ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
2.7.2007 - (COM(2006)0787 – C6‑0053/2007 – 2006/0276(CNS)) - *
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Jeanine Hennis-Plasschaert
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
(COM(2006)0787 – C6‑0053/2007 – 2006/0276(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0787),
– ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0053/2007),
– ņemot vērā 2005. gada 1. un 2. decembra Padomes secinājumus par Eiropas kritisko infrastruktūru programmas principiem,
- ar Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūnija ieteikumu Eiropadomei un Padomei par kritisku infrastruktūru aizsardzību saistībā ar terorisma apkarošanu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6‑0270/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa sākt saskaņošanas procedūru saskaņā ar 1975. gada 4. marta kopīgo deklarāciju, ja Padome paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
5. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 Virsraksts | |
Priekšlikums Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai |
Priekšlikums Padomes direktīvai par Eiropas kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai |
Pamatojums | |
No dalībvalstīm nevar prasīt, lai tās paziņo par specifisku kritisko infrastruktūru Komisijai, jo tas būtu pretrunā valsts drošības interesēm. Eiropas kritiskās infrastruktūras saraksts nav jāveido kā apkopojums. | |
Grozījums Nr. 2 2. apsvērums | |
(2) Komisija 2005. gada 17. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisku infrastruktūras objektu aizsardzībai, kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidi. Saņemtās atbildes uz Zaļo grāmatu skaidri norādīja uz nepieciešamību izveidot Kopienas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Nepieciešamība paaugstināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas Eiropā un tika atzīta nepieciešamība samazināt kritisko infrastruktūru neaizsargātības līmeni. Tika uzsvērts subsidiaritātes princips un dialogs ar ieinteresētajām personām. |
(2) Komisija 2005. gada 17. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisku infrastruktūras objektu aizsardzībai, kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidi. Saņemtajās atbildēs uz Zaļo grāmatu bija uzsvērta Kopienas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai iespējamā pievienotā vērtība. Nepieciešamība paaugstināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas Eiropā un tika atzīta nepieciešamība samazināt kritisko infrastruktūru neaizsargātības līmeni. Tika uzsvērta tādu pamatprincipu nozīme kā subsidiaritāte, proporcionalitāte, komplementaritāte un dialogs ar ieinteresētajām personām. |
Pamatojums | |
Reālajai situācijai atbilstošāks formulējums. | |
Grozījums Nr. 3 3. apsvērums | |
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas, bet prioritāra uzmanība terorisma draudu novēršanai. Ja aizsardzības pasākumi attiecībā uz ļoti augsta līmeņa draudiem nav pietiekami kritiskās infrastruktūras nozarē, ieinteresētajām personām jāpievērš uzmanība citiem draudiem, pret kuriem tie joprojām ir neaizsargāti. |
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas, neatstājot bez ievērības arī ar struktūru saistītos draudus. Tomēr prioritāte ir jāpiešķir terorisma draudiem. |
Grozījums Nr. 4 4. apsvērums | |
(4) Primāri atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/ apsaimniekotāji. Šo kārtību nevajadzētu mainīt. |
(4) Primāri un pilnībā atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/ apsaimniekotāji. Paturot prātā, ka dalībvalstu dienesti vislabāk zina, kas notiek valstī, Eiropas kritiskās infrastruktūras gadījumā būtu jāizmanto augšupējā pieeja. |
Pamatojums | |
Jāprecizē, ka atbildība pirmkārt un galvenokārt gultas uz dalībvalstīm. Kopienas pieejai jābūt tādai, lai netiktu dublēts dalībvalstu darbs. | |
Grozījums Nr. 5 4.a apsvērums (jauns) | |
|
(4.a) Kritisko infrastruktūru aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga ES iekšējai drošībai un iedzīvotāju labklājībai. Noteiktu infrastruktūru sagraušana vai tām nodarīts kaitējums neapšaubāmi var iznīcināt cilvēku dzīvības, vidi un materiālas vērtības, kā arī negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticību valsts aizsardzībai un rūpēm par iedzīvotājiem. |
Pamatojums | |
Jāuzsver noteiktu infrastruktūru darbības pārtraukšanas vai iznīcināšanas sekas, jo šajā direktīvas priekšlikumā iekļautos noteikumus attaisno tikai iespējamās sekas un, attiecīgi, šo seku novēršana. | |
Grozījums Nr. 6 5. apsvērums | |
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt vienu vai vairākas dalībvalstis vai kādu konkrētu dalībvalsti, kurā neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina un jānosaka ar vienotu procedūru. Vajadzība uzlabot šādu kritisko infrastruktūru jānovērtē vienotā programmā. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem. |
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt trīs vai vairāk dalībvalstis vai vismaz divas dalībvalstis, kurās neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina ar vienotu procedūru. Balstoties uz kopīgiem kritērijiem, jāizveido Eiropas kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru saraksts. Jāizstrādā kopēja sistēma šādas Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kas dod dalībvalstīm iespēju savā teritorijā samazināt potenciālos draudus kritiskajai infrastruktūrai ar attiecīgu pasākumu palīdzību. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem. |
Grozījums Nr. 7 5.a apsvērums (jauns) | |
|
(5a) Dažās nozarēs kritisko infrastruktūru apzināšana, noteikšana un aizsardzība jau tiek reglamentēta ar dažādiem pasākumiem. Nevajadzētu pieļaut, ka topošo Kopienas mēroga noteikumu rezultātā šajās nozarēs veidojas divkārša reglamentēšana, ja tā nesniedz papildu drošību. |
Grozījums Nr. 8 6. apsvērums | |
(6) Tā kā dažādās nozarēs ir konkrēta pieredze, īpašas zināšanas un prasības attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Kopienas pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai jāveido un jāīsteno, ņemot vērā nozaru īpatnības un esošos uz nozarēm balstītos pasākumus, tostarp tos, kas jau pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī tos jau noslēgtos attiecīgos pārrobežu savstarpējās palīdzības līgumus starp kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/ apsaimniekotājiem. Ņemot vērā svarīgo privātā sektora iesaistīšanos riska, uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanas un katastrofu seku novēršanas uzraudzībā un pārvaldībā, Kopienas pieejai jāveicina pilnīga privātā sektora iesaistīšanās. Vienota kritiskās infrastruktūras nozaru saraksta izveide ir nepieciešama, lai veicinātu katras nozares pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. |
(6) Tā kā dažādās nozarēs ir konkrēta pieredze, īpašas zināšanas un prasības attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Kopienas pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai jāveido un jāīsteno, ņemot vērā nozaru īpatnības un esošos uz nozarēm balstītos pasākumus, tostarp tos, kas jau pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī tos jau noslēgtos attiecīgos pārrobežu savstarpējās palīdzības līgumus starp kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/ apsaimniekotājiem. Ņemot vērā svarīgo privātā sektora iesaistīšanos riska, uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanas un katastrofu seku novēršanas uzraudzībā un pārvaldībā, Kopienas pieejai jānodrošina pilnīga privātā sektora iesaistīšanās. Vienota kritiskās infrastruktūras nozaru saraksta izveide ir nepieciešama, lai veicinātu katras nozares pieeju Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. |
Pamatojums | |
Tā kā lielākās daļas kritiskās infrastruktūras īpašnieki un apsaimniekotāji ir privātais sektors, ES pieejai jābūt tādai, kas pilnībā iesaista privāto sektoru un ir balstīta uz pastāvošajiem, ar nozarēm saistītajiem aizsardzības pasākumiem, kas ņem vērā nozarēm raksturīgās īpatnības. | |
Grozījums Nr. 9 6.a apsvērums (jauns) | |
|
(6a) Kritiskās infrastruktūras ir jāveido tā, lai līdz minimumam ierobežotu saikni ar trešām valstīm un izvietojumu šajās valstīs. Izvietojot kritisko infrastruktūru elementus ārpus Eiropas Savienības, palielinās teroristu uzbrukumu risks, kas var radīt pārmērīgas sekas visā infrastruktūrā, iespējas teroristiem piekļūt ārpus Eiropas Savienības uzglabātiem datiem, kā arī iespējamā neatbilstība Kopienas tiesību aktiem, tādējādi viscaur palielinot infrastruktūras neaizsargātību. |
Pamatojums | |
Nesenais SWIFT gadījums parādīja, ka kritiskie dati ir jāaizsargā, lai tos nevarētu izmantot ārzemju iestādes vai privātpersonas. | |
Grozījums Nr. 10 7. apsvērums | |
(7) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāizveido operatora drošības plāns, kas apzina kritiskos objektus, nosakot atbilstīgus drošības risinājumus to aizsardzībai. Apsaimniekotāju drošības plānā jāņem vērā neaizsargātības, draudu un riska novērtējumi, kā arī cita būtiska informācija, ko sniedz dalībvalstu iestādes. |
(7) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāizveido operatora drošības plāns, kas apzina kritiskos objektus, nosakot atbilstīgus drošības risinājumus to aizsardzībai. Apsaimniekotāju drošības plānā jāņem vērā neaizsargātības, draudu un riska novērtējumi, kā arī cita būtiska informācija, ko sniedz dalībvalstu iestādes. Šie apsaimniekotāju drošības plāni ir jāiesniedz dalībvalstu KIA kontaktpunktiem. Pastāvošo, ar nozarēm saistīto aizsardzības pasākumu ievērošana varētu palīdzēt izpildīt prasību par Apsaimniekotāja drošības plāna izstrādi un atjaunināšanu. |
Grozījums Nr. 11 8. apsvērums | |
(8) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāieceļ drošības sakaru virsnieks, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar attiecīgajām valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm. |
(8) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāieceļ drošības sakaru virsnieks, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar attiecīgajām valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm. Pastāvošo, ar nozarēm saistīto aizsardzības pasākumu ievērošana varētu palīdzēt izpildīt prasību par drošības sakaru virsnieka iecelšanu. |
Pamatojums | |
Kopienas pieejai ir jābūt balstītai uz ar nozarēm saistītiem aizsardzības pasākumiem, kas ņem vērā nozarēm raksturīgās īpatnības. Par katru cenu jāizvairās no pretrunām vai darbību dublēšanās. | |
Grozījums Nr. 12 10. apsvērums | |
(10) Lai veicinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu neaizsargātību, draudus un risku infrastruktūras objektiem. |
(10) Lai veicinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jāizstrādā un jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu draudus un risku, un struktūras neaizsargātību, kas ietekmē infrastruktūras objektus. |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 13 11. apsvērums | |
(11) Vienīgi kopējs satvars var sniegt vajadzīgo atbalstu saskaņotai pasākumu īstenošanai, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru un skaidri definētu visu ieinteresēto personu attiecīgo atbildību. Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekim/apsaimniekotājiem jāsniedz piekļuve paraugpraksei un metodikai attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību. |
(11) Nosakot visu iesaistīto pušu pienākumus, kopējs satvars var sniegt vajadzīgo atbalstu saskaņotai pasākumu īstenošanai, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru. Eiropas kritisko infrastruktūru dalībvalstīm un īpašniekiem/apsaimniekotājiem jāsniedz piekļuve paraugpraksei un metodikai attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību. |
Pamatojums | |
Oriģinālais apsvēruma teksta formulējums ir pārāk kategorisks. | |
Grozījums Nr. 14 12. apsvērums | |
(12) Lai kritisko infrastruktūru efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valsts un Kopienas līmenī. To vislabāk var panākt, katrā dalībvalstī izvjeidojot KIA kontaktpunktus, kuriem jākoordinē KIA jautājumi iekšēji kā arī ar citām dalībvalstīm un Komisiju. |
(12) Lai Eiropas kritisko infrastruktūru efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valsts un Kopienas līmenī. To vislabāk var panākt, katrā dalībvalstī izveidojot EKIA kontaktpunktus, kuriem jākoordinē KIA jautājumi iekšēji kā arī ar citām dalībvalstīm un Komisiju. |
Grozījums Nr. 15 13. apsvērums | |
(13) Lai attīstītu kritiskās infrastruktūras aizsardzības darbības jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu sakarā ar šo direktīvu. Noteikta kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, ja tā tiek atklāta, var apdraudēt sabiedrības intereses saistībā ar tās drošību. Specifiski fakti par kritiskās informācijas objektu, kurus var izmantot, lai plānotu un rīkotos, ja rodas nepieņemamas sekas kritiskās infrastruktūras iekārtām, ir jāklasificē, un piekļuve jāpiešķir tikai pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī.
