ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav
29.6.2007 - (COM(2006)0791 – C6‑0066/2007 – 2006/0277(CNS)) - *
Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Andrew Nicholas Duff
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav
(COM(2006)0791 – C6‑0066/2007 – 2006/0277(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0791)[1],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2006)0790)[2],
– ņemot vērā Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās[3],
– ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[4],
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas[5] 39. pantu un II-99. pantu Līgumā par Konstitūciju Eiropai,
– ņemot vērā EK līguma 19. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0066/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6‑0267/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 1. APSVĒRUMS | |
|
(1) Komisijas ziņojums par Padomes Direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav[6] piemērošanu 2004. gada vēlēšanām atklāja nepieciešamību grozīt dažus minētās direktīvas noteikumus. |
(1) Komisijas ziņojums par Padomes Direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav piemērošanu 2004. gada vēlēšanām atklāja nepieciešamību grozīt dažus minētās direktīvas noteikumus. Savienības pilsonība garantē vienas un tās pašas tiesības visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši vai dzīvo Eiropas Savienībā vai trešā valstī. Tādēļ Kopienas iestādēm ir jāraugās, lai Savienības pilsoņi, kas dzīvo trešā valstī, varētu izmantot savas tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadījumā. |
Grozījums Nr. 2 1.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(1a) Tā kā ir pastiprinājusies cilvēku mobilitāte pāri Eiropas Savienības iekšējām robežām, ir jānodrošina pilnīgi pārvietojamas demokrātiskās tiesības attiecībā uz Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kā arī jāpanāk, lai pilsoņi nezaudē savas demokrātiskās tiesības tāpēc, ka viņi dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 3 2.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(2a) Pēdējais minētais aizliegums pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka tos Savienības pilsoņus, kuri izmanto savas tiesības kandidēt vēlēšanās, nediskriminē valstspiederības dēļ. Dalībvalstīm jābūt tiesībām brīvi izlemt attiecībā uz to, vai ļaut personai kandidēt vienās un tai pašās vēlēšanās vairākās valstīs, un politiskajām partijām ir jāļauj izvēlēties, vai veicināt šādu vairākkārtēju kandidēšanu. |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 15. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 4 2.B APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(2b) 1976. gada 20. septembra Akts par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās1 paredz, ka gadījumā, ja attiecīgais jautājums nav minēts primārajos tiesību aktos, vēlēšanu sistēmai piemēro dalībvalsts tiesību aktus; turklāt primārie tiesību akti skaidri aizliedz divkāršu balsošanu, tomēr neparedz noteikumus attiecībā uz divkāršu kandidēšanu. –––––– |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 15. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 5 3.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(3a) Tas, ka dzīvesvietas dalībvalstij ir obligāti jāņem vērā fakts, ka personai ir atņemtas tiesības kandidēt; ir papildu nosacījums šo tiesību izmantošanai, ko neparedz ne EK līguma 19. panta 2. punkta burts, ne gars. Dzīvesvietas dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai pārliecināties, vai saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem personai būtu atņemtas tiesības kandidēt tādos pašos apstākļos un veidā, un savā vārdā nolemt, vai atzīt piederības valstī piemērojamo aizliegumu kandidēt. |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 16. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 6 3.B APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(3b) Padomei nevajadzētu pārsniegt primāro tiesību aktu mērķus, un „sīki izstrādātu kārtību”, kas Direktīvā 93/109/EK minēta atbilstīgi EK līguma 19. panta 2. punkta noteikumiem, noteikt, aprobežojoties ar to, kas patiešām vajadzīgs šo divu veidu tiesību — balsstiesību un tiesību kandidēt pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav — īstenošanai, un vajadzētu paredzēt nosacījumus šo tiesību izmantošanai, kas atšķiras no dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem vai papildina tos. |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 15., 16. un 19. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 7 5. APSVĒRUMS | |
|
(5) Prasība kandidātiem iesniegt šo apliecinājumu attiecīgi ir jāatceļ un jāaizstāj ar šajā nolūkā ietvertu punktu oficiālajā deklarācijā, kas kandidātiem jāiesniedz. |
(5) Prasība kandidātiem iesniegt šo apliecinājumu attiecīgi ir jāatceļ un jāaizstāj ar šajā nolūkā ietvertu fakultatīvu punktu oficiālajā deklarācijā, kas kandidātiem jāiesniedz. |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 21. un 22. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 8 6. APSVĒRUMS | |
|
(6) Dzīvesvietas dalībvalstīm ir jāuzliek par pienākumu par šo deklarāciju paziņot piederības dalībvalstij, ka Kopienas kandidātam patiešām nav atņemtas šīs tiesības izcelsmes dalībvalstī. |
svītrots |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 21. un 22. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 9 9. APSVĒRUMS | |
|
(9) Attiecīgi ir jāatceļ informācijas apmaiņa, bet ir jāsaglabā pienākums balsotājam vai kandidātam uzrādīt deklarāciju par apņemšanos izmantot balsstiesības vai tiesības kandidēt tikai savā dzīvesvietas dalībvalstī. |
(9) Attiecīgi ir jāatceļ informācijas apmaiņa, bet ir jāsaglabā pienākums balsotājam uzrādīt deklarāciju par apņemšanos izmantot balsstiesības tikai savā dzīvesvietas dalībvalstī. |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 15. un 20. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 10 10. APSVĒRUMS | |
|
(10) Turklāt brīdinājumam, lai neviens nebalsotu vai nekandidētu divreiz un neizmantotu balsstiesības vai tiesības kandidēt, ja tās ir atņemtas, dzīvesvietas dalībvalstij ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka direktīvas noteikumu pārkāpumiem piemēro pienācīgas sankcijas. |
