarp ūdens, vēja, saules, biomasas, plūdmaiņu un ģeotermiskās enerģijas. Atjaunīgās enerģijas avoti to rakstura dēļ ir koncentrēti specifiskās vietās, piemēram, ūdens resursi kalnu rajonos vai vēja resursi salu, piekrastes un augstieņu rajonos. Ar dažiem izņēmumiem šie resursi to sākotnējā formā nav transportējami, un tāpēc tos vajag pārvērst elektrībā vietā, kur ir sākotnējais resurss. Tāpēc, ja milzīgajiem sākotnējās enerģijas avotiem ir jāpiedalās Eiropas Savienības elektrības pieprasījuma apmierināšanā, tiem vajadzīga pietiekama tīkla infrastruktūra, lai elektrību lielos apjomos varētu transportēt no šiem rajoniem uz pieprasījuma centriem.

Piemēram, virs Rietumeiropas ziemeļdaļas jūrām ir liels komerciāli izmantojams vēja enerģijas resurss. Lai šo enerģiju novadītu uz krastu, vajadzīgi plaši zemūdens tīkli, un vajadzīgi sauszemes tīkli, lai elektrību pārvadītu tālāk uz pieprasījuma centriem.

Tādēļ svarīgi, ka šie tīkli tiek uzturēti tur, kur tie jau ir, un tiek ierīkoti tur, kur to vēl nav. Pārvades uzņēmumi jāstimulē, lai tie attīstītu un veidotu šādus tīklus, un tiem nedrīkst būt konkurējošu interešu, kas varētu kavēt to attīstību.

Regulatori

Pašlaik Eiropas Savienības iekšējam enerģijas tirgum jāpielāgojas 27 dažādiem valstu regulējumiem, kas var ievērojami atšķirties viens no otra. Attiecībā uz pārrobežu pārvadi veicamo darbību noteikšanas procedūrā ietilpst konsultācijas starp valstu regulatoriem, kuru pamatā ir pārvades sistēmu operatoru tehniskie priekšlikumi un kurās lēmumi vispār tiek pieņemti uz vienprātības pamata. Ja vienošanos nevar panākt, Komisija uzsāk komitoloģijas procedūru, kurā ne tikai ļoti lēni nonāk pie pieņemama rezultāta, bet lēmuma pieņēmējas ir dalībvalstis, kas pēc konsultācijas griežas pie savas valsts regulatoriem. Tas situāciju atsviež atpakaļ sākuma stāvoklī.

Ja ES ir jābūt pilnīgi integrētam iekšējam tirgum, jāveic dažas darbības, lai iepriekš paskaidrotajam procesam nodrošinātu formālāku pieeju. Referents ierosina padarīt regulatoru forumu par formālu institūciju, kurā būtu jāpieņem lēmumi (ar balsošanu, ja nepieciešams) un kur strupceļa gadījumā lēmumu varētu pieņemt Komisija. Lēmumiem jāizriet no PSO priekšlikumiem, savukārt arī pārvades sistēmu operatoriem jābūt savu lēmumu pieņemšanas procesu formāliem pamatnoteikumiem.

Svarīgi norādīt, ka regulatori nodarbosies tikai ar pārrobežu tehniskajiem un tirdzniecības jautājumiem, piemēram, tehnisko standartu saskaņošanu, un veicinās starpsavienojumu attīstības saskaņošanu un pārrobežu pārvadi.

Valsts regulatora lēmumiem jāsaglabā augstākā vara attiecīgajā dalībvalstī, un tā atbildībai un pilnvarām jābūt neatkarīgām, spēcīgām un labi noteiktām.

Regulatoriem varētu būt izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu nepieciešamos ieguldījumus, vienlīdzīgus apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un pārredzamību. Attiecībā uz ieguldījumiem regulatoriem, piemēram, varētu dot pilnvaras atvērt ieguldījumus trešām pusēm, ja vēsturiskie uzņēmumi liktu šķēršļus tīkla attīstībai.

Starpsavienojumi

Referents atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes pēdējo nostāju attiecībā uz 10 % starpsavienojumu sasniegšanu visās dalībvalstīs. Tomēr viņš gribētu norādīt, ka šis mērķis tika izvirzīts pirms vairākiem gadiem Barselonas sammitā, un cer, ka, pieņemot, ka enerģijas iekšējā tirgus izveide ir ieguvusi jaunu svarīgumu Eiropas Savienībā, dalībvalstis veiks apņēmīgus pasākumus, lai likvidētu visus šķēršļus to attīstībai.

