ZIŅOJUMS par Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi

20.7.2007 - 2007/2090(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Britta Thomsen

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi

(2007/2090(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis” (COM(2006)0848),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ziņojums par sasniegumiem atjaunojamās elektroenerģijas jomā” (COM(2006)0849),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Biodegvielu nozares progresa ziņojums” (COM(2006)0845),

–    ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumus par Eiropadomes atbalstīto Eiropadomes rīcības plānu (2007.–2009. gadam) „Eiropas enerģētikas politika” (7224/07),

–    ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis” (SEC(2006)1720/2), kas pievienots dokumentam „Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis”,

–    ņemot vērā ietekmes novērtējumu (SEC(2006)1719/2), kas pievienots Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedim,

–    ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Biodegvielu nozares progresa ziņojums” SEC(2006)1721/2), kas pievienots Komisijas paziņojumam (COM(2006)0845),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata,[1]

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu,[2]

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu – Zaļā grāmata,[3]

–    ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā,[4]

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā,[5]

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas apmēru Eiropas Savienībā un priekšlikumiem konkrētām darbībām,[6]

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. aprīlī otrajā lasījumā pieņemto nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 18. decembrī otrajā lasījumā pieņemto nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 12. martā otrajā lasījumā pieņemto nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par biodegvielu vai citu atjaunojamo veidu degvielu izmantošanas veicināšanu transportā,[7]

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 4. jūlijā otrajā lasījumā pieņemto nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par elektroenerģijas, ko iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, veicināšanu iekšējā elektroenerģijas tirgū,[8]

–    ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A6-0287/2007),

A.  tā kā pavasara sanāksmē 2007. gada martā Eiropadome akceptēja vispārēju saistošu mērķi panākt, ka līdz 2020. gadam 20 % visas Eiropas Savienībā patērējamās enerģijas ražos no atjaunojamiem energoresursiem;

B.   tā kā tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, izstrādājot ilgtspējīgu Eiropas enerģētikas politiku, kas palīdzēs nodrošināt energoapgādi no atjaunojamiem energoresursiem par konkurētspējīgu un pieņemamu cenu;

C.  tā kā Eiropas Parlaments 2006. gada 14. decembra rezolūcijā aicināja nospraust tālejošus un saistošus nozares mērķus, lai līdz 2020. gadam 25 % primārās enerģijas iegūtu no atjaunojamiem energoresursiem, piedāvājot ceļvedi, kas ļautu līdz 2040. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 50 %;

D.  tā kā atjaunojamiem energoresursiem, tostarp ūdens enerģijai, vēsturiski bijusi liela nozīme Eiropas elektroapgādē;

E.   tā kā ir jāierobežo vidējās temperatūras paaugstināšanās pasaulē, un tā nedrīkst pārsniegt 2ºC, kodolenerģētika piedāvā „pārejas” tehnoloģiju ar zemu emisijas līmeni, kas var atvieglot pāreju uz enerģijas ražošanu ar zemu CO₂ emisiju no atjaunojamiem energoresursiem; tā kā ekonomiskais labums, ko dod kodolenerģētika, plaši jāizmanto atjaunojamo energoresursu attīstībai, energoefektivitātes pasākumiem un pētījumiem enerģētikas jomā;

F.   tā kā direktīvas atjaunojamo energoresursu veicināšanai elektroenerģētikas jomā ir nodrošinājušas vai sekmējušas ilgtspējīgu attīstību dalībvalstīs;

G.  tā kā spēkā esošās direktīvas atjaunojamo energoresursu veicināšanai ir pieņemtas saskaņā ar koplēmuma procedūru, bieži pamatojoties uz EK līguma 175. panta 1. punktu;

H.  tā kā ES atjaunojamo energoresursu nozares ražotāji, pateicoties ieguldījumiem pētniecībā, ieņem vadošo vietu pasaules tirgū un tādējādi ievērojami sekmē darbavietu radīšanu un ES konkurētspēju, kas ir Lisabonas stratēģijas mērķi;

I.    tā kā nepastāv tiesību normas, kas reglamentē atjaunojamo energoresursu izmantošanu apsildei un dzesēšanai;

J.    tā kā atjaunojamie energoresursi ir ilgtspējīgu jaukto enerģijas veidu pamatelements, kas:

a) samazina atkarību no importa un ļauj izmantot dažādus degvielas veidus,

b) samazina CO₂ un citu vielu emisiju,

c) sekmē jaunu novatorisku tehnoloģiju attīstību,

d) veicina nodarbinātību un reģionālās attīstības iespējas;

K.  tā kā atjaunojamo energoresursu tirgus attīstība dalībvalstīs ievērojami atšķiras ne tikai atšķirīga potenciāla dēļ, bet arī atšķirīgu un atsevišķos gadījumos neatbilstīgu politisko un tiesisko pamatnosacījumu dēļ, kā arī pārlieku administratīvo šķēršļu dēļ, kas daudzos gadījumos kavē projektu īstenošanu;

L.   tā kā ģeoloģiskie, hidroloģiskie un klimatiskie apstākļi dalībvalstīs ievērojami atšķiras un tā kā tādēļ dalībvalstīs ievērojami atšķiras atjaunojamo energoresursu attīstības potenciāls;

M.  tā kā energoefektivitātes uzlabošana vismaz par 20 % līdz 2020. gadam ir svarīgs priekšnosacījums, lai veiksmīgi sasniegtu mērķi — atjaunojamo energoresursu 20 % īpatsvaru;

N.  tā kā atjaunojamo energoresursu tirgus veicināšana palīdzēs sasniegt pārskatītos Lisabonas mērķus, paaugstinot nodarbinātības, pētījumu un jauninājumu līmeni dalībvalstīs un Eiropas Savienībā;

O.  tā kā plašāk jāizmanto ES pētniecības un tehnoloģiju programmas, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstību, kā tas atspoguļots Septītajā pamatprogrammā, un tā kā vienlaikus jāuztur un jāsekmē esošās tehnoloģiskās priekšrocības un Eiropas uzņēmumu eksporta potenciāls;

P.   tā kā autodegviela ir ievērojams un pieaugošs CO₂ emisijas avots, kā arī galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis pilsētu centros;

Q.  tā kā enerģētikas problēmu ilgtspējīgs risinājums ir jāpanāk, plašāk izmantojot atjaunojamos energoresursus, arvien uzlabojot energoefektivitāti, energotaupību un tehniskos jauninājumus, kas ļauj izmantot vietējos enerģijas avotus, nekaitējot klimatam;

R.   tā kā apkures un dzesēšanas nozarē pastāv unikālas iespējas izmantot ne tikai atjaunojamos energoresursus, bet arī siltuma pārpalikumus no elektroenerģijas ražošanas, rūpniecības un atkritumu sadedzināšanas, tādējādi samazinot fosilā kurināmā izmantošanu un ierobežojot CO₂ emisiju;

S.   tā kā ir nepieciešams gan nodrošināt Eiropas Savienības pilsoņiem drošu augstas kvalitātes energoapgādi, gan aizsargāt vidi, pildot sabiedrisko pakalpojumu un universālā pakalpojuma saistības;

T.   tā kā spēkā esošā Kopienas tiesiskā regulējuma īstenošana enerģētikā ir neapmierinoša, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, šāds stāvoklis neveicina investoru ilgtermiņa uzticību;

U.  tā kā atļaujas izsniegšanas procedūras atjaunojamās enerģijas ražošanas projektiem, pārvades līnijām un sadales tīkliem, kuras prasa daudz laika, ir galvenais šķērslis atjaunojamo energoresursu straujai attīstībai;

V.  tā kā skaidru aizsardzības pasākumu trūkums vides un sociālajā jomā, jo īpaši biodegvielas gadījumā, var radīt smagas sekas, piemēram, arvien lielāku tropu mežu izciršanu, ievērojami nesamazinoties siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijai;

W. tā kā centieni novērst klimata pārmaiņas nedrīkst apdraudēt centienus aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas,

1.   aicina Komisiju vēlākais 2007. gada beigās iesniegt atjaunojamo energoresursu tiesiskā regulējuma priekšlikumu, kas būtu jāpieņem koplēmuma procedūrā saskaņā ar EK līguma 175. panta 1. punktu; uzsver, ka šajā tiesiskajā regulējumā ir jāatstāj spēkā esošie tiesību akti atjaunojamās elektroenerģijas un biodegvielas nozarē, bet tas ir jāpapildina un jāpilnveido, pievienojot uz nākotni vērstus tiesību aktus par atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu apkurē un dzesēšanā; mudina Komisiju piedāvāt sektorālu pieeju tiesiskajā regulējumā, nosakot skaidrus un izpildāmus saistošus mērķus elektroenerģijas, transporta, kā arī apkures un dzesēšanas nozarei;

2.   mudina Komisiju nākamajā emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanas priekšlikumā nodrošināt labāku enerģijas ražošanas ārējo izmaksu internalizāciju, rīkojot ETS kredītu pārdošanu izsolē, lai radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus atjaunojamiem energoresursiem un nodrošinātu taisnīgu oglekļa cenu;

3.   uzskata, ka uz mūsu planētas ir atjaunojamo energoresursu pārpilnība un mūsu uzdevums ir no tiem iegūt enerģiju; iesaka ETS izsolē gūtos ieņēmumus un citus pētniecībai paredzētos līdzekļus izmantot atjaunojamo energoresursu pētījumiem, tostarp par tādiem daudzsološiem un potenciāli iespējamiem enerģijas veidiem kā osmozes enerģija, plūdmaiņas enerģija, viļņu enerģija, koncentrēta saules enerģija, augšējo atmosfēras slāņu vēja enerģija, pūķveida ģeneratoru (laddermill) enerģija un aļģu degvielas tehnoloģija;

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana

4.   uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt un īstenot rīcības plānus atjaunojamo energoresursu jomā (RPAE) Kopienas un valsts līmenī, un norāda, ka tie ir jāizmanto, lai izveidotu patiesi kopēju Eiropas enerģētikas politiku;

5.   aicina tajos iekļaut nozaru mērķus, lai visās nozarēs veicinātu investīcijas, jauninājumus un pētījumus; atzīmē, ka, ja tehnikas attīstības vai rentabilitātes apsvērumu dēļ ir jāpielāgo nozares mērķi, to var veikt, regulāri pārskatot šos rīcības plānus un ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu sistēmas stabilitāti;

6.   aicina stratēģiski novērtēt rīcības plānu ietekmi uz vidi un uzskata, ka rīcības plānos ir īpaši jāņem vērā vajadzība saskaņot atjaunojamās enerģijas ražošanu ar citiem vides aspektiem (mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība, augsnes degradācijas novēršana, siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisija utt.);

7.   mudina Komisiju un dalībvalstis iespējami īsā laikā vienoties par mērķi panākt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 20 % apmērā, ņemot vērā rentabilitāti un nozares potenciāla analīzi katrā valstī, tā lai nodrošinātu visu dalībvalstu aktīvu iesaistīšanos; uzskata, ka visām dalībvalstīm ir jāpilda saistības sakarā ar atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu proporcionāli savam potenciālam un jau veiktajam ieguldījumam, neraugoties uz to, ka dažas dalībvalstis nepietiekami piedalās pašreizējos ES pasākumos atjaunojamo energoresursu jomā;

