Procedūra : 2007/2113(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0326/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0326/2007

Debates :

PV 26/09/2007 - 17
CRE 26/09/2007 - 17

Balsojumi :

PV 27/09/2007 - 9.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0417

ZIŅOJUMS     
PDF 175kWORD 116k
18.9.2007
PE 390.493v02-00 A6-0326/2007

par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās

(2007/2113(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referents: Tomáš Zatloukal

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās

(2007/2113(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās” (COM(2006)0481),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (COM(2006)0479),

–   ņemot vērā 2006. gada 25. oktobrī otrajā lasījumā pieņemto Eiropas Parlamenta nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(1), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(2) ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pieaugušo izglītība. Mūžu dzīvo — mūžu mācies” (COM(2006)0614),

–   ņemot vērā 2006. gada 26. septembrī pirmajā lasījumā pieņemto Eiropas Parlamenta nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā(3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(4),

–   ņemot vērā 2005. gada 13. oktobrī pirmajā lasījumā pieņemto Eiropas Parlamenta nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(5), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Ieteikumu 2006/143/EK par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(6),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6‑0326/2007),

A. tā kā sakarā ar valstu budžetu samazināšanu, globalizācijas izaicinājumiem, demogrāfiskajām pārmaiņām un tehnoloģiju attīstību visā Eiropā lielāka uzmanība tiek pievērsta izglītības un apmācības efektivitātes paaugstināšanai,

B.  tā kā ievērojamās atšķirības izglītības sistēmu darbībā ES, kā tas paskaidrots Pizas ziņojumā par 2003. gadu, ir svarīgs jautājums;

C. tā kā šis faktors var izraisīt dalībvalstu ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirību palielināšanos un apdraudēt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

D. tā kā tiesības uz izglītību ir princips, kas atzīts gan starptautiskajā līmenī, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

E.  tā kā lielākā daļa pašreizējo izglītības un apmācības sistēmu vairo un padziļina pastāvošo nevienlīdzību;

F.  tā kā vienlīdzīguma principa neievērošana izglītībā un apmācībā rada augstas slēptās izmaksas;

G. tā kā investīcijas izglītībā un apmācībā ir ekonomiskais un sociālais ieguvums ilgā laikā un šīs investīcijas jāplāno ilgtermiņa;

H. tā kā jāveido izglītības un apmācības sistēmu izvērtēšanas kultūra, lai nodrošinātu iespēju šo sistēmu attīstību novērot ilgtermiņā;

I.   tā kā izglītības un apmācības politiku nepieciešams saistīt ar nodarbinātības, ekonomikas un sociālās integrācijas politiku;

J.   tā kā izglītībai un apmācībai ir būtiska loma daudzveidīgas identitātes veidošanā Eiropā, balstoties uz starpkultūru izglītību un mieru;

K. tā kā jaunas sievietes joprojām saskaras ar bezdarba problēmu vairāk nekā jauni vīrieši, jo 2006. gadā 27 ES dalībvalstīs bezdarba līmenis jaunu sieviešu vidū bija 18,1 %, bet jaunu vīriešu vidū — 16,9 %; tā kā sievietes daudz retāk ieņem vadošus amatus, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu vairāk sieviešu sasniedz augstu izglītības līmeni nekā vīrieši,

EFEKTIVITĀTE UN TAISNĪGUMA PRINCIPS MŪŽIZGLĪTĪBAS SFĒRĀ

1.  atbalsta ilgtermiņa plānošanu mūžizglītības jomā, tādēļ ka investīcijas šajā jomā ir ekonomiskais un sociālais ieguvums ilgākā laikā;

2.  atzīst, ka investīcijas, ko veic kādā noteiktā izglītības līmenī, ne tikai veicina iemaņu un spēju attīstīšanu tieši šajā līmenī, bet veido arī pamatu turpmākai prasmju un kvalifikāciju apguvei citos izglītības līmeņos;

3.  atbalsta ieceri izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai, kas veicinātu izglītības rezultātu atzīšanu un pieļautu saskatāmu un pārredzamu pāreju starp dažādiem studiju virzieniem;

