ZIŅOJUMS par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā

11.9.2007 - (2007/2000(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Jacek Saryusz-Wolski
Atzinumu sagatavoja(*):
Lena Ek, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā

(2007/2000(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai” (COM(2006)0105),

–    ņemot vērā ES Energoapgādes drošības ekspertu tīkla (NESCO) pirmo sanāksmi 2007. gada 10. maijā Briselē,

–    ņemot vērā Komisija un Padomes Augstā pārstāvja kopīgo dokumentu par enerģētikas politikas ārējiem aspektiem, kuru 2006. gada 15. –16. jūnijā iesniedza Eiropadomē;

–    ņemot vērā tā 2006. gada 18. maija rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Enerģētikas kopienas līguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā[1],

–    ņemot vērā tā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā[2],

–    ņemot vērā tā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu — Zaļā grāmata[3],

–    ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu „Ārējās attiecības enerģētikas jomā — no principiem līdz darbībai” COM(2006)0590),

–    ņemot vērā tā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata[4],

–    ņemot vērā Eiropadomes 2006. gada 23.–24. marta secinājumus par Eiropadomes apstiprinājumu Zaļajai grāmatai par enerģētikas politiku Eiropai un 2006. gada 15.–16. jūnija secinājumus par Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgo dokumentu par energoapgādes drošuma ārējiem aspektiem;

–    ņemot vērā 2007. gada 21—22. jūnija Eiropadomes secinājumus par mandāta piešķiršanu Starpvaldību konferencei sagatavot Reformu līgumu, ar kuru tiks grozīti pašreizējie Līgumi;

–    ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, saskaņā ar kuru enerģētika ir joma, kurā kompetence tiek dalīta ar dalībvalstīm;

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam „Enerģētikas politika Eiropai” COM(2007)0001,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšana” (COM(2006)0726),

–    ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta secinājumus un Eiropadomes Rīcības plānu (2007–2009) saistībā ar Enerģētikas politiku Eiropai (EPE),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” (COM(2007)0160),

–    ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6‑0312/2007),

A.  tā kā energoapgādes drošība ir jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējās drošības svarīgu elementu, kā arī par būtisku aspektu ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanā Eiropā, lai gan pamats šim nolūkam Līgumos pagaidām nav paredzēts;

B.   tā kā, ņemot vērā pašreiz pastāvošo un aizvien pieaugošo energoapgādes atkarību no lielā mērā nestabilām un nedemokrātiskām valstīm, pasākumi, kas veikti tikai dalībvalstu līmenī, lai garantētu apgādes drošību, ir nepietiekami un nenodrošina visu ES dalībvalstu ilgtermiņa interešu ievērošanu; tā kā ES ārpolitika enerģētikas jomā ir cieši saistīta ar tās iekšpolitiku enerģētikas jomā un tā kā pastāv nepieciešamība izveidot kopēju enerģētikas politiku attiecībā uz iekšējā tirgus regulējumu, kā arī ārējiem aspektiem, ņemot vērā visu dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses;

C.      tā kā ES pašreizējā neaizsargātība un atkarība energoapgādes jomā no valstīm ar autoritāriem režīmiem nopietni apdraud uzticamas, efektīvas un saskaņotas kopējās ārpolitikas un drošības politikas izveidi, jo īpaši vērtību, uz kurām ES ir dibināta, ievērošanai, atbalstīšanai un veicināšanai;

D.  tā kā ES iekšējā enerģijas tirgus principi varētu kalpot par pamatu konstruktīvai politikai ar ES ārējiem partneriem enerģētikas jomā, ņemot vērā attiecīgo trešo valstu specifiskās īpašības, jo īpaši ar mērķi atbalstīt noturīgas enerģētikas izveidi, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu attīstību;

E.   tā kā apgādes drošība par pieņemamām un paredzamām cenām Eiropas līmenī ir jānodrošina, īstenojot ciešu politisko sadarbību, kā arī pabeidzot iekšējā enerģijas tirgus izveidi, veicot turpmākus pasākumus enerģijas tirgus liberalizācijas nolūkos;

F.   tā kā enerģiju nevajadzētu izmanot kā līdzekli spiediena izdarīšanai uz tranzītvalstīm vai saņemošajām valstīm;

G.  tā kā gāzes sektors šobrīd ir īpaši pakļauts ārējiem draudiem; tā kā gāzes eksportētājvalstis izstrādā jaunus savstarpējās sadarbības veidus, kas var apdraudēt Eiropas energoapgādes drošību;

H.  tā kā tāda kopēja Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā, kuras pamatā būtu solidaritāte un diversifikācija, kā arī ilgtspējības veicināšana, radītu sinerģijas, kuras nodrošinātu Eiropas Savienībai apgādes drošību, un stiprinātu ES lomu, spējas darboties saistībā ar ārpolitikas jautājumiem un uzticamību pasaulē;

I.    tā kā ir jānodrošina noturīga un uzticama energoapgāde par pieņemamām cenām; tā kā starptautiskās naftas un gāzes cenas ir ļoti nepastāvīgas un tādējādi saskaņota ES ārpolitikas enerģētikas jomā atbilst ES pilsoņu interesēm;

J.    tā kā cieša sadarbība energoapgādes jomā ir viens no visefektīvākajiem un visnepieciešamākajiem uzticību vairojošiem pasākumiem Eiropas Savienības un tās kaimiņvalstu attiecībās;

K.  tā kā solidaritāte enerģētikas politikas jomā var kļūt par precedentu turpmākai solidaritātei citās jomās, tādējādi palīdzot stiprināt ES lomu ārējās attiecībās;

L.   tā kā uzticamu riska novērtējumu saistībā ar energoapgādes drošību vajadzētu padarīt par daļu no ES ārpolitikas enerģētikas jomā un tā kā šajā sakarā noteicošai lomai vajadzētu piederēt nesen izveidotajam NESCO, kuram šai nolūkā vajadzētu būt apveltītam ar agrās brīdināšanas sistēmai nepieciešamajām uzraudzības spējām;

M.  tā kā kopīgie centieni atjaunojamo energoresursu izpētes un izmantošanas jomā, kā arī energoefektivitātes jomā ir jāpastiprina gan ES līmenī, gan sadarbībā ar ārējiem partneriem un trešām valstīm,

1.   aicina īstenot kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, jo tas būtu būtisks ieguldījums energoapgādes drošības nodrošināšanā visai ES, vienlaikus ļaujot panākt noturīguma mērķi starptautiskā līmenī, tādējādi ES pilsoņu labā būtiski palielinot valstu līmenī veikto pasākumu vērtību;

2.   uzskata, ka enerģētikas politikai ir jābūt kopējās ārpolitikas neatņemamai un būtiskai sastāvdaļai un ka enerģētikas politika ir jāņem vēra visās ārpolitikas jomās;

3.   uzsver, ka, lai gan dalībvalstīm vajadzētu saglabāt to suverēnās tiesības pieņemt stratēģiskus lēmumus saistībā ar dažādiem enerģijas veidiem, izmantot to enerģijas avotus un lemt par apgādes struktūrām, ir nepieciešams izstrādāt konkrētus noteikumus, kuri jāiekļauj Līgumos, lai tādējādi galu galā izveidotu kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, kuras ietvaros tiktu izskatīti jautājumi saistībā ar apgādes drošību, tranzītu un ieguldījumiem energoapgādes jomā, un veicinātu energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumus, kā arī videi draudzīgus un atjaunojamus enerģijas avotus, jo īpaši attiecībās ar valstīm, kuru enerģijas patēriņš strauji pieaug;

4.   aicina Līgumos paredzēt piemērotu pamatu enerģētikas un energoapgādes drošības jomā;

5.   uzsver, ka visaptverošai Eiropas ārpolitikai enerģētikas jomā ir jāsniedz ieguldījums Eiropas Savienības vērtību un interešu, kā arī tās ārpolitikas galveno mērķu veicināšanā un īstenošanā, jo īpaši saistībā ar miera nodrošināšanu, demokrātiju un tiesiskumu; atzīst, ka ES atkarība no importētas enerģijas resursiem var būtiski ietekmēt tās neatkarību, pieņemot lēmumus citās politikas jomās;

6.  uzskata, ka ir svarīgi, lai ES arī turpmāk uzņemtos vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, kuras cita starpā var izraisīt ievērojamas migrācijas plūsmas un draudus drošībai, un īstenotu Kioto Protokola mērķus; šajā sakarā pilnībā atbalsta pašreizējos centienus izveidot daudzpusīgu mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai laikposmam pēc 2012. gada; uzskata par nepieciešamu visās ārējās attiecībās integrēt ES centienus attīstīt atjaunojamas un tīras enerģijas veidus un energotaupības tehnoloģijas;

7.   atzinīgi vērtē NESCO izveidi; aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt NESCO darbību, lai tādējādi pilnībā attīstītu tā darbības spējas un to izmantotu kā agrās brīdināšanas sistēmu gadījumos, kad pastāv draudi energoapgādes drošībai, kā arī kā sistēmu informācijas apmaiņai enerģētikas jomā;

8.       atbalsta pakāpenisku pieeju ceļā uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā;

9.   aicina Padomi un Komisiju līdz 2007. gada beigām izstrādāt konkrētu plānu šādas politikas izveidei, norādot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, uzdevumus un pasākumus un iekļaujot precīzu grafiku to īstenošanai;

10. aicina Komisiju katru gadu iesniegt progresa ziņojumu par iepriekšminēto mērķu īstenošanu, lai tādējādi Eiropas Parlaments varētu cieši iesaistīties kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā uzraudzībā;

11. aicina Komisiju sagatavot gada ziņojumus par iekšējā enerģijas tirgus noteikumu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pārredzamību un to, kā trešo valstu uzņēmumi, jo īpaši galvenie piegādātāji, un visi to meitasuzņēmumi ievēro ES konkurences tiesības; atzinīgi vērtē to, ka ES augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā Komisiju aicināja novērtēt, kā iekšējo tirgu ietekmē vertikāli integrēti enerģētikas uzņēmumi no trešām valstīm, un izpētīt, kā ir iespējams īstenot savstarpīguma principu;

12. atbalsta Komisijas nodomu veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu ārvalstu uzņēmumu nekontrolētus ieguldījumus ES enerģētikas jomā, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades tīklos;

13. aicina Padomes prezidējošo valsti, Komisiju un Augsto pārstāvi ciešāk sadarboties, lai jautājumos saistībā ar kopējo ārpolitiku enerģētikas jomā tie ieņemtu vienotu pozīciju un darbotos saskaņoti; uzskata, ka gaidāmajā Līgumu pārskatā ir jāstiprina Komisijas un Eiropas Parlamentu loma, nosakot kopējo ārpolitiku enerģētika jomā; ierosina pēc jaunā Reformu līguma stāšanās spēkā ar Padomes un Komisijas piekrišanu iecelt Augsto ierēdni ārpolitikai enerģētikas jomā, kuram tiktu piešķirta dubultkompetence un kurš būtu pakļauts nesen izveidotajam un stiprinātajam ES Augstajam pārstāvim ārpolitikas un drošības politikas jomā un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, tādējādi esot saistītam gan ar Padomi, gan Komisiju, un kurš koordinētu visus politikas virzienu saistībā ar kopējo Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, tādējādi vairojot ES spējas sarunās ar ES ārējiem parteriem aizsargāt tās intereses saistībā ar energoapgādes drošību;