(10) Turklāt dzīvesvietas dalībvalstij ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka par kļūdām oficiālajās deklarācijās, ko iesniedz Savienības pilsoņi un paredz šī direktīva, piemēro pienācīgas sankcijas. |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 18. un 23. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 11 10.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(10a) Dalībvalstīm ir pienākums saskaņā ar Direktīvas 93/109/EK 12. pantu pienācīgu laiku pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pilnībā informēt Savienības pilsoņus par viņu tiesībām balsot un kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī. Eiropas Parlamentam un Komisijai, kā arī politiskajām partijām Eiropas un dalībvalstu līmenī ir jāpalīdz dalībvalstīm šajā sakarā izvēlēties paraugpraksi, lai uzlabotu dalību vēlēšanās. |
Grozījums Nr. 12 11. APSVĒRUMS | |
|
(11) Ziņojumā, kas ir sagatavojams par grozītās direktīvas piemērošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā, Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, analīzes pamatā ir jāizmanto dalībvalstu veiktās pārbaudes un inspekcijas pēc vēlēšanām, lai noteiktu divkāršas balsošanas un divkāršas kandidēšanas gadījumu apmēru, ja tādi ir. |
(11) Ziņojumā, kas ir sagatavojams par grozītās direktīvas piemērošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā, Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, analīzes pamatā ir jāizmanto dalībvalstu veiktās pārbaudes un inspekcijas pēc vēlēšanām, lai noteiktu divkāršas balsošanas gadījumu apmēru, ja tādi ir. |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 15. un 20. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 13 12. APSVĒRUMS | |
|
(12) Visu balsu un visu kandidatūru regulāra pārbaude nebūtu samērojama ar konstatētajām problēmām, un tas nebūtu pilnībā iespējams, jo dalībvalstīs nepastāv vienotas elektroniskas datu reģistrēšanas un glabāšanas metodes attiecībā uz balsošanas iznākumu un iekļautajām kandidatūrām; dalībvalstīm attiecīgi ir jāvērš pārbaudes uz situācijām, kur ir lielāka divkāršas balsošanas vai divkāršas kandidēšanas iespējamība, |
(12) Visu balsu regulāra pārbaude nebūtu samērojama ar konstatētajām problēmām, un tas nebūtu pilnībā iespējams, jo dalībvalstīs nepastāv vienotas elektroniskas datu reģistrēšanas un glabāšanas metodes attiecībā uz balsošanas iznākumu; dalībvalstīm attiecīgi ir jāvērš pārbaudes uz situācijām, kur ir lielāka divkāršas balsošanas iespējamība, |
Pamatojums | |
Skatīt attiecīgo 15. un 20. grozījumu. | |
Grozījums Nr. 14 1. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 3. pants (Direktīva 93/109/EK) | |
|
|
1.a Regulas 3. pantu aizstāj šādi: |
|
|
„3. pants |
|
|
Jebkurai personai, kas atsauces datumā: |
|
|
a) ir Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē, |
|
|
b) nav dzīvesvietas dalībvalsts pilsonis, bet atbilst tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt, ko šī valsts ar likumu izvirza saviem pilsoņiem, |
|
|
ir balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja vien šo tiesību izmantošana nav aizliegta saskaņā ar 6. un 7. pantu. |
|
|
Ja, lai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pilsoņiem noteiktu minimālo laikposmu, uzskatāms, ka Savienības pilsoņi izpildījuši šo nosacījumu, ja tie bijuši dalībvalsts pilsoņi tādu pašu laikposmu.” |
Pamatojums | |
ES pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī jāatbilst dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņu tiesībām. Ar grozījumu frāze „ja vien šīs tiesības nav liegtas saskaņā ar 6. un 7. pantu” tiek aizstāta ar frāzi „ja vien šo tiesību izmantošana nav aizliegta saskaņā ar 6. un 7. pantu”, lai parādītu, ka tas var nebūt automātisks lēmums. Balsstiesību atņemšanai ir jānotiek pēc dzīvesvietas dalībvalsts kompetento iestāžu individuāla lēmuma saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. | |
Grozījums Nr. 15 1. PANTA 1.B PUNKTS (jauns) 4. panta 2. punkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
|
(1.b) Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj šādi: |
|
|
„2. Kopienas vēlētājs var vienās un tajās pašās vēlēšanās kandidēt vairāk kā vienā dalībvalstī, ja vien dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktos šī iespēja nav aizliegta šīs dalībvalsts pilsoņiem, un Kopienas vēlētājs atbilst attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu nosacījumiem attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt.” |
Pamatojums | |
1976. gada Akts skaidri izslēdz divkāršu balsošanu, bet neaizliedz divkāršu kandidēšanu. Saskaņā ar spēkā esošajiem primārajiem tiesību aktiem attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības brīvi izlemt, vai atļaut divkāršu kandidēšanu. | |
Grozījums Nr. 16 1. PANTA 2. PUNKTA -A) APAKŠPUNKTS (jauns) 6. panta 1. punkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
|
(-a) Regulas 1. pantu aizstāj šādi: |
|
|
„1. Savienības pilsoņiem, kuriem ar atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem, dzīvesvietas dalībvalsts var aizliegt šo tiesību izmantošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem viņiem būtu atņemtas tiesības kandidēt tādos pašos apstākļos un veidā.” |
Pamatojums | |
The Treaty of Maastricht introduced genuine citizen's rights in the form of electoral rights for the citizens of the Union residing in another Member State. These rights depend on the fact that he or she has the nationality of one Member State but are not derived from or conditioned by the right to vote or to stand in the home Member State. Such citizens must be treated as far as possible as if they were nationals of the Member State of residence. This means that circumstances affecting electoral rights based on the legal situation in the home Member State have to be appreciated by the Member State of residence in the light of the relevant provisions of its own national law. There is therefore no need and no place for "exporting" disqualifications or for their mandatory recognition. | |
The prohibition to stand as a candidate in the home Member State does not lead to a general prohibition in all Member States. | |
Grozījums Nr. 17 1. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS 6. panta 2. punkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