4.  uzskata, ka nepieciešama izglītības un apmācību sistēmu izvērtēšanas kultūra, jo efektīvas ilgtermiņa politikas pamatā jābūt uzticamai darbībai;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas mēģinājumu, izstrādājot rādītāju un kritēriju sistēmu Lisabonas mērķu sasniegšanas progresa novērošanai, ņemt vērā izglītības efektivitāti un vienlīdzīguma principu;

6.  uzskata, lai attīstītu Eiropas izglītības sistēmu lietderīguma/efektivitātes un vienlīdzīguma pārbaudi, ir jāprecizē gan lietderīguma/efektivitātes, gan vienlīdzīguma principa terminoloģija; lai to pārbaudītu ir jāiekļauj tādi raksturojumi kā, piemēram, nacionālā izcelsme vai darbnespēja, kas nav sociāli-ekonomiska, bet cita rakstura;

7.  atzīst, ka investīcijas mūžizglītībā, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi un vienlīdzīgumu, veicina sociālo kohēziju un sniedz cilvēkiem iespēju risināt problēmas, piemēroties pārmaiņām, celt pašapziņu un tikt galā ar pārmaiņām, un tā rezultātā tiek sekmēta viņu personīgā attīstība un cilvēkiem rodas mazāk grūtību, dzīves gaitā saskaroties ar citām pārmaiņām;

8.   aicina dalībvalstis īstenot izglītības un apmācības politiku un materiālus, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus, lai novērstu dzimumu nelīdztiesību izglītībā un nodarbinātībā un izskaustu ar dzimumu saistītus stereotipus; mudina dalībvalstis sekmēt jauniešu, tai skaitā bērnu, ieinteresētību par dzimumam netipisku nodarbinātību (piemēram, piesaistot vairāk vīriešu skolotāju pamatskolām un vairāk sieviešu zinātnes sektoram), pirms šie jaunieši sasniedz vecumu, kad tiek pieņemti svarīgākie ar izglītību un turpmāko karjeru saistītie lēmumi, lai šādi samazinātu uz dzimumu balstītu profesionālo segregāciju; atkārto, ka kvalitatīvāki dati, kas sagrupēti, ņemot vērā iedzīvotāju vecumu un dzimumu, ir priekšnoteikums jebkuras politikas izstrādei;

EFEKTIVITĀTES UN VIENLĪDZĪGUMA PRINCIPA NODROŠINĀŠANA IZGLĪTĪBAS UN APMĀCĪBAS POLITIKĀ   

Pirmsskolas izglītība —  uzsvars uz mācībām agrīnā vecumā

9.  uzskata, ka efektivitāti un vienlīdzīgumu iespējams panākt individuāli, ja investīcijas un reformas paredz agrīniem izglītības posmiem;

10. uzsver nepieciešamību izstrādāt pasākumus lai, sākot jau no pirmskolas posma, atbalstītu to bērnu no trešām valstīm integrāciju, kuri dzīvo Eiropas Savienības teritorijā;

11. aicina dalībvalstis veikt daudz vairāk investīciju pirmsskolas, sākot no bērnu dārza, izglītībā jo šāda investīcija var būt efektīvs līdzeklis, lai veidotu pamatu turpmākajai izglītībai, attīstītu bērna intelektu, uzlabotu vispārējo prasmju līmeni, un var ievērojami uzlabot vienlīdzīguma principu izglītības sistēmās;

12. turklāt uzskata, ka ES līmenī ir nepieciešams vairāk izpētīt pirmsskolas izglītību, jo īpaši agrīnu un mērķtiecīgu darbību jomā, lai identificētu prakses, kas var sniegt paredzēto rezultātu;

13. uzskata, ka pirmsskolas izglītības kvalitāte ir daļēji atkarīga no atbilstoši izglītotiem pedagogiem, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt un īstenot finansiāli dzīvotspējīgu stratēģiju, lai pedagogiem nodrošinātu gan perspektīvu, augstas kvalitātes izglītību, gan apmierinošu profesionālo karjeru;

14. atzīst, ka, sākot no pirmsskolas posma, ir jānodrošina klašu un izglītības iestāžu sociālā dažādība, lai izvairītos no mācību plānu un turpmākās perspektīvas atšķirībām;

15. uzskata — lai pirmsskolas izglītībai būtu panākumi, liela nozīme ir vecāku iesaistīšanai, izmantojot izglītojošas un informatīvas programmas (jo īpaši attiecībā uz bērniem, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm);