Jaunajai regulatoru sadarbībai ES līmenī jānodrošina nepieciešamais tiesiskais regulējums, lai pārvarētu dažus no šiem šķēršļiem, bet valsts iestādēm jācenšas likvidēt arī politiskos šķēršļus.

Šis punkts sevišķi svarīgs ir perifērajām dalībvalstīm, kas pašlaik saglabājas kā enerģijas salas.

Regulētie tarifi

Referents uzskata, ka vispārinātajiem regulētajiem tarifiem komerciālajiem klientiem jāizzūd, jo tie nopietni izkropļo tirgu un dažkārt vertikāli integrēti uzņēmumi var tos izmantot, lai jaunatnācējus izspiestu no tirgus.

3.  Papildu piezīmes

Gāzes tirgus

Atšķirībā no elektrības tirgus vairums gāzes uzņēmumu peļņu gūst no sadales darbībām, nevis no ražošanas jaudām. Tāpēc dažādos Komisijas izvirzītos priekšlikumus par īpašumtiesību nošķiršanu būtu grūti piemērot šai nozarei vai vismaz tiem uzņēmumiem, kas savu preci importē uz Eiropas Savienību.

Daži pasākumi, piemēram, šajā dokumentā ierosinātie, varētu palīdzēt risināt ieguldījumu un pārredzamības problēmas un problēmas ar piekļuvi tīklam.

Referents pauž bažas galvenokārt par saskaņotu standartu trūkumu attiecībā uz dabasgāzi. Šis stāvoklis rada nenoteiktību tirgū, jo uzņēmumi nezina, vai gāzei, kuru viņi pērk vienā laukā, tiks dota piekļuve atšķirīgajiem valstu tīkliem. Komisijai nopietni jārisina šī problēma un laikus jāatrod risinājums.

Šie uzņēmumi saskaras arī ar problēmu par komerciālajiem darījumiem ar trešām valstīm, kur nevar tikt piemērots savstarpības princips. Patiešām, tiem nav piekļuves augšupējām ražošanas jaudām, tiem nav arī piekļuves trešo valstu tirgiem ar līdzīgiem noteikumiem. Gāzes nozare ir paudusi savu vēlmi referentam, ka, risinot sarunas ar trešo valstu ražotājiem, tā grib saņemt stiprāku politisko atbalstu no Eiropas Savienības, kā arī dalībvalstīm.

ETS

Referents pauž bažas par dažu tirgus dalībnieku izvirzītajām prasībām attiecībā uz emisiju tirdzniecības tiesībām. Viņi uzskata, ka no patērētājiem to rēķinos par enerģiju iekasē papildu cenu par ETS, lai gan vairums šo tiesību iegūtas bez maksas saskaņā ar pašreizējo ETS direktīvu, kas nosaka, ka vismaz 95 % no emisijas tiesībām šajā pirmajā posmā jāpiešķir bez maksas.

Ekonomikas un monetārās komitejas ATZINUMS (18.6.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaipar gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām
(2007/2089(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Sophia in 't Veld

(*)       Komiteju ciešāka sadarbība — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā Eiropas enerģētikas politikai ilgtspējīgai, drošai un konkurētspējīgai enerģijai ir jābūt ambiciozai un vērstai uz ilgtermiņa ieguvumiem, galveno uzsvaru liekot uz klimata pārmaiņu apkarošanu, ES ārējās neaizsargātības ierobežošanu attiecībā uz importu un izaugsmes un darba vietu izveides veicināšanu;

B.  tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu ir savlaicīgi jāizstrādā atbilstīgs likumīgs pamats, lai izmantotu šīs būtiskās un ilgtermiņa priekšrocības;

C. tā kā Komisijas paziņojumā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām (COM(2006)0841) un Konkurences ģenerāldirektorāta ziņojumā par nozares apsekojumu enerģētikas jomā (SEC(2006)1724) ir secināts, ka pašreizējie noteikumi un liberalizācijas pasākumi ir veicinājuši noteiktu efektivitātes paaugstināšanos energoapgādes jomā un nodrošinājuši ietaupījumus patērētājiem, taču ir arī secināts, ka tirgus vēl nav pilnībā atvērts un joprojām pastāv šķēršļi brīvai konkurencei; tā kā dalībvalstis vēl nav pilnībā un pienācīgi transponējušas likumīgo pamatu savos tiesību aktos un tā kā ir jāveic turpmāki pasākumi, lai īstenotu tirgus liberalizāciju;

