Ziņojums - A6-0290/2007Ziņojums
A6-0290/2007

ZIŅOJUMS par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā – 2007. gads

20.7.2007 - (2007/2065(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referente: Piia-Noora Kauppi

Procedūra : 2007/2065(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0290/2007

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā – 2007. gads

(2007/2065(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā EK līguma 2. pantu, 3. panta 2. punktu un 141. pantu,

–    ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Par sieviešu un vīriešu līdztiesību – 2007. gads” („Komisijas ziņojums par līdztiesību”) (COM(2007)0049),

–    ņemot vērā Kopienas pamatstratēģiju par dzimumu līdztiesību (2001–2005) (COM(2000)0335) un Komisijas 2000., 2001., 2002., 2004., 2005. un 2006. gada ziņojumus (COM(2001)0179, COM(2002)0258, COM(2003)0098, COM(2004)0115, COM(2005)0044 un COM(2006)0071),

–    ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, ko 2006. gada martā pieņēmusi Eiropadome,

–    ņemot vērā kopējo deklarāciju, kuru 2005. gada 4. februārī pieņēma ES dalībvalstu ministri, kas atbildīgi par dzimumu līdztiesības politiku,

–    ņemot vērā Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010 (COM(2006)0092),

–    ņemot vērā atzinumu par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem, kuru 2007. gada 22. martā pieņēma Padomdevēju komitejā par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem,

–    ņemot vērā Dzimumu līdztiesības darbības plānu, ko 2005. gada 22. martā pieņēma Eiropas sociālie partneri,

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu[1],

–    ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6‑0290/2007),

A.  tā kā Komisija un dalībvalstis nesen ir atsākušas apņēmīgi stiprināt dzimumu līdztiesību, proti, ar iepriekš minēto Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumos un Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu;

B.   tā kā demogrāfiskajai problēmai, ar ko saskaras Eiropas Savienība, ir izteikts dzimumu līdztiesības aspekts un tā kā dzimumu līdztiesības politikas īstenošana ir galvenais veids, kā risināt šo problēmu;

C.  tā kā integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai praksē nozīmē novērtēšanu, kā politiskā un administratīvā darbība un pasākumi sociālajā jomā ietekmē gan sieviešu, gan vīriešu dzīvi un stāvokli, un vajadzības gadījumā atbildības uzņemšanos šos pasākumus pārskatīt, lai veicinātu dzimumu līdztiesību;

D.  tā kā profesionālās, ģimenes un privātās dzīves saskaņošana gan sievietēm, gan vīriešiem ir būtiska, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos, atgriešanos un palikšanu darba tirgū, un tā kā atbildībai par bērniem ir jābūt abu vecāku kopīgai atbildībai neatkarīgi no dzimuma;

E.   tā kā joprojām pastāv segregācija izglītībā, plaši izplatīti dzimumu stereotipi studiju jomu izvēlē un meiteņu un jaunu sieviešu diskriminācija izglītībā, un tam ir negatīvas sekas attiecībā uz sieviešu stāvokli atsevišķos darba tirgus sektoros salīdzinājumā ar vīriešiem, jo īpaši ar augstu tehnoloģiju, zinātni, pētniecību un tehniskiem pētījumiem saistītās nozarēs;

F.   tā kā 2006. gada marta sanāksmē Eiropadome vēlreiz atzina, ka pamatnostādnes dzimumu līdztiesības politikā ir svarīgi ekonomiskās izaugsmes instrumenti;

G.  tā kā Lisabonas programmā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir noteikta kā viena no galvenajām prasībām un tā kā šo pieeju joprojām nepiemēro pietiekami, un tā bieži pat nav iekļauta dalībvalstu rīcības plānos saistībā ar nodarbinātību un sociālo integrāciju;

H.  tā kā Komisijas ziņojumā par līdztiesību ir atzīmēti pozitīvie rezultāti, kas sasniegti saistībā ar sieviešu nodarbinātības līmeni, proti, ka sešos miljonos no astoņiem miljoniem darbavietu, kas radītas ES kopš 2000. gada, strādā sievietes, taču vienlaikus norāda, ka ir ievērojamas atšķirības nodarbinātības līmeņos starp dažādām vecuma grupām, kā arī starp profesijām un ka sieviešu nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies galvenokārt tajos sektoros, kuros sievietes jau bijušas dominējošais darbaspēks, un tā kā ir nožēlojami, ka vairākumā sieviešu jauno darbavietu tiek piedāvāts darbs nepilnā slodzē un dažās no tām darba apstākļi ir nedroši un nenodrošināti, kā arī darba samaksa ir zema un lēni pieaugoša;

I.    tā kā Komisijas ziņojumā par nodarbinātību Eiropā 2006. gadā konstatēts, ka 32,3 % nodarbināto sieviešu ES strādā nepilnu darba slodzi, turpretī vīriešu vidū tādu ir tikai 7,4 %;

J.    tā kā salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu nav būtiskas izaugsmes attiecībā uz dzimumu samaksas atšķirību (kura visā ES vidēji ir 15 % un saglabājas līdz 30 % dažās Eiropas valstīs), kas skaidri norāda, ka nav sasniegti reāli rezultāti saistībā ar līdzvērtīga atalgojuma principu attiecībā uz līdzvērtīgu padarīto darbu, ko ieviesa pirms trīsdesmit gadiem ar Padomes 1975. gada 10. februāra Direktīvu 75/117/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienlīdzīgas samaksas principa vīriešiem un sievietēm nostiprināšanu[2], un tā kā arī resursu sadale vīriešiem un sievietēm nav vienlīdzīga;

