ZIŅOJUMS par ECB 2006. gada pārskatu
29.6.2007 - (2007/2142(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Gay Mitchell
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par ECB 2006. gada pārskatu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2006. gada pārskatu,
– ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 113. pantu,
– ņemot vērā Līgumam pievienotā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 15. pantu[1],
– ņemot vērā tā 1998. gada 2. aprīļa rezolūciju par demokrātisko atbildību Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā[2],
– ņemot vērā tā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Starptautiskā Valūtas fonda stratēģijas pārskatīšanu[3],
– ņemot vērā tā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par bankas pārvedumu pārtveršanu no SWIFT sistēmas, ko veikuši ASV slepenie dienesti[4] , un 2007. gada 14. februāra rezolūciju par SWIFT, pasažieru datu reģistra nolīgumu un transatlantisko dialogu šajos jautājumos[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. februāra rezolūciju par situāciju Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2007. gadā, [6]
– ņemot vērā tā 2006. gada 26. aprīļa rezolūciju par valsts finansēm EMS 2006. gadā[7],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Euro banknošu un monētu pieci gadi apgrozībā” (COM(2006)0862,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Gada pārskats par eurozonu – 2007. g.” (COM(2007)0231),
– ņemot vērā ECB 2006. gada Finansiālās stabilitātes pārskatu un tās 2007. gada marta ziņojumu par finansiālo integrāciju Eiropā,
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 7. maija Ekonomikas prognozes,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6‑0266/2007),
A. tā kā eiro zonas IKP 2006. gadā palielinājās par 2,7 % salīdzinājumā ar 1,4 % 2005. gadā, par ko nav iemesla būt pašapmierinātiem, lai gan tas ir labākais rādītājs kopš 2000. gada, turpretī inflācijas rādītājs salīdzinājumā ar 2005. gadu saglabājās nemainīgs – 2,2 %;
B. tā kā iekšzemes pieprasījums, jo īpaši ieguldījumi, bija galvenais virzītājspēks izaugsmes palielināšanai eiro zonā;
C. tā kā enerģijas cenu kāpums, kurš sākās 2005. gadā, nepalielināja iekšējo spiedienu uz inflāciju, jo saglabājās mērens darba algu pieaugums un netika novērotas tā netiešās sekas;
D. tā kā joprojām nav ņemti vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās par ECB gada pārskatu dotie ieteikumi par balsojuma pārredzamību un protokolu publicēšanu;
E. tā kā Parlaments vēlas palīdzēt nostiprināt ECB nozīmi, starptautisko autoritāti un eiro zonu starptautiskā līmenī;
F. tā kā ir bijis daudz kandidātu uz vadošajiem amatiem SVF, PTO vai ESAO pilnīgi neatkarīgi no amatiem Pasaules Bankā;
G. tā kā 2006. gadā ECB turpināja koriģēt procentu likmes, kopš 2005. gada decembra tās paaugstinot astoņas reizes, palielinot tās par 200 bāzes punktiem un sasniedzot pašreizējos 4 %;
H. tā kā paredz izaugsmes palēnināšanos aptuveni līdz 2,6 % 2007. gadā, un kas atspoguļo ierobežojošu monetārās politikas regulējumu, kā arī inflācijas samazinājumu līdz 1,9 %;
I. tā kā 2006. gadā ASV tekošo kontu deficīts turpināja pieaugt līdz 6,5 % no IKP, un eiro sistēma joprojām izjuta risku un nedrošību, kas saistīta ar nepārtraukto tekošo kontu deficīta nelīdzsvarotību;
J. tā kā ārkārtīgi liela globālā nelīdzsvarotība joprojām apdraud valūtas maiņas kursa attīstību un pasaules ekonomikas izaugsmi un tā kā šie riski obligāti jānovērš;
K. tā kā 2006. gadā eiro vērtība palielinājās par 11,4 % pret ASV dolāru, 12,4 % pret Japānas jenu un 8 % pret Ķīnas juaņu (renminbi),
Monetārā un ekonomikas attīstība