D. tā kā tikai dažas Eiropas Savienības valstis ir atvērušas savu gāzes tirgu; tā kā zemākās piegādes cenas un kvalitatīvi pakalpojumi gāzes tirgū ir īpaši būtiski visai sistēmai gan patērētāju, gan uzņēmumu interesēs;

E.  tā kā 2006. gada 14. decembra rezolūcijā par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata[1] Eiropas Parlaments uzsvēra, ka enerģētikas nozares pārvades sistēmu jomā jāveic pilnīga īpašumtiesību nodalīšana, tiklīdz Komisija secina, ka pašreizējie tiesību akti ir neefektīvi;

F.  tā kā, ņemot vērā nozares apsekojumu un ekonomiskos pierādījumus, Komisija uzskata, ka īpašumtiesību nodalīšana ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt izvēli enerģijas lietotājiem un veicināt investīcijas;

G. tā kā pašreizējās atšķirības, kas pastāv pārrobežu uzraudzības jomā, nevar mazināt, vienīgi piemērojot konkurences noteikumus; tā kā ir jānodrošina padziļinātas koordinācijas principi starp valstu enerģijas regulatoriem, paplašinot Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) pilnvaras, ar stingrāku Kopienas uzraudzības lomu, lai pastiprinātu iekšējā tirgus intereses;

H. tā kā pieejamā informācija liecina, ka dalībvalstis ir ierobežoti izmantojušas sabiedrisko pakalpojumu mērķa saistības, lai apmierinātu mazāk aizsargātu patērētāju intereses;

1.  atgādina, ka Lisabonas stratēģija var būt veiksmīga, vienīgi turpmāk pieliekot pūles, lai izveidotu kopēju enerģētikas politiku, kuras pamatā būtu plašāks skatījums uz kopējām Eiropas interesēm enerģētikas jomā, ievērojot valstu specifiskās iezīmes un ļaujot dalībvalstīm saglabāt dažādus enerģijas veidus, lai pēc iespējas vairāk dažādotu enerģijas avotus un enerģijas ražotājus;

2.  uzskata, ka vairāki būtiski trūkumi, kas ir atklāti nozares apsekojumā, prasa neatliekamu rīcību, lai izveidotu darboties spējīgu iekšējo enerģijas tirgu, efektīvi nodalot tīkla un piegādes darbības, novēršot atšķirības uzraudzības jomā, risinot jautājumus, kas saistīti ar tirgus koncentrāciju un šķēršļiem ienākšanai tirgū, un palielinot pārredzamību tirgus darījumos; nekavējoties prasa pilnīgi un atbilstīgi transponēt Kopienas tiesību aktus valstu tiesību aktos; šajā sakarā prasa veikt stingrus pasākumus Kopienas tiesību aktu pārkāpumu gadījumā;

3.  piekrīt Komisijai, ka nav alternatīvu liberalizācijas procesam, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pilnīgi un efektīvi transponētas esošās direktīvas liberalizācijas jomā; turklāt atbalsta Komisijas priekšlikumu novērst tirgus darbības traucējumus, piemērojot gan uz konkurenci balstītus, gan reglamentējošus risinājumus;

4.  piekrīt enerģētikas nozares apsekojuma rezultātiem, kuros norādīts, ka juridiskā un funkcionālā nodalīšana, ko prasa esošie tiesību akti, ir nepietiekama, lai nodrošinātu patiesa, konkurētspējīga Eiropas enerģijas tirgus attīstību; atgādina, ka ir jānodrošina nediskriminējoša piekļuve tīklam, un pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu turpmākai rīcībai, lai nodrošinātu skaidrāku enerģijas ražošanas atdalīšanu no enerģijas izplatīšanas;

5.  aicina Komisiju iesniegt analīzi, kurā būtu norādītas īpašumtiesību nodalīšanas paredzamās izmaksas dalībvalstīm, gaidāmā ietekme uz investīcijām tīklos, kā arī norādīti attiecīgi iekšējā tirgus un patērētāju ieguvumi; norāda, ka analīzē arī jāņem vērā tas, vai un kādas problēmas vai izdevumi rodas, ja valsts neveic īpašumtiesību nodalīšanu, un vai negatīvā ietekme atšķiras valsts un privātu īpašumtiesību gadījumā; iesaka turpmāk analizēt īpašumtiesību nodalīšanas priekšrocības salīdzinājumā ar neatkarīgu reģionālā tirgus dalībnieku pieeju attiecībā uz mērķu sasniegšanu;

