ZIŅOJUMS ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju
18.9.2007 - (2007/2126(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Jelko Kacin
EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI
par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju (B6-0202/2007), ko ALDE grupas vārdā iesniedza Jelko Kacin;
– ņemot vērā 2004. gada 16. septembra rezolūciju par vardarbību pret mazākumtautībām Vojvodinā[1] un 2005. gada 29. septembra rezolūciju par etniskās daudzveidības aizsardzību Vojvodinā[2],
– ņemot vērā galīgo ziņojumu par Parlamenta faktu vākšanas misiju Vojvodinā (2005. gada 2. martā),
– ņemot vērā Serbijas Republikas nodibināšanu, tai kļūstot par Serbijas un Melnkalnes valstu savienības tiesību pārmantotāju pēc tam, kad Melnkalne ieguva neatkarību pēc 2006. gada 21. maija referenduma Melnkalnē;
– ņemot vērā jauno Serbijas konstitūciju, kuru pieņēma tautas referendumā 2006. gada 28. un 29. oktobrī;
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 8. novembra Progresa ziņojumu par Serbiju;
– ņemot vērā Serbijas pievienošanos NATO programmai „Partnerattiecības mieram” 2006. gada 14. decembrī;
– ņemot vērā 2007. gada 21. janvārī notikušo Serbijas parlamenta vēlēšanu rezultātus;
– ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2007. gada 26. februāra spriedumu lietā Bosnija un Hercegovina pret Serbiju un Melnkalni;
– ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas 2007. gada 19. marta atzinumu Nr. 405/2006 par Serbijas konstitūciju,
– ņemot vērā jaunas valdības izveidošanu 2007. gada 15. maijā Belgradā;
– ņemot vērā jaunās Serbijas valdības piecus galvenos mērķus, ar kuriem iepazīstināja 2007. gada 15. maijā;
– ņemot vērā to, ka 2007. gada 13. jūnijā tika atsāktas sarunas par ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu;
– ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2007. gada 12. februāra un 18. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem;
– ņemot vērā Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (ICTY) galvenās prokurores 2007. gada 18. jūnija ziņojumu ANO Drošības padomei par Serbijas sadarbību ar tribunālu;
– ņemot vērā viedokļu apmaiņu ar ICTY galveno prokurori Parlamenta Ārlietu komitejas sanāksmē 2007. gada 26. jūnijā,
– ņemot vērā ES un Serbijas nolīgumu, lai politiskās un ekonomiskās stabilitātes nolūkos pareizi piemērotu īpašuma tiesības,
– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 90. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6‑0325/2007),
A. tā kā Serbijas nākotne ir saistīta ar iekļaušanos Eiropas Savienībā;
B. tā kā Serbija ir nozīmīgs faktors reģiona stabilitātes un labklājības nodrošināšanā, turklāt izredzes pievienoties ES ir galvenais reformu stimuls;
C. tā kā Serbija ir parakstījusi Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumu (CEFTA) un tā nesen atkal tika iesaistīta sarunās par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu; tā kā process saistībā ar Serbijas pievienošanos PTO var tikt pabeigts pirms 2008. gada;
D. tā kā 70 % serbu atbalsta dalību ES un divas trešdaļas pilsoņu balsoja par demokrātiski noskaņotām partijām;
E. tā kā Serbijai ir Eiropai un reformām labvēlīgi noskaņota jauna valdība;
F. tā kā tas, kā Serbija veiksmīgi atjaunoja sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, var kalpot par piemēru pozitīvām pārmaiņām Rietumbalkānos, kuras cita starpā veicina arī ES;
G. tā kā ir nepieciešami jauni un patiesi centieni, lai pārvarētu pagātnes nacionālistisko attieksmi, kura radīja neiecietību, ksenofobiju un antisemītismu Serbijā;
H. tā kā Serbijas ekonomikā 2006. gadā bija novērojama stipra izaugsme (apmērām 5,8 %) un ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoma pieaugums; tā kā bažas tomēr vēl joprojām izraisa tekošā konta deficīts, kurš aizvien palielinās, un augstais bezdarba līmenis (apmēram 20,9 % 2006. gadā);