2. Dzīvesvietas dalībvalsts pārbauda, vai Savienības pilsoņiem, kas izteikuši vēlēšanos tajā izmantot savas tiesības kandidēt, piederības dalībvalstī šīs tiesības nav atņemtas ar atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu. |
2. Dzīvesvietas dalībvalsts var pārbaudīt, vai Savienības pilsoņiem, kas izteikuši vēlēšanos tajā izmantot savas tiesības kandidēt, piederības dalībvalstī šīs tiesības nav atņemtas ar atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu. |
Pamatojums | |
Dzīvesvietas dalībvalstij vajadzētu būt tiesībām brīvi izvēlēties — pārbaudīt vai nepārbaudīt to, vai kandidātam nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī. | |
Grozījums Nr. 18 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS 6. panta 3. punkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
3. Šā panta 2. punktā dzīvesvietas dalībvalsts paziņo piederības dalībvalstij par 10. panta 1. punktā minēto deklarāciju. Šajā nolūkā atbilstīgo un parasti pieejamo informāciju piederības dalībvalsts sniedz laikus un pienācīgā veidā; šāda informācija var ietvert tikai ziņas, kas tieši nepieciešamas šā panta piemērošanai, un to var izmantot tikai šim mērķim. Ja sniegtā informācija padara par spēkā neesošu deklarācijas saturu, dzīvesvietas dalībvalsts veic pasākumus, kas nepieciešami, lai atturētu attiecīgo personu no kandidēšanas. |
3. Šā panta 2. punktā dzīvesvietas dalībvalsts var paziņot piederības dalībvalstij par 10. panta 1. punktā minēto deklarāciju. Šajā nolūkā atbilstīgo un parasti pieejamo informāciju piederības dalībvalsts sniedz laikus un pienācīgā veidā; šāda informācija var ietvert tikai ziņas, kas tieši nepieciešamas šā panta piemērošanai, un to var izmantot tikai šim mērķim. |
Pamatojums | |
Dzīvesvietas dalībvalstij vajadzētu būt tiesībām brīvi izvēlēties, vai informēt piederības dalībvalsti par kandidāta oficiālo deklarāciju, un izlemt par sekām norādīto kļūdu dēļ. | |
Grozījums Nr. 19 1. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 7. pants (Direktīva 93/109/EK) | |
|
|
2.a Regulas 7. pantu aizstāj šādi: |
|
|
„7. pants |
|
|
1. Savienības pilsonim, kam ar atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem, dzīvesvietas dalībvalsts var aizliegt šo tiesību izmantošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem viņam būtu atņemtas tiesības kandidēt tādos pašos apstākļos un veidā. |
|
|
2. Šā panta 1 punkta nolūkā dzīvesvietas dalībvalsts var paziņot piederības dalībvalstij par 9. panta 2. punktā minēto deklarāciju. Šajā nolūkā atbilstīgo un parasti pieejamo informāciju piederības dalībvalsts sniedz laikus un pienācīgā veidā; šāda informācija var ietvert tikai ziņas, kas tieši nepieciešamas šā panta piemērošanai, un to var izmantot tikai šim mērķim. |
|
|
3. Piederības dalībvalsts laikus un pienācīgā veidā var iesniegt dzīvesvietas dalībvalstij jebkādu informāciju, kas nepieciešama šā panta īstenošanai.” |
Pamatojums | |
Šis grozījums balsstiesības pielīdzina tiesībām kandidēt, un tam ir tāda pati argumentācija, kā 16. grozījumam. | |
Grozījums Nr. 20 1. PANTA 3. PUNKTA -A) APAKŠPUNKTS (jauns) 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
|
(-a) Regulas 1. punkta (b) apakšpunktu aizstāj šādi: |
|
|
„(b) nepieciešamības gadījumā — ka viņš kandidē Eiropas parlamenta vēlēšanās citā dalībvalstī;” |
Pamatojums | |
Ja šī direktīva vairs neaizliedz divkāršu kandidēšanu, to vajadzētu īstenot pārredzamā veidā. | |
Grozījums Nr. 21 1. PANTA 3. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
(d) ka viņam nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atbilst iepriekšminētajam. | |
Grozījums Nr. 22 1. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS 10. panta 3. punkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
(c) minētā panta 3. punktu pārnumurē par 2. punktu. |
(c) minētā panta 3. punktu pārnumurē par 2. punktu un groza šādi: |
|
|
„Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt, lai Savienības pilsonis, kam ir tiesības kandidēt, uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu. Tā var arī pieprasīt, lai viņš norāda datumu, no kura ir dalībvalsts pilsonis, un vai viņam ir atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī.” |
Pamatojums | |
Atbilstīgs 21. grozījumam. | |
Grozījums Nr. 23 1. PANTA 4. PUNKTS 13. panta 1. punkts (Direktīva 93/109/EK) | |
|
1. Dzīvesvietas dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par tādām kļūdām 9. panta 2. punktā un 10. panta 1. punktā paredzētajās oficiālajās deklarācijās, kuru rezultātā ir pārkāptas šajā direktīvā noteiktās prasības, piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. |
1. Dzīvesvietas dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par kļūdām 9. panta 2. punktā un 10. panta 1. punktā paredzētajās oficiālajās deklarācijās piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. |
Pamatojums | |
Komisijas ierosinātais noteikuma formulējums rada iespaidu, ka direktīva Savienības pilsoņiem uzliek tiešus pienākumus, kas tā nav un nevar būt. | |
- [1] OV vēl nav publicēts.
- [2] 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Komisijas ziņojums par Eiropas Savienības pilsoņu dalību dzīvesvietas dalībvalstī (Direktīva 93/109/EK) un par vēlēšanu sistēmu (Lēmums 76/787/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/772/EK, Euratom).
- [3] OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.
- [4] OV L 297, 15.11.2003,1. lpp
- [5] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
- [6] OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.
PASKAIDROJUMS
Komisija ir iesniegusi apspriešanai priekšlikumu Padomes direktīvai, kas groza 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.
Šis priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā praktisko pieredzi iepriekšējās vēlēšanās un jo īpaši 2004. gada vēlēšanās, par kuru norisi sagatavoja sīki izstrādātu pētījumu. Šī uzraudzības kārtība ir apkopota 2006. gada 12. decembra Komisijas paziņojuma COM(2006) 790 galīgajā redakcijā kopā ar trim papilddokumentiem SEC(2006) 1645, SEC(2006) 1646, SEC(2006) 1647.
Saskaņā ar EK līguma 19. panta 2. punktu noteikumiem Padome par šo priekšlikumu tikai apspriežas ar Eiropas Parlamentu, bet lēmumu pieņem vienprātīgi.
Pamatojums
1976. gada Akta par Asamblejas pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās 8. pants paredz, ka vēlēšanu procedūru katrā dalībvalstī reglamentē šīs valsts tiesību normas, ja likums par to „klusē”.