8.   pauž nožēlu, ka reģionālās un vietējās varas iestādes Eiropas Savienībā joprojām izrāda pārāk mazu interesi par atjaunojamo energoresursu apgūšanu un izmantošanu;

9.   norāda, ka katrai dalībvalstij brīvi jāizvēlas vispiemērotākie atjaunojamie enerģijas avoti, ņemot vērā atšķirīgo potenciālu attīstīt dažus atjaunojamos energoresursus, kuri atkarīgi no valsts ģeoloģiskajiem, hidroloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem; tomēr uzstāj, ka mērķis iegūt 20 % enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem nozīmē, ka ir jāizmanto atjaunojamie enerģijas avoti, nevis citi enerģijas avoti ar zemu oglekļa saturu;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tādas tirgus vides izveidi, kas ir labvēlīga atjaunojamiem energoresursiem, jo tā aktīvi sekmē ražošanas decentralizāciju un šādas enerģijas izmantošanu;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis visos rīcības plānos iekļaut energoefektivitātes uzlabošanas paņēmienus, vienlaikus atzīstot, ka energoefektivitāte nav atjaunojamais enerģijas avots;

12. atgādina, ka atjaunojamās enerģijas izmantošana un energoefektivitātes uzlabošana ir viens no labākajiem veidiem, kā pasargāt patērētājus un ražotājus no divējādām sekām, ko rada pieaugošais enerģijas imports un degvielas cenu celšanās; uzstāj, ka Eiropas kopējās enerģētikas politikas veidošana nedrīkst radīt jaunus sociālos šķēršļus un, īstenojot mērķi plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus, enerģijas cenām ir jābūt pārredzamām un konkurētspējīgām;

13. aicina Komisiju nodrošināt, lai Kopienas tiesību akti atjaunojamās enerģijas jomā un rīcības plāni ietver kritērijus un noteikumus, kas ļauj novērst konfliktus saistībā ar dažādiem biomasas izmantošanas veidiem;

14. aicina Komisiju nodrošināt vajadzīgos līdzekļus un resursus rīcības plānu novērtēšanai un to efektīvās izpildes pārraudzīšanai, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu; iesaka paredzamajā tiesiskajā regulējumā atjaunojamo energoresursu jomā piešķirt Komisijai pilnvaras un vajadzīgos līdzekļus daļēji vai pilnībā noraidīt vai pieņemt rīcības plānus; uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina, ka atsevišķie mērķi tiesiskajā regulējumā kļūst par atzītu saistošu mērķi ES merogā;

15. aicina rīcības plānus sadalīt posmos, tāpēc mudina Komisiju iekļaut priekšlikumā skaidri formulētu starpposma mērķi, norādot, cik lielam jābūt tās enerģijas īpatsvaram, kura iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, lai nepieļautu novilcinājumu dalībvalstīs, un ik pēc trim gadiem, skaitot no priekšlikuma spēkā stāšanās dienas, pārskatīt rīcības plānus, lai Komisija varētu rīkoties vēl pirms 2020. gada, ja kāda dalībvalsts nepilda savas saistības; uzsver, ka dalībvalstīm, kuras neievēro saistības, ir jārēķinās ar savas rīcības sekām;

16. pauž nožēlu, ka ES mērķis — līdz 2010. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā ES enerģijas struktūrā ir 12 % — visdrīzāk netiks sasniegts;

17. atzīmē, ka Komisijas izmantojamā statistikas metodika nepietiekami novērtē vēja un saules enerģijas nozīmi elektroenerģijas ražošanā, un tāpēc mudina Komisiju aprēķinos pamatoties uz galīgo enerģijas patēriņu un izstrādāt statistikas metodiku, kas nekaitē konkurencei starp dažādām energotehnoloģijām;

Iekšējais tirgus un energotīklu infrastruktūra

18. pauž nožēlu, ka Eiropadome 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē nepietiekami stingri aicināja pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi; uzskata, ka atjaunojamie energoresursi steidzami jāiekļauj iekšējā enerģijas tirgū; uzskata, ka ir jānodrošina vienādi nosacījumi visās dalībvalstīs, lai patiesi izveidotu iekšējo enerģijas tirgu;

19. uzskata, ka pārredzama, taisnīga un prioritāra piekļuve energotīkliem ir svarīgs priekšnosacījums, lai veiksmīgi integrētu un paplašinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, un ka arī turpmāk jāvienkāršo un jāsaskaņo piekļuve energotīkliem un plānošanas procedūras, ņemot vērā atjaunojamo energotehnoloģiju attīstību un svārstīgo enerģijas plūsmu, lai nedestabilizētu iekšzemes energotīklus;

20. aicina visas dalībvalstis pielikt pūles, lai samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu atļaujas izsniegšanas procedūras, paredzot iespēju izveidot vienas institūcijas apstiprinājumu, kas atvieglos atļauju saņemšanu atjaunojamo energoresursu nozarē; aicina Komisiju noteikt prasību minimumu, lai novērstu administratīvos šķēršļus, cita starpā ieviest vienkāršotas procedūras;

21. aicina investēt līdzekļus elastīgā un racionalizētā energotīklu papildu infrastruktūrā un energotīklu pārvaldībā, lai uzlabotu sistēmas darbību un apgādes drošumu, samazinātu patērētāju izdevumus, uzlabotu piekļuvi atjaunojamiem enerģijas avotiem un atvieglotu to radīšanu; vērš uzmanību uz to, ka ir jāpaātrina apstiprināšanas procedūras un jāracionalizē juridiskās procedūras;

22. aicina saprātīgāk koordinēt Eiropas plānošanas procedūras, atjaunojamo enerģijas avotu atrašanās vietas un piemērotus energotīklu starpsavienojumus;

23. uzskata, ka, veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, vienlaikus ir jāuzlabo sadarbība starp valstu pārvades sistēmu operatoriem (PSO) energotīklu plānošanas un pārrobežu tirdzniecības jautājumos, lai veiksmīgi apvienotu svārstīgos enerģijas avotus;

24. uzsver, ka jūras vēja enerģijai ir milzīgs attīstības potenciāls un tai var būt liela nozīme, lai panāktu Eiropas neatkarību no enerģijas importa, kā arī klimata aizsardzībā, tai pašā laikā norāda, ka vēl jāpieliek milzīgas pūles, lai pilnībā attīstītu šo potenciālu; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt jūras vēja enerģijas rīcības plānu, kas nodrošinās efektīvu Eiropas pieeju jūras energotehnoloģijai un veicinās ciešākus starpsavienojumus;

25. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt labvēlīgas tirgus vides izveidi atjaunojamai enerģijai, paredzot aizliegt aplamas subsīdijas un priekšlaicīgu publiskā iepirkuma izmantošanu Eiropas Savienībā, kas ļautu samazināt energoefektīvo un atjaunojamo energotehnoloģiju izmaksas;

26. uzskata, ka Eiropas ilgtermiņa mērķis ir saskaņota, efektīva un racionāla atbalsta shēma, kas pamatojas uz dalībvalstu paraugpraksi, tādējādi nodrošinot atjaunojamo energotehnoloģiju visracionālāko izmantošanu; uzskata, ka valsts atbalsta shēmas tomēr būs vajadzīgas, lai saglabātu investoru uzticību, jo daudzas dalībvalstis tikai tagad sāk ieguldīt lielākus līdzekļus atjaunojamos energoresursos un iekšējā enerģijas tirgus izveide vēl nav pabeigta; norāda, ka pašreizējās politikas mērķis atbalstīt atjaunojamos enerģijas avotus paredz nodrošināt to dzīvotspēju ilgākā laikposmā un konkurētspēju iekšējā enerģijas tirgū;

27. atgādina, ka energoresursu dažādošana arī atjaunojamo energoresursu nozarē var veicināt vietējā energoresursu potenciāla labāku izmantošanu, kā arī sekmēt Eiropā inovācijas, konkurētspēju un apgādes drošumu, neļaujot pirms laika izstumt no tirgus tehnoloģijas ar ilgtermiņa potenciālu;

28. pauž nožēlu par dažu pētījumu atklājumiem, kas rosina domāt, ka ES enerģētikas politika atjaunojamās enerģijas un klimata pārmaiņu ierobežošanas jomā ir nepilnīgi atspoguļota struktūrfondu un kohēzijas fondu izdevumu tāmēs; aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai nodrošinātu sistemātisku atbalstu atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām un energoefektivitātei katrā dalībvalstī, kā arī mudina dalībvalstis un reģionālās varas iestādes pilnībā izmantot iespēju piemērot ES finanšu instrumentus, lai attīstītu un paplašinātu atjaunojamās enerģijas projektus;

29. atzinīgi vērtē dalībvalstis, kuras ir izdarījušas izmaiņas ieviestās vai ieviešamās atbalsta shēmās vai nospraudušas mērķus jūras enerģētikai; atzīst, ka ļoti svarīga nozīme ir valstīm, kuras nodrošinājušas noturīgu sistēmu investīcijām jūras enerģētikas projektos, samazinot šīs tehnoloģijas izmaksas, un aicina Komisiju un visas ieinteresētās dalībvalstis sekot šim piemēram;

30. atzīmē saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģijai doto stimulu Eiropā, kas izskaidrojams ar pareizi izvēlētām tirgus atbalsta shēmām un Eiropas pētījumu finansējumam, un sagaida, ka jo īpaši dienvidu dalībvalstis veicinās tehnoloģiju attīstību un samazinās saules enerģijas iegūšanas izmaksas;

31. aicina pārskatīt spēkā esošos Kopienas tiesību aktus, kas kavē ES enerģētikas politikas prioritāšu tālāko noteikšanu, tostarp lielmēroga plūdmaiņas enerģijas projektu izstrādi nākotnē;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai atjaunojamai enerģijai būtu noteikta augsta prioritāte turpmākajos centienos, kas veicami, lai pēc iespējas paplašinātu ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu izmantošanu; mudina dalībvalstis vienoties par stratēģiju, kas paredz palielināt enerģētikas pētījumu budžetu; ierosina panākt šo mērķi, pārskatot 2007.–2013. gada budžetu;

33. atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, piešķirot aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem, un mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šādus finansēšanas veidus, kā arī sekmēt tos valsts un privātajā sektorā, ja tur ir interese iegūt līdzekļus atjaunojamo energoresursu attīstībai;

34. mudina reģionālās un vietējās varas iestādes un NVO izmantot 7. pamatprogrammas finansējumu, struktūrfondus, kā arī Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas / Saprātīga enerģija Eiropai programmas līdzekļus, lai veicinātu pētījumus, popularizētu atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, biodegvielas izmantošanu un attīstītu jaunus enerģijas transportēšanas un glabāšanas veidus, kas ļautu samazināt enerģijas zaudējumus; turklāt pauž atzinību par EURENEW iniciatīvu saistībā ar līgumu atjaunojamās enerģijas jomā;

35. norāda, ka ir jāturpina pētniecības un izstrādes darbi par tādas enerģijas uzglabāšanu, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem, par piemēru ņemot ūdeņraža tehnoloģiju; uzsver, ka šajā nolūkā ir jāvienkāršo administratīvie akti un apstiprināšanas procedūras un jāpārvar pašreizējie šķēršļi;