1. atzīmē, ka tautsaimniecības atveseļošanās eiro zonā kļūst par pašuzturošu procesu, kurā kā galvenais virzītājspēks darbojas iekšzemes pieprasījums; konstatē, ka 2006. gadā tika radīts 2 miljoni darbavietu un ka bezdarba līmenis krities no 8,4 % līdz 7,6 %; taču atzīmē, ka strukturālu traucējumu dēļ, it īpaši nelielo sabiedrisko un privāto ieguldījumu dēļ vairākās svarīgākajās nozarēs, tostarp pētniecībā, izglītībā un apmācībā, turpinās šis nepieņemami augstais bezdarba līmenis un ka līdzdalība darba tirgū pēc starptautiskiem standartiem joprojām ir zema;
2. uzsver, ka, ņemot vērā neseno lēno atveseļošanos, visi procentu likmju palielinājumi jāveic piesardzīgi, lai neapdraudētu ekonomikas izaugsmi; atzīmē, ka dalībvalstīm, lai veicinātu ekonomikas uzlabošanos, ir jāīsteno gan vajadzīgās strukturālās reformas, gan ieguldījumu darbība;
3. uzskata, ka joprojām ir pāragri šajā atveseļošanās periodā nošķirt ciklisko no strukturālās dimensijas; tomēr uzskata, ka dažas strukturālās reformas, parasti lielākas nekā sākumā aprēķināts, var jau būt iespaidojušas izaugsmi; uzskata, ka šāda atveseļošanās jāuzskata par stimulu, turpinot valstu reformas, kas pielāgotas katras valsts vajadzībām, jo īpaši pētījumu, jauninājumu un izglītības jomā, lai palielinātu izaugsmes iespējas eiro zonā;
4. atzīmē, ka ir neliels darba ražīguma kāpinājums, un uzskata, ka svarīgi ir veikt darba samaksas palielināšanu atbilstīgi ražīguma pieaugumam, lai dalībvalstīs saglabātu konkurētspēju un varētu radīt jaunas darbavietas no inflācijas brīvā vidē;
5. atzīmē, ka ECB vērtē darba samaksas palielinājumu kā cenu stabilitātes paaugstinātu apdraudējumu; sakarā ar to atgādina, ka Komisijas 2007. gada pārskatā par eiro zonu (SEC(2007)0550) nepārprotami pateikts, ka, neraugoties uz naftas cenu straujo kāpumu, eiro zona ir turpinājusi paplašināties vidējā tempā;
6. uzsver, ka Līgumā noteikta skaidra atšķirība starp cenu stabilitātes mērķiem un atbalstu vispārējai ekonomikas politikai, un tādēļ nevar uzskatīt, ka šie mērķi ir savstarpēji aizvietojami;
7. uzskata, ka fiskālā konsolidācija ir būtiska un jo īpaši nepieciešama tautsaimniecībai labvēlīgos apstākļos, lai veicinātu izaugsmi ilgtermiņā, un to jāveic rūpīgi, lai sekmētu valsts izdevumu kvalitāti; uzskata, ka „zelta likums”, kas nosaka, ka tikai ar ieguldījumiem var attaisnot fiskālo deficītu, ir nozīmīgs solis šajā virzienā;
8. konstatē, ka kopš eiro zonas izveides dažu valstu ekonomikas darbību rezultāti izaugsmes ziņā ir daudz labāki nekā citām, jo īpaši Īrijā, Luksemburgā, Grieķijā, Somijā un Spānijā, kur sasniegts augstāks vidējais pieauguma līmenis nekā attiecīgi vidēji visā eiro zonā; atzīmē, ka augstāks vidējais pieaugums sasniegts arī vairākās Eiropas valstīs ārpus eiro zonas; uzskata, ka no šādiem ekonomikas attīstības virzieniem var gūt noderīgu pieredzi un ka būtu lietderīga īpaša izpēte, ko veiktu ECB, par iemesliem, kas ir šo tendenču pamatā;
9. atzīmē ka dalībvalstu tautsaimniecības ekonomiskie cikli eiro zonā atrodas ļoti dažādās stadijās; aicina ECB pārbaudīt, vai šāda mēroga rīcības atšķirības vienā monetārajā zonā var izraisīt stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes problēmas nākotnē;