I. tā kā korupcija vēl joprojām ir nopietna problēma Serbijā un tā kā organizācijas „Transparency International” 2006. gada korupcijas uztveres indekss Serbijas gadījumā bija vidēji 3,0 (skalā no 0, kas nozīmē „ļoti korumpēta valsts”, līdz 10, kas nozīmē „nekorumpēta valsts”);
J. tā kā nesen arestēja un pārsūtīja uz Hāgu divus no sešiem kara noziegumos apsūdzētajiem, kurus meklē ICTY, un tā kā četri no viņiem, tostarp Ratko Mladičs un Radovans Karadžičs, vēl joprojām atrodas brīvībā;
K. tā kā Serbijas sabiedrība ir nepietiekami informēta par nesenajos karos izdarīto noziegumu apmēru, jo īpaši Srebreņicā;
L. tā kā kari Dienvidslāvijā dziļi mainīja Serbijas sociālo struktūru un cita starpā izraisīja politiskās un intelektuālās elites masveida emigrāciju, bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu pieplūdumu, kā arī 90. gadu vardarbības traumēto veterānu atgriešanos;
M. tā kā Dienvidslāvijas sabrukums kļuva par sākumu kultūras zaudējumam ar tālejošām sekām un izraisīja perspektīvu sašaurināšanos Serbijas iedzīvotājiem, kuri vēl nav pilnībā apjautuši teritorijas zaudējuma sekas;
1. uzskata, ka Serbija ir pelnījusi īpašu uzslavu par to, ka pēdējo gadu laikā tā ir miermīlīgā ceļā atrisinājusi daudzas nopietnas problēmas, tostarp Serbijas un Melnkalnes valstu savienības sadali, godīgu un brīvu parlamenta vēlēšanu organizēšanu un jaunas, eiropeiski noskaņotas valdības izveidi;
2. atzinīgi vērtē to, ka pēc 13 mēnešu ilga pārtraukuma tika atsāktas sarunas starp Serbijas valdību un ES par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu; mudina abas puses sarunās ātri panākt progresu un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu kavēšanās starpperiodā starp nolīguma parafēšanu un parakstīšanu, tādējādi nodrošinot nolīguma parakstīšanu līdz 2007. gada beigām; uzskata, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz pievienošanos ES;
3. atzinīgi vērtē Serbijas valdības vēlmi sadarboties ar ICTY, tādējādi paverot ceļu turpmākajai sadarbībai ar ES;
4. apsveic Serbiju par tās nesenajiem panākumiem, sadarbojoties ar ICTY, kas ļāva atsākt sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un ICTY galvenajai prokurorei Karlai del Ponte (Carla del Ponte) sniegt pozitīvu novērtējumu par Serbijas sadarbību ar tribunālu; atzinīgi vērtē Zdravko Tolimira un Vlastimira Dordeviča apcietināšanu un pārsūtīšanu uz Hāgu, Karlai del Ponte doto ministru prezidenta Koštunicas solījumu, ka „gaidāmi ir vēl daži aresti” (tostarp arī Bosnijas serbu bijušā ģenerāļa Ratko Mladiča arests), kā arī jaunu struktūru izveidi, tostarp Valsts drošības padomes pārredzamības uzlabošanu, lai tādējādi apvienotu visas darbības bēguļojošo apsūdzēto apcietināšanai; atzinīgi vērtē sadarbību starp Serbiju, Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni, lai atvieglotu nesen notikušās pārsūtīšanas uz Hāgu;
5. atgādina Serbijai, ka nosacījums Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanai ir Serbijas cieša sadarbība ar ICTY un ka šīs sadarbības rezultātā ir jāapcietina un jāpārsūta visi atlikušie apsūdzētie, vienlaikus atzīmē, ka nesenie aresti pierāda, ka Serbijas iestādes ir spējīgas atrast un apcietināt kara noziegumos apsūdzētos; uzsver, ka cieša sadarbība ar ICTY ir ne tikai starptautisks pienākums, bet arī viens no galvenajiem soļiem, lai panāktu ilgstošu izlīgumu reģionā; šajā sakarā aicina Serbijas parlamentu ievērot no Starptautiskās Tiesas lēmuma izrietošās saistības un pieņemt deklarāciju, kurā tiek nosodīts genocīds Srebreņicā;
6. uzskata, ka, ņemot vērā ICTY slēgšanas grafiku, kurš šobrīd paredz tiesas procesu pabeigšanu līdz 2008. gadam, ir jāapsver iespēja pagarināt šīs iestādes pilnvaru laiku, ja kara noziegumos apsūdzētie tiks arestēti pēc šī datuma;
