ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi

18.9.2007 - (COM(2006)0599 – C6‑0348/2006 – 2006/0199(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Sharon Bowles

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi

(COM(2006)0599 – C6‑0348/2006 – 2006/0199(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0599)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0348/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6‑0327/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Virsraksts
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido Eiropas Statistikas padomi   (šo grozījumu attiecīgi piemēro visā tekstā)
Grozījums Nr. 2 4.a apsvērums (jauns)
	(4a) Šīs jaunās augsta līmeņa konsultatīvās iestādes locekļiem jābūt dažādām prasmēm un zināšanām, kas viena otru savstarpēji papildina, tādēļ ir jāpiesaista akadēmiskais personāls un cilvēki ar darba pieredzi valstu un starptautiskās statistikas iestādēs, piemēram, Eiropas Centrālajā Bankā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
Pamatojums
Tas tādēļ, lai minētās padomes eksperti pārredzētu vairākas ar padomes darbu saistītās jomas.
Grozījums Nr. 3 4.b apsvērums (jauns)
	(4b) Lielākā daļa dalībvalstu jau ir izveidojušas vai vēl veido konsultatīvas iestādes vai komitejas, kurās darbojas statistikas informācijas lietotāju un sniedzēju pārstāvji. Ir jāsekmē jaunās augsta līmeņa konsultatīvās iestādes apspriešanās ar minētajām dalībvalstu iestādēm un Statistikas programmu komiteju par Eiropas Statistikas prakses kodeksu.
Pamatojums
Konsultatīvās padomes darbā galvenā uzmanība ir jāpievērš prakses kodeksam.
Grozījums Nr. 4 4.c apsvērums (jauns)
	(4c) Lai jaunā augsta līmeņa konsultatīvā iestāde varētu darboties efektīvi, salīdzinošās vērtēšanas dokumentācijā ir jāietver detalizēti ziņojumi par veiktajām pārbaudēm un izdarītajiem secinājumiem. Iestādei jāveic līdzīgs novērtējums attiecībā uz Komisiju (Eurostat).
Pamatojums
Salīdzinošās vērtēšanas ziņojumiem ir jābūt visaptverošiem, lai nodrošinātu pietiekamu informāciju. Padome sniegs salīdzinošajai vērtēšanai līdzvērtīgu ziņojumu par Eurostat.
Grozījums Nr. 5 2. panta 1. punkta 1. ievilkums
– veicināt Eiropas statistikas ticamību;	– veikt neatkarīgu Eiropas statistikas sistēmas uzraudzību;
Pamatojums
Datu ticamība izriet no vispārējas informācijas uzticamības, ko nodrošina neatkarīga uzraudzība.
Grozījums Nr. 6 2. panta 1. punkta 2. ievilkums
– iesniegt Komisijai gada ziņojumu par Komisijas (Eurostat) veikto Eiropas Statistikas prakses kodeksa īstenošanu. Komisija savukārt to tālāk iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei,	– sagatavot gada ziņojumu par Komisijas (Eurostat) veikto Eiropas Statistikas prakses kodeksa (turpmāk tekstā „prakses kodekss”) īstenošanu un izvērtēt dalībvalstu ziņojumus par prakses kodeksa īstenošanu, un gada ziņojumā iekļaut vērtējumu par prakses kodeksa kopējo īstenošanu un tā ietekmi uz Eiropas statistikas sistēmu. Ziņojumu projektus nosūta Komisijai pirms to galīgās iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Ar šo paskaidro padomes lomu.
Grozījums Nr. 7 2. panta 1. punkta 3. ievilkums
– konsultēt Komisiju par atbilstošiem pasākumiem, kas atvieglotu Eiropas Statistikas prakses kodeksa (turpmāk tekstā „prakses kodekss”) īstenošanu Eiropas Statistikas sistēmā, lai uzlabotu statistikas pārvaldību;	– konsultēt Komisiju par atbilstošiem pasākumiem, kas atvieglotu prakses kodeksa īstenošanu Eiropas Statistikas sistēmā;
Grozījums Nr. 8 2. panta 1. punkta 4. ievilkums
– konsultēt Komisiju par kvalitātes uzlabošanu un par prakses kodeksa izplatīšanu lietotājiem un datu sniedzējiem;	– konsultēt Komisiju par prakses kodeksa izplatīšanu lietotājiem un datu sniedzējiem;
Pamatojums
Ir ieteicams jautājumu par kvalitātes noteikšanu atlikt, līdz pēc trim gadiem tiks izvērtēta minētās padomes darba efektivitāte.
Grozījums Nr. 9 2. panta 1. punkta 5. ievilkums
– konsultēt par prakses kodeksa atjaunināšanu un vispārīgajiem noteikumiem un principiem Eiropas Statistikas sistēmas funkcionēšanai kopumā.	– konsultēt par prakses kodeksa atjaunināšanu.
Grozījums Nr. 10 3. panta 1. punkts