16. atbalsta visu veidu pirmskolas izglītību un apmācību agrīnā vecumā, kad attīstās bērna kognitīvās spējas, jo šim izglītības posmam salīdzinājumā ar visu kopējo mūžizglītošanās procesu piemīt vislielākā atdeve;

17. mudina dalībvalstis palielināt subsidēto vietu skaitu pirmskolas izglītības iestādēs, tādējādi piedāvājot labākas iespējas pirmsskolas vecuma bērniem, kuriem trūkst finansiālās drošības, lai viņi varētu izmantot izglītības sistēmas iespējas;

Pamatizglītība un vidējā izglītība —  pamatizglītības kvalitātes uzlabošana visiem

18. uzsver, ka obligātajam skolas apmeklējumam un apmācības sistēmai jāsniedz ikvienam nepieciešamā pamatizglītība un pamatprasmes; turklāt uzsver, ka izglītība un atbilstošas pamatprasmes var sniegt ieguldījumu sociālo un pilsonisko pamatvērtību sasniegšanā, pastiprināt sociālo kohēziju un palīdzēt uzlabot cilvēka kvalifikāciju līmeni un nodarbinātības iespējas;

19. piezīmē, ka skolu lomā, jo īpaši pamatskolas un vidusskolas līmenī, vispirms ir jāņem vērā starpkultūru vērtības un izglītošana miera jomā, jo šie jautājumi ir daudzveidīgas Eiropas identitātes raksturīgas iezīmes;

20. uzskata, ka pāragra diferencēšana negatīvi ietekmē izglītības sistēmas efektivitāti un vienlīdzīgumu;

21. uzskata, ka maznodrošinātu iedzīvotāju vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai var arī uzlabot Eiropas izglītības sistēmas efektivitāti un vienlīdzīgumu;

22. no otras puses, atbalsta elastīgas mācību priekšmetu izvēles iespēju izveidošanu skolas līmenī, kas neizslēgtu iespēju izvēlēties dažādu apmācību attiecīgajos izglītības līmeņos;

23. neatlaidīgi aicina dalībvalstis uzraudzīt visu skolas izglītības kursu, jo īpaši izvēles un profesionālās orientācijas posmos, un ar izglītības sistēmu palīdzību atbalstīt skolēnus un studentus, motivējot viņus censties panākt savu personīgo izaugsmi;

24. ņemot vērā atšķirības atbalstā, kādu katrs bērns var saņemt mājās sava izvēlētā izglītības kursa laikā un to, ka bieži vien nodrošinātā izglītība ir visai nevienlīdzīga, atbalsta centienus iesaistīt vecākus izglītības procesā, lai mazinātu sociālās atstumtības risku nākotnē;

25. aicina dalībvalstis atbalstīt skolotāju izglītību un tālākizglītību, sekmēt skolotāju motivāciju un uzlabot kvalitatīvos nosacījumus skolas ikdienā, jo šiem faktoriem ir izšķiroša nozīme efektivitātes un vienlīdzīguma panākšanā;

26. mudina dalībvalstis sekmēt daudzvalodību ikvienā izglītības sistēmas līmenī, tādējādi uzlabojot bērnu, jauniešu un pieaugušo mobilitāti Eiropas teritorijā un padarot efektīvāku izglītības procesu ES;

27. mudina dalībvalstis palielināt skolotāju un izglītības darbinieku informētību par dzimumu līdztiesību, lai viņi spētu sekmēt to, ka jaunākā paaudze ievēro šo principu;

Augstākā izglītība —  investīciju palielināšana un plašākas iespējas

28. atzīst, ka augstākā izglītība ir viens no galvenajiem uz zināšanām balstītas ekonomikas un zināšanu sabiedrības balstiem;

29. atbalsta augstskolu modernizācijas ieceri, lai nodrošinātu augstākās izglītības konkurētspējas palielināšanos, garantētu ikkatram vienlīdzīgas iespējas izglītoties augstskolā un nodrošinātu augstākās izglītības finansiālo dzīvotspēju un efektivitāti;

30. aicina dalībvalstis paaugstināt efektivitāti un veicināt vienlīdzīgumu, radot piemērotus nosacījumus un stimulus, lai nodrošinātu valsts un privāto investīciju palielināšanu;