14. pauž pārliecību, ka Enerģētikas hartas nolīgumam ir jābūt kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā stūrakmenim, jo tas ir starptautiskās kopienas visnozīmīgākais instruments sadarbības veicināšanai enerģētikas jomā, tas rada pamatu taisnīgai un vienlīdzīgai attieksmei, nodrošina ieguldījumu drošumu un garantē tiesības saņemt kompensāciju ekspropriācijas un/vai nacionalizācijas gadījumā; aicina Komisiju un Padomi stingri pieprasīt, lai ES galvenie partneri enerģētikas jomā piemēro Enerģētikas hartas nolīgumu, un iekļaut Tranzīta protokola saturu visos līgumos un nolīgumos ar šiem partneriem;

15. mudina dalībvalstis un Komisiju arī turpmāk pielikt pūliņus ar mērķi ES kaimiņattiecību ietvaros un sadarbībā ar trešām valstīm veicināt iekšējā tirgus principu un standartu izplatīšanos; tāpēc mudina Komisiju apsvērt iespēju paplašināt Enerģētikas kopienu, kurā ietilpst ES un Dienvidaustrumeiropa, atkarībā no situācijas tajā iekļaujot trešās valstis, un līdzīgi šim modelim izveidot jaunus reģionālus enerģijas tirgus, piemēram, Eiropas un Vidusjūras reģiona enerģētikas kopienu, lai tādejādi nodrošinātu apgādes drošību;

Pamatprincipi un ieteikumi saistībā ar kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā ietvaros īstenotajām darbībām

A. Dažādošana

16. uzskata, ka, ņemot vērā ES aizvien pieaugošo atkarību no ierobežota skaita enerģijas avotu, piegādātāju un transporta ceļu, ir būtiski atbalstīt prioritārās iniciatīvas, kuru mērķis ir to dažādošana gan no ģeogrāfiskā viedokļa, gan no piemērotu alternatīvu izstrādes viedokļa; uzskata, ka īpaša nozīme jāpiešķir videi draudzīgiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem; uzskata, ka drošai energoapgādei par pieņemamām un paredzamām cenām ir jābūt ES galvenajam mērķim;

17. atbalsta to, ka par prioritāriem tiek padarīti visi energoapgādes dažādošanas projekti, kas tiek īstenoti kaimiņattiecību politikas kontekstā, — jo īpaši tie projekti, kuru mērķis ir radīt jaunus transporta koridorus, piemēram, Kaspijas jūras­–Melnās jūras–Eiropas Savienības enerģijas koridoru, tādējādi dažādojot gan piegādātājus, gan ceļus, — it sevišķi Nabuko cauruļvada celšana, sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras izveide, elektrotīklu savstarpēju sasaistīšana, Eiropas un Vidusjūras elektrības un gāzes infrastruktūras gredzenu izveide, atbalsta arī jaunu naftas infrastruktūras projektu realizāciju Eiropas interesēs, piemēram, Odesas-Gdaņskas un Konstancas–Triestes projekta realizāciju, jo šie projekti ir īpaši nozīmīgi Eiropas interesēm;

18. atzinīgi vērtē ES koordinatoru nozīmēšanu darbam ar prioritāriem un Eiropas interesēm nozīmīgiem projektiem, kā tie noteikti Eiropadomes 2007. gada marta secinājumos, jo īpaši darbam ar Nabuko projektu un projektu par elektropārvades savienojuma izveidi starp Vāciju, Poliju un Lietuvu;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot efektīvu augstākā līmeņa politiku, lai Kopiena varētu dažādot tās dabasgāzes avotus; sagaida, ka gāzes eksportētājvalstis savstarpējā sadarbībā ievēros atklāta, pārredzama un konkurējoša tirgus noteikumus; uzskata, ka iniciatīva par sava veida OPEC izveidi gāzes nozarē ir pretrunā ar šo mērķi;

20. atzīmē, ka ir svarīgi darboties ne tikai ar deklarāciju palīdzību, bet arī iesniegt priekšlikumus konkrētiem prioritārajiem projektiem, un aicina Augsto ierēdni ārpolitikai enerģētikas jomā pēc iecelšanas amatā arī uzņemties atbildību par enerģijas ārējās infrastruktūras izveides pasākumu, piemēram, Nabuko un Odesas-Gdaņskas projektu, koordināciju; tajā pašā laikā aicina Komisiju, prezidējošo valsti un Augsto pārstāvi apstiprināt apņemšanos kopā ar Eiropas koordinatoriem attīstīt enerģijas ārējo infrastruktūru;

21. uzskata, ka energoapgādes dažādošanas projektu īstenošanai ir jābūt vienai no stiprinātās Eiropas kaimiņattiecību politikas prioritātēm, un aicina palielināt atbalstu ražotājvalstu un tranzītvalstu ieguldījumu vides un reglamentējošo noteikumu uzlabošanai, pamatojoties uz Enerģētikas hartas nolīguma principiem;

22. aicina atzīt, ka no izmantojamo enerģijas veidu struktūras, atkarības no importa un infrastruktūras viedokļa dalībvalstis atrodas dažādās situācijās, un atbalsta visus centienus, kuru mērķis ir pārvarēt dalībvalstu pašreizējo atkarību no vadošajiem piegādātājiem, infrastruktūras ierobežojumiem, oglekļa izmešus radošiem enerģijas avotiem un enerģijas importa no valstīm, kuras sistemātiski neievēro ANO Statūtu noteikumus un būtību;

23. atbalsta visus centienus, kuru mērķis ir izveidot visu nozīmīgo pasākumu jaunus finansēšanas avotus, tostarp Eiropas Investīciju bankas īpašus aizdevumus, kā arī šim nolūkam paredzētas īpašas budžeta pozīcijas ES budžetā, ja vien tas neapdraud kādas dalībvalsts drošību;

24. aicina uzlabot sadarbību ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku ar mērķi izmantot finanšu instrumentus prioritāro projektu atbalstam;

25. uzskata, ka iespējamā atkarība no biodegvielas importa izraisa tik pat lielas bažas kā atkarība no naftas un gāzes ārējām piegādēm; aicina Komisiju kopā ar ES partneriem izstrādāt globālu sertificēšanas shēmu, kas var nodrošināt ražošanas noturību un tādu biodegvielu izmantošanu, kuras neapdraud bioloģisko daudzveidību, nosakot standartus attiecībā uz kultivēšanas un pārstrādes posmiem, kā arī attiecībā uz silumnīcefekta gāzu kopējo daudzumu biodegvielu pilnā dzīves ciklā;

B. Vienotība, aizstāvot ES intereses

26. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir noteikti jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija un pamats kopējās ārpolitikas enerģētikas jomā izveidei, kas ļaus pieņemt stingru pozīciju dialogā ar galvenajām piegādātājvalstīm un uzlabot spēju ieņemt vienotu nostāju diskusijās ES, dalībvalstu un nozares līmenī, tādējādi radot pamatu solidaritātei citās politikas jomās un ES ārējās lomas stiprināšanai;

27. īstermiņā aicina dalībvalstis informēt vienai otru un Komisiju, kā arī konsultēties vienai ar otru un ar Komisiju par stratēģiskiem lēmumiem saistībā ar divpusējiem nolīgumiem par enerģētikas projektiem ar trešajām valstīm, ja šādi nolīgumi var ietekmēt citu dalībvalstu un visas ES intereses, kā tas būtu jādara saistībā ar visiem kopēju interešu ārpolitikas jautājumiem; turklāt, ja ir panāktas divpusējas vienošanās, kuras ir pretrunā ar citu dalībvalstu un visas ES interesēm, aicina dalībvalstis un nepieciešamības gadījumā Komisiju sadarboties, lai panāktu tādu vienošanos, kura garantētu jebkuras negatīvas ietekmes, jo īpaši ietekmes uz vidi, neitralizēšanu atbilstoši solidaritātes principam;

28. aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka pirms lielu infrastruktūras ieguldījumu apstiprināšanas tiek veikts pilnīgs ietekmes uz vidi novērtējums; īpaši mudina apsvērt plānotā Ziemeļeiropas cauruļvada „North Stream” radītos draudus ekosistēmām un cilvēka dzīvībai, jo šī cauruļvada ceļā Baltijas jūras gultnē atrodas munīcija un ieroči; uzsver, ka nopietnas ekoloģiskas katastrofas gadījumā finansiāli atbildīgām jābūt iesaistītajām pusēm;

29. vidējā termiņā aicina Komisijai piešķirt institucionālas pilnvaras risināt sarunas par ES pamatnolīgumiem ar trešajām valstīm par energoapgādi;

C. Solidaritāte krīzes situācijās

30. ņemot vērā, ka solidaritāte un energoapgādes drošība ir būtiski nepieciešama iekšējā tirgus stabilai darbībai, tostarp arī visu ekonomikas dalībnieku vienlīdzīgai piekļuvei enerģijai, aicina Padomi un dalībvalstis izveidot solidaritātes mehānismu atbilstoši dalībvalstu solidaritātes garam, kas minēts jaunajā Reformu līgumā, vienošanos par kuru panāca Eiropadomes 2007. gada jūnija sanāksmē, tādējādi ļaujot ES darboties efektīvi, ātri un saskaņoti krīzes situācijās, ko izraisa piegādes pārtraukumi, svarīgo infrastruktūras objektu bojājumi vai citi apstākļi;

31. aicina Komisiju atbalstīt tā saucamās energoapgādes drošības klauzulas iekļaušanu tirdzniecības, asociācijas, kā arī partnerības un sadarbības nolīgumos ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm, tādējādi izveidojot rīcības kodeksu un skaidri nosakot, kādi pasākumi ir jāveic, ja viens no partneriem pārtrauc piegādi vai vienpusīgi maina piegādes noteikumus;

32. atbalsta efektīva mehānisma, tostarp NESCO, izveidi, kas ļautu reaģēt energoapgādes pārtraukuma gadījumos, paredzot arī pasākumus ar mērķi efektīvi izmantot brīdināšanas sistēmas un izveidot tādu savstarpēji savienotu infrastruktūru energoapgādes krīzes situācijām, jo īpaši gāzes un elektrības sektorā, kuru varētu izmantot, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu dalībvalstīm, ņemot vērā šo dalībvalstu ģeoloģiskās un ģeogrāfiskās īpašības, jo īpaši to uzglabāšanas jaudu un tuvumu energoapgādes avotiem;