9. pantā ir noteikts, ka „katrās Asamblejas pārstāvju vēlēšanās neviens nedrīkst balsot vairāk kā vienu reizi ”. Par kandidātiem nekas tāds nav teikts.
Māstrihtas Līgumā tika noteikts Eiropas Savienības pilsonības jēdziens, piešķirot pilsoņiem noteiktas vēlēšanu tiesības. EK līguma 19. panta 2. punkts, kurā grozījumi tika izdarīti ar Māstrihtas Līgumu, nosaka:
„Neskarot 190. panta 4. punktu [kopējā vēlēšanu procedūra] un noteikumus, kas pieņemti tā īstenošanai, ikvienam Savienības pilsonim, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Šīs tiesības īsteno, ievērojot sīki izstrādātus noteikumus, kas Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedes ar Eiropas Parlamentu jāpieņem ar vienprātīgu lēmumu; šie noteikumi var paredzēt izņēmumus kādas dalībvalsts īpašu problēmu dēļ.” (autora izcēlums)
Jāatzīmē, ka Līgums paredz vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī, bet neaizliedz pilsoņiem tās pašas tiesības viņu pašu dalībvalstī. Citiem vārdiem, Līgums drīzāk piešķir jaunas, īstas pilsoņu tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem nekā aizvieto esošās.
Kopš tā laika pilsoņu vēlēšanu tiesības ir apkopotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Līgumā par Konstitūciju Eiropai[1].Parliament has always championed an extension of these rights[2].
1993. gada direktīva
No Māstrihtas Līguma izrietošie 1993. gada tiesību akti centās noteikt sīki izstrādātu kārtību, lai „likvidētu pilsonības prasību, kas šobrīd jāpilda lielākajā daļā dalībvalstu, lai izmantotu šīs tiesības”[3]. Direktīva 93/109/EK, kurā ir stingri ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, novērsa šķēršļus dalībvalstu vēlēšanu sistēmu saskaņošanai. Tomēr, cenšoties ievērot valstspiederīgo brīvību izvēlēties vietu, kur izmantot savas vēlēšanu tiesības, tā Līgumu ir skaidrojusi šauri, apvienojot divas specifiskas tiesības – balsstiesības un tiesības kandidēt.
Kas attiecas uz tiesībām būt iekļautam vēlēšanu sarakstā, šis ir gadījums, kad ļoti daudzi iedzīvotāji var tikt reģistrēti, lai vēlētu vairāk nekā vienā vietā dažādās dzīvesvietās gan viņu valstiskās piederības dalībvalstīs, gan citās dalībvalstīs. Tiesību akti centās nodrošināt, lai, neskatoties uz vairākkārtēju reģistrāciju, valstspiederīgais reāli balsotu tikai vienreiz. Šo pašu principu piemēroja attiecībā uz tiesībām kandidēt.
1993. gadā stājās spēkā sarežģīta informācijas apmaiņas sistēma, kad i) pilsonim, kurš vēlas būt iekļauts vēlēšanu sarakstā, bez parastajiem personu un dzīvesvietu apliecinošiem dokumentiem jāuzrāda oficiāla deklarācija par nodomu balsot vai kandidēt tikai vienu reizi, un kandidēšanas gadījumā piederības dalībvalsts kompetentas iestādes izdotu oficiālu apliecinājumu par to, ka viņš a) nav diskvalificēts no kandidātu saraksta; ii) dzīvesvietas dalībvalsts iestādēm jāpārbauda, vai pilsonim ir tiesības izmantot vēlēšanu tiesības savas piederības dalībvalstī, un jebkurā gadījumā tām jāinformē piederības dalībvalsts par tiem pilsoņiem, kuriem ir reģistrētas vēlēšanu tiesības un tiesības kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī; iii) piederības dalībvalsts iestādēm jānodrošina, lai šie paši pilsoņi neizmantotu tiesības vēlēt vai tiesības kandidēt savā piederības dalībvalstī.
Dažas problēmas
Praktiskā pieredze liecina, ka administratīvās procedūras vajadzīgajai informācijas apmaiņai ir pārāk apgrūtinošas, lai efektīvi darbotos vai būtu efektīvas savlaicīgi. Īpaši prasība uzrādīt oficiālu apliecinājumu tiesībām kandidēt ir izrādījies nepārvarams šķērslis lielākajā daļā dalībvalstu. Ir kļuvis skaidrs, ka vēlēšanu likums un tā nacionālā un/vai decentralizētā vietējā pārvaldība joprojām ir ļoti atšķirīga visās ES divdesmit septiņās valstīs; turklāt šo dalībvalstu pieredzes tuvināšana, par ko cīnās ES, būtu ļoti laikietilpīga, dārga un nedabiska. Rodas īpašas problēmas saistībā ar kompetentās iestādes noteikšanu, datu apkopošanu, termiņu trūkumu un transliterāciju.
Kā zināms, Eiropas Parlamenta elektorāts ir ievērojami samazinājies no 63 % 1979. gadā līdz mazāk nekā 46 % 2004. gadā. Lai gan precīzus datus ir grūti pateikt, šķiet, ka ļoti maz ES pilsoņu ir reģistrējušies balsošanai ārpus piederības dalībvalsts. 2004. gadā tikai 57 nepilsoņi ir kandidējuši vēlēšanās[4]. Neraugoties uz to, Komisijas pētījumā ir konstatēts pakāpenisks to iedzīvotāju pieaugums, kuri vēlas izmantot savas tiesības vēlēt ārpus savas piederības dalībvalsts[5]. Ņemot vērā 2004. gada paplašināšanās rezultātā notiekošo iedzīvotāju mobilitāti, mēs varam sagaidīt šīs tendences turpināšanos.
Viens no iemesliem tik zemam dalības līmenim šodien ir tas, ka nepilsoņus neatbalsta iestāties politiskajās partijās viņu dzīvesvietas dalībvalstīs, bet dažos gadījumos tas viņiem ir pat aizliegts. Komisija pamatoti pauž bažas par šo situāciju, un Eiropas Parlamentam jāveicina visi iespējamie turpmākie pasākumi nepilsoņu informēšanā par viņu vēlēšanu tiesībām (saskaņā ar Direktīvas 93/109/EK 12. pantu). Politiskajās partijās jāuzņem visi ES pilsoņi neatkarīgi no viņu valstspiederības.