10. pauž bažas par pašreizējo eiro vērtības celšanos attiecībā pret vairākumu galveno ārzemju valūtu; sakarā ar to norāda, ka Līguma 111. pantā atbildība par valūtas maiņas kursu uzticēta Padomei, tomēr nav norādīts, kā šī atbildība jāīsteno; aicina Eirogrupu, Padomi un ECB pilnībā īstenot attiecīgās pilnvaras un ciešāk saskaņot darbības valūtas maiņas kursa politikas jomā; konstatē, ka eiro vērtības celšanās līdz šim nav kaitējusi eksportam eiro zonas līmenī, taču tā ietekmējusi dalībvalstis atšķirīgi atkarībā no iedalījuma pēc nozarēm un uzņēmumu lieluma; uzsver, ka ar tekošo kontu globālo nelīdzsvarotību ir saistīti riski attiecībā uz eiro maiņas kursa iespējamu turpmāku paaugstināšanos; atzīmē, ka pašlaik panākta politikas veidotāju vienprātība par to, kā risināt globālo nelīdzsvarotības problēmu; atzīmē, ka starptautiskās sabiedrības un starptautisko finanšu iestāžu centieni atrisināt šo lielāko problēmu ne tuvu nav bijuši pietiekami; cer, ka šo Starptautiskā Valūtas fonda vadīto pasākumu īstenošana (pasākumu pieņemšana, lai mazinātu budžeta deficītu un veicinātu privātos uzkrājumus ASV, un panāktu valūtas maiņas kursa lielāku elastību daudzās tādās valstīs Āzijas jaunattīstības daļā, it īpaši Ķīnā, kurās ir valūtas un finanšu līdzekļu pārpalikums) būs ievērojams ieguldījums globālās nelīdzsvarotības pakāpeniskā likvidēšanā;
11. konstatē, ka visā eiro zonā pēdējo 10 gadu laikā ir strauji augušas nekustamā īpašuma cenas, ar dažiem izņēmumiem, jo īpaši Vācijā; tomēr atzīmē, ka dažas pazīmes liecina par šīs tendences mazināšanos; mājsaimniecībām piešķirtie kredīti nekustamā īpašuma iegādei joprojām palielinās par aptuveni 10 % gadā; atzīmē, ka ASV mājokļu cenas ir pazeminājušās un hipotekāro kredītu tirgus nesen ir pasliktinājies, kas varētu ietekmēt reālo ekonomiku; uzskata, ka šāda attīstība jāuztver kā brīdinājums par iespējamām norisēm eiro zonā; prasa ECB stingri uzraudzīt šīs tendences, kuru sekas var nopietni ietekmēt reālo ekonomiku; prasa ECB iesniegt risinājumus, minot to attiecīgās priekšrocības, tādus kā nekustamā īpašuma iekļaušana saskaņotā patēriņa cenu indeksā vai īpaša indikatora veida izstrāde, vai specifisku pasākumu ierosināšana dalībvalstu līmenī, ievērojot, ka pastāv valstu tirgus neviendabīgums;
12. pauž bažas, ka procentu likmes attiecībā uz aizdevumiem mājsaimniecību patēriņa vajadzībām parādīja visaugstākā līmeņa atšķirības; jo īpaši atzīmē, ka ievērojami atšķiras procentu likmes kredīta pārtēriņam eiro zonā, sākot no mazāk par 7 % un beidzot ar 13,5 % vai vairāk, un iesaka turpmāk ECB veikt izpēti par minēto atšķirību iemesliem;
Pārvaldība
13. atzīmē, ka ECB un tās Valde ir neatkarīgas; uzsver nepieciešamību ievērot Līguma 112. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto konstitucionālo principu; vēlreiz izsaka atbalstu ECB neatkarībai un sekošanai galvenajam mērķim – uzturēt cenu stabilitāti un aizsargāt inflācijas apkarošanas pilnvaras;
14. uzskata, ka briedums, ko sasnieguši visi Eiropas valūtas maiņas mehānisma dalībnieki, sekmēs jauktu politiku parādīšanos, lai atbalstītu nepieciešamo strukturālo pielāgojumu ieviešanu, no kuriem atkarīgs katrs izaugsmes potenciāla palielinājums eiro zonā; mudina uz aktīvāku makroekonomisko dialogu starp Padomi, Komisiju, ECB, Eiropas Parlamentu un Eiropas sociālajiem partneriem un atbalsta Eirogrupas centienus īstenot šādu dialogu;
Finansiālā stabilitāte un integrācija
15. atzinīgi vērtē jaunā ECB gada pārskata par finansiālo integrāciju Eiropā publicēšanu kā lietderīgu ieguldījumu Eiropas finansiālās integrācijas veicināšanā;
16. pilnībā atbalsta ECB centienus sekmēt finansiālo integrāciju eiro zonā, it īpaši darbojoties par katalizatoru privātā sektora iniciatīvās, tādās kā vienotas eiro maksājumu zonas (SEPA) un Eiropas īstermiņa vērtspapīru (STEP) iniciatīva; atzīst turpmākas finansiālās integrācijas nozīmi, lai palīdzētu aizsargāt Eiropas Savienību pret ārējiem ekonomiskiem satricinājumiem;
17. uzskata, ka ECB pakalpojumi var veicināt Eiropas finansiālo integrāciju, un atzīmē šajā sakarā , ka TARGET ir bijis derīgs instruments augsta līmeņa integrācijas sasniegšanai naudas tirgū un repo tirgū; uzskata, ka TARGET 2 Vērtspapīru projekts varētu radīt iespējas sekmēt integrāciju, tīrvērtes un norēķinu infrastruktūras efektivitāti un drošību, bet kurš patlaban nepiedāvā integrācijas un savietojamības pietiekamu līmeni; tomēr uzsver, ka tā rezultātā Eiropas Centrālā banka kļūs par aktīvu tirgus dalībnieci, un tāpēc vajadzīga Eiropas Centrālās bankas atbilstīga kontrole ārpus tās atbildības jomas monetārajā politikā; norāda, ka atbilstīgas pārvaldības ieviešana ir kavējusies; tāpēc ir ieinteresēts TARGET 2 Vērtspapīru projekta īstenošanā un turpinās stingri uzraudzīt šā projekta turpmāko gaitu; uzskata, ka ir būtiski īstenot atbilstīgu pārvaldību;
18. pilnībā apzinās alternatīvo ieguldījumu instrumentu ātru rašanos (riska ieguldījumu fondi un privātais kapitāls); atzīst, ka tie tirgū nodrošina likviditāti un diversifikāciju, kā arī rada iespēju uzlabot korporatīvo efektivitāti, taču pievienojas dažu centrālo banku un uzraudzības iestāžu paustajām bažām, ka tie var izraisīt arī sistēmisku risku un citu finanšu iestāžu riska darījumu līmeņa palielināšanos; atzinīgi vērtē Komisijas nesenos pētījumus par drošības fondiem un privāto kapitālu, taču pauž nožēlu, ka šajos pētījumos līdz šim galvenā uzmanība bijusi pievērsta tikai šādu finanšu līdzekļu palielināšanas šķēršļiem; aicina Komisiju uzraudzīt jebkādus iespējamos politikas trūkumus, kā arī pieprasa plašāku un kritiskāku pieeju saistībā ar to, cik lielā mērā drošības fondi apdraud finanšu stabilitāti un finanšu līdzsvarojuma riska pārvaldību, kā arī diversifikāciju; mudina Komisiju novērtēt uzraudzības kvalitāti ārzonas uzņēmumu atrašanās vietās un veicināt sadarbību ar attiecīgo valstu uzraudzības iestādēm;
19. konstatē, ka aizdevējiem, kuri nav bankas (privātais kapitāls), ir aizvien lielāka loma Eiropas Savienības kredīta sektorā, un daudzos gadījumos tie ir gatavi uzņemties lielāku risku nekā banku iestādes; turklāt atzīmē, ka aizdevēji, kuri nav bankas, ir devuši nozīmīgu ieguldījumu nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā attiecīgajā nozarē; uzskata, ka tas varētu radīt problēmas, kad kredīta cikls veic nākošo kārtu, un izraisīt daudz sarežģītāku lielu korporatīvu parādu pārstrukturēšanas ciklu; aicina ECB un citas iesaistītās struktūras novērtēt pašreizējo parādu pārstrukturēšanas procesu pietiekamību šajā jaunajā kontekstā;
20. ņem vērā ECB stingro nostāju pret detalizētiem plāniem attiecībā uz valsts atbrīvošanu no atbildības par bankrotējošu banku Eiropas Savienībā; uzskata, ka nepieciešams uzlabot sadarbību un stresa testu plānošanu, taču arī to, ka ir pareizi morālos kaitējumus samazināt līdz minimumam, stingri apņemoties par prioritāriem izvirzīt privātā sektora risinājumus krīzes pārvaldībai, lai neiedrošinātu bankas uzņemties neapdomātus riskus;
21. atgādina savu aicinājumu Padomei un ECB saistībā ar datu pārvedumiem uz ASV iestādēm SWIFT sistēmā, lai kopīgi apsvērtu, kā uzlabot SWIFT uzraudzības sistēmu, kā arī aicinājumu ECB kā pārraudzītājai, lietotājai un politikas veidotājai par tās pienākuma attiecībā uz SWIFT izpildi;
Eiro ārējā nozīme
22. konstatē, ka eiro sekmīgi kļūst par pasaulē izmantotu rezerves un atsauces valūtu; norāda, ka jāsper nākamie soļi, lai turpinātu eiro veiksmīgo attīstību skaidrās naudas izmantošanā (piemēram, izrakstot faktūrrēķinus par aviācijas un kosmosa produktiem un precēm eiro);
23. atkārtoti pieprasa rīkoties, lai vienoti pārstāvētu eiro zonu starptautiskajās finanšu iestādēs, tā aizsargājot tās intereses ar spēku, kas atbilst tās ekonomiskajai nozīmei;
24. aicina ECB ciešāk uzraudzīt attīstības virzienus, izmantojot eiro rezerves valūtu centrālajās bankās, un saistībā ar gada pārskatu par eiro starptautisko nozīmi novērtēt un analizēt tā ietekmi it īpaši attiecībā uz valūtas maiņas kursiem;
Demokrātiska kontrole
25. uzskata, ka attiecībā uz ECB Valdes locekļu iecelšanas procedūru iepriekšēja demokrātiska pārskatatbildība un pārredzamība uzlabotos, ja Padome izvērtētu vairākus iespējamos kandidātus, un pēc tam par Padomes ieteikto kandidātu apstiprināšanu balsotu Parlaments; uzsver gatavību pievienoties citām iestādēm, pētot iecelšanas procedūras iespējamos uzlabojumus pirms Valdes nākamās atjaunošanas 2010. gadā;
26. uzsver, ka ECB uzticamība lielā mērā atkarīga arī no tās lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamības; tādēļ atkārtoti aicina drīz pēc ECB Valdes sanāksmēm publicēt šo sanāksmju apkopotos protokolus, kuros būtu skaidri paziņoti argumenti par vai pret pieņemtajiem lēmumiem un tas, vai šie lēmumi pieņemti vienprātīgi;
27. uzsver, ka Eiropas Parlaments ir noraidījis rotācijas balsošanas sistēmu, ko piemēro ECB Padomes lēmumiem un ko pieņēma 2003. gadā, jo tā ir pārāk sarežģīta; uzskata, ka, ņemot vērā eiro zonas turpmākās paplašināšanās, ir jāievieš sistēma, kurā būtu apvienota līdztiesība un efektivitāte;
28. aicina ECB piešķirt lielāku nozīmi tās paziņojumu stratēģijai, kad Parlamenta komiteja, kura ir atbildīga par ekonomiku un monetārām lietām, uzklausa bankas prezidentu;
Eiro banknošu un monētu pieci gadi
29. piezīmē, ka ir nepārtraukti un strauji cēlusies apritē esošo eiro banknošu vērtība, kas 2006. gadā palielinājās par 11,2 %; atzīmē, ka šāds pastāvīgs pieaugums turpinājās galvenokārt liela nomināla banknošu, it īpaši EUR 500 banknošu, dēļ, jo to apritē esošais skaits ir palielinājies par 13,2 %; atkārtoti prasa ECB pārbaudīt šā ievērojamā palielinājuma iemeslus un analizēt darījumu veidus, kuros tiek izmantotas šīs banknotes, kā arī to sadalījumu pēc pieprasītājvalstīm, lai izvērtētu visus ar to saistītos iespējamos riskus;
0 0
0
30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eirogrupas priekšsēdētājam un Eiropas Centrālajai bankai.
- [1] EK dibināšanas līgumam pievienotais protokols (OV C 191,29.7.1992., 68. lpp.).
- [2] OV C 138, 4.5.1998., 177. lpp.
- [3] OV C 291 E, 30.11.2006., 118.lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0317.
- [5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0039.
- [6] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0051.
- [7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0168.
PASKAIDROJUMS
Rezolūcijā, ko Eiropas Parlaments pieņem par ECB gada pārskatu, tas novērtē Eiropas Centrālās bankas darbu. Šogad es vēlētos uzsvērt ECB nozīmi attiecībā uz finansiālo stabilitāti un integrāciju, kā arī aplūkot Eiropas iedzīvotāju dažādo attieksmi pret eiro saistībā ar to, ka pēc eiro ieviešanas ir pagājuši 5 gadi.
1. Komentāri par monetāro un ekonomisko attīstību 2006. gadā
Vispirms daži fakti un daži apsvērumi.
1.1. Fakti
Eiro zonas ekonomiskā situācija 2006. gadā bija daudz labāka: eiro zonas IKP 2006. gadā pieauga par 2,8 %, salīdzinot ar 1,5 % 2005. gadā, un tas ir labākais rezultāts kopš 2000. gada. Izaugsmes pamatā galvenokārt bija iekšzemes pieprasījums un jo īpaši ieguldījumi. Eiro zonas ekonomiskā atveseļošanās ir kļuvusi par pašpietiekamu procesu, un to galvenokārt nosaka iekšzemes patēriņš. 2006. gadā tika izveidoti 2 miljoni darbavietu, un bezdarbs samazinājās no 8,4 % līdz 7,5 %, un tas viss palielina patērētāju paļāvību.
Inflācija bija 2,2 %, un, salīdzinot ar 2005. gadu, tā nav mainījusies. Enerģijas cenu kāpums, kas sākās 2005. gadā, nepalielināja iekšējo spiedienu uz inflāciju, jo algu pieaugumi bija mēreni un netika novērotas nekādas netiešās sekas. Taču pašapmierinātībai nav vietas.
Šajā atveseļošanās kontekstā ECB 2006. gadā turpināja koriģēt procentu likmes, un tās kopš 2005. gada decembra tika palielinātas septiņas reizes kopā par 175 bāzes punktiem līdz pašreizējiem 3,75 %.
Runājot par nākotnes perspektīvām, izaugsme 2007. gadā varētu nedaudz samazināties, un kas atspoguļo ierobežojošu monetārās politikas regulējumu.
1.2. Apsvērumi
Šajā ekonomiskās atveseļošanās kontekstā es vēlētos izteikt šādus apsvērumus:
Pagaidām vēl ir par agru, lai šajā atveseļošanās procesā varētu nošķirt ciklisko dimensiju no strukturālās dimensijas. Tomēr var uzskatīt, ka dažas strukturālās reformas jau ir devušas ieguldījumu izaugsmē. Šajā kontekstā šāda atveseļošanās ir jāuzskata par stimulu turpināt katrai valstij piemērotas iekšējās reformas, jo īpaši pētniecības, jauninājumu un izglītības jomā, lai palielinātu eiro zonas izaugsmes potenciālu.
Ir ļoti svarīgi, lai algas pieaugtu proporcionāli produktivitātes attīstībai, lai tādējādi nodrošinātu dalībvalstu konkurētspējas saglabāšanu un veicinātu darbavietu izveidi vidē, kurā nav inflācijas.
Fiskālā konsolidācija ir viens no pamatnosacījumiem, un laikā, kad ekonomika attīstās, tā ir vēl svarīgāka ilgtermiņa izaugsmes panākšanai. Šāda konsolidācija ir rūpīgi jāplāno, lai palielinātu valsts izdevumu kvalitāti. Šis „zelta likums” ir nozīmīgs solis šajā virzienā.
Kopš eiro zonas izveides „mazo valstu” ekonomikai ir bijuši labāki rezultāti izaugsmes ziņā nekā „lielo valstu” ekonomikai, un, piemēram, Īrijai, Somijai un Luksemburgai ir bijusi lielāka vidējā izaugsme nekā visas eiro zonas vidējā izaugsme. Šādu pieredzi var ņemt vērā, un var noderēt īpašs ECB pētījums par cēloņiem, kas ir šādu tendenču pamatā.
Es vēlētos uzsvērt arī risku, kas ir saistīts ar lielu tekošā konta globālo nelīdzsvarotību (ASV tekošā konta deficīts 2006. gadā turpināja pieaugt līdz 6,5 % no IKP), kas var izraisīt jaunus eiro maiņas kursa pieaugumus. 2006. gadā eiro vērtība cēlās par 11,4 % attiecībā pret ASV dolāru, par 12,4 % pret jenu un par 8 % pret Ķīnas renminbi. Eiro zona šādu tendenci nespēs noturēt, un es norādu, ka Eiropas Komisijas 2007. gada pārskatā par eiro zonu ir teikts, ka pēc daudzpusējām konsultācijām, ko SVF uzsāka 2006. gada aprīlī, starp politikas izstrādātājiem pašlaik pastāv plaša vienprātība par to, kā risināt globālo nelīdzsvarotības problēmu.
Es vēlētos pievērst uzmanību nekustamā īpašuma cenu izmaiņām. Visā eiro zonā, izņemot, piemēram, tikai Vāciju, nekustamā īpašuma cenas ievērojami pieaug jau apmēram 10 gadus. Ir dažas pazīmes, kas liecina, ka šis process palēninās, bet kredīti, ko mājsaimniecībām piešķir mājokļu iegādei, joprojām pieaug par apmēram 10 % gadā. ASV mājokļu cenas nesen samazinājās un pasliktinājās arī hipotekāro kredītu tirgus stāvoklis, un tas var ietekmēt reālo ekonomiku. Es ierosinu šādu pavērsienu uzskatīt par brīdinājumu par to, kas var notikt eiro zonā. Tāpēc ECB ir cieši jāseko šiem notikumiem, kas var potenciāli ietekmēt reālo ekonomiku. Būtu lietderīgi, ja ECB iepazīstinātu ar turpmākajām perspektīvām un to attiecīgajām priekšrocībām, piemēram: nekustamo īpašumu iekļaut saskaņotā patēriņa cenu indeksā vai izstrādāt īpaša veida indikatoru, vai ierosināt īpašus pasākumus, kas dalībvalstu tirgu atšķirību dēļ jāveic valstu līmenī.
Es vēlētos uzmanību pievērst arī tam, ka procentu likmēm par aizdevumiem mājsaimniecībām patēriņa nolūkiem ir visaugstākais atšķirību līmenis. Piemēram, procentu likmes par norēķinu konta pārsniegumiem eiro zonā ievērojami atšķiras, sākot no 7 % līdz 13,5 % vai vairāk, un par tām ir nepieciešams ECB pētījums un ziņojums.
2. Veicinot finansiālo stabilitāti un integrāciju
Es atzinīgi vērtēju jauna ECB gada ziņojuma publicēšanu par finansiālo integrāciju Eiropā.
Finansiālā integrācija un stabilitāte ir svarīgs jautājums, ņemot vērā ievērojamās izmaiņas, kas pašlaik neticamā ātrumā notiek finanšu nozarē attiecībā uz finansēšanas līdzekļiem uzņēmumiem, finanšu jauninājumiem, jauniem finanšu dalībnieku veidiem un finanšu dalībnieku pārrobežu apvienošanos.
Mums pirmām kārtām ir pilnībā jāatbalsta ECB centieni veicināt eiro zonas finansiālo integrāciju, piemēram, rīkojoties kā katalizatoram tādām privātā sektora iniciatīvām kā SEPA un STEP.
Centrālās bankas pakalpojumi var veicināt arī Eiropas finanšu integrāciju. Šajā ziņā TARGET sistēma ir ļāvusi panākt naudas tirgus un repo tirgus augsta līmeņa integrāciju. Target 2 Securities projektam ir potenciāls veicināt tīrvērtes un starpbanku norēķinu infrastruktūras integrāciju, efektivitāti un drošību – šai infrastruktūrai pašlaik ir nepietiekams integrācijas un savietojamības līmenis. Tāpēc mums ir jāatbalsta Target 2 Securities projekts, ja vien tiek izveidota atbilstoša pārvaldība, un mums ir jāturpina cieši pārraudzīt šī projekta turpmāko norisi.
Attiecībā uz jauniem finanšu nozares dalībniekiem ir jārisina riska ieguldījumu fondu problēma. Tiek vispārēji atzīts, ka riska ieguldījumu fondiem ir pozitīva ietekme uz finanšu stabilitāti, piemēram, nodrošinot likviditāti un veicinot riska izkliedi. Taču tiek arī vispārēji atzīts, ka apvienojumā ar komplekso finanšu instrumentu pieaugošo izmantošanu tie var finanšu sistēmu padarīt arī mazāk aizsargātu pret negaidītiem satricinājumiem. Tāpēc es uzskatu, ka finanšu tirgu globālās dimensijas dēļ mums ir jāatbalsta cieša starptautiskā sadarbība, lai veicinātu pārredzamību, nodrošinot informācijas lielāku atklāšanu un apmaiņu starp finanšu uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām. Mums ir arī jāatbalsta lielāka netiešā uzraudzība, kas uzraudzības iestādēm ļauj pārliecināties, ka bankas rūpīgi novērtē un uzrauga savu risku attiecībā uz riska ieguldījumu fondu partneriem.
Mēs varam arī novērot to, ka jauniem aizdevējiem, kas nav bankas (privātais kapitāls), ir arvien lielāka nozīme šajā regulētajā Eiropas Savienības nozarē. Neapsverot visus par un pret, es uzskatu, ka tad, kad atkal izmainīsies kredītu cikla virziens, tas var radīt problēmas un var izraisīt daudz sarežģītāku lielu korporatīvo parādu pārstrukturēšanas ciklu. Tāpēc mums ir jāprasa, lai ECB un citas iesaistītās struktūras novērtētu pašreizējo parādu pārstrukturēšanas procesu atbilstību šajā jaunajā kontekstā.