D. Uzlabota sadarbība ar galvenajām ražotājvalstīm, tranzīta valstīm un patērētājvalstīm

33. aicina ES un dalībvalstis arī turpmāk aktīvi iesaistīties ciešā dialogā starp ES un visām galvenajām ražotājvalstīm, tranzīta valstīm un patērētājvalstīm un jo īpaši veicināt attiecības enerģētikas nozarē ar Alžīriju, Ēģipti un citām ražotājvalstīm Maršrika/Magriba reģionā;

34. atbalsta visus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt pārredzamību, tiesiskumu un uzlabotu pārvaldību enerģētikas jomā, veidojot partnerattiecības enerģētikas jomā ar trešajām valstīm, lai tādējādi radītu abpusēji izdevīgus, atvērtus, pārredzamus, nediskriminējošus, stabilus juridiskus noteikumus piekļuvei ieguves līdzekļiem, kā arī ieguldījumiem un tirdzniecībai enerģētikas jomā, pamatojoties uz savstarpīguma principu un godīgu un pārredzamu konkurenci un nodrošinot, ka ienākumi no enerģijas pārdošanas netiek ļaunprātīgi izmantoti un novirzīti terorisma finansēšanai;

35.   uzsver nepieciešamību veidot partnerattiecības pētniecības un attīstības jomā ar galvenajām patērētājvalstīm un tranzītvalstīm ārpus ES, lai tādējādi risinātu globālās sasilšanas problēmu un attīstītu alternatīvus un atjaunojamus enerģijas avotus; uzsver, ka ciešāka sadarbība enerģētikas jomā ar šādām trešām valstīm, tostarp arī ar ASV, ir jāīsteno, īpašu uzmanību pievēršot energoefektivitātes tehnoloģiju izstrādei, kā arī siltuma un elektroenerģijas kombinētas ražošanas veicināšanai ar atjaunojamas un ilgtspējīgas biomasas ražošanas un izmantošanas palīdzību;

36. aicina ES veidot dialogu par enerģētikas jautājumiem ar jaunattīstības valstīm, lai tādējādi veicinātu atjaunojamo energoresursu decentralizāciju, enerģijas pieejamību un ilgtspējību, kā arī enerģijas infrastruktūru, kura skar kopējās intereses;

37. īpaši uzsver, cik svarīgs ir dziļāks dialogs par enerģētikas jautājumiem ar ASV un citiem enerģētikas jomas galvenajiem partneriem, kuri atbalsta ES vērtības; aicina Kopienas iestādes censties izveidot partnerattiecības energoapgādes drošībai ar ASV;

38.   aicina ES ārpolitikā enerģētikas jomā aktīvi iesaistīt tās Eiropas valstis, kuras nav ES dalībvalstis, piemēram, Norvēģiju;

39.   aicina visās Eiropas ārpolitikas jomās, piemēram, Ziemeļu dimensijā, Melnās jūras reģiona sinerģijā un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā, ieviest saskaņotu enerģētikas politiku;

40. atbalsta tās Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot ciešāku dialogu par enerģētikas jautājumiem ar Dienvidkaukāza, Kaspijas jūras un Vidusāzijas reģioniem, kā arī ar Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem; atzinīgi vērtē, to ka ES sāk izmantot „kritiska un konstruktīva dialoga” pieeju attiecībā uz reģiona valstīm, tādējādi līdzsvarojot ES ieinteresētību dažādot tās naftas un gāzes piegādes un panākt politiskas reformas šajās valstīs;

41. aicina Eiropas kaimiņattiecību politikas un Melnās jūras reģiona sinerģijas ietvaros attīstīt pastāvošos mehānismus un izveidot jaunus, ar to palīdzību stiprinot sadarbību ar tranzītvalstīm — Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Dienvidkaukāza valstīm, kā arī Mašrika un Magriba valstīm —, lai tādējādi nodrošinātu tirgus darbības lielāku pārredzamību, kā arī apgādes un tranzīta stabilitāti;

42. uzsver Turcijas kā tranzīta centra nozīmību, lai dažādotu gāzes piegādes Eiropas Savienībai; sagaida, ka tranzīta atvieglošanas nolūkos Turcija cieši sadarbosies ar ES;

43. aicina Turciju pilntiesīga locekļa statusā pievienoties Eiropas Enerģētikas kopienai, kura šobrīd iekļauj Dienvidaustrumeiropas valstis un nodrošina strukturētu reglamentējošu pamatu reģionālās sadarbības veicināšanai enerģētikas jomā, tādējādi uzlabojot energoapgādes drošību un atbalstot ieguldījumus; atbalsta Ukrainas, Norvēģijas un Moldāvijas pieteikumu, lai Eiropas Enerģētikas kopienai;

44. aicina Komisiju papildus NESCO izveidot instrumentus un mehānismus, ar kuru palīdzību ir iespējams labāk sadarboties ar kaimiņvalstīm, analizējot un uzraugot situāciju tranzītrajonos, tādējādi vairojot ES spējas novērst krīzes situācijas, kā arī efektīvāk un ātrāk reaģēt krīzes gadījumā;

45. uzsver, cik svarīgas ir ES partnerattiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, vienlaikus norādot, ka Krievija no energoproduktu eksporta viedokļa vēl joprojām ir gandrīz pilnībā atkarīga no ES tirgus un tā atsevišķiem liela mēroga Eiropas patērētājiem; mudina ES uzsvērt šo savstarpējās atkarības aspektu ES un Krievijas dialogā par enerģētikas jautājumiem; vērš uzmanību uz to, ka Krievijas un ES partnerattiecības enerģētikas jomā var būt balstītas tika uz nediskriminēšanas un taisnīgas attieksmes principu, kā arī uz vienlīdzīgiem noteikumiem par piekļuvi tirgum;

46.   uzsver, ka Enerģētikas hartas nolīgums jau ir saistošs Krievijai atbilstoši tā 45. pantam[5]; ir pārliecināts, ka papildus tam, ka Krievijai vajadzētu ratificēt Enerģētikas hartas nolīgumu, ES vajadzētu risināt sarunas par formālu pamatdokumentu attiecībām ar Krieviju enerģētikas jomā jaunā partnerības un sadarbības nolīguma kontekstā; uzskata, ka Enerģētikas hartas nolīguma principu vienkārša iekļaušana partnerības un sadarbības nolīgumā ir lieka, vienlaikus atzīstot pievienoto vērtību, ko sniedz Enerģētikas hartas nolīgumā, jo īpaši Tranzīta protokolā, iekļauto saistību precizēšana un papildināšana;

47. aicina Krieviju ratificēt Enerģētikas hartas nolīgumu; uzsver, ka ratificēšana būtu skaidrs un reāls pierādījums tam, ka Krievija ir apņēmusies veicināt uzticamu energoapgādi un sadarbību enerģētikas jomā, pamatojoties uz kopējiem principiem un vērtībām;

48. aicina Padomi un Komisiju izmatot to ietekmi, lai pārliecinātu Krieviju uzņemties saistības darboties atvērtos, godīgos un pārredzamos enerģijas ražošanas un energoapgādes tirgos; uzskata, ka Enerģētikas hartas nolīguma un tā Tranzīta protokola ratificēšana no Krievijas puses labvēlīgi ietekmēs Eiropas Savienības atbalstu tam, lai Krievijai pievienotos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO);

49. pauž bažas par Krievijas energosistēmas vispārējo neefektivitāti gan no izpētes un transporta viedokļa, gan no rūpnieciskās un sadzīviskās izmantošanas viedokļa, kas var nopietni ietekmēt Krievijas piegādes saistības; aicina Komisiju tehniskajā sadarbībā ar Krieviju risināt šo jautājumu;

50. uzsver, ka jaunajā nolīgumā starp ES un Krieviju ir jāiekļauj videi draudzīgu un energoefektīvu tehnoloģiju attīstīšanas princips; uzsver, cik svarīgi ir paplašināt ES un Krievijas sadarbību vides jautājumos Ziemeļu dimensijas kontekstā;

51. aicina Komisiju dialogā ar ogļūdeņražu galvenajiem piegādātājiem Eiropas Savienībai pieprasīt vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas uzņēmumiem, pamatojoties tikai un vienīgi uz ekonomiskiem kritērijiem un nepieļaujot, ka politiski faktori ietekmē pirkšanas cenas;

52 aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par galamērķa klauzulām saistībā ar gāzes piegādēm, jo šīs klauzulas faktiski kavē gāzes atpakaļizvešanu iekšējā tirgū, un aicina Komisiju ieviest aizliegumu šādas klauzulas iekļaut jebkādos nolīgumos par dabasgāzi ES tirgū, ņemot vērā, kā tās aizliedz ES tiesību akti;

53. aicina aktivizēt dialogu ar Ķīnu, Indiju, Brazīliju un citām jaunizveidotajām un jaunattīstības valstīm, lai tādējādi izveidotu stabilu un paredzamu pasaules enerģijas tirgu, kura pamatā būtu godīgi un pārredzami noteikumi un kura mērķis turklāt būtu ar kopīgiem spēkiem cīnīties pret globālo sasilšanu un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību;

54. aicina pastiprināti sadarboties ar Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku enerģētikas jomā; uzsver, cik svarīgas ir ES un Āfrikas partnerattiecības enerģētikas jomā, kuras plānots uzsākt ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē 7.–8. decembrī Lisabonā un kuras ir ES un Āfrikas kopīgās stratēģijas viena no galvenajām iniciatīvām; uzskata, ka partnerattiecībām enerģētikas jomā vajadzētu veicināt Āfrikas un ES dialogu par piekļuvi enerģijai un energoapgādes drošību, palielināt ieguldījumus enerģijas infrastruktūrā, kā arī atjaunojamos enerģijas avotos un energoefektivitātē, stimulēt ieņēmumu no naftas un gāzes izmantošanu attīstībai, veicināt pārredzamību un jautājumu par klimata pārmaiņām iekļaušanu sadarbībā enerģētikas un attīstības jomā;

55. lai veicinātu godīgu starptautisko konkurenci, aicina Komisiju PTO sarunās atbalstīt īpašus noteikumus par enerģijas tirgus pārredzamību un it īpaši par pasākumiem, kas varētu izraisīt tirdzniecības traucējumus;

56. iesaka Komisijai PTO ietvaros izvērtēt iespēju risināt sarunas par daudzpusējiem līgumiem attiecībā uz īpašiem enerģijas, piemēram, biodegvielu, tirgiem un pēc iespējas ātri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu rezultātiem;

57. aicina Komisiju un Padomi aktīvi un noteikti darboties, lai nepieļautu jebkādas oligopolu veidošanās tendences, piemēram, gāzes karteļa izveides risku;

58. mudina G8 ietilpstošās dalībvalstis un Komisiju izmantot šo forumu, lai veicinātu ES intereses enerģētikas jomā, tostarp izmantojot G8+5 formātu, kas apvieno galvenos ražotājus un patērētājus;

59. atbalsta visus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt daudzpusīgas tehniskas iniciatīvas, piemēram, Globālo partnerību par gāzes sadedzināšanas samazināšanu, Iniciatīvu par ieguves rūpniecības pārredzamību, Finanšu darījumu darba grupu, Starptautiskās finanšu sabiedrības ekvatoriālos principus un Inogate (Starptautisko organizāciju naftas un gāzes transportam uz Eiropu);