Politiskajām partijām Eiropas līmenī ir īpašs pienākums veicināt ES pilsoņu aktīvu iesaistīšanos Eiropas Savienības politiskajos procesos;
Ierosinātās izmaiņas
Pēc pētījuma uzsākšanas par 2004. gada vēlēšanām un pēc plaša apspriežu procesa Komisija secina, ka ir ļoti maz liecību par divkāršu balsošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās[6]. Tā apsvēra vairākas iespējas, tostarp saglabāt pašreizējo sistēmu ar tās nomācošo efektu uz vairākām personu grupām, izvēloties izmantot to plašākās vēlēšanu tiesības, ko tiem piešķir ES pilsonība.
Tāpēc Komisija ierosina vairākus pasākumus, kas paredz vienkāršot procedūru un mazināt slogu, kas uzlikts vēlēšanu iestādēm un iedzīvotājiem. Tā ierosina atcelt pašreizējo informācijas apmaiņas sistēmu, bet saglabāt kārtību par personu apliecinājumu iesniegšanu, lai nepieļautu divkāršu balsošanu vai kandidēšanu, nostiprināt kontroli ārpus iecirkņiem un palielinātu sodus par pārkāpumiem. Atcels arī īpašo kandidātu apstiprināšanas sistēmu. Referents uzskata, ka Eiropas Parlamentam bez iebildumiem jāpieņem šīs tehniskās izmaiņas.
Eiropas Parlamentam būtu arī jāatbalsta centieni īstenot šīs izmaiņas 2009. gada vēlēšanām, ieviest pārskata klauzulu pēc 2009. gada un pieprasīt dalībvalstīm informēt Komisiju par direktīvas transponēšanas procesu valsts tiesību aktos. Eiropas Parlamentam būtu jāpieprasa, lai Komisija sniedz tam visu informāciju par transponēšanas procesa attīstību.
Eiropas Parlamenta mērķi
Ja Eiropas Parlamentam nav grūtību tehniski īstenot ierosinātās izmaiņas, tādas pastāv sākotnējā likuma skaidrošanā, kurai pēc referenta domām ir pārāk šaurs aspekts attiecībā uz tiesību piešķiršanu pilsoņiem kandidēt dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav. Šī problēma ir īpaši būtiska attiecībā uz potenciālajiem kandidātiem ar dubulto pilsonību.
Eiropas Parlaments ir ieinteresēts palielināt to iedzīvotāju skaitu, kuri izvēlas izmantot vēlēšanu tiesības pilnībā. Laikā, kad ir pastiprināta iedzīvotāju mobilitāte pār Eiropas Savienības iekšējām robežām, ieteicams ieviest pēc iespējas elastīgākas vēlēšanu tiesības „vienotā politiskā tirgū”.
Jāatgādina, ka 1976. gada Akts aizliedz balsot vairāk kā vienu reizi (9. pants). Tas neaizliedz kandidēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā. Tādēļ jautājums par kandidēšanu paliek dalībvalsts tiesību jautājums (8. pants).
Direktīvas 19. panta 2. punktā paredzētajā „sīki izstrādātajā kārtībā” jānosaka obligātie pasākumi, kas nepieciešami, lai stātos spēkā abas paredzētās pilsoņu tiesības – balsstiesības un tiesības kandidēt valstī, kuras pilsoņi tie nav. Tiek iekļauti pasākumi dalībvalstīm, lai nodrošinātu likuma ievērošanu. Tomēr Padome nevar ieviest jaunus noteikumus ES līmenī kandidēšanas tiesību izmantošanai citādākā veidā nekā to paredz dalībvalsts likumi.
Tādējādi vismaz trīs Direktīvas 93/109 aspekti nav savstarpēji saskaņoti.
Pirmkārt, saskaņā ar 3. panta b) apakšpunktu, pilsonim ir tiesības balsot un kandidēt, „ja vien šīs tiesības nav liegtas saskaņā ar 6. un 7. pantu”. Saskaņā ar 7. pantu dzīvesvietas dalībvalsts pienākums ir apturēt pilsoņa tiesības balsot, ja tiek pierādīts, ka šai personai šīs tiesības ir atņemtas „ar atsevišķu krimināltiesisku vai civiltiesisku lēmumu” piederības dalībvalstī. Dzīvesvietas dalībvalstij jālieto šāds aizsarglīdzeklis, neņemot vērā, vai personai būtu atņemtas vēlēšanu tiesības saskaņā ar tās dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, kuru skar tas pats likumpārkāpums un tajā pašā veidā. Dzīvesvietas dalībvalstij nav tiesību pēc saviem ieskatiem traktēt katru gadījumu, ņemot vērā valsts tiesisko regulējumu. Tāpēc ir iespējams, ka persona tiek netaisnīgi sodīta un diskriminēta viņa(s) valstspiederības dēļ.
Turklāt, atbilstīgi 6. panta 1. punktam pilsonis, kam juridiski ir atņemtas tiesības kandidēt „saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts likumu, nevar izmantot šīs tiesības.” Otrais aspekts neiztur kritiku tāpat kā iepriekšminētais attiecībā uz tiesībām balsot.
Interesanti, ka šis kategoriskais aizliegums attiecas vienīgi uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ja ir runa par pašvaldību vēlēšanām, dzīvesvietas dalībvalstij ir izvēles iespējas: „… var paredzēt … liegts izmantot …”[7].
Visbeidzot, acīmredzami pārkāpjot 1976. gada Aktu, 1993. gada direktīvas 4. pants kategoriski nosaka, ka „persona nevar vienās un tajās pašās vēlēšanās kandidēt vairāk kā vienā dalībvalstī.” Šāds aizliegums nesaskan ar stingri noteikto nosacījumu nodrošināt to, lai ES pilsonis varētu kandidēt atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem, ko dzīvesvietas valsts „ar likumu izvirza saviem pilsoņiem” (3. panta b) punkts). Šis aizliegums ir pretrunīgs, jo dalībvalsts var droši uzskatīt, ka tai saskaņā ar valsts likumu nav iebildumu vairākām kandidatūrām. Patiešām, daudzās dalībvalstīs ir atļauts kandidēt vairākās vietās savā valstī. (Lieki piebilst, ka vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā sekmīgi ievēlētajam kandidātam jāizvēlas vieta, kuru tas pārstāvēs Parlamentā.)