K.  tā kā 2003. gada Eurobarometer pētījums parādīja, ka galvenie faktori, kas attur tēvus vairāk uzņemties mājas un ģimenes pienākumus, ir ne vien finansiāla rakstura, bet arī saistīti ar bailēm no negatīvām sekām uz profesionālo izaugsmi;

L.   tā kā ilgtermiņa bezdarba līmenis proporcionāli ir augstāks sieviešu vidū, un bezdarba līmenis sievietēm, kuras audzina bērnus vecumā līdz 5 gadiem, ir augstāks salīdzinājumā ar sievietēm, kurām bērnu nav;

M.  tā kā atbilstīga pieeja aprūpes pakalpojumiem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un citiem apgādājamiem ir būtiska pilnīgai un līdztiesīgai vīriešu un sieviešu dalībai darba tirgū;

N.  tā kā dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas darba un ģimenes dzīves apvienošanas politikas pamatnostādnes attiecībā gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem, ir augstāki dzimstības rādītāji, procentuāli lielāks sieviešu skaits darba tirgū un augstāki nodarbinātības rādītāji;

O.  tā kā sociālajiem partneriem ir svarīga loma, nosakot dzimumu līdztiesības pasākumus Eiropas, valstu, reģionālā, nozaru un korporatīvā līmenī, un tā kā sekmīgai darba un ģimenes dzīves apvienošanas politikai ir vajadzīga darba devēju, darba ņēmēju un valsts iestāžu partnerība;

P.   tā kā paraugprakse parāda, ka darba un ģimenes dzīves apvienošanas pasākumi mikroekonomikas līmenī samazina darbinieku maiņu un darba kavēšanu, rada lielāku ieinteresētību un produktivitāti un piesaista efektīvu un motivētu darbaspēku;

Q.  tā kā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 16. panta 1. daļā noteikts, ka dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka dažādos šo fondu īstenošanas posmos tiek veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības integrēšana,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus pastiprināt pasākumus, kas veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību;

2.   atzinīgi vērtē to, ka Komisijas ziņojumā par līdztiesību uzsvērti ar nodarbinātību saistīti jautājumi, kuri apskatīti direktīvās, piemēram, par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem, darba un ģimenes dzīves apvienošanas politiku un vienlīdzīgu attieksmi, jo sieviešu ekonomiskā neatkarība ir viena no Ceļveža sieviešu un vīriešu līdztiesībā prioritātēm;

3.   atzinīgi vērtē pieeju līdztiesības jautājumam Eiropas Savienībā, tostarp Komisijas pieņemtajā Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā un Eiropadomes pieņemtajā Dzimumu līdztiesības paktā, un pieprasa tās reālu īstenošanu, veicot konkrētus pasākumus un piešķirot finanšu līdzekļus;

4.   uzsver, ka jāvelta turpmāki centieni un jāveic pasākumi novecojušu lēmumu pieņemšanas metožu un uzvedības prakses pārskatīšanai, jo īpaši pārvaldes sektorā, lai uzlabotu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās politikas jomās;

5.   norāda, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšana ES līmenī notiek, izmantojot divpusēju stratēģiju, ar kuru, no vienas puses, cenšas īstenot vīriešu un sieviešu līdztiesību visās politikas pamatnostādnēs un lēmumu pieņemšanas jomās un, no otras puses, izvirza mērķus, lai ierobežotu diskrimināciju pret sievietēm;

6.   aicina Komisiju papildus izstrādātajai integrētajai pieejai dzimumu līdztiesībai iesniegt priekšlikumus īpašu pasākumu kopumam, tostarp izpratni veicinošām kampaņām, labākās prakses apmaiņai, dialogam ar pilsoņiem, kā arī valsts un privātā sektora partnerības iniciatīvām;

7.   atzīst sociālās kohēzijas politikas iespējas veicināt līdztiesību;

8.   uzsver nepieciešamību izveidot skaidru un pastāvīgu saikni starp ikgadējiem ziņojumiem par dzimumu līdztiesību un prioritātēm, kas definētas Ceļvedī, lai īstenotu dzimumu līdztiesības politikas pamatnostādņu efektīvu plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas ciklu; aicina Komisiju strādāt pie šāda cikla izveides;

9.   atgādina par tā 2006. gada 2. februāra rezolūcijā par sieviešu un vīriešu līdztiesību[3] pausto prasību, ka Komisijai jāuzrauga, lai dalībvalstis ievēro acquis communautaire sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā visās ES politikas pamatnostādnēs, it īpaši attiecībā uz nodarbinātību, kā arī preču un pakalpojumu pieejamību un sniegšanu; tāpēc aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kā dalībvalstis īsteno Kopienas tiesību aktus līdztiesības jomā, un uzsākt attiecīgus pasākumus nesekmīgas transponēšanas vai pārkāpumu gadījumā;

10. aicina dalībvalstis atbalstīt Komisiju valstu pasākumu īstenošanas uzraudzībā, lai novērtētu politikas pamatnostādņu efektivitāti un līdztiesības principa ievērošanu, it īpaši attiecībā uz likumā noteiktajām tiesībām, kā arī pensiju un sociālā nodrošinājuma shēmām;

11. aicina dalībvalstis izstrādāt konkrētus pasākumus, lai apkarotu sieviešu un vīriešu nevienlīdzību, ko izraisa pārtrauktie nodarbinātības modeļi, kuri jo īpaši radušies maternitātes atvaļinājuma dēļ vai atvaļinājuma apgādājamā kopšanai dēļ, un samazināt negatīvo ietekmi uz profesionālo darbību, darba samaksu un tiesībām uz pensiju, kā arī veidot dzimumneitrālu algu un pensiju sistēmu; aicina Komisiju rast attiecīgus līdzekļus, lai cīnītos ar dzimumu segregāciju darba tirgū un veicinātu sieviešu iesaistīšanos netradicionālos sektoros;

12. aicina Komisiju veikt analīzi pa dzimumiem par to, kā pensiju reformas ietekmē sieviešu dzīvi ES, un pilnveidot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai šajā jomā ar mērķi individualizēt pensiju tiesības un sociālo nodrošinājumu, kā arī nodokļu sistēmas;

13. atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto konsultāciju procedūru ar sociālajiem partneriem, lai uzlabotu gan tiesiskos, gan juridiski nesaistošos regulējumus par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu; mudina Komisiju bez kavēšanās uzsākt konsultāciju otro posmu;

14. aicina Komisiju apkopot un izplatīt labāko pieredzi saistībā ar darba vides politiku, kas ļauj efektīvi apvienot darba un privāto dzīvi, kā arī saistībā ar pasākumiem, kas veicina vīriešu lielāku iesaistīšanu ģimenes dzīvē; aicina dalībvalstis un sociālos partnerus veikt nepieciešamos pasākumus, lai varētu gan aizkavēt seksuālu un morālu uzmākšanos, gan attiecīgā gadījumā iejaukties, risinot šo problēmu darba vietā; uzstāj, ka sievietes viņu profesionālajā darbībā ir jāatbalsta; neatlaidīgi aicina Komisiju un dalībvalstis veikt stingrus pasākumus, lai samazinātu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem un lai veicinātu to, ka vīrieši izmanto gan bērna kopšanas atvaļinājumu, gan paternitātes atvaļinājumu;

15. atzīmē, ka darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanai ir svarīga loma un tā ir viens no priekšnoteikumiem nodarbinātības palielināšanai un tā sloga samazināšanai, ko izraisa demogrāfiskā novecošanās; norāda, ka visas politikas pamatnostādnes šajā jomā jābalsta uz personas brīvas izvēles principu un jāpiemēro dažādiem dzīves posmiem;

16. pauž nožēlu par to, ka Komisija nekonsultējās ar sociālajiem partneriem, izstrādājot Zaļo grāmatu par darba likumdošanas modernizēšanu;

17. atzīmē, ka globalizācija ir pozitīvs spēks, kas sievietēm visā pasaulē dod iespēju attīstīt spējas, proti, izmantojot uzlabotu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei; taču atzīmē arī, ka tirdzniecības liberalizēšanas rezultātā ir vienlaikus radušās pretrunīgas tendences, kas, no vienas puses, efektīvi veicina darba attiecību formalizēšanu vairākās jomās un, no otras puses, paplašina neformālo ekonomiku ar jauniem nodarbošanās veidiem un ienākumiem sievietēm, piemēram, mājās veicams darbs, apakšuzņēmumu līgumu slēgšana un mikrouzņēmumi;

18. atzīmē, ka pastiprinātas globalizācijas ietekmē nabadzībai vairāk pakļautas sievietes un ka nepieciešama rūpīga izpēte, lai noteiktu globalizācijas kopējo ietekmi uz sieviešu iespējām nopelnīt iztiku;

19. aicina Komisiju nodrošināt, ka, slēdzot visus turpmākos tirdzniecības nolīgumus, piemēram, PTO ietvaros, tiek arī pārbaudīts, kā tajos ievērota dzimumu līdztiesība;

20. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šķēršļiem, kas neļauj sievietēm piekļūt vadošiem un atbildīgiem amatiem, lai tā novērtētu šīs parādības strukturālo dimensiju; tādēļ atzinīgi vērtē pasākumus, ar kuriem veicina sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu iesaistīšanos darba tirgū un sieviešu uzņēmējdarbību, un uzstāj, ka svarīgi ir novērst pastāvošos stereotipus un dzimumu diskrimināciju attiecībā uz sieviešu konkurētspēju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši saistībā ar atbildīgiem amatiem;

21. uzsver nepieciešamību risināt smago demokrātijas deficīta problēmu attiecībā uz nepietiekamo sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā un aicina dalībvalstis izpētīt situācijas, kurās sieviešu dalība politikā un valsts pārvaldes atbildīgos amatos visos līmeņos tiek kavēta, un veikt pasākumus, lai cīnītos ar šādiem gadījumiem;

22. prasa sevišķu uzmanību veltīt pie etniskām minoritātēm piederošo sieviešu un sieviešu imigranšu stāvoklim, jo viņu sociālo atstumšanu pastiprina daudzējādā diskriminācija gan viņu kopienās, gan ārpus tām; iesaka izstrādāt dalībvalstu integrētos rīcības plānus, lai efektīvi risinātu daudzējādo diskrimināciju, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur ar diskriminācijas jautājumiem nodarbojas dažādas struktūrvienības;

23. norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropas Savienībā ieceļojošie imigranti izprot uzņemošās valsts sabiedrībā pastāvošās vērtības, spēkā esošos likumus un sociālās konvencijas attiecībā uz dzimumu līdztiesību, lai izvairītos no diskriminējošām situācijām attiecīgās kultūras izpratnes trūkuma dēļ;

24. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt labākās pieredzes apmaiņu par nediskrimināciju darba tirgū, lai veicinātu efektivitātes dinamiku līdztiesības jomā atbilstīgi katras valsts īpatnībām;

25. aicina dalībvalstis izstrādāt īpašus mērķus un uzdevumus dzimumu līdztiesības jomā ES sociālās integrācijas stratēģijas ietvaros, lai cīnītos ar nabadzību un sociālo izstumšanu, tostarp izstrādājot pasākumu kopumu šīs politikas jomā, lai atbalstītu tās sieviešu grupas, kuras ir pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumšanas riskam, piemēram, migrantes, bēgles, etnisko minoritāšu pārstāves, vecāka gadagājuma sievietes un sievietes invalīdes;

26. mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai savāktu atbilstīgus datus un pastiprinātu pasākumus, kas varētu novērst cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai un piespiedu darbam;

27. aicina Komisiju pievērst uzmanību juridisku instrumentu un mehānismu izveidei, lai novērstu migrējošo darba ņēmēju ekspluatāciju un lai atzītu un ievērotu nelegālo migrantu cilvēku pamattiesības, nevis balstītos uz apspiešanu;

28. mudina dalībvalstis izlīdzināt maternitātes un paternitātes atvaļinājumu pabalstu izmaksas, lai nodrošinātu, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem nav vairs dārgāks darbaspēks;

29. mudina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem cīnīties ar diskrimināciju pret sievietēm grūtniecēm darba tirgū un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu mātēm augsta līmeņa aizsardzību; aicina Komisiju precīzāk novērtēt atbilstību Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un noteikt, vai nepieciešams tos pārskatīt;

30. ar bažām atzīmē, ka, lai gan sasniegti zināmi rezultāti, sievietes, jo īpaši vecāka gadagājuma sievietes un vientuļās mātes, joprojām ir pakļautas atstumšanas un nabadzības riskam;

31. aicina dalībvalstis un sociālos partnerus īstenot mērķi dot iespēju visām sievietēm, kuras meklē darbu pilnā slodzē, to saņemt — nevis piedāvājumu strādāt nepilnā slodzē, veicot bieži vien nedrošu un nenodrošinātu darbu;

32. atzinīgi vērtē Komisijas centienus dot jaunu stimulu, īstenojot 2002. gadā Barselonas Eiropadomē noteiktos mērķus, lai likvidētu šķēršļus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgai līdzdalībai darba tirgū, un līdz 2010. gadam ieviestu bērnu aprūpi 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un aprūpi vismaz 33 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, proti, izmantojot struktūrfondus; mudina Komisiju 2008. gadā, kā paredzēts, iesniegt paziņojumu, kurā noteikti turpmāki pasākumi, kas jāveic visos līmeņos, lai īstenotu šos mērķus; uzskata, ka jāizvirza mērķis dot visiem bērniem tiesības uz augstas kvalitātes aprūpi, kurā būtu ietverts izglītojošs aspekts;

33. uzskata, ka dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai ikvienam, kuram vajadzīga geriatriska aprūpe vai aprūpe slimības vai spēju traucējumu dēļ, nodrošinātu piekļuvi augstas kvalitātes aprūpei vai ārstēšanai;

34. uzstāj, ka pamatnostādnēs īpaša vērība jāpievērš cīņai ar dzimumu stereotipiem izglītības sistēmā no skolas gaitu sākuma, izskaužot tos no skolas mācību programmām un mācību grāmatām, kā arī nodrošinot apmācību izpratnes veidošanai skolotājiem un izglītojamiem un iedrošinot zēnus un meitenes izmantot netradicionālus izglītošanās veidus;

35. aicina Komisiju pilnveidot dialogu ar plašsaziņas līdzekļiem un tos atbalstīt, ievērojot to sociālo atbildību, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un izvairītos no stereotipiem sieviešu un vīriešu raksturošanā;

36. iesaka pilnveidot Eiropas mēroga pasākumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, ka nav pieļaujama iecietība pret apvainojumiem, kas balstīti uz dzimumaizspriedumiem, kā arī pret degradējošu sievietes atainojumu plašsaziņas līdzekļos un reklāmā;

37. iesaka izglītības jomā vairāk pievērsties atšķirīgajām vajadzībām zēnu un meiteņu attīstībā un šajā procesā vērsties pret stereotipiem;

38. uzskata, ka vairākumā ES dalībvalstu darba tirgus situācija pienācīgi neatspoguļo to, ka sieviešu izglītības līmenis vidēji ir augstāks un akadēmiskie rezultāti — labāki;

39. ierosina strādāt tā, lai nodrošinātu, ka skolas izglītība veicina zināšanas un jēgpilnus kritērijus, kas ļautu sasniegt brīvību, individuālo neatkarību un līdztiesību, lai īstenotu sociālo integrāciju; turklāt uzskata, ka jo īpaši sievietēm nepieciešams veicināt tā saukto pamatprasmju attīstību, piemēram, uzņēmējdarbības domāšanas veidu un ar zinātni un tehnoloģijām saistītu pieeju;

40. uzsver, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā jābūt pieejamiem pasākumiem tālākizglītībā, lai spētu piemēroties mainīgām prasībām profesionālajā jomā;

41. norāda, ka svarīgi ir iegūt atbilstīgus salīdzināmus statistikas datus, un saistībā ar to pauž nožēlu, ka Eiropas statistikā atsevišķu personu kategorijas netiek atspoguļotas, piemēram, ģimeņu saimniecībās strādājoši dzīvesbiedri; aicina EUROSTAT iekļaut statistikā šo kategoriju;

42. uzsver, ka sievietes kā ģimenē strādājošas personas bieži veic ievērojamu kopējā lauksaimniecībā veicamā darba daļu; uzskata, ka arī šo darbu varētu atbilstīgi ņemt vērā lauku attīstības politikā;

43. vērš uzmanību uz to, ka ģimenes saimniecībās strādā liels skaits dzīvesbiedru (galvenokārt sievietes), un daudzās dalībvalstīs šo sieviešu juridiskais statuss ir neatbilstošs, un tādēļ var rasties noteiktas finansiālas un juridiskas problēmas saistībā ar tiesībām uz maternitātes atvaļinājumu, slimības atvaļinājumu, pensijas uzkrāšanu un sociālo drošību, kā arī šķiršanās gadījumā;

44. uzsver, ka ir jāuzlabo lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu juridiskais statuss gan attiecībā uz sociālo drošību, garantējot sievietēm tiešu piekļuvi tai, gan attiecībā uz sieviešu lomu pašās saimniecībās, īpaši uzsverot iespēju būt par ģimenes saimniecību līdzīpašniecēm, iespēju saņemt aizdevumus, kā arī izmantot mantojuma tiesību aktos paredzētās sieviešu tiesības;

45. uzsver, ka Eiropas Sociālajam fondam jāatbalsta īpaši pasākumi, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā, kā arī integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai; uzskata, ka reģionālajos fondos jāparedz pozīcija saistībā ar dzimuma aspektu (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā), lai finansētu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, kā arī izpēti par to politisko pamatnostādņu ietekmes novērtējumu, kas attiecas uz sieviešu stāvokli;

46. atgādina par vajadzību iekļaut jaunas pieejas un novatoriskus instrumentus reģionālās attīstības stratēģijās, kā arī uzsver, ka nepieciešams paredzēt mācības lēmējiem reģionālā un vietējo pašvaldību līmenī par dzimumu līdztiesības nodrošināšanas metodoloģiju un līdzekļiem; aicina Komisiju turpināt vadlīniju izstrādi pārvaldes sektoram par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai struktūrfondu piešķiršanas nolūkā;

47. lūdz Komisiju turpmākajos gada ziņojumos par sieviešu un vīriešu līdztiesību iekļaut faktus un statistikas datus par pievienošanās dalībvalstīm un kandidātvalstīm;

48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

  • [1]  OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
  • [2]  OV L 45, 19.2.1975., 19. lpp.
  • [3]  OV C 288 E, 25.11.2006., 73. lpp.

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (2.7.2007)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2007. gadā

Atzinumu sagatavoja: Zita Gurmai

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 16. panta 1. daļā noteikts, ka dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka dažādos fondu īstenošanas posmos tiek veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības integrēšana;

B.   tā kā integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai praksē nozīmē novērtēšanu, kā politiskā un administratīvā darbība un pasākumi sociālajā jomā ietekmē gan sieviešu, gan vīriešu dzīvi un stāvokli, un vajadzības gadījumā atbildības uzņemšanos šos pasākumus pārskatīt, lai veicinātu dzimumu līdztiesību,

1.  uzsver, ka jāvelta turpmāki centieni un jāveic pasākumi novecojušu lēmumu pieņemšanas metožu un uzvedības prakses pārskatīšanai, jo īpaši pārvaldes sektorā, lai uzlabotu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās politikas jomās;

2.   norāda, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšana Eiropas Savienības līmenī notiek, izmantojot divpusēju stratēģiju, ar kuru, no vienas puses, cenšas īstenot vīriešu un sieviešu līdztiesību visās politikas pamatnostādnēs un lēmumu pieņemšanas jomās un, no otras puses, izvirza mērķus sieviešu diskriminācijas ierobežošanai;

3.  uzsver, ka Eiropas Sociālajam fondam nepieciešams atbalstīt īpašus pasākumus, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi darba tirgum un līdzdalību tajā, kā arī integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai; uzskata, ka reģionālajos fondos jāparedz pozīcija saistībā ar dzimuma aspektu (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā), lai finansētu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, kā arī izpēti par to politisko pamatnostādņu ietekmes novērtējumu, kas attiecas uz sieviešu stāvokli;

4.  atgādina par vajadzību iekļaut jaunas pieejas un novatoriskus instrumentus reģionālās attīstības stratēģijās, kā arī uzsver, ka nepieciešams paredzēt mācības lēmējiem reģionālā un vietējo pašvaldību līmenī par dzimumu līdztiesības nodrošināšanas metodoloģiju un līdzekļiem; aicina Komisiju turpināt vadlīniju izstrādi pārvaldes sektoram par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai struktūrfondu piešķiršanas nolūkā;

5.  norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātāko grupu, jo sevišķi lauku apvidos dzīvojošu sieviešu, atbalstam, lai palielinātu struktūrfondu sviras efektu ilgtermiņā;

6.  uzsver, ka reģionos regulāri jāvāc visaptveroši statistikas dati pa dzimumiem (kādu pašlaik trūkst), lai noteiktu reālo stāvokli un atšķirības attiecībā uz sieviešu dzīvi dažādos reģionos;

7.  aicina Komisiju papildus izstrādātai integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai iesniegt priekšlikumus īpašu pasākumu kopumam, tostarp izpratni veicinošām kampaņām, labākās prakses apmaiņai, dialogam ar pilsoņiem, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības iniciatīvām.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā 2007. gadā

Procedūras Nr.

2007/2065(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

FEMM

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI
26.4.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Zita Gurmai
20.3.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

7.6.2007

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

26.6.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

37

3

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Jana Bobošíková, Bernadette Bourzai, Wolfgang Bulfon, Antonio De Blasio, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Marian Harkin, Filiz Husmenova, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Mario Mantovani, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Maria Petre, Markus Pieper, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Březina, Brigitte Douay, Den Dover, Ovidiu Victor Ganţ, Zita Pleštinská, Toomas Savi, László Surján, Nikolaos Vakalis

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (5.6.2007)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2007. gadā
(2007/2065(INI))

Atzinumu sagatavoja: Ilda Figueiredo

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka ir ļoti svarīgi atzīt sieviešu nozīmīgo lomu dažādu ES valstu lauksaimniecībā gan primārajā ražošanā, gan saimnieciskās darbības dažādošanā atsevišķās saimniecībās un laukos vispār; pievērš uzmanību lielajai nabadzībai un izolācijai, kas skar sievietes lauku rajonos, uzsverot vajadzību veikt efektīvus pasākumus sieviešu līdztiesības nodrošināšanai, kam jābūt svarīgam mērķim visos kopējās lauksaimniecības politikas un citu attiecīgo Kopienas darbības virzienu pasākumos;

2.   uzskata, ka vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanai vajadzētu pilnībā izmantot visas lauku attīstības politikas un kohēzijas politikas piedāvātās iespējas, tostarp struktūrfondu līdzfinansētās programmas, šādi nodrošinot, ka sievietes lauku rajonos tajās iesaistās pietiekami aktīvi, ņemot vērā piešķirto atbalstu;

3.   uzsver, ka sievietes kā ģimenē strādājošie bieži veic ievērojamu kopējā lauksaimniecībā veicamā darba daļu; uzskata, ka arī šo darbu varētu atbilstošā veidā iekļaut lauku nodarbinātības statistikā un ņemt vērā, izstrādājot lauku attīstības politiku; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāizvirza mērķis nodrošināt šādām sievietēm piekļuvi vecuma pensijas shēmām;

4.   uzsver, ka, lai gan nelīdztiesības novēršanu un līdztiesīgu iespēju veicināšanu uzskata par struktūrfondu un lauku attīstības programmu īstenošanas regulu pamatmērķiem, praksē lauksaimniecībā nodarbinātās sievietes minimāli piedalās viņām piedāvāto iespēju veidošanā un izmantošanā; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka pienācīgu uzmanību velta tam, lai stiprinātu lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu lomu attiecīgo projektu apstiprināšanas procedūrās un veicinātu sieviešu apvienību aktīvu darbību lauku rajonos, kā arī citu tādu iestāžu darbību, kurās ir apvienojušās laukos dzīvojošās sievietes, attiecīgi veidojot minētās programmas un nosakot novērtēšanas kritērijus dažādiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību;

5.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) iekļaut īpašu pantu (8. pantu) par vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskrimināciju; tomēr uzskata, ka ir jānodrošina, lai līdztiesības pamatnostādnes iekļauj visos tiesību aktos, kuri attiecas uz lauksaimniecības nozari, un uzrauga šā pasākuma rezultātus; atgādina Parlamenta 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par sievietēm ES lauku rajonos, ņemot vērā KLP vidusposma pārskatīšanu[1], kurā tika ierosināts Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorātā izveidot vienību, kuras uzdevums būtu iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visos attiecīgajos tiesību aktos un pamatnostādnēs;

6.   uzsver, ka ir jāuzlabo lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu juridiskais statuss attiecībā uz sociālo drošību, garantējot sievietēm tiešu piekļuvi tai, kā arī saistībā ar sieviešu lomu pašās saimniecībās, īpaši uzsverot iespēju būt par ģimenes saimniecību līdzīpašniecēm, sieviešu iespējas saņemt aizdevumus un mantojuma tiesību aktos paredzētās sieviešu tiesības;

7.   šajā sakarā atgādina Parlamenta 1997. gada 8. janvāra rezolūciju par to personu stāvokli, kas palīdz pašnodarbinātiem dzīvesbiedriem (A4-0005/97), kurā Parlaments aicināja uzlabot to dzīvesbiedru apstākļus, kuri palīdz lauksaimniecības darbos, šim nolūkam stiprinot Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīvu 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību, tajā paredzot juridisku statusu dzīvesbiedriem, kas palīdz saimniecībā, cita starpā nosakot viņu obligātu reģistrāciju, kuras dēļ šīs personas vairs nebūs nereģistrēti nodarbinātie, bet gan sociālās sistēmas dalībnieki ar tiesībām uz slimības, invaliditātes un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kā arī tiesībām uz pensiju;

8.   norāda, ka sievietes bieži vien piedalās ģimenes saimniecību darbā, un tas var radīt noteiktas finansiālas un juridiskas problēmas šķiršanās gadījumā, kā arī saistībā ar tiesībām uz sociālo drošību, slimības atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un pensijas uzkrāšanu;

9.   uzskata, ka ir svarīgi uzlabot lauku rajonos dzīvojošu sieviešu dzīves kvalitāti, nodrošinot šīm sievietēm labāku piekļuvi izglītības un profesionālās apmācības, mūžizglītības un jauno plašsaziņas līdzekļu infrastruktūrai, efektīviem un piemērotiem vietējiem sabiedriskās veselības aprūpes pakalpojumiem un bērniem un ģimenēm paredzētai infrastruktūrai un pakalpojumiem, jo īpaši vietējām mazbērnu novietnēm, bērnudārziem, skolām, kultūras centriem un iepirkšanās vietām;

10. uzsver, ka ļoti svarīgi ir veicināt sieviešu dalību organizācijās, kas pārstāv lauksaimnieku intereses, un sekmēt sieviešu organizāciju tīklu izveidi un sieviešu interešu aizstāvību vietējās grupās, kuras ir iesaistītas lauksaimniecības programmu īstenošanā un dažādās ar lauku attīstību saistītās darbībās;

11. uzsver, ka nolūkā sekmēt sieviešu līdztiesību lauku apvidos ir jāsekmē sieviešu lomas apzināšanās gan lauksaimniecībā, gan citās jomās, tostarp, uzsverot lauksaimniecības daudzfunkcionālo raksturu;

12. uzskata, ka ir jābūt pieejamai plašākai informācijai par sievietēm lauku rajonos, šim nolūkam veicinot pētījumus par sieviešu apstākļiem un dzimumu līdztiesības politikas ietekmi lauku attīstībā, kā arī organizējot Eiropas mēroga seminārus un konferences un informējot lauku sievietes, lai jo īpaši sekmētu nodarbinātību un pašnodarbinātību, tādējādi ļaujot apmainīties ar viedokļiem par starptautisku organizāciju sanāksmēm, kurās skatīti jautājumi saistībā ar lauku sievietēm;

13. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai sievietes būtu pārstāvētas lauksaimnieku organizācijās gan valsts, gan Kopienas mērogā, veicot attiecīgus pielāgojumus minēto organizāciju statūtos; pauž pārliecību, ka tādējādi dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana sniegs būtisku ieguldījumu pašreizējās situācijas un pamatnostādņu pielāgošanā;

14. šajā kontekstā atzinīgi vērtē ESF un EQUAL projektus, ko pašreiz īsteno vairākās dalībvalstīs, lai pārskatītu problēmas, kas saistītas ar dzīvesbiedru darbu vienā lauku saimniecībā, un gaida šo projektu rezultātu paziņošanu;

15. norāda, ka lauksaimniecības statistikas aprēķinos pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz vīriešu un sieviešu diferenciāli un aicina Komisiju labot šo problēmu un nodrošināt, lai datu apkopošanā tiktu novērsti diskriminējoši un kropļojoši elementi, jo īpaši, pārtraucot klasificēt kā „mājstrādniekus” tās sievietes, kas patiesībā strādā lauksaimniecībā;

16. uzsver, ka sieviešu darbs jānovērtē augstāk, un jo īpaši tas attiecas uz imigrantu sievietēm, kas nav ģimenes lauku saimniecības kā tādas daļa un ar savu darbu piedalās lauksaimniecības darbos, un tādējādi ir mazāk aizsargātas nekā lauku vides sievietes;

17. turklāt izsaka nožēlu, ka tādu dzīvesbiedru darbu, kas strādā ģimenes saimniecībā, oficiālā statistikā bieži vien neatspoguļo, un aicina Komisiju un Eiropas Kopienu Statistikas biroju iekļaut datu analīzē šo būtisko kategoriju.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā 2007. gadā

Procedūras numurs

2007/2065(INI)]

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

FEMM

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI
26.4.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Ilda Figueiredo
12.4.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

7.5.2007

5.6.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.6.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

30

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vincenzo Aita, Thijs Berman, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Radu Podgorean, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Donato Tommaso Veraldi, Andrzej Tomasz Zapałowski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ilda Figueiredo, José Manuel García-Margallo y Marfil, Béla Glattfelder, Milan Horáček, Markus Pieper, Kyösti Virrankoski

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

  • [1]  OV C 74, 24.03.2004., 882. lpp.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (25.6.2007)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2007. gads
(2007/2065(INI))

Atzinumu sagatavoja: Karin Resetarits

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē līdztiesības principus Eiropas Savienībā, kas pausti Komisijas pieņemtajā „Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā” un Eiropadomes pieņemtajā „Dzimumu līdztiesības paktā”, un pieprasa konkrētus pasākumus un finanšu līdzekļus to īstenošanai;

2.   atzīst sociālās kohēzijas politikas iespējas veicināt līdztiesību;

3.   atzīmē, ka sievietes vēl joprojām reti ieņem vadošus un atbildīgus amatus;

4.   uzsver, ka sieviešu nodarbinātības pieauguma pamatā lielākoties ir darbs profesijās ar zemu atalgojumu un darbi ar šaubīgiem darba līgumiem un ka dažās Eiropas valstīs darba samaksas atšķirības starp dzimumiem sasniedz 30 %; tādēļ atzinīgi vērtē pasākumus, ar kuriem veicina sieviešu iesaistīšanos darba tirgū uz līdzvērtīgiem pamatiem un sieviešu uzņēmējdarbību, un uzstāj, ka jāvēršas pret stereotipiem un dzimumu diskrimināciju attiecībā uz sieviešu konkurētspēju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši raugoties uz augsta līmeņa amatiem;

5.   uzsver, ka sieviešu vidū vērojams salīdzinoši augstāks ilgtermiņa bezdarba līmenis; ka to sieviešu vidū, kuras audzina bērnus vecumā līdz 5 gadiem, ir augstāks bezdarba līmenis salīdzinājumā ar sievietēm, kam bērnu nav;

6.   iesaka izglītības jomā vairāk pievērsties atšķirīgajām vajadzībām zēnu un meiteņu attīstībā un vērsties pret stereotipiem;

7.   uzskata, ka darba tirgus situācija lielākajā daļā no Eiropas Savienības valstīm neatspoguļo to, ka sieviešu izglītības līmenis caurmērā ir augstāks un akadēmiskie rezultāti — labāki;

8.   ierosina panākt, lai skolas izglītība sniegtu zināšanas un jēgpilnus kritērijus, kas ļautu panākt brīvību, individuālo neatkarību un līdztiesību un tādējādi sasniegt sociālo integrāciju; nepieciešams veicināt tā saukto pamatprasmju attīstību, piemēram, uzņēmējdarbības iemaņas un ar zinātni un tehnoloģijām saistītu pieeju, jo īpaši attiecībā uz sievietēm;

9.   pieprasa, lai sievietēm tiktu sniegts atbalsts profesionālās karjeras veidošanā, un tādēļ neatlaidīgi aicina pasteidzināt pasākumus, lai abu dzimumu pārstāvjiem nodrošinātu darba un ģimenes dzīves savienojamību un mudinātu vīriešus uzņemties pienākumus ģimenē; neatlaidīgi aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nopietnus pasākumus, lai samazinātu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem un lai veicinātu bērna kopšanas atvaļinājuma un paternitātes atvaļinājuma izmantošanu vīriešu vidū;

10. norāda — lai atvieglotu sieviešu un vīriešu atgriešanos darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un sekmētu darba un ģimenes dzīves savienojamību, ir nepieciešams palielināt kvalitatīvu, elastīgu, plaša mēroga (gan valsts, gan privātu) un visiem iedzīvotāju slāņiem pieejamu bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu skaitu;

11. uzsver, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir nepieciešams piedalīties tālākizglītības pasākumos, lai spētu reaģēt uz mainīgām prasībām profesionālajā jomā;

12. iesaka attīstīt Eiropas mēroga pasākumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, ka nav pieļaujama iecietība pret apvainojumiem, kas balstīti uz dzimumaizspriedumiem (seksismu), kā arī pret degradējošu sievietes atainojumu plašsaziņas līdzekļos un reklāmā;

13. norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropas Savienībā ieceļojošie imigranti izprot uzņemošās valsts sabiedrībā pastāvošās vērtības, spēkā esošos likumus un sociālās konvencijas attiecībā uz dzimumu līdztiesību, lai izvairītos no diskriminējošām situācijām sakarā ar attiecīgās kultūras izpratnes trūkumu;

14. uzskata, ka plašsaziņas līdzekļos jāuzsver sievietes loma sabiedrībā, kā arī jāsniedz konkrētu situāciju piemēri par sekmīgi īstenotu dzimumu līdztiesību un darba un ģimenes dzīves savienošanu; aicina Komisiju ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību veidot izpratni par sievietes lomu sabiedrībā, kā arī veicināt iespēju vienlīdzību, izmantojot, piemēram, programmu Media 2007.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā — 2007.gads

Procedūras Nr.

2007/2065(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

FEMM

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT
26.4.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Drafts(wo)man
  Date appointed

Karin Resetarits
10.4.2007

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

 

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

18.6.2007

 

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.6.2007

Pieņemšanas datums

+:

–:

0:

24

1

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ivo Belet, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Ovidiu Victor Ganţ, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Sándor Kónya-Hamar, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Viorica-Pompilia-Georgeta Moisuc, Doris Pack, Christa Prets, Karin Resetarits, Pál Schmitt, Nikolaos Sifunakis, Hannu Takkula, Salvatore Tatarella, Henri Weber, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Emine Bozkurt, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā — 2007.gads

Procedūras numurs

2007/2065(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

FEMM
26.4.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL
26.4.2007

REGI
26.4.2007

AGRI
26.4.2007

CULT
26.4.2007

LIBE
26.4.2007

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

EMPL
28.2.2007

LIBE
11.6.2007

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Piia-Noora Kauppi
26.2.2007

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

16.7.2007

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

16.7.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

29

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Esther De Lange, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Anneli Jäätteenmäki, Piia-Noora Kauppi, Urszula Krupa, Roselyne Lefrancois, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Christa Prets, Karin Resetarits, Teresa Riera Madurell, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Anna Záborská

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriela Creţu, Jill Evans, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Anna Hedh, Marusya Ivanova Lyubcheva

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ján Hudacký, Peter Šťastný

Iesniegšanas datums

20.7.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)