Apkure un dzesēšana

36. aicina Komisiju nodrošināt, lai visi priekšlikumi atjaunojamo energoresursu pamatdirektīvai ietver pārliecinošus pasākumus, kas veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanu apkures un dzesēšanas iekārtās, ar mērķi līdz 2020. gadam vismaz divkāršot tās īpatsvaru, kas pašlaik Eiropas Savienībā veido aptuveni 10 %; mudina Komisiju nākt klajā ar novatoriskiem risinājumiem, lai panāktu visu vajadzīgo tehnoloģiju augstu izplatības pakāpi tirgū, piemēram, veicināt sistemātiskus pētījumus par atjaunojamiem energorisinājumiem vai siltumtīklu pievadiem jaunām ēkām un atjaunojamām ēkām, kuru virsmas platība pārsniedz robežslieksni, kā arī samazināt administratīvos šķēršļus un sekmēt informatīvās kampaņas;

37. atgādina, ka komunālās apkures un dzesēšanas infrastruktūrai var būt būtiska nozīme, lai pilnībā izmantotu atjaunojamās enerģijas priekšrocības, un atgādina, ka ir jāveicina atjaunojamo energoresursu iesaistīšana komunālajos siltumtīklos, jo biomasu un citus atjaunojamos energoresursus var efektīvi izmantot kopā ar kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanu, kā arī ar izmantot pārpalikuma siltumu apkurei;

38. aicina Komisiju paātrināt paraugprakses noteikumu plašu pieņemšanu visās dalībvalstīs, padarot to obligātu vismaz attiecībā uz būtiski atjaunotām un jaunām ēkām, lai nodrošinātu kaut nelielu daļu no apkurei vajadzīgā siltuma ar atjaunojamiem energoresursiem, kā tas jau notiek arvien lielākā skaitā reģionu un pašvaldību;

39. atgādina, ka 40 % visas ES enerģijas izmanto ēkās un ka pastāv milzīgas iespējas samazināt šo patēriņu, lai ar atjaunojamo enerģiju varētu segt visu enerģijas pieprasījumu šajā nozarē; atzīmē panākumus jaunu ēku energoefektivitātes projektēšanā un videi nekaitīgu ēku būvēšanā, kad saules enerģijas, izolācijas materiālu un atjaunojamo energoresursu izmantošana arhitektūrā ļauj būvēt ēkas ar zemu enerģijas patēriņu, ar pasīvu energobilanci vai pat ar pozitīvu energobilanci, kuras gada laikā saražo vairāk enerģijas nekā patērē; aicina Komisiju līdz 2007. gada beigām izstrādāt īstenošanas programmu, kurā paredzēts Eiropas Savienībā plaši izvērst tādu ēku celtniecību, kurām ir pasīva vai pozitīva energobilance;

40. atzīmē, ka pieejamie statistikas dati par enerģijas patēriņu apkurei un dzesēšanai nav pietiekami uzticami, salīdzināmi un pārredzami, un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotas procedūras, lai pilnveidotu šo nozaru statistiku;

41. uzskata, ka pašreizējie apkures katli pieļauj plašas iespējas pakāpeniskai pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem; aicina Komisiju pirms priekšlikumu iesniegšanas izvērtēt dažādās iespējas, piemēram, biodegvielas maisījumu vai saules siltumenerģiju;

Transports un biodegviela

42. aicina izstrādāt visaptverošu transporta politiku, kas ir ilgtspējīga pēc vides, ekonomikas un sociālajiem rādītājiem un atbilst Kopienas politikas mērķiem vides, klimata un konkurences jomā, kā arī sociālajiem un reģionālajiem mērķiem, kurā ir vieta biodegvielai, ko iegūst izmantojot ilgtspējīgu ražošanu, un paredz izmainīt dzīvesveidu, samazināt satiksmi un veikt struktūrpolitikas, piemēram, pilsētplānošanas un teritoriālplānošanas pasākumus; mudina dalībvalstis noteikt tālejošus mērķus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskā transporta nozarē; aicina nošķirt transporta nozares izaugsmi no ekonomikas izaugsmes, kā arī aicina noteikt skaidrākas saistības attiecībā uz tīrākiem transporta veidiem, pieprasījuma pārvaldību un pakāpenisku pāreju uz augstākiem degvielas efektivitātes standartiem transporta nozarē;

43. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu veicināt biodegvielas un citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta nozarē, nosakot saistošu mērķi — 10 %, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka šī degviela ir ražota ilgtspējīgā veidā; atzīmē, ka ir svarīgi, lai tirgū nonāktu otrās un trešās paaudzes biodegviela, un aicina paātrināt tehnoloģijas attīstību šajā nozarē; uzsver, ka biodegvielas ilgtspējīga izmantošana samazinātu atkarību no naftas un CO₂ emisijas transporta nozarē; tomēr uzskata, ka ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp pārtikas un enerģijas ražošanu;

44.  uzskata, ka nākotnē liela nozīme būs automobiļiem ar ūdeņraža dzinēju un elektroautomobiļiem, bet hibrīdautomobiļi ir pagaidu risinājums pārejā uz elektrotransportu; aicina Komisiju iekļaut elektriskos hibrīdautomobiļus ES stratēģiskajā energotehnoloģijas plānā; aicina dalībvalstis atbalstīt tādu automobiļu iegādi, kuriem ir zems CO₂ emisijas līmenis, izmantojot nodokļu atvieglojumus;

45. aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai sekmētu alternatīvas degvielas izmantošanu, kas palīdzēs samazināt emisijas līmeni transporta nozarē saskaņā ar 2001. gada rīcības plānu par alternatīvas degvielas veidiem, un izpētīt iespējas sekmēt sintētiskas degvielas attīstību, kas palīdzēs dažādot energoapgādi, uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt CO₂ emisiju;

46. uzsver, ka automobiļu ar ekonomiskāku degvielas patēriņu ražošana joprojām ir labākais veids, kā samazināt CO₂ emisijas līmeni un eļļas patēriņu uz vienu transportlīdzekli, un ar bažām aizrāda, ka Kopienas aicinājumā automobiļu nozarei ne tik daudz jāpievēršas pieprasījumam pēc biodegvielas cik pieprasījumam pēc automobiļiem ar ekonomiskāku degvielas patēriņu; tomēr atzinīgi vērtē priekšlikumu pārskatīt degvielas kvalitātes direktīvu, kuras mērķis ir samazināt transportlīdzekļu degvielas ietekmi uz klimata pārmaiņām visā ciklā no degvielas ieguves brīža līdz transportlīdzekļa lietošanai, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, sekmētu bioetanola un benzīna maisījumu izmantošanu un atļautu plašākas maisījumu iespējas, ar nosacījumu, ka tiek stingri kontrolēts šīs degvielas ražošanas ilgtspējīgums;

47. aicina Komisiju izstrādāt saistošu, visaptverošu sertifikācijas shēmu, kas būtu piemērojama gan ES ražotai biodegvielai, gan ievestai biodegvielai, uzskata, ka ir jābūt tādiem sertifikācijas kritērijiem, lai panāktu, ka biodegviela visā dzīves ciklā ievērojami samazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju, salīdzinot ar tradicionālo degvielu, ko tā aizstāj, un ka tās ražošana tieši vai netieši neietekmē bioloģisko daudzveidību un ūdens resursus, nemazina oglekļa krājumus, mainoties zemes lietojumam, nerada sociālās problēmas, piemēram, pārtikas cenu pieaugumu un dzīvesvietas maiņu;

48. aicina Komisiju sadarboties ar PTO un līdzīgām starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu starptautiski atzītus konkrētus ilgtspējas kritērijus un sertifikācijas sistēmu, tādējādi veicinot ilgtspējīgu biodegvielas ražošanu pasaulē un radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem;

49. aicina Padomi un Komisiju panākt, ka ES divpusēji nolīgumi ar trešām valstīm paredz atjaunojamās enerģijas tirdzniecību un ieguldījumus šajā nozarē, ietver noteikumus par starptautiski atzīto sociālo atbilstību un sekmē sertificēšanu, lai nepieļautu atkritumu izgāšanu dabā; norāda, ka atjaunojamo energoresursu jomā ES ir atbildīga arī par to, lai jaunattīstības valstīm būtu iespēja attīstīt klimatam nekaitīgas tehnoloģijas un lai tām atvieglotu piekļuvi Eiropas tirgum; aicina Komisiju radīt novatoriskus mehānismus, kā finansēt atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas un zinātības nodošanu, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

50. atzīst, ka nodokļu atvieglojumi ir svarīgs līdzeklis, kā palīdzēt patērētājiem izvēlēties nevis fosilo degvielu, bet biodegvielu, un mudina dalībvalstis apsvērt nodokļu atvieglojumus, kas padarīs ekonomiski pamatotu izvēli par labu biodegvielai; tomēr uzskata, ka subsīdijas un atbrīvojumu no nodokļiem nevajadzētu piemērot biodegvielai, kas neatbilst ilgtspējības kritērijiem, jo šādi netiek sasniegts biodegvielas jomā nospraustais mērķis;

51. mudina Komisiju nodrošināt, ka fosilā degviela atbilst tādām pašām prasībām, kādas piemēro biodegvielas ražošanai, tostarp sertifikācijas sistēmas, siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazināšana un pilna cikla analīze, neaizmirstot tā aprīkojuma ietekmi uz vidi, kas vajadzīgs ogļūdeņražu ieguvei un transportēšanai, kā arī nelikumīgas izplūdes jūrā un negadījumus jūrā;

52. uzskata, ka ir rūpīgi jāuzrauga biodegvielas ražošanas plašākā ietekme, un šādas uzraudzības rezultāti ir jāizmanto, regulāri pārskatot ES politiku un mērķus;

53. aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt lielākas pūles biomasas pārveidošanai par gāzi, jo biomasa varētu būt izejviela transportlīdzekļos izmantojamās sintētiskās šķidrās degvielas (GTL) ražošanai;

54. pauž nožēlu par to, ka klimata pārmaiņas visātrāk un vissmagāk skars nabadzīgākās jaunattīstības valstis, lai gan tās tikai nedaudz veicinājušas šīs problēmas rašanos; pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā ceturtdaļai pasaules iedzīvotāju nav pieejami moderni energoapgādes pakalpojumi;

55. mudina dalībvalstis apzināt iespējamos atjaunojamos energoresursus dažādos reģionos, ar mērķi pilnīgi izmantot katras valsts iespējas, tādējādi mudinot reģionus izmantot atjaunojamos energoresursus;

56. aicina dalībvalstis, reģionus un vietējās varas iestādes nodrošināt, lai plašai sabiedrībai un sociālekonomiskajiem partneriem būtu pieejama skaidra informācija par elektrības ieguves tehniskajiem aspektiem, izmantojot fotoelementus, kā arī tehniska un praktiska informācija par biodegvielas, biomasas, vēja, ūdens un ģeotermisko enerģiju, energoefektivitāti un par dažādu iestāžu piedāvātiem finanšu stimuliem;

57. norāda, ka meža biomasa, ko izmanto enerģijas vai izejvielu ieguvei, ir jāpatērē atbilstīgi starptautiski atzītiem augsta līmeņa ilgtspējības standartiem; uzsver, ka ar mežu saistītās nozares ieguldījums un saistības ir jāatzīst un jāatbalsta politikā, sekmējot labākus ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos rādītājus;

58. mudina dalībvalstis meklēt un salīdzināt paraugprakses piemērus, kā veicināt biomasas un biodegvielas ražošanu un izmantošanu, izmantojot atklāto koordinācijas metodi;

59. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603.
• [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0604.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0243.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0110.
• [5]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0058.
• [6]  OV C 227 E, 21.9.2006., 599. lpp.
• [7]  OV C 61 E, 10.3.2004., 260. lpp.
• [8]  OV C 65 E, 14.3.2002., 113. lpp.