31. atzīst, ka bezmaksas augstākās izglītības princips ne vienmēr un pats par sevi negarantē vienlīdzīgas iespējas izglītoties; attiecībā uz to uzskata, ka jautājums par mācību maksu nav nošķirams no citiem jautājumiem, jo mācību maksa ir daļa no faktoru kopuma, kas saistīti ar finansiālu stimulēšanu un finansiāla atbalsta sniegšanu, maznodrošinātu grupu gadījumā mazinot nevienlīdzību attiecībā uz iespējām izglītoties augstskolā;

32. uzskata, ka jautājums par mācību maksu nav nošķirams no citiem jautājumiem, jo mācību maksa ir daļa no faktoru kopuma, kas saistīti ar finansiālu stimulēšanu un finansiāla atbalsta sniegšanu, nelabvēlīgu grupu gadījumā mazinot nevienlīdzīgumu attiecībā uz iespējām izglītoties augstskolā;

33. uzsver, ka augstskolām jāīsteno visaptveroša informācijas sniegšanas un uzņemšanas politika, lai tās spētu reaģēt uz strauji mainīgajām sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām;

Profesionālā izglītība un apmācība — kvalitātes paaugstināšana un nozīmības palielināšana

34. uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrības novecošanu, nemainīgi augstais bezdarba līmenis jauniešu vidū kļūst par arvien nopietnāku problēmu;

35. ņemot vērā sabiedrības novecošanas problemātiku, atbalsta pieaugušo izglītības iespēju uzlabošanu, lai tādējādi sekmētu iedzīvotāju piemērošanos darba tirgus prasībām un iesaistītu izglītošanās procesā mazkvalificētās personas;

36. uzsver, ka jauniešiem ar zemu izglītības līmeni ir lielas grūtības iesaistīties darba tirgū, šie jaunieši ir vismazāk aizsargāti ekonomikas lejupslīdes situācijā un pakļauti lielākam bezdarba riskam, un ir visai iespējams, ka viņi strādās mazkvalificētu darbu vai gadījuma darbus;

37. aicina dalībvalstis sekmēt izglītības un apmācības pieejamību jaunām sievietēm, jo īpaši sievietēm no attāliem reģioniem un mazāk aizsargātām grupām kā, piemēram, migrantēm, etniskajām minoritātēm, maznodrošinātām sievietēm un sievietēm ar zemu kvalifikāciju; aicina dalībvalstis noteikt un dalīties ar labāko praksi šajā jomā un prasa, lai sociālie partneri un privātie un valsts uzņēmumi samazina visa veida diskrimināciju un aktīvi veicina profesionālo apmācību, novēršot visus ar vecumu saistītos ierobežojumus, kā arī atbalsta maznodrošinātu personu mācību atvaļinājumus;

38. aicina dalībvalstis sekmēt bez darba esošo sieviešu un obligāto izglītības programmu nepabeigušo sieviešu piekļuvi valsts finansētām pieaugušo apmācības programmām;

39. aicina dalībvalstis īstenot politiku, kas veicinātu jauniešu pāreju no skolas uz darbu, īpašu uzmanību veltot jaunām sievietēm, kurām mēdz būt lielākas grūtības; uzsver, ka kvalitatīvāka un labāk pieejama izglītība un apmācība, kā arī ieguldījumi jauniešos ietekmē darba tirgus nosacījumus vēlākās viņu dzīves stadijās; atzīmē, ka ir jāievieš novērtēšanas mehānisms, lai spētu izvērtēt valsts izglītības finansējuma efektivitāti un ietekmi uz jauniešu, īpaši jaunu sieviešu, bezdarba līmeni;

40. aicina dalībvalstis atbalstīt kvalitātes programmas universitātēs, jo dažādās jomās nodrošinot augsti kvalificētus speciālistus, varētu efektīvāk reaģēt uz darba tirgus vajadzībām;

41. atzīmē, ka izglītības un apmācības sistēmā ir jāsekmē vienāda sieviešu un vīriešu piekļuve jaunajām tehnoloģijām, lai novērstu atšķirības, kādas šajā jomā pastāv starp dzimumiem;

42. mudina dalībvalstis palielināt zinātnē, tehniskajos pētījumos un tehnoloģiju izstrādē iesaistīto sieviešu īpatsvaru un stiprināt sieviešu stāvokli šajās jomās; aicina valstu valdības palielināt sieviešu skaitu vadošos amatos un izvērtēt panākto, pieņemot kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus.