Īsumā, Eiropas Parlamentam, apspriežoties par šo direktīvu, jāizvirza divi jautājumi:
1. Kāpēc, ja vienā dalībvalstī pilsonim ir atņemtas tiesības balsot vai kandidēt, automātiski šīs tiesības tiek atņemtas arī citā?
2. Kāpēc kandidāts nedrīkst kandidēt vairāk nekā vienā dalībvalstī vienā un tajā pašā laikā?
- [1] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. pants, Līguma par Konstitūciju Eiropai II-99. pants.
- [2] As evidenced in the Opinion of the Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs (Amendment 3), adopted as an amendment to Recital 1.
- [3] Padomes Direktīvas 93/109/EK 4. apsvērums.
- [4] No kopējā 8 974 kandidātu skaita.
- [5] Komisijas pagaidu aprēķini paredz šīs skaita divkāršošanos laika posmā no 1994. līdz 2004. gadam.
- [6] Drīzāk varētu teikt, ka problēma ir nobalsošana vispār, nevis drauds par divkāršu (vai vēl vairāku reižu) balsošanu.
- [7] 5. panta 1. punkts Padomes 1994. gada decembra Direktīvā 94/80/EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, OV L 368, 31.12.1994., 38. lpp.
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (6.6.2007)
Konstitucionālo jautājumu komitejai
par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav
(COM(2006)0791 – C6‑0066/2007 – 2006/0277(CNS))
Atzinuma sagatavotājs: Ignasi Guardans Cambó
ĪSS PASKAIDROJUMS
I. Komisijas priekšlikuma konteksts
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19. pants paredz, ka „ikvienam Savienības pilsonim, kas dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem”. Kārtību, kādā īsteno šīs balsstiesības un tiesības kandidēt, nosaka Direktīva 93/109/EK.
Minētās direktīvas mērķi ir nodrošināt visu Eiropas Savienības pilsoņu piedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās, veicināt visu pilsoņu piedalīšanos šajās vēlēšanās un visiem pilsoņiem, kas dzīvo vienā dalībvalstī (neatkarīgi no tā, vai tie ir attiecīgās valsts pilsoņi), nodrošināt vienādas vēlēšanu tiesības[1].
Minētā direktīva nosaka, ka neviens pilsonis nedrīkst vienās un tajās pašās vēlēšanās piedalīties vairāk kā vienu reizi vai kandidēt vairāk nekā vienā dalībvalstī (direktīvas 4. pants)[2].
Tomēr, ņemot vērā 2004. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu pieredzi, Komisija uzskatīja, ka šo kārtību ir iespējams vienkāršot, un tāpēc iesniedza šo direktīvas priekšlikumu. Tas paredz atcelt dalībvalstu pienākumu apmainīties ar informāciju (13. pants), pastiprināt noteikumus attiecībā uz sankcijām nepatiesas deklarācijas gadījumā (13. pants) un atcelt kandidātu pienākumu iesniegt apliecinājumu, ka nav atņemtas tiesības kandidēt.
II. Direktīvas darbības joma
Šī direktīva attiecas tikai uz tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.
Tāpēc direktīvā netiek aplūkoti jautājumi, kas attiecas uz:
- dubultu pilsonību;
- trešo valstu pilsoņiem.
1. Dubultas pilsonības jautājums
Savā paziņojumā par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām[3] Komisija norāda uz problēmām, kas var būt saistītas ar dubultu pilsonību vai vairākām pilsonībām (vairāk nekā vienas dalībvalsts pilsonība). Šādā gadījumā tiešām nav iespējams nodrošināt, ka pilsoņi nebalso vairāk nekā vienu reizi, kas ir pretrunā 8. pantam 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās.
Šis jautājums nav Direktīvas 93/109/EK darbības jomā, bet ir viens no divkāršas balsošanas iespējamiem avotiem, un Komisijai tāpēc būtu jāizskata iespējas novērst šādas situācijas.
2. Trešo valstu pilsoņi
Šī direktīva attiecas tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem un tāpēc nereglamentē trešo valstu pilsoņu iespējamo piedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr ir jāpiemin Eiropas Kopienu Tiesas jaunākā judikatūra attiecībā uz šo jautājumu. Tiesā šajā sakarā tika iesniegts jautājums par to, vai dalībvalsts var Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsstiesības pamatoti attiecināt uz trešo valstu pilsoņiem – konkrētajā gadījumā uz Britu Sadraudzības pilsoņiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (qualifying Commonwealth citizens) un kas dzīvo Eiropas teritorijā, proti, Gibraltārā.
Tiesa savā 2006. gada 12. septembra spriedumā[4] norādīja, ka ne EK līguma 190. pants, ne 1976. gada akts tiešā un nepārprotamā veidā nenoteic, kam ir tiesības balsot un tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā,[5] bet ka 1976. gada akta 8. pantā ir precizēts, ka vēlēšanu procedūru katrā dalībvalstī reglamentē valsts tiesību noteikumi[6]. Tiesa secināja, ka „to personu noteikšana, kurām ir tiesības balsot un tikt ievēlētām Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ievērojot Kopienu tiesības, ir katras dalībvalsts kompetencē un ka EKL 189., 190., 17. un 19. pants neaizliedz dalībvalstīm piešķirt šīs balsstiesības un tiesības tikt ievēlētām noteiktām personām, kurām ir ciešas saiknes ar tām un kuras nav to pilsoņi vai Savienības pilsoņi, kas dzīvo to teritorijā”. Šis spriedums tādējādi uzsver, ka ir iespējams, ka trešo valstu pilsoņiem ir tiesības balstot un tikt ievēlētiem Eiropas Parlamentā, bet ka tas, vai minētajiem pilsoņiem šādas tiesības piešķirt, ir dalībvalstu ziņā.
III. Referenta nostāja
Referents atbalsta Komisija mērķi vienkāršot veidu, kādā Eiropas Savienības pilsoņi var balsot vai kandidēt savas dzīvesvietas dalībvalstī.