|
(13) Lai attīstītu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības darbības jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu sakarā ar šo direktīvu. Noteikta Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, ja tā tiek atklāta, var apdraudēt sabiedrības intereses saistībā ar tās drošību. Specifiski fakti par kritiskās informācijas objektu, kurus var izmantot, lai plānotu un rīkotos, ja rodas nepieņemamas sekas kritiskās infrastruktūras iekārtām, ir jāklasificē, un piekļuve jāpiešķir tikai pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī. |
Grozījums Nr. 16 14. apsvērums | |
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz kritisko informāciju jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciāli dati tiks pietiekami aizsargāti. Lai veicinātu informācijas apmaiņu, nozarē jābūt skaidrībai par to, ka ieguvums no informācijas sniegšanas attiecībā uz kritisko infrastruktūru būs lielāks par izdevumiem nozarei un sabiedrībai kopumā. Tādēļ ir jāveicina informācijas par kritisko infrastruktūru apmaiņa. |
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciāli dati tiks pietiekami aizsargāti. |
Pamatojums | |
Lieks. | |
Grozījums Nr. 17 15. apsvērums | |
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, ir jāturpina tos izmantot; to izmantošana nodrošinās direktīvas vispārēju īstenošanu. |
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. Ja Kopienas mehānismi un tiesību akti jau ir ieviesti, tie jātransponē un jālieto tā, lai to izmantošana veicina sabiedrības drošības paaugstināšanu. Šajā procesā jānovērš pārklāšanās ar šo direktīvu un neatbilstība tai, kā arī papildu izdevumi, kas neveicina lielākus ieguvumus drošības jomā. |
Pamatojums | |
Runa nav tikai par direktīvas transponēšanu. Daudz svarīgākam jābūt mērķim palielināt sabiedrības drošību. Papildinājumam par pārklāšanos un pretrunām jānodrošina noteikumu vēlamā iedarbība. Tātad vajadzīga saistīta un efektīva sistēma, kas nav pretrunā pati ar sevi. Jānovērš arī lieki birokrātiski apgrūtinājumi, kas nedod ieguldījumu drošības jomā. | |
Grozījums Nr. 18 17. apsvērums | |
(17) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūras un vienotas pieejas izveidi vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai dalībvalstis nevar veiksmīgi sasniegt un tādēļ, ņemot vērā rīcības apjomu, to var labāk panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus. |
(17) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, Eiropas kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru apzināšanas un noteikšanas procedūras un vienotas pieejas izveidi vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai dalībvalstis ne vienmēr var veiksmīgi sasniegt un tādēļ, ņemot vērā rīcības apjomu, to var labāk panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus. Kas attiecas uz proporcionalitāti, īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai tas ir finansiāli pieņemami īpašniekiem vai apsaimniekotājiem un dalībvalstīm. |
Grozījums Nr. 19 1. pants | |
Ar šī direktīvu izveido Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību. |
Ar šo direktīvu izveido Eiropas kritisko infrastruktūru prioritāro nozaru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību. |
Pamatojums | |
Dalībvalstu pienākums nav paziņot Komisijai par konkrētām kritiskām infrastruktūrām. Tas būtu pretrunā ar valsts drošības interesēm. Nedrīkst būt Eiropas kritisko infrastruktūru saraksta šādā koncentrētā veidā. | |
Grozījums Nr. 20 2. panta b) apakšpunkts | |
b) "Eiropas kritiskā infrastruktūra" nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz vienu vai vairākām dalībvalstīm vai uz vienu dalībvalsti, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām. |
"Eiropas kritiskā infrastruktūra" nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz trim vai vairākām dalībvalstīm vai uz vismaz divām dalībvalstīm, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām. |
Pamatojums | |
Eiropas mēroga pieejai ir pamats tad, ja tiktu skartas vismaz trīs dalībvalstis vai vismaz divas citas dalībvalstis, neskaitot dalībvalsti, kurā kritiskā infrastruktūra atrodas. | |
Grozījums Nr. 21 2. panta d) apakšpunkts | |
d) „Neaizsargātība“ nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, kuri ietver atkarības no cita veida infrastruktūras. |
d) „struktūras neaizsargātība” nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, kuri ietver atkarības no cita veida infrastruktūras. (Šis grozījums attiecas uz visu normatīvo tekstu; pieņemot šo grozījumu, vajadzīgi tehniski pielāgojumi visā tekstā.) |
Pamatojums | |
Vajadzīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 22 3. panta 1. punkts | |
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. Tos groza saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras, veido, pamatojoties uz esošajiem aizsardzības kritērijiem, un pieņem saskaņā ar 308. panta 203. punkta procedūru. |
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām kritiskās infrastruktūras nozarēm, pieņem, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. |
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarēm, pieņem, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. |
Nozaru kritērijus pieņem prioritārām nozarēm, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un, ja nepieciešams, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Tās apstiprina katru prioritāro nozari vismaz gadu pēc tās noteikšanas kā prioritāru nozari. |
Nozaru kritērijus pieņem prioritārām nozarēm, un veido, pamatojoties uz esošajiem aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo nozaru speciālistiem ir īpaša pieredze, zināšanas un prasības attiecībā uz konkrētās kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Tās apstiprina katru prioritāro nozari vismaz gadu pēc tās noteikšanas kā prioritāru nozari. |
|
Ja jau pastāv Kopienas mehānismi, tos jāturpina izmantot. Par katru cenu jāizvairās no dažādu tiesību aktu vai noteikumu dubultošanās vai pretrunām to starpā. |
Grozījums Nr. 23 3. panta 2. punkts | |
2. Prioritārās nozares, kas izmantojamas ar mērķi izstrādāt kritērijus, kas sniegti 1. pantā, Komisija apzina ik gadu no to nozaru vidus, kas iekļauti I pielikumā. |
svītrots |
I pielikumu var grozīta saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru ar nosacījumu, ka netiek paplšināta direktīvas darbības joma. |
|
Pamatojums | |
Komisijas priekšlikumā dalībvalstīm nav paredzēta nekāda iespēja ietekmēt prioritārās nozares. Taču, tā kā dalībvalstis uzņemas galveno atbildību par kritisko infrastruktūru aizsardzību, prioritārās nozares ir jāizvēlas tām. Tās spēj labāk novērtēt, kuras nozares ir svarīgas viņu valstij. | |
Grozījums Nr. 24 3. panta 3. punkts | |
3. Katra dalībvalsts apzina kritiskās infrastruktūras, kas atrodas tās teritorijā, kā arī kritiskās infrastruktūras ārpus tās teritorijas, kurām var būt ietekme uz šo valsti un kuras atbilst 1. un 2. panta kritērijiam. |
3. Katra dalībvalsts apzina iespējamās Eiropas kritiskās infrastruktūras, kas atrodas tās teritorijā, kā arī iespējamās Eiropas kritiskās infrastruktūras ārpus tās teritorijas, kurām var būt ietekme uz šo valsti un kuras atbilst 1. un 2. panta kritērijiem. |
Katra dalībvalsts informē Komisiju par kritiskajām infrastruktūrām, kas par tādām atzītas, vēlākais vienu gadu pēc atbilstošo kritēriju pieņemšanas un turpmāk pastāvīgi. |
|
Grozījums Nr. 25 4. panta virsraksts | |
Eiropas kritiskās infrastruktūras noteikšana |
Prioritāro nozaru apzināšana un noteikšana |
Pamatojums | |
Dalībvalstu pienākums nav paziņot Komisijai par konkrētām kritiskām infrastruktūrām. Tas būtu pretrunā ar valsts drošības interesēm. Tā kā dalībvalstis uzņemas galveno atbildību par kritisko infrastruktūru aizsardzību, prioritārās nozares ir jānosaka tām, un to pienākums ir nosaukt Komisijai tikai prioritārās nozares. | |
Grozījums Nr. 26 4. panta -1. punkts (jauns) | |
|
-1. Katra dalībvalsts paziņo par prioritārajām nozarēm tās teritorijā un ārpus tās, kas var to ietekmēt un kas jāievēro, izstrādājot saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu pieņemtos kritērijus. |
|
Katra dalībvalsts, vēlākais, vienu gadu pēc attiecīgo kritēriju pieņemšanas un turpmāk regulāri informē Komisiju par šādā veidā apzinātajām prioritārajām nozarēm. |
Pamatojums | |
Komisijas priekšlikumā dalībvalstīm nav paredzēta nekāda iespēja ietekmēt prioritārās nozares. Taču, tā kā dalībvalstis uzņemas galveno atbildību par kritisko infrastruktūru aizsardzību, prioritārās nozares jāizvēlas viņām. Tās spēj labāk novērtēt, kuras nozares ir svarīgas viņu valstij. | |
Grozījums Nr. 27 4. panta 1. punkts | |
1. Pamatojoties uz paziņojumiem saskaņā ar 3. panta 3. punkta otro daļu un citu tās rīcībā esošu informāciju, Komisija piedāvā kritisko infrastruktūru sarakstu, kas noteiktas kā Eiropas kritiskās infrastruktūras. |
1. Pamatojoties uz paziņojumiem saskaņā ar 1. punktu un citu tās rīcībā esošu informāciju, Komisija piedāvā tādu prioritāro nozaru sarakstu, kurās ir kritiskā infrastruktūra. |
Grozījums Nr. 28 4. panta 1.a punkts (jauns) | |
|
1.a Eiropas Kritiskās infrastruktūras veido tā, lai līdz minimumam ierobežotu saikni ar trešām valstīm un infrastruktūru izvietojumu šajās valstīs. |
Pamatojums | |
Nesenais SWIFT gadījums parādīja, ka kritiskie dati ir jāaizsargā, lai tos nevarētu nelegāli izmantot ārzemju iestādes vai privātpersonas. | |
Grozījums Nr. 29 4. panta 2. punkts | |
2. To infrastruktūru sarakstu, kas noteiktas kā Eiropas kritiskās infrastruktūras, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktu. |
2. To infrastruktūru sarakstu, kas noteiktas kā Eiropas kritiskās infrastruktūras, pieņem un groza Padome. |
Sarakstu var grozīt saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
|
Grozījums Nr. 30 4. panta 2.a punkts (jauns) | |
|
2.a Personas datu apstrāde, ko Eiropas kritiskās infrastruktūras veic tieši vai ar starpnieku palīdzību un kas ir nepieciešama šo infrastruktūru darbībai, notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [2]un datu aizsardzībai piemērojamiem principiem. Datu apstrādi veic Eiropas Savienībā, un drošības apsvērumu dēļ nav pieļaujama spoguļdatu izmantošana trešās valstīs.