60. uzsver, ka kopējā Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā pati par sevi nav pietiekama un ka šī politika ir jāattīsta, tostarp veidojot kopējo Eiropas politiku ar enerģētiku saistītās pētniecības un tehnoloģiju jomā;

61. aicina Padomi izstrādāt stratēģiju, lai aizsargātu svarīgos enerģijas infrastruktūras objektus Eiropas Savienībā un ES tuvākos kaimiņus pret terorisma draudiem;

62. aicina Komisiju, pamatojoties uz paraugpraksi dalībvalstīs, izstrādāt priekšlikumus par normatīvu reformu, jo īpaši paredzot īpašuma tiesību pilnīgu nodalīšanu enerģijas ražošanas un enerģijas pārvades un sadales jomā, stingrāku neatkarīgu valsts regulatīvo uzraudzību un labāku regulatoru koordināciju ES līmenī ar mērķi sekmēt jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu attīstību, kā arī izveidot skaidru pamatu ieguldījumu palielināšanai pārvades infrastruktūrā;

63. uzsver, ka sadarbspējīgu enerģijas tīklu izveide ar labi koordinēta Eiropas enerģētikas tīkla palīdzību veicinās konkurētspēju elektroenerģijas un gāzes tirgos, stiprinās apgādes drošību un sekmēs vides aizsardzību, kā arī ES stāvokļa stiprināšanos attiecībās ar piegādātājvalstīm un tranzītvalstīm;

64. uzsver, ka piesārņojums, ko izraisa enerģijas resursu, jo īpaši naftas, izmantošana var ne tikai nodarīt nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu videi, bet arī nopietni apdraudēt drošību reģionālā un globālā līmenī, piemēram, Tuvajos Austrumos; aicina ieviest jaunus aizsardzības pasākumus un veikt ieguldījumus, lai palielinātu enerģijas resursu izmantošanas drošību un efektivitāti;

65. aicina rīkot publiskas debates, lai ar sabiedrības informēšanas kampaņas palīdzību palielinātu ES pilsoņu informētību par kopējo Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā un uzsvērtu šādas politikas pozitīvos aspektus;

o

o o

66. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV C 297 E, 7.12.2006., 340. lpp.
• [2]  OV C 292 E, 1.12.2006., 112. lpp.
• [3]  OV C 298 E, 8.12.2006.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603.
• [5]  Enerģētikas hartas nolīguma 45. panta 1. punkts paredz, ka valstīm, kas šo nolīgumu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas, šī harta ir provizoriski saistoša laika posmā pēc parakstīšanas līdz ratificēšanai, ja vien šīs valstis nav atteikušās no šādas iespējas atbilstoši 45. pantam.

PASKAIDROJUMS

Pēdējo gadu laikā energoapgādes drošības jautājums ir kļuvis par Eiropas Savienības darba kārtības prioritāti. Tomēr tā nav pilnībā jauna tendence, jo pārdomas par nepieciešamību pēc kopējas politiskas pieejas enerģētikai bija 1952. gada Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līguma un 1957. gada Euratom līguma pamatā. Kopš tā laika pasaules enerģijas tirgus un ģeopolitiskā situācija ir ievērojami mainījusies. Pastāv vairāki iemesli tam, kāpēc energoapgādes drošība ir kļuvusi par prioritāru jautājumi, tomēr par visnozīmīgāko iemeslu var uzskatīt 2006. janvāra konfliktu starp Krieviju un Ukrainu saistībā ar gāzi un tam sekojošo gāzes piegādes krīzi, kas ietekmēja vairākas dalībvalstis. Šis konflikts bija patiess trauksmes signāls Eiropas Savienībai. Gandrīz vienas dienas laikā mēs apjautām, ka enerģija ir ne tikai mūsu ekonomiskas pastāvīgai attīstībai un labklājībai būtiski svarīgs produkts, bet arī politisks mehānisms, instruments politiskā spiediena izdarīšanai. Šajā sakarā aizvien pieaugošā ES atkarība no ārējās energoapgādes, galvenokārt no nestabilām un nedemokrātiskām valstīm, un jo īpaši atkarība gāzes sektorā no Krievijas izraisa bažas, jo tā var kaitēt dalībvalstu ilgtermiņa ekonomiskajām un politiskajām interesēm, kā arī Eiropas Savienības vispārējai drošībai. Jebkādas grūtības, pat īslaicīgas, kuru rezultātā samazināsies energoapgāde no trešām valstīm, radīs arī nopietnus traucējumus ES saimnieciskajā darbībā.

Turklāt palielinās energoresursu vispārējā pārizmantošana. Pasaules ekonomikas lielvalstu Ķīnas un Indijas straujā attīstība, pastāvīgi pieaugošais enerģijas pieprasījums ASV, kā arī nestabilitāte galvenajos reģionos, kuri eksportē naftu, ļoti nopietni ietekmē starptautiskos enerģijas tirgus. Stabilas ražošanas iespējas kļūst aizvien ciešāk saistītas ar iekšpolitikas jautājumiem un galveno piegādātāju reģionālajiem mērķiem. Šāda situācijas attīstība var ietekmēt varas līdzsvaru pasaulē, ņemot vērā, ka energoapgādes drošība ir kļuvusi par valstu drošības un ekonomiskās attīstības vienu no noteicošajiem aspektiem.

Jaunajai politikai vajadzētu aptvert visus energoapgādes virzienus austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, Vidusāzijā, Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos. Jāuzver arī, cik nozīmīgas ir ES un Āfrikas partnerattiecības enerģētikas jomā, kā arī dialoga pastiprināšana jautājumos par piekļuvi enerģijai un energoapgādes drošību.

Eiropas atbilde izaicinājumiem

Pieaugošā ES atkarība no enerģijas importa ir palielinājusi energoapgādes drošības politikas nozīmību. Pat ja Eiropa turpmāko divdesmit gadu laikā spēs pāriet uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, mūsu atkarība no naftas un gāzes būtiski nesamazināsies. Mēs varam samazināt šo atkarību, tomēr mēs nevaram no tās izvairīties. Tāpēc mums būs jāizmanto ārpus mūsu robežām atrodošies resursi, un mēs aizvien vairāk cīnīsimies par piekļuvi enerģijai. Šī iemesla dēļ mūs jārisina šī atkarības problēma, izmantojot ārpolitiku enerģētikas jomā un piemērotus instrumentus. Daži no lielākajiem patērētājiem (ASV, Ķīna) energoapgādes drošību ir padarījuši par to ārpolitikas un drošības politikas prioritāti. Dažas ES dalībvalstis arī ir jau izvēlējušās šādu pieeju. Tomēr šodien ES līmenī Kopienai nav piešķirtas pilnvaras ar ārpolitiku saistītos enerģētikas jautājumos un „vienotas nostājas ieņemšana” ir tikai mērķis, kurš ne tuvu nav panākts.

Tomēr aizvien vairāk tiek apjausta ar enerģētiku saistīto drošības jautājumu stratēģiskā nozīmība un ģeopolitiskā dimensija. Eiropadomei 2006. gadā adresētajā dokumentā ar nosaukumu „Ārpolitika, kurā jāievēro Eiropas vajadzības pēc enerģijas” Augstais pārstāvis ir izvirzījis šo jautājumu, aicinot uzsākt plašākas debates, kuru rezultātā vajadzēja sagatavot vispārēju rīcības plānu. Lai gan tas, ka Padome to pieņēma 2007. gadā, viennozīmīgi veicināja iekšējā enerģijas tirgus stiprināšanos, panākumi saistībā ar ārpolitiku enerģētikas jomā ir daudz pieticīgāki, jo to pamatā ir deklarācijas, nevis konkrēti plāni, kā īstenot jaunu un tālejošu politiku.

Ceļā uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā

Referents uzskata, ka energoapgādes drošība ir jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējās drošības svarīgu elementu. Viņš ar nožēlu atzīmē, ka pagaidām nav izveidots atbilstošs līgumiskais pamats. Tāpēc viņš atzinīgi vērtē to, ka 2007. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē apstiprinātais Starpvaldību konferences mandāts saistībā ar jauno Reformu līgumu paredz jaunus noteikumus par solidaritāti enerģētikas jomā.

Tajā pašā laikā referents uzskata, ka ir pienācis laiks izmantot ne tikai pašreizējos mehānismus, un tāpēc viņš aicina īstenot kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, to nodrošinot ar piemērotiem instrumentiem. Jaunās politikas pamatā jābūt solidaritātei un diversifikācija, kā arī ilgtspējības veicināšanai. Tai jābūt saskaņotai (to jāatbalsta ar visu ES politikas virzienu, dalībvalstu un rūpniecības nozares palīdzību) un saskanīgai ar plašākiem ES ārpolitikas mērķiem, piemēram, konfliktu novēršanas un cilvēktiesību veicināšanas mērķi. Tās efektivitāte būs atkarīga no ES spējas apvienot tās ievērojamos kopējos resursus un tos izmantot kopēju interešu labā. Tam būs nepieciešama sadarbība ar ražotājvalstīm, tranzītvalstīm un patērētājvalstīm, kā arī „enerģijas diplomātijas” pastiprināšana. 27 ES dalībvalstīm vienpusīgas darbības enerģētikas jomā būs jāaizstāj ar kopēju enerģijas solidaritātes politiku. Tikai darbojoties kopīgi, Eiropa var cerēt, ka sadarbība ar galvenajiem piegādātājiem notiks uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Tāpēc ar jaunās politikas palīdzību vajadzētu radīt sinerģijas, kuras nodrošinātu Eiropas Savienībai apgādes drošību, kā arī stiprinātu ES lomu un spējas darboties ārpolitikas jomā un tās uzticamību pasaulē.

Svarīgi ir uzsvērt, ka, lai gan dalībvalstīm vajadzētu saglabāt to likumīgās un suverēnas tiesībās izvēlēties izmantojamos enerģijas veidus, kā arī lemt par piegādes struktūru utt., saskaņotas un koncentrētas kopējās ārpolitikas enerģētikas jomā izveide palielinātu visu valstu ārējo energoapgādes drošību un ES spējas efektīvākā veidā risināt šodienas problēmas.

Referents ir pārliecināts, ka saskaņa ar subsidiaritātes principu šādas politikas izveide nodrošinātu dalībvalstu līmenī veikto pasākumu būtisku pievienoto vērtību un ka tas ir vienīgais vieds, kā efektīvi risināt ar enerģētikas politiku saistītos jautājumus. Šai sakarā viņš izvirza vairākus konkrētus priekšlikumus, atbalstot pakāpenisku pieeju kopējai Eiropas ārpolitikai enerģētikas jomā un uzskatot, ka kopējai Eiropas ārpolitikai enerģētikas jomā jābūt balstītai uz tādiem principiem kā diversifikācija, vienotība, aizstāvot ES intereses, solidaritāte krīzes situācijās, kā arī sadarbība ar galvenajām ražotājvalstīm, tranzītvalstīm un patērētājvalstīm.

Viņš ierosina vairākas novatoriskas idejas, kurām vajadzētu palīdzēt īstenoto šo ambiciozo projektu.

· Tāda Augstā ierēdņa ārpolitikai enerģētikas jomā izveide, kuram būtu piešķirta dubultkompetence un kurš būtu atbildīgs par visu politikas virzienu saskaņošanu saistībā ar energoapgādes drošības ārējiem aspektiem (piemēram, enerģija, vide, tirdzniecība, transports, konkurētspēja). Saskaņotā veidā izveidotas sinerģijas noteikti stiprinātu ES spējas aizsargāta tās intereses saistībā ar energoapgādes drošību. Šis institucionālais jauninājums ir nozīmīgs instruments. Mums vajadzētu atcerēties Jean Monnet izteikumu par to, ka „nekas nedarbojas bez institucionāla balsta”.

· Komisijai adresēts aicinājums līdz 2007. gada beigām izstrādāt konkrētu plānu kopējās ārpolitikas enerģētikas jomā izveidei, norādot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, uzdevumus un pasākumus un iekļaujot precīzu grafiku to īstenošanai. Referents uzskata, ka ir nepieciešams sākt izmantot iekšējos virzošos spēkus un pāriet no deklarācijām uz darbībām. Šajā sakarā aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam ikgadēju progresa ziņojumu par jaunās politikas galveno mērķu īstenošanu, novērtējot to, kā trešās valstis ievēro tādus ES iekšējā tirgus noteikumus kā pārredzamība, savstarpīgumu princips, atbilstība ES konkurences tiesībām. Referents uzstāj, ka EP ir cieši jāuzrauga, kā šī jaunā politika tiek veidota.

· Nepieciešamība izstrādāt visaptverošu diplomātiju enerģētikas jomā, koncentrējoties ne tikai uz ES apgādes drošību. Energoapgādes drošībai ir jākļūst par vienu no kaimiņattiecību politikas stūrakmeņiem. Cieša sadarbība enerģētikas jomā un iespēja dalīties ar enerģijas resursiem viens no visefektīvākajiem un nepieciešamākajiem uzticību vairojošiem pasākumiem.

· Konkrētu noteikumu, tostarp saistībā ar apgādes drošību, tranzītu un ieguldījumiem, iekļaušana Līgumos, kā tas jau norādīts sarunu mandātā saistībā ar jaunu Reformu līgumu. Patiesībā referenta vēlme ir piešķirt ES institucionālas pilnvaras risināt sarunas ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm par vispārējo politisko pamatu energoapgādes drošības nodrošināšanai.

· Konsultācijas starp dalībvalstīm un Komisiju par stratēģiskiem lēmumiem saistībā ar galvenajiem divpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm, iesakot Komisijai un dalībvalstīm sadarboties, ja noslēgtie divpusējie nolīgumi ir pretrunā ar visas ES vai citu dalībvalstu interesēm, tādejādi mazinot šo nolīgumu negatīvo ietekmi. Tā ir solidaritātes principa praktiska izpausme, un tā attiecas uz lēmumiem, kuri ir jau pieņemti, piemēram, uz lēmumu par Baltijas jūras cauruļvada celšanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādas infrastruktūras izveidei energoapgādes krīzes situācijām, jo īpaši gāzes sektorā, kuru varētu izmantot, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu dalībvalstīm.

· „Energoapgādes drošības klauzulas” iekļaušana visos nolīgumos ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm, tādējādi izveidojot rīcības kodeksu un skaidri nosakot, kādi pasākumi ir jāveic, ja viens no partneriem pārtrauc piegādi;

· Par prioritāriem jāpadara visi energoapgādes dažādošanas projekti, kuru mērķis ir radīt jaunus transporta koridorus, piemēram, Vidusāzijas–Dienvidkaukāza–Eiropas Savienības koridoru, jo īpaši Nabuko cauruļvada celšana, elektrotīklu savstarpēju sasaistīšana, kā arī Eiropas un Vidusjūras elektrības un gāzes infrastruktūras gredzenu izveide un Odesas–Gdaņskas projekta realizācija. Visi instrumenti, sākot ar politiskiem dialogiem un Kopienas politiku tādās jomās kā tirdzniecība, attīstība, konkurence, pētniecība un vide un beidzot ar finansiālām dotācijām un aizdevumiem, tostarp Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dotācijām un aizdevumiem, ir jāizmanto saskaņotā veidā, lai tādējādi paātrinātu šo infrastruktūras projektu pabeigšanu.

Turklāt referents:

· atbalsta visus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt pārredzamību, tiesiskumu un uzlabotu pārvaldību enerģētikas jomā, veidojot partnerattiecības enerģētikas jomā ar trešajām valstīm, lai tādējādi radītu abpusēji izdevīgus, atvērtus, pārredzamus, nediskriminējošus, stabilus juridiskus noteikumus ieguldījumiem un tirdzniecībai enerģētikas jomā, pamatojoties uz savstarpīguma principu; šajā sakarā mudina Komisiju veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu ārvalstu valsts uzņēmumu nekontrolētus ieguldījumus ES enerģētikas jomā, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades tīklos;

· uzstāj, ka ES galvenajiem partneriem enerģētikas jomā ir jāpiemēro Enerģētikas hartas nolīgums, tostarp arī Tranzīta protokols, vienlaikus atgādinot, ka šis nolīgums, kuram ir jābūt kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā stūrakmenim, jau ir saistošs Krievijai; aicina Krieviju ratificēt hartu, vienlaikus atzīstot, ka ES vajadzētu risināt sarunas arī par formālu pamatdokumentu jaunā partnerības un sadarbības nolīguma sarunu kontekstā, lai tādējādi precizētu Enerģētikas hartas nolīgumā, jo īpaši Tranzīta protokolā, iekļautos pienākumus; uzsver arī, ka iepriekšminēto dokumentu ratifikācija no Krievijas puses labvēlīgi ietekmēs Eiropas Savienības atbalstu tam, lai Krievijai pievienotos PTO.

Referents pilnībā apzinās, ka līdz jaunas kopējas ES ārpolitikas izveidei enerģētikas jomā vēl ejams tāls un sarežģīts ceļš un ka, kā tas parasti notiek ar jaunām idejām, ir iespējama pretestība un bažas par lielāku pilnvaru piešķiršanu Komisijai šajā stratēģiski nozīmīgajā jomā. Tomēr kopēji draudi drošai energoapgādei prasa kopēju atbildes reakciju, un tas ir vienīgais efektīvais veids, kā ievērot visas ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa intereses. Tas būtu arī jauns stimuls lielākai Eiropas integrācijai. Ņemot vērā pašreizējās problēmas, ir nepieciešama tālejoša un pārliecinoša pieeja.

Eiropas Savienības tika izveidota, balstoties uz konkrētiem sasniegumiem, kuru pamatā bija skaidrs nākotnes redzējums un atbilstoši instrumenti. Šī ziņojuma mērķis ir ļaut tam notikt vēl vienu reizi.

ATZINUMS Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (3.7.2007)

Ārlietu komitejai

Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
(2007/2000(INI))

Atzinuma projektu sagatavoja: Lena Ek

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina Ārlietu komiteju kā atbildīgo komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka ES enerģētikas ārpolitika ir cieši saistīta ar tās iekšējo enerģētikas politiku, un uzsver nepieciešamību izveidot kopēju enerģētikas politiku attiecībā uz iekšējā tirgus regulējumu, kā arī ārējiem aspektiem, kas ņem vērā visu dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses; norāda arī, ka kopējā ārpolitika un drošības politika ir priekšnosacījums, lai Eiropa varētu iegūt uzticamību, kas nepieciešama tās interešu aizsardzībai enerģijas jomā pasaules mērogā;

2.  aicina dalībvalstis nākamajā starpvaldību konferencē iekļaut kopējās enerģētikas politikas principus EK Līgumā, tādējādi veidojot stabilu pamatu tādām kopējām darbībām enerģētikas jomā, kas vērstas uz trešām valstīm;

3.  uzsver, ka labi koordinēta Eiropas enerģijas resursu tīkla un patiesi konkurētspējīga iekšējā enerģētikas tirgus izveide stiprinās ES stāvokli attiecībā uz ārējiem piegādātājiem;

4.  tādēļ aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus par regulējošu reformu, kas balstīta uz paraugpraksi dalībvalstīs, jo īpaši pilnībā nodalot īpašuma tiesības enerģijas ražošanas, enerģijas pārvades un sadales jomā, izveidojot stingrāku neatkarīgu valsts regulatīvo uzraudzību un labāku regulatoru koordināciju ES līmenī, lai sekmētu jaunu enerģijas avotu un atjaunīgas enerģijas avotu attīstību, kā arī skaidri pamatu ieguldījumu palielināšanai pārvades infrastruktūrā; aicina arī izveidot daudzgadu iepriekšēju plānu, ar ko nosaka ES līmeņa prioritātes ieguldījumus infrastruktūrā (metāna terminālos, gāzes cauruļvados, augstsprieguma līnijās, decentralizētās spēkstacijās utt.), lai definētu finansēšanas prioritātes Kopienas struktūrām (EIB, struktūrfondiem);

5.  uzsver to, cik svarīgi ir pieņemt vienprātīgu nostāju attiecībā pret trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka ES, dalībvalstu un nozaru līmeņa diskusijās tiek pārstāvēts vienots viedoklis;

6.  prasa izstrādāt kopēju stratēģiju, lai nodrošinātu piegāžu un tranzīta maršrutus, sekmējot solidaritāti ES robežās; aicina šai sakarā izstrādāt labāk definētus solidaritātes mehānismus un tehniskos standartus, lai ātrāk palīdzētu dalībvalstīm, kas sastopas ar energoapgādes grūtībām; aicina arī izstrādāt integrētu ES ārkārtas mehānismu, lai sekmētu naftas un gāzes piegāžu drošību;

7.  uzsver, ka ir nepieciešams veicināt starptautisku sadarbību ar trešo valstu pētniecības centriem atjaunīgu enerģiju, piemēram, vēja vai saules enerģiju, enerģijas efektivitātes, māju ar zemu enerģijas patēriņa līmeni celtniecības un pilsētu ar noturīgu attīstību, "tīro ogļu" tehnoloģiju un videi nekaitīgas biodegvielas jomā, mazāk attīstītām valstīm sadarbojoties ar valstīm, kurās notiek strauja attīstība; uzskata, ka ES prasmes un zināšanas saistībā ar atjaunīgu enerģiju un enerģijas efektivitāti jānodod šādām valstīm;

8.  mudina Komisiju, lai nodrošinātu piegāžu drošību, apsvērt iespēju paplašināt ES un Dienvidaustrumeiropas Enerģētikas nolīgumu, attiecinot to uz citām trešām valstīm, izveidot jaunus reģionālus enerģijas tirgus ar kaimiņvalstīm līdzīgi Dienvidaustrumeiropas Enerģētikas kopienai, piemēram, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Enerģētikas kopienu; aicina ciešāk sadarboties enerģētikas jomā ar citām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitātes tehnoloģijām, kā arī uz siltuma un enerģijas kombinēšanas vecināšanu, izmantojot atjaunīgu un ilgtspējīgu biomasas ražošanu un izmantošanu; vērš uzmanību uz to, ka Krievijas un ES partnerības enerģijas jomā pamatā var būt tikai nediskriminēšanas un taisnīgas attieksmes princips, kā arī vienlīdzīgi tirgus noteikumi; aicina ES uzskatīt piekļuvi ilgtspējīgas enerģijas avotiem un to saprātīgu izmantošanu Āfrikā un jaunattīstības valstīs citur par sadarbības politikas prioritāti;

9.  uzskata, ka iespējamā atkarība no biodegvielas importa rada tādu pašu satraukumu kā atkarība no naftas un gāzes ārējām piegādēm; aicina Komisiju kopā ar ES partneriem izstrādāt globālo sertificēšanas shēmu, kas var nodrošināt ražošanas noturību un tādu biodegvielas izmantošanu, kas neapdraud bioloģisko daudzveidību, nosakot standartus kultivēšanas un pārstrādes posmiem, kā arī attiecībā uz biodegvielu pilna dzīves cikla silumnīcefekta gāzu bilanci;

10. ierosina izmantot partnerattiecību un sadarbības nolīgumus ar naftas un gāzes ražošanas reģioniem, lai nodrošinātu pārredzamību, savstarpīgumu un tirgus pieeju piegādes valstīs, sekmētu ieguldījumus izmantošanā un pārvades infrastruktūrā un nodrošinātu ilgtermiņa apgādi;

11. aicina nākamajos sadarbības nolīgumos starp ES un Krieviju enerģētikas jomā iekļaut noteikumu par abpusēju piekļuvi infrastruktūrām un iekļaut jautājumu par tehniskam kļūmēm trešās valstīs, kas ietekmē pārrobežu piegādes dalībvalstīm; uzsver to, ka Krievija ir ratificējusi un īstenojusi Tranzīta protokolu un Enerģētikas hartas nolīgumu un tam ir noteicoša loma, nodrošinot turpmākus ieguldījumus Krievijas enerģētikas infrastruktūrās, kā arī atbilstošu gāzes piegādi ES nākotnē;

12. atgādina Krievijas Federācijas apņemšanos provizoriski piemērot Enerģētikas hartas nolīgumu, kuru ir parakstījusi arī Krievija, saskaņā ar tā 45. panta 1. punktu; mudina Komisiju un Padomi pieprasīt Krievijas Federācijas rīkoties saskaņā ar tās apņemšanos enerģētikas jomā;

13. pauž cerību, ka Krievijas Federācija ir gatava atklātai un padziļinātai diskusijai, lai veidotu godīgas un savstarpēji pieņemamas attiecības ar ES enerģētikas jomā;

14. atzīst, ka ES atkarībai no importētas enerģijas resursiem ir būtiska ietekme uz neatkarību, pieņemot lēmumus citās politikas jomās; tādēļ uzsver, ka jāveic pārliecinošas darbības, ar kurām atbalsta vietējo enerģijas avotu ar samazinātu oglekļa emisiju attīstību un izmantošanu; atgādina, ka īpaši jāizvairās no vienpusīgas atkarības;

15. uzskata par nepieņemamu, ka enerģijas piegādi izmanto kā politisku instrumentu; aicina Padomi un Komisiju kopēji reaģēt uz šīm darbībām, kā arī izrādīt atbalstu un solidarizēties ar attiecīgajām dalībvalstīm;

16. atzīst ES atkarību no tradicionālajiem enerģijas, piemēram, naftas un gāzes, piegādātājiem; pauž nožēlu par naftas nozīmi ES ekonomikā un aicina samazināt atkarību no importētās naftas; uzsver, ka ES energodrošības uzlabošana un tās neaizsargātības samazināšana no apgādes pārrāvumiem prasa dažādot naftas apgādes avotus no vairākām valstīm un maršrutiem; aicina vairāk izmantot alternatīvo degvielu un enerģijas taupīšanas pasākumus, kā arī pētījumus šajās nozarēs (celtniecībā, transporta un enerģētikas, kā arī enerģijas pārveides jomā);

17. atzīst pieaugošo gāzes nozīmi un nepieciešamību dažādot gāzes apgādi un maršrutus, tostarp, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes termināļu un gāzes iekārtu, kā arī jaunu cauruļvadu izbūvi, ir gandarīts par atsauci Prezidentūras secinājumos Eiropadomes Briseles sanāksmē (2007. gada 8.un 9. martā), kurā uzsvērta viena no Eiropas nozīmes projektu - Nabuko gāzes cauruļvada lielā nozīme;

18. pauž satraukumu par nesenajiem notikumiem, kuru rezultātā varētu samazināties ES spēja dažādot gāzes piegādi un tranzīta ceļus, proti, iniciatīvu iespējama starptautiskā gāzes karteļa radīšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot aktīvu augstākā līmeņa politiku, lai ES varētu dažādot izmantotos dabasgāzes avotus;

19. aicina dalībvalstis un Komisiju rūpīgi apsvērt vides aspektus pirms turpmāku lielu infrastruktūras ieguldījumu apstiprināšanas; īpaši mudina apsvērt plānotā Ziemeļeiropas cauruļvada – „North Stream” radītos draudus ekosistēmām un cilvēka dzīvībai, jo šī cauruļvada ceļā Baltijas jūras gultnē atrodas munīcijas un ieroču glabātuves;

20. uzskata par svarīgu, lai ES turpinātu vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām un panāktu Kioto protokola mērķu sasniegšanu, atkārtoti norādot uz N. Sterna pārskata ziņojumā par klimata pārmaiņu ekonomiku izteiktajiem secinājumiem saistībā ar Kioto kritērijiem un riskiem attiecībā uz jaunattīstības valstīm; uzskata par nepieciešamu integrēt visās arējās attiecībās ES centienus attīstīt atjaunīgās un tīrās enerģijas veidus un tehnoloģijas enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes nolūkā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
Procedūras numurs	2007/2000(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AFET
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 18.1.2007
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	18.1.2007
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Lena Ek 27.2.2007
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	Jacek Saryusz-Wolski
Izskatīšana komitejā	11.4.2007		3.5.2007	25.6.2007
Pieņemšanas datums	26.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	36 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Silvia Ciornei, Vera Pilar del Castillo, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, András Gyürk, Rebecca Harms, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Romano Maria La Russa, Pia Elda Locatelli, Teresa Riera Madurell, Eugenijus Maldeikis, Angelika Niebler, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Andres Tarand, Britta Thomsen, Radu Ţîrle, Catherine Trautmann, Alejo Vidal-Quadras, Dominique Vlasto
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Christian Ehler, John Purvis, Hannes Swoboda, Silvia-Adriana Ţicău
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

Attīstības komitejaS SNIEGTAIS ATZINUMS  (3.5.2007)

Ārlietu komitejai

Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
(2007/2000(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anders Wijkman

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu Eiropadomei „Ārējās attiecības enerģētikas jomā — no principiem līdz darbībai”, kurā ir iekļauti rīcības plāni saistībā ar klimata pārmaiņām un energoapgādes drošību, kā arī enerģētikas un attīstības politikas jautājumi; uzsver, ka plānojot un īstenojot tās enerģētikas politiku, Eiropas Savienībai jāievēro principi, uz kuriem ir balstīta tās sadarbības politika attīstības jomā; tomēr pauž nožēlu, ka ar enerģētiku un attīstību saistīto problēmu risināšanai nav paredzēti pietiekami līdzekļi;

2.   uzsver, ka ES sadarbībā ar jaunattīstības valstīm energoapgādes jomā ir jāiekļauj ilgtspējības aspekts; uzsver, ka vienam no mērķiem vajadzētu būt nodrošināt, ka jaunattīstības valstis ir spējīgas nacionālajos lēmumu pieņemšanas procesos ņemt vērā ar klimatu saistītus apsvērumus, izveidot pareizi darbojošos enerģijas tirgus, piedalīties starptautiskajās iestādēs un īstenot ilgtspējīgas enerģētikas politiku, galveno uzmanību pievēršot efektivitātei un neizsīkstošajiem enerģijas avotiem;

3.   uzsver, ka enerģētika ir visaptverošs joma, kurai piemīt lielas attīstības iespējas, jo piekļuve energoapgādes pakalpojumiem par pieņemamu cenu ir būtiski nepieciešama, lai apmierinātu minimālās vajadzības un garantētu daudzu darbaspēku taupošu ierīču darbību un ienākumus vairojošas iespējas;

4.   uzsver, ka ekonomiskajai attīstībai nav jābūt saistītai ar rūpnieciski attīstīto valstu piesārņojošo darbību atkārtošanu; aicina veicināt ilgtspējīgas enerģētikas resursu palielināšanu un sadarbību tehnoloģiju jomā; uzsver iespējamo labumu, ko jaunattīstības valstis var gūt no piekļuves tehnoloģijām, ko ir izstrādājusi vai izstrādā Eiropas Savienība, un ES programmām enerģijas ražošanas un pieprasījumu pārvaldības jomā; aicina izveidot pietiekami finansētu partnerību ar tādām valstīm kā Ķīna un Indija, kurās strauji augošais siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums nopietni apdraud klimata stabilitāti un tādējādi arī attīstību; uzsver, ka šādu partnerattiecību mērķim jābūt ilgtpējīgas attīstības nodrošināšanai un tām nevajadzētu nedz aizstāt attīstības sadarbību, nedz arī tik ņemtām vērā palīdzības sniegšanas mērķos, ko ES ir sev izvirzījusi;

5.   uzsver, ka daudzās jaunattīstības valstīs pastāv lieliski priekšnoteikumi atjaunīgo tehnoloģiju attīstībai, ļaujot efektīvi risināt naftas cenu kāpuma problēmu; uzsver, ka daudzpusējo finanšu iestāžu galvenajam mērķim ir jābūt atjaunīgās enerģijas ražošanas atbalstam partnervalstīs, pamatojoties uz stingri noteiktiem ilgtspējības kritērijiem;

6.   atzinīgi vērtē ES un Āfrikas partnerību; uzsver, ka galvenā uzmanība jāpievērš pieejamas enerģijas nodrošināšanai nabadzības samazināšanas nolūkos, pamatojoties uz efektivitāti un neizsīkstošajiem enerģijas avotiem, nevis Eiropas energoapgādes nodrošināšanai;

7.   uzsver, cik lielā mērā iedzīvotāji daudzās valstīs ar zemu ienākumu līmeni ir pakļauti dabas katastrofām, kuras ir saistītas ar laika apstākļiem un kuras rodas klimata pārmaiņu rezultātā; pauž īpašas bažas par tiem nopietnajiem draudiem attīstībai un Tūkstošgades attīstības mērķiem, ko izraisa stipru vētru un plūdu biežuma sagaidāmais pieaugums, saldūdens pastiprinātais trūkums, kā arī jūras līmeņa celšanās; aicina dabas katastrofu novēršanu un risku samazināšanu nekavējoties iekļaut nabadzības samazināšanas stratēģijās;

8.   aicina Komisiju veicināt ar enerģiju saistīto aspektu stiprināšanos tirdzniecības, finanšu un attīstības jomā darbojošos daudzpusējo organizāciju, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Pasaules Bankas un tās Videi draudzīgās enerģijas un ilgtspējīgās attīstības ieguldījumu sistēmas, Starptautiskās finanšu sabiedrības un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, kā arī sniegt lielāku atbalstu daudzpusējām tehniskām iniciatīvām, piemēram, Globālajai partnerībai par gāzes sadedzināšanas samazināšanu, Iniciatīvai par ieguves rūpniecības pārredzamību, Finanšu darījumu darba grupai, Starptautiskās finanšu sabiedrības ekvatoriālajiem principiem un Inogate (Starptautiskajai organizācijai naftas un gāzes transportam uz Eiropu);

9.   uzsver, ka bīstamā situācija saistībā ar enerģiju un klimatu var izraisīt starptautiskas krīzes un konfliktus, nopietni ietekmējot demokrātiju, cilvēktiesības un attīstību, kā to pierāda konflikts Darfūrā; tāpēc aicina starptautisko sabiedrību paralēli vides un attīstības apsvērumiem vairāk atzīt enerģijas un klimata problēmu drošības dimensiju;

10. atzīmē Eiropas Savienības vadošo lomu atbalsta attīstībai sniegšanā, uzsver, ka attīstības politikai un sadarbības programmām vajadzētu būt balstītām uz partnerattiecībām ar jaunattīstības valstīm; donoru politikai un darbībām vajadzētu stimulēt abpusēji izdevīgas attiecības ar saņemošajām valstīm un ņemt vērā ciešo saikni starp enerģētikas politiku un politikām citās jomās, piemēram, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, vides aizsardzībā, demogrāfijā, veselības aprūpē un izglītībā;

11. uzsver nepieņemamo situāciju daudzās naftas un gāzes ražošanas valstīs, kurās novērojams pārredzamības trūkums saistībā ar to, kā naftas un gāzes resursi tiek uzmantoti, un kurās tik ievērojama enerģijas resursu bagātība neveicina attīstību; tāpēc aicina ES izstrādāt skaidras iniciatīvas ar mērķi labu pārvaldi padarīt par energoapgādes drošības centrālo elementu; aicina gan valdības, gan uzņēmumus nodrošināt pārredzamību ieguves rūpniecības, piemēram, naftas ražošanas, pārvaldībā un aicina par priekšnoteikumu šo resursu importam ES padarīt pilnīgu atklātību saistībā ar to, kā ieņēmumi no naftas un gāzes tiek izmantoti; turklāt aicina noteikt pārdomātas sankcijas, lai novērstu korupciju naftas un gāzes ražošanas valstīs;

12. aicina dalībvalstis, ņemot vērā kopējo Eiropas enerģētikas stratēģiju, attiecībās ar jaunattīstības valstīm uzņemties atbildību ilgtspējīgas enerģētikas jomā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
Procedūras numurs	2007/2000(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AFET
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 18.1.2007
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Anders Wijkman 30.1.2007
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	2.5.2007		10.4.2007
Pieņemšanas datums	3.5.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	23 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrietus van den Berg, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Thierry Cornillet, Ryszard Czarnecki, Emanuel Jardim Fernandes, Filip Kaczmarek, Maria Martens, Miguel Portas, José Ribeiro e Castro, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Feleknas Uca, Anna Záborská, Jan Zahradil
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Milan Gaľa, Ana Maria Gomes, Alain Hutchinson, Manolis Mavrommatis, Ralf Walter, Anders Wijkman, Gabriele Zimmer
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Michael Gahler
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Starptautiskās tirdzniecības komitejas SniegtAIS ATZINUMS (2.3.2007)

Ārlietu komitejai

Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
(2007/2000(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jean-Pierre Audy

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver starptautiskās tirdzniecības sistēmas un tirdzniecības nolīgumu svarīgo nozīmi stabila regulējuma nodrošināšanā, lai radītu labvēlīgu vidi jaunu risinājumu meklējumiem it īpaši atjaunīgas un noturīgas enerģijas ieguves jomā;

2.  mudina veikt savstarpējas investīcijas, savstarpēji atvērt tirgus, ievērot konkurences noteikumus un attīstīt stratēģiskus redzējumus attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem;

3.  atbalsta Enerģētikas kopienas paplašināšanās principu tā, lai izveidotu Eiropas Enerģētikas kopienu, kas darbojas saskaņā ar pārredzamiem tirgus ekonomikas noteikumiem;

4.  lai veicinātu godīgu starptautisko konkurenci, aicina Komisiju PTO sarunās atbalstīt īpašus noteikumus par enerģijas tirgus pārredzamību un it īpaši par pasākumiem, kas varētu izraisīt tirdzniecības traucējumus;

5.  ierosina Komisijai saistībā ar PTO izvērtēt iespēju risināt sarunas par daudzpusējiem līgumiem attiecībā uz īpašu enerģijas, piemēram, biodegvielu, tirgu un pēc iespējas ātri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu rezultātiem;

6.  uzskata, ka visos jaunajos ES tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj sadaļa par enerģiju;

7.  aicina Komisiju rīkot augsta līmeņa tikšanās, kurā piedalītos galvenās importētājvalstis un tās valstis, kuras Eiropas Savienībai nodrošina, pirmkārt, degvielas un gāzes piegādi;

8.  sagaida, ka enerģijas cenu pieauguma dēļ visā pasaulē palielināsies vajadzība pēc zinātniskās izpētes enerģijas jomā, un uzskata, ka it īpaši Eiropas ražotāji tehnoloģisko priekšrocību dēļ daudzās jomās ir spējīgi apmierināt šo vajadzību; tādēļ aicina Komisiju kopā ar ražotājiem un dalībvalstīm īstenot iniciatīvas, atbalstot zinātnisko izpēti enerģijas jomā, un it īpaši veicināt izpēti atjaunīgo enerģijas avotu un ūdeņraža plašāka mēroga izmantošanā, kā arī atbalstīt ITER (starptautisks eksperimentāls kodoltermiskais reaktors) darbību, kurā papildus Eiropas Savienībai ir iesaistītas arī ASV, Japāna, Krievija, Ķīna, Indija un Koreja;

9.  uzskata, ka ES ārējās politikas galvenajai prioritātei enerģijas jomā ir jābūt samazināt atkarību no fosilā kurināmā, ko piegādā daži lielie uzņēmumi, un ka ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, lai nodrošinātu enerģijas avotu daudzveidību;

10. uzskata, ka CO2 emisiju ierobežošanas un tirdzniecības atļauju sistēma pasaulē, ņemot vērā Kioto protokolu, veicinātu enerģijas patēriņa pieauguma samazināšanos visā pasaulē; uzsver, ka šāda sistēma būtu jātuvina ANO apstiprinātajam kontrakcijas un konverģences principam, saskaņā ar kuru laika gaitā visā pasaulē tiek konverģēts visām valstīm vienāds emisiju sadalījums uz vienu iedzīvotāju; turklāt uzskata, ka kuģu un lidaparātu radīto emisiju samazināšana veicinās iepriekš minētā mērķa sasniegšanu;

11. aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību saiknei starp politiku enerģijas jomā un ar klimatu saistītiem jautājumiem tirdzniecības politikā;

12. uzsver vajadzību saglabāt un veicināt vietēji visu pieejamo tīro resursu izmantošanu, it īpaši daļēji pārveidojot Eiropas lauksaimniecības ražošanu, lai veicinātu ilgtspējīgas biomasas izmantošanu un otrās paaudzes biodegvielu ražošanu nolūkā samazināt atkarību no enerģijas importa, kā arī paplašinot hidroelektrostacijas, un atzinīgi vērtē Komisijas neseno priekšlikumu līdz 2020. gadam noteikt obligāto mērķlielumu 10 % apmērā biodegvielu izmantošanai transportlīdzekļos;

13. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi starptautiskā līmenī turpināt veidot vienotu Eiropas viedokli, lai atbalstītu Eiropas enerģijas politikas mērķus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
Procedūras Nr.	2007/2000(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AFET
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 18.1.2007
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jean-Pierre Audy 18.12.2006
Izskatīšana komitejā	23.1.2007	27.2.2007
Pieņemšanas datums	27.2.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:		18 1 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Françoise Castex, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Eduard Raul Hellvig, Jacky Henin, Sajjad Karim, Ģirts Valdis Kristovskis, Marusya Ivanova Lyubcheva, Albert Jan Maat, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Panagiotis Beglitis, Elisa Ferreira, Jens Holm, Javier Moreno Sánchez, Carl Schlyter

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas SniegtAIS ATZINUMS (11.6.2007)

Ārlietu komitejai

Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
(2007/2000(INI))

Atzinumu sagatavoja: Umberto Guidoni

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Briselē 2007. gada 8. un 9. martā notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentvalsts secinājumus, kuros skaidri norādīts: „Klimata pārmaiņu radītajām problēmām jāpievēršas efektīvi un tūlīt”; tādēļ uzskata, ka nepieciešams sagatavot rīcības programmu;

2.   atzīst, ka klimata pārmaiņas var radīt būtiskus riskus starptautiskajai drošībai, kuru iemesls, cita starpā, var būt arvien lielāks saldūdens resursu trūkums, masveida migrācija un asimetrija starp reģioniem, kuros visspēcīgāk jūtamas klimata pārmaiņu radītās sekas, un par emisijām visvairāk atbildīgajiem reģioniem; atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes pirmo diskusiju par klimata pārmaiņu draudiem pasaules drošībai;

3.   atkārtoti pieprasa, lai cīņā pret klimata pārmaiņām turpmāk iesaistītos ne vien klimata diplomāti un vides politikas aktīvisti, bet lai šis jautājums tiktu iekļauts arī ES un dalībvalstu ārpolitikā, tirdzniecības politikā un citās politikas jomās un lai tas būtu ES un dalībvalstu darbību centrā;

4.   aicina Eiropas Savienību pielāgot pasākumus un finanšu līdzekļus enerģētikas politikas un klimata politikas uzdevumiem;

5.   atzinīgi vērtē ieceri izveidot enerģijas ekspertu tīklu, lai tas palīdzētu Eiropas Savienībai strauji reaģēt energoapgādes drošības krīzes gadījumā; uzsver, ka svarīga nozīme ir agrās brīdināšanas sistēmām par ekoloģiskiem draudiem;

6.   uzsver, ka galvenie siltumnīcefekta gāzu emisiju cēloņi ir enerģijas ražošana un patēriņš, un norāda, ka Eiropai jāveido integrēta pieeja vides un enerģētikas jautājumiem, lai īstenotu ilgtspējīgas enerģētikas politikas mērķus, proti:

–  īstenot vispārējos mērķus vides jomā un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā uzsvērts Parlamenta 2007. gada 14. februāra rezolūcijā[1];