1. Konsultatīvā padome sastāv no pieciem locekļiem, ieskaitot priekšsēdētāju. Komisijas (Eurostat) pārstāvis piedalās kā novērotājs.	1. Konsultatīvā padome sastāv no septiņiem locekļiem, ieskaitot priekšsēdētāju, un tie visi darbojas neatkarīgi no Komisijas (Eurostat) un dalībvalstu statistikas iestādēm. Komisijas (Eurostat) pārstāvis piedalās kā novērotājs.
Pamatojums
Uzticētie pienākumi var būt apgrūtinoši un neapmaksāti, tādēļ ir ieteicams, lai padomē darbotos vairāk nekā pieci locekļi, tādējādi nodrošinot atbilstošu pienākumu sadali.
Grozījums Nr. 11 3. panta 2. punkts
2. Konsultatīvās padomes locekļus izvēlas no ekspertiem ar fundamentālām zināšanām statistikas jomā, kuri veic savus pienākumus atbilstoši individuālajai kompetencei.	2. Konsultatīvās padomes locekļus izvēlas no ekspertiem ar fundamentālām zināšanām statistikas jomā, kuri veic savus pienākumus atbilstoši individuālajai kompetencei un kurus izvēlas, lai nodrošinātu iespējami plašāku prasmju un pieredzes jomu.
Grozījums Nr. 12 3. panta 3. punkts
3. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi ieceļ piecus konsultatīvās padomes locekļus un tās priekšsēdētāju uz trīs gadu termiņu.	3. Padome pēc apspriešanās ar Komisiju ierosina un Eiropas Parlaments apstiprina konsultatīvās padomes priekšsēdētāja kandidatūru.
Konsultatīvā padome var nozīmēt ne vairāk kā divus locekļus, kuri var tikt izvēlēti uz vēl vienu trīs gadu termiņu.	Priekšsēdētājs nestrādā kādā no dalībvalstu statistikas iestādēm un pēdējo divu gadu laikā nav ieņēmis amatu nevienā no tām.
	Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Komisiju katrs ieceļ trīs padomes locekļus.
Pamatojums
Iecelšanai amatā jānotiek neatkarīgi no Komisijas. Parlaments nodrošina lielāku neatkarību no sistēmas.
Grozījums Nr. 13 3. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, ko var atjaunot vēl uz trim gadiem, katru gadu ieceļot vienu trešdaļu padomes locekļu (neieskaitot priekšsēdētāju). Uzsākot pilnvaru pildīšanu vai aizstājot kādu padomes locekli, vienojas par to, ka pilnvaru termiņš ir tik garš, lai nodrošinātu pakāpenisku padomes locekļu nomaiņu.
Pamatojums
Ir svarīgi nodrošināt padomes darba nepārtrauktību.
Grozījums Nr. 14 4. panta 2. punkts
2. Konsultatīvās padomes gada ziņojums, kā minēts 2. pantā, ir jāpublisko. Turklāt konsultatīvā padome var izlemt publicēt internetā jebkādus secinājumus, daļējus secinājumus vai darba dokumentu.	2. Konsultatīvās padomes gada ziņojums, kā minēts 2. pantā, pēc iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpublisko. Turklāt konsultatīvā padome var izlemt publicēt internetā jebkādus secinājumus, daļējus secinājumus vai darba dokumentu, ja vien par to ir iepriekš paziņots Komisijai (Eurostat) vai jebkurai citai iesaistītajai iestādei, dodot iespēju sniegt atbildi.
Grozījums Nr. 15 4. panta 3. punkts
3. Konsultatīvās padomes locekļi nedrīkst atklāt informāciju, kas viņiem ir pieejama padomes darbā, ja Komisija informē viņus, ka iegūtā informācija, pieprasītais atzinums vai apspriestais jautājums ir konfidenciāls.	3. Konsultatīvās padomes locekļi nedrīkst atklāt informāciju, kas viņiem ir pieejama padomes darbā, ja Komisija informē viņus, ka iegūtā informācija, pieprasītais atzinums vai apspriestais jautājums pamatotu iemeslu dēļ ir konfidenciāls.
Grozījums Nr. 16 4. panta 4. punkts
4. Konsultatīvai padomei darbā palīdz Komisijas nodrošināts sekretariāts. Sekretāru ieceļ Komisija pēc apspriešanas ar konsultatīvo padomi. Sekretārs pilda savus pienākumus saskaņā ar padomes norādījumiem.	4. Konsultatīvai padomei darbā palīdz Komisijas nodrošināts sekretariāts, taču tam jādarbojas neatkarīgi no Komisijas. Sekretāru ieceļ Komisija pēc apspriešanas ar konsultatīvo padomi. Sekretārs pilda savus pienākumus saskaņā ar padomes norādījumiem.
Grozījums Nr. 17 4.a pants (jauns)
	4.a pants Pārskatīšana
	Trīs gadus pēc konsultatīvās padomes izveides pārskata tās lomu un darbības efektivitāti un apsver iespēju noteikt kvalitātes rādītāju.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Šajā direktīvā izteikts ierosinājums nodibināt Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi. Tās mērķis ir risināt divus jautājumus, t.i., sekmēt Eiropas statistikas sistēmas stabilu un efektīvu darbību un sabiedrības uzticību šai sistēmai.