Tā kā šī direktīva veicina Eiropas politiskās kopienas izveidi, tā ir lietderīga un vajadzīga. Diemžēl Eiropas Savienības pašreizējās politiskās situācijas dēļ nav iespējams izveidot vienotu vēlēšanu sistēmu. Tomēr būtu vēlams, lai Komisija pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniegtu par šo jautājumu priekšlikumu, ko tad varētu izskatīt Padome un Parlaments.
Referenta pārējo iesniegto grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai kārtība, kādā Eiropas Savienības pilsoņi, kas balso savas dzīvesvietas dalībvalstī, var īstenot savas balsstiesības un tiesības kandidēt, būtu identiska kārtībai, ko piemēro šīs dalībvalsts pilsoņiem, kā arī lai atvieglotu direktīvas praktisko īstenošanu.
GROZĪJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju kā atbildīgo komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
| Komisijas ierosinātais teksts[7] | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 -1.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(-1a) Ir svarīgi nodrošināt Eiropas Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, iespēju efektīvā un praktiskā veidā pilnībā īstenot savas politiskās tiesības, no kurām vissvarīgākās ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kurā tie dzīvo. |
Grozījums Nr. 2 -1.B APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(-1b) Diemžēl Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav patiesas Eiropas vēlēšanas, bet, tā kā tām nav vienota tiesiskā regulējuma, ir atkarīgas no divdesmit septiņām atšķirīgām vēlēšanu sistēmām, un pašreizējā politiskajā gaisotnē šādu situāciju diemžēl nevar novērst. |
Grozījums Nr. 3 1. APSVĒRUMS | |
|
(1) Komisijas ziņojums par Padomes Direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav[8] piemērošanu 2004. gada vēlēšanām atklāja nepieciešamību grozīt dažus minētās direktīvas noteikumus. |
(1) Komisijas ziņojums par Padomes Direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav piemērošanu 2004. gada vēlēšanām atklāja nepieciešamību grozīt dažus minētās direktīvas noteikumus. Eiropas Savienības pilsonība garantē vienas un tās pašas tiesības visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši vai dzīvo Eiropas Savienībā vai trešā valstī. Tādēļ Kopienas iestādēm ir jāraugās, lai Eiropas Savienības pilsoņi, kas dzīvo trešā valstī, varētu izmantot savas tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadījumā. |
Grozījums Nr. 4 2.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(2a) Šī direktīva neattiecas uz un nekas tās noteikumos nedrīkst skart dalībvalstu tiesību aktus par iespējamo balsstiesību piešķiršanu un kandidēšanu vēlēšanās: |
|
|
(a) trešo valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo šajā valstī; |
|
|
(b) šīs dalībvalsts pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo trešās valstīs; |
|
|
(c) bezvalstniekiem un citām personām, kurām nav nevienas valsts pilsonības un kas ilgstoši un pastāvīgi dzīvo šajā dalībvalstī. |
Grozījums Nr. 5
1. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)
3. pants (Direktīva 93/109/EK)
|
|
1.a) Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu: |
|
|
|
„3. pants |
|
|
|
Jebkurai personai, kas atsauces datumā: |
|
|
|
(a) ir Eiropas Savienības pilsonis Līguma 8. panta 1. punkta otrā apakšpunkta nozīmē; |
|
|
|
|
|
|
|
(b) nav dzīvesvietas dalībvalsts pilsonis, bet atbilst tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt, ko šī valsts ar likumu izvirza saviem pilsoņiem, |
|
|
|
dzīvesvietas dalībvalstī ir tādas pašas balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā šīs dalībvalsts pilsoņiem, ja vien šo tiesību izmantošana nav aizliegta saskaņā ar 6. un 7. pantu. |
|
|
|
Ja, lai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pilsoņiem noteiktu minimālo laikposmu, uzskata, ka Eiropas Savienības pilsoņi izpildījuši šo nosacījumu, ja bijuši šīs dalībvalsts pilsoņi tādu pašu laikposmu.” |
|
Pamatojums
Dažādajām vēlēšanu iespējām, ko var izmantot kādas dalībvalsts pilsoņi (balsošana no attāluma, pilnvarojums u. c.), jābūt pieejamām arī Kopienas vēlētājiem.
Grozījums Nr. 6
1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS
6. panta 3. punkts (Direktīva 93/109/EK)
|
3. Šā panta 2. punktā dzīvesvietas dalībvalsts paziņo piederības dalībvalstij par 10. panta 1. punktā minēto deklarāciju. Šajā nolūkā atbilstīgo un parasti pieejamo informāciju piederības dalībvalsts sniedz laikus un pienācīgā veidā; šāda informācija var ietvert tikai ziņas, kas tieši nepieciešamas šā panta piemērošanai, un to var izmantot tikai šim mērķim. Ja sniegtā informācija padara par spēkā neesošu deklarācijas saturu, dzīvesvietas dalībvalsts veic pasākumus, kas nepieciešami, lai atturētu attiecīgo personu no kandidēšanas. |
3. Šā panta 2. punktā dzīvesvietas dalībvalsts var paziņot piederības dalībvalstij par 10. panta 1. punktā minēto deklarāciju, nosūtot tai 10. panta 2. punktā minēto veidlapu. Šajā nolūkā atbilstīgo un parasti pieejamo informāciju piederības dalībvalsts sniedz laikus un pienācīgā veidā; šāda informācija var ietvert tikai ziņas, kas tieši nepieciešamas šā panta piemērošanai, un to var izmantot tikai šim mērķim. Ja sniegtā informācija padara par spēkā neesošu deklarācijas saturu, dzīvesvietas dalībvalsts veic pasākumus, kas nepieciešami, lai atturētu attiecīgo personu no kandidēšanas. |
|
Pamatojums
Direktīvas 10. panta 2. punktā minētā oficiālā deklarācija ir jānosūta piederības dalībvalstij. Dalībvalstīm šīs deklarācijas būs vieglāk apstrādāt, ja tām būs vienots formāts.