PASKAIDROJUMS

Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis

ES ir gaidāmas izmaiņas. Tradicionālie energoresursi drīz izbeigsies, un mēs arvien vairāk būsim atkarīgi no importa un klimata pārmaiņām, kas, pēc pētnieku prognozēm, atstās šausminošas sekas gan uz industrializēto valstu, gan jaunattīstības valstu iedzīvotājiem.

Referentes galvenais vēstījums šajā ziņojumā ir pareizas šī jaunā Eiropas pasākuma sistēmas izveides nozīme. Tādējādi atjaunojamos enerģijas avotus nevar nodalīt no citiem mērķiem attiecībā uz iekšējā elektroenerģijas tirgus īstenošanu, 20 % energoefektivitātes potenciāla sasniegšanu un CO₂ emisiju tirdzniecības shēmas pārskatīšanu. Visi šie mērķi ir savstarpēji saistīti, tādēļ galvenie centieni jāvērš uz to, lai nodrošinātu, ka mēs sasniedzam atbilstīgu tiesisko regulējumu un liekam dalībvalstīm īstenot jau pieņemtos tiesību aktus un lēmumus. Mums jānodrošina ilgtermiņa perspektīva, kas mudina investorus iesaistīties šajā milzīgajā pasākumā. Šie priekšnoteikumi ir jāizpilda, lai mēs varētu sasniegt savus politiskos mērķus – drošākas piegādes, samazinātas CO₂ emisijas un jaunu darbavietu izveide ES. Tomēr vienlaikus mums ir jāizstrādā enerģētikas politika, pamatojoties uz solidaritāti ar jaunattīstības valstīm, kurās 1,6 miljardiem cilvēku nav pieejami energoresursi. Enerģētikas nozari vairs nevar uzskatīt tikai par enerģijas piegādātāju, bet tai arī jāpiedalās tādu problēmu risināšanā, kas saistītas ar vidi, klimatu un piegāžu drošību.

Valstu rīcības plāni

Referente atbalsta Komisijas priekšlikumu noteikt valstu rīcības plānos, cik liels atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars ir jāsasniedz katrai dalībvalstij. Tomēr šai pieejai ir nepilnības, kuras ir svarīgi ņemt vērā, izstrādājot un īstenojot individuālos plānus.

1) Kopīga Eiropas enerģētikas politika

Pirmkārt, ir svarīgi uzsvērt, ka valstu mērķi nedrīkst aizēnot primāro mērķi izstrādāt kopīgu Eiropas enerģētikas politiku. Pirmām kārtām ir svarīgi izveidot un paplašināt kopīgo Eiropas tiesisko regulējumu atjaunojamiem enerģijas avotiem un Eiropas mērķu klimata un enerģijas jomā īstenošanai. Tas nozīmē, ka Komisijas priekšlikumā atjaunojamo enerģijas avotu tiesiskajam regulējumam ir jāiekļauj direktīvas par elektroenerģiju no atjaunojamiem enerģijas avotiem pārskatīšana, direktīvas par biodegvielām pārskatīšana un priekšlikums atjaunojamo enerģijas avotu apsildes un dzesēšanas nozarē tiesiskajam regulējumam. Vienlaikus ir jāpiemēro pašreizējās direktīvas elektroenerģijas iekšējā tirgus patiesai īstenošanai; skatīt arī turpmāk.

2) Taisnīga pienākumu sadale

Otrkārt, galvenā problēma ir nodrošināt, ka visas dalībvalstis piedalās augsto 20 % atjaunojamās enerģijas avotu un 20 % energoefektivitātes mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam. Līdz šim tikai dažas ārkārtīgi aktīvas dalībvalstis ir veicinājušas atjaunojamo enerģijas avotu attīstību ES. Tādēļ referente uzskata, ka ir būtiski nodrošināt Komisijai galveno lomu dažādo valstu centienu koordinēšanā, kvalitātes novērtēšanā un uzraudzībā. Papildus tam ir jāizvirza prasība dalībvalstīm regulāri iesniegt ziņojumus, lai Komisija var iejaukties darba gaitā, ja atsevišķa dalībvalsts nepilda savas saistības.

Komisijai ir jāspēj pārbaudīt valstu rīcības plānu pamatotība un jābūt tiesīgai tos noraidīt gadījumos, kad atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanai ir nepietiekami dokumenti attiecībā uz valstu mērķiem un kad nav skaidri dokumentēts, kādiem operatoriem ir jānodrošina šāda attīstība un kur iegūstams vajadzīgo investīciju finansējums.

Referente ierosina sadalīt pienākumus, ņemot vērā atjaunojamo enerģijas avotu objektīvo potenciālu dažādās valstīs. Ja valsts atrodas pie Atlantijas okeāna, tai ir liels vēja enerģijas potenciāls; Dienvideiropas valstīm ir liels saules enerģijas potenciāls; ja valstij ir nozīmīgi ūdens resursi, tai ir liels potenciāls līdzsvarot nepastāvīgus enerģijas avotus; gadījumos, kad nav optimizēta biomasa, pastāv liels biomasas potenciāls. Tādēļ nedrīkst aizbildināties tikai ar to, ka valstij ir daudz atjaunojamās enerģijas avotu un ka tāpēc tā var vieglāk atbrīvoties no pienākumiem, lai gan joprojām pastāv liels atjaunojamo enerģijas avotu potenciāls. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tehnoloģijas tiek piemērotas vietējiem apstākļiem.

Referente pauž bažas par atsevišķu dalībvalstu uzskatu, ka jāpievērš īpaša uzmanība valstīm, kurās ir zems oglekļa enerģijas kopums. Atjaunojamo enerģijas avotu mērķu pieņemšanas pamatojumam ir jābūt atjaunojamo enerģijas avotu, nevis zema oglekļa satura enerģijas avotu veicināšanai plašā nozīmē. Atjaunojamo enerģijas avotu priekšrocības Eiropai ir ne tikai CO₂ emisiju samazināšana, bet tikpat lielā mērā tas, ka šādu enerģiju ES var ražot pati, tādēļ gan samazināt atkarību no energoresursu importa, gan palīdzēt radīt darbavietas un veicināt izaugsmi Eiropā.

Īpašas raizes rada sekas, kādas var būt attiecīgo saistību iespējamai samazināšanai zem 20 % lielākajām dalībvalstīm. Ja tiktu nolemts par labu šādam samazinājumam, piemēram, piecām lielākajām valstīm, tas nozīmētu, ka visnotaļ neproporcionāli liela daļa atjaunojamo enerģijas avotu būtu jānodrošina atlikušajām valstīm, lai sasniegtu kopīgo 20 % mērķi ES, jo šīs valstis veido ne mazāk par 60 % no energoresursu patēriņa.

3) Atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju ieguldījuma aprēķināšanas metodoloģija

Pastāv īpaša problēma attiecībā uz statistisko metodoloģiju, aprēķinot dažādu atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju ieguldījumu. Statistikas biroja izmantotā metode, lai aprēķinātu dažādu atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju ieguldījumu, nozīmē, ka elektroenerģija, kas iegūta no vēja jaudas un saules enerģijas, tiek samazināta attiecībā uz elektroenerģiju, kura iegūta no biomasas, kā to norādījusi Komisija „Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedī”. Tas ir saistīts ar to, ka biomasas ieguldījums tiek aprēķināts, pamatojoties uz biomasas enerģijas saturu, pirms tā tiek pārveidota elektrībā, to sadedzinot elektrostacijā. Attiecīgā pārveides procesa rezultātā notiek ievērojami zudumi apmēram 60 % apmērā, kas netiek atskaitīti, aprēķinot biomasas ieguldījumu. Vēja jauda un saules enerģija tiek aprēķināta, pamatojoties uz saražotās elektrības enerģijas saturu. Tas, ka pārveides zaudējumi netiek ņemti vērā, dod biomasai negodīgu priekšrocību pār vēja un saules enerģiju. Šī neizdevīgā situācija ir īpaša problēma tām valstīm, kurās vēja jauda vai saules enerģija veido īpaši lielu elektrības ražošanas daļu. Šis problemātiskais jautājums ir jārisina saistībā ar Komisiju, kas iesniedz savu priekšlikumu direktīvai par atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Pēdējais punkts attiecībā uz valstu rīcības plāniem ir referentes bažas par to, vai Komisijai un jo īpaši Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātam ir pietiekami daudz darbinieku, lai uzņemtos šo milzīgo īstenošanas un uzraudzības uzdevumu. Pieņemot darbā vajadzīgo personālu, Parlamentam ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka grandiozie mērķi un plāni netiktu pamesti novārtā jomās, kurās nekas nav īstenots.

Iekšējais tirgus

Lai sasniegtu 20 % atjaunojamo enerģijas avotu mērķi, ir būtiski radīt labākus nosacījumus elektrības no atjaunojamiem enerģijas avotiem pieejai pārvades energotīkliem.

Lai to paveiktu, ir vajadzīgs pareizi funkcionējošs iekšējais tirgus ar atjaunojamo enerģijas avotu atvērtu, nediskriminējošu un efektīvu pieeju energotīkliem, kuram vienlaikus jābūt pietiekami attīstītam, lai varētu apstrādāt lielus elektroenerģijas apjomus no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Referente uzskata, ka atbildīgā pārvades sistēmas operatora (PSO) īpašumtiesību nodalīšana no komercdarbībām būs labākā garantija tam, ka netiks pieļauta diskriminācija pret atjaunojamās enerģijas ražotājiem attiecībā uz pieeju energotīkliem.

Atbalsta shēmas

Lai gan referente uzskata, ka atbalsta shēmu saskaņošana Eiropas līmenī ir galīgais uzdevums, pēc viņas domām, tirgus pašreizējā posmā nav gatavs šādam solim. No vienas puses, ir svarīgi vispirms nodrošināt elektroenerģijas iekšējā tirgus īstenošanu un taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus elektroenerģijai no visiem enerģijas avotiem, bet, no otras puses, ir svarīgi ieviest sistēmu, kura nodrošina tehnoloģisku dažādību, lai tehnoloģijas, kuras joprojām ir tikai eksperimentālā stadijā, bet kurām ir ilgtermiņa potenciāls, netiktu priekšlaicīgi izstumtas no tirgus.

Izveidojot atjaunojamo enerģijas avotu iekšējo tirgu, būs arī jāņem vērā atšķirīgā atjaunojamo enerģijas avotu kvalitāte, jo īpaši attiecībā uz atšķirību starp sadedzināšanu un saražoto enerģiju; skatīt iepriekš minēto metodoloģijas jautājumu. Pretējā gadījumā valstīm ar milzīgu biomasas potenciālu, no vienas puses, vai saules vai vēja enerģijas potenciālu, no otras puses, būs ievērojami atšķirīgas tirgus priekšrocības.

Transporta nozare un atjaunojamie enerģijas avoti

Referente piekrīt Komisijas novērtējumam, ka biodegvielas šobrīd sniedz galveno iespēju sākt lietot atjaunojamo enerģiju transporta nozarē. Tomēr vienlaikus referente uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt vajadzību pēc visaptverošas pieejas, kas jāpieņem transporta nozarē, lai pieaugošā koncentrēšanās uz biodegvielām nemazinātu spiedienu uz šo nozari efektīvāku automobiļu izstrādei un politiskiem mērķiem attiecībā uz sabiedriskā transporta paplašināšanu un pāreju no autotransporta uz dzelzceļu un ūdens transportu.

Ir jāizveido sistēma, kas veicina izdevīgākās biodegvielu tehnoloģijas, piemēram, ar sertifikācijas palīdzību. Šādā sistēmā ir jāiekļauj gan CO₂ un enerģijas pārbaude, gan cita veida ietekme uz vidi, piemēram, samazināta bioloģiskā daudzveidība. Tai jānodrošina efektīva motivācija, lai veicinātu tehnoloģijas, kurām ir vislabākās CO₂ un enerģijas pārbaudes. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai sertifikācijas shēmas izstrāde nebūtu tehnisks šķērslis tirdzniecībai ar trešām valstīm. Referente neuzskata, ka biodegvielas veicināšanas mērķis ir izveidot jaunu sistēmu lauksaimniecības atbalstam ES, piemēram, liedzot trešo valstu konkurentiem pieeju ES tirgiem. Mēs nedrīkstam atkārtoti īstenot protekcionisma politiku šauru nozares interešu dēļ. Mums ir rūpīgi jāuzrauga pārtikas cenu izmaiņas un jānodrošina atbilstīga motivācija, lai nodrošinātu, ka biodegvielu ražošana nepaaugstina pārtikas cenas, kas negatīvi ietekmē jaunattīstības valstu iedzīvotājus.

Sociālais aspekts

Referente uzskata, ka ir svarīgi vienmēr ņemt vērā enerģētikas politikas sociālo aspektu, tāpat kā vides aspektu, drošības politikas apsvērumus un ekonomikas perspektīvas. Energoresursiem ir jābūt pieejamiem visiem, tādēļ atjaunojamās enerģijas ieviešana nedrīkst palielināt cenas tādā apmērā, ka individuāliem patērētājiem nebūs iespējams iegādāties siltumenerģiju vai elektroenerģiju. Nevar uzskatīt, ka tirgus var atrisināt šo jautājumu, tādēļ mums ir jābūt gataviem sniegt atbalstu īpaši neaizsargātiem sabiedrības slāņiem, ko īpaši ietekmē pieaugošās energoresursu cenas.

Tomēr tajā pašā laikā referente vēlas uzsvērt, ka pati koncentrēšanās uz atjaunojamiem enerģijas avotiem ES radīs jaunu darbavietu un izaugsmes iespējas arī attālos un nabadzīgos reģionos. Šāda notikumu attīstība var palīdzēt aizstāt daļu darbavietu, kas zaudētas, rūpniecisko plašražošanu pārvietojot ārpus Eiropas.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (7.6.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaipar Eiropas Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi
(2007/0000(INI))

Atzinumu sagatavoja: Vittorio Prodi

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka pieaug mūsu sabiedrības un ekonomikas neaizsargātība klimata pārmaiņu, atkarības no fosilajiem kurināmajiem un pieaugošo enerģijas izmaksu dēļ;

2.   pauž nožēlu, ka reģionālās un vietējās iestādes Eiropas Savienībā joprojām izrāda pārāk mazu ieinteresētību par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un pielietojumu;

3.   turpina uzsvērt iespējamo atjaunojamās enerģijas nozares potenciālu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņojuma samazināšanā, vietējo enerģijas avotu izmantošanā, Lisabonas mērķu sasniegšanā, piegādes drošības garantēšanā un uzlabošanā, vairāk dažādojot enerģijas avotus, kā arī ES mērķu sasniegšanā attiecībā uz izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka fosilā kurināmā cenā nav pienācīgi atspoguļotas ārējas izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmi; uzsver vajadzību veikt pašreizējā ekonomikas modeļa reformu, lai ietvertu negatīvos ārējos faktorus, izlīdzinot dažādu enerģijas avotu konkurences apstākļus un tādējādi uzlabojot atjaunojamo enerģijas avotu konkurētspēju; turklāt aicina Komisiju ierosināt tiesību aktu priekšlikumus, lai atceltu tās subsīdijas, kuras rada pretdabisku stimulu izmantot fosilo kurināmo;

5.   pauž nožēlu, ka ES mērķis – līdz 2010. gadam panākt 12 % atjaunojamo enerģijas avotu ieguldījumu kopējā ES enerģijas struktūrā – visdrīzāk netiks sasniegts; tādēļ uzsver, ka atbilstīgi Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedī noteiktajiem mērķiem ir jāizstrādā detalizēti īstenošanas plāni, kuros noteikti valsts mērķi un saistoši apakšmērķi katrai enerģētikas jomai, kā arī sankcijas, ko piemēro mērķu nesasniegšanas gadījumā;

6.   atzinīgi vērtē 2007. gada marta Eiropadomes lēmumu izvirzīt mērķi līdz 2020. gadam panākt 20 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru; aicina izstrādāt tālejošu energoefektivitātes stratēģiju, kas palīdzētu šo mērķu sasniegšanā, atkārtoti dara zināmu savu nostāju, ka ES jācenšas līdz 2020. gadam sasniegt 25 % atjaunīgās enerģijas īpatsvaru; turklāt uzstāj, ka tiesību akta priekšlikums par ES mērķi ir jāizstrādā, pamatojoties uz EK līguma 175. panta 1. punktu, lai nodrošinātu pilnīgu Padomes un Eiropas Parlamenta iesaistīšanos; vienlaikus uzskata, ka starpposma mērķu noteikšana ir īpaši lietderīga;

7.   mudina Komisiju nodrošināt, ka mērķis par 20 % atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru dalībvalstīm tiesību aktos tiek noteikts par saistošu un konsekventi īstenots, kā arī to, ka dalībvalstīm, kuras nepilda savas saistības, piemēro striktas sankcijas; uzsver vajadzību izstrādāt valstu rīcības plānus, kuros katra dalībvalsts nosaka saistošus mērķus katrai nozarei, pamatojoties uz īpašām meteoroloģiskām, ģeogrāfiskām un ģeoloģiskām iespējām un iepriekšējo veikumu; aicina Komisiju veikt gan sākotnēju, gan starpposma novērtējumu par valstu rīcības plāniem;

8.   pauž bažas par juridiski saistošu mērķu neesamību attiecībā uz atjaunojamās enerģijas veidiem kopumā, it īpaši uz apkures un dzesēšanas nozari, kā arī par salīdzinoši vāju tiesisko regulējumu attiecībā uz atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu transporta nozarē ES līmenī;

9.   atkārtoti izsaka aicinājumu pieņemt direktīvu, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu apkures un dzesēšanas jomā, jo īsā laika posmā par salīdzinoši zemām izmaksām šajā jomā var izmantot lielu potenciālu;

10. pauž nožēlu, ka Padome un Komisija pašreiz neizstrādā šāda veida direktīvu, un saistībā ar vispārēju likumdošanu par atjaunojamiem enerģijas avotiem par otršķirīgu risinājumu aicina noteikt saistošu minimālo mērķi apkures un dzesēšanas jomā;

11. uzsver, ka, lai sasniegtu ES 2°C mērķi klimata jomā, pāreja uz plašāku atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu jāpapildina ar ievērojamiem energoefektivitātes uzlabojumiem, stratēģijām, kuru mērķis ir nodrošināt tīrāku fosilo kurināmo, kā arī izmaiņām dzīvesveidā, patēriņa un ražošanas ieradumos, lai pēc iespējas labāk izmantotu un ietaupītu enerģiju; aicina atcelt valsts subsīdijas tādiem enerģijas ražošanas veidiem, kas nav ilgtspējīgi vides jomā, un ES mērogā strauji ieviest vides un enerģijas nodokļus; jo īpaši aicina dalībvalstīm apmainīties ar labāko enerģijas taupīšanas praksi un maksimāli izmantot struktūrfondus enerģijas taupīšanas pasākumiem jaunajās dalībvalstīs, kurās ir vislielākais potenciāls;

12. uzsver vajadzību visupirms izveidot nelielas, decentralizētas piegādes struktūras, lai sasniegtu mērķi ievērojami palielināt no vietējiem avotiem iegūtas tīrās enerģijas īpatsvaru, un norāda uz tām iespējām, ko šajā jomā piedāvā termoelektrostaciju un ģeotermālā enerģija;

13. norāda uz biomasas izmantošanas iespējām, sevišķi elektroenerģijas, apkures un dzesēšanas jomās, lai atdzīvinātu ekonomiku īpaši lauku reģionos, kā ar to, cik būtiski ir saglabāt biomasas ilgtspējīgu ražošanu un neietekmēt vietējo pārtikas ražošanas nozari, lai palīdzētu tagadējiem lauksaimniekiem nākotnē kļūt par enerģijas ražotājiem;

14. atzīst, ka ir jāattīsta rentablas iespējas plašākai biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā;

15. uzsver, ka atjaunojamas enerģijas ražošanas paplašināšana, kas vajadzīga atjaunojamo enerģijas avotu stratēģijas mērķu sasniegšanā, jāīsteno, vienlaicīgi ar siltumnīcefekta gāzu emisijām rūpīgāk apsverot arī daudzpusīgākas ekoloģijas problēmas (meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību, augsnes noplicināšanas novēršanu utt.);

16. uzsver, ka biodegvielas nedrīkst izmantot motorizētajos transportlīdzekļos, ja pastāv risks, ka rezultātā palielināsies pārtikas cenas pasaules mērogā vai tropisko mežu izciršanas vai kūdras purvu iznīcināšanas dēļ palielināsies siltumnīcefekta gāzu izplūde;

17. atgādina, ka attiecībā uz biodegvielu ir jāmēģina atrast labs līdzsvars starp pārtikas un enerģijas ražošanu; uzstāj, ka pirms obligāto mērķu noteikšanas ir jāveic obligāta analīze par ciklu no degvielas ieguves līdz transportlīdzekļa kustības uzsākšanai (well-to-wheel) un jāievieš ekoloģiskās un sociālās ilgtspējības kritēriji;

18. atzīst, ka vietējo enerģētisko kultūru piegāde ir ierobežota; tādēļ uzsver, ka nepārprotami ir jāievieš šo biodegvielu obligāta ekoloģiskā un sociālā sertifikācija un jādrošina, lai būtu skaidri redzama šīs degvielas ietekme uz klimata izmaiņām un pilna aprites cikla energoefektivitāte;

19. uzsver, ka biodegvielas ražošanas pamatā jābūt ekonomiskai un ekoloģiskai ilgtspējībai visā ražošanas aprites ciklā; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai izveidotu vispārēju biodegvielas marķēšanas sistēmu; uzskata, ka ir svarīgi veicināt trešās paaudzes biodegvielas tehnoloģiju;

20. aicina Komisiju izstrādāt jaunus kritērijus to augu eļļu importam, kuras izmanto biodegvielas ražošanā, un aicināt ieviest pasaules mēroga ilgtspējības standartus biodegvielas ražošanai un izmantošanai, lai nodrošinātu labu līdzsvaru starp pārtikas un enerģijas ražošanu, kā arī nodrošināt aizsardzību gan bioloģiskajai dažādībai, gan reģioniem, kuros ir augsts oglekļa piesaistīšanas līmenis;