|
Pamatojums | |
Nesenais SWIFT gadījums parādīja, ka kritiskie dati ir jāaizsargā, lai tos nevarētu nelegāli izmantot ārzemju iestādes vai privātpersonas. | |
Grozījums Nr. 31 5. panta 1. un 2. punkts | |
1. Katra dalībvalsts uzliek par pienākumu tās teritorijā esošu visu Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekiem/apsaimniekotājiem izstrādāt apsaimniekotāju drošības plānu un to pārskatīt vismaz reizi divos gados. |
1. Katra dalībvalsts uzliek par pienākumu tās teritorijā esošu visu Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekiem/apsaimniekotājiem izstrādāt apsaimniekotāju drošības plānu un to pārskatīt vismaz reizi divos gados. |
|
Komisija un Padome izveido pastāvošo aizsardzības pasākumu sarakstu, ko piemēro specifiskām I pielikumā uzskaitītām nozarēm. Piemērojot vienu vai vairākus no uzskaitītajiem aizsardzības pasākumiem, ir izpildīta prasība izveidot un papildināt apsaimniekotāju drošības plānu. |
2. Apsaimniekotāju drošības plāns nosaka Eiropas kritisko infrastruktūru objektus un piedāvā attiecīgus drošības risinājumus to aizsardzībai saskaņā ar II pielikumu. Nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu, ņemot vērā esošos Kopienas pasākumus, var pieņemt saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. Rīkojoties saskaņā ar 11. panta 2. punkta procedūru, Komisija var lemt par to, vai atbilstība piemērojamiem pasākumiem I pielikumā minētajām īpašajam nozarēm atbilst prasībai pieņemt un atjaunināt Apsaimniekotāju drošības plānu. |
2. Apsaimniekotāju drošības plāns nosaka Eiropas kritisko infrastruktūru objektus un piedāvā attiecīgus drošības risinājumus to aizsardzībai saskaņā ar II pielikumu. Nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu, ņemot vērā esošos Kopienas pasākumus, var pieņemt Padome. |
Grozījums Nr. 32 5. panta 3. punkts | |
3. Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks/ apsaimniekotājs iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei Apsaimniekotāju drošības plānu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru. |
3. Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks/ apsaimniekotājs iesniedz attiecīgajam KIA kontaktpunktam Apsaimniekotāju drošības plānu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru. |
Ja nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu ir pieņemtas, saskaņā ar otro daļu, Apsaimniekotāju drošības plānu iesniedz attiecīgās dalībvalsts iestādei viena gada laikā pēc nozarei raksturīgu prasību pieņemšanas. |
Ja nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu ir pieņemtas, saskaņā ar otro daļu, Apsaimniekotāju drošības plānu iesniedz attiecīgajam KIA kontaktpunktam viena gada laikā pēc nozarei raksturīgu prasību pieņemšanas. |
Pamatojums | |
Vienas institūcijas apstiprinājuma sistēma. | |
Grozījums Nr. 33 5. panta 5. punkts | |
5. Atbilstība Eiropas Parlamenta un Pdomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvai 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu atbilst prasībai izstrādāt Apsaimniekotāju drošības plānu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Iekļaujot vienu, tiek izslēgtas pārējās. Sk. ierosināto 1. punkta papildinājumu. | |
Grozījums Nr. 34 6. panta 1. punkts | |
1. Katrai dalībvalstij jāuzliek par pienākumu Eiropas kritiskās ingfrastruktūras īpašniekiem/apsaimniekotājiem tās teritorijā iecelt drošības sakaru virsnieku kā kontaktpunktu drošības jautājumiem starp infrastruktūras īpašnieku/apsaimniekotāju un attiecīgās kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm dalībvalstī. Drošības sakaru virsnieku ieceļ vienu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru. |
1. Katrai dalībvalstij jāuzliek par pienākumu Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/apsaimniekotājiem tās teritorijā iecelt drošības sakaru virsnieku kā kontaktpunktu drošības jautājumiem starp infrastruktūras īpašnieku/apsaimniekotāju un KIA kontaktpunktu dalībvalstī. Drošības sakaru virsnieku ieceļ vienu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru. |
|
Komisija un Padome izveido pastāvošo aizsardzības pasākumu sarakstu, ko piemēro specifiskām I pielikumā uzskaitītām nozarēm. Piemērojot vienu vai vairākus no uzskaitītajiem aizsardzības pasākumiem, ir izpildīta prasība iecelt drošības sakaru virsnieku. |
Grozījums Nr. 35 6. panta 2. punkts | |
2. Katra dalībvalsts sniedz attiecīgu informāciju attiecībā uz apzinātajiem riskiem un draudiem attiecīgās kritiskās infrastruktūras drošības sakaru virsniekiem. |
2. Katra dalībvalsts sniedz attiecīgu informāciju attiecībā uz apzinātajiem riskiem un draudiem attiecīgās kritiskās infrastruktūras drošības sakaru virsniekiem, izmantojot valsts KIA kontaktpunktu. |
Pamatojums | |
Vienas institūcijas apstiprinājuma sistēma. Pēc iespējas jāsamazina administratīvais slogs. | |
Grozījums Nr. 36 7. panta 2. punkts | |
2. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu neaizsargātību, draudiem un riskiem katra no nozarēm, kas minētas I pielikumā, 18 mēnešus pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem. |
2. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu struktūru neaizsargātību un Eiropas kritiskās infrastruktūras draudiem un riskiem 12 mēnešus pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem. |
Vienotu ziņojumu formu pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
Vienotu ziņojumu formu pieņem Komisija un apstiprina Padome. |
Grozījums Nr. 37 7. panta 3. punkts | |
3. Komisija novērtē pēc nozarēm, vai Eiropas kritiskajai infrastruktūrai ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi. |
3. Komisija un dalībvalstis novērtē pēc nozarēm, vai Eiropas kritiskajai infrastruktūrai ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi. To darot, jāņem vērā esošā paraugprakse un metodoloģija. |
Pamatojums | |
Dalībvalstis jāiesaista kritisko nozaru vērtēšanā. | |
Grozījums Nr. 38 7. panta 4. punkts | |
4. Vienotu metodiku neaizsargātības, riska un draudu novērtējumiem attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
4. Ja to uzskata par nepieciešamu, vienotu metodiku struktūru neaizsargātības, riska un draudu novērtējumiem attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm. Vienotajā metodikā jāņem vērā pastāvošās metodikas. |
Grozījums Nr. 39 8. pants | |
Komisija atbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi piejamām paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību. |
Komisija un dalībvalstis atbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi pieejamām paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību. |
Grozījums Nr. 40 10. panta 2. punkts | |
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vardā veic attiecīgās dalībvalsts piemērota līmeņa drošības pārbaudi. |
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vārdā veic attiecīgās dalībvalsts optimāla līmeņa drošības pārbaudi. |
Grozījums Nr. 41 10. panta 3. punkts | |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas iesniegta dalībvalstīm vai Komisijai, tiek izmantota tikai kritiskās informācijas aizsardzības mērķiem. |
3. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas tām iesniegta, tiek izmantota tikai Eiropas kritiskās informācijas aizsardzības mērķiem un ka pienācīgi tiek ņemts vērā proporcionalitātes princips attiecībā uz materiālo aspektu, kā arī pamattiesības un iestādes, kas ir jāaizsargā. |
Grozījums Nr. 42 11. pants | |
1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir katra KIA kontaktpunkta pārstāvji. |
svītrots |
2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus. |
|
3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis. |
|
4. Komiteja pieņem savu reglamentu. |
|
Pamatojums | |
Lai izdotu īstenošanas pasākumus vai veiktu pārbaudītu metožu apmaiņu, jāizmanto struktūras, kas jau ir katastrofu aizsardzības rīcībā (semināri utt.). Nav jāveido jauna komiteja. | |
Grozījums Nr. 43 12. panta 1. punkta 1. daļa | |
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces. |
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces. |
Pamatojums | |
Jāpagarina transponēšanas termiņš, jo transponēšana līdz 2007. gada beigām ir nereāla. | |
Grozījums Nr. 44 I pielikuma virsraksts | |
Kritiskās infrastruktūras nozaru saraksts |
Kritiskās infrastruktūras iespējamo nozaru saraksts |
Pamatojums | |
Paskaidrojums. | |
Grozījums Nr. 45 I pielikuma III sektora 9. apakšsektors | |
Radiosakari un navigācija |
Radiosakari, radionavigācija un radiofrekvenču identifikācija (RFID) |
Grozījums Nr. 46 I pielikuma VII sektora 19. apakšsektors | |
Maksājumi un vērtspapīru mijieskaite un norēķinu infrastruktūras un sistēmas |
Maksājumu un vērtspapīru tīrvērtes un norēķinu infrastruktūras un sistēmas, kā arī attiecīgie pakalpojumu sniedzēji |
Grozījums Nr. 47 I pielikuma VII sektora 19.a apakšsektors (jauns) | |
|
19.a Bankas un apdrošināšana |
PASKAIDROJUMS
VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
Eiropadome 2004. gada jūnija sanāksmē pieprasīja Komisijai sagatavot vispārēju stratēģiju kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
Komisija 2004. gada 20. oktobrī pieņēma paziņojumu par kritiskās infrastruktūras aizsardzību cīņā pret terorismu, sniedzot konkrētus ierosinājumus par to, kas veicinātu teroristu uzbrukumu novēršanu Eiropā, gatavību un reaģēšanu uz tiem saistībā ar kritiskajām infrastruktūrām.
Padome 2004. gada decembrī pieņemtajos secinājumos par „Teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību un reaģēšanu uz tiem” un „ES Solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām” apstiprināja Komisijas iniciatīvu ierosināt Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPKIA) un piekrita kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidei, ko veic Komisija.
Komisija 2005. gada novembrī pieņēma zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPKIA), kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz to, kā Komisija varētu izveidot EPKIA un KIBIT.
Tieslietu un iekšlietu Padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPKIA) līdz 2006. gada jūnijam.
Priekšlikums direktīvai paredz pasākumus, ko Komisija piedāvā Eiropas kritisko infrastruktūru (EKI) apzināšanai un noteikšanai un vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai.
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pants. Informāciju savāca no visām ieinteresētajām personām.
Tā kā pašlaik ES līmenī nav horizontālu noteikumu attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Komisijas priekšlikums paredz izveidot horizontālu sistēmu Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšanai un noteikšanai, procedūru un vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai.