Es atzīmēju arī stingro nostāju, ko ECB pieņēmusi pret sīki izstrādātajiem plāniem par valsts līdzekļiem izpirkt kādu maksātnespējīgu banku Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka šāds viedoklis ir jāatbalsta. Ir vēl jāstrādā, lai uzlabotu sadarbību, un jāplāno stresa pārbaudes, bet ir pareizi tas, ka ir maksimāli jāsamazina morālais kaitējums, cieši apņemoties krīžu pārvaldībā priekšroku dot privātā sektora risinājumiem, lai nemudinātu bankas uzņemties nepamatotu risku.
Es šajā ziņojumā vēlos uzsvērt arī jautājumu par SWIFT veikto datu nodošanu ASV iestādēm. Es vēlētos atgādināt Eiropas Parlamenta aicinājumu Padomei un ECB kopīgi apsvērt iespējas uzlabot SWIFT uzraudzības sistēmu. Es vēlētos arī atgādināt aicinājumu ECB rīkoties kā SWIFT pārraudzītājai, lietotājai un politikas izstrādātājai.
3. Demokrātiskā pārbaude
Attiecībā uz demokrātisko pārbaudi es vēlētos atgādināt svarīgo jautājumu, kas bija izvirzīts pagājušā gada rezolūcijā par Valdes locekļu iecelšanu. Pašreizējā ex-ante demokrātiskās pārskatatbildība un pārredzamība uzlabotos, ja Padome izvērtētu vairākus potenciālos kandidātus un ja par Padomes ieteiktajiem kandidātiem būtu nepieciešams Parlamenta apstiprinājuma balsojums. Kandidātu izvirzīšanas procedūras uzlabojumi ir jāizskata, pirms 2010. gadā atkal būs jānomaina Valdes sastāvs.
4. Eiro banknošu un monētu pieci gadi
2006. gada beigās apgrozībā esošo banknošu skaits bija 11,3 miljardi ar kopējo vērtību 628,2 miljardi eiro. 50 eiro, 100 eiro un 500 eiro banknošu skaita kopējais dinamiskais pieaugums, attiecīgi par 12,5 %, 9,6 % un 13,2 %, izvirza jautājumu par šādas lielas nominālvērtības banknošu izmantošanu, tostarp par kriminālu darbību iespējamību, un attiecībā uz šo jautājumu ECB jāveic tālāka izpēte.
Attiecībā uz to, ka eiro banknotes un monētas ieviesa pirms pieciem gadiem, es norādu, ka saskaņā ar Eirobarometra apsekojumu to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka eiro ieviešana viņu valstij bija izdevīga, kopš eiro ieviešanas 2002. gadā ir pastāvīgi samazinājies no 59 % uz 48 %. Dažās valstīs (Itālijā, Nīderlandē un Grieķijā) lielākā daļa iedzīvotāju pauž negatīvu viedokli.
Šādai tendencei var būt daudz iemeslu, piemēram, tas, ka ievērojams skaits iedzīvotāju uzskata, ka eiro dēļ ir pieaugušas cenas. Es uzskatu, ka banknošu pirmā paaudze, kurā nav nekādu dzīvu būtņu, ainavu vai pieminekļu attēlu, ir veicinājušas arī to, ka par monetāro integrāciju ir izveidojies „augsts” priekšstats, un ka Eiropas iedzīvotāji tāpēc ir distancējušies no eiro. Tāpēc būtu lietderīgi, ja ECB iepazīstinātu Eiropas Parlamentu ar savu viedokli par banknošu otro paaudzi, lai mēs kopīgi varētu izskatīt iemeslus sabiedriskās domas maiņai.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
ECB 2006. gada pārskats |
|||||||
|
Procedūras Nr. |
||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ECON |
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Gay Mitchell 13.3.2007 |
|
||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
Pervenche Berès |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
24.4.2007 |
8.5.2007 |
21.5.2007 |
26.6.2007 |
|
|||
|
Pieņemšanas datums |
26.6.2007 |
|||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
41 0 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Ieke van den Burg, David Casa, Christian Ehler, Jill Evans, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Sophia in 't Veld, Othmar Karas, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Astrid Lulling, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, Lapo Pistelli, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Eoin Ryan, Heide Rühle, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Cristian Stănescu, Margarita Starkevičiūtė |
|||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Katerina Batzeli, Harald Ettl, Werner Langen, Maria Petre, Gianni Pittella, Gilles Savary, Kristian Vigenin, Corien Wortmann-Kool |
|||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Slavi Binev |
|||||||
|
Iesniegšanas datums |
29.06.2007 |
|||||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
|||||||