43. iesaka paplašināt iespējas izglītoties augstskolā un radīt iespējas pēc mācību beigšanas līdztekus darba dzīvei turpināt studijas un tālākizglītību;

44. uzsver, ka piedāvātajām mācību programmām jābūt elastīgām, lai reaģētu uz darba tirgus prasībām, jo tas ir sevišķi efektīvs veids, lai palielinātu to iedzīvotāju nodarbinātības iespējas, kuri atrodas nelabvēlīgos apstākļos; atzīst, ka valsts ieguldījums ir jāpievērš maznodrošinātām mērķgrupam, jo tām ir vismazāk iespēju turpināt apmācību;

45. aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar augstākās izglītības un profesionālās apmācības iestādēm, veicināt elastīgu mācību organizāciju, lai tā labāk atbilstu to jauno vīriešu un sieviešu vajadzībām, kas vienlaicīgi ar mācībām strādā vai veic ģimenes pienākumus, un lai novērstu to, ka šādi jaunieši pāragri pamet izglītošanos;

46. aicina dalībvalstis iesaistīt izglītības iestādes, uzņēmējsabiedrības, sociālos partnerus, kā arī citus partnerus un valsts sektoru kopīgā sadarbībā, lai realizētu sekmīgas apmācības programmas;

Eiropas Savienības rīcība

47. uzsver, ka ES rīcības pamatmērķis ir veicināt ES izglītības sistēmu konverģenci, lai panāktu augstāku darbības līmeni;

48. uzskata, ka mērķtiecīgāka ES rīcība būtu nepieciešama, lai attīstītu procesu, balstoties uz dalībvalstu periodiski iesniegtiem ziņojumiem, kā arī uz neatkarīgu verificēšanu, lai novērtētu izglītības un apmācības sistēmu darbību ES, īpašu uzmanību pievēršot tam ka skolēni apgūst pamatprasmes, un vienlīdzīguma mērķu sasniegšanai;

49. prasa Komisijai regulāri publicēt ziņojumus par Eiropas izglītības un apmācības sistēmu efektivitāti un vienlīdzīgumu, lai uzraudzītu augstāku darbības standartu sasniegšanu;

0

0 0

50. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C313E, 20.12.2006., 187. lpp.

(2)

OV L 327, 24.11.06., 45. lpp.

(3)

OV C 306 E, 15.12.2006., 165. lpp.

(4)

OV L 394, 7.10.1998., 10. lpp.

(5)

OV C 233 E, 28.09.2006., 100. lpp.

(6)

OV L 64, 04.03.06., 60. lpp.


PASKAIDROJUMS

2000. gada martā Lisabonā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumos tika uzsvērts, ka izglītība ir Eiropas ekonomiskās attīstības panākumu atslēga. Stokholmas Eiropadome 2001. gadā vienojās par Eiropas darba programmu izglītības un apmācības jomās, akcentējot kvalitāti, efektivitāti un vienlīdzīguma principu.

Izglītības sistēmas, kurās ievērots vienlīdzīguma princips, nodrošina, ka izglītības un apmācības rezultāti nav atkarīgi no sociāli ekonomiskajiem apstākļiem un citiem faktoriem, kas atsevišķas personas nostāda neizdevīgā situācijā. Izglītības sistēmas ir efektīvas, ja tajās veiktie ieguldījumi sniedz maksimālus rezultātus. Izglītības sistēmu efektivitāti parasti novērtē, pamatojoties uz testu un eksāmenu rezultātiem. 2006. gada novembrī, kad norisinājās mūsu komitejas organizētā uzklausīšana par ES izglītības sistēmām, mums bija iespēja iepazīties ar šiem rezultātiem.