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tikai vienoti principi, izstrādājot tos kā direktīvu, var dot vajadzīgo pamatu saskaņotai un vienotai pasākumu īstenošanai ar mērķi aizsargāt EKI, kā arī skaidri noteikt EKI procesa dalībnieku tiesības un pienākumus. Elastīgi izvēles pasākumi nespētu nodrošināt stabilu pamatu, jo tie nedotu pietiekamu skaidrību par kompetencēm, kā arī skaidri nenoteiktu EKI procesa dalībnieku tiesības un pienākumus.
REFERENTES NOSTĀJA
Referente atbalsta vienotu principu ideju. Patiesi, infrastruktūras objekta bojājums vai zaudējums vienā dalībvalstī var izraisīt negatīvas sekas citās valstīs un ietekmēt Eiropas ekonomiku kopumā. Jaunās tehnoloģijas (piem., internets) un tirgus liberalizācija (piem., elektrības un gāzes piegāde) nozīmē, ka atsevišķas infrastruktūras sastāvdaļas ir lielāka tīkla daļa. Šajā situācijā aizsardzības pasākumi ir tik stipri, cik stiprs ir to vājākais posms.
Ir jārīkojas kritiskās infrastruktūras neaizsargātības un ar to saistītā riska dēļ attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Lai neaizsargāto kritisko infrastruktūru un pakalpojumus efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valsts un Kopienas līmenī, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas.
Turklāt pagātnes pieredze liecina, ka, ja notiek terora akts, ES valstu vadītāji aicinās iesniegt jaunus drošības priekšlikumus četrdesmit astoņu stundu laikā, tādējādi pavājinot iespējamo priekšlikumu kvalitāti. Vai pat sliktāk, tie ierosina nesamērīgus un nepārredzamus pasākumus, piemēram, aizliegumu ienest lidmašīnās šķidras vielas.
Tādēļ horizontālu noteikumu ieviešana ES līmenī, ņemot vērā sarežģītos procesus un pārrobežu mēroga kritisko infrastruktūru saskarnes, rada pamatotas bažas.
Tomēr tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka ES ir jāatbalsta, nevis jādubulto dalībvalstu darbs. Ir jāpieņem augšupejoša pieeja, paturot prātā, ka valstu dienesti vislabāk zina, kas notiek to valstīs.
To paziņojusi, referente uzskata, ka Kopienas pieeja ir pamatojama vienīgi tad, ja ir cietušas vismaz trīs dalībvalstis vai vismaz divas dalībvalstis, neskaitot to, kurā ir kritiskā infrastruktūra.
Referente uzskata par svarīgu atgādināt, ka primāri un galīgi atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/apsaimniekotāji. Un tā kā privātajā sektorā ir īpaša pieredze, zināšanas un prasības attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, ļoti svarīgi ir pilnībā iesaistīt privāto sektoru.
Turklāt referente vēlas uzsvērt, ka par katru cenu ir jāizvairās no dažādu tiesību aktu vai noteikumu dublēšanās vai pretrunām starp tiem. Tādējādi iespējamās turpmākajās kopējās novērtēšanas metodoloģijās, ja tiek uzskatīts par nepieciešamu, ir jāņem vērā esošās metodoloģijas. Daudzpusējie nozaru kritēriji tādējādi ir jāpamato uz esošajiem uz nozarēm balstītajiem aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā atsevišķu kritisko infrastruktūras nozaru īpašības. Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, ir jāturpina tos izmantot. Un atbilstība vienam vai vairākiem esošajiem aizsardzības pasākumiem varētu atbilst prasībai pieņemt un atjaunināt apsaimniekotāju drošības plānu un/vai prasībai iecelt drošības sakaru virsnieku.
Visbeidzot - referente uzskata, ka administratīvais slogs, cik vien iespējams, ir jāsamazina, cita starpā, ievērojot „pilna apjoma apkalpošanas” principu.
Ekonomikas un monetārā komitejas ATZINUMS (6.6.2007)
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai
par priekšlikumu Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
(COM(2006)0787 – C6‑0053/2007 – 2006/0276(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Harald Ettl
ĪSS PAMATOJUMS
Atsaucoties uz 2005. gada 5. novembra Hāgas programmu, kurā aplūkota gan pārrobežu mēroga krīžu, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis, efektīva pārvarēšana, civilās aizsardzības uzlabošana katastrofu gadījumā, kā arī Eiropas Savienības kritisko infrastruktūru aizsardzība (še turpmāk – KIA) cīņā pret terorismu, un balstoties uz 2005. gada 17. novembra Zaļās grāmatas sagatavošanā paveikto darbu, Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu par pasākumiem Eiropas krīžu vadības uzlabošanai.
Kritiskās infrastruktūras ir materiālas iekārtas, informācijas tehnoloģiju iekārtas, sistēmas, pakalpojumi un pamatlīdzekļi, kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana varētu radīt nopietnas sekas uz iedzīvotāju veselību, drošību vai ekonomisko labklājību, kā arī uz dalībvalstu valdību darbības efektivitāti. Kritiskās infrastruktūras atrodamas vairākās ekonomikas nozarēs, tostarp banku un finanšu jomā, transporta un piegāžu jomā, enerģētikas un komunālo pakalpojumu jomā, veselības, pārtikas apgādes un sakaru jomā, kā arī visos svarīgākajos valsts dienestos.
Eiropas Savienības KIA, kā arī iekšējā drošība ir svarīgākie Eiropas sociālās sistēmas jautājumi. No psiholoģiskā viedokļa kritisko infrastruktūru iznīcināšana varētu izraisīt pilnīgu sabiedrības uzticēšanās zudumu Eiropas Savienībai. Pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstīs ir spēkā visai atšķirīga līmeņa krīžu pārvaldības pasākumi. It īpaši šī iemesla dēļ Komisijas izstrādātais priekšlikums paredz apzināt un noteikt Eiropas kritiskās infrastruktūras, izmantojot kopīgas procedūras.
Aktīvas krīžu pārvaldības priekšnoteikums ir visu nepieciešamo informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju sakaru sistēmu saglabāšana. Šīm nozarēm ir raksturīga transversāla infrastruktūra, un vienlaicīgi tās ir citu kritisko infrastruktūru, piemēram, monetārā, finanšu un apdrošināšanas sektora kritiskās infrastruktūras. Gadījumā, ja notiek mērķtiecīgi uzbrukumi ECB, lielu banku vai Frankfurtes biržas datorsistēmām, ir nepieciešama strauja pretdarbība gan tehniskajā, gan institucionālajā līmenī.
Lielo koncernu darbība neizbēgami norisinās starptautiskā mērogā. 2000. gadā Eiropā tika veikts pētījums, kas liecināja, ka vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu neveic drošības pārbaudes. Ļaunprātīgas tīkla serveru izmantošanas varbūtība var pavērt ceļu radikālām darbībām, un terorisma gadījumā tā sniedz nozīmīgu iespēju informācijas tehnoloģiju izmantošanai.
Jebkura veida katastrofas gadījumā sevišķi varētu ciest infrastruktūras, kuras darbojas starptautiskā līmenī vai kurām nav paredzēti rezerves risinājumi. Šāda „vājā vieta” bija uzkrītoši redzama 2006. gada 4. novembrī, kad notika strāvas piegādes pārrāvums Eiropas pārvades tīklā. Gluži tāpat, kaut arī valstīs darbojas vietēja mēroga ūdensapgādes sistēmas, tomēr ūdensapgāde, izmantojot pazemes ūdeņus, avotus un upes, var kļūt par pārrobežu un starpvalstu līmeņa problēmu.
Arī attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa transporta tīkliem, kā arī lidostu un gaisa satiksmes drošības iekārtām jāparedz iespēja krīzes situācijā izmantot Eiropas mēroga loģistiku, lai veiktu pretdarbības pasākumus.
Pamatojoties uz nozares specifiku, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības jau ilgāku laiku nodarbojas ar riska pārvaldības jautājumiem. Direktīvās, kā piemēram, direktīvā par pasākumu paketi „Maksātspēja I”, jau tikuši aplūkoti jautājumi par riska pārvaldību apdrošināšanas jomā attiecībā uz datiem un materiālo segumu, un projektā „Maksātspēja II” šie noteikumi būs jāaktualizē, ņemot vērā pašreizējiem apstākļiem raksturīgos palielinātos riskus. Neskatoties uz prasīto samērīguma principu, apdrošināšanas gadījumā ir jāapsver arī papildu atbildības risku varbūtība, ko, iespējams, varētu uzņemties valsts.
Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas nolūku ieviest KIA pasākumu Eiropas līmeņa koordināciju. Tomēr jānorāda, ka nevajadzētu pieļaut nozarēs jau spēkā esošu pasākumu divkāršu reglamentēšanu, kas, piemēram, ir paredzēta ieteikumos par vērtspapīru norēķinu sistēmām, ES vērtspapīru tīrvērtes un norēķinu standartiem un ES vērtspapīru norēķinu sistēmu standartiem Eiropas Centrālo banku sistēmas kredītoperācijās.
Apvienojot saistošos un nesaistošos pasākumus, ir jāsasniedz reālistiska izdevumu un ienākumu attiecība, tādējādi iegūstot Eiropas pievienoto vērtību.