21. norāda, ka meža biomasa, ko izmanto enerģijas vai izejvielu ieguvē, ir jāapsaimnieko atbilstīgi starptautiski atzītiem augsta līmeņa ilgtspējības standartiem; uzsver, ka ar mežu saistītās nozares ieguldījumi un saistības ir jāatzīst un jāatbalsta politikā, kura sekmē labākus ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos raksturlielumus;

22. mudina dalībvalstis tiekties uz labāku praksi un salīdzināt to attiecībā uz biomasas un biodegvielas ražošanas un izmantošanas veicināšanu, izmantojot atklāto koordinācijas metodi;

23. uzsver, ka jāveic ievērojami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, lai paplašinātu ES novatoriskās spējas atjaunojamās enerģijas jomā, ņemot vērā pašreizējās tehnoloģiju platformas;

24. norāda, ka ir jāpārvar pašreizējie šķēršļi tirgū, lai labāk risinātu atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus, lai radītu labvēlīgu tirgus vidi atjaunojamai enerģijai, ar kuru saistībā jāatceļ pretdabiskas subsīdijas un aktīvi jāizmanto valsts iepirkums Eiropas Savienībā, lai palīdzētu samazināt gan energoefektīvu, gan atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmaksas, un vienlaikus nodrošinot atjaunojamiem enerģijas avotiem taisnīgu un prioritāru piekļuvi elektrotīklā; šajā saistībā uzsver, ka aktīvi jāveicina decentralizēta atjaunojamās enerģijas ražošana un izmantošana; nepieļaujot kompromisus vides, veselības un ilgtspējības apsvērumos;

25. norāda, ka no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas elektroenerģijas veicināšanas sistēmas Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgas, kas gan kropļo konkurenci, gan nav efektīvs risinājums; atkārtoti aicina ilgtermiņā visā Eiropā izveidot saskaņotu stimulu sistēmu, kura atbilst šādiem kritērijiem:

(a)  palīdz sasniegt pašreizējos mērķus un vērienīgākus turpmākos mērķus;

(b)  ir saskaņā ar elektroenerģijas nozares iekšējā tirgus principiem;

(c)  veido daļu no sistemātiskas pieejas atjaunojamo enerģiju attīstībā, ņemot vērā katra atjaunojamās enerģijas veida īpašās iezīmes, kā arī dažādās tehnoloģijas un ģeogrāfiskās atšķirības;

(d)  efektīvi veicina atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, kurai vienlaikus jābūt vienkāršai un iespējami efektīvākai, jo īpaši attiecībā uz izmaksām;

(e)  ietver visu enerģijas avotu ārējās izmaksas;

(f)   nodrošina pietiekami ilgs pārejas periods valsts stimulu sistēmās, lai neietekmētu investoru pārliecību,

uzskata, ka pielietojot šos kritērijus, vienoti Kopienas noteikumi par valsts garantētajām sistēmām ilgtermiņā var būt saprātīgi, bet jāņem vērā arī kvotas un atklāta konkursa sistēmas, ar nosacījumu, ka var novērst šādu modeļu esošos trūkumus, kas novērojami dažās dalībvalstīs;

26. norāda, ka jāveic turpmāka izpēte un jānodrošina attīstība attiecībā uz tādas enerģijas uzglabāšanu, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem, par piemēru ņemot ūdeņraža tehnoloģiju; uzsver, ka šajā nolūkā ir jāvienkāršo administratīvie akti un apstiprināšanas procedūras un jāpārvar pašreizējie šķēršļi;

27. norāda, ka dažas atjaunojamās enerģijas ražošanas metodes ir pretrunā gan ar attīstības, gan vides mērķiem; jo īpaši uzsver, ka biodegvielas ražošana nedrīkst notikt uz pārtikas nodrošinātības rēķina vai būt par iemeslu tropu lietus mežu iznīcināšanai; turklāt uzsver, ka biodegvielas ražošanai un izmantošanai jānoved pie ievērojama CO₂ samazinājuma, lai ES mērķis biodegvielu jomā būtu atbilstīgs kritērijiem;

28. norāda, ka uzliesmojošie atkritumu sastāvā parasti ir 60 % atjaunojamo enerģijas avotu; tādēļ aicina veikt šādu atkritumu gazificēšanu un ekoloģiski ilgtspējīgu tās enerģijas reģenerāciju, kas rodas gāzes sadedzināšanas rezultātā;

29. norāda, ka atjaunojamo enerģijas avotu priekšrocības var palielināt, ja tos izmanto saistībā ar termoelektrostaciju;

30. prasa dalībvalstīm un Komisijai stiprināt sadarbību ar reģionālajām un vietējām iestādēm, lai veicinātu atjaunojamos enerģijas avotus un palielinātu šādiem mērķiem piešķirto resursu izmantošanas efektivitāti, taču atzīst, ka tās pamatā jābūt maksimālai subsidiaritātei, un uzskata, ka, veicot pasākumus, jāņem vērā atbilstīgi ģeogrāfiskie, klimatiski un ekonomiskie nosacījumi;

31. uzskata, ka šobrīd ir pāragri saskaņot atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmas ES līmenī; tomēr aicina enerģijas cenā sistemātiski ietvert ārējās izmaksas, lai nodrošinātu atjaunojamo enerģijas avotu ekonomisko izdevīgumu;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt daudz lielākus centienus biomasas pārveidošanai par gāzi, jo biomasa varētu būt transportlīdzekļos izmantojamo sintētisko šķidro degvielu (GTL) ražošanas izejviela;

33. pauž bažas, ka līdz 2010. gadam visas dalībvalstis varētu nesasniegt ES noteiktos mērķus attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu plašāku izmantošanu, un uzskata, ka Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedī jāietver mehānisms ikgadējai sasniegto mērķu novērtēšanai;

34. aicina atomenerģijas ražotājus paplašināt savus pienākumus, lai ietvertu tajā atjaunojamos enerģijas veidus;

35. norāda, ka ģeotermālai enerģijai, kā arī viļņu enerģijai, ir ievērojams potenciāls Eiropas enerģijas piegādes dažādošanā un tas ir aktīvi jāizmanto;

36. uzsver, ka atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju iespējas ir ļoti pozitīvas daudzās jaunattīstības valstīs; aicina ES palīdzēt atbalstīt atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrādi jaunattīstības valstīs un atvieglot piekļuvi Eiropas tirgiem, tostarp atceļot ievedmuitas nodokļus.

PROCEDŪRA

Title	Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis
Procedūras numurs	2007/2090(INI)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu iesniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 26.4.2007
Ciešāka sadarbība — plenārsēdē paziņotais laiks
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Vittorio Prodi 27.3.2007
Atzinumu iepriekš sagatavoja
Izskatīšana komitejā	7.5.2007
Pieņemšanas datums	5.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	56 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Liam Aylward, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Alexandru-Ioan Morţun, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Antonyia Parvanova, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Iles Braghetto, Kathalijne Maria Buitenweg, Milan Gaľa, Genowefa Grabowska, Erna Hennicot-Schoepges, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Miroslav Mikolášik, Claude Turmes
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Christopher Heaton-Harris, Syed Kamall
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (14.6.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi
(2007/2090(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marian Harkin

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē 9. marta Eiropadomes sanāksmes secinājumus un jo īpaši lēmumu, ka līdz brīdim, kad izdosies panākt globālu un visaptverošu vienošanos par laiku pēc 2012. gada, ES cieši un neatkarīgi apņemas līdz 2020. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu samazinājumu vismaz par 20 %, salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī vērienīgus energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas un biodegvielas izmantošanas skaitliskos mērķus;

2.   tāpat atzinīgi vērtē, ka „Jaunajā enerģētikas politikā Eiropai” pilnībā ņemta vērā dalībvalstu izvēle attiecībā uz dažādiem enerģijas veidiem un to suverenitāte primāro enerģijas avotu jomā, taču vienlaikus šī politika apliecina arī dalībvalstu solidaritāti, nodrošinot integrētu pieeju gan attiecībā uz klimata pārmaiņām, gan attiecībā uz vides ilgtspējības nodrošināšanu; uzsver, ka, enerģijas politikā izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, ir iespējams veidot decentralizētu enerģijas politiku, īstenojot reģionālās iespējas un vajadzības; aicina kompetentās iestādes meklēt līdzekļus šo mērķu sasniegšanai; aicina dalībvalstis apsvērt visas iespējamās atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas;

3.   pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pietiekami augstu novērtējusi saistību starp atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanu un tās ietekmi uz darba tirgus struktūru, izglītību un profesionālo apmācību, kā arī uz darba attiecību attīstību;

4.   mudina dalībvalstis apzināt atjaunojamās enerģijas avotus dažādos reģionos ar mērķi pilnīgi izmantot katras valsts iespējas, tādējādi mudinot reģionos izmantot atjaunojamos enerģijas avotus;

5.   veicot enerģētikas rīcības plāna ikgadējo izvērtējumu, prasa, lai Eiropas Parlamentu ik gadu informē par progresu un rezultātiem, kādi gūti, īstenojot ES enerģētikas un klimata pārmaiņu politiku, vēl pirms Eiropadome veic ikgadējo pārbaudi; aicina dalībvalstis arī izstrādāt klimata stratēģiju vai enerģētikas stratēģiju atbilstoši reģionālajām īpatnībām, par mērķi nosakot atjaunojamās enerģijas daļas un energoefektivitātes palielināšanu;

6.   aicina Komisiju, ja vien tas ir tehniski iespējams, enerģiju ražojot no biomasas, par obligātu noteikt koģenerāciju, kā arī pētīt malkas apkures krāšņu projektu ietekmi uz vietējās kokrūpniecības nozares attīstību un ilgtspējību, jo šai nozarei ir liela nozīme reģionālās attīstības veicināšanā un lauku ekonomikas dinamisma palielināšanā;

7.   mudina Komisiju, lai tā cik iespējams ātri ierosina direktīvu par atjaunojamo enerģiju, paredzot instrumentus tās atbalstam, tehnoloģiju nodošanai un labākās prakses izplatīšanai saistībā ar šā potenciāla izmantošanu; aicina ES par vidēju mērķi noteikt 25 % atjaunojamās enerģijas līdz 2020. gadam un skaidrus un saistošus mērķus elektrības, transporta, apsildes un dzesēšanas jomā, kā arī precizēt reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu lomu, tiesības un atbildību šīs politikas īstenošanā saskaņā ar subsidiaritātes principu;

8.   mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt direktīvas priekšlikumu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu apsildei un dzesēšanai, paredzot instrumentus atbalstam, tehnoloģiju nodošanai un labākās prakses izplatīšanai saistībā ar šā potenciāla izmantošanu, kurš Eiropā līdz šim nav pietiekami novērtēts;

9.   aicina Komisiju mobilizēt visas atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā iesaistītās vietējās puses — vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes, lauksaimniekus un mežsargus, uzņēmējus un plānotājus, universitātes, pētniekus un privātpersonas — un veicināt publiskā un privātā sektora partnerību veidošanos, kā arī uzlabot saražotās atjaunojamās enerģijas piegādes tīklus un tirdzniecību;

10. aicina Padomi un Komisiju papildus tiesību aktu grozīšanai un tehnoloģiskiem uzlabojumiem īpašu uzmanību pievērst tādu apstākļu izveidošanai, kas nodrošina veiksmi, proti, aktīvai vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu un pārējo sabiedrības locekļu iesaistei;

11. aicina tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, iespējami ātri ieviest ēku energoefektivitātes direktīvu (2002/91/EK) un paātrināt valstu energoefektivitātes plānu sagatavošanu, sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem;

12. aicina reģionus un vietējās varas iestādes veicināt mērķu veiksmīgu sasniegšanu savā teritorijā, un aicina ņemt vērā šos mērķus reģionālās plānošanas un zemes izmantošanas politikā, jo īpaši risinot pilsētu paplašināšanās un transporta problēmas, sistemātiski rūpēties par to, lai jaunās būves un ēkas, ka arī pastāvošās būves, kam ir veikta enerģijas sistēmas atjaunošana, būtu neitrālas attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju, kā arī vienkāršot un paātrināt administratīvās procedūras, kas nepieciešamas atjaunojamo enerģijas avotu attīstībai;

13. aicina dalībvalstis, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes rādīt priekšzīmi Eiropas pilsoņiem, ēkās izmantojot tehnoloģijas, kas ir balstītas uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, atbalstot biodegvielu izmantošanu autotransporta vajadzībām un taupot enerģiju, iepērkot energoefektīvas iekārtas;

14. aicina pilnībā ievērot subsidiaritātes principu un aicina vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes izstrādāt vietēja mēroga enerģijas plānu, kurā paredzēta enerģijas taupīšana, energoefektivitātes palielināšana un risinājums, kā paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu;

15. aicina dalībvalstis, reģionus un vietējās pārvaldes iestādes ar kampaņu un ekonomisku stimulu palīdzību veicināt sabiedrības attieksmes un patēriņa ieradumu maiņu enerģijas taupīšanas jomā un atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanā;

16. aicina dalībvalstis, reģionus un vietējās varas iestādes nodrošināt, lai sabiedrībai un sociālekonomiskajiem darbiniekiem būtu pieejama skaidra informācija par tehnoloģiskajiem aspektiem elektrības ieguvē ar saules fotoelementiem, kā arī tehniska un praktiska informācija par biodegvielu, biomasu, vēja, ūdens un ģeotermālo enerģiju, energoefektivitāti un par dažādu iestāžu piedāvātiem finanšu stimuliem;

17. aicina dalībvalstis mudināt pārvaldes iestādes paredzēt finanšu stimulus, veicināt apmācību, inovācijas un pētniecību un attīstību atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī paplašināt uzņēmumu inovāciju iespējas;

18. aicina saistībā ar teritoriālo kohēziju finansēt reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārrobežu un starpreģionu sadarbību, lai izplatītu labāko praksi un veicinātu integrētu pieeju enerģētikas politikai;

19. aicina dalībvalstis un Komisiju teritoriālās sadarbības ietvaros veicināt uz patērētājiem un galalietotājiem vērstu alternatīvo un atjaunojamo enerģijas avotu reģionālo tīklu attīstību;

20. aicina Komisiju sniegt reģionālās un vietējās attīstības piemērus, kuru pamatā ir atjaunojamo enerģijas avotu attīstība un enerģijas taupīšana, kā arī iesaistīties labākās prakses apmaiņā un informācijas apmaiņā starp Eiropas reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm;

21. uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt Eiropas stratēģiju, lai pārietu no transporta sistēmas, kas balstīta uz naftas produktiem, uz tādu transporta sistēmu, kuras pamatā ir alternatīvās un atjaunojamās degvielas, piemēram, ūdeņraža degviela un biodegviela, kā arī plānot Eiropas maģistrāļu sistēmu, lai piegādātu atjaunojamos un alternatīvos enerģijas avotus; turklāt uzskata, ka ir jādara viss nepieciešamais, lai attālāki un mazāk attīstīti reģioni tiktu pieslēgti šādam Eiropas tīklam;

22. mudina reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas izmantot Septītajā pamatprogrammā pieejamo finansējumu, Struktūrfondus, kā arī Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas / Saprātīga enerģija Eiropai programmas līdzekļus, lai veicinātu pētniecību, popularizētu atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, biodegvielas izmantošanu un attīstītu jaunus enerģijas transportēšanas un glabāšanas veidus, kas ļautu samazināt enerģijas zaudējumus; pauž atzinību par EURENEW iniciatīvu saistībā ar līgumu atjaunojamās enerģijas jomā;

23. uzsver, ka degvielas ražošanai no augiem bieži ir nepieciešams liels enerģijas daudzums un oglekļa bilance ir negatīva, tostarp augu degvielas pozitīvo ietekmi uz klimatu neitralizē arī tropu mežu izciršana ar mērķi atvieglot degvielas ražošanai paredzēto augu audzēšanu; tāpēc neatlaidīgi mudina ES pievērsties energoefektivitātes palielināšanas un fosilā kurināmā patēriņa samazināšanas pasākumiem;

24. aicina dalībvalstis, kuras ir daudz ieguldījušas vecajos enerģijas avotos, nodrošināt nepieciešamo valsts un privāto investīciju ieguldījumus atjaunojamos enerģijas avotos gan pētniecības jomā, gan aprīkojumā;

25. uzskata, ka klimata pārmaiņu radītās problēmas ir jāvērtē kā trīskārša iespēja veikt investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai sekmētu vides ilgtspējību un palielinātu uzņēmumu konkurētspēju, kā horizontālu mērķi izmantojot atjaunojamo enerģijas avotu attīstību un energoefektivitāti, kā iespēja pabeigt gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi, lai nodrošinātu prioritāru piekļuvi atjaunojamo enerģiju tīklam un lai izveidotu drošāku tīklu ar labākiem pieslēgumiem, kā arī kā iespēja atbalstīt līdzekļus reģionālas nodarbinātības attīstīšanai, ko neskar uzņēmējdarbības pārvietošana (ēku izolācija, atjaunojamie resursi u.c.);

26. uzsver, ka piegādes drošumu var panākt, nostiprinot reģionālo sadarbību gan dalībvalstīs, gan starp tām, dažādojot izmantojamās enerģijas veidus, lai izvairītos no pārmērīgas atkarības saistībā ar kādu enerģijas veidu, kā arī dažādojot piegādātājus;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis
Procedūras Nr.	2007/2090(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 26.4.2007
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Marian Harkin 12.4.2007
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	2.5.2007
Pieņemšanas datums	7.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	45 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Bernadette Bourzai, Wolfgang Bulfon, Antonio De Blasio, Vasile Dîncu, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Zita Gurmai, Gábor Harangozó, Filiz Husmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Maria Petre, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Dimitar Stoyanov, Kyriacos Triantaphyllides, Vladimír Železný
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Březina, Den Dover, Mojca Drčar Murko, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ljudmila Novak, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Toomas Savi, Gheorghe Vergil Şerbu, László Surján
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (5.6.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi
(2007/2090(INI))

Atzinumu sagatavoja: Sajjad Karim

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      uzsver, ka līdz 2030. gadam atjaunojamā enerģija varētu nodrošināt 35 % no pasaules enerģijas vajadzībām; aicina Padomi un Komisiju veicināt tās plašu izmantošanu visās nozarēs un globālā līmenī, kā arī pieņemt tālejošu energoefektivitātes politiku;

2.      aicina Komisiju Dohas Attīstības sarunu kārtā censties panākt vienošanos par 0 % tarifu videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, it īpaši atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, jo tām jādod priekšroka salīdzinājumā ar enerģiju, ko iegūst no fosilā kurināmā; aicina Komisiju veicināt PTO konsensa meklējumus par šādu preču un pakalpojumu definīciju, turklāt iesaka pirmām kārtām pievērst uzmanību īpašajai saiknei ar klimata pārmaiņām; uzsver, ka tarifu atcelšana samazinātu ar elektrotīklu saistīto tehnoloģisko risinājumu izmaksas un palielinātu iespējas šādas tehnoloģijas izmantot elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, kā arī radītu līdzvērtīgus konkurences noteikumus attiecībā uz atbalsta finansētām precēm un precēm, kuras importētas, izmantojot parastus tirgus darījumus; vienlaikus aicina Komisiju izpētīt ar PTO saderīgus mehānismus un klimatam labvēlīgu tirdzniecības politiku, lai risinātu jautājumu par trešām valstīm, kurām Kioto protokols nav saistošs;

3.      pauž nožēlu par to, ka tradicionālie energoavoti pasaulē turpina saņemt subsīdijās aptuveni USD 250–300 miljardus gadā, kā rezultātā tirgus ir ievērojami izkropļots; uzsver nepieciešamību pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgas enerģijas ieguves tehnoloģiju subsidēšanu, vienlaikus paredzot stimulus videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībai un novirzīt līdzekļus uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

4.      aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka ES divpusējos nolīgumos, it īpaši jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumos ar jaunajiem tirgiem, uzmanība tiek pievērsta atjaunojamo preču un pakalpojumu tirdzniecībai un ieguldījumiem šajā jomā, kā arī ietvertu noteikumus vides dempinga nepieļaušanai; iesaka starp pusēm izveidot ilgtspējīgas attīstības forumus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, lai stimulētu apmaiņu ar labu uzņēmējdarbības praksi, veicinātu tehnoloģiju pārnesi un atvieglotu sadarbību izpētes un attīstības jomā; atbalsta Komisijas priekšlikumu par Āfrikas un Eiropas partnerību enerģētikas jomā; atbalsta arī kopuzņēmumus ar Ķīnu un Indiju, it īpaši saistībā ar tirdzniecību un tehnoloģiju pārnesi attiecībā uz vēja un saules enerģijas tehnoloģijām; aicina Komisiju nodrošināt, lai enerģija un it īpaši jautājumi par atjaunojamo enerģiju un efektivitāti un to saistību ar energoapgādes drošību kļūtu par neatņemamu daļu visās ES ārējās attiecībās, jo sevišķi pievēršot uzmanību Eiropas kaimiņattiecību politikai;

5.      aicina Komisiju attiecībā uz PTO nolīgumiem paust viedokli, ka jāizmanto „ilgtspējības ietekmes novērtējuma” metode, lai tādējādi ilgtermiņā novērtētu, cik pienācīgi vides preču klasifikācija atjaunojamās enerģijas avotu jomā tiek ņemta vērā divpusējos un daudzpusējos nolīgumos;

6.      uzsver, ka atjaunojamās enerģijas globālais tirgus strauji palielinās, 2006. gadā sasniedzot USD 38 miljardu apgrozījumu, kas par 26 % pārsniedza iepriekšējā gada līmeni; uzsver, ka Eiropai, ņemot vērā, ka tā ir viena no attīstītākajām uz zināšanām balstītajām ekonomikām pasaulē, viegli jāpanāk salīdzinoša priekšrocība atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un pakalpojumu eksportam; atzinīgi vērtē lēmumu par ES mēroga mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju; tomēr aicina izvirzīt ES mērogā tālejošus un obligātus mērķus dažādās nozarēs attiecībā uz elektrību, apkuri, dzesēšanu un biodegvielām;

7.      aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka ES un trešo valstu divpusējie nolīgumi tiek novērtēti arī attiecībā uz ekoloģijas un sociālās saderības aspektiem;

8.      uzsver enerģijas patēriņa pieauguma ierobežošanas nozīmi, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un piegādes drošību; aicina Komisiju piemērot stingrus efektivitātes standartus visiem enerģiju patērējošiem ražojumiem;

9.      norāda, ka atjaunojamās enerģijas avotu jomā Eiropas Savienība ir atbildīga arī par to, lai jaunattīstības valstīm būtu iespēja attīstīt klimatam nekaitīgas tehnoloģijas; aicina Komisiju nodrošināt stimulus, izmantojot piemērotu finansiālo atbalstu un zinātības nodošanu;

10.    uzsver, ka turpmākos 10–15 gadus Savienībai būs iespēja ar ieguldījumiem veicināt globālu pārorientēšanos uz atjaunojamas enerģijas avotiem un videi draudzīgām tehnoloģijām; aicina Komisiju veicināt valsts un privāto partnerību atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā un atjaunojamo enerģiju un ūdeņraža integrācijā, lai uzlabotu energoapgādes drošību un mazinātu atkarību no energoresursu importa; uzsver nepieciešamību izveidot stabilu ieguldījumu vidi atjaunojamās enerģijas projektiem un veicināt godīgu konkurenci elektroenerģijas tirgū, it īpaši jaunattīstības valstīs, kur no šādām tehnoloģijām būs vislielākais ieguvums; aicina Komisiju sadarboties ar trešām valstīm, lai izstrādātu novatoriskus mehānismus mazu projektu finansēšanai, tostarp it īpaši jaunattīstības valstīs;

11.    pauž nožēlu par to, ka klimata pārmaiņas visātrāk un smagāk skars visnabadzīgākās jaunattīstības valstis, lai gan tās ir maz veicinājušas šīs problēmas rašanos; pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā ceturtdaļai pasaules iedzīvotāju nav pieejami moderni energoapgādes pakalpojumi; uzsver, ka Tūkstošgades attīstības mērķi līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuri dienā iztērē mazāk nekā USD 1, nevarēs sasniegt, nenodrošinot piekļuvi energoapgādes pakalpojumiem par pieņemamām cenām; uzsver, ka, lai jaunattīstības valstis varētu sākt ilgtspējīgas attīstības ceļu, pašlaik īpaši svarīgi ir ievērot spēkā esošās saistības līdz 2010. gadam divkāršot atbalstu jaunattīstības valstīm; iesaka donoriem un daudzpusējas attīstības institūcijām, palīdzot jaunattīstības valstīm, ieviest un atbalstīt atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju piemērošanu;

12.    uzsver vajadzību joprojām veicināt pirmās un otrās paaudzes biodegvielu ražošanu un izmantošanu kā alternatīvus enerģijas avotus; uzsver ļoti svarīgo lomu, kāda pirmās paaudzes biodegvielu kultūru attīstīšanai ir to Eiropas lauksaimnieku nākotnē, kurus ietekmējusi KLP un cukura tirgus kopīgās organizācijas reforma; uzsver, ka ražošana nedrīkst negatīvi ietekmēt pārtikas ražošanu vai novest pie mežu izciršanas; pieprasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspēju visā ražošanas ciklā; aicina Komisiju rīkoties pēc PTO prasībām atbilstošas ilgtspējīgas sertificēšanas sistēmas attiecībā uz visām biodegvielām;

13.    aicina Komisiju garantēt godīgu starptautisko tirdzniecību ar biodīzeli PTO ietvaros un veikt pasākumus pret Eiropas tirgus izkropļojumiem, ko izraisa ļoti subsidēta biodīzeļa ievešana no trešām valstīm;

14.    uzsver, ka mežu izciršana, it īpaši palmu eļļas un sojas pupu gadījumā, var izraisīt Borneo un Amazones reģiona atlikušo tropisko mežu iznīcināšanu; uzsver, ka valstīm jāuzņemas iniciatīva pastiprinātas un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas politikas īstenošanā, un aicina Komisiju šajā sakarā sniegt finansiālu un tehnisku palīdzību; uzsver, ka starptautiskās sabiedrības atbalstam jāņem vērā zemes alternatīva izmantojuma iespējamās izmaksas, administrācijas un aizsardzības nodrošināšanas izmaksas un uzdevumi saistībā ar tradicionālo interešu politiskajām pārmaiņām; uzsver, ka, lai izvairītos no bezdarba laukos un migrācijas no laukiem uz pilsētām, ir būtiski īstenot papildu programmas, kas palīdzētu noskaidrot jaunus ienākumu avotus;

15.    uzsver vajadzību minimizēt problēmas saistībā ar atjaunojamās enerģijas produktu sastāvdaļu iznīcināšanu to ekspluatācijas laika beigās; norāda, ka tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz svina-skābes saules bateriju iznīcināšanu, ņemot vērā svina toksiskumu un noturību vidē; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek ieviesti mehānismi šo sastāvdaļu drošai savākšanai un pārstrādei.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis
Procedūras Nr.	2007/2090(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 26.4.2007
Ciešāka sadarbība — datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Sajjad Karim 27.2.2007
Aizstātais atzinuma sagatavotājs
Izskatīšana komitejā	11.4.2007		8.5.8007
Pieņemšanas datums	4.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	12 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Carlos Carnero González, Daniel Caspary, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Eduard Raul Hellvig, Jacky Henin, Sajjad Karim, Erika Mann, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Tokia Saïfi, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (5.6.2007.)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaipar Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi
(2007/2090(INI))

Atzinumu sagatavoja: Willem Schuth

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   pret klimata maiņu vērstās ES stratēģijas ietvaros atbalsta atjaunojamo enerģijas avotu plašāku izmantošanu; aicina nepieļaut, ka enerģijas ražošana no biomasas notiek, kaitējot pārtikas un nepārtikas ražošanas jaudai; uzsver tirgus mehānismu nozīmi, lai panāktu, ka biomasas enerģijas avoti kļūst konkurētspējīgi un ilgtspējīgi;

2.   uzskata, ka ilgtspējīga biomasas ražošana, kā arī augstāka energoefektivitāte, energotaupības potenciāla vispusīga izmantošana un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana var uzlabot apgādes drošumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, tādējādi palīdzot panākt mērķus cīņā pret klimata maiņu;

3.   uzsver, ka, ražojot un ievedot biodegvielu, vienlaikus jāievēro divi nosacījumi — nedrīkst palielināt ES energoatkarību, un biodegvielai jābūt ekoloģiski līdzsvarotai;

4.   uzskata, ka decentralizēta enerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos avotus, piedāvā alternatīvus apsildes, elektroenerģijas ražošanas un transporta veidus un šādi palīdz kāpināt ienākumus lauku apvidos, kā arī labvēlīgi ietekmē zemes izmantošanu un nodarbinātību lauksaimniecībā;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis informēt cilvēkus Eiropā par iespējām, ko piedāvā atjaunojamā enerģija, un par lauksaimnieku ieguldījumu šādu iespēju izmantošanā;

6.   mudina Komisiju un dalībvalstis iespējami ātri pārveidot vispārējo saistošo 20 % mērķi par konkrētiem un saistošiem valstu mērķiem;

7.   mudina dalībvalstis īstenot pasākumus, kas ļauj būtiski palielināt tādas no atjaunojamiem avotiem ražotas enerģijas īpatsvaru, ko izmanto elektrības ražošanai un apsildei/dzesēšanai, kā arī ievērojami palielināt biodegvielas izmantošanu visās dalībvalstīs;

8.   atbalsta atjaunojamo enerģijas avotu attīstību, plašāku ieviešanu un izmantošanu, šādi sekmējot ES energodrošību;

9.   aicina Komisiju ļaut dalībvalstīm pašām izvēlēties konkrētu atbalsta mehānismu atjaunojamiem enerģijas resursiem, ievērojot paraugpraksi; uzsver reģionālas un decentralizētas pieejas pārākumu, kam ir būtiska nozīme lauku apvidu ekonomikas attīstībā;

10. mudina dalībvalstis lietderīgāk izmantot atjaunojamos enerģijas avotus (biomasu, saules enerģiju un ģeotermisko enerģiju) dzesēšanai un apsildei;

11. aicina Komisiju turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos iekļaut jautājumu par apsildi un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;

12. aicina Komisiju veicināt maza mēroga izstrādes, kas paredz galveno blakusproduktu pārstrādi lauku saimniecībās vai to tuvumā, lai sekmētu inovācijas un ilgtspējību lauksaimniecībā;

13. mudina Komisiju, pārskatot atmatas shēmu — pārskatīšanai jānotiek sakarā ar sanitāro pārbaudi 2008. gadā — paturēt prātā, ka ir svarīgi veikt efektīvus atbalsta pasākumus saistībā ar enerģijas kultūrām, lai panāktu ilgtspējīgu biodegvielas ražošanu Kopienas iekšienē;

14. atgādina, ka Eiropas Savienībā ir jāievieš mehānisms, piemēram, sertifikācijas sistēma, kas garantē biodegvielas ražošanas ilgtspējību, veicina ilgtspējību un ko piemēro gan iekšzemē ražotai, gan ievestai biodegvielai; norāda, ka šāds mehānisms nedrīkst vēl vairāk palielināt administratīvo slogu, kam pakļauti lauksaimnieki;

15. mudina dalībvalstis atbalstīt „pirmās paaudzes” biodegvielas pētniecību un izstrādi, vienlaikus veicot ieguldījumus „otrās paaudzes” biodegvielā;

16. aicina Komisiju sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā piešķirt prioritāti tādu ilgtspējības kritēriju atzīšanai, kuri nebūtu saistīti ar tirdzniecību, lai veicinātu ilgtspējības mērķu izplatīšanu pasaulē un radītu vienādus spēles noteikumus ražotājiem; turklāt aicina Komisiju noteikt mērķtiecīgus pasākumus pret Eiropas tirgus traucējumiem, ko rada pārlieku subsidēta biodīzeļdegviela un biodegviela no trešām valstīm.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis
Procedūras Nr.	2007/2090(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 26.4.2007
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Willem Schuth 27.2.2007
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	7.5.2007		5.6.2007
Pieņemšanas datums	5.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	29 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Albert Deß, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Atilla Béla Ladislau Kelemen, Heinz Kindermann, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Radu Podgorean, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Donato Tommaso Veraldi, Andrzej Tomasz Zapałowski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Béla Glattfelder, Milan Horáček, Jan Mulder, Markus Pieper, Zdzisław Zbigniew Podkański
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis

Procedūras Nr.

2007/2090(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE 26.4.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET 26.4.2007   IMCO 26.4.2007

DEVE 26.4.2007   TRAN 26.4.2007

INTA 26.4.2007   REGI 26.4.2007

ECON 26.4.2007   AGRI 26.4.2007

ENVI 26.4.2007

Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums

AFET 8.5.2007

DEVE

ECON 13.3.2007

IMCO 7.5.2007

TRAN 28.2.2007

Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums

Britta Thomsen

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Discussed in committee

11.4.2007

5.6.2007

25.6.2007

Izskatīšana komitejā

9.7.2007

Pieņemšanas datums

+ - 0

36 1 0

Galīgā balsojuma rezultāti

John Attard-Montalto, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, David Hammerstein, Den Dover, Nicole Fontaine, Norbert Glante, Umberto Guidoni, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romano Maria La Russa, Anne Laperrouze, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Herbert Reul, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Claude Turmes.

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pilar Ayuso, Avril Doyle, Göran Färm, Neena Gill, Edit Herczog, Lambert van Nistelrooij, Hannes Swoboda

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Badia i Cutchet

Iesniegšanas datums

20.7.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

c