–  uzlabot energoapgādes drošību un ierobežot enerģijas cenu kāpumu;

–  veicināt sadarbību (cita starpā, saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu) starp Eiropu un tās kaimiņvalstīm, tādēļ ka patlaban Eiropas enerģijas tirgū nav vērojama godīga konkurence;

7.   atgādina, ka integrēta pieeja ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai nodrošinātu enerģētikas politikas iekšējo un ārējo aspektu saskaņotību, kā arī saskaņotību starp enerģētikas politiku un citām ar to saistītām politikas jomām; norāda, ka ES atkarība no importētas enerģijas netiešā veidā atstāj būtisku iespaidu uz neatkarīgu lēmumu pieņemšanu citās politikas jomās; tādēļ uzsver, ka nepieciešama stingra rīcība, lai atbalstītu vietējo enerģijas avotu attīstīšanu un izmantošanu;

8.   aicina stiprināt uzticību Eiropas Savienībai ar vienotas ārpolitikas palīdzību, kurā būtu iekļauti arī enerģētikas jautājumi;

9.   atgādina — lai veidotu efektīvu kopējo Eiropas enerģētikas ārpolitiku, nepieciešams panākt lielāku savstarpēju saistību un integrāciju gāzes un elektrības iekšējā tirgū; uzsver, ka sarunās ar trešām valstīm ir svarīgi paust „vienbalsīgu” viedokli, lai garantētu saskaņotu nostāju gan ES, gan dalībvalstu, gan rūpniecības pārstāvju apspriedēs;

10. pieprasa lielāku atklātību un apspriešanos, lai nodrošinātu, ka pirms jaunu gāzes un naftas cauruļvadu, tostarp Baltijas jūras cauruļvada, būves uzsākšanas tiek ņemti vērā ekoloģiskie un drošības apsvērumi;

11. aicina Eiropas Savienību nodrošināt, lai pirms Krievijas–Vācijas cauruļvada būves, ko plānots ierīkot zem Baltijas jūras, tiktu veikta apjomīga vides izpēte (piemēram, attiecībā uz jūras dzelmē joprojām esošajiem ieročiem un munīciju), lai nepieļautu nekāda veida ekoloģiskos riskus; atzīmē — ja šī iecere tiks īstenota, būs nepieciešams nodrošināt pašreizējo vides standartu ievērošanu;

12. aicina dalībvalstis īstenot visefektīvāko politiku, proti, sekmēt būtisku energoefektivitātes kāpumu, veicot konkrētus pasākumus, piemēram, nepiemērojot PVN iedarbīgiem energoefektivitātes palielināšanas veidiem, piemēram, izolācijai, ierobežojot nelietderīgu enerģijas patēriņu, kā arī attīstot atjaunojamo enerģijas avotu un tādu enerģijas avotu, kam raksturīgs zems emisiju līmenis, izmantošanu;

13. uzskata, ka dalībvalstis var paaugstināt energoefektivitāti un ierobežot nelietderīgu enerģijas patēriņu, līdzsvarojot nodokļu un nodevu sistēmas;

14.  uzsver, cik svarīgi ir ierobežot pārmērīgu enerģijas patēriņu, un tādēļ mudina dalībvalstis popularizēt sabiedrisko transportu un veicināt sabiedriskā transporta infrastruktūru attīstīšanu, kā arī centralizētu siltumapgādes sistēmu attīstīšanu un modernizāciju; šajā sakarā uzsver, ka enerģijas krīzes gadījumā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir vieglāk pielāgot citiem enerģijas avotiem;

15. stimulējot biodegvielas vai biomasas izmantošanu Eiropas Savienībā, ir kategoriski nepieciešams pārliecināties, ka tādējādi netiek apdraudēta vispārējā nodrošinātība ar pārtiku, palielināts spiediens uz dabiskajiem mežiem, izraisīta monokultūru vai eksotisko sugu plantāciju izplešanās vai klimata pārmaiņu saasināšanās sakarā ar tropu mežu izciršanu;

16. aicina Eiropas Savienību uzsākt kopēju starptautiska līmeņa rīcību, lai samazinātu nesamērīgi pieaugošu enerģijas pieprasījumu un īstenotu pāreju uz tādu tautsaimniecību, kurai raksturīgas samazinātas oglekļa emisijas; minētajai rīcībai ir jāveicina šādu mērķu īstenošana:

- visās attiecīgajās nozarēs noteikt sevišķi ambiciozus kvantitatīvos mērķus attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamām enerģijām un biodegvielas lietošanu, kas ļautu Eiropas Savienībai būt vienai no aktīvākajiem klimata pārmaiņu apkarotājiem un kļūt par pasaules līderi videi draudzīgu, ultramodernu energotehnoloģiju attīstīšanā;

-  atbalstīt atjaunojamo enerģiju (vēja un saules enerģijas, no biomasas ražotas enerģijas, hidroenerģijas, ģeotermiskās enerģijas) attīstīšanu un izmantošanu Eiropas Savienībā un trešās valstīs un ES attīstības politikā paredzēt vairāk videi draudzīgas enerģijas un energoefektivitātes programmu, nodrošinot taisnīgu tehnoloģiju nodošanu un gūstot iespēju ieņemt vadošo lomu starptautisko tirgu attīstībā, vienlaikus ņemot vērā, ka, attīstot un izmantojot minētos atjaunojamās enerģijas veidus, nepieciešams zināms laiks, lai šie enerģijas veidi kļūtu rentabli;

17. aicina Eiropas Savienību uzsākt dialogu ar ASV un Āzijas valstīm par būtisku energoefektivitātes palielināšanu, kā arī palielināt savu ietekmi Austrumāzijas un Vidusāzijas valstīs;

18. aicina Eiropas Savienību iesaistīties īpašā dialogā ar jaunattīstības valstīm par enerģētikas jautājumiem un, izmantojot Kopienas instrumentus (piemēram, nesen izveidoto Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu), meklēt papildu finanšu līdzekļus, lai minētajās valstīs uzlabotu decentralizētas atjaunojamās enerģijas attīstīšanu, enerģijas pieejamību un ilgtspēju, kā arī ar vispārējām interesēm saistītu enerģētikas infrastruktūru, veicinot energoefektīvas tehnoloģijas, kam raksturīgas samazinātas oglekļa emisijas;

19. aicina Eiropas Savienību līdzās finansiālajam atbalstam, ko tā sniedz jaunattīstības valstīm, izvērst starptautiskā līmenī savas tehnoloģijas un uzsākt dialogu ar šīm valstīm, uzņemoties tajā līdera lomu un par ilgtermiņa mērķi nosakot energoinfrastruktūru kopīgu izmantošanu;

20. aicina Eiropas Savienību censties aktīvi dibināt jaunas partnerattiecības enerģētikas jomā ar tām valstīm, kurām piemīt liels potenciāls atjaunojamās ūdeņraža enerģijas vai elektroenerģijas ražošanā un/vai, cita starpā, koncentrētas saules enerģijas eksportēšanā;

21. uzsver, ka Eiropas Savienības pieaugošā atkarība no importētas enerģijas nākotnē varētu izraisīt politiskus sarežģījumus; ar bažām atzīmē, ka bieži vien, baidoties no piegādes ierobežojumiem, netiek pausta pietiekami skaidra kritika par cilvēktiesību situāciju gāzes un naftas piegādātājvalstīs;

22. uzsver, ka nepieciešams jauns nolīgums starp ES un Krieviju, kurā jāiekļauj videi draudzīgu un energoefektīvu tehnoloģiju attīstīšanas princips; uzsver, ka ir svarīgi saistībā ar Ziemeļu dimensiju paplašināt ES un Krievijas sadarbību vides jautājumos;

23. uzskata, ka Eiropas mēroga regulatīvās iestādes izveidošana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas enerģētikas ārpolitikā;

24. uzsver — kaut arī energoapgādes nodrošināšanā svarīga nozīme, cita starpā, ir ārpolitikas pasākumiem, tomēr nekādā gadījumā nav pieļaujama atkāpšanās no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu galvenajiem ārpolitikas mērķiem, proti, cilvēktiesību aizsardzības, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanas, transatlantisko partnerattiecību uzturēšanas un, pats galvenais, miera nodrošināšanas;

25. pieprasa steidzīgi veikt novērtējumu par ES ārējā atbalsta un starptautisko finanšu institūciju atbalsta ietekmi uz klimatu; atzīst, ka jaunattīstības valstīm ir sevišķi svarīgi sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; ir pārliecināts, ka inteliģentās energotehnoloģijas, atjaunojamie enerģijas avoti un jo īpaši energoefektivitāte sniedz plašas iespējas palielināt energoapgādes pieejamību, neizraisot emisiju pieaugumu, vienlaikus samazinot atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un īstenojot klimata un attīstības mērķus;

26. atbalsta ierosinājumu par partnerattiecībām ar Āfriku enerģētikas jomā; tomēr stingri iesaka dibināt līdzīgas partnerattiecības arī ar Ķīnu un Indiju, ņemot vērā, ka šajās valstīs visai strauji palielinās siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomi un tādēļ tām steidzami nepieciešams atbalsts veiktspējas pilnveidošanai un investīcijām atjaunojamos enerģijas avotos un energoefektīvās tehnoloģijās.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
Atsauces	2007/2000(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AFET
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 18.1.2007
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Umberto Guidoni 27.2.2007
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	2.5.2007
Pieņemšanas datums	5.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	49 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Erna Hennicot-Schoepges, Jens Holm, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Alexandru-Ioan Morţun, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Antonyia Parvanova, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Iles Braghetto, Umberto Guidoni, Caroline Lucas, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	-
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	-

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0038.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā
Atsauces	2007/2000(INI))
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu Datums, kad apstiprināšanu paziņoja plenārsēdē	AFET 18.1.2007
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 18.1.2007			INTA 18.1.2007	ENVI 18.1.2007	ITRE 18.1.2007
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma pieņemšanas datums
Referents(-i)   Iecelšanas datums	Jacek Saryusz-Wolski 28.11.2006
Izskatīšana komitejā	5.6.2007		16.7.2007		3.9.2007
Pieņemšanas datums	3.9.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+ - 0	45 3 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Roberta Alma Anastase, Christopher Beazley, Angelika Beer, Bastiaan Belder, André Brie, Elmar Brok, Colm Burke, Hélène Flautre, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Jas Gawronski, Maciej Marian Giertych, Klaus Hänsch, Jana Hybášková, Jelko Kacin, Metin Kazak, Bogdan Klich, Vytautas Landsbergis, Emilio Menéndez del Valle, Eugen Mihăescu, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Ria Oomen-Ruijten, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Tobias Pflüger, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Bernd Posselt, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, István Szent-Iványi, Antonio Tajani, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Kristian Vigenin, Josef Zieleniec
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Mariela Velichkova Baeva, Árpád Duka-Zólyomi, Lilli Gruber, Milan Horáček, Evgeni Kirilov, Jaromír Kohlíček, Nickolay Mladenov, Aloyzas Sakalas, Csaba Sándor Tabajdi
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	11.9.2007