GROZĪJUMI
Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 3. apsvērums | |
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas, bet prioritāra uzmanība terorisma draudu novēršanai. Ja aizsardzības pasākumi attiecībā uz ļoti augsta līmeņa draudiem nav pietiekami kritiskās infrastruktūras nozarē, ieinteresētajām personām jāpievērš uzmanība citiem draudiem, pret kuriem tie joprojām ir neaizsargāti. |
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas, jāievēro arī draudi struktūrām, bet prioritāra uzmanība jāpievērš terorisma draudu novēršanai. Ja aizsardzības pasākumi attiecībā uz ļoti augsta līmeņa draudiem nav pietiekami kritiskās infrastruktūras nozarē, ieinteresētajām personām jāpievērš uzmanība citiem draudiem, pret kuriem tie joprojām ir neaizsargāti. |
Pamatojums | |
Svarīgs papildinājums. | |
Grozījums Nr. 2 4. apsvērums | |
(4) Primāri atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/ apsaimniekotāji. Šo kārtību nevajadzētu mainīt. |
(4) Primāri atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/ apsaimniekotāji. Šī kārtība jāsaglabā arī turpmāk. |
Pamatojums | |
Valsts atbildības precizējums. | |
Grozījums Nr. 3 5. apsvērums | |
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt vienu vai vairākas dalībvalstis vai kādu konkrētu dalībvalsti, kurā neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina un jānosaka ar vienotu procedūru. Vajadzība uzlabot šādu kritisko infrastruktūru jānovērtē vienotā programmā. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem. |
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt trīs vai vairākas dalībvalstis vai divas konkrētas dalībvalstis, kurās neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina un jānosaka ar vienotu procedūru. Vajadzība uzlabot šādu kritisko infrastruktūru jānovērtē vienotā programmā. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem. |
Pamatojums | |
Subsidiaritātes princips. | |
Grozījums Nr. 4 5.a apsvērums (jauns) | |
|
(5a) Dažās nozarēs kritisko infrastruktūru apzināšana, noteikšana un aizsardzība jau tiek reglamentēta ar dažādiem pasākumiem. Nevajadzētu pieļaut, ka topošo Kopienas mēroga noteikumu rezultātā šajās nozarēs veidojas divkārša reglamentēšana, ja tā nesniedz papildu drošību. |
Grozījums Nr. 5 6.a apsvērums (jauns) | |
|
(6a) Kritiskās infrastruktūras ir jāveido tā, lai līdz minimumam ierobežotu saikni ar trešām valstīm un infrastruktūru izvietojumu šajās valstīs. Izvietojot kritisko infrastruktūru elementus ārpus Eiropas Savienības, palielinās teroristu uzbrukumu risks, kas var radīt pārmērīgas sekas visā infrastruktūrā, teroristu piekļuves iespējamība ārpus Eiropas Savienības uzglabātiem datiem, kā arī iespējamā neatbilstība Kopienas tiesību aktiem, tādējādi viscaur palielinot infrastruktūras neaizsargātību. |
Pamatojums | |
Nesenais SWIFT gadījums parādīja, ka kritiskie dati ir jāaizsargā, lai tos nevarētu nelegāli izmantot ārzemju iestādes vai privātpersonas. | |
Grozījums Nr. 6 10. apsvērums | |
(10) Lai veicinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu neaizsargātību, draudus un risku infrastruktūras objektiem. |
(10) Lai veicinātu Eiropas kritisko infrastruktūru aizsardzību, jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu draudus un riska faktorus, kam var būt pakļauti infrastruktūras objekti, kā arī strukturu neaizsargātību. |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 7 14. apsvērums | |
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz kritisko informāciju jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciāli dati tiks pietiekami aizsargāti. Lai veicinātu informācijas apmaiņu, nozarē jābūt skaidrībai par to, ka ieguvums no informācijas sniegšanas attiecībā uz kritisko infrastruktūru būs lielāks par izdevumiem nozarei un sabiedrībai kopumā. Tādēļ ir jāveicina informācijas par kritisko infrastruktūru apmaiņa. |
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz kritiskajām infrastruktūrām jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciālie dati tiks pietiekami aizsargāti. |
Pamatojums | |
Subsidaritātes principa ievērošana. | |
Grozījums Nr. 8 15. apsvērums | |
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, ir jāturpina tos izmantot; to izmantošana nodrošinās direktīvas vispārēju īstenošanu. |
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, ir jāturpina tos izmantot; to izmantošana sekmēs direktīvas vispārēju īstenošanu, izvairoties no papildu izmaksām, kas varētu rasties saistībā ar divkāršām prasībām, kuras nesniedz papildu drošību. |
Pamatojums | |
Izvairīšanās no nevajadzīga birokrātijas sloga, neiegūstot papildu drošību. | |
Grozījums Nr. 9 15.a apsvērums (jauns) | |
|
(15a) Direktīvā netiek aplūkota īpašā nozīme, kāda piemīt kritisko infrastruktūru „ārējai dimensijai”, kas ir raksturīga, piemēram, finanšu vai enerģētikas nozarei. |
Pamatojums | |
Precizējums, kas skaidri norāda, ka kritiskām infrastruktūrām ārpus Eiropas Savienības var būt ļoti svarīga ietekme, it īpaši finanšu un enerģētikas jomā, un ka jārīkojas, lai palielinātu drošību. | |
Grozījums Nr. 10 1. pants | |
Ar šī direktīvu izveido Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību. |
Ar šo direktīvu izveido Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību pret jebkura veida draudiem. |
Pamatojums | |
Stratēģijai vajadzētu sniegt aizsardzību pret jebkura veida draudiem, kuri var ilgstoši ietekmēt infrastruktūru darbību un integritāti, – arī tad, ja šo draudu iemesls nav ne terorisms, ne dabas katastrofas. Šādus draudus cita starpā var radīt cilvēku kļūdas, nepietiekami kvalificēts personāls, ārpakalpojumi uzņēmumu kritisko infrastruktūru jomā, epidēmijas, pastiprināta atkarība no informācijas tehnoloģijām, informācijas tehnoloģiju sistēmu vispasaules tīkls, politiska rakstura nemieri utt. | |
Grozījums Nr. 11 2. panta b) punkts | |
b) "Eiropas kritiskā infrastruktūra" nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz vienu vai vairākām dalībvalstīm vai uz vienu dalībvalsti, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām. |
b) „Eiropas kritiskā infrastruktūra” nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz trim vai vairākām dalībvalstīm vai uz vismaz divām dalībvalstīm, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir sekas, ko var izraisīt daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām. |
Grozījums Nr. 12 2. panta c) punkta 1. ievilkums | |
• ietekmi uz sabiedrību (skarto iedzīvotāju skaits); |
• ietekmi uz iedzīvotājiem; |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 13 2. panta c) punkta 2. ievilkums | |
• ietekmi uz ekonomiku (ekonomisko zaudējumu nozīmīgums/produktu vai pakalpojumu vērtības zaudēšana); |
• ietekmi uz iekšējo tirgu (ekonomisko zaudējumu nozīmīgums/produktu vai pakalpojumu vērtības zaudēšana); |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 14 2. panta d) punkts | |
(d) "Neaizsargātība" nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, kuri ietver atkarības no cita veida infrastruktūras. |
(d) „Strukturālā neaizsargātība” nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, tostarp arī atkarību no cita veida infrastruktūrām. |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 15 3. panta 1. punkta 1. daļa | |
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. Tos groza saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras, veido, pamatojoties uz esošajiem aizsardzības kritērijiem, un pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. Tos groza saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
Grozījums Nr. 16 3. panta 1. punkta 2. daļa | |
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām kritiskās infrastruktūras nozarēm, pieņem, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. |
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarēm, izstrādā, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. |
Pamatojums | |
Procedūras saīsinājums. | |
Grozījums Nr. 17 3. panta 1. punkta 3. daļa | |
Nozaru kritērijus pieņem prioritārām nozarēm, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un, ja nepieciešams, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Tās apstiprina katru prioritāro nozari vismaz gadu pēc tās noteikšanas kā prioritāru nozari. |
Nozaru kritērijus izstrādā prioritārām nozarēm, pamatojoties uz nozarē esošajiem aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, jo katrai nozarei ir raksturīga īpaša pieredze, zināšanas un prasības attiecībā uz šīs nozares kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Prioritāro nozaru kritērijus pieņem, vēlākais, gadu pēc attiecīgās nozares noteikšanas par prioritāru nozari. |
Grozījums Nr. 18 3. panta 1. punkta 3.a daļa (jauna) | |
|
Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, tos jāturpina izmantot. Katrā ziņā jāizvairās no aktu vai noteikumu dubultošanās vai neatbilstības. |
Grozījums Nr. 19 3. panta 3. punkta 1. daļa | |
3. Katra dalībvalsts apzina kritiskās infrastruktūras, kas atrodas tās teritorijā, kā arī kritiskās infrastruktūras ārpus tās teritorijas, kurām var būt ietekme uz šo valsti un kuras atbilst 1. un 2. panta kritērijiam. |
3. Katra dalībvalsts apzina kritiskās infrastruktūras, kas atrodas tās teritorijā, kā arī kritiskās infrastruktūras ārpus tās teritorijas, kurām var būt ietekme uz šīs valsts teritoriju un kuras atbilst kritērijiem, kuri pieņemti saskaņā ar 1. un 2. pantu. |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 20 4. panta 1.a punkts (jauns) | |
|
1.a Eiropas Kritiskās infrastruktūras veido tā, lai līdz minimumam ierobežotu saikni ar trešām valstīm un infrastruktūru izvietojumu šajās valstīs. |
Pamatojums | |
Nesenais SWIFT gadījums parādīja, ka kritiskie dati ir jāaizsargā, lai tos nevarētu nelegāli izmantot ārzemju iestādes vai privātpersonas. | |
Grozījums Nr. 21 4. panta 2.a punkts (jauns) | |
|
2.a Personas datu apstrāde, ko Eiropas kritiskās infrastruktūras veic tieši vai ar starpnieku palīdzību un kas ir nepieciešama šo infrastruktūru darbībai, notiek saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un datu aizsardzībai piemērojamiem principiem. Datu apstrādi veic Eiropas Savienībā, un drošības apsvērumu dēļ nav pieļaujama datu spoguļošana trešās valstīs. |
Pamatojums | |
Nesenais SWIFT gadījums parādīja, ka kritiskie dati ir jāaizsargā, lai tos nevarētu nelegāli izmantot ārzemju iestādes vai privātpersonas. | |
Grozījums Nr. 22 5. panta 2. punkta 1. daļa | |
2. Apsaimniekotāju drošības plāns nosaka Eiropas kritisko infrastruktūru objektus un piedāvā attiecīgus drošības risinājumus to aizsardzībai saskaņā ar II pielikumu. Nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu, ņemot vērā esošos Kopienas pasākumus, var pieņemt saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. |
2. Apsaimniekotāju drošības plāns nosaka Eiropas kritisko infrastruktūru objektus un piedāvā attiecīgus drošības risinājumus to aizsardzībai saskaņā ar II pielikumu. Nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu, ņemot vērā esošos Kopienas pasākumus, var pilnībā atzīt saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
Pamatojums | |
Apdrošināšanas sabiedrības un bankas ir dažas no tām nozarēm, kuras pastāvīgi investē daudz līdzekļu tādiem drošības pasākumiem, kā piemēram, piekļuves kontrole vai informācijas sistēmu aizsardzība. Nav pieļaujams, ka ar valsts pasākumiem tiek divkāršoti nozarē spēkā esoši pasākumi. Tādēļ topošajiem noteikumiem vajadzētu garantēt esošo drošības plānu pilnīgu atzīšanu. | |
Grozījums Nr. 23 7. panta 2. punkta 1. daļa | |
2. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu neaizsargātību, draudiem un riskiem katra no nozarēm, kas minētas I pielikumā, 18 mēnešus pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem. |
2. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu neaizsargātību, draudiem un riskiem katrā no nozarēm, kas minētas I pielikumā, 12 mēnešu laikā pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem. |
Pamatojums | |
Procedūras saīsinājums. | |
Grozījums Nr. 24 7. panta 4. punkts | |
4. Vienotu metodiku neaizsargātības, riska un draudu novērtējumiem attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
4. Vienotu metodiku neaizsargātības, riska un draudu novērtējumam attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. Vienotajā metodikā jāņem vērā pastāvošās metodes. |
Grozījums Nr. 25 8. pants | |
Komisija atbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi piejamām paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību. |
Pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisijai jāatbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi piejamām paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību. |
Pamatojums | |
Nodrošina dalībvalstu iesaistīšanu. | |
Grozījums Nr. 26 10. panta 2. punkts | |
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vardā veic attiecīgās dalībvalsts piemērota līmeņa drošības pārbaudi. |
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vārdā veic attiecīgās dalībvalsts optimāla līmeņa drošības pārbaudi. |
Grozījums Nr. 27 10. panta 3. punkts | |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas iesniegta dalībvalstīm vai Komisijai, tiek izmantota tikai kritiskās informācijas aizsardzības mērķiem. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas iesniegta dalībvalstīm vai Komisijai, tiek izmantota tikai kritiskās informācijas aizsardzības mērķiem, ka materiālajā ziņā obligāti tiek ievērots proporcionalitātes princips un ka tiek ņemtas vērā aizsargājamās pamattiesības un institūcijas. |
Pamatojums | |
Pie citām aizsargājamām pamattiesībām un institūcijām pieder, piemēram, datu aizsardzība vai telekomunikāciju izmantošanas neaizskaramība. | |
Grozījums Nr. 28 11. panta 1. punkts | |
1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir katra KIA kontaktpunkta pārstāvji. |
1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir katras dalībvalsts atbildīgie pārstāvji. |
Pamatojums | |
Subsidaritātes principa ievērošana. | |
Grozījums Nr. 29 I pielikuma III sektora 9. apakšsektors | |
Radiosakari un navigācija |
Radiosakari, radionavigācija un radiofrekvenču identifikācija (RFID) |
Grozījums Nr. 30 I pielikuma VII sektora 19. apakšsektors | |
Maksājumi un vērtspapīru mijieskaite un norēķinu infrastruktūras un sistēmas |
Maksājumu un vērtspapīru tīrvērtes un norēķinu infrastruktūras un sistēmas, kā arī attiecīgie pakalpojumu sniedzēji |
Grozījums Nr. 31 I pielikuma VII sektora 9.a punkts (jauns) | |
|
19.a Bankas un apdrošināšana |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšana, noteikšana un aizsardzība |
|||||||
Atsauces |
COM(2006)0787 - C6-0053/2007 - 2006/0276(CNS) |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
LIBE |
|||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 1.2.2007 |
|
|
|
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Harald Ettl 24.1.2007 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
10.4.2007 |
8.5.2007 |
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
5.6.2007 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
37 0 3 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gabriele Albertini, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, David Casa, Manuel António dos Santos, Christian Ehler, Jonathan Evans, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Dariusz Maciej Grabowski, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Piia-Noora Kauppi, Guntars Krasts, Andrea Losco, Astrid Lulling, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, Joop Post, John Purvis, Alexander Radwan, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Cristian Stănescu, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg, Sahra Wagenknecht |
|||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Harald Ettl, Ján Hudacký, Werner Langen, Maria Petre, Andreas Schwab |
|||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Anne Ferreira |
|||||||
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS (12.6.2007)
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai
par priekšlikumu Padomes Direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
(COM(2006)0787 – C6‑0053/2007 – 2006/0276(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Norbert Glante
ĪSS PAMATOJUMS
Kritiskās infrastruktūras ir fiziskas iekārtas un informācijas tehnoloģijas, tīkli, pakalpojumi un līdzekļi, kas gadījumā, ja tie tiek iznīcināti vai ja to darbība tiek pārtraukta, varētu nopietni kaitēt iedzīvotāju veselībai, drošībai vai labklājībai, kā arī kavētu dalībvalstu pārvaldības efektivitāti.
