Ziņojums - A6-0345/2007Ziņojums
A6-0345/2007

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību

25.9.2007 - (COM(2006)0783 – C6‑0474/2006 – 2006/0273(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Josu Ortuondo Larrea

Procedūra : 2006/0273(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0345/2007
Iesniegtie teksti :
A6-0345/2007
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību

(COM(2006)0783 – C6‑0474/2006 – 2006/0273(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0783),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 156. un 71. pantus, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0474/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6‑0345/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

74. apsvērums

(74) Jo īpaši jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt un atjaunināt SITS. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai papildinātu šo direktīvu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(74) Jo īpaši jāpiešķir pilnvaras Komisijai noteikt pasākumus, lai izveidotu nepieciešamos apstākļus un kritērijus šīs direktīvas īstenošanai. Tā kā nosakāmie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus vai papildinātu šo direktīvu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nevar ievērot regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus, Komisijai šajā direktīvā paredzēto pasākumu pieņemšanā jāizmanto Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzētā steidzamā izskatīšana.

Pamatojums

Jāiekļauj atsauce uz jauno regulatīvo kontroles procedūru, kura ir noteikta 5.a pantā Padomes Lēmumā 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK. Ar šo grozījumu nepieciešamos pielāgojumus saskaņo ar jauno komitoloģijas procedūru, kā arī nosaka papildu pārredzamību šajā priekšlikumā izklāstīto attiecīgo pasākumu pieņemšanai vai pārskatīšanai.

Grozījums Nr. 2

1. panta 1. punkts

1. Šajā direktīvā ir noteikti nosacījumi, kas ir jāievēro, lai nodrošinātu dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienas teritorijā. Šie nosacījumi attiecas uz to šīs sistēmas daļu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju, modernizāciju, atjaunošanu, darbību un apkopi, kas nodotas ekspluatācijā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, kā arī uz tās ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un veselības un drošības nosacījumiem.  Šie nosacījumi tāpat attiecas uz pašreizējo dzelzceļa sistēmu saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti attiecīgajos pantos, proti, 14. panta 3. punktā un 24. pantā par reģistriem. 

1. Šajā direktīvā ir noteikti būtiskākie nosacījumi, kas ir jāievēro, lai nodrošinātu dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienas teritorijā tādā veidā, kas atbilst noteikumiem Direktīvā 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos. Šie nosacījumi attiecas uz to šīs sistēmas daļu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju, modernizāciju, atjaunošanu, darbību un apkopi, kas nodotas ekspluatācijā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, kā arī uz tās ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un veselības un drošības nosacījumiem. Šie nosacījumi tāpat attiecas uz pašreizējo dzelzceļa sistēmu saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti attiecīgajos pantos, proti, 14. panta 3. punktā un 24. pantā par reģistriem.

Grozījums Nr. 3

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

a) atvieglot, uzlabot un attīstīt starptautiskus dzelzceļa pārvadājumus Eiropas Savienībā un saistībā ar trešām valstīm;

a) atvieglot, uzlabot un attīstīt dzelzceļa pārvadājumu tīklus un pakalpojumus Eiropas Savienībā un saistībā ar trešām valstīm;

Pamatojums

Ierosinātajai direktīvai ir jāsekmē visa dzelzceļa tīkla attīstība Eiropas Savienībā un saistībā ar trešām valstīm.

Grozījums Nr. 4

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) veicināt iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi aprīkojumam un pakalpojumiem saistībā ar Eiropas dzelzceļu sistēmas būvi, atjaunošanu, modernizāciju un ekspluatāciju;

b) veicināt iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi aprīkojumam un pakalpojumiem saistībā ar dzelzceļu sistēmas būvi, atjaunošanu, modernizāciju un ekspluatāciju Kopienā;

Pamatojums

Ierosinātajai direktīvai ir jāsekmē visa dzelzceļa tīkla attīstība Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr. 5

1. panta 3. punkta 3. daļa

Komisija saskaņā ar 21. panta 3 . punktā noteikto procedūru pieņem vienu vai vairākus mandātus  par  jaunu SITS izstrādāšanu un/vai jau pieņemto SITS pārskatīšanu, lai tās attiecinātu uz līnijām un ritošo sastāvu, uz ko tās vēl neattiecas.

Pasākumus, kuri ir paredzēti nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, tostarp tās papildināšanai, un kuri attiecas uz vienu vai vairāku mandātu pieņemšanu par jaunu SITS izstrādāšanu un/vai jau pieņemto SITS pārskatīšanu, lai tās attiecinātu uz līnijām un ritošo sastāvu, uz ko tās vēl neattiecas, pieņem saskaņā ar 21. panta 4. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 21. panta 4.a punktā paredzēto steidzamības procedūru.

Pamatojums

Jāiekļauj atsauce uz jauno regulatīvo kontroles procedūru, kura ir noteikta 5.a pantā Padomes Lēmumā 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK. Ar šo grozījumu nepieciešamos pielāgojumus saskaņo ar jauno komitoloģijas procedūru, kā arī nosaka papildu pārredzamību šajā priekšlikumā izklāstīto attiecīgo pasākumu pieņemšanai vai pārskatīšanai.

Grozījums Nr. 6

1. panta 3. punkta 4. daļa

Pirmais mandāts  norāda pirmo jauno SITS grupu un/vai SITS grozījumus, kas jāizstrādā līdz 2012.  gada janvārim, neskarot 5. panta 5. punktu attiecībā uz iespēju paredzēt īpašus gadījumus un neskarot 7. pantu, saskaņā ar ko konkrētos apstākļos pieļaujami izņēmumi. Šo pirmo mandātu izstrādā, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, lai noteiktu jaunās izstrādājamās SITS un/vai pašreizējo SITS grozījumus, ņemot vērā ierosināto pasākumu paredzamo rentabilitāti un Kopienas līmenī veikto pasākumu proporcionalitātes principu. Tālab pienācīga uzmanība jāpievērš I pielikuma 4. punktam un vajadzīgajam līdzsvaram starp mērķiem nodrošināt vilcienu nepārtrauktu kustību, no vienas puses, un attiecīgā transporta veida tehnisku saskaņotību Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, no otras puses.

Pirmais šāds mandāts  norāda pirmo jauno SITS grupu un/vai SITS grozījumus, kas jāizstrādā līdz 2012.  gada janvārim, neskarot 5. panta 5. punktu attiecībā uz iespēju paredzēt īpašus gadījumus un neskarot 7. pantu, saskaņā ar ko konkrētos apstākļos pieļaujami izņēmumi. Šo pirmo mandātu izstrādā, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, lai noteiktu jaunās izstrādājamās SITS un/vai pašreizējo SITS grozījumus, ņemot vērā ierosināto pasākumu paredzamo rentabilitāti un Kopienas līmenī veikto pasākumu proporcionalitātes principu. Tālab pienācīgu uzmanību pievērš I pielikuma 4. punktam un vajadzīgajam līdzsvaram starp mērķiem nodrošināt vilcienu nepārtrauktu kustību, no vienas puses, un attiecīgā transporta veida tehnisku saskaņotību Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, no otras puses.

Pamatojums

Šis grozījums ietver valodnieciskas izmaiņas un padara tekstu saprotamāku.

Grozījums Nr. 7

1. panta 3. punkta 5. a) apakšpunkts (jauns)

 

Tomēr līdz brīdim, kad stājas spēkā direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai ietvertu visu dzelzceļa tīklu:

 

a) ekspluatācijas atļaujas

 

– ritošajam sastāvam un kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām vilcienā, kuras izmantos vismaz daļēji vienā daļā tīkla, kas vēl nav iekļauts direktīvas paplašinātajā darbības jomā attiecībā uz šo tīkla daļu,

 

– infrastruktūras, energoapgādes un sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām tā tīkla daļās, kurš vēl nav iekļauts direktīvas paplašinātajā darbības jomā,

 

izsniedz saskaņā ar valstu noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2004/49/EK 8. pantā;

 

b) ekspluatācijas atļaujas ritekļiem, kurus izmantos vismaz daļēji šajā laikā vienā daļā tīkla, kas vēl nav iekļauts direktīvas paplašinātajā darbības jomā attiecībā uz šo tīkla daļu, izsniedz saskaņā ar šīs direktīvas 19.a līdz 19.g punktu un valstu noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2004/49/EK 8. pantā.

Pamatojums

Šis grozījums ir saskaņā ar dzelzceļa drošības direktīvas 14. panta ieviešanu dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvā. Bez šī grozījuma netiktu ietverts dzelzceļa tīkls kopumā: sākotnēji dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīva ietver tikai Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) līnijas, un tādējādi apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā citās līnijās nebūtu ietverta. Tas radītu nopietnas problēmas, jo īpaši mobilām apakšsistēmām un ritekļiem, no kuriem daudzus izmanto gan TEN-T līnijās, gan citās līnijās.

Grozījums Nr. 8

2. panta b a) apakšpunkts (jauns)

 

ba) „riteklis” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kurš var pārvietoties ar riteņiem pa sliedēm ar savu jaudu vai kurus velk cits transportlīdzeklis, tostarp lokomotīves, (motorvagonu) vilcieni, pasažieru vilcieni, vagoni un citas iekārtas, kuras pārvietojas un kuras izmanto dzelzceļa līniju infrastruktūras būvniecībā un apkopē. Riteklis sastāv no vienas vai vairākām strukturālām vai funkcionālām apakšsistēmām vai šādu apakšsistēmu daļām;

Pamatojums

Šis grozījums ietver dokumenta pamatjēdziena „riteklis” definīciju. Šīs definīcijas formulējumam precīzāk jāatbilst 19. pantā noteiktajiem procesiem. Ierosinātā definīcija atbilst šim mērķim.

Grozījums Nr. 9

2. panta j) apakšpunkts

j) „pamatparametri” ir reglamentējošie, tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi, kas izšķirīgi ietekmē savstarpēju izmantojamību un kas jānorāda SITS  ;

j) „pamatparametri” ir reglamentējošie, tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi, kas būtiski ietekmē savstarpēju izmantojamību un kas jānorāda SITS;

Pamatojums

Visi reglamentējošie, tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi jāuzskata par būtiskiem.

Grozījums Nr. 10

2. panta n) apakšpunkts

n) „esošā dzelzceļu sistēma” aptver struktūru, kurā ietilpst esošās dzelzceļu sistēmas sliežu ceļi un stacionārās iekārtas kopā ar jebkuras kategorijas un izcelsmes ritošo sastāvu, kas izmanto šo infrastruktūru;

n) „esošā dzelzceļu sistēma” aptver struktūru, kurā ietilpst esošās dzelzceļu sistēmas sliežu ceļi un stacionārās iekārtas kopā ar jebkuras kategorijas un izcelsmes esošajiem ritekļiem, kuri var izmantot šo infrastruktūru brīdī, kad stājas spēkā attiecīgā SITS;

Grozījums Nr. 11

2. panta q) apakšpunkts

(q) „līgumslēdzējs subjekts” ir jebkurš valsts vai privātā sektora uzņēmums, kas ir apakšsistēmas projektēšanas un/vai būves darbu pasūtītājs, ievērojot noteiktus pārredzamības un konkurences nosacījumus. Atkarībā no apakšsistēmas, kas jābūvē vai kurā jāveic izmaiņas, tas var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai apsaimniekotājs, vai koncesionārs, kurš ir atbildīgs par projekta nodošanu ekspluatācijā;

q) „līgumslēdzējs” ir jebkura valsts vai privātā sektora organizācija, kas ir apakšsistēmas projektēšanas un/vai būves un/vai atjaunināšanas un/vai atjaunošanas un/vai īstenošanas darbu pasūtītājs, tostarp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai apsaimniekotājs, vai koncesionārs, kurš ir atbildīgs par projekta nodošanu ekspluatācijā;

Grozījums Nr. 12

2. panta r) apakšpunkts

r) „apsaimniekotājs” ir persona, kas pastāvīgi saimnieciski ekspluatē ritekli kā transportlīdzekli, būdama īpašnieks vai persona ar tiesībām rīkoties ar šo ritekli;

r) „apsaimniekotājs” ir persona vai organizācija, kas ekspluatē ritekli kā transportlīdzekli, būdama īpašnieks vai ar tiesībām izmantot šo ritekli, un kas ir reģistrēta valsts ritekļu reģistrā, kurš minēts šīs direktīvas [...] pantā;

Grozījums Nr. 13

2. panta s) apakšpunkts

s) „projekts izstrādes beigu posmā” ir projekts, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par finansēšanu un kas ir tādā projektēšanas/ būvniecības posmā, kad izmaiņas tehniskajā specifikācijā būtu nepieņemamas. Šādas izmaiņas var būt saistītas ar līgumu, ekonomiskiem, sociāliem vai vides apsvērumiem, un tās ir pienācīgi jāpamato;

s) „projekts izstrādes beigu posmā” ir projekts, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par finansēšanu un kas ir tādā projektēšanas/ būvniecības posmā, kad izmaiņas tehniskajā specifikācijā ir nepieņemamas vai nu tāpēc, ka projektēšana/ būvniecība ir ļoti attīstītā stadijā, vai arī izmaiņu izmaksu un ieguvumu attiecība nebūtu pietiekama. Šādas izmaiņas var neapstiprināt, pamatojoties uz līgumu, ekonomiskiem, sociāliem vai vides apsvērumiem, un tās ir pienācīgi jāpamato, ņemot vērā attiecīgajā SITS noteiktos pārvietošanās kritērijus;

Pamatojums

Tehniskās specifikācijas izmaiņas jāuzskata par nepieņemamām, ja projektēšana/ būvniecība ir ļoti attīstītā posmā vai izmaiņu lietderības koeficients nebūtu pietiekams.

Grozījums Nr. 14

2. panta t a) apakšpunkts (jauns)

 

ta) „valsts drošības iestāde” ir drošības iestāde, kas ir noteikta Direktīvas 2004/49/EK 3. panta g) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 15

2. panta t a) apakšpunkts (jauns)

 

(ta) „tips” ir ritekļa apraksts, kurā nosaka ritekļa konstrukciju un ražojuma raksturlielumus, kas ietverti Lēmuma 93/456/EEK B modulī paredzētajos tipa pārbaudes sertifikātos.

Pamatojums

Ieviešot atļauju izsniegšanas procedūru ritekļu tipiem, ir būtiski definēt terminu „tips”.

Grozījums Nr. 16

4. panta 2. punkts

2. Direktīvas 93/38/EEK 18. panta 4. punktā minētās papildu tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu Kopienā izmantojamo standartu papildināšanai, nedrīkst būt pretrunā pamatprasībām.