Grozījums Nr. 7
1. PANTA 3. PUNKTA B) un C) APAKŠPUNKTS
10. panta 2. un 3. punkts (Direktīva 93/109/EK)
|
(b) minētā panta 2. punktu svītro. |
(b) minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: „Šo oficiālo deklarāciju izdara, izmantojot I pielikumā iekļauto veidlapu.” |
|
|
(c) minētā panta 3. punktu pārnumurē par 2. punktu. |
|
|
Pamatojums
Direktīvas 10. panta 2. punktā minētā oficiālā deklarācija ir jānosūta piederības dalībvalstij. Dalībvalstīm šīs deklarācijas būs vieglāk apstrādāt, ja tām būs vienots formāts.
Grozījums Nr. 8
1. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
12. pants (Direktīva 93/109/EK)
|
|
3.a) Direktīvas 12. pantā iekļauj šādu daļu: |
|
|
|
„Kārtībai, kādā Kopienas vēlētāji īsteno balsstiesības, jābūt tādai pašai, kāda paredzēta dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem.” |
|
Pamatojums
Dažādajām vēlēšanu iespējām, ko var izmantot kādas dalībvalsts pilsoņi (balsošana no attāluma, pilnvarojums u. c.), jābūt pieejamām arī Kopienas vēlētājiem.
Grozījums Nr. 9
1. PANTA 4.A PUNKTS (jauns)
15.a pants (jauns) (Direktīva 93/109/EK)
|
|
4.a) Direktīvas IV nodaļā iekļauj 15.a pantu: |
|
|
|
„Dalībvalstīm sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir Komisijai jāpaziņo velēšanu iestāde, kuras kompetencē ir šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpilde. Komisija šo informāciju nosūta visām dalībvalstīm.” |
|
Grozījums Nr. 10 1. PANTA 5. PUNKTS 16. pants (Direktīva 93/109/EK) | |
|
Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu 2009. gada vēlēšanām, vajadzības gadījumā pievienojot šīs direktīvas grozījumu priekšlikumu. Minētajā ziņojumā analizē jo īpaši 4. un 13. panta piemērošanu. |
Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu 2009. gada vēlēšanām. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija sagatavo priekšlikumu par vienotu vēlēšanu sistēmu 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. |
|
Šā panta pirmās daļas nolūkā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai veiktu pēcvēlēšanu pārbaudes, lai atklātu iespējamos divkāršas balsošanas un divkāršas kandidēšanas gadījumus; šīs pārbaudes un inspekcijas var būt vērstas uz situācijām, kurās pastāv lielāka divkāršas balsošanas un divkāršas kandidēšanas iespējamība. |
Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai veiktu pēcvēlēšanu pārbaudes, lai atklātu iespējamos divkāršas balsošanas un divkāršas kandidēšanas gadījumus; šīs pārbaudes un inspekcijas var būt vērstas uz situācijām, kurās pastāv lielāka divkāršas balsošanas un divkāršas kandidēšanas iespējamība. |
Grozījums Nr. 11
1. PANTA 5.A PUNKTS (jauns)
I pielikums (jauns) (Direktīva 93/109/EK)
|
|
5.a) Pievieno šādu I pielikumu: |
|
Formal declaration for a citizen of the Union residing in a Member State of which he is not a national to stand as a candidate in elections to the European Parliament
|
Name of the Member State of residence: ______________ Name of the Member State of origin: ______________
Declaration of eligibility to stand as a candidate in elections to the European Parliament in a Member State other than that of nationality __________________ I, the undersigned,
Surname:______________ First name:______________ born on ______________ in ______________ Nationality:______________ ID card/passport number: ______________ issued on ___________ expiry date ___________
Address in the Member State of residence: __________________________________________ __________________________________________ __________________________________________
declare that
I am not standing as a candidate in the elections to the European Parliament in a Member State other than my State of residence as indicated above;
I have not been deprived of my right to stand as a candidate in my Member State of origin as indicated above;
Place of my last registration on electoral lists in __________________ (name of Member State of origin): __________________________________________ I am aware that any inaccuracy in this declaration is a criminal offence according to legislation in my Member State of residence. Completed in _______________ , on _______________ Signature: |
|
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Direktīvas 93/109/EK grozījums: balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošana Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2006)0791 - C6-0066/2007 - 2006/0277(CNS) |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFCO |
|||||||
|
Atzinumu sniedza |
LIBE 13.3.2007 |
|
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Ignasi Guardans Cambó 20.3.2007 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
8.5.2007 |
5.6.2007 |
|
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
5.6.2007 |
|
|
|
||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
38 0 1 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giusto Catania, Carlos Coelho, Fausto Correia, Elly de Groen-Kouwenhoven, Panayiotis Demetriou, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Dan Mihalache, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Martine Roure, Inger Segelström, Károly Ferenc Szabó, Adina-Ioana Vălean, Manfred Weber |
|||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Simon Busuttil, Gérard Deprez, Ignasi Guardans Cambó, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Bogdan Klich, Jean Lambert, Marianne Mikko, Hubert Pirker, Rainer Wieland |
|||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Aloyzas Sakalas |
|||||||
- [1] SEC(2006)1647.
- [2] To paredz arī 8. pants 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās.
- [3] COM(2006)0790.
- [4] Lieta C-145/04, Spānijas Karaliste pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.
- [5] Sprieduma 70. punkts.
- [6] Sprieduma 69. punkts.
- [7] Vēl nav publicēts OV.
- [8] OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Direktīvas 93/109/EK grozīšana: balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ES pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2006)0791 - C6-0066/2007 - 2006/0277(CNS) |
|||||||
|
Datums, kad notika apspriešanās ar EP |
14.2.2007 |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AFCO 13.3.2007 |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
LIBE 13.3.2007 |
|
|
|
||||
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Andrew Duff 1.3.2007 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.3.2007 |
2.5.2007 |
26.6.2007 |
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
26.6.2007 |
|
|
|
||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
14 2 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jim Allister, Enrique Barón Crespo, Richard Corbett, Andrew Duff, Bronisław Geremek, Íñigo Méndez de Vigo, Johannes Voggenhuber, Dushana Panayotova Zdravkova |
|||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Elmar Brok, Carlos Carnero González, Roger Helmer, Iliana Malinova Iotova, Gérard Onesta, Georgios Papastamkos, Bogdan Pęk, György Schöpflin, Alexander Stubb |
|||||||