Eiropas Savienībā kritiskās infrastruktūras ir cieši saistītas un lielā mērā cita no citas atkarīgas, tāpēc tās ir mazāk aizsargātas darbības traucējumu un destruktīvu darbību gadījumā.
Līgums par Konstitūciju Eiropai nosaka: „Eiropas Savienība un dalībvalstis darbojas kopīgi un ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai dabas vai arī cilvēka izraisītas katastrofas upuris.”
Saskaņā ar integrētu Eiropas stratēģiju Eiropas Savienības iedzīvotāji ir jāaizsargā ne tikai no teroristu uzbrukumiem, bet arī no dabas katastrofām un nelaimes gadījumiem. Šiem notikumiem bieži vien ir pārrobežu sekas, tāpēc dalībvalstīm ir svarīga savstarpējas palīdzības sniegšana un ātrās reaģēšanas sistēmas izveide Kopienas līmenī.
Efektīvas stratēģijas uzdevums ir pievērst lielu uzmanību gan preventīvajiem pasākumiem, gan arī uzbrukumu un katastrofu seku novēršanai.
Sekmīga Eiropas kritiskās infrastruktūras agrās brīdināšanas sistēma ir tāda, kas veicina informācijas apmaiņu par kopīgu draudu avotiem, kā arī sagatavo atbilstīgus pasākumus un stratēģijas riska mazināšanai un efektīvākai kritisko infrastruktūru aizsardzībai.
Kompetence
Ņemot vērā to, ka daudzas svarīgas infrastruktūras daļas nepieder valstij, drošības un kontroles pasākumos jāiesaistās gan valsts, gan arī privātajām struktūrām. Eiropas Savienības līmenī infrastruktūru aizsardzība atrodas vienīgi dalībvalstu kompetencē. Tomēr Eiropas Savienībai šajā jomā ir jāuzņemas koordinatora loma, jo dalībvalstu pasākumu efektivitāte daudzos gadījumos ir atkarīga no pārrobežu sadarbības.
Sadarbība un koordinācija
Kritisko infrastruktūru aizsardzība prasa pastāvīgu un saskaņotu sadarbību starp šādas infrastruktūras īpašniekiem un operatoriem un dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Eiropas līmenī jāveido riska analīzes sistēma, lai nodrošinātu savstarpēju savietojamību. Izšķiroša nozīme ir tam, lai normas, noteikumi un to transponēšana visās dalībvalstīs ir vienādi. Tas tomēr nenozīmē, ka ir vajadzīga identiska sistēma. Drīzāk svarīgāka ir lielāka sistēmu savietojamība un efektivitāte. Ja nav pa nozarēm vai starptautiski pieņemtu standartu, Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) un citām standartizācijas organizācijām vajadzētu ierosināt vienādas pa nozarēm piemērojamas un visām attiecīgajām nozarēm pielāgotas drošības normas. Šādas normas būtu jāierosina arī starptautiskā līmenī, izmantojot ISO, lai ieviestu vienādus nosacījumus.
Ar attiecīgo informāciju neatkarīgi no tās avota jārīkojas rūpīgi, uzmanīgi un vajadzības gadījumā konfidenciāli; arī ja nepārtraukti ir jānodrošina parlamentārā kontrole.
IT
Komunikāciju tīkli un informācijas sistēmas ir kļuvušas par nozīmīgu saimnieciskās un sabiedriskās dzīves faktoru. Tāpēc drošība, bet it īpaši šo tīklu un sistēmu pieejamība, kļūst arvien nozīmīgāka.
Ir zināms, ka ir notikuši uzbrukumi informācijas sistēmām, jo īpaši pēc organizētas noziedzības draudiem, un pastāv arvien lielākas bažas par iespējamiem teroristu uzbrukumiem informācijas sistēmām, kas ir daļa no dalībvalstu kritiskās infrastruktūras. Tie apdraud drošākas informācijas sabiedrības un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un tādējādi prasa rīcību Eiropas Savienības līmenī. Tas, ka modernās informācijas sistēmas ir starptautiskas un bez robežām, nozīmē, ka uzbrukumi šādām sistēmām bieži vien ir uzbrukumi pāri robežām, kas pastiprina steidzamo vajadzību tuvināt krimināltiesību aktus šajā jomā.
Pētniecība
Ņemot vērā arvien pieaugošo drošības pētniecības nozīmi, Komisija ierosināja no 2007. gada ievērojami palielināt gada budžetu no 15 miljoniem eiro līdz 250 miljoniem eiro gadā.
Gatavojoties nākamajam finansēšanas periodam, kas sākas 2007. gadā, 2005. gada aprīlī tika izveidota Eiropas Drošības pētījumu konsultatīvā padome, kura sastāv no privātu un publisku drošības sektora interešu grupu pārstāvjiem un konsultē Komisiju satura un īstenošanas jautājumos, kas attiecas uz drošības pētījumiem 7. Vispārējās pētniecības programmas ietvaros.
GROZĪJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Komisijas ierosinātais teksts[1] | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 2. apsvērums | |
(2) Komisija 2005. gada 17. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisku infrastruktūras objektu aizsardzībai, kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidi. Saņemtās atbildes uz Zaļo grāmatu skaidri norādīja uz nepieciešamību izveidot Kopienas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Nepieciešamība paaugstināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas Eiropā un tika atzīta nepieciešamība samazināt kritisko infrastruktūru neaizsargātības līmeni. Tika uzsvērts subsidiaritātes princips un dialogs ar ieinteresētajām personām. |
(2) Komisija 2005. gada 17. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisku infrastruktūras objektu aizsardzībai, kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidi. Saņemtajās atbildēs uz Zaļo grāmatu bija uzsvērta Kopienas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai iespējamā pievienotā vērtība. Nepieciešamība paaugstināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas Eiropā un tika atzīta nepieciešamība samazināt kritisko infrastruktūru neaizsargātības līmeni. Tika uzsvērta tādu pamatprincipu nozīme kā subsidiaritāte, proporcionalitāte, konfidencialitāte, komplementaritāte un dialogs ar ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 2 3. apsvērums | |
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas, bet prioritāra uzmanība terorisma draudu novēršanai. Ja aizsardzības pasākumi attiecībā uz ļoti augsta līmeņa draudiem nav pietiekami kritiskās infrastruktūras nozarē, ieinteresētajām personām jāpievērš uzmanība citiem draudiem, pret kuriem tie joprojām ir neaizsargāti. |
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas. |
Grozījums Nr. 3 4. apsvērums | |
(4) Primāri atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/apsaimniekotāji. Šo kārtību nevajadzētu mainīt. |
(4) Primāri atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/apsaimniekotāji. Tomēr ES ir jāpārņem koordinatora funkcija šajā jomā, jo dalībvalstu veikto pasākumu efektivitāte daudzos gadījumos ir atkarīga no pārrobežu sadarbības. |
Grozījums Nr. 4 5. apsvērums | |
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt vienu vai vairākas dalībvalstis vai kādu konkrētu dalībvalsti, kurā neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina un jānosaka ar vienotu procedūru. Vajadzība uzlabot šādu kritisko infrastruktūru jānovērtē vienotā programmā. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem. |
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt trīs vai vairāk dalībvalstis, vai vismaz divas dalībvalstis, kurās neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina un jānosaka ar vienotu procedūru. Vajadzība uzlabot šādu kritisko Eiropas infrastruktūru jānovērtē vienotā programmā. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem. |
Pamatojums | |
Eiropas mēroga pieeja ir attaisnojama, ja ietekme skar vismaz trīs dalībvalstis vai vismaz divas citas dalībvalstis, neskaitot dalībvalsti, kurā kritiskā infrastruktūra atrodas. |
Grozījums Nr.5
6. apsvērums
(6) Tā kā dažādās nozarēs ir konkrēta pieredze, īpašas zināšanas un prasības attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Kopienas pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai jāveido un jāīsteno, ņemot vērā nozaru īpatnības un esošos uz nozarēm balstītos pasākumus, tostarp tos, kas jau pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī tos jau noslēgtos attiecīgos pārrobežu savstarpējās palīdzības līgumus starp kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/ apsaimniekotājiem. Ņemot vērā svarīgo privātā sektora iesaistīšanos riska, uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanas un katastrofu seku novēršanas uzraudzībā un pārvaldībā, Kopienas pieejai jāveicina pilnīga privātā sektora iesaistīšanās. Vienota kritiskās infrastruktūras nozaru saraksta izveide ir nepieciešama, lai veicinātu katras nozares pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. |
(6) Tā kā dažādās nozarēs ir konkrēta pieredze, īpašas zināšanas un prasības attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Kopienas pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai jāveido un jāīsteno, ņemot vērā nozaru īpatnības un esošos uz nozarēm balstītos pasākumus, tostarp tos, kas jau pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī tos jau noslēgtos attiecīgos pārrobežu savstarpējās palīdzības līgumus starp kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/ apsaimniekotājiem. Ņemot vērā svarīgo privātā sektora iesaistīšanos riska, uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanas un katastrofu seku novēršanas uzraudzībā un pārvaldībā, Kopienas pieejai jānodrošina pilnīga privātā sektora iesaistīšanās. Nozarei atbilstoši kritēriji kritiskās infrastruktūras noteikšanai un identificēšanai un vienota kritiskās infrastruktūras nozaru saraksta izveide ir nepieciešama, lai veicinātu katras nozares pieeju Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. |
|
Grozījums Nr. 6 7. apsvērums | |
(7) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāizveido operatora drošības plāns, kas apzina kritiskos objektus, nosakot atbilstīgus drošības risinājumus to aizsardzībai. Apsaimniekotāju drošības plānā jāņem vērā neaizsargātības, draudu un riska novērtējumi, kā arī cita būtiska informācija, ko sniedz dalībvalstu iestādes. |
(7) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāizveido operatora drošības plāns, kas apzina kritiskos objektus, nosakot atbilstīgus drošības risinājumus to aizsardzībai. Apsaimniekotāju drošības plānā jāņem vērā neaizsargātības, draudu un riska novērtējumi, kā arī cita būtiska informācija, ko sniedz dalībvalstu iestādes. Prasībai izstrādāt un atjaunināt Apsaimniekotāja drošības plānu jāatbilst tam, ka tiek ievēroti esošie nozarēm atbilstošie aizsardzības pasākumi. |
Pamatojums | |
Kopienas pieejas pamatā jābūt nozarēm atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, kuros ņem vērā nozarēm raksturīgās īpatnības. Noteikti jāizvairās no pretrunām vai darbību dublēšanās. | |
Grozījums Nr. 7 8. apsvērums | |
(8) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāieceļ drošības sakaru virsnieks, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar attiecīgajām valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm. |
(8) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāieceļ drošības sakaru virsnieks, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar attiecīgajām valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm. Prasībai iecelt drošības sakaru virsnieku jāatbilst tam, ka tiek ievēroti esošie nozarēm atbilstošie aizsardzības pasākumi. |
Grozījums Nr. 8 10. apsvērums | |
(10) Lai veicinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu neaizsargātību, draudus un risku infrastruktūras objektiem. |
(10) Lai veicinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jāizstrādā un jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu draudus un risku, un struktūras neaizsargātību, kas ietekmē infrastruktūras objektus. |
Grozījums Nr. 9 11. apsvērums | |
(11) Vienīgi kopējs satvars var sniegt vajadzīgo atbalstu saskaņotai pasākumu īstenošanai, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru un skaidri definētu visu ieinteresēto personu attiecīgo atbildību. Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekim/apsaimniekotājiem jāsniedz piekļuve paraugpraksei un metodikai attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību. |
(11) Nosakot visu iesaistīto pušu pienākumus, kopējs satvars var sniegt vajadzīgo atbalstu saskaņotai pasākumu īstenošanai, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru un skaidri definētu visu ieinteresēto personu attiecīgo atbildību. Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekiem/apsaimniekotājiem jāsniedz piekļuve informācijai un vērtīgas pieredzes apmaiņai, paraugpraksei un metodikai attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību. |
Grozījums Nr. 10 12. apsvērums | |
(12) Lai kritisko infrastruktūru efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valsts un Kopienas līmenī. To vislabāk var panākt, katrā dalībvalstī izvjeidojot KIA kontaktpunktus, kuriem jākoordinē KIA jautājumi iekšēji kā arī ar citām dalībvalstīm un Komisiju. |
(12) Lai Eiropas kritisko infrastruktūru efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valsts un Kopienas līmenī. To vislabāk var panākt, katrā dalībvalstī izveidojot valsts un Kopienas līmeņa EKIA kontaktpunktus, kuriem jākoordinē EKIA jautājumi iekšēji, kā arī ar citām dalībvalstīm un ES. |
Grozījums Nr. 11 13. apsvērums | |
(13) Lai attīstītu kritiskās infrastruktūras aizsardzības darbības jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu sakarā ar šo direktīvu. Noteikta kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, ja tā tiek atklāta, var apdraudēt sabiedrības intereses saistībā ar tās drošību. Specifiski fakti par kritiskās informācijas objektu, kurus var izmantot, lai plānotu un rīkotos, ja rodas nepieņemamas sekas kritiskās infrastruktūras iekārtām, ir jāklasificē, un piekļuve jāpiešķir tikai pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī. |
(13) Lai attīstītu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības darbības jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu sakarā ar šo direktīvu. Noteikta Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, ja tā tiek atklāta, var apdraudēt sabiedrības intereses saistībā ar tās drošību. Specifiski fakti par kritiskās informācijas objektu, kurus var izmantot, lai plānotu un rīkotos, ja rodas nepieņemamas sekas kritiskās infrastruktūras iekārtām, ir jāklasificē, un piekļuve jāpiešķir tikai pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī. |
Grozījums Nr. 12 14. apsvērums | |
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz kritisko informāciju jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciāli dati tiks pietiekami aizsargāti. Lai veicinātu informācijas apmaiņu, nozarē jābūt skaidrībai par to, ka ieguvums no informācijas sniegšanas attiecībā uz kritisko infrastruktūru būs lielāks par izdevumiem nozarei un sabiedrībai kopumā. Tādēļ ir jāveicina informācijas par kritisko infrastruktūru apmaiņa. |
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz kritisko informāciju jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciāli dati tiks pietiekami aizsargāti. |
Pamatojums | |
Subsidaritātes principa ievērošana. | |
Grozījums Nr. 13 15. apsvērums | |
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, ir jāturpina tos izmantot; to izmantošana nodrošinās direktīvas vispārēju īstenošanu. |
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. (15) Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, ir jāturpina tos izmantot; to izmantošana nodrošinās direktīvas vispārēju īstenošanu, tajā pašā laika nodrošinot, ka vairākkārtēju prasību rezultātā nerodas papildu izmaksas, kas negarantē uzlabotu drošību. Turpmākajos nozaru pasākumos jāņem vērā šī direktīva, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās vai pretrunām. |
Pamatojums | |
Pēc iespējas jāsamazina administratīvais slogs. | |
Grozījums Nr. 14 15.a apsvērums (jauns) | |
|
(15a) Direktīvā nav ņemta vērā īpašā nozīme, kāda ir „ārējai dimensijai” attiecībā uz kritiskām infrastruktūrām finanšu un enerģētikas nozarēs. |
Pamatojums | |
Skaidri norāda, ka kritiskām infrastruktūrām ārpus ES var būt ļoti svarīga ietekme, it īpaši finanšu un enerģētikas jomā, un ka ir jārīkojas, lai nodrošinātu nepieciešamo drošību. | |
Grozījums Nr. 15 17. apsvērums | |
(17) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūras un vienotas pieejas izveidi vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai dalībvalstis nevar veiksmīgi sasniegt un tādēļ, ņemot vērā rīcības apjomu, to var labāk panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz neko vairāk, kā vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. |
(17) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūras un vienotas pieejas izveidi vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai dalībvalstis ne vienmēr var veiksmīgi sasniegt un tādēļ, ņemot vērā rīcības apjomu, to var labāk panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz neko vairāk, kā vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. |
Pamatojums | |
Oriģinālā teksta formulējums ir pārāk kategorisks. | |
Grozījums Nr. 16 2. panta b) punkts | |
b) "Eiropas kritiskā infrastruktūra" nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz vienu vai vairākām dalībvalstīm vai uz vienu dalībvalsti, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām. |
b) "Eiropas kritiskā infrastruktūra" nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz trīs vai vairākām dalībvalstīm, vai uz vismaz divām dalībvalstīm, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām. |
Pamatojums | |
Eiropas mēroga pieeja ir attaisnojama, ja ietekme skar vismaz trīs dalībvalstis vai vismaz divas citas dalībvalstis, neskaitot dalībvalsti, kurā kritiskā infrastruktūra atrodas. | |
Grozījums Nr. 17 2. panta c) punkta 1. un 2. atkāpe | |
(a) ietekmi uz sabiedrību (skarto iedzīvotāju skaits); |
· ietekmi uz iedzīvotājiem; |
(b) ietekmi uz ekonomiku (ekonomisko zaudējumu nozīmīgums/produktu vai pakalpojumu vērtības zaudēšana); |
· ietekmi uz iekšējo tirgu (ekonomisko zaudējumu nozīmīgums/produktu vai pakalpojumu vērtības zaudēšana); |
Or. de | |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 18 2. panta d) punkts | |
d) "Neaizsargātība" nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, kuri ietver atkarības no cita veida infrastruktūras. |
d) "Struktūras neaizsargātība" nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, kuri ietver atkarības no cita veida infrastruktūras. (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Ja to pieņems, būs jāveic nepieciešamās izmaiņas visā tekstā.) |
Pamatojums | |
Svarīgs precizējums. | |
Grozījums Nr. 19 3. panta 1. un 2. punkts | |
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. Tos groza saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras veido, pamatojoties uz esošajiem aizsardzības kritērijiem, un pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. Tos groza saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē, ja Komisija Padomei iesniedz pasākumus vai priekšlikumus veicamajiem pasākumiem. |
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām kritiskās infrastruktūras nozarēm, pieņem, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. |
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarēm, pieņem, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. |
Nozaru kritērijus pieņem prioritārām nozarēm, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un, ja nepieciešams, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Tās apstiprina katru prioritāro nozari vismaz gadu pēc tās noteikšanas kā prioritāru nozari. |
Nozaru kritērijus pieņem prioritārām nozarēm un veido, pamatojoties uz esošajiem nozarēm atbilstošajiem aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo nozaru speciālistiem ir īpaša pieredze, zināšanas un prasības attiecībā uz konkrētās kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Tās apstiprina katru prioritāro nozari vismaz gadu pēc tās noteikšanas kā prioritāru nozari. |
|
Ja jau pastāv Kopienas mehānismi, tos jāturpina izmantot. Turpmākajos nozaru pasākumos jāņem vērā šī direktīva, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās vai pretrunām. |
2. Prioritārās nozares, kas izmantojamas ar mērķi izstrādāt kritērijus, kas sniegti 1. pantā, Komisija apzina ik gadu no to nozaru vidus, kas iekļauti I pielikumā. |
2. Prioritārās nozares, kas izmantojamas ar mērķi izstrādāt kritērijus, kas sniegti 1. pantā, saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru ik gadu apzina no to nozaru vidus, kas iekļauti I pielikumā. |
I pielikumu var grozīta saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru ar nosacījumu, ka netiek paplšināta direktīvas darbības joma.