Tātad uzdevums ir atbalstīt atsevišķas izglītības sistēmas, iesaistot skolēnus, studentus un pieaugušos no visām sociālajām grupām. Pašreizējā situācija attiecībā uz izglītības sistēmu efektivitāti un vienlīdzīguma principu ir nepamierinoša. Ja netiks veikti būtiski uzlabojumi, lai iesaistītu pirmsskolas izglītības programmās bērnus no nelabvēlīgām sociālām grupām, tad nebūs iespējams panākt, lai samazinātos to bērnu skaits, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, tāpat mēs nepanāksim vidusskolu absolventu līmeņa, kā arī pamatprasmju apguves uzlabošanu. Arvien vairāk cilvēku būs pakļauti sociālās atstumtības riskam, bezdarbam un sociāli nevēlamām darbībām, kas uzliek slogu gan viņiem pašiem, gan tautsaimniecībai un sabiedrībai.

Kādus sociālos un saimnieciskos labumus mēs varam sagaidīt, ja Eiropā tiks paaugstināta izglītības sistēmu efektivitāte un vienlīdzīguma princips?

Izglītība ietekmē ekonomisko izaugsmi, jo tā palielina cilvēku kapitālu un novatoriskās spējas, kā arī ļauj izvērst tehnoloģijas. Katrs papildu gads vidējā skolas apmeklētībā caurmēra ES valstī paaugstina produktivitāti par aptuveni 6,1 % un ilgtermiņš — vēl par 3,1 %, jo, pateicoties tam, tiek paātrināta tehnoloģiju attīstība. Izglītības un apmācības efektivitātes paaugstināšanas ienesīgums gan katram cilvēkam atsevišķi, gan sabiedrībai kopumā ir līdz pat 8 % gadā. Vēl viens pozitīvs ieguvums ir bezdarba samazināšanās — patlaban Eiropas Savienībā vidējais bezdarba līmenis to cilvēku vidū, kuri ieguvuši pamatizglītību vai vidējo izglītību ir 12,6 %, savukārt to cilvēku vidū, kuriem ir augstākā izglītība — 5 %. Turklāt nesen veikts pētījums liecina, ka 75 miljoni ES iedzīvotāju, t.i. 32 % darbaspēka, nav ieguvuši pietiekamu izglītību. 2010. gadā šiem cilvēkiem, kuri lielākoties nāk no sociāli nelabvēlīgiem sabiedrības slāņiem, būs pieejami tikai 15 % jauno darbavietu.

Izglītības un apmācības politikai jāatstāj būtisks pozitīvs iespaids uz sociālās un saimnieciskās darbības rezultātiem, ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju, tādēļ ka efektivitātes trūkums un nevienlīdzīgums rada lielas izmaksas: runa ir par zaudētiem nodokļu ienākumiem, lielāku vajadzību pēc valsts līdzekļiem veselības aprūpei un atbalstam, kā arī izmaksām, kas saistītas ar antisociālas uzvedības pastiprināšanos.

Izglītība un apmācība ir galvenie faktori, kas ilgtermiņā sekmēs Eiropas ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un sociālo kohēziju.

Šo iemeslu dēļ referents ierosina palielināt resursus investīcijām pirmsskolas izglītībā, jo šīm investīcijām piemīt vislielākais ienesīgums. Referents turklāt uzskata, ka pāragra diferencēšana negatīvi ietekmē izglītības sistēmu efektivitāti un vienlīdzīguma principu, savukārt vidusskolas līmenī diferencēšana ir iedarbīga. Referents atbalsta augstskolu modernizācijas ieceri, lai nodrošinātu augstākās izglītības konkurētspējas palielināšanos, garantētu visiem vienlīdzīgas iespējas izglītoties augstskolā, kā arī nodrošinātu augstākās izglītības finansiālo dzīvotspēju un efektivitāti.


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (17.7.2007)

Kultūras un izglītības komitejai

par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās

(2007/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Christa Prets

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā jaunas sievietes joprojām saskaras ar bezdarba problēmu vairāk nekā jauni vīrieši, jo 2006. gadā 27 ES dalībvalstīs bezdarba līmenis jaunu sieviešu vidū bija 18,1 %, bet jaunu vīriešu vidū — 16,9 %; tā kā sievietes daudz retāk ieņem vadošus amatus, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu vairāk sieviešu sasniedz augstu izglītības līmeni nekā vīrieši,