6.  uzstāj, ka sistēmu operatoriem ir jāsniedz pienācīgi stimuli darboties un attīstīt tīklu atbilstīgi visu lietotāju interesēm; uzskata, ka, tā kā stabili reglamentējoši noteikumi ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka lēmumi par investīcijām un turpmāki pasākumi, kas skar iekšējo tirgu, tiek izstrādāti un īstenoti tādā veidā, kurš nodrošinātu veiksmīgu shēmu ļoti nepieciešamajām investīcijām; tomēr uzskata, ka nodalīšana ir jāuzskata par priekšnoteikumu, taču ne par vienīgo nosacījumu, lai garantētu godīgu konkurenci; uzskata, ka valsts īpašumtiesības elektroenerģijas un gāzes tirgū ir viens no galvenajiem elementiem, kas izraisa izkropļojumus Eiropas līmenī, un ka stimuli konkurencei šajos tirgos tiek vairāk ierobežoti, ja pastāv valsts uzņēmumi, jo vairākumā gadījumā šie uzņēmumi ar saviem statūtiem paredz zemāka līmeņa pārredzamību un informācijas sniegšanu potenciālajiem investoriem šādos uzņēmumos, un šie uzņēmumi ir atkarīgi no dalībvalstu valdību pieņemtiem politiskiem lēmumiem; pieprasa veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu situāciju, kad valsts monopolus nomaina privāti monopoli;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nostiprināt valstu enerģijas regulatoru neatkarību, pastiprināt to pilnvaras, padziļināt koordināciju starp regulatoriem un pārvades sistēmas operatoriem (PSO); uzskata, ka regulatoru neatkarība nedrīkst kavēt politiskos pasākumus, kas Eiropas valstu valdībām jāveic, lai veicinātu konkurenci, garantētu piegādes drošību un aizsargātu vidi iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgū;

8.  uzsver nepieciešamību saskaņot enerģijas regulatoru pilnvaru un neatkarības līmeni, lai veicinātu stingru koordināciju Eiropas līmenī un ierobežotu regulatīvo pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu valstu protekcionisma interesēs;

9.  piekrīt Komisijai, ka ir jāpastiprina dalībvalstu regulatoru pilnvaras un jāpaplašina koordinācija Eiropas līmenī, it īpaši pārrobežu lietās;

10. piekrīt, ka Eiropas neatkarīgu regulatoru tīkla (ERGEG+) pieeja ir vispiemērotākā ātriem un efektīviem panākumiem to tehnisko jautājumu saskaņošanā, kuri ir nepieciešami, lai pārrobežu tirdzniecība noritētu efektīvi; uzskata, ka Komisijai ir jāiesaistās, ja nepieciešams nodrošināt, lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā Kopienas intereses;

11. atzinīgi vērtē priekšlikumu piešķirt esošajām PSO asociācijām institucionālu lomu ar oficiāli noteiktām saistībām un mērķiem (ETSO+\GTE+ risinājums); tomēr uzsver, ka ir turpmāk jāapsver patstāvīgā īpašumā esošu pārrobežu operatoru izveide, lai nodrošinātu konkurences stiprināšanu un nekavēšanu; uzskata, ka ir arī jāpieliek pūles, lai īstenotu pakāpenisku virzību uz reģionālo sistēmas operatoru attīstību;

12. pauž dziļas bažas par noteiktām protekcionisma iniciatīvām, ko īstenojušas dažu Eiropas valstu valdības, attaisnojot savu rīcību ar stratēģisku nozaru aizsardzību un aizbildinoties ar vispārējām valsts interesēm; uzsver, ka protekcionisms vienotā tirgū ir pretrunā Eiropas struktūrai; enerģētikas jomā tas negatīvi ietekmē piegādes drošību, samazina efektivitāti un tādējādi paaugstina cenas, kas jāmaksā patērētājiem, kā arī kaitē ilgtspējīgai attīstībai;

13. mudina Komisiju veikt pasākumus pret dalībvalstīm, kuras pārmērīgi aizsargā savus un Eiropas enerģijas lieluzņēmumus, tostarp ar nepamatotas privileģētās līdzdalības starpniecību, un pret dalībvalstīm, kas regulē tarifus, kavējot konkurenci un tirgus integrāciju; prasa piemērot vienotus politiskos standartus vecajās un jaunajās dalībvalstīs, ņemot vērā enerģētikas nozares īpašo lomu ekonomiskā līmeņa izlīdzināšanas procesā jaunajās dalībvalstīs; uzsver, ka atbalsts valstu vai Eiropas lieluzņēmumiem var kaitēt uzņēmumu konkurētspējai, konkurences līmenim enerģijas tirgū un patērētāju interesēm; uzstāj, ka ir nepieciešami uzņēmumi, kas sniedz pilsoņiem kvalitatīvus pakalpojumus un spēj konkurēt ne tikai valsts vai Eiropas līmenī, bet arī pasaules tirgū;

14. uzsver, ka ir turpmāk jāpaplašina piekļuve tirgus informācijai, un atzinīgi vērtē Komisijas ieceri ieviest saistošus noteikumus pārredzamības jomā; piekrīt, ka visa atbilstīgā tirgus informācija ir pastāvīgi un savlaicīgi jāpublicē un ka ir jānodrošina pienācīga uzraudzība;

15. uzskata, ka subsīdijas neatjaunīgiem enerģijas avotiem ir jāatceļ, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ka ārējie vides izdevumi būtu jāinternalizē enerģijas cenā un ka ir jāizmanto uz tirgu balstīti instrumenti, lai sasniegtu vides un enerģētikas politikas mērķus;

16. atzīmē, ka augsta standarta vispārējo pakalpojumu mērķa saistībām (VPS) un sabiedrisko pakalpojumu saistībām (SPS) ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem un ka tiesību aktus konkurences jomā piemēro attiecībā uz cenu diskrimināciju un tālākpārdošanas ierobežojumiem; uzsver, ka ir īpaši būtiski izvērtēt atlikušo reglamentēto piegādes tarifu ietekmi uz brīvu konkurenci un atbrīvoties no tirgus izkropļojumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas

Procedūras Nr.

2007/2089(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ITRE

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

26.4.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

26.4.2007

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Sophia in 't Veld

13.3.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

27.3.2007

11.4.2007

8.5.2007

 

 

Pieņemšanas datums

5.6.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

25

2

11

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriele Albertini, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, David Casa, Christian Ehler, Jonathan Evans, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Dariusz Maciej Grabowski, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Guntars Krasts, Andrea Losco, Astrid Lulling, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, Joop Post, John Purvis, Alexander Radwan, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Cristian Stănescu, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Sahra Wagenknecht.

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Harald Ettl, Ján Hudacký, Werner Langen, Maria Petre, Andreas Schwab.

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Anne Ferreira

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (3.5.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par iekšējā gāzes un elektrības tirgus perspektīvām
(2007/2089(INI))

Atzinumu sagatavoja: Brigitte Douay

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzīmē, ka reāla iekšējā enerģijas tirgus izveides mērķis ir panākt vislabāko cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem; prasa, lai, pārskatot direktīvu par gāzes un elektrības tirgu, par pamatu tiktu ņemti šādi principi: piegādes drošība, patērētāju apmierinātība, augsts sadzīves pakalpojumu līmenis, mazāk aizsargāto patērētāju interešu ievērošana un vides aizsardzība, energoefektivitāte un novatoriskas energotehnoloģijas izpēte;

2.   uzskata, ka enerģijas tirgus izveides pabeigšana ir saistīta ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi, īpaši atpalikušajos reģionos, reģionos ar neizdevīgu dabisko novietojumu un attālākajos reģionos;

3.   vēlas atgādināt, ka robežreģioni ir pirmie, kuriem jāizmanto efektīva iekšējā tirgus priekšrocības un jāsaņem piegādes no pašu izvēlētas valsts, un tādēļ uzsver šo reģionu problēmas, kuras izriet no dažādajiem valstu tiesiskajiem regulējumiem, kā arī no tā, ka valstu starpā nenotiek informācijas apmaiņa;

4.   prasa dalībvalstīm vienkāršot licenču piešķiršanas procedūras jaunu pārrobežu caurlaides jaudu, kā arī valstu iekšējo caurlaides jaudu ierīkošanai, jo reģionālā un starptautiskā tirgus attīstība var ietekmēt ES iekšējā tirgus virzību;

5.   uzskata, ka piegādes drošību nevar uzskatīt vienīgi par valsts problēmu, un prasa Komisijai, lai tā palīdz izveidot un nostiprināt reģionālos tīklus, kā arī veicināt enerģijas decentralizētu ražošanu;

6.   uzsver, ka, ņemot vērā elektroenerģijas pārvades starptautisko nozīmi, kā arī Eiropas enerģētikas plāna pieaugošo nestabilitāti saistībā ar dalībvalstu atsevišķu plānu atbilstības pakāpi, ir jāpastiprina sadarbība, informācijas apmaiņa un atsevišķu pārvades plānu darbības saskaņošana; šajā sakarā atbalsta Eiropas centra izveidi dalībvalstu elektroenerģijas pārvades plānu saskaņošanai;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt Elektroenerģijas patērētāju hartu, kurā cita starpā ietvertu cīņu pret energoresursu trūkumu un informācijas nodrošināšanu patērētājiem; aicina Komisiju drīzumā pabeigt šo darbu, ņemot vērā elektroenerģijas patērētāju vajadzības un īpatnības reģionos ar neizdevīgu dabisko novietojumu;

8.   uzskata, ka ir jāizveido reāli reģionālie elektroenerģijas tirgi, lai nodrošinātu vairāk un labākas kvalitātes savienojumus starp dalībvalstīm, un pēc elektroenerģijas tirgu izveidošanas jānostiprina Eiropas regulatoru grupas iniciatīvas reģionālo gāzes tirgu jomā, lai panāktu enerģētikas pārvaldību visatbilstīgākajā līmenī;

9.   šajā sakarā atzinīgi vērtē iespēju izveidot Eiropas Neatkarīgo regulatoru tīklu (ERGEG+), kurš ļautu piešķirt oficiālu statusu pašreizējās Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) darbībai;

10. prasa dalībvalstīm piemērot efektīvus noteikumus, nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi tīkliem, uzdot valstu regulatoriem pienākumu sekmēt pārrobežu un starpreģionālos enerģētikas tīklus, kā arī pieņemt saskaņotu reglamentējošu pieeju;

11. veicina ieguldījumus, lai nostiprinātu un pielāgotu elektroenerģijas ražošanas un pārvades infrastruktūru visā Eiropas teritorijā;

12. uzskata, ka diskusijās par tarifu nodalīšanu jāņem vērā gāzes un elektrības tirgu, kā arī valstu un reģionu tirgu īpatnības;

13. prasa dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm nodrošināt vispilnīgāko informāciju par elektrības izcelsmi, īpaši, ja tā ir ražota no atjaunīgiem enerģijas avotiem; uzsver, cik nozīmīga ir saziņa, ņemot vērā pilnīgi atvērta tirgus izveidošanu 2007. gada jūlijā, kā arī drošas un pārredzamas informācijas nodrošināšana par ražošanu katrā valstī, par starpsavienojumiem un cenu reālajām izmaiņām;

14. prasa arī sniegt spēcīgu atbalstu reģionālajām un vietējām varas iestādēm energoefektivitātes, energotaupības un ilgtspējīgas attīstības jomā saistībā ar projektiem, kurus atbalsta ES, īpaši transporta un mājokļu politikas jomā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Iekšējā gāzes un elektrības tirgus perspektīvas

Procedūras Nr.

2007/2089(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ITRE

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI
26.4.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Brigitte Douay

12.4.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

12.4.2007

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

2.5.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+: 43

–: 2

0: 0

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Wolfgang Bulfon, Antonio De Blasio, Vasile Dîncu, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Jim Higgins, Alain Hutchinson, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Mario Mantovani, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Elisabeth Schroedter, Stefan Sofianski, Grażyna Staniszewska, Oldřich Oldřich Vlasák, Vladimír Železný

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Bastiaan Belder, Silvia Ciornei, Brigitte Douay, Den Dover, Riitta Myller, Zita Pleštinská, Christa Prets, Miloslav Ransdorf, Richard Seeber, László Surján, Károly Ferenc Szabó

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Véronique De Keyser, Henrik Lax, Samuli Pohjamo

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

PROCEDŪRA

Virsraksts

Iekšējā gāzes un elektrības tirgus perspektīvas

Procedūras Nr.

2007/2089(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE
26.4.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON
26.4.2007

REGI
26.4.2007

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

26.4.2007

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Alejo Vidal-Quadras
27.2.2007

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

11.4.2007

3.5.2007

5.6.2007

 

 

Pieņemšanas datums

18.6.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

32

0

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Silvia Ciornei, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Nicole Fontaine, Norbert Glante, Umberto Guidoni, Fiona Hall, David Hammerstein, András Gyürk, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Anne Laperrouze, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Miloslav Ransdorf, Paul Rübig, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ivo Belet, Joan Calabuig Rull, Matthias Groote, Satu Hassi, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Esko Seppänen, Hannes Swoboda, Lambert van Nistelrooij

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

26.6.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)