|
|
Grozījums Nr. 20 4. panta 1. punkts | |
1. Pamatojoties uz paziņojumiem saskaņā ar 3. panta 3. punkta otro daļu un citu tās rīcībā esošu informāciju, Komisija piedāvā kritisko infrastruktūru sarakstu, kas noteiktas kā Eiropas kritiskās infrastruktūras. |
1. Pamatojoties uz paziņojumiem saskaņā ar 3. panta 3. punkta otro daļu un citu tās rīcībā esošu informāciju, Komisija piedāvā kritisko infrastruktūru sarakstu, kas noteiktas kā Eiropas kritiskās infrastruktūras. Komisija nekavējoties un pilnībā sniedz Parlamentam precizētu šajā sarakstā minēto informāciju. |
Grozījums Nr. 21 7. panta 2. punkta 1. daļa | |
Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu neaizsargātību, draudiem un riskiem katra no nozarēm, kas minētas I pielikumā, 18 mēnešus pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem. |
Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu neaizsargātību, draudiem un riskiem katra no nozarēm, kas minētas I pielikumā, 12 mēnešus pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem. |
Pamatojums | |
Procedūras saīsinājums. | |
Grozījums Nr. 22 7. panta 4. punkts | |
4. Vienotu metodiku neaizsargātības, riska un draudu novērtējumiem attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru. |
4. Vienotu metodiku neaizsargātības, riska un draudu novērtējumiem attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru un piedaloties attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
Grozījums Nr. 23 8. pants | |
Komisija atbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi piejamām paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību. |
Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, atbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi informācijai un vērtīgas pieredzes apmaiņai, paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību. |
Grozījums Nr. 24 10. panta 2. punkts | |
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vardā veic attiecīgās dalībvalsts piemērota līmeņa drošības pārbaudi. |
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vārdā veic attiecīgās dalībvalsts optimāla līmeņa drošības pārbaudi. |
Grozījums Nr. 25 10. panta 3. punkts | |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas iesniegta dalībvalstīm vai Komisijai, tiek izmantota tikai kritiskās informācijas aizsardzības mērķiem. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas iesniegta dalībvalstīm vai Komisijai, tiek izmantota tikai Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības mērķiem. |
Grozījums Nr. 26 11. panta 1. punkts | |
1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir katra KIA kontaktpunkta pārstāvji. |
1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir katras dalībvalsts pārstāvji. |
Or. de | |
Pamatojums | |
Subsidiaritātes principa ievērošana. | |
Grozījums Nr. 27 12. panta 1.punkta 1. daļa | |
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu. |
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2008. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. |
Or. en | |
Pamatojums | |
Reālistiskāks termiņš. |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Eiropas kritisko infrastruktūru uzskaite, klasifikācija un aizsardzība |
|||||||
Atsauces |
COM(2006)0787 - C6-0053/2007 - 2006/0276(CNS) |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
LIBE |
|||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 1.2.2007 |
|
|
|
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Norbert Glante 27.2.2007 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
11.4.2007 |
2.5.2007 |
5.6.2007 |
7.6.2007 |
||||
Pieņemšanas datums |
7.6.2007 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
34 0 0 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Philippe Busquin, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Silvia Ciornei, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Romano Maria La Russa, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis |
|||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Pilar Ayuso, Christian Ehler, Robert Goebbels, Edit Herczog, Erika Mann, John Purvis, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău |
|||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Albert Deß |
|||||||
- [1] OV vēl nav publicēts.
Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS (7.6.2007)
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai
par priekšlikumu Padomes Direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
(COM(2006)0787 – C6‑0053/2007 – 2006/0787(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Renate Sommer
ĪSS PAMATOJUMS
Komisijas priekšlikums
2004. gada jūnijā — neilgi pēc Madridē notikušā uzbrukuma vilcieniem — Eiropas Padome uzdeva Komisijai izstrādāt plašu stratēģiju par kritisko infrastruktūru aizsardzību pret terora aktiem. 2005. gada novembrī Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPKIA), kurā ietvertas iespējamās stratēģijas attiecībā uz to, kā īstenot EPKIA un kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīklu (KIBIT). Tieslietu un iekšlietu Padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju vēlākais līdz 2006. gada jūnijam iesniegt priekšlikumu Eiropas programmai kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPKIA). 2006. gada decembra Komisijas paziņojums par EPKIA paredz vairākus komponentus šādas programmas pamatam. Viens no šīs programmas komponentiem ir šis direktīvas projekts, kurā ir iekļauta kārtība to Eiropas kritisko infrastruktūru (EKI) apzināšanai un noteikšanai, kuru aizsardzība jāuzlabo.
Šī direktīva papildinātu svarīgu kritisko infrastruktūru valsts programmas un tai jābalstās uz katrai nozarei raksturīgiem pasākumiem kritisko infrastruktūru aizsardzībai. Komisija ierosina uzskatīt, ka infrastruktūra ir uzskatāma par kritisku Eiropas līmenī, ja tās darbības traucējumi vai pārtraukšana ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis vai arī vienu citu dalībvalsti, izņemot to, kurā kritiskā infrastruktūra atrodas. Katrai dalībvalstij jāapzina tādas EKI savā suverēnajā teritorijā vai arī ārpus tās, kas varētu ietekmēt šo teritoriju, un paziņot par tām Komisijai. Pamatojoties uz to, Komisija vēlas centralizēti sagatavot konkrētu EKI sarakstu, izmantojot komitoloģijas procedūru.
Līdzās šim direktīvas priekšlikumam par EKI apzināšanas un noteikšanas procedūru, spēkā paliek arī attiecīgo nozaru tiesību normas. Piemēram, satiksmes nozarē jau pastāv likumā nostiprināti noteikumi par drošību, tostarp attiecībā uz kuģiem un ostu teritorijām, lidostām, civilo aviāciju un bīstamu kravu pārvadāšanu.
Atzinuma sagatavotājas priekšlikumi grozījumiem
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisija ar šo direktīvas projektu ir pārsniegusi savu kompetenci, nepareizi izprotot priekšnoteikumus attiecībā uz uzdevumu sadali un cenšas panākt mērķi, ar kuru tiks pārkāpts subsidiaritātes princips. Iniciatīvai par kritisko infrastruktūru aizsardzību jānodrošina iekšējā drošība. Šī nav iniciatīva, lai nodrošinātu iekšējā tirgus stabilitāti. Pretēji savam patiesajam uzdevumam rīkoties tā, lai papildinātu dalībvalstu veiktos pasākumus, Komisija, acīmredzot, vēlas tos aizstāt. Ierosinātā sistēma par ziņojuma iesniegšanas pienākumu rada papildu un neproduktīvas birokrātiskas struktūras. Turklāt ar priekšlikumu nav atrisināts faktiskais uzdevums, tikai tā īstenošana nodota komitoloģijas procedūrai. Kopumā rodas šaubas, vai šāda veida direktīva vispār ir vajadzīga.
Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka kritisko infrastruktūru apzināšana un iekļaušana sarakstā ir tikai dalībvalstu tiesības. Viņa iestājas pret to, ka dalībvalstīm noteiktu pienākumu ziņot Komisijai par konkrētām kritiskām infrastruktūrām. Tas būtu pretrunā valstu drošības interesēm, jo Eiropas līmeņa kritisko infrastruktūru saraksts būtu ļoti interesanta informācija teroristiem. Šķiet, ka tikai decentralizēta EKI pārvaldība dalībvalstīs būtu piemērots veids, kā mazināt apdraudējuma iespējamību.
Par Eiropas kritiskām infrastruktūrām būtu jāuzskata tikai tādas, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana attiektos uz vismaz trim dalībvalstīm vai arī uz divām citām dalībvalstīm, izņemot to, kurā atrodas kritiskā infrastruktūra. Tāpat Komisijas līmenī vajadzētu vispārīgi formulēt un uzskaitīt tikai apdraudētās prioritārās nozares, kā arī izvirzīt pamatkritērijus, kuri izriet no infrastruktūras nozīmīguma attiecībā uz iedzīvotāju (apgādes) drošību.
Pieņemot lēmumu, vai infrastruktūru jāuzskata par kritisku, jāņem vērā arī cilvēka faktors. Jāprecizē, ka, nosakot pasākumu, jāņem vērā iedzīvotāju intereses, un ka ierosinātie noteikumi tiek ieviesti viņu labklājības nodrošināšanai. Visbeidzot — ar direktīvas priekšlikumu jādod ieguldījums sabiedrības drošības uzlabošanā, tādējādi palielinot iedzīvotāju dzīves līmeni.
Nozares, kurās ir iespējamas kritiskās infrastruktūras, uzskaitītas I pielikumā. Atzinuma sagatavotāja ierosina precizitātes dēļ papildināt iespējamo kritisko nozaru aprakstu satiksmes jomā. Tādēļ, izdarot precizējumus, būtu jāiekļauj arī tuneļi, tilti, stacijas, slūžas, ostas un lidostas.
*************
Transporta un tūrisma komiteja aicina atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ierosināt noraidīt Komisijas priekšlikumu.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Eiropas kritisko infrastruktūru uzskaite, klasifikācija un aizsardzība |
|||||||
Atsauces |
COM(2006)0787 - C6-0053/2007 - 2006/0276(CNS) |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
LIBE |
|||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 1.2.2007 |
|
|
|
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Renate Sommer 31.1.2007 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
8.5.2007 |
4.6.2007 |
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
5.6.2007 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
23 16 1 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Robert Atkins, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Georg Jarzembowski, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle |
|||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Markus Ferber, Pedro Guerreiro, Elisabeth Jeggle, Anne E. Jensen, Corien Wortmann-Kool |
|||||||
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Eiropas kritisko infrastruktūru uzskaite, klasifikācija un aizsardzība |
|||||||
Atsauces |
COM(2006)0787 - C6-0053/2007 - 2006/0276(CNS) |
|||||||
Datums, kad notika apspriešanās ar Parlamentu |
22.1.2007 |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
LIBE 1.2.2007 |
|||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
ECON 1.2.2007 |
ENVI 1.2.2007 |
ITRE 1.2.2007 |
IMCO 1.2.2007 |
||||
|
TRAN 1.2.2007 |
|
|
|
||||
Atzinumu nav sniegusi |
ENVI 27.2.2007 |
IMCO 1.3.2007 |
|
|
||||
Referents(-e/-i/-es) |
Jeanine Hennis-Plasschaert 25.1.2007 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
8.5.2007 |
|
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
27.6.2007 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
46 3 1 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Alfredo Antoniozzi, Kathalijne Maria Buitenweg, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Carlos Coelho, Fausto Correia, Elly de Groen-Kouwenhoven, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Bárbara Dührkop Dührkop, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Lilli Gruber, Adeline Hazan, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Roger Knapman, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Edith Mastenbroek, Dan Mihalache, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Athanasios Pafilis, Luciana Sbarbati, Inger Segelström, Károly Ferenc Szabó, Vladimir Andreev Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka |
|||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Adamos Adamou, Edit Bauer, Simon Busuttil, Gérard Deprez, Koenraad Dillen, Iratxe García Pérez, Ignasi Guardans Cambó, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Metin Kazak, Jörg Leichtfried, Marianne Mikko, Herbert Reul, Rainer Wieland |
|||||||