2. Direktīvas 2004/17/EK 34. pantā minētās papildu tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu Kopienā izmantojamo standartu papildināšanai, nedrīkst būt pretrunā pamatprasībām.

Grozījums Nr. 17

5. panta 2. punkts

2. Apakšsistēmas atbilst SITS; šo atbilstību pastāvīgi nodrošina ikvienas apakšsistēmas izmantošanas laikā.

2. Apakšsistēmas atbilst SITS, kas ir spēkā to ekspluatācijā nodošanas, modernizācijas vai atjaunošanas brīdī; šo atbilstību pastāvīgi nodrošina ikvienas apakšsistēmas izmantošanas laikā.

Pamatojums

Apakšsistēmu atbilstība spēkā esošajām SITS.

Grozījums Nr. 18

5. panta 3. punkta f) apakšpunkts

f) norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē, kādi starpposmi paredzēti, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu;

f) norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē, kādi starpposmi paredzēti, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu. Atjaunināta SITS ir saskaņota ar iepriekšējo variantu; ja tas nav iespējams, jaunajā SITS norāda pārejas procesu, kas jāpiemēro apakšsistēmām, kuras ir nodotas ekspluatācijā saskaņā ar noteikumiem iepriekšējā SITS variantā;

Pamatojums

Šī grozījuma nolūks ir nodrošināt atbilstību starp dažādām SITS.

Grozījums Nr. 19

6. panta 1. punkta 2. daļa

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to ar SITS, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 21. panta 4. punktā.

Pasākumus, kuri ir izveidoti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus vai to papildinātu saistībā ar SITS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 21. panta 4. punktā. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 21. panta 4.a punktā paredzēto steidzamības procedūru.

Pamatojums

Jāiekļauj atsauce uz jauno regulatīvo kontroles procedūru, kura ir noteikta 5.a pantā Padomes Lēmumā 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK. Ar šo grozījumu nepieciešamos pielāgojumus saskaņo ar jauno komitoloģijas procedūru, kā arī nosaka papildu pārredzamību šajā priekšlikumā izklāstīto attiecīgo pasākumu pieņemšanai vai pārskatīšanai.

Grozījums Nr. 20

6. panta 1. punkta 3. daļa

SITS pieņem un pārskata saskaņā ar to pašu  procedūru. Tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija publicē SITS „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Pamatojums

Gabals šās daļas teksta ir svītrots atkārtošanās dēļ. Svītrotie noteikumi ir iekļauti grozījumā 6. panta 1. punkta otrajai daļai, ar kuru ievieš regulatīvās kontroles komitejas jauno procedūru, kura ir noteikta Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumā 2006/512/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

Grozījums Nr. 21

6. panta 9. punkts

9. Pieņemot un pārskatot SITS, pieņem lēmumu par to, vai Aģentūra var atsevišķi publicēt tehniskos pielikumus un — kurus, un par to, kuri valodas un atjaunināšanas noteikumi jāpiemēro, ņemot vērā minēto pielikumu attīstošos un tehnisko raksturu (īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju gadījumā). Šādā gadījumā noteikumus par valodu un atjaunināšanas procedūru iekļauj pasākumā, ar kuru pieņem SITS.

svītrots

Pamatojums

SITS ir jāpublicē visās oficiālajās ES valodās.

Grozījums Nr. 22

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) attiecībā uz ierosinātu jaunu līniju, esošas līnijas modernizāciju vai jebkuru 1. panta 1. punktā minēto elementu, kas ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts, kad SITS publicē;

a) attiecībā uz ierosinātu jaunu līniju, esošas līnijas modernizāciju vai jebkuru 1. panta 1. punktā minēto elementu, kas ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kura noteikumi tiek pildīti, kad SITS publicē;

Grozījums Nr. 23

7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) iecerētai sliežu ceļa jaunbūvei, kāda esoša sliežu ceļa atjaunošanai vai modernizācijai dalībvalsts teritorijā, ja tai ir savrups dzelzceļu tīkls vai to no Kopienas pārējā dzelzceļu tīkla šķir jūra;

c) iecerētai sliežu ceļa jaunbūvei, kāda esoša sliežu ceļa atjaunošanai vai modernizācijai dalībvalsts teritorijā, ja tai ir savrups dzelzceļu tīkls vai to no Kopienas pārējā dzelzceļu tīkla šķir īpaši ģeogrāfiski apstākļi;

Pamatojums

Izolāciju vai nošķirtību var arī, piemēram, radīt kalni.

Grozījums Nr. 24

7. panta 2. punkts

2. Visos gadījumos attiecīgā dalībvalsts dara zināmu Komisijai dokumentāciju, kurā iekļauti VIII pielikumā norādītie elementi. Komisija analizē dalībvalsts paredzētos pasākumus un informē 21. pantā minēto komiteju.

2. Visos gadījumos attiecīgā dalībvalsts prasa atbrīvojumu Komisijai un tai dara zināmu dokumentāciju, kurā iekļauti VIII pielikumā norādītie elementi. Komisija analizē dalībvalsts paredzētos pasākumus un informē 21. pantā minēto komiteju. Par analīžu rezultātiem, kā arī par atbrīvojuma pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu informē visas dalībvalstis.

Pamatojums

Par analīžu rezultātiem, kā arī par atbrīvojuma pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu jāinformē visas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 25

7. panta 2.a) punkts (jauns)

 

2.a) Gadījumā a) visas dalībvalstis pirmā gada laikā pēc katras SITS stāšanās spēkā nosūta Komisijai sarakstu ar tās teritorijā īstenojamiem projektiem, kuri ir izstrādes beigu posmā.

Grozījums Nr. 26

7. panta 3. punkts

3. Gadījumos, kas minēti 1. punkta c) un e) apakšpunktā, Komisija pārliecinās, ka dokumentācija atbilst prasībām, un informē dalībvalsti par analīzes rezultātiem. Dalībvalsts var nekavējoties piemērot alternatīvus noteikumus.

3. Gadījumos, kas minēti 1. punkta a), c) un e) apakšpunktā, Komisija pārliecinās, ka dokumentācija atbilst prasībām, un informē dalībvalsti par analīzes rezultātiem. Vajadzības gadījumā tā sagatavo ieteikumus attiecībā uz piemērojamajām specifikācijām. Dalībvalsts var nekavējoties piemērot alternatīvus noteikumus.

Grozījums Nr. 27

7. panta 4. punkts

4. Gadījumos, kas minēti a), b), d) un f) apakšpunktā Komisija saskaņā ar 21. panta 3. punktā paredzēto procedūru lemj, vai pieprasītais izņēmums tiek pieņemts; vajadzības gadījumā tā sagatavo ieteikumu attiecībā uz piemērojamajām specifikācijām. Gadījumā, kas minēts b) apakšpunktā, Komisijas lēmums tomēr neattiecas uz gabarītiem un sliežu platumu. Komisija pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts šāds pieprasījums, kuram pievienota pilnīga dokumentācija. Kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu, dalībvalsts nedrīkst piemērot pieprasīto atkāpi.

4. Gadījumos, kas minēti b), d) un f) apakšpunktā Komisija saskaņā ar 21. panta 3. punktā paredzēto procedūru lemj, vai pieprasītais izņēmums tiek pieņemts. Gadījumā, kas minēts b) apakšpunktā, Komisijas lēmums tomēr neattiecas uz gabarītiem un sliežu platumu. Komisija pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts šāds pieprasījums, kuram pievienota pilnīga dokumentācija. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, šādu pieprasījumu uzskata par pieņemtu. Kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu, dalībvalsts (f) apakšpunkta gadījumā drīkst piemērot pieprasīto atkāpi.

Grozījums Nr. 28

9. pants

Dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt to savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai dzelzceļu sistēmā, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām. Cita starpā tās nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau ir veiktas saistībā ar „EK” atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, kuru saturs izklāstīts IV pielikumā.

 

Dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt to savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai dzelzceļu sistēmā, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām. Cita starpā tās nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau ir veiktas saistībā ar „EK” atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, kuru saturs izklāstīts IV pielikumā.

 

Jo īpaši tās nedrīkst pieprasīt veikt pārbaudes, kas jau veiktas kā tās procedūras daļa, kuras rezultātā tiek sniegta „EK” atbilstības deklarācija vai deklarācija par piemērotību lietošanai.

 

Pamatojums

Pēdējo daļu svītro, jo tajā atkārtojas iepriekšējās daļas būtība.

Grozījums Nr. 29

10. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Jebkuru savstarpējās izmantojamības komponenta detaļu, kas ietilpst sērijā vai atbilst tipam, kura izmantošana ir jau atļauta, drīkst ierīkot ekspluatētās apakšsistēmās, nepakļaujot to jaunai novērtējuma vai apstiprināšanas procedūrai.

Grozījums Nr. 30

IV nodaļas virsraksts

APAKŠSISTĒMAS

A. APAKŠSISTĒMAS

Pamatojums

IV nodaļa ir pārveidota tā, lai A daļa attiektos uz apakšsistēmām un B daļa — uz ritekļu nodošanu ekspluatācijā.

Grozījums Nr. 31

12. panta 2. punkts

2. Cik drīz vien iespējams, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm. Ja pēc apspriešanās Komisija konstatē, ka šis pasākums ir pamatots, tā tūlīt  par to informē dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī pārējās dalībvalstis. Ja pēc apspriešanās Komisija konstatē, ka pasākums ir nepamatots, tā tūlīt  par to informē dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī ražotāju vai Kopienā reģistrētu viņa pilnvarotu pārstāvi. Ja 1. punktā minētais lēmums balstās uz to, ka nav attiecīgo Eiropas specifikāciju, piemēro 11. pantā noteikto kārtību.

2. Cik drīz vien iespējams, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm un var prasīt Aģentūrai sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 12. pantu, ar ko izveido Eiropas Dzelzceļa aģentūru1. Ja pēc apspriešanās Komisija konstatē, ka šis pasākums ir pamatots, tā tūlīt  par to informē dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī pārējās dalībvalstis. Ja pēc apspriešanās Komisija konstatē, ka pasākums ir nepamatots, tā tūlīt  par to informē dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī ražotāju vai Kopienā reģistrētu viņa pilnvarotu pārstāvi. Ja 1. punktā minētais lēmums balstās uz to, ka nav attiecīgo Eiropas specifikāciju, piemēro 11. pantā noteikto kārtību.

 

 

_____________

1 OV L 164, 30.04.2004., 1. lpp. Labojums publicēts OV L 220, 21.06.2004., 3. lpp.

Pamatojums

Ja Komisijai ir jāpieņem lēmums, ir būtiski, lai Komisija var apspriesties ar Aģentūru par jautājumiem saistībā ar savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību.

Grozījums Nr. 32

13. panta 2. punkts

2. Savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtējumu vai novērtējumu par piemērotību lietošanai veic paziņotā institūcija, kurai ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarots pārstāvis ir iesniedzis pieteikumu.

 

2. Ja to paredz attiecīgās SITS, savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtējumu vai novērtējumu par piemērotību lietošanai veic pilnvarotā iestāde, kurai ražotājs vai Kopienā reģistrēts viņa pilnvarots pārstāvis ir iesniedzis pieteikumu.

Grozījums Nr. 33

14. panta 1. punkts

1. Katra dalībvalsts izsniedz atļaujas nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas, kuras ietilpst dzelzceļu sistēmā un kuras atrodas un tiek izmantotas tās teritorijā.

1. Neskarot IV-B nodaļas noteikumus, katra dalībvalsts izsniedz atļaujas nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas, kuras ietilpst dzelzceļu sistēmā un kuras atrodas un tiek izmantotas tās teritorijā.

Šim nolūkam dalībvalstis veic visus piemērotos pasākumus, lai panāktu to, ka šīs apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās projektē, būvē un uzstāda atbilstīgi attiecīgajām pamatprasībām, ņemot vērā to iekļaušanu dzelzceļu sistēmā. Tās, piemēram, pārbauda šo apakšsistēmu saderību ar sistēmu, kurā tās iekļauj.

Šajā nolūkā dalībvalstis veic visus piemērotos pasākumus, lai panāktu to, ka šīs apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās projektē, būvē un uzstāda atbilstīgi attiecīgajām pamatprasībām, kā nosaka šī direktīva, ņemot vērā to iekļaušanu dzelzceļu sistēmā. Tās, piemēram, pārbauda šo apakšsistēmu saderību ar sistēmu, kurā tās iekļauj.

Grozījums Nr. 34

14. panta 2. punkts

2. Katra dalībvalsts , nododot apakšsistēmas ekspluatācijā, pārbauda , vai ir ievēroti SITS noteikumi, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu, ka šīs apakšsistēmas tiek izmantotas un uzturētas kārtībā saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām. Pēc šo apakšsistēmu nodošanas ekspluatācijā pārbaudi veic, piešķirot drošības sertifikātus un drošības atļaujas saskaņā ar 10. un 11. pantu Dzelzceļu drošības direktīvā.

2. Katra dalībvalsts , nododot apakšsistēmas ekspluatācijā, pārbauda , vai ir ievēroti SITS noteikumi, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu, ka šīs apakšsistēmas tiek izmantotas un uzturētas kārtībā saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām. Tāpēc pirms jebkādas atļaujas piešķiršanas to nodošanai ekspluatācijā, izmanto attiecīgajās strukturālajās un funkcionālajās SITS noteiktās novērtēšanas un pārbaudes procedūras. Pēc šo apakšsistēmu, kas saistītas ar I pielikuma 1.1. un 2.1. punktā aprakstītajām infrastruktūrām, nodošanas ekspluatācijā pārbaudi veic, piešķirot drošības sertifikātus un drošības atļaujas saskaņā ar 10. un 11. pantu Dzelzceļu drošības direktīvā 2004/49/EK. Kad ar ritekļiem saistītās apakšsistēmas ir nodotas ekspluatācijā, veic pārbaudi saistībā ar šādu sertifikātu piešķiršanu:

 

– attiecībā uz apkopi — sertifikātus attiecībā uz ritekļiem, kurus noteiks saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 14.b pantu,

 

– attiecībā uz ekspluatāciju — sertifikātus saistībā ar ritekļiem un drošības sertifikātus saskaņā ar Dzelzceļa drošības direktīvas 10. pantu, ja runa ir par apsaimniekotājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

Tādēļ izmanto attiecīgajās strukturālajās un funkcionālajās SITS noteiktās novērtēšanas un pārbaudes procedūras.

Tādēļ izmanto attiecīgajās strukturālajās un funkcionālajās SITS noteiktās novērtēšanas un pārbaudes procedūras.

Grozījums Nr. 35

14. panta 3. punkts

3. Veicot atjaunošanu vai modernizāciju, līgumslēdzējs subjekts attiecīgajai dalībvalstij nosūta projekta dokumentāciju. Dalībvalsts šos dokumentus pārbauda un, ņemot vērā piemērojamā SITS norādīto īstenošanas stratēģiju, izlemj, vai darbu apjoma dēļ šīs direktīvas nozīmē vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja.

3. Jebkuras apakšsistēmas atjaunošana vai modernizācija jāparedz attiecīgajās SITS, kurās norāda nosacījumus un apstākļus, kas rada nepieciešamību veikt jaunu novērtējumu vai izsniegt atļauju. Kad to pieprasa dalībvalsts, kura izsniedz atļauju sērijām vai tādas apakšsistēmas ekspluatācijai pirmo reizi, kas ir jāmodernizē vai jāatjauno, vai kad to pieprasa cita dalībvalsts vai valstis, kurās tās izmantos, līgumslēdzējs attiecīgajai dalībvalstij nosūta projekta dokumentāciju. Dalībvalsts šos dokumentus pārbauda un, ņemot vērā piemērojamajā SITS norādīto īstenošanas stratēģiju, izlemj, vai darbu apjoma dēļ šīs direktīvas nozīmē vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja. Šo lēmumu pieņem trīs mēnešu laikā no dokumentācijas iesniegšanas dienas.

Šāda jauna ekspluatācijas atļauja vajadzīga ikreiz, kad paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni. Ja vajadzīga jauna atļauja, dalībvalsts nolemj, ciktāl projektam jāpiemēro SITS. Dalībvalsts savu lēmumu paziņo Komisijai un norāda:

 

Jauna ekspluatācijas atļauja vajadzīga ikreiz, kad paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni. Dalībvalsts, kura nolemj, ka ir nepieciešama jauna atļauja, vienlaikus norāda, ciktāl projektam jāpiemēro SITS un savu lēmumu paziņo Komisijai, norādot:

-iemeslu, kādēļ viena vai vairākas SITS nav piemērotas pilnībā;

 

- tehniskos parametrus, ko piemēro attiecīgās SITS vietā;

- tehniskos parametrus, ko piemēro attiecīgās SITS vietā;

- gadījumā, kad izmanto šos tehniskos parametrus, — institūcijas, kuras ir atbildīgas par 18. pantā minētās verifikācijas procedūras piemērošanu.

- gadījumā, kad izmanto šos tehniskos parametrus, — institūcijas, kuras ir atbildīgas par 18. pantā minētās verifikācijas procedūras piemērošanu.

Komisija paziņo šo informāciju Aģentūrai, kas to publicē.

Komisija paziņo šo informāciju Aģentūrai, kas to publicē.

Ja dalībvalsts nolemj, ka ekspluatācijas atļauja nav vajadzīga vai arī, piemērojot šo punktu, ka atsevišķa SITS tiek piemērota daļēji, prasība vai paziņojums par izņēmumu 7. panta nozīmē nav obligāts.

 

Grozījums Nr. 36

14. panta 4. punkts

4. Kad dalībvalstis atļauj nodot ekspluatācijā ritošo sastāvu, tās ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināts, ka katram riteklim  ir piešķirts burtciparu identifikācijas kods. Šim kodam jābūt atzīmētam uz katra ritekļa,  un tas jāreģistrē valsts transportlīdzekļu reģistrā, kas atbilst šādiem kritērijiem:

svītrots

           a) reģistrs atbilst 5. punktā noteiktajām kopīgajām specifikācijām;

 

           b) ierakstus veic un atjaunina no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma neatkarīga iestāde;

 

c) reģistrs ir pieejams drošības iestādēm un izmeklēšanas iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 16. un 21. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva)22. Atbildot uz likumīgām prasībām, tam jābūt pieejamam arī reglamentējošām iestādēm, kas minētas 30. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, un drošības sertifikāciju23, Aģentūrai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

Attiecībā uz ritošo sastāvu, kas pirmoreiz ekspluatācijā nodots trešā valstī, dalībvalstis drīkst atļaut ekspluatēt ritekļus , kas skaidri identificēti saskaņā ar atšķirīgu kodēšanas sistēmu. Tomēr, tiklīdz dalībvalsts atļāvusi šādu ritekļu  ekspluatāciju, jābūt iespējai no reģistra iegūt turpmāk 5. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētos attiecīgos datus.

 

________________________________

22 OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.

23 OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/844/EK (OV L 289, 26.10.2002., 30. lpp.).

 

Pamatojums

Konsekvences dēļ šī teksta daļa jāpārceļ uz jaunu nodaļu.

Grozījums Nr. 37

14. panta 5. punkts

5. Kopīgās specifikācijas attiecībā uz reģistru pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā noteikto procedūru, pamatojoties uz Aģentūras sagatavotajiem specifikāciju projektiem. Šo specifikāciju projektos norāda saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko uzbūvi, izmantošanas veidu un noteikumus par datu ievadi un apspriedēm. Reģistrā ir vismaz šāda informācija:  

a) norādes uz „EK” verificēšanas deklarācijām un to izdevēju iestādi;

b) atsauces uz 24. pantā minētā ritošā sastāva reģistru;

c) transportlīdzekļa īpašnieka vai apsaimniekotāja  identifikācija;

d) transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumi;

e) uzņēmums, kas ir atbildīgs par apkopi. Ja šī informācija nav pieejama, kad atļauj nodot ekspluatācijā, to var pievienot vēlāk, pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sāk lietot transportlīdzekli.

 

 

svītrots

Pamatojums

Konsekvences dēļ šī teksta daļa jāpārceļ uz jaunu nodaļu.

Grozījums Nr. 38

14. panta 6. punkts

6. Kravas un pasažieru vagoniem, ko nodos ekspluatācijā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, vajadzētu pietikt ar vienu ekspluatācijas atļauju, kuru izdevusi viena Kopienas dalībvalsts.

svītrots

Pamatojums

Konsekvences dēļ šī teksta daļa jāpārceļ uz jaunu nodaļu.

Grozījums Nr. 39

14. panta 7. punkts

7. Attiecībā uz ritošo sastāvu, kas nodots ekspluatācijā pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kam nav „EK” verifikācijas deklarācijas, jāprecizē, ka ir jāpiemēro dzelzceļu drošības direktīva. Jo īpaši

svītrots

         ja dalībvalsts drošības iestāde pieprasa, jāsaņem papildu ekspluatācijas atļauja saskaņā ar dzelzceļu drošības direktīvas 14. panta noteikumiem;

 

         pretējā gadījumā — izmantotā ritošā sastāva ekspluatācijas atļaujas vietā jāizmato drošības sertifikāts, kas saskaņā ar dzelzceļu drošības direktīvas 10. pantu ir piešķirts dzelzceļa uzņēmumam.

 

Pamatojums

Konsekvences dēļ šī teksta daļa jāpārceļ uz jaunu nodaļu.

Grozījums Nr. 40

14. panta 8. punkts

8. Ja ritošajam sastāvam ir 18. pantā paredzētā „EK” verifikācijas deklarācija, drošības iestāde ekspluatācijas atļaujas izdošanai var pārbaudīt vienīgi šādus kritērijus:

svītrots

         minētā ritošā sastāva tehniskā atbilstība attiecīgajai infrastruktūrai;

 

         prasības, ko piemēro attiecībā uz 17. panta 2. punktā minētajiem atklātajiem punktiem;

 

         prasības, ko piemēro attiecībā uz īpašiem gadījumiem, kas noteikti attiecīgajās SITS;

 

         izņēmumi, par kuriem paziņoja saskaņā ar šīs direktīvas 7. pantu.

 

(14. panta 8. punkts kļūst par 19.b pantu (jauns) ar labojumiem.)

Pamatojums

Konsekvences dēļ šī teksta daļa jāpārceļ uz jaunu nodaļu.

Grozījums Nr. 41

15. panta 1. punkts

Neierobežojot 19. panta noteikumus, dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu strukturālo apakšsistēmu izveidi, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu, kuras ietilpst dzelzceļu sistēmā, ja tās atbilst pamatprasībām. Jo īpaši tās nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau veiktas saistībā ar „EK” verifikācijas deklarāciju, kuras saturs ir izklāstīts V pielikumā.

Neierobežojot 19. panta noteikumus, dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu strukturālo apakšsistēmu izveidi, nodošanu ekspluatācijā vai izmantošanu, kuras ietilpst dzelzceļu sistēmā, ja tās atbilst pamatprasībām. Jo īpaši tās nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau veiktas saistībā ar „EK” verifikācijas deklarāciju, kuras saturs ir izklāstīts V pielikumā, vai kuras jau ir veiktas, piešķirot atļauju par nodošanu ekspluatācijā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā vai papildu atļauju par nodošanu ekspluatācijā citā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 42

15. panta otrā daļa

Jo īpaši tās nedrīkst pieprasīt veikt pārbaudes, kas jau veiktas kā tās procedūras daļa, kuras rezultātā tiek sniegta „EK” verifikācijas deklarācija.

svītrots

Pamatojums

Pēdējo daļu svītro, jo tajā atkārtojas iepriekšējās daļas būtība.

Grozījums Nr. 43

16. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis uzskata, ka strukturālās apakšsistēmas, kas ietilpst dzelzceļu sistēmā un ietvertas „EK” verifikācijas deklarācijā, ir savietojamas un atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

1. Neskarot šīs direktīvas 16. panta 3. punktu un 17. panta 2. punktu, dalībvalstis uzskata, ka strukturālās apakšsistēmas, kuras ir atļauts nodot ekspluatācijā citā dalībvalstī, izņemot saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz savietojamību ar infrastruktūras parametriem, kuri ir raksturīgi attiecīgajai dalībvalstij, ir savietojamas un atbilst attiecīgajām pamatprasībām. Dalībvalstis arī uzskata, ka strukturālās apakšsistēmas, kas ietilpst dzelzceļu sistēmā un ietvertas „EK” verifikācijas deklarācijā, ir savietojamas un atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

Pamatojums

„EK” verifikācijas deklarācija pierāda atbilstību SITS, bet tas nav pietiekami, jo pašreizējā infrastruktūrā ir daudz ar atbilstību saistītu problēmu un tā nav saskaņota ar SITS. Pienācīgi arī jāņem vērā SITS neietvertie aspekti (17. panta 2. punkts) un īpaši gadījumi vai atkāpes SITS neesamības gadījumā (16. panta 3. punkts).

Grozījums Nr. 44

16. panta 3. punkta 1. daļa

Ja SITS nav, proti, ja saskaņā ar 7. pantu sniegts paziņojums par atkāpi vai ja īpašā gadījumā jāpiemēro tehniskie noteikumi, kas nav iekļauti attiecīgajā SITS, attiecībā uz katru apakšsistēmu dalībvalstis Komisijai nosūta to tehnisko noteikumu sarakstu, kurus izmanto, izpildot pamatprasības.

Ja SITS nav, proti, vai ja saskaņā ar 7. pantu sniegts paziņojums par atkāpi vai ja īpašā gadījumā jāpiemēro valsts noteikumi, kas nav iekļauti attiecīgajā SITS, attiecībā uz katru apakšsistēmu dalībvalstis Komisijai nosūta to valsts noteikumu sarakstu, kurus izmanto, izpildot pamatprasības. Šo sarakstu arī izmanto dalībvalstis, lai pārbaudītu apakšsistēmu saderību ar pašreizējo sistēmu, kurā tās ir ietvertas, ja attiecīgā sistēma nav saskaņota ar atbilstošo SITS.

Pamatojums

Šis grozījums papildina Parlamenta ziņojuma projekta grozījumu Nr. 34. Saskaņā ar 14. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāpārbauda apakšsistēmu saderība ar sistēmu, kurā tās ir iesaistītas. Noteikumi, kas attiecas uz pašreizējo infrastruktūru, kura nav saskaņota ar SITS, ir jāpaziņo, pat ja SIST nepastāv.

Grozījums Nr. 45

16. panta 3. punkta 2. daļa

Par to attiecīgā gadījumā jāpaziņo vēlākais divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam ikreiz, kad tehnisko noteikumu sarakstā izdara izmaiņas vai kad paziņo par izņēmumu, vai pēc attiecīgās SITS publicēšanas. Tādēļ dalībvalstis arī izraugās iestādes, kas attiecībā uz šiem tehniskajiem noteikumiem ir atbildīgas par 18. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Par to jāpaziņo vēlākais sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam atkarībā no apstākļiem ikreiz, kad tehnisko noteikumu sarakstā izdara izmaiņas vai kad paziņo par izņēmumu, vai pēc attiecīgās SITS publicēšanas. Tādēļ dalībvalstis arī izraugās iestādes, kas attiecībā uz šiem tehniskajiem noteikumiem ir atbildīgas par 18. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Dalībvalstis Komisijai par katru apakšsistēmu sūta sarakstu ar spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem, kurus tās uzskata par daļu no pamatprasībām.

Grozījums Nr. 46

17. panta 3. punkts

3. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka kādā SITS ir steidzami jāizdara grozījumi, pieprasa Aģentūras tehnisko atzinumu. Apspriedusies ar komiteju saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija izlemj, vai šo tehnisko atzinumu var izmantot, kamēr SITS nav pārskatītas; ja var, Aģentūra publicē tehnisko atzinumu.

3. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka kādā SITS ir steidzami jāizdara grozījumi, pieprasa Aģentūras tehnisko atzinumu. Apspriedusies ar komiteju saskaņā ar 21. panta 4. punktā minēto procedūru, Komisija izlemj, vai šo tehnisko atzinumu var izmantot, kamēr nav pieņemta pārskatītā SITS saskaņā ar 6. pantā minēto procedūru; ja var, Aģentūra publicē tehnisko atzinumu.

Pamatojums

Ar grozījumu izdara vajadzīgos pielāgojumus saskaņā ar regulatīvās kontroles komitejas jauno komitoloģijas procedūru, kura ir noteikta Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumā 2006/512/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Ar šo grozījumu nosaka papildu pārredzamību šajā priekšlikumā izklāstīto attiecīgo pasākumu pieņemšanai vai pārskatīšanai.

Grozījums Nr. 47

18. panta 3. punkts

3. Paziņotā institūcija atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kas jāpievieno „EK” verifikācijas deklarācijai. Šajā tehniskajā dokumentācijā jābūt visiem nepieciešamajiem dokumentiem, kas atspoguļo apakšsistēmas parametrus, un, vajadzības gadījumā, visiem dokumentiem, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību prasībām. Tajā arī jāiekļauj visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi.

 

Pilnvarotā iestāde atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kas jāpievieno EK verifikācijas deklarācijai. Šajā tehniskajā dokumentācijā jābūt visiem nepieciešamajiem dokumentiem, kas atspoguļo apakšsistēmas parametrus, un, vajadzības gadījumā, visiem dokumentiem, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību prasībām, pievēršot īpašu uzmanību ergonometrijai, kā arī drošības un veselības aizsardzībai. Tajā arī jāiekļauj visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi.

 

Pamatojums

„Pilnvarotās iestādes” izdod verifikācijas sertifikātus apakšsistēmām, un tādēļ tās ir nozīmīgas, veicot uzraudzību. Kā daļa no apakšsistēmu vai citu apakšsistēmu saskarņu pārbaudēm jāņem vērā arī darbinieku aizsardzība saistošā veidā, jo tā galu galā ir obligāta garantija dzelzceļu sistēmu drošības nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 48

19. panta 3. punkta (b) apakšpunkts

(d) slikta SITS kvalitāte. Šādā gadījumā uzsāk SITS pārskatīšanas procedūru

saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

(b) slikta SITS kvalitāte. Šādā gadījumā uzsāk SITS pārskatīšanas procedūru

saskaņā ar 6. panta 1. punktu vai 17. panta 3. punktu.

Grozījums Nr. 49

IV nodaļa pēc 19. panta, virsraksts (jauns)

 

B. RITEKĻU NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Grozījums Nr. 50

19.a pants (jauns)

 

19.a pants

 

Atļauja ritekļu nodošanai ekspluatācijā

 

1. Ritekļus atļauj nodot ekspluatācijā katrā dalībvalstī, ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi.

 

2. Līgumslēdzējs, kurš plāno nodot ekspluatācijā ritekli kādā dalībvalstī, iesniedz pieprasījumu kompetentajai par drošību atbildīgajai valsts iestādei.

 

3. Atļaujas saskaņā ar 19.b un 19.c pantu izsniedz par ritekļiem, kuri atbilst SITS.

 

4. Par ritekļiem, kuri neatbilst SITS, atļaujas izsniedz saskaņā ar 19.d un 19.e pantu.

 

5. Par ritekļiem, kuri atbilst atļautajam tipam, atļauju izsniedz saskaņā ar 19.f pantu.

 

6. Vienas dalībvalsts izdotu atļauju atzīst visas pārējās dalībvalstis, neskarot 19.c un 19.e panta noteikumus par papildu atļaujām. Ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 19.c vai 19.e pantu ir nepieciešama papildu atļauja, šāds lēmums ir attiecīgi jāpamato un par to jāinformē pieteikuma iesniedzējs.

 

7. Saskaņā ar 19.b un 19.c vai 19.d un 19.e pantu par visiem pieteikumiem, lai saņemtu atļauju par nodošanu ekspluatācijā, lēmumu pieņem kompetentā par drošību atbildīgā valsts iestāde.

 

Atļaujā par nodošanu ekspluatācijā var būt noteikti izmantošanas nosacījumi un citi ierobežojumi.

 

8. Ja lēmums netiek pieņemts paredzētajā termiņā, attiecīgā ritekļa nodošanu ekspluatācijā uzskata par atļautu.

 

9. Jebkurš kompetentās par drošību atbildīgās valsts iestādes negatīvs lēmums par ritekļa nodošanu ekspluatācijā ir attiecīgi jāpamato. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var kompetentajai par drošību atbildīgajai valsts iestādei prasīt lēmumu pārskatīt attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ, kā arī var prasīt atzinumu Eiropas Dzelzceļa aģentūrai, kura šādā gadījumā to sniedz viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, un par to informē gan pieteikuma iesniedzēju, gan kompetento par drošību atbildīgo valsts iestādi, kura ir atteikusies izdot atļauju. Kompetentā par drošību atbildīgā valsts iestāde viena mēneša laikā pēc pārsūdzības saņemšanas vai attiecīgā gadījumā Aģentūras atzinuma saņemšanas apstiprina vai maina savu lēmumu.

 

10. Gadījumos, kad ritekli izmanto pārvadājumiem no kādas dalībvalsts uz trešo valsti vai no trešās valsts uz kādu dalībvalsti pa dzelzceļa tīklu, kura sliežu platums atšķiras no Kopienas galvenā dzelzceļa tīkla, un kad par šo ritekli var piešķirt atkāpi saskaņā ar 7. panta 5. punktu, vai tam jāpiemēro īpaši nosacījumi, 18.b un 18.c punktā minētie valstu noteikumi var ietvert starptautiskos nolīgumus tik lielā mērā, cik tie atbilst Kopienas tiesību aktiem.

 

11. Atļaujas SITS atbilstīgu ritekļu un SITS neatbilstīgu ritekļu nodošanai ekspluatācijā, kuras ir piešķirtas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, tostarp atļaujas, kuras ir piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, īpaši par RIC un RIV, paliek spēkā atbilstīgi noteikumiem, kurus ievērojot, šīs atļaujas ir izsniegtas.

Grozījums Nr. 51

19.b pants (jauns)

 

19.b pants

 

Atļauja SITS atbilstīgu ritekļu nodošanai ekspluatācijā

 

1. Šis pants attiecas uz ritekļiem, kuri brīdī, kad tos nodod ekspluatācijā, atbilst visām attiecīgajām SITS, ja pamatprasību nozīmīgākā daļa ir iekļauta šajās SITS.

 

2. Par drošību atbildīgā valsts iestāde izsniedz sākotnējo atļauju šādos gadījumos:

 

a) ja ir saņemtas atļaujas par visām ritekļa strukturālajām apakšsistēmām saskaņā ar IV nodaļas noteikumiem, atļauju piešķir, neveicot sīkākas pārbaudes;

 

b) ja ritekļiem ir visas 17. pantā paredzētās „EK” verifikācijas deklarācijas, par drošību atbildīgā valsts iestāde ekspluatācijas atļaujas izdošanai var pārbaudīt vienīgi šādus kritērijus:

 

– ritekļa tehnisko savietojamību ar attiecīgajām apakšsistēmām;

 

– ritekļa tehnisko savietojamību ar attiecīgo dzelzceļa tīklu;

 

– valstu noteikumus, kurus piemēro atklātajiem punktiem tikai tad, kad ritekli nodod ekspluatācijā;

 

– valstu noteikumus, kurus piemēro tādos īpašos gadījumos, kas ir pienācīgi norādīti attiecīgajās SITS.

 

3. Par ritekļiem, kuri pilnīgi atbilst SITS, ietverot visus attiecīgo apakšsistēmu aspektus bez īpašiem gadījumiem un atklātajiem punktiem, nav vajadzīga papildu atļauja nodošanai ekspluatācijā, ja tos izmanto SITS atbilstīgos dzelzceļa tīklos citās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 52

19.c pants (jauns)

 

19.c pants

 

Papildu atļaujas SITS atbilstīgu ritekļu nodošanai ekspluatācijā

 

1. Ja par ritekli ir izdota ekspluatācijas atļauja vienā dalībvalstī, citas dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka īpašos gadījumos atklātos punktus un/vai ritekļus var izmantot SITS neatbilstīgos tīklos, ja šo dalībvalstu teritorijā ir nepieciešamas papildu atļaujas nodošanai ekspluatācijā.

 

2. Šādā gadījumā kompetentā par drošību atbildīgā valsts iestāde papildu ekspluatācijas atļaujas izdošanai var pārbaudīt vienīgi šādus kritērijus:

 

– ritekļa tehnisko savietojamību ar attiecīgo dzelzceļa tīklu, tostarp valstu noteikumus, kurus piemēro atklātajiem punktiem, lai nodrošinātu savietojamību;

 

– valstu noteikumus, kurus piemēro tādos īpašos gadījumos, kas ir pienācīgi norādīti attiecīgajās SITS.

 

3. Pieteikuma iesniedzējs par drošību atbildīgajai valsts iestādei iesniedz tehnisko dokumentāciju par ritekli vai ritekļa tipu, norādot paredzēto izmantošanas veidu tīklā. Dokumentācijā ir šāda informācija:

 

a) dokumentārs pierādījums, ka ritekļa nodošana ekspluatācijā ir atļauta vienā vai vairākās dalībvalstīs, kā arī to attiecīgo verifikācijas deklarāciju kopijas, kuras ir izsniegtas saskaņā ar IV nodaļu;

 

b) tehniskie dati, apkopes programma un ekspluatācijas parametri, kurus ir pieņēmusi dalībvalsts, kura piešķīra sākotnējo atļauju, un vajadzības gadījumā citas dalībvalstis. Ja ritekļi ir aprīkoti ar datu reģistrētājierīcēm un ja attiecīgajā SITS tas nav norādīts, reģistrētājierīces un nolasījuma tehniskais apraksts, datu izvērtēšanas process, kā arī vajadzīgā programmatūra, kuru var izmantot vienīgi avāriju izmeklēšanas iestāde, veicot izmeklēšanu;

 

c) ieraksti, kas raksturo ritekļa ekspluatācijas, apkopes un attiecīgos gadījumos tehnisko pārveidojumu vēsturi pēc atļaujas saņemšanas;

 

d) apliecinājumi par tehniskajiem un ekspluatācijas parametriem, kas norāda uz ritekļa piemērotību infrastruktūrām un stacionārajām iekārtām (tostarp klimatiskajiem apstākļiem, energoapgādes sistēmai, signalizācijas un kustības vadības sistēmai, sliežu platumam un infrastruktūras gabarītiem, maksimāli pieļaujamajai slodzei uz asi un citiem tīkla ierobežojumiem, trokšņu ierobežojumiem un vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējam vajadzīgajām atkāpēm, lai nodrošinātu šādu atbilstību).

 

4. Par drošību atbildīgā valsts iestāde nevar apstrīdēt datus, kas minēti 3. punkta a) un b) apakšpunktos, ja vien tā var pierādīt, ka drošības ziņā pastāv nopietni draudi. Pēc 19.g pantā minētā atsauces dokumenta pieņemšanas, par drošību atbildīgā valsts iestāde šajā sakarā vairs nevar atsaukties uz nevienu šajā dokumentā minēto A grupas noteikumu.

 

5. Par drošību atbildīgā valsts iestāde, ja tā uzskata par nepieciešamu, var pieprasīt papildu informāciju ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieteikuma un tehniskās dokumentācijas saņemšanas, lai varētu veikt riska analīzi saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai pārbaudes tīklā, lai pārliecinātos par 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētās informācijas atbilstību spēkā esošajiem valsts drošības noteikumiem, par kuriem saskaņā ar Dzelzceļa drošības direktīvas 8. pantu vai šīs direktīvas 16. pantu ir nosūtīts paziņojums Komisijai. Tomēr pēc šīs direktīvas 19.g pantā minētā atsauces dokumenta pieņemšanas par drošību atbildīgā valsts iestāde šo pārbaudi var veikt tikai saistībā ar valsts noteikumiem, kuri ir ietverti šajā dokumentā minētajā B un C grupā.

 

6. Par drošību atbildīgā valsts iestāde, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, nosaka pieprasītās papildu informācijas, riska analīzes vai pārbaužu apjomu un saturu. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, dara visu, lai nodrošinātu, ka pārbaudes veic triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas. Attiecīgā gadījumā par drošību atbildīgā valsts iestāde veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

 

7. Kompetentā par drošību atbildīgā valsts iestāde par visiem ekspluatācijas atļauju pieteikumiem, kuri ir iesniegti saskaņā ar šo pantu, pieņem lēmumu nekavējoties un ne vēlāk kā:

 

i) divus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas;

 

ii) attiecīgā gadījumā vienu mēnesi papildus i) punktā noteiktajam termiņam pēc tam, kad ir iesniegta papildu informācija, kuru par drošību atbildīgā valsts iestāde ir pieprasījusi saskaņā ar 5. punktu;

 

iii) attiecīgā gadījumā vienu mēnesi papildus i) un/vai ii) punktā noteiktajiem termiņiem pēc tam, kad ir iesniegti pārbaužu rezultāti, kurus par drošību atbildīgā valsts iestāde ir pieprasījusi saskaņā ar 5. punktu;

 

iv) ja lēmums netiek pieņemts paredzētajā termiņā, ritekļa nodošanu ekspluatācijā uzskata par atļautu.

Grozījums Nr. 53

19.d pants (jauns)

 

19.d pants

 

Sākotnējā atļauja SITS neatbilstīgu ritekļu nodošanai ekspluatācijā

 

1. Šis pants attiecas uz ritekļiem, kuri brīdī, kad tos nodod ekspluatācijā, neatbilst visām saistītajām spēkā esošajām SITS, tostarp uz ritekļiem, kuriem piemēro atkāpes, vai gadījumiem, ja pamatprasību nozīmīgākā daļa nav iekļauta vienā vai vairākās SITS.

 

2. Par drošību atbildīgā valsts iestāde izsniedz sākotnējo atļauju šādos gadījumos:

 

– par tehniskiem aspektiem, uz kuriem var attiekties SITS, piemēro IV nodaļā minēto „EK” verifikācijas procedūru;

 

– par citiem tehniskiem aspektiem, kuriem piemēro šīs direktīvas 16. panta 3. punktā un Dzelzceļa drošības direktīvas 8. pantā minētos valstu drošības noteikumus.

 

Sākotnējā atļauja ir derīga tikai izdevējas dalībvalsts dzelzceļa tīklā.

Grozījums Nr. 54

19.e pants (jauns)

 

19.e pants

 

Papildu atļaujas SITS neatbilstošu ritekļu nodošanai ekspluatācijā

 

1. Par ritekļiem, kurus ir atļauts nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī, citas dalībvalstis saskaņā ar šo pantu var pieņemt lēmumu, vai to teritorijā ir nepieciešamas papildu atļaujas nodošanai ekspluatācijā. Ja dalībvalsts nolemj, ka ir nepieciešama papildu atļauja, pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 10. pantu var lūgt Aģentūrai, lai tā šajā sakarā sniedz tehnisku atzinumu un, ja tā uzskata par nepieciešamu, izmanto Dzelzceļa drošības direktīvas 17. panta 3. punktā minēto pārskatīšanas procedūru.

 

2. Pieteikuma iesniedzējs par drošību atbildīgajai valsts iestādei iesniedz tehnisko dokumentāciju par ritekli vai ritekļa tipu, norādot paredzēto izmantošanas veidu tīklā. Dokumentācijā ir šāda informācija:

 

a) dokumentārs pierādījums, ka ritekļa ekspluatācija ir atļauta citā dalībvalstī, un dokumenti par procedūru, kas veikta, lai pierādītu, ka riteklis atbilst spēkā esošajām drošības prasībām, kā arī attiecīgā gadījumā saskaņā ar 7. pantu piešķirtās atkāpes;

 

b) tehniskie dati, apkopes programma un ekspluatācijas parametri, kurus ir pieņēmusi dalībvalsts, kura piešķīra sākotnējo atļauju, un vajadzības gadījumā citas dalībvalstis. Ja ritekļi ir aprīkoti ar datu reģistrētājierīcēm — reģistrētājierīces un nolasījuma tehniskais apraksts, datu izvērtēšanas process, kā arī vajadzīgā programmatūra, kuru var izmantot vienīgi avāriju izmeklēšanas iestāde, veicot izmeklēšanu;

 

c) ieraksti, kas raksturo ritekļa ekspluatācijas, apkopes un attiecīgos gadījumos tehnisko pārveidojumu vēsturi pēc atļaujas saņemšanas;

 

d) apliecinājumi par tehniskajiem un ekspluatācijas parametriem, kas norāda uz ritekļa piemērotību infrastruktūrām un stacionārajām iekārtām, tostarp klimatiskajiem apstākļiem, energoapgādes sistēmai, signalizācijas un kustības vadības sistēmai, sliežu platumam un infrastruktūras gabarītiem, maksimāli pieļaujamajai slodzei uz asi, trokšņu ierobežojumiem un citiem tīkla ierobežojumiem, un vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējam vajadzīgajām atkāpēm, lai nodrošinātu šādu atbilstību.

 

3. Par drošību atbildīgā valsts iestāde nevar apstrīdēt datus, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktos, ja vien tā var pierādīt, ka drošības ziņā pastāv nopietni draudi. Pēc 19.g pantā minētā atsauces dokumenta pieņemšanas, par drošību atbildīgā valsts iestāde šajā sakarā vairs nevar atsaukties uz nevienu šajā dokumentā minēto A grupas noteikumu.

 

4. Kompetentā par drošību atbildīgā valsts iestāde, ja tā uzskata par nepieciešamu, var pieprasīt papildu informāciju ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma un tehniskās dokumentācijas saņemšanas, lai varētu veikt riska analīzi saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai pārbaudes tīklā, lai pārliecinātos par 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētās informācijas atbilstību spēkā esošajiem valsts noteikumiem, par kuriem saskaņā ar Dzelzceļa drošības direktīvas 8. pantu vai šīs direktīvas 16. pantu ir nosūtīts paziņojums Komisijai. Tomēr pēc šīs direktīvas 19.g pantā minētā atsauces dokumenta pieņemšanas par drošību atbildīgā valsts iestāde šo pārbaudi var veikt tikai saistībā ar valsts noteikumiem, kuri ir ietverti šajā dokumentā minētajā B un C grupā.

 

5. Par drošību atbildīgā valsts iestāde, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, nosaka pieprasītās papildu informācijas, riska analīzes vai pārbaužu apjomu un saturu. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, dara visu, lai nodrošinātu, ka pārbaudes veic trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas. Attiecīgā gadījumā par drošību atbildīgā valsts iestāde veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

 

6. Kompetentā par drošību atbildīgā valsts iestāde par visiem ekspluatācijas atļauju pieprasījumiem, kuri ir iesniegti saskaņā ar šo pantu, pieņem lēmumu nekavējoties un ne vēlāk kā:

 

i) četru mēnešu laikā pēc 2. punktā minētās tehniskās dokumentācijas iesniegšanas;

 

ii) attiecīgā gadījumā divus mēnešus papildus i) punktā noteiktajam termiņam pēc tam, kad ir iesniegta papildu informācija vai riska analīze, kuru par drošību atbildīgā valsts iestāde ir pieprasījusi saskaņā ar 4. punktu;

 

iii) attiecīgā gadījumā divus mēnešus papildus i) un/vai ii) punktā noteiktajam termiņam pēc tam, kad ir iesniegti pārbaužu rezultāti, kurus par drošību atbildīgā valsts iestāde ir pieprasījusi saskaņā ar 4. punktu;

 

iv) ja lēmums netiek pieņemts paredzētajā termiņā, ritekļa nodošanu ekspluatācijā uzskata par atļautu.

 

7. Dalībvalstis var izdot atļaujas esošā ritekļa nodošanai ekspluatācijā attiecībā uz ritekļu sēriju. Šajā nolūkā par drošību atbildīgās valsts iestādes ziņo pieteikuma iesniedzējam par procedūru, kas jāievēro.

Grozījums Nr. 55

19.f pants (jauns)

 

19.f pants

 

Ritekļa tipa atļauja

 

1. Dalībvalstis var piešķirt ritekļu tipu atļaujas.

 

2. Ja dalībvalstis izsniedz atļauju par ritekli, tā attiecas arī uz ritekļa tipu.

 

3. Ja riteklis atbilst kādā dalībvalstī jau apstiprinātam tipam, attiecīgā dalībvalsts, sīkāk nepārbaudot, izsniedz atļauju par šo ritekli, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja nodotu atbilstības deklarāciju. Tomēr gadījumā, ja mainās attiecīgie SITS noteikumi un valsts noteikumi, kurus ievērojot, ritekļa tips ir apstiprināts, dalībvalstis lemj, vai tipiem jau piešķirtās atļaujas ir joprojām derīgas, vai arī tās ir jāatjauno. Kritērijus, kurus par drošību atbildīgā valsts iestāde pārbauda, lai atjaunotu tipa atļauju, var attiekties tikai uz mainītajiem noteikumiem. Tipa atļaujas atjaunošana neskar tās ritekļu atļaujas, kuras ir piešķirtas, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātiem tipiem.

 

4. Tipa atbilstības deklarācijas paraugu pieņem Komisija [..], ievērojot Aģentūras sagatavoto projektu un saskaņā ar 21. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

 

5. Tipa atbilstības deklarāciju sagatavo, ņemot vērā:

 

a) par SITS atbilstīgiem ritekļiem — attiecīgo SITS verifikācijas procedūras;

 

b) par SITS neatbilstīgiem ritekļiem — Lēmuma 93/465/EEK C, D vai E modulī noteiktās verifikācijas procedūras.

 

6. Pieteikuma iesniedzējs var prasīt tipa atļaujas saņemšanu vairākās dalībvalstīs vienlaicīgi. Šādā gadījumā par drošību atbildīgās valsts iestādes sadarbojas, lai vienkāršotu procedūru un samazinātu administratīvo slogu.

 

7. Tipa atļaujas reģistrē 23.c pantā minētajā Eiropā atļauto ritošā sastāva tipu reģistrā. Šajā reģistrā norāda dalībvalsti vai dalībvalstis, kurā ritekļa tips ir atļauts.

Grozījums Nr. 56

19.g pants (jauns)

 

19.g pants

 

Valsts noteikumu klasificēšana

 

1. Lai vienkāršotu procedūru par atļauju nodot ekspluatācijā 19.a pantā minētos ritekļus, valsts noteikumus klasificē saskaņā ar VI.a pielikumu.

 

2. Neskarot 22. panta 3. punktu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Aģentūra pārskata VI.a pielikuma 1. iedaļas parametrus un pauž Komisijai ieteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem.

 

3. Aģentūra atvieglina to valsts noteikumu pieņemšanu, klasifikāciju un sadalīšanu, kuri ir vajadzīgi atsauces dokumenta pieņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 8.a pantu. Valsts iestādes šā uzdevuma veikšanā sadarbojas ar Aģentūru.

 

3. Pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu un papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, kuri attiecas uz atsauces dokumenta pieņemšanu vai lēmumiem to atjaunināt, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumiem, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas ir minēta 21. panta 4. punktā. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 21. panta 4.a punktā paredzēto steidzamības procedūru.

Grozījums Nr. 57

20. panta 4. punkts

4. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka citas dalībvalsts paziņotā institūcija vairs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm. Komisija, apspriedusies ar komiteju saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru, informē attiecīgo dalībvalsti par pārmaiņām, kas jāveic, lai paziņotā institūcija varētu saglabāt tai piešķirto statusu.

4. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka citas dalībvalsts pilnvarotā iestāde vairs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm un Aģentūru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 81/2004 13. pantu, kā arī var prasīt Aģentūrai sniegt atzinumu. Komisija, apspriedusies ar komiteju saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru, informē attiecīgo dalībvalsti par pārmaiņām, kas jāveic, lai pilnvarotā iestāde varētu saglabāt tai piešķirto statusu.

Pamatojums

Ja Komisijai ir jāpieņem lēmums, ir būtiski, ka tā var apspriesties ar Aģentūru un prasīt tai sniegt atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz pilnvarotu iestāžu oficiāli apstiprinātu statusu.

Grozījums Nr. 58

21. panta 4.a punkts (jauns)

 

4.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Pamatojums

Ar grozījumu nepieciešamības gadījumā izdara vajadzīgos pielāgojumus saskaņā ar regulatīvās kontroles komitejas jauno komitoloģijas procedūru, kura ir noteikta Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumā 2006/512/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

Grozījums Nr. 59

21. panta 7. punkts

7. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, kas iekļauti II līdz VIII pielikumā, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta šā panta 4. punktā.

7. Pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, un kuri attiecas uz II līdz VIII pielikumu, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta šā panta 4. punktā.

Pamatojums

Ar grozījumu izdara vajadzīgos pielāgojumus saskaņā ar regulatīvās kontroles komitejas jauno komitoloģijas procedūru, kura ir noteikta Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumā 2006/512/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Ar šo grozījumu nosaka papildu pārredzamību šajā priekšlikumā izklāstīto attiecīgo pasākumu pieņemšanai vai pārskatīšanai.

Grozījums Nr. 60

24. pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka regulāri publicē un papildina infrastruktūras un ritošā sastāva reģistrus. Šajos reģistros norāda katras iekļautas apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas galvenās pazīmes (piemēram, pamatparametrus) un to atbilstību piemērojamo SITS noteiktajām pazīmēm. Tādēļ visās SITS precīzi norāda, kāda informācija ir jāiekļauj infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.

svītrots

2. Šo reģistru eksemplāru nosūta attiecīgajām dalībvalstīm un Aģentūrai un tie ir pieejami visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vismaz profesionāļiem, kas darbojas šajā nozarē.

 

3. Aģentūra izstrādā projektu rokasgrāmatai par infrastruktūras un ritošā sastāva reģistru ieviešanu; rokasgrāmatā precizē reģistru saturu, ieteicamo formātu, kā arī datu atjaunināšanas periodiskumu un lietošanas veidu. Rokasgrāmatā arī norāda šā punkta piemērošanas noteikumus attiecībā uz infrastruktūrām un ritošo sastāvu, kas nodoti ekspluatācijā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija apstiprina minēto rokasgrāmatu pēc apspriešanās ar komiteju saskaņā ar 21. panta 2. punktā noteikto procedūru.

 

Grozījums Nr. 61

24.a pants (jauns)

 

24.a pants

 

Ritekļu numurēšanas sistēma

 

1. Jebkuram Kopienas dzelzceļa sistēmā ekspluatācijā nodotam riteklim piešķir Eiropas ritekļa numuru (ERN), kad tam piešķir sākotnējo ekspluatācijas atļauju.

 

2. Pieteikuma iesniedzējs sākotnējās atļaujas iegūšanai ir atbildīgs par ERN piestiprināšanu attiecīgajam riteklim, kuram tas ir piešķirts.

 

3. Satiksmes kustības un vadības SITS ir uzskaitītas nepieciešamās specifikācijas pienācīgai ERN identificēšanai un izmantošanai.

 

4. ERN katram riteklim piešķir tikai vienreiz, izņemot gadījumus, kad satiksmes kustības un vadības SITS paredz citu alternatīvu.

 

5. Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumā, kad ritekli nodod ekspluatācijā pirmo reizi trešā valstī, dalībvalstis var vienoties par šo ritekļu izmantošanu, ja tie neapšaubāmi ir noteikti kā atbilstīgi kodēšanas sistēmā, kas atšķiras no Kopienas sistēmas. Tomēr tiklīdz dalībvalsts ir atļāvusi šādu ritekļu ekspluatāciju tās teritorijā, atļaujas izsniedzējas dalībvalsts ritekļu reģistrā ir jāiekļauj 24.b panta 2. punktā noteiktā informācija, kas attiecas uz šiem ritekļiem.

Grozījums Nr. 62

24.b pants (jauns)

 

24.b pants

 

Valsts ritekļu reģistrs

 

1. Katrai dalībvalstij ir tās teritorijā atļauto ritekļu reģistrs. Šis reģistrs atbilst šādiem kritērijiem:

 

a) ierakstus veic un atjaunina no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma neatkarīga iestāde;

 

b) reģistrs ir pieejams par drošību atbildīgajām iestādēm un izmeklēšanas iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 16. un 21. pantu Direktīvā 2004/49/EK; atbildot uz likumīgiem pieprasījumiem, tam ir jābūt pieejamam arī regulatīvajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā, Aģentūrai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem, kā arī visām personām vai organizācijām, kuras reģistrē ritekli vai ir uzskaitītas reģistrā.

 

2. Kopīgās specifikācijas attiecībā uz reģistru pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā noteikto procedūru, pamatojoties uz Aģentūras sagatavotajiem specifikāciju projektiem. Šajos specifikāciju projektos norāda datu saturu un formātu, funkcionālo un tehnisko uzbūvi, izmantošanas veidu, tostarp datu apmaiņas metodes, un noteikumus, kas reglamentē datu ievadīšanu un izmantošanu. Reģistrā ir vismaz šāda informācija par katru ritekli:

 

a) norādes uz „EK” verificēšanas deklarācijām un to izdevēju iestādi;

 

b) atsauces uz Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistru, ko paredz 24.c pants;

 

c) ritekļa īpašnieka, apsaimniekotāja un atbilstošā ERN identifikācijas dati;

 

d) jebkādi ierobežojumi attiecībā uz ritekļa izmantošanu;

 

e) uzņēmums, kas ir atbildīgs par apkopi. Ja šī informācija nav pieejama, kad izdot atļauju nodot ekspluatācijā, to var pievienot vēlāk, pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sāk lietot ritekli.

 

3. Reģistrējusies persona nekavējoties paziņo dalībvalsts iestādēm, kurā riteklis ir reģistrēts, par jebkādām izmaiņām valsts ritekļu reģistrā ievadītajos datos, par ritekļa iznīcināšanu vai tās lēmumu ritekli izņemt no reģistra.

 

4. Līdz tādam brīdim, tā kā dalībvalstu ERN ir saistīti, katra dalībvalsts attiecīgos datus atjaunina tās reģistrā ar izmaiņām, ko ieviesusi citas dalībvalstis to reģistros.

Grozījums Nr. 63

24.c pants (jauns)

 

24.c pants

 

Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistrs

 

1. Aģentūra izveido un ved ritekļu tipu reģistru, kuru ekspluatāciju atļāvušas dalībvalstis Eiropas Kopienas dzelzceļu tīklā. Šis reģistrs atbilst atbilsts šādiem kritērijiem:

 

a) tas ir pieejams un jebkurš tam var piekļūt elektroniski;

 

b) tas atbilst 4. punktā noteiktajām kopīgajām specifikācijām;

 

c) tas ir saistīts ar visiem ERN.

 

2. Reģistrā ievada šādus datus par katru ritekļa tipu:

 

a) ritekļa tipa tehniskos parametrus, kā noteikts attiecīgajās SITS;

 

b) ražotāja nosaukumu;

 

c) šī ritekļa tipa turpmāko atļauju izdošanas datumi, atsauces un dalībvalstis, kas tās izdevušas, tostarp informāciju par ierobežojumiem vai atļaujas anulēšanu.

 

3. Piešķirot, mainot, atliekot vai anulējot tipa atļauju dalībvalstī, šīs dalībvalsts par drošību atbildīgā iestāde informē Aģentūru, lai tā var atjaunināt reģistru.

 

4. Kopīgās specifikācijas attiecībā uz reģistru pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz Aģentūras sagatavotajiem specifikāciju projektiem. Šajos specifikāciju projektos norāda datu saturu un formātu, funkcionālo un tehnisko uzbūvi, izmantošanas veidu un noteikumus par datu ievadīšanu un izmantošanu.

Pamatojums

Lai atvieglotu ritekļu savstarpēju atzīšanu un izmantotu ritekļa tipa atļauju sistēmas priekšrocības, jāizveido Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistrs.

Grozījums Nr. 64

24. panta 2.a punkts (jauns)

 

2.a Aģentūra Eiropas līmenī apkopo infrastruktūras un ritošā sastāva valstu reģistrus, kuri satur 24.b panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētos datus. Šo apkopojumu Aģentūra publicē savā tīmekļa vietnē vai arī citā piemērotā veidā.

Pamatojums

Jauns punkts ir izveidots, lai ņemtu vērā visas iespējas.

Grozījums Nr. 65

25. panta 2.a punkts (jauns)

 

2.a Līdz 2015. gada 1. janvārim Aģentūra uzņemas pienākumu izsniegt atļaujas ritekļiem, kuri atbilst SITS un tiek ekspluatēti Kopienas dzelzceļa sistēmā. Šo kompetences nodošanu veic, sadarbojoties ar dalībvalstu iestādēm.

Pamatojums

Ilgtermiņā jāīsteno Aģentūras paredzētā loma. Pienākums izsniegt atļauju ritošajam sastāvam jāpārņem EDA. Mērķis ir izmaksu samazināšana visai dzelzceļa nozarei, tiklīdz EDA pabeigs darbu pie SITS tehniskās saskaņošanas (tātad aviācijas nozarē Eiropas Aviācijas aģentūra ir atbildīga par to tipu un īpašu gaisa kuģu modeļu, kā arī dzinēju un detaļu sertificēšanu, kuriem izsniegta atļauja izmantošanai Eiropas Savienībā).

Grozījums Nr. 66

25.a pants (jauns)

 

25.a pants

 

Neierobežojot attiecīgos Kopienas tiesību aktus, jo īpaši Kopienas valsts atbalsta noteikumus un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā1, dalībvalstis drīkst sekmēt savstarpējās izmantojamības prasībām atbilstoša ekspluatācijā esoša ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanu.

 

______________

1 OV L 204, 21.07.1998., 37. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

Pamatojums

Lai sekmētu ritošā sastāva savstarpējo izmantojamību ES dzelzceļa sistēmā, dalībvalstīm jāļauj nodrošināt stimulus, kuru nolūks ir esošā ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanu. Tas vajadzības gadījumā padarīs iespējamu dzelzceļa ritošā sastāva un infrastruktūras modernizēšanu, tirgus integrāciju, vienlaikus sekmējot pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem.

Grozījums Nr. 67

28. panta 1. daļa

Komisija reizi trijos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kas paveikts, nodrošinot dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību. Šajā ziņojumā ietver arī 7. pantā izklāstīto gadījumu analīzi.

1. Komisija reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kas paveikts, nodrošinot dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, kā arī par dalībvalstīs pieņemto attiecīgo pasākumu vai rīcības ietekmi. Šajā ziņojumā ietver arī 7. pantā izklāstīto gadījumu analīzi. Ik pēc diviem gadiem dalībvalstis nosūta Aģentūrai un Komisijai ziņojumu par panākumiem savstarpējas izmantojamības jomā, tostarp par tās īstenošanas kvantitatīvajiem un kvalitātes aspektiem.

 

2. Ziņojumā arī iekļauj Aģentūras pienākumu iespējamās paplašināšanas analīzi, lai turpinātu vienkāršot un centralizēt procedūras saistībā ar atļauju izsniegšanu SITS atbilstīgajiem ritekļiem. Šo pārskatīšanu veic, sadarbojoties ar dalībvalstīm.

Pamatojums

Ir būtiski uzraudzīt panākumus dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības jomā, kā arī sagatavot regulārus ziņojumus, lai plānotu piemērotu rīcību. Aģentūras un/vai Komisijas no dalībvalstīm, nozares uzņēmumiem vai citām ieinteresētajām personām savāktie dati varētu kalpot par pamatu dažādu tādu instrumentu izstrādei, kuri nodrošinātu lielāku informācijas plūsmu un pārredzamību datu pārrobežu atzīšanā. Šis grozījums papildina iepriekšējā 19.a panta grozījuma (jauns 3. punkts) nolūku attiecībā uz Aģentūras lomu ilgtermiņā.

Grozījums Nr. 68

I pielikuma 1.1. iedaļas 3. punkts

Šajā infrastruktūrā ir ietvertas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas: datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru un kravu tālsatiksmes pārvadājumiem šajā tīklā, lai nodrošinātu tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

Šajā infrastruktūrā ir ietvertas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas: datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas gan pasažieru, gan kravu tālsatiksmes pārvadājumiem šajā tīklā, kā arī elektrisko līniju elektrifikācijas sistēmās patērētās elektroenerģijas reģistrēšanai rēķinā, lai nodrošinātu tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

Grozījums Nr. 69

I pielikuma 1.2. iedaļa

1.2. RITOŠAIS SASTĀVS

1.2. RITOŠAIS SASTĀVS

Ritošais sastāvs ir visu veidu tehnika, kas var pārvietoties visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā vai tā daļā, tostarp:

Ritošais sastāvs ir visa veida tehnika, kas var pārvietoties visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā vai tā daļā, tostarp:

- dīzeļvilcieni un elektrovilcieni;

- dīzeļvilcieni un elektrovilcieni;

- dīzeļlokomotīves un elektrolokomotīves;

- dīzeļlokomotīves un elektrolokomotīves;

- pasažieru vagoni;

- pasažieru vagoni;

- preču vagoni, arī kravas automobiļu pārvadājumiem paredzētais ritošais sastāvs.

- preču vagoni, arī kravas automobiļu pārvadājumiem paredzētais ritošais sastāvs.

 

Tajā arī ietvers visu sastāvu, kas var pārvietoties visā vai daļā Eiropas ātrgaitas tīklā, kur maksimālais ātrums ir mazāks par 190km/h.

Ritošais sastāvs ir arī infrastruktūras būvei un apkopei paredzētās mobilās iekārtas, taču tās nav pirmā prioritāte.

Ritošais sastāvs ir arī infrastruktūras būvei un apkopei paredzētās mobilās iekārtas, taču tās nav pirmā prioritāte.

Visas iepriekšminētās kategorijas sīkāk iedala šādi:

Visas iepriekšminētās kategorijas sīkāk iedala šādi:

-starptautiskai satiksmei izmantojamais ritošais sastāvs;

-starptautiskai satiksmei izmantojamais ritošais sastāvs;

- iekšzemes pārvadājumiem izmantojamais ritošais sastāvs.

- iekšzemes pārvadājumiem izmantojamais ritošais sastāvs.

Grozījums Nr. 70

I pielikums, 2.1., 2. punkts, otrais ievilkums

- īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas vilcieniem ar kustības ātrumu, kas ir aptuveni 200 km/h,

- īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas vilcieniem ar kustības ātrumu, kas ir lielāks par 190 km/h,

Grozījums Nr. 71

I pielikuma 2.1. iedaļas 3. punkts

Šajā infrastruktūrā ir ietvertas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas: datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru pārvadājumiem šajās līnijās, lai nodrošinātu tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

Šajā infrastruktūrā ir ietvertas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas: datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas gan pasažieru, gan attiecīgā gadījumā kravas pārvadājumiem šajās līnijās, kā arī elektrisko līniju elektrifikācijas sistēmās patērētās elektroenerģijas reģistrēšanai rēķinā, lai nodrošinātu tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

Grozījums Nr. 72

I pielikuma 2.2. iedaļas otrais ievilkums

- vai ar kustības ātrumu aptuveni 200 km/h līnijās, kas minētas 1. sadaļā, ja tas atbilst šo līniju tehniskajiem rādītājiem.

- vai ar kustības ātrumu, kas lielāks par 190 km/h līnijās, kas minētas 1. sadaļā, ja tas atbilst šo līniju tehniskajiem rādītājiem.

Grozījums Nr. 73

II pielikuma 2.2. iedaļa

Elektrifikācijas sistēma un kontaktstrāvas līnijas

Elektrifikācijas sistēma, kontaktstrāvas līnijas un stacionārās iekārtas, kas nepieciešamas elektrisko līniju elektrifikācijas sistēmu energopatēriņa datu reģistrēšanai un nosūtīšanai, lai sagatavotu rēķinus.

Grozījums Nr. 74

II pielikuma 2.6. iedaļa

Jebkura vilcienu aprīkojuma struktūra un vadības nodrošināšanas sistēma, strāvas padeves ierīces, vilces un enerģijas pārveides ierīces, bremžu un sakabes mehānisms, ritošā daļa (ratiņi, asis u.tml.), piekare, durvis, cilvēku un mašīnu saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, ieskaitot aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās vai aktīvās aizsardzības līdzekļi un piederumi pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

 

Jebkura vilcienu aprīkojuma struktūra un vadības nodrošināšanas sistēma,  apakšsistēmu kopas, kas veido dažādas ritekļu struktūras, tostarp strāvas padeves ierīces,  vilces un enerģijas pārveides ierīces, bremžu un sakabes mehānisms, ritošā daļa (ratiņi, asis u.tml.), piekare, durvis, cilvēku saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, ieskaitot aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām) un mašīnu saskarnes, pasīvās vai aktīvās aizsardzības līdzekļi un piederumi pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

Grozījums Nr. 75

III pielikuma 1.1.2. iedaļa

1.1.2. Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā.

 

1.1.2. Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā. Bremzēšanas iekārtu parametriem jānodrošina maksimālais atļautais ātrums un apstāšanās attiecīgajā bremzēšanas ceļa garumā ārkārtas gadījumā.

Pamatojums

No drošības viedokļa vilcienu apstādināšana ir svarīgāka par braukšanu ar maksimālo atļauto ātrumu.

Grozījums Nr. 76

III pielikuma 2.1.1. iedaļas ceturtā daļa

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas paredz īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos.

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas paredz īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos un viaduktos.

Pamatojums

Precīzāks formulējums.

Grozījums Nr. 77

VI pielikuma 2. iedaļa

2. POSMI 

2. POSMI 

Apakšsistēmu pārbauda katrā no šādiem posmiem:

Apakšsistēmu pārbauda katrā no šādiem posmiem:

-vispārējā uzbūve;

-vispārējā uzbūve;

- apakšsistēmas konstrukcija, jo īpaši ieskaitot inženiertehniskos darbus, komponentu montāžu, savstarpējo pielāgošanu;

- apakšsistēmas konstrukcija, jo īpaši ieskaitot inženiertehniskos darbus, ražošanu, komponentu montāžu, savstarpējo pielāgošanu;

- apakšsistēmas galīgā pārbaude.

- apakšsistēmas galīgā pārbaude.

 

Gadījumos, kad izstrādes posmā (tostarp tipu izmēģinājumos) vai būvniecības posmā pieteikuma iesniedzējs ir būvētājs vai ražotājs, vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas ir reģistrēts Kopienas teritorijā, šīs pārbaudes rezultātā izstrādā starpposma verifikācijas paziņojumu (ISV), ko izdod pieteikuma iesniedzēja izvēlētā pilnvarotā iestāde. Pieteikuma iesniedzējs tad izstrādā ISV „EK” deklarāciju attiecīgajam(-iem) posmam(-iem).

Grozījums Nr. 78

VI pielikuma 3. iedaļa

3. SERTIFIKĀTS

3. SERTIFIKĀTS

Par „EK” verifikāciju atbildīgā paziņotā institūcija izdod atbilstības sertifikātu, kas paredzēts līgumslēdzējam subjektam vai ražotājam vai Kopienā reģistrētam viņa pilnvarotam pārstāvim, kurš savukārt sagatavo „EK” verifikācijas deklarāciju, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kur atrodas un/vai darbojas šī apakšsistēma.

Par „EK” verifikāciju atbildīgā pilnvarotā iestāde izdod verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts līgumslēdzējam vai Kopienā reģistrētam pilnvarotam pārstāvim, kurš savukārt sagatavo „EK” verifikācijas deklarāciju, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kur atrodas un/vai darbojas šī apakšsistēma.

 

Pilnvarotā iestāde, kas ir atbildīga par „EK” verifikāciju, pārbauda apakšsistēmas uzbūvi un konstrukciju. Attiecīgā gadījumā pilnvarotā iestāde ņem vērā starpposma verifikācijas paziņojumus (ISV) un, lai izsniegtu „EK” verifikācijas sertifikātu, tā:

 

– pārbauda, vai apakšsistēma:

 

- atbilst attiecīgajiem izstrādātājam vai ražotājam izdotajiem „uzbūves” un „konstrukcijas” ISV sertifikātiem;

 

- ir ražota saskaņā ar visiem produkta izstrādātājam vai ražotājam izdotajiem „uzbūves” ISV ietvertajiem aspektiem;

 

– pārbauda, vai attiecīgās SITS prasības ir pareizi izpildītas;

 

– pārbauda uzbūves un konstrukcijas elementus, kas nav ietverti „uzbūves” un „konstrukcijas” ISV sertifikātos.

Pamatojums

In the light of the amended version of Article 18(1) proposed by the Commission in its draft of 13 December 2006, the developments linked to Directive 2007/32/EC of 1 June 2007 must be taken into account by introducing a two-stage procedure:

- the first to be carried out by the constructor or manufacturer and the notified body it has chosen,

- the second to be carried out by the contracting entity and the notified body it has chosen.

These two stages are justified because:

- when the constructor/manufacturer starts the first stage, it does not necessarily know which contracting entities will purchase the subsystem it plans to design and manufacture (for example, equipment sold from a catalogue);

- when a contracting entity subsequently purchases one or more examples of the subsystem, it frequently requests certain specific features (in particular as regards the rolling stock and the control-command and signalling subsystems) in the light of its marketing approach, its clientele, or the characteristics of the lines it intends to use. The final tests envisaged by paragraph 2 of Annex VI must therefore take account of the choices made by the contracting entity;

- the maintenance file prepared by the constructor/manufacturer is often modified by the contracting entity, which may prefer to strike a different balance between preventive and curative maintenance on the basis of its own experience and its analysis of the choices made by the constructor/manufacturer, who, in the hope of securing a large volume of maintenance work, may err on the side of over-cautious maintenance instructions. This file is essential in order to obtain authorisation for placing in service.

Grozījums Nr. 79

VI pielikuma 4. iedaļa

4. TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Tehniskajā dokumentācijā, ko pievieno verifikācijas deklarācijai, iekļauj šādus datus:

- attiecībā uz infrastruktūru: inženierkonstrukciju  plānus, rakšanas un nostiprināšanas darbu pieņemšanas–nodošanas aktus, betona izmēģinājuma un pārbaudes aktus;

4. TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Tehniskajā dokumentācijā, ko pievieno verifikācijas deklarācijai, iekļauj šādus datus:

- attiecībā uz infrastruktūru: inženierkonstrukciju  plānus, rakšanas un nostiprināšanas darbu pieņemšanas–nodošanas aktus, betona izmēģinājuma un pārbaudes aktus;

- attiecībā uz pārējām apakšsistēmām: izpildrasējumus, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, ekspluatācijas un apkopes pamācības u.c.;

- attiecībā uz pārējām apakšsistēmām: izpildrasējumus, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, ekspluatācijas un apkopes pamācības u.c.;

- apakšsistēmā iekļauto 3. pantā minēto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu;

- apakšsistēmā iekļauto 3. pantā minēto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu;

„EK” atbilstības deklarāciju vai deklarāciju  par piemērotību lietošanai  kopijas, kas jāpievieno iepriekš minētajiem komponentiem saskaņā ar direktīvas 13. pantu, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm un  to  izmēģinājumu un pārbaužu protokolu kopijām, kurus veikušas paziņotās institūcijas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

„EK” atbilstības deklarāciju vai deklarāciju  par piemērotību lietošanai  kopijas, kas jāpievieno iepriekš minētajiem komponentiem saskaņā ar direktīvas 13. pantu, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm un  to  izmēģinājumu un pārbaužu protokolu kopijām, kurus veikušas pilnvarotās iestādes, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

 

- ja pieejami, starpposma verifikācijas ziņojums(i) un tādā gadījumā „EK” deklarācija(s) par starpposma atbilstību, ko pievieno ISV un ietver pilnvarotās iestādes veiktās derīguma pārbaudes rezultātu;

- par „EK” verifikāciju atbildīgās paziņotās institūcijas sertifikātu kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm, kurš apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka projekts atbilst šīs direktīvas prasībām, minot visas ierunas, kas fiksētas, veicot šos darbus, un vēl nav atsauktas; šim sertifikātam jāpievieno arī pārbaudes un revīzijas protokoli, ko sastādījusi tā pati iestāde, veicot savus pienākumus, kas noteikti 5.3. un 5.4. iedaļā.

- par EK verifikāciju atbildīgās pilnvarotās iestādes sertifikātu kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm, kurš apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka projekts atbilst šīs direktīvas prasībām, minot visas ierunas, kas fiksētas, veicot šos darbus, un vēl nav atsauktas; šim sertifikātam jāpievieno arī pārbaudes un revīzijas protokoli, ko sastādījusi tā pati iestāde, veicot savus pienākumus, kas noteikti 5.3. un 5.4. iedaļā.

Pamatojums

Skatīt grozījuma Nr. 152 pamatojumu (VI pielikuma 3. punkts).

Grozījums Nr. 80

VI pielikuma 5.4.a iedaļa (jauna)

 

5.4.a Pilnvarotā iestāde uzrauga apakšsistēmas, kurās uzstāda savstarpējas izmantojamības komponentu, lai novērtētu, ja to pieprasa attiecīgās SITS, tā piemērotību izmantošanai tam paredzētajā dzelzceļa vidē saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

 

Novērtējuma veikšanas laikā, kad nav skaidri zināms, ka savstarpējas izmantojamības komponents ietilpst EK izmantošanas lietderības deklarācijā, pilnvarotā iestāde drīkst izsniegt pagaidu verifikācijas sertifikātu katrai apakšsistēmai, skaidri norādot īpašos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz izmantošanu, apkopi un uzraudzību.

Pamatojums

With the directives today in force, a legal difficulty exists: for assessing the suitability for use of an interoperability constituent according to Art. 10.2 and Annex IV § 2, it is necessary to mount it in several subsystems before it may be covered by the corresponding EC declaration. But, according to Annex VI § 1 and 4, the notified body should not deliver a EC certificate of verification for these subsystems, because they include interoperability constituents without the mandatory EC declaration of suitability for use; and, even if it did it, a Member State, according to Art.19, should take appropriate measures. The proposed paragraph solves the problem.

Grozījums Nr. 81

VI pielikuma 6. iedaļas 1. punkts

Visa 4. punktā minētā dokumentācija jānodod līgumslēdzējam subjektam vai ražotājam vai Kopienā reģistrētam viņa pilnvarotam pārstāvim kā apstiprinājumu atbilstības sertifikātam, ko izdevusi paziņotā institūcija, kas atbild par apakšsistēmas verificēšanu darba režīmā. Dokumentācija jāpievieno „EK” verifikācijas deklarācijai, ko līgumslēdzējs subjekts vai ražotājs pārsūta uzraudzības iestādei attiecīgajā dalībvalstī.

Visa 4. punktā minētā dokumentācija jānodod būvētājam vai ražotājam vai līgumslēdzējam vai būvētājam, vai Kopienā reģistrētam viņu pilnvarotam pārstāvim kā atbildīgās pilnvarotās iestādes izdota ISV sertifikāta papildinājums apstiprinājumu atbilstības sertifikātam, ko izdevusi pilnvarotā iestāde, kas atbild par apakšsistēmas verificēšanu darba režīmā. Dokumentācija jāpievieno ISV deklarācijai un/vai „EK” verifikācijas deklarācijai, ko līgumslēdzējs vai būvētājs pārsūta uzraudzības iestādei attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 82

VI pielikuma 7. iedaļas 2. un 3. ievilkumi

- izdotajiem atbilstības sertifikātiem;

- izdotajiem vai atteiktajiem starpposma verifikācijas ziņojumiem (ISV);

- atteiktajiem atbilstības sertifikātiem.

- izdotajiem vai atteiktajiem verifikācijas sertifikātiem.

Grozījums Nr. 83

VI a pielikums (jauns)

 

VI a PIELIKUMS

 

Kontrolējamie parametri esošā ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā un valsts noteikumu klasificēšanai

 

1. PARAMETRU SARAKSTS

 

1) Vispārēja informācija:

 

- informācija par spēkā esošo valsts tiesisko regulējumu

 

- īpašie valsts apstākļi

 

- tehniskās apkopes grāmatiņa

 

- lietošanas pamācība

 

2) Infrastruktūras raksturlielumi:

 

- pantogrāfi

 

- ritekļa aprīkojums elektroapgādei un elektromagnētiskās atbilstības ietekmei

 

- kravas gabarīti un sliežu platums

 

- dažādi drošības aprīkojumi, piemēram, kustības vadības sistēma, lauka iekārtu un vilcienu sakaru sistēmas, elektromagnētiskā atbilstība, bukšu karstuma detektori

 

- balasta izvirzījumi, sānvēji

 

- stacionārās iekārtas, kas nepieciešamas elektrisko līniju elektrifikācijas sistēmu energopatēriņa datu reģistrēšanai un nosūtīšanai, lai sagatavotu rēķinus

 

3) Ritošā sastāva raksturlielumi:

 

- ritekļa dinamiskais raksturojums

 

- ritekļa virsbūve

 

- buferu un vilces iekārtas

 

- ratiņi un gaitas daļas

 

- riteņpāri un to balasti

 

- bremžu sistēmas

 

- tehniskās sistēmas, kam nepieciešama uzraudzība, piemēram, saspiesta gaisa padeves sistēma

 

- vējstikls un sānu logi

 

- durvis

 

- sakabināšanas ierīces

 

- kontroles sistēmas (programmatūra)

 

- dzeramā ūdens un notekūdeņu iekārtas

 

- vides aizsardzība

 

- ugunsdrošība

 

- darbinieku veselība un drošība darba vietā un pasažieru drošība

 

- cisternas un cisternvagoni

 

- ar spiedienu iztukšojami konteineri

 

- kravas nostiprināšana

 

- marķējums

 

- metināšanas paņēmieni

 

- aizsardzība pret sānvēju un ietekmi uz balastu

 

- ietekmes rezistences kapacitāte

 

- trokšņa emisijas (iekšējās un ārējās)

 

avārijas bremzes un avārijas bremžu rezerves aprīkojums

 

- brīdinājuma ierīces

 

- pedāļi un rokturi manevrēšanas personālam

 

Šo sarakstu var papildināt, bet par katru papildinājumu paziņo attiecīgā dalībvalsts vai tos ierosina Eiropas Dzelzceļa aģentūra, šie papildinājumi jāpārbauda Komisijai.

 

2. NOTEIKUMU KLASIFICĒŠANA

 

Valsts noteikumus, uz ko attiecas iepriekš uzskaitītie parametri, iedala vienā no turpmāk raksturotajām trim grupām. Tikai vietēja rakstura noteikumus un ierobežojumus tas neskar, šādas pārbaudes veic pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju kopējas vienošanās.

 

A grupa

 

A grupā ir šādi noteikumi

 

- starptautiskās normas,

 

- valsts noteikumi, kurus uzskata par dzelzceļa drošības ziņā ekvivalentiem citu dalībvalstu noteikumiem.

 

B grupa

 

B grupā ietverti visi noteikumi, kas neatbilst A vai C grupas nosacījumiem, vai kas vēl nav iedalīti vienā no minētajām grupām.

 

C grupa

 

C grupā ietverti noteikumi, kas noteikti vajadzīgi un ir saistīti ar infrastruktūras tehniskajiem raksturlielumiem, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju un savstarpēju izmantojamību attiecīgajā tīklā (piemēram, kravas gabarīts).

Pamatojums

Takes over the rapporteur's Amendment Nr. 54, adding details in paragraphs 1(2) [addition of characteristics at the end of the list] and 1(3) [addition of characteristics at the end of a list + addition of a paragraph stipulating that it should be possible to extend the list subject to certain conditions].It is in line with current standards to add 'at the workplace' in connection with the health and safety of workers. A further category which should also be introduced in this connection is the 'health and safety of passengers'. However, all these missing characteristics in practice ensure the safe use of rolling stock under special operating conditions and thereby contribute substantially to safety and environmental protection.

PASKAIDROJUMS

Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas jaunās iniciatīvas par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpējās izmantojamības[1] uzlabošanu. Komisijas paketē ietilpst paziņojums „Lokomotīvju kustības veicināšana ES teritorijā” ar pielikumā pievienotām norādēm, kuru mērķis ir uzlabot Kopienas reglamentējošo noteikumu tehnisko daļu dzelzceļu jomā[2], un trim likumdošanas ierosinājumiem.

Komisijas priekšlikumos ir iekļauta viena direktīva par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību[3], kas apvieno pašreizējās savstarpējās izmantojamības direktīvas – Direktīvu Nr. 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu un Direktīvu Nr. 2001/16/EK par parasto dzelzceļu sistēmu, – vēl viena direktīva, kas groza Direktīvu Nr. 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos,[4] un regula, ar kuru grozīta Regula Nr. 881/2004/EK, kas izveido Eiropas Dzelzceļu aģentūru[5].

1. Lokomotīvju savstarpējās izmantojamības veicināšana ES teritorijā: ritošā sastāva savstarpēja apstiprināšana Eiropas Savienībā

Problēmas izklāsts

Valstu procedūras lokomotīvju un vilces vienību apstiprināšanai[6] pašlaik uzskata par vienu no galvenajiem šķēršļiem jauna dzelzceļa radīšanai un būtisku kavēkli Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai. Tā kā dalībvalstis nevar pašas nolemt, ka to izdotā atļauja par nodošanu ekspluatācijā būs spēkā citu dalībvalstu teritorijā, ir vajadzīga Kopienas iniciatīva šī jautājuma risināšanā, saskaņojot un vienkāršojot valstu procedūras, kā arī piemērojot savstarpējās atzīšanas principu.

Savstarpējās apstiprināšanas izklāsts

Ritošā sastāva savstarpējā apstiprināšana ir process, kurā dzelzceļa transportlīdzeklis, kas ir saņēmis atļauju par nodošanu ekspluatācijā vienā dalībvalstī pēc pārbaužu veikšanas saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) prasībām un/vai valsts tehniskajiem noteikumiem (saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 16. pantu), saņem turpmākās atļaujas citās dalībvalstīs, tām attiecīgi ņemot vērā visas pārbaudes, kas veiktas pirmajā dalībvalstī[7].

Savstarpējo apstiprināšanu var panākt ar saskaņošanu vai savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu. Attiecībā uz ritošo sastāvu jāievēro atšķirība starp laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā. Pēdējā gadījumā ir jānodrošina, ka ritošais sastāvs atbilst valsts dzelzceļu infrastruktūrai.

Pašreizējā situācija

Savstarpējās izmantojamības direktīvas reglamentē tikai jauno ritošo sastāvu, ko nodod ekspluatācijā, bet Dzelzceļa drošības direktīva aizpilda robus, 14. pantā skaidri reglamentējot gadījumu par ekspluatācijā esošu ritošo sastāvu, kam nav „EK” sertifikāta. Tāpēc savstarpējās atzīšanas principu varētu piemērot esošajam ritošajam sastāvam (uz kuru vēl neattiecas Savstarpējās izmantojamības direktīvas) vismaz attiecībā uz tiem raksturojumiem, kas nav tieši saistīti ar konkrētām infrastruktūrām[8] (sk. pielikumu par Komisijas politikas izvēlēm).

2. Komisijas priekšlikums par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību ‑ COM(2006) 0783, galīgā redakcija

Priekšlikums attiecas uz pašreizējo Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas (Direktīva Nr. 96/48/EK) un parasto dzelzceļu sistēmas (Direktīva Nr. 2001/16/EK) savstarpējās izmantojamības direktīvu konsolidāciju, pārstrādi un apvienošanu. Tas ietver vairākus būtiskus un tehniskus uzlabojumus, lai strauji palielinātu Kopienas dzelzceļu sistēmas konkurētspēju un samazinātu dažādas administratīvās izmaksas.

Attiecībā uz pamatprasībām un procedūrām savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) izstrādē ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmai jaunā direktīva apvieno un vajadzības gadījumā papildina atbilstīgos noteikumus, kas attiecas uz Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļu tīkliem. Direktīvas darbības joma tiks pakāpeniski paplašināta līdz visa tīkla apjomam un visam ritošajam sastāvam ar nosacījumu, ka ietekmes novērtējums parādīs šādas rīcības ekonomisko guvumu.

Ierosinātā atļaujas izsniegšanas procedūra par nodošanu ekspluatācijā (14. pants) ir vienkāršota un lielā mērā pamatota uz savstarpēji atzītiem lēmumiem bez centralizētas procedūras, t.i., pārceļot valstu un Kopienas kompetenci uz Eiropas Dzelzceļa aģentūru (EDA).

Preču un pasažieru vagoniem pietiek ar vienu atļauju par nodošanu ekspluatācijā, ko izdevusi viena Kopienas dalībvalsts saskaņā ar SITS nosacījumiem. Gadījumā, kad ritošais sastāvs ir nodots ekspluatācijā pirms direktīvas stāšanās spēkā un tam nav „EK” verifikācijas deklarācijas, jāpiemēro Dzelzceļa drošības direktīva. Ritošajam sastāvam ar „EK” verifikācijas deklarāciju kritēriji, kurus par dzelzceļu drošību atbildīgā iestāde var pārbaudīt, lai izsniegtu atļauju, ir pilnībā identificēti un ietver tehnisko saderību starp ritošo sastāvu un attiecīgo infrastruktūru, noteikumus par atklātajiem punktiem un īpašiem gadījumiem, kas noteikti SITS, un atkāpes, kas atbilst direktīvai.

Vienkāršošana ir notikusi arī attiecībā uz dažu tehniska rakstura SITS pieņemšanu un to, kas, domājams, ātri mainīsies, piemēram, informāciju, telekomunikāciju sistēmām. Ir ierosināta jauna procedūra „SITS steidzami grozījumi” (17. pants), kurā turpmāk pirms Komisijas lēmuma varētu pieprasīt tehnisko atzinumu no EDA, kamēr SITS tiek pārskatītas saskaņā ar parasto procedūru.

3. Referenta galvenie priekšlikumi

Savstarpējā izmantojamība ir būtiski svarīga dzelzceļa sistēmas konkurētspējai un Eiropas Transporta tīkla (TEN‑T) izveidei Eiropā.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas jauno iniciatīvu, kas veicina dzelzceļu savstarpējo izmantojamību atvērtākos un konkurētspējīgākos tirgus apstākļos Eiropas Savienības teritorijā. Savstarpēji izmantojamiem dzelzceļu tīkliem, kā arī piekļuvei šādiem tīkliem ir nepieciešama konkrēta rīcība, lai novērstu pastāvošos tehniskos un darbības šķēršļus, tādējādi nodrošinot pilsoņu augsta līmeņa ilgtspējīgu mobilitāti un savstarpējos sakarus ES reģionu starpā.

Ierosinātie grozījumi par savstarpējās izmantojamības pašreizējo reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu tiecas ievērojami palielināt vilcienu brīvu kustību un samazināt administratīvās un tehniskās grūtības lokomotīvju un ritošā sastāva apstiprināšanā, turklāt nodrošinot augsta līmeņa drošību. Ierosinātie grozījumi ir īpaši domāti regulatīvās vides vienkāršošanai attiecībā uz apstiprināšanas procedūrām, kas piemērojamas lokomotīvēm un vilces vienībām.

Definīcijas un atkāpes no SITS

Lai Komisijas tekstā ieviestu lielāku skaidrību, ir ierosinātas jaunas „dzelzceļa vagonu”, kā arī „ritošā sastāva” definīcijas (2. pants). Ir iestarpināts precizējums par to, kad uzskatīt, ka „projekts (ir) izstrādes beigu posmā”, un izmaksu un ieguvumu attiecības aprēķins, lai ierobežotu nepamatotus pieprasījumus par atkāpēm no SITS piemērošanas. Turklāt atkāpju pieprasījumu apstiprināšana, pamatojoties uz projekta ekonomiskumu, jāveic atbildīgajai Komisijai, lai par apstiprinājumu vai atteikumu informētu visas dalībvalstis (7. pants).

Pāreja un SITS pārskatīšana

Kad SITS tiks pārskatītas vai atceltas, ir jāparedz īpaši noteikumi attiecīgi pārejai uz jaunajām SITS un uz jauno situāciju. Pamatnoteikumos jāietver arī dzelzceļa sistēmas, apakšsistēmu un savstarpējās izmantojamības sastāvdaļu atjaunināšana vai modernizēšana saskaņā ar pašreizējo SITS vai valstu noteikumiem.

Transportlīdzekļu un ritošā sastāva savstarpējā apstiprināšana: visaptveroša pieeja

Transportlīdzekļu un ritošā sastāva savstarpējā apstiprināšana, kuriem ir saistošas dalībvalstīs noteiktas dažādas un atšķirīgas prasības, lai iegūtu šo iekārtu ekspluatācijas atļauju, ir klasificēta aptverošākā veidā. Atļaujas transportlīdzekļu nodošanai ekspluatācijā var iegūt, izmantojot SITS savstarpējo atzīšanu un tehnisko saskaņošanu, „EK” verifikācijas deklarācijas vai pēc ierobežotām pārbaudēm, ko veikusi par dzelzceļa drošību atbildīgā valsts iestāde.

Dalībvalstis uzskata, ka ir izpildītas pamatprasības attiecībā uz tām struktūras apakšsistēmām, kas atļauju par nodošanu ekspluatācijā ir saņēmušas jebkurā citā dalībvalstī, izņemot attiecībā uz jautājumiem par saderību ar infrastruktūras raksturojumiem, kas ir īpaši attiecīgajai dalībvalstij. Pirms nodošanas ekspluatācijā tiek piemērots nosacījums „katram transportlīdzeklim vismaz vienas dalībvalsts atļauja”. Eiropas Dzelzceļu drošības direktīvas (2004/49/EK) 14. panta un tā attiecīgo nosacījumu par „valsts noteikumu klasifikāciju” un „atsauces dokumentu” pārnešana šajā direktīvā tika uzskatīta par nepieciešamu jaunā likumdošanas teksta saskaņas nodrošināšanai[9]. Ar šo apvienojumu tiek ierosinātas šādas atļauju procedūras:

- tādu transportlīdzekļu nodošana ekspluatācijā, kas atbilst SITS;

- tādu transportlīdzekļu nodošana ekspluatācijā, kas neatbilst SITS;

- papildu atļaujas par tādu transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā, kas neatbilst citas dalībvalsts SITS.

Jaunās komitoloģijas kontroles procedūras pielāgošana

Ziņojuma projektā ietilpst grozījumi, kas vajadzīgi, lai pielāgotu direktīvu izmaiņām, kuras notika ar 2006. gada 17. jūlija Padomes Lēmumā Nr. 2006/512/EK noteiktajām procedūrām Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanai (komitoloģija). Šie grozījumi veic vajadzīgos pielāgojumus un uzlabo pārredzamību.

***

  • [1]  Savstarpējā izmantojamība ir dzelzceļu sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni uz šiem sliežu ceļiem. Šī spēja ir atkarīga no reglamentējošajiem, tehniskajiem un ekspluatācijas nosacījumiem, kas jāievēro, pildot Direktīvu 96/48/EK un 2001/16/EK (2. panta b punkts) pamatprasības.
  • [2]  . COM(2006) 0782, galīgā redakcija un SEC(2006) 1640.
  • [3]  . COM(2006) 0783, galīgā redakcija
  • [4]  . COM(2006) 0784, galīgā redakcija
  • [5]  . COM(2006) 0785, galīgā redakcija
  • [6]  . Dīzeļa motorvagoni (DMV) un elektriskie motorvagoni (EMV).
  • [7]  . Sk. Komisijas veikto analīzi dokumentā „Pilnīgs ietekmes novērtējums” SEC(2006) 1641.
  • [8]  . Šo izvēli ierosināja Komisijas darba grupa, un tā ir ietverta Komisijas priekšlikumā par Dzelzceļu drošības direktīvas grozīšanu.
  • [9]  . Šo viedokli apstiprināja divu īsu informatīvu dokumentu saturs par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību, ko sagatavojis IPOL ĢD Politikas B departaments. Nr. IP/B/TRAN/FWC/2006-156/lot [2]/C[1]/SC[1] savstarpējā izmantojamība 1 un Nr. IP/B/TRAN/FWC/2006-156/lot [2]/C[1]/SC[2] savstarpējā izmantojamība 2.

PIELIKUMS

1. Komisijas politikas pieeja

Pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, Komisija nolēma pilnveidot ritošā sastāva savstarpējo apstiprināšanu, apvienojot šādas politikas iespējas:

· neregulatīvā pieeja: publicē norādījumus par pašreizējā ritošā sastāva savstarpējo apstiprināšanu un prasa dalībvalstīm tos ievērot, un aģentūrai uzliek pienākumu klasificēt valstu noteikumus un identificēt tos noteikumus, kurus var savstarpēji apstiprināt[1];

· regulatīvā pieeja: noskaidro pašreizējam ritošajam sastāvam piemērojamo procedūru un ierobežo un/vai noskaidro dalībvalsts lomu atļaujas izsniegšanā ritošajam sastāvam tās teritorijā.

2. SITS izstrāde

Neliels skaits savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS), kas ir galvenais instruments savstarpējās izmantojamības sasniegšanai, atrodas īstenošanas un pieņemšanas posmā. Tās ir piemērojamas visām dzelzceļu sistēmas un apakšsistēmu daļām, bet izmaksu un ieguvumu analīze un konsultēšanās ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un lietotājiem paredzēta divos posmos (pamata parametru projekts un SITS projekts) pirms pieņemšanas, kas notiek saskaņā ar Lēmumu Nr. 1999/468/EK (komitoģija).

Saskaņā ar Direktīvu Nr. 96/48/EK par ātrgaitas dzelzceļu (kas bija jāīsteno līdz 1999. gada aprīlim) izveidoja piecas SITS par apkopes apakšsistēmu, vadības iekārtu apakšsistēmu, infrastruktūras apakšsistēmu, enerģijas apakšsistēmu, ekspluatācijas apakšsistēmu un ritošā sastāva apakšsistēmu. Notiek pārskatīšanas, un tajās ietilps jautājumi par parasto dzelzceļu SITS un īpašām apkopes prasībām.

Gaidāms, ka saskaņā ar Direktīvu Nr. 2001/16/EK par parastiem dzelzceļiem (tā bija jāīsteno līdz 2003. gada aprīlim) pirmās pieņemtās SITS stāsies spēkā šogad. Eiropas Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības asociācijas (AEIF) izstrādātas, tās attiecas uz trokšņa problēmām, ko rada ritošais sastāvs un infrastruktūra, telemātikas izmantojumu kravu pārvadājumos, vadības iekārtām un signalizāciju, ritošo sastāvu – kravas vagoniem un satiksmes nodrošināšanu un vadību. Pašreiz tiek pārskatīta SITS par drošību dzelzceļu tuneļos un pieejamību personām ar kustību traucējumiem.

Nesenajā priekšlikuma projektā (2007) par aģentūras pamatuzdevumiem bija:

·  jau pieņemtās pārstrādātās SITS telemātikas izmantojumam kravas pārvadājumos pa parastajiem dzelzceļiem, troksnim, vadības iekārtām un signalizācijai, ritošajam sastāvam – kravas vagoniem un satiksmes nodrošināšanai un vadībai;

· jau pieņemtās pārstrādātās SITS ātrgaitas dzelzceļu vadības iekārtām un signalizācijai;

·  vēl nepieņemto SITS projekts;

- par pārstrādātajām ātrgaitas SITS infrastruktūrai, enerģijas apgādei, satiksmes nodrošināšanai un vadībai, ritošajam sastāvam, ātrgaitas un par parasto dzelzceļu SITS dzelzceļu tuneļu drošībai; par ātrgaitas un parasto dzelzceļu SITS pieejamībai personām ar samazinātu mobilitāti.

· jaunu SITS projektu izstrāde par lokomotīvēm un vilces vienībām, pasažieru vagoniem, infrastruktūru, enerģijas apgādi, telemātikas izmantojumu pasažieriem.

  • [1]  . Sk. COM(2006) 0782, galīgā redakcija un SEC(2006) 1640.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība

Atsauces

COM(2006)0783 - C6-0474/2006 - 2006/0273(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

13.12.2006

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

17.1.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

17.1.2007

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

ITRE

27.2.2007

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Josu Ortuondo Larrea

23.1.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

12.4.2007

5.6.2007

10.9.2007

 

Pieņemšanas datums

11.9.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

37

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Michael Cramer, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Robert Navarro, Josu Ortuondo Larrea, Paweł Bartłomiej Piskorski, Luís Queiró, Reinhard Rack, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Lars Wohlin

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Jeanine Hennis-Plasschaert, Elisabeth Jeggle, Anne E. Jensen, Antonio López-Istúriz White, Helmuth Markov, Willem Schuth, Catherine Stihler, Ari Vatanen

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ralf Walter

Iesniegšanas datums

25.9.2007