7. atzīmē, ka kompromisa vienošanās, kuru panāca Eiropadomes 2007. gada jūnija sanāksmē Briselē, nodrošina iespēju līdz 2009. gada izveidot Eiropas Savienības atjaunotu juridisko pamatu, radot nepieciešamo institucionālo struktūru turpmākajai ES paplašināšanai un ļaujot ES un Serbijai dinamiski īstenot pievienošanās procesu, pamatojoties uz Serbijas attīstību un nopelniem;
8. uzskata, ka jautājuma par Kosovas galīgo statusu atrisināšana stiprinās stabilitāti Rietumbalkānos un veicinās reģiona integrāciju Eiropas Savienībā;
9. ar prieku atzīmē, ka kopš 2000. gada Serbija ir panākusi ievērojamu ekonomisko attīstību, vidējam gada pieauguma rādītājam sasniedzot 5 %; tomēr atzīmē, ka saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumu šīs attīstības rezultātā nav samazinājusies nabadzība vai augstais bezdarba līmenis (kurš pārsniedz 20 %); uzskata, ka šo problēmu atrisināšana ir jaunās valdības galvenais uzdevums; tāpēc aicina Serbijas valdību ciešāk apņemties veidot darbavietas un samazināt nabadzību, kā arī pieņemt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku ekonomisko attīstību visos valsts rajonos, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiski vismazāk attīstītajām valsts dienvidaustrumu un austrumu daļām;
10. uzskata, ka administratīvo struktūru un procedūru turpmākā attīstība var palielināt ticību tiesiskumam, stiprināt tirgus ekonomiku un veicināt ekonomisko izaugsmi Serbijā; aicina Serbijas iestādes uzlabot ekonomisko vidi ārvalstu ieguldījumiem un palielināt pārredzamību tirdzniecības attiecībās;
11. ar prieku atzīmē, ka Serbijai ir jauna konstitūcija, kurā ir iekļauti pozitīvi vērtējami noteikumi saistībā ar cilvēktiesībām; tomēr atzīmē, ka ir vēl vairāk jāuzlabo tiesiskais regulējums saistībā ar minoritāšu aizsardzību; pauž bažas par problemātiskajiem noteikumiem saistībā ar, cita starpā, tiesnešu un prokuroru iecelšanu, paaugstināšanu amatā un atlaišanu, kā arī par nepietiekamu apspriešanos ar sabiedrību un parlamentārajām debatēm tiesību aktu izstrādes laikā; aicina Serbijas iestādes izskatīt iespēju paplašināt teritoriālās decentralizācijas piemērošanas jomu, jo īpaši saistībā ar Vojvodinu, Sandžak reģionu un Preševo ieleju;
12. aicina Serbijas valdību saglabāt Vojvodinas, Sandžak reģiona, kā arī citu teritoriju un reģionu, kurus apdzīvo mazākumtautības, teritoriālo, administratīvo un politisko vienotību, veidojot jaunus NUTS 2 līmeņa reģionus, un neizmantot ar Eiropas Savienību saistītus administratīvos pasākumus par ieganstu, lai sadalītu vēsturiskos reģionus; aicina arī Komisiju, Padomi un Parlamentu paturēt prātā šo risku un ļoti uzmanīgi sekot līdzi NUTS 2 līmeņa reģionu izveidei Serbijā;
13. atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir panākusi labāku pārredzamību saistībā ar valdības un parlamenta darbību, kā arī tās administratīvās kapacitātes augsto līmeni; atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir pieņēmusi Likumu par 2007. gada budžetu un ievēlējusi ombudu un sabiedrības informēšanas komisāru; ar nožēlu atzīmē, ka vēl joprojām nav iecelts Serbijas bankas direktors un nozīmēti Konstitucionālās tiesas tiesneši;
14. cieši pieturas pie viedokļa, ka galvenais uzdevums saistībā ar cilvēktiesībām ir rast ilgtspējīgus risinājumus bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām, jo īpaši ņemot vērā, ka Serbijā vēl joprojām uzturas liels skaits bēgļu, galvenokārt no Horvātijas un daļēji no Bosnijas un Hercegovinas, un iekšzemē pārvietoto personu no Kosovas; ar dziļu nožēlu atzīmē, ka nav ievērots termiņš līdz 2006. gada beigām atrisināt visus neatrisinātos jautājumus, kas iekļauti Sarajevas deklarācijā par bēgļu atgriešanos un īpašuma reparācijām, kuru 2005. gada 31. janvārī parakstīja Horvātija, Bosnija un Hercegovina un Serbija un Melnkalne, un ka pēc šī termiņa ir panākti nenozīmīgi rezultāti;
15. tāpēc aicina Serbijas valdību arī turpmāk censties īstenot Sarajevas deklarāciju, cita starpā pieņemot skaidru tiesisko regulējumu, tostarp attiecībā uz bēgļu tiesībām atgriezties to izcelsmes vietā un tiesībām uz īpašuma reparāciju; mudina ES, tās dalībvalstis un starptautisko kopienu arī turpmāk ievērot apņemšanos aizsargāt bēgļu tiesības un pastāvīgi nodrošināt atbalstu attiecīgajām valstīm, šim mērķim piešķirot arī pietiekamus finanšu resursus; uzsver, ka iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu integrācijai vai pārcelšanai uz citu dzīves vietu nevajadzētu būtiski mainīt teritorijas vai reģiona sākotnējo etnisko līdzsvaru; šajā sakarā vērš uzmanību uz Eiropas Padomes pamatkonvenciju par minoritāšu aizsardzību (1999. gads);
16. atzīst panākumus cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju, kuras rezultātā nesen tika arestētas nozīmīgas personas, tajā pašā laikā norāda, ka korupcija, jo īpaši policijas un tiesu iestādēs, vēl joprojām ir nopietna problēma un ka korupcijas gadījumu oficiāla izmeklēšana bieži notiek politisku iemeslu dēļ; uzsver, ka korupcija ir galvenais šķērslis lielāku ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai, un aicina Serbijas valdību ieviest visaptverošu korupcijas apkarošanas stratēģiju; uzskata, ka ir jāturpina cīņa pret organizēto noziedzību;
17. atzinīgi vērtē to, ka armijas pilnvaras saistībā ar robežu aizsardzību tika nodotas policijai, šim pasākumam esot vienam no galvenajiem soļiem ceļā uz ES standartu sasniegšanu; aicina Padomi un Komisiju arī turpmāk mudināt Serbijas valdību būtiski reformēt policijas spēkus, drošības dienestus un armiju, tostarp veikt pasākumus, lai sniegtu pilsoniskajai sabiedrībai lielākas iespējas uzraudzīt militārās iestādes; uzskata, ka, veicot policijas iestāžu reformas, ir jāņem vērā tas, ka reģionos, kuros dzīvo liels skaits pie mazākumtautībām piederošu iedzīvotāju, ir nepieciešami mazākumtautību valodās runājoši policijas spēki;
18. uzskata, ka tiesiskuma veicināšanai un tiesību normu stingrai piemērošanai jābūt vienai no valdības galvenajām prioritātēm; atzinīgi vērtē pasākumus, kas līdz šim veikti saistībā ar tiesu reformu, tomēr uzsver, ka šis process ir jāturpina, jo īpaši attiecībā uz tiesas procesu ātrumu, liecinieku aizsardzību, korupcijas novēršanu un tiesnešu neatkarību; ar nožēlu atzīmē, ka Konstitucionālā tiesa nedarbojas, kas negatīvi ietekmē demokrātijas un demokrātiskas likumdošanas attīstību Serbijā;
19. atzinīgi vērtē to, ka tika pabeigts tiesas process saistībā ar ministru prezidenta Zorana Dindiča slepkavību, un atbalsta īpašās prokuratūras neseno iniciatīvu atklāt šīs slepkavības politiskos iemeslus;
20. atzinīgi vērtē Serbijas kara noziegumu prokurora paveikto darbu, tomēr ar nožēlu atzīmē, ka vietējos tiesas procesus saistībā ar kara noziegumiem negatīvi ietekmē nepietiekama pārredzamība un politiskā griba izsekot pavēlniecības ķēdei, noskaidrojot ne tikai tās personas, kuras ir tieši atbildīgas par noziegumu izdarīšanu, bet arī pavēļu devējus; uzskata, ka sodi, ko Serbijas kara noziegumu tiesa piesprieda paramilitārā grupējuma „Skorpioni” četriem locekļiem par sešu Srebreņicas musulmaņu sodīšanu ar nāvi, neatbilda noziegumu šausminošajai būtībai; atzīmē, ka Serbijas prezidents publiski pauda nožēlu par uzlikto sodu īsajiem termiņiem;
21. uzskata, ka Serbijas pilsoņi ir tiesīgi dzirdēt patiesību par neseno kara politiku un tās vārdā īstenoto genocīdu, kā arī zināt kara noziegumu izdarītājus; uzskata, ka Serbijai, lai tā spētu virzīties uz priekšu, ir godīgi jāapzinās tās nesenā pagātne un ka samierināšanās ar pagātni ir būtiski nepieciešama ceļā uz izlīgšanu ar Serbijas kaimiņvalstīm; aicina valdību atsākt 2001. gadā nodibinātās Patiesības un izlīgšanas komisijas darbību, tostarp lai novērstu dažās valsts daļās vēl joprojām pastāvošo baiļu atmosfēru; mudina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, lai veicinātu kontaktu veidošanos starp cilvēkiem reģionā, un piešķirt šim mērķim lielākus līdzekļus;
22. atzinīgi vērtē Serbijas prezidenta atvainošanos Horvātijas pilsoņiem par kara noziegumiem, kurus serbi izdarīja Horvātijā laika posmā no 1992. līdz 1995. gadam; uzskata, ka šī atvainošanās ir ievērojama politiskā brieduma un demokrātiskas vadības izpausme un ka tā ir pierādījums tam, ka pašreizējā valdība attiecībās ar tās kaimiņvalstīm ir apņēmusies īstenot draudzības un sadarbības politiku;
23. uzskata, ka izlīgšana un taisnīgums ir būtiski nosacījumi visu reģiona valstu stabilitātei un attīstībai, kā arī šo valsu integrācijai Eiropas Savienībā; aicina Serbijas kaimiņvalstis īstenot šo modeli un nosoda jebkāda veida etniskās neiecietības un rasisma izpausmes, kuras ir novērojamas šajos reģionos;
24. uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm vajadzētu uzsākt un atbalstīt programmas, kuru mērķis ir psihosociālās konsultēšanas nodrošināšana, galveno, bet ne vienīgo uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem, kurus ir traumējusi pirmskara laikā un kara laikā gūtā pieredze;
25. atzinīgi vērtē to, kā Belgrada un Priština nesen sadarbojās, meklējot Kosovas konflikta laikā pazudušās personas, jo īpaši nesenos kopējos centienus Raška rajonā; aicina Serbijas valdību izdot publisku ziņojumu par Mačkatica;
26. aicina Padomi un Komisiju piešķirt pietiekamus resursus Starptautiskajai komisijai pazudušo personu meklēšanai (ICMP), lai šī organizācija līdz 2010. gadam varētu pabeigt darbu saistībā ar visu pazudušo personu noteikšanu bijušās Dienvidslāvijas teritorijā; uzskata, ka ICMP darbs būtiski veicina patiesības, taisnīguma un izlīgšanas procesu reģionā;
27. atzīmē, ka saskaņā pētījumu, kuru Serbijas Studentu apvienībai 2004. gadā veica Stratēģiskā mārketinga aģentūra, 70 % Serbijas studentu nekad nav ceļojuši uz ārzemēm; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir Serbijas studentiem sniegt iespēju studēt ES valstīs; aicina dalībvalstis rast jaunus mijiedarbības veidus ar Serbijas iedzīvotājiem;
28. atzīmē, ka Serbija aktīvi veicina reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības, piedaloties virknē reģionālu iniciatīvu, piemēram, Stabilitātes paktā/Reģionālās sadarbības padomē un CEFTA; aicina Serbiju arī turpmāk reģionā uzņemties atbildīgu lomu; uzsver, ka Serbijas interesēs ir izveidot un saglabāt labas attiecības ar tās reģionālajiem partneriem, veicināt efektīvu pārrobežu sadarbību, pilnībā izmantojot mazākumtautību potenciālu pierobežu rajonos, un aktīvi piedalīties infrastruktūras projektos divpusējā, reģionālā un Eiropas līmenī; atgādina, ka visu reģiona valstu nākotne ir saistīta ar ES;
29. mudina Serbijas valdību veicināt labas kaimiņattiecības ar abām Bosnijas un Hercegovinas federālajām vienībām (Bosnijas un Hercegovinas Federāciju un Serbijas Republiku (Republika Srpska)), jo tādas attiecības palīdzēs veidot labāku vidi sadarbībai reģionā;
30. mudina Serbijas valdību turpināt dialogu par robežu jautājumiem ar tās kaimiņiem Eiropas dienvidaustrumos, ņemot vērā, ka pagaidām nav īstenota teritoriālā demarkācija starp Serbiju un Horvātiju, kā arī starp Serbiju un Bosniju un Hercegovinu;
31. atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir uzlabojusi attiecības starp dažādām etniskajām grupām, jo īpaši Vojvodinā, kur ir ievērojami samazinājies etnisko konfliktu skaits, kaut arī šādi konflikti nav pilnībā izzuduši; aicina Serbijas iestādes veikt papildu pasākumus, lai sekmētu mazākumtautību attīstību daudznacionālajā Vojvodinā, veicinātu šo mazākumtautību mierīgu līdzāspastāvēšanu un nodrošinātu, ka policijas spēki, tiesu iestādes un citas valsts iestādes savā darbā ir pilnībā etniski neitrālas; aicina Serbijas iestādes arī rūpīgi pārvaldīt iespējamo bēgļu pieplūdumu, lai tas neizjauktu etnisko, kulturālo, reliģisko, ekonomisko un politisko līdzsvaru reģionā un lai nodrošinātu šo bēgļu veiksmīgu integrāciju daudzkultūru vidē; uzsver, cik būtiski nepieciešamas ir programmas, kuru mērķis ir iecietības nodrošināšana starp kopienām, jo īpaši Vojvodinā; uzskata, ka šīm programmām ir nepieciešams arī ES finansējums;
32. ar prieku atzīmē, ka pēdējās vēlēšanās pirmo reizi desmit gadu laikā piedalījās albāņu partijas no Preševo ielejas un ka mazākumtautības ir pārstāvētas gan likumdošanas varā, gan izpildvarā; uzskata, ka Sandžak reģions vēl joprojām izraisa īpašas bažas, un aicina valdību sadarboties ar vietējiem politiskajiem spēkiem, lai izstrādātu politiku, kas ierobežotu turpmāku radikalizāciju un šķelšanos kopienā;
33. atzinīgi vērtē to, ka 2007. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi projektiem, kuri ir tieši saistīti ar romu integrācijas desmitgadi; tomēr pauž bažas par to, ka nepastāv sistemātiska politiska pieeja jautājumam par romu, tostarp iekšzemē pārvietoto un atgriezušos personu, dzīvju un dzīves apstākļu uzlabošanu, un par to, ka romu kopienas pārstāvji tiek pastāvīgi diskriminēti;
34. aicina Serbijas valdību pilnībā realizēt — gan no finansiālā, gan institucionālā viedokļa —valsts rīcības plānus romu integrācijas desmitgades īstenošanai, lai tādējādi romu kopienai rastu praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus; atgādina Serbijai, ka Eiropas partnerības ar Serbiju viena no prioritātēm ir visaptverošu diskriminācijas novēršanas tiesību aktu pieņemšana un to romu iedzīvotāju ilgtspējīga repatriācija, kuri vēl joprojām dzīvo nometnēs;
35. atzīmē to, ka ir izveidota ministru prezidentam tieši pakļauta Cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aģentūra, kura aizstāj bijušo valstu savienības Cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ministriju; aicina ministru prezidentu īstenot saskaņotu un aktīvu minoritāšu politiku un nodrošināt, ka cilvēktiesības un minoritāšu tiesības ir valdības darba kārtības prioritāte; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas jaunā konstitūcija rada konstitucionālu pamatu mazākumtautību valsts padomēm, un aicina pieņemt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu labākus noteikumus saistībā ar šo padomju statusu, darbu un ievēlēšanu; cer, ka šādi tiesību akti nodrošinās labāku tiesisko regulējumu minoritāšu tiesību aizsardzībai un visu mazākumtautību integrācijai valsts struktūrās;
36. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta visaptveroša valsts stratēģija cīņai pret cilvēku tirdzniecību, tomēr mudina Serbijas valdību būt stingrākai kriminālvajāšanas gadījumos un nodrošināt, ka tiem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, tiek piespriests nodarījumam atbilstošs cietumsods, kuru viņi arī izcieš;
37. uzskata, ka Serbijas Radio un televīzijas (RTS) pārveidošana, padarot to par sabiedrisku pakalpojumu, ir solis uz priekšu, tomēr vērš uzmanību uz publisku apspriežu nepietiekamību saistībā ar likuma par raiddarbību grozīšanu, kā arī uz RTS valdes locekļu iecelšanas procedūras nepilnībām; vērš uzmanību arī uz nepieciešamību izveidot tādus pilnībā demokrātiskus noteikumus par radio un televīzijas apraides atļauju piešķiršanu, kuri īpaši paredzētu iespēju iesniegt apelāciju pret atļaujas izsniedzošo iestādi; ar dziļu nožēlu atzīmē, ka nav panākti rezultāti, risinot lietas saistībā ar žurnālistu nogalināšanu, un nosoda neseno mēģinājumu nogalināt slavenu žurnālistu, kurš nodarbojas ar izmeklēšanu saistībā ar kara noziegumiem un organizēto noziedzību; pieprasa, lai attiecīgās iestādes atrastu nozieguma izdarītājus un rūpīgi izmeklētu šo gadījumu;
38. atzīmē, ka pastāv labi attīstīts nevalstisko organizāciju sektors, un atzinīgi vērtē iestāžu centienus konsultēties ar pilsonisko sabiedrību, it sevišķi īpašo memorandu par sadarbību, kuru parakstīja Serbijas Eiropas integrācijas birojs, nevalstiskās organizācijas un Serbijas prezidenta izveidotā Padome attiecībām ar pilsonisko sabiedrību, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvju iekļaušanu Eiropas integrācijas valsts padomē, kuras priekšsēdētājs ir ministru prezidents; pieprasa, lai Serbijas parlaments pieņem tiesību aktus pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesiskās situācijas uzlabošanai;
39. nosoda to, ka publiski tiek nomelnoti tie pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kuri kritizē valdību vai vērš uzmanību uz problemātiskiem jautājumiem, piemēram, kara noziegumiem; pauž nožēlu par politiski motivētu uzbrukumu skaita krasu palielināšanos pēdējā laikā, kā arī par to, ka plašsaziņas līdzekļos un politiskajās aprindās aizvien biežāk izskan pret cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem un politiķiem vērsti naidīgi izteikumi;
40. atzinīgi vērtē to, ka ir parafēti vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumi, un mudina Padomi nodrošināt to stāšanos spēkā līdz 2007. gada beigām; aicina Padomi ar Komisijas atbalstu izstrādāt konkrētu plānu bezvīzu režīma izveidei un pieņemt atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir palielināt ceļošanas iespējas lielākai iedzīvotāju daļai, jo īpaši jaunajiem cilvēkiem; uzsver mobilitātes nozīmību Serbijas politiskajai un ekonomiskajai attīstībai, jo mobilitāte sniedz cilvēkiem iespēju iegūt tiešu pieredzi par ES un veicina Serbijas integrāciju Eiropā; aicina vairāk iesaistīties mūžizglītības un kultūras apmaiņas projektos; aicina Padomi izskatīt iespēju izveidot vīzu pieteikumu apstrādes kopīgu sistēmu, lai tādējādi atvieglotu visaizņemtāko konsulātu slogu un nodrošinātu pieteikumu apstrādi saprātīgā laikā;
41. uzskata, ka izglītības sistēmas reforma ir ne tikai neatliekama, bet tā ir arī vienīgais veids, kā Serbija pašreizējā demokratizācijas procesā var palīdzēt jaunākām paaudzēm izveidot jaunu vērtību sistēmu;
42. aicina Padomi, Komisiju un visas dalībvalstis veikt saskaņotus pasākumus, lai palielinātu ES redzamību Serbijā, un aicina Komisiju turpmāk nepieļaut aizkavēšanos, pieņemot darbā tās delegācijas biroja darbiniekus, tostarp ekspertus Pirmpievienošanās atbalsta instrumenta līdzekļu pārvaldībai;
43. aicina Ārlietu komiteju un tās Cilvēktiesību apakškomiteju īstenot Eiropas Parlamenta 2004. gada rezolūcijas par Vojvodinu 5. punktu, darba kārtībā iekļaujot galīgo ziņojumu par Parlamenta faktu vākšanas misiju Vojovidā un to rūpīgi apspriežot, ņemot vērā turpmāk veicamos pasākumus;
44. aicina Serbijas iestādes steidzīgi pieņemt ar zaudējumu atlīdzināšanu saistītus tiesību aktus, kas būtu līdzīgi citu valstu attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri nepieciešamības gadījumā paredz reālu kompensāciju, nevis valdības obligācijas;
45. aicina jaunās dalībvalstis aktīvi piedalīties Serbijas pievienošanās ES procesā, ļaujot Serbijai mācīties no to pieredzes reformu veikšanā;
46. aicina Serbijas iestādes arī turpmāk tuvināt ES vides tiesību aktus un standartus, kā arī īstenot un piemērot pieņemtos tiesību aktus;
47. atzinīgi vērtē Serbijas dalību Septītajā pamatprogrammā pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā; aicina Padomi vairot mērķsadarbības un tehniskās palīdzības programmas, jo īpaši tās, kuras ir domātas gados jauniem cilvēkiem;
48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai, kā arī dalībvalstu un Serbijas valdībām un parlamentiem.
IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI (B6‑0202/2007) (16.5.2007)
Ievērojot Reglamenta 114. panta 1. punktu,
iesniedza Jelko Kacin
ALDE grupas vārdā
par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā pārtrauktās sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp ES un Serbiju,
– ņemot vērā 2007. gada 21. janvāra vispārīgo vēlēšanu rezultātus, kad tā dēvētais demokrātiskais bloks ieguva absolūtu balsu vairākumu Serbijas parlamentā,
– ņemot vērā jaunas uz reformām orientētas valdības, kura pauž atbalstu Eiropai, izveidošanu 2007. gada 14. maijā Belgradā, kas bija izšķirošs mirklis Serbijas attīstībā,
– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,
A. ņemot vērā Serbijas nozīmi stabilitātes un labklājības panākšanai reģionā;
B. tā kā ES ir vairākkārt uzsvērusi, jo īpaši 2003. gadā Salonikos, ka visām Rietumbalkānu valstīm, tostarp Serbijai, ir pamatotas izredzes pievienoties ES;
C. tā kā nekavējoties ir vajadzīgs panākt virzību Serbijas integrācijā ES;
D. tā kā par kara noziegumiem aizdomās turamais Ratko Mladičs joprojām ir brīvībā un saskaņā ar Starptautiskās Tiesas 2007. gada 26. februāra nolēmumu Serbija, nepanākot viņa arestu, ir pārkāpusi konvenciju par genocīdu;
1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
(a) pieņemt skaidru un viennozīmīgu nostāju attiecībā uz formulējumu „pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai” un uzsvērt, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšana būs atkarīga no šī kritērija izpildes,
(b) pastiprināt palīdzību Serbijas varas iestādēm, lai tās varētu izpildītu Eiropas partnerības prioritāšu prasības, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, plašāk izmantojot sadraudzības programmas un citas tehniskās palīdzības programmas,
(c) stingri atbalstīt jauno Serbijas valdību tās centienos izveidot mūsdienīgu, dinamisku un labklājīgu valsti.
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstīm un Serbijas parlamentam un valdībai.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikums Padomei par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju |
||||||||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||||||||
|
Izskatītais (ie) ieteikuma (u) priekšlikums (i) |
|
|
|||||||||||
|
Atbildīgā komitejs |
AFET |
||||||||||||
|
Datums, kad nolēma sagatavot ziņojumu |
5.6.2007 |
||||||||||||
|
Komiteja(s), kurai(ām) ir lūgts sniegt atzinumu) |
|
|
|
|
|
||||||||
|
Atzinumu(s) nav sniegusi |
|
|
|
|
|
||||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Jelko Kacin 4.6.2007 |
|
|||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
|||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
26.6.2007 |
12.9.2007 |
|
|
|
||||||||
|
Pieņemšanas datums |
12.9.2007 |
||||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
58 3 1 |
|||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Vittorio Agnoletto, Roberta Alma Anastase, Robert Atkins, Christopher Beazley, Angelika Beer, Bastiaan Belder, Monika Beňová, Elmar Brok, Cristian Silviu Buşoi, Marco Cappato, Véronique De Keyser, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Jas Gawronski, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Anna Ibrisagic, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Metin Kazak, Vytautas Landsbergis, Francisco José Millán Mon, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Cem Özdemir, Ria Oomen-Ruijten, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Gitte Seeberg, István Szent-Iványi, Antonio Tajani, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Jan Marinus Wiersma, Josef Zieleniec |
||||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Alexandra Dobolyi, Carlo Fatuzzo, Milan Horáček, Anneli Jäätteenmäki, Tunne Kelam, Jaromír Kohlíček, Erik Meijer, Nickolay Mladenov, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas, Anders Samuelsen, Marcello Vernola |
||||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Eduard Raul Hellvig, Bilyana Ilieva Raeva |
||||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
18.9.2007 |
|
|||||||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
|
|||||||||||