Eiropas statistikas sistēmu veido dalībvalstu statistikas iestādes un Eurostat. Statistiku izmanto daudziem nolūkiem, tostarp arī ECB ekonomiskajām analīzēm. Ja no dalībvalstīm saņemti kļūdaini statistikas dati, tā sekas būs kļūda Eurostat izdotajā statistikā. Lai iespējami mazinātu šādu risku, ir izveidots statistikas procedūru prakses kodekss, un patlaban to ievieš dalībvalstu statistikas iestādēs un Eurostat. To, kā valsts statistikas iestādes ievēros šo kodeksu, pārbaudīs, izmantojot salīdzinošo vērtēšanu, kad kodeksa ievērošanu vienas dalībvalsts statistikas iestādē pārbaudīs citas dalībvalsts statistikas iestāde un Eurostat.

Priekšlikumā paredzēts, ka konsultatīvā padome pārraudzīs, cik labi tiek piemērots prakses kodekss, un izteiks ierosinājumus par tā grozījumiem vai papildinājumiem, ja pārraudzība liecinās par šādu nepieciešamību. Eurostat veiks pārraudzību de facto, jo iesaistīsies visās salīdzinošajās vērtēšanās – konsultatīvās padomes funkcijās paredzēta papildu pārraudzība, kas ir ārpus dalībvalstu statistikas iestāžu un Eurostat veidotās Eiropas statistikas sistēmas.

Konsultatīvās padomes otrais pienākums ir pārraudzīt, kā Eurostat īsteno prakses kodeksu. Teorētiski to varētu veikt, salīdzinot dalībvalstu statistikas iestāžu vērtējumus pa valstu statistikas iestāžu pāriem. Taču ārēja elementa ieviešana Eurostat vērtējumos rada iespēju gūt jaunu ieskatu dalībvalstu un Eurostat veiktajās salīdzinošajās vērtēšanās.

Rodas jautājums, cik lielā mērā konsultatīvajai padomei jāspēj kontrolēt valsts statistikas iestādes. No vienas puses, Eurostat dati faktiski ir tikai valsts iestāžu sniegtie dati. Tomēr prakses kodekss un salīdzinošā vērtēšana kopā ar Eurostat kā pastāvīgu visu vērtēšanu dalībnieku ir instruments, kas izveidots valstu statistikas iestāžu kontrolei. Pēc tam konsultatīvā padome pārskata, kā Eurostat piemēro prakses kodeksu, lai īstenotu pēdējo posmu atsevišķu statistikas iestāžu procedūru vērtēšanas procesā. Noslēgumā konsultatīvā padome var pārbaudīt visus ziņojumus par valstu statistikas iestāžu vērtējumu un ziņojumu, ko tā pati sagatavojusi par Eurostat, lai izdarītu secinājumus par sistēmas kopējo darbu un prakses kodeksa piemērošanu. Lai to veiktu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai salīdzinošās vērtēšanas dokumentācijā būtu iekļauti detalizēti ziņojumi par pārbaudēm un secinājumiem. Protams, patlaban šī procedūra neaptver tik daudz jautājumu, cik ir prakses kodeksā. Ir svarīgi, lai, ieviešot vairāk jautājumu, nepazeminātos ziņojumu kvalitātes līmenis par atsevišķiem aspektiem.

Patlaban es neesmu izteikusi ierosinājumu paplašināt konsultatīvās padomes pārraudzību, paredzot, ka tā veic pārbaudes valstu statistikas iestādēs, jo to vajadzētu īstenot salīdzinošajā vērtēšanā. Taču lielākajā daļā dalībvalstu ir konsultatīvas iestādes vai komitejas, vai arī patlaban dibina tādas iestādes, kurās darbosies statistikas informācijas lietotāji un sniedzēji, un šķiet, ka ir lietderīgi veicināt dialogu par attiecīgajām problēmām ar šīm iestādēm, kā arī ar Eiropas Statistikas konsultatīvo komiteju, kuru dibina vienlaicīgi ar konsultatīvo padomi. Turklāt es ierosinu pēc trim gadiem pārskatīt konsultatīvās padomes darbības efektivitāti, jo šajā posmā konsultatīvajai padomei vajadzētu spēt norādīt, vai tā uzskata, ka vajadzīga vēl kāda papildu piekļuve vai informācija.

Runājot par prakses kodeksa salīdzinošo vērtēšanu, šķiet pareizi, ka konsultatīvā padome veiks Eurostat darba novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs statistikas iestāžu savstarpējai salīdzinošajai vērtēšanai. Bet, tā kā procedūru vērtēšana neapšaubāmi ir dinamisks process, arī Komisijai ir jābūt gatavai reaģēt uz konsultatīvās padomes secinājumiem pirms to nodošanas atklātībā. Tādēļ es ierosinu pirms ziņojuma projekta iesniegšanas Padomei un Parlamentam nosūtīt to Komisijai, dodot tai iespēju sniegt atbildi. Nepiekrītu tam, ka konsultatīvajai padomei oficiāli jāatskaitās Komisijai, jo konsultatīvajai padomei ir jābūt neatkarīgai.

Eurostat uzraudzības padomes sastāvā būs dalībvalstu statistikas iestāžu vadītāji. Tātad vienīgā iestāde, kas ir neatkarīga no statistikas sistēmas, ir Parlaments. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai Parlaments būtu iesaistīts padomes locekļu iecelšanas procesā. Manuprāt, Padomei un Parlamentam jāatbild par konsultatīvās padomes locekļu oficiālo iecelšanu un jāsaņem tās oficiāls ziņojums. Tādējādi konsultatīvā padome būs neatkarīga no Komisijas. Līdzīgu iemeslu dēļ es uzskatu, ka padomes priekšsēdētājs nedrīkst būt cilvēks, kurš nāk tieši no kādas dalībvalsts statistikas iestādes vai nesen strādājis tajā.

Konsultatīvajai padomei ir jābūt pilnīgi neatkarīgai no Eurostat, un tādēļ, lai gan Eurostat neapšaubāmi var ieteikt piemērotas kandidatūras, Parlamentam un Padomei jādod iespēja izvēlēties citus cilvēkus. Praksē atlase varētu notikt, savstarpēji vienojoties, bet es ierosinu, lai oficiālu iecelšanu amatos veiktu Padome un Parlaments pēc apspriešanās ar Komisiju.

Nav izteikti priekšlikumi par konsultatīvās padomes locekļu atalgojumu, un varētu pieņemt, ka samaksa no Komisijas budžeta kaitētu konsultatīvās padomes neatkarībai. Tomēr šis darbs var būt arī nogurdinošs un laikietilpīgs, un atalgojuma neesība lielā mērā atturēs tos, kuri ir gatavi uzņemties šādu darbu. Iespējams, ka amatos ieceltie cilvēki var būt profesionāļi ar pieredzi valsts vai starptautisku statistikas iestāžu darbā vai zinātnē. Noteikti ir jāizveido savstarpēji papildinošu zināšanu komplekss. Ņemot vērā šos uzdevumus, ierosinu apsvērt, vai konsultatīvās padomes locekļu skaitam nevajadzētu būt lielākam par pieci. Ja tajā būs tikai pieci locekļi, tad kādas personas slimība vai laika trūkums citu pienākumu dēļ var kaitēt konsultatīvās padomes darbam. Tādēļ es ierosinu palielināt konsultatīvās padomes locekļu skaitu līdz septiņiem un iesaku, ka vislabākajā gadījumā tajā vajadzētu būt arī pārstāvim no kādas starptautiskas organizācijas, piemēram, ECB vai ESAO.

Lai nodrošinātu neatkarību, vajadzētu ierobežot konsultatīvās padomes locekļu pilnvaru termiņu; vislabākajā gadījumā konsultatīvās padomes locekļiem vajadzētu strādāt trīs gadus ar iespēju vienu reizi atjaunot šo pilnvaru termiņu, kopumā amatā nostrādājot ne vairāk kā sešus gadus. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, amatā iecelšana jāveic pakāpeniski, kas nozīmē, ka, konsultatīvajai padomei, uzsākot darbu vai aizstājot kādu no tās locekļiem, dažu padomes locekļu pilnvaru laiks būs jāsaīsina.

Turklāt konsultatīvajai padomei vajadzēs stingru un neatkarīgu sekretariātu.

Ir daži ar slepenību saistīti ierobežojumi, un Komisija var pieprasīt, lai atsevišķas lietas nenodotu atklātībai. Tas ir pieprasījums, kas jāpamato un ko nedrīkst izmantot regulāri.

Noslēgumā Komisija ierosināja, ka jāievieš kvalitātes noteikšanas rādītājs. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt izveidot sabiedrības uzticību. Šķiet, ka ir par agru to iedibināt jau sākumā, it īpaši saistībā ar manu priekšlikumu par padomes darba pārskatīšanu pēc trim gadiem. Tādēļ ierosinu, lai pārskatīšanā tiktu izvērtēts arī kvalitātes jautājums.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome
Atsauces	COM(2006)0599 - C6-0348/2006 - 2006/0199(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 14.11.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 14.11.2006
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	IMCO 19.12.2006
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Sharon Bowles 12.12.2006
Izskatīšana komitejā	27.3.2007		4.6.2007		10.9.2007
Pieņemšanas datums	11.9.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	37 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, Christian Ehler, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Kurt Joachim Lauk, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Ieke van den Burg, Sahra Wagenknecht
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jorgo Chatzimarkakis, Harald Ettl, Ján Hudacký, Werner Langen, Thomas Mann, Maria Petre, Poul Nyrup Rasmussen, Charles Tannock
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Íñigo Méndez de Vigo