1.  aicina dalībvalstis īstenot izglītības un apmācības politiku un izstrādāt mācību materiālus, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus, lai novērstu dzimumu nelīdztiesību izglītībā un nodarbinātībā un izskaustu ar dzimumu saistītus stereotipus; mudina dalībvalstis sekmēt jauniešu, tai skaitā bērnu, ieinteresētību par dzimumam netipisku nodarbinātību (piemēram, piesaistot vairāk vīriešu skolotāju pamatskolām un vairāk sieviešu zinātnes sektoram), pirms šie jaunieši sasniedz vecumu, kad tiek pieņemti svarīgākie ar izglītību un turpmāko karjeru saistītie lēmumi, lai šādi samazinātu uz dzimumu balstītu profesionālo segregāciju; atkārto, ka kvalitatīvāki dati, kas sagrupēti, ņemot vērā iedzīvotāju vecumu un dzimumu, ir priekšnoteikums jebkuras politikas izstrādei;

2.  mudina dalībvalstis palielināt skolotāju un izglītības darbinieku informētību par dzimumu līdztiesību, lai viņi spētu sekmēt to, ka jaunākā paaudze ievēro šo principu;

3.  aicina dalībvalstis sekmēt izglītības un apmācības pieejamību jaunām sievietēm, jo īpaši sievietēm no tādām mazāk aizsargātām grupām kā, piemēram, migrantiem, etniskajām minoritātēm, personām ar invaliditāti un personām ar zemu kvalifikāciju; aicina dalībvalstis noteikt un dalīties ar labāko praksi šajā jomā un prasa, lai sociālie partneri un privātie un valsts uzņēmumi samazina visa veida diskrimināciju un aktīvi veicina profesionālo apmācību, novēršot visus ar vecumu saistītos ierobežojumus, kā arī atbalsta personu ar invaliditāti mācību atvaļinājumus;

4.  aicina dalībvalstis sekmēt bez darba esošo sieviešu un obligāto izglītības programmu nepabeigušo sieviešu piekļuvi valsts finansētām pieaugušo apmācības programmām;

5.  aicina dalībvalstis īstenot politiku, kas veicinātu jauniešu pāreju no skolas uz darbu, īpašu uzmanību pievēršot jaunām sievietēm, kurām mēdz būt lielākas grūtības; uzsver, ka kvalitatīvāka un labāk pieejama izglītība un apmācība, kā arī ieguldījumi jauniešos ietekmē darba tirgus nosacījumus vēlākās viņu dzīves stadijās; atzīmē, ka ir jāievieš novērtēšanas mehānisms, lai spētu izvērtēt valsts izglītības finansējuma efektivitāti un ietekmi uz jauniešu, īpaši jaunu sieviešu, bezdarba līmeni;

6.  aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar augstākās izglītības un profesionālās apmācības iestādēm, veicināt elastīgu mācību organizāciju, lai tā labāk atbilstu to jauno vīriešu un sieviešu vajadzībām, kas vienlaicīgi ar mācībām strādā vai veic ģimenes pienākumus, un lai novērstu to, ka šādi jaunieši pāragri pamet izglītošanos;

7.  atzīmē, ka izglītības un apmācības sistēmā ir jāsekmē vienāda sieviešu un vīriešu piekļuve jaunajām tehnoloģijām, lai novērstu atšķirības, kādas šajā jomā pastāv dzimumu starpā;

8.  mudina dalībvalstis palielināt zinātnē, tehniskajos pētījumos un tehnoloģiju izstrādē iesaistīto sieviešu īpatsvaru un stiprināt sieviešu stāvokli šajās jomās; aicina valstu valdības palielināt sieviešu skaitu vadošos amatos un izvērtēt panākto, pieņemot kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās

Procedūras Nr.

2007/2113(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

CULT

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

6.6.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Christa Prets

11.4.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

4.6.2007

16.7.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

16.7.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

27

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Anneli Jäätteenmäki, Urszula Krupa, Roselyne Lefrancois, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Christa Prets, Karin Resetarits, Teresa Riera Madurell, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriela Creţu, Jill Evans, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Anna Hedh, Marusya Ivanova Lyubcheva,

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ján Hudacký, Peter Šťastný

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...


REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

20

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ivo Belet, Giovanni Berlinguer, Marie-Hélène Descamps, Milan Gaľa, Ovidiu Victor Ganţ, Vasco Graça Moura, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Henri Weber, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Erna Hennicot-Schoepges, Elisabeth Morin, Christel Schaldemose, Ewa Tomaszewska

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika