ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

26.9.2007 - (COM(2006)0373 – C6‑0246/2006 – 2006/0132(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Christa Klaß
Atzinumu sagatavoja (*):
Michl Ebner, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

(COM(2006)0373 – C6‑0246/2006 – 2006/0132(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0373)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. pantu un 175. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0246/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 35. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6‑0347/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. atsauce
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 175 panta 1. punktu,	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 152. panta 4. punktu un 175 panta 1. punktu,
Pamatojums
Direktīvas mērķis ir samazināt pesticīdu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Gan cilvēka veselības, gan vides aspekts ir jāiekļauj direktīvas juridiskajā pamatā.
Grozījums Nr. 2 1. apsvērums
(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmuma Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu 2. un 7. pantu ir jāizveido pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai nepieciešamais kopējais tiesiskais regulējums.	(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmuma Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu 2. un 7. pantu ir jāizveido pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai nepieciešamais kopējais tiesiskais regulējums, ievērojot piesardzības principu.
Grozījums Nr. 3 2. apsvērums
(2) Šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem ir jāpapildina un tie nedrīkst ietekmēt pasākumus, kas noteikti citos saistītajos Kopienas aktos, jo īpaši Regulā (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK	(2) Šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem ir jāpapildina un tie nedrīkst ietekmēt pasākumus, kas noteikti citos saistītajos Kopienas aktos, jo īpaši Regulā (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, kā arī tiesību aktos attiecībā uz pārtiku, kuru pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu1.
	_____________________ 1 OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā pēdējie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).
Pamatojums
Ar šo papildinājumu tiek iekļauta atbilstīgā tiesību aktu daļa attiecībā uz pārtiku.
Grozījums Nr. 4 3. apsvērums
(3) Lai veicinātu šīs direktīvas ieviešanu, dalībvalstīm ir jāizmanto valsts rīcības plāni, kuros izvirza mērķus riska, tostarp apdraudējuma, samazināšanai un pesticīdu lietošanas apjoma samazināšanai, kā arī – veicina augu aizsardzību, neizmantojot ķimikālijas. Valsts rīcības plānus var saskaņot ar citos saistītajos Kopienas tiesību aktos noteiktajiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai grupētu sasniedzamos mērķus saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem par pesticīdiem.	(3) Lai veicinātu šīs direktīvas ieviešanu, dalībvalstīm ir jāizmanto valsts rīcības plāni, kuros nosaka kvantitatīvus mērķus, laika grafikus un riska indikatorus riska novēršanai saistībā ar cilvēka veselību un vidi, izveido riska un pesticīdu lietošanas intensitātes grafikus un indikatorus, uzskaitot iepriekš minēto pasākumu īstenošanai plānotajā laikā paredzētos līdzekļus un budžeta pozīcijas, kā arī veicina un mudina īstenot augu aizsardzību un kaitēkļu apkarošanu, neizmantojot ķimikālijas. Valsts rīcības plānus vajadzētu saskaņot ar citos saistītajos Kopienas tiesību aktos noteiktajiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai grupētu sasniedzamos mērķus saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem par pesticīdiem.
Pamatojums
Attiecībā uz cilvēka veselību risks ir jānovērš pilnībā, nevis tikai jāsamazina. Dalībvalstīm ir skaidri jānorāda, ka valsts rīcības plānu mērķis ir novērst pesticīdu lietošanas risku attiecībā gan uz cilvēka veselību, gan vidi. Ja prasība veicināt augu aizsardzību un kaitēkļu apkarošanu, neizmantojot ķimikālijas, nav saistīta ar dalībvalstu izteikto vēlmi atbalstīt šādas aizsardzības īstenošanu, tad šis mērķis var būt neefektīvs.
Grozījums Nr. 5 4. apsvērums
(4) Informācijas apmaiņa par mērķiem un rīcību, ko dalībvalstis izvirza individuālajos valsts rīcības plānos, ir ļoti svarīgs elements šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Tādēļ dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija Komisijai un citām dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot valsts rīcības plānu īstenošanas gaitai un rezultātiem un gūtajai pieredzei.	(4) Informācijas apmaiņa par sasniegtajiem mērķiem un darbības jomu, ko dalībvalstis izvirza individuālajos valsts rīcības plānos, ir ļoti svarīgs elements šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Tādēļ dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija Komisijai un citām dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot valsts rīcības plānu īstenošanas gaitai un rezultātiem un gūtajai pieredzei.
Pamatojums
Saistībā ar informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm svarīgi ir nevis noteiktie, bet gan sasniegtie mērķi dalībvalstu rīcībā.
Grozījums Nr. 6 6. apsvērums
(6) Dalībvalstīs vēlams radīt apmācības sistēmas izplatītājiem, konsultantiem un pesticīdu profesionāliem lietotājiem, lai nodrošinātu, ka personas, kas lieto vai lietos pesticīdus, pilnīgi izprot šo vielu potenciālo apdraudējumu cilvēka veselībai un videi un veicamos pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu šādu risku. Profesionālo lietotāju apmācību var koordinēt ar pasākumiem, kas tiek organizēti saskaņā ar Padomes 2005. gada 20 septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).	(6) Dalībvalstīs vēlams radīt tālākizglītības un apmācības sistēmas izplatītājiem, konsultantiem un pesticīdu profesionāliem lietotājiem, lai nodrošinātu, ka personas, kas lieto vai lietos pesticīdus, pilnīgi izprot šo vielu potenciālo apdraudējumu cilvēka veselībai un videi un veicamos pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu šādu risku. Profesionālo lietotāju apmācību vajadzētu koordinēt ar pasākumiem, kas tiek organizēti saskaņā ar Padomes 2005. gada 20 septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).
Pamatojums
Ir jāparedz izglītības un apmācības pasākumi izplatītājiem, konsultantiem un augu aizsardzības līdzekļu profesionāliem lietotājiem. Specifiskās zināšanas lietošanas un pārdošanas jomā ir obligātas, lai nodrošinātu pareizu un noteikumiem atbilstīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.
Grozījums Nr. 7 6.a apsvērums (jauns)
	(6a) Augu aizsardzības nelikumīgu līdzekļu lietošana apdraud pesticīdu ilgtspējīgo izmantošanu un rada nopietnu apdraudējumu videi un cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai. Šī problēma ir jārisina nekavējoties.
Pamatojums
Augu aizsardzības līdzekļu viltošana un nelikumīga pārvadāšana Eiropā ir nopietna un strauji pieaugoša problēma. Tā mazina jebkādas ilgtspējas stratēģijas efektivitāti, jo apdraud patērētāju un lauksaimnieku veselību, kā arī vidi, un rada nopietnu apdraudējumu lauksaimnieku saimnieciskajai darbībai un reputācijai, pārtikas produktu apritei, valdībām un augu aizsardzības līdzekļu ražošanas nozarei.
Grozījums Nr. 8 7. apsvērums
(7) Ņemot vērā apdraudējumu, kas var rasties lietojot pesticīdus, sabiedrība ir labāk jāinformē par pesticīdu lietošanas risku, šim nolūkam organizējot izpratni veicinošas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot mazumtirgotājus, kā arī īstenojot citus atbilstīgus pasākumus.	(7) Ņemot vērā apdraudējumu, kas rodas, lietojot pesticīdus, jo īpaši pesticīdu akūto un hronisko ietekmi uz veselību, kā arī ietekmi uz vidi, patērētāji un sabiedrība ir jāinformē, jo īpaši ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kā arī rīkojot izpratni veicinošas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot mazumtirgotājus, kā arī īstenojot citus atbilstīgus pasākumus, par pesticīdu lietošanas risku saistībā ar vidi un veselību un pesticīdu īstermiņa un ilgtermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kā arī augu aizsardzības iespējām, nelietojot ķīmiskus līdzekļus. Dalībvalstīm būtu jāpārrauga un jāapkopo dati par pesticīdu lietošanas ietekmi, tostarp saindēšanās gadījumiem, un jāveicina ilgtermiņa pētniecības programmas par pesticīdu lietošanas sekām.
Pamatojums
Šis grozījumus precizē, ka patērētāji un sabiedrība ir jāinformē par pesticīdu akūto un hronisko ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī ietekmi uz vidi un pesticīdu lietošanas nelabvēlīgajām sekām. Visefektīvākais informēšanas veids ir informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Tas cilvēkiem nodrošinātu nepieciešamās informācijas un zināšanu ieguvi, lai viņi varētu pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstīgi savas veselības un vides aizsardzībai.
Grozījums Nr. 9 9. apsvērums
(9) Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana), paredz noteikumus, ar kuriem regulē pesticīdu lietošanas iekārtu laišanu tirgū, nodrošinot ar vidi saistīto prasību ievērošanu, lai šādu iekārtu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi samazinātu vēl vairāk, jāizstrādā regulāru tehnisko pārbaužu sistēma tām pesticīdu lietošanas iekārtām, kas jau ir ekspluatācijā.	(9) Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana), paredz noteikumus, ar kuriem regulē pesticīdu lietošanas iekārtu laišanu tirgū, kuras nodrošina pesticīdu lietotājiem apstrādes efektivitātes uzlabošanu, nodrošinot ar vidi saistīto prasību ievērošanu, lai šādu iekārtu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi samazinātu vēl vairāk, jāizstrādā regulāru tehnisko pārbaužu sistēma tām pesticīdu lietošanas iekārtām, kas jau ir ekspluatācijā.
Pamatojums
Nepieciešams precizējums.
Grozījums Nr. 10 10. apsvērums
(10) Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa principā ir jāaizliedz, paredzot atkāpi gadījumiem, ja tai, salīdzinot ar citām izsmidzināšanas metodēm, ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz vidi, kā arī gadījumos, kad nepastāv stabilas alternatīvas.	(10) Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa principā ir jāaizliedz, izņemot gadījumus, kad nav citu reālu iespēju un izsmidzinājuma samazināšanai ir izmantota vislabāk pieejamā tehnoloģija (piem., uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas), kā arī nav apdraudēta iedzīvotāju vai apkārtējo cilvēku veselība.
Pamatojums
Izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinot ar citām izsmidzināšanas metodēm, nav būtiskas priekšrocības attiecībā uz vidi. Atkāpes nevajadzētu attiecināt uz teritorijām, kurās var tikt apdraudēta iedzīvotāju un apkārtējo cilvēku veselība, piemēram, daudzapdzīvotos lauku apvidos vai tādu vietu tuvumā, kuras atrodas sabiedrības un mazāk aizsargātu grupu lietošanā, piemēram, skolas.
Grozījums Nr. 11 11. apsvērums
(11) Ūdens vide ir īpaši jutīga pret pesticīdiem. Tādēļ ir jādara viss iespējamais, lai novērstu virsmas ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, piemēram, radot buferjoslas vai arī stādot dzīvžogus gar virsmas ūdeņiem, lai samazinātu ūdenstilpju saskari ar izsmidzināto pesticīdu mākoni. Buferjoslu izmērus nosaka atkarā no augsnes īpašībām, klimata, ūdensceļu izmēra, kā arī attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām. Pesticīdu lietošana gar transporta ceļiem, piemēram, dzelzceļa maģistrālēm, kā arī uz ūdens necaurlaidīgām vai ļoti caurlaidīgām virsmām, var palielināt ūdens vides piesārņošanas risku. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana ir pēc iespējas jāsamazina, vai, ja nepieciešams, no tās jāatsakās vispār.	(11) Ūdens vide ir īpaši jutīga pret pesticīdiem. Tādēļ ir jādara viss iespējamais, lai novērstu virsmas ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, piemēram, radot buferjoslas vai arī stādot dzīvžogus gar virsmas ūdeņiem, lai samazinātu ūdenstilpju saskari ar izsmidzināto pesticīdu mākoni. Buferjoslu izmērus nosaka atkarībā no augsnes īpašībām, ģeoloģiskajām un topogrāfiskajām iezīmēm, klimata, ūdensceļu izmēra, kā arī attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām. Pesticīdu lietošana gar transporta ceļiem, piemēram, dzelzceļa maģistrālēm, kā arī uz ūdens necaurlaidīgām vai ļoti caurlaidīgām virsmām, var palielināt ūdens vides piesārņošanas risku. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana ir pēc iespējas jāsamazina, vai, ja nepieciešams, no tās jāatsakās vispār.
Pamatojums
Wmywanie pestycydów sięga czasem głębiej niż występujący profil glebowy, dlatego nie tylko sama gleba warunkuje wymiary stref buforowych, ale podłoże skalne (tzw. skała macierzysta).
Gleby w Europie wykształcone są na różnych skałach macierzystych (np:. na wapieniach, piaskach, glinach, lessach, torfach), które różnią się zdolnościami absorpcyjnym. Dlatego podłoże skalne będzie decydowało o wielkości stref buforowych.
Rzeźba terenu, w tym ekspozycja, nachylenie stoku warunkuje procesy wymywania i spłukiwania, zwłaszcza po ulewach ekstremalnych – przemieszczania cząstek gleby wraz ze stosowanym nawozami, środkami ochrony roślin, w tym pestycydami do niższych części stoku wykorzystywanego rolniczo lub do zbiorników wód powierzchniowych.
Grozījums Nr. 12 12. apsvērums
(12) Pesticīdu lietošana var būt īpaši bīstama ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā Natura 2000 zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību. Citās vietās, piemēram, publiskos parkos, sporta laukumos vai bērnu rotaļu laukumos pesticīdu lietošana rada augstu saskarsmes risku ar pesticīdiem. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana ir pēc iespējas jāsamazina, vai, ja nepieciešams, no tās jāatsakās vispār.	(12) Pesticīdu lietošana var būt īpaši bīstama ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā Natura 2000 zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību. Nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai sasniegtu dabas aizsardzības specifiskos mērķus, ir jāveic saskaņā ar šīm direktīvām. Citās vietās, piemēram, dzīvojamos rajonos, publiskos parkos, sporta laukumos un atpūtas vietās, skolu pagalmos, bērnu rotaļu laukumos un veselības aprūpes iestāžu tuvumā (klīnikas, slimnīcas, rehabilitācijas centri, sanatorijas, iestādes neglābjami slimiem pacientiem) augu aizsardzības līdzekļu lietošana rada augstu saskarsmes risku ar tiem. Tādēļ šādās vietās un to tuvumā pesticīdu lietošana ir jāaizliedz un jāizmanto augu aizsardzības iespējas bez ķimikāliju lietošanas.
Pamatojums
Natura 2000 areas, which now comprise more than 15% of the Community's land area, contain many areas used for agriculture or forestry, in which the use of plant protection products does not prevent the pursuit of conservation objectives. Nonetheless, it is worthwhile to recall nature conservation instruments by means of an appropriate reference.
The Commission has acknowledged that the risks from exposure to pesticides in areas used by the general public are high. Therefore considering the acute and chronic adverse health impacts exposure to pesticides can cause then pesticide use should be prohibited in and around any area where members of the public may be exposed, (especially if they are at risk of long-term exposures, such as residents living near treated areas), particularly, although not exclusively, to protect vulnerable groups.
Grozījums Nr. 13 14. apsvērums
(14) Ja visi lauksaimnieki izmantotu integrētās augu aizsardzības vispārīgos standartus, visu pieejamo augu aizsardzības metožu, tostarp, pesticīdu lietošana būtu mērķtiecīgāka. Tādējādi vēl jo vairāk samazinātos risks cilvēka veselībai un videi. Dalībvalstīm ir jāveicina tāda zemkopības prakse, kas prasa pesticīdu niecīgu lietošanu, piemēram, integrētā augu aizsardzība, kā arī jārada integrētās augu aizsardzības metožu izmantošanai nepieciešamie apstākļi. Turklāt dalībvalstīm ir jāveicina integrētās augu aizsardzības kultūrspecifisku standartu pielietošana.	(14) Ja visi lauksaimnieki izmantotu integrētās augu aizsardzības vispārīgos un kultūrspecifiskos standartus, visu pieejamo augu aizsardzības metožu, tostarp, pesticīdu lietošana būtu mērķtiecīgāka. Tādējādi vēl jo vairāk samazinātos risks cilvēka veselībai un videi un mazinātos pesticīdu lietošana. Dalībvalstīm ir jāveicina tāda zemkopības prakse, kas prasa pesticīdu niecīgu lietošanu, jo īpaši integrētās augu aizsardzības vispārīgie un kultūrspecifiskie standarti un bioloģiskā lauksaimniecība, un jāpalielina bioloģiskās lauksaimniecības platības, kā arī jārada integrētās augu aizsardzības metožu izmantošanai nepieciešamie apstākļi. Turklāt dalībvalstīm ir jāievieš obligātie integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskie standarti.
	Dalībvalstīm ir jāizmanto ekonomiskie instrumenti integrētās augu aizsardzības veicināšanai, lai sniegtu lauksaimniekiem konsultācijas un apmācītu viņus, un mazinātu pesticīdu lietošanas risku. Ir jāievieš pesticīdu lietošanas nodoklis, lai nodrošinātu finansējumu integrētās augu aizsardzības vispārīgo un kultūrspecifisko metožu un prakses ieviešanai un bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanai.
Pamatojums
Neķīmisko metožu izmatošanas veicināšana nav jāierobežo, attiecinot to tikai uz vispārējiem IAA standartiem, bet tā ir jāattiecina arī uz bioloģisko lauksaimniecību un integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskajiem standartiem. Nodevas/nodokļa ieviešana par pesticīdu lietošanu ir veiksmīgs veids, lai mazinātu pesticīdu lietošanu daudzās Eiropas valstīs. Dalībvalstīm ir jādod iespēja izvēlēties starp dažādām nodokļu/nodevu sistēmām, lai tās varētu izvēlēties vispiemērotāko savām vajadzībām. Ekonomiskie instrumenti parasti ir visefektīvākais veids riska mazināšanai attiecībā uz vidi.
Grozījums Nr. 14 14.a apsvērums (jauns)
	(14a) Princips „maksā piesārņotājs” ir jāpiemēro, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar šīs direktīvas īstenošanu. Tādēļ dalībvalstīm ir jāņem vērā nodeva par pesticīdu lietošanu, lai nodrošinātu finansējumu valsts rīcības plānu īstenošanai.
Pamatojums
Ir jāpastiprina ražotāju atbildība par ārējām izmaksām, kas saistītas ar pesticīdu lietošanu. Ar nodevu/nodokli par pesticīdu lietošanu ir jāsniedz dalībvalstīm iespēja, panākts pesticīdu lietojuma samazināšanos un jārada īpaši ienākumi, lai segtu ar valsts rīcības plānu īstenošanu saistītās izmaksas.
Grozījums Nr. 15 15. apsvērums
(15) Ir nepieciešams izvērtēt progresu, kas ir sasniegts, samazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tam piemērotākais līdzeklis ir saskaņoti riska indikatori, kurus nosaka Kopienas līmenī. Dalībvalstīm šie indikatori ir jāizmanto riska vadības pasākumiem valsts līmenī un ziņojumu sniegšanai, savukārt Komisija indikatorus izmantotu aprēķinos par sasniegto Kopienas līmenī. Līdz brīdim, kad kopēji indikatori būs pieejami, dalībvalstīs jāatļauj individuālu valsts indikatoru izmantošana.	(15) Ir nepieciešams izvērtēt progresu, kas ir sasniegts, novēršot pesticīdu lietošanu un tās radīto risku un negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tam piemērotākais līdzeklis ir saskaņoti riska indikatori, kurus nosaka Kopienas līmenī. Dalībvalstīm šie indikatori ir jāizmanto riska vadības un lietojuma samazināšanas pasākumiem valsts līmenī un ziņojumu sniegšanai, savukārt Komisija indikatorus izmantotu aprēķinos par sasniegto Kopienas līmenī. Līdz brīdim, kad kopēji indikatori būs pieejami, dalībvalstīs jāatļauj individuālu valsts indikatoru izmantošana, kuriem ir jābūt saskaņotiem ar minētās direktīvas noteikumiem un kuri ir jāattiecina uz pesticīdu lietošanas risku cilvēka veselībai un videi. Papildus visu citu ieinteresēto pušu līdzdalībai valsts indikatoru izstrādē ir nepieciešama arī sabiedrības līdzdalība. Tas paredz prasību pilnībā nodrošināt sabiedrības piekļuvi informācijai, lai veicinātu tās līdzdalību. In jāizstrādā noteikumi par sabiedrības pilnvērtīgu līdzdalību un piekļuvi informācijai.
Pamatojums
The inclusion of tools to measure progress achieved in reducing pesticide use and the risks thereof will enable the Member States to comply with the aims set out in the 6th Community Action Programme for the Environment, which provides for reducing the effects of pesticides on human health and the environment and, in general terms, achieving sustainable use of these substances, as well as a significant overall reduction in the risks and use of pesticides.
In relation to human health, the risks and adverse impacts must be prevented completely not merely reduced. It has to be made clear to Member States that the national indicators are in relation to both health and environmental risks of pesticide use. It also has to be clear to Member States what the requirements are for public participation in the development, workings and amendments of national indicators to be in line with the Spirit of Directive 2003/35/EC providing for public participation.
Grozījums Nr. 16 15.a apsvērums (jauns)
	(15a) Lai piemērotu principu „maksā piesārņotājs”, Komisijai ir jāizskata piemērotie veidi, kā iesaistīt augu aizsardzības līdzekļu ražotājus un/vai to aktīvos pārstāvjus darbā, kas saistīts ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas rezultātā radīto cilvēka veselības vai vides kaitējumu novēršanu vai labošanu.
Pamatojums
Tāpat kā citās ES veselības un vides politikas jomās, arī šeit ražotāji un/vai to aktīvie pārstāvji ir jāiesaista darbā, kas saistīts ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas rezultātā radīto kaitējumu.
Grozījums Nr. 17 19. apsvērums
(19) Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1.	(19) Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.
1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.	1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp., grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.)
Pamatojums
Šis grozījums ir jāveic, lai pielāgotu tekstu jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Grozījums Nr. 18 1. pants
Ar šo direktīva izveido sistēmu, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, samazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, šajā nolūkā rīkojoties atbilstīgi kultūraugiem nepieciešamajai aizsardzībai.	Ar šo direktīva izveido sistēmu, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, samazinot pesticīdu lietošanu un lietošanas radīto risku, un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi saskaņā ar piesardzības principu, un veicinot ieviest un izmantot augu aizsardzības neķīmiskās alternatīvas.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir nodrošināt saskaņotību starp Tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un ierosināto regulējumu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Ja neķīmiskās alternatīvas ir pieejamas tirgū par saprātīgu cenu, tās ir jāizmanto pesticīdu vietā.
Grozījums Nr. 19 2. panta 1. punkts
1. Šī direktīva attiecas uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā augu aizsardzības līdzekļi saskaņā ar definīciju Regulā (EK) Nr. […] attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.	1. Šī direktīva attiecas uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā: (a) augu aizsardzības līdzekļi saskaņā ar definīciju Regulā (EK) Nr. […] attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū izmantošanai lauksaimniecībā un ar lauksaimniecību nesaistīti,
	(b) biocīdi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū1, kuri ir 14.-19. veida biocīdi saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumu.
	_________________________ 1 OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/140/EK (OV L 414, 30.12.2006., 78. lpp.).
Pamatojums
Pest control products are very similar to plant protection products (PPPs). They can contain the same active substances as PPPs and sometimes have identical formulations (e.g. rodenticides can fall under both legislations depending on whether they are applied to PPPs or whether they are used to protect hygiene or public health). Also the application methods can be very similar, e.g. some public health insecticides under the biocides directive are used by aerial spraying, just like some PPPs. Some pest control products are used indoors (e.g. repellents) and therefore can cause direct exposure to humans.
The measures must apply to both agricultural and non-agricultural use.
Grozījums Nr. 20 2. panta 2. punkts
2. Šī direktīva bez ierobežojumiem attiecas uz visiem citiem atbilstīgajiem Kopienas tiesību aktiem.	2. Šī direktīva bez ierobežojumiem attiecas uz visiem citiem atbilstīgajiem Kopienas tiesību aktiem vai uz jebkādiem valstu fiskālajiem pasākumiem, lai veicinātu mazāk kaitīgu pesticīdu lietošanu.
Pamatojums
Dalībvalstīm, ja tās to vēlas, jāļauj veicināt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, izmantojot fiskālos instrumentus.
Grozījums Nr. 21 2. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Dalībvalstis var nodrošināt subsīdijas, vai veikt fiskālus pasākumus, lai veicinātu mazāk kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Viens no šādiem pasākumiem varētu būt pesticīdu nodevas ieviešana visiem līdzekļiem, izņemot neķīmiskos līdzekļus vai augu aizsardzības līdzekļus, kuru izraisītā riska līmenis ir zems vai samazināts, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 46. panta 1. punktā un 46.a panta 1. punktā.
Pamatojums
Dalībvalstīm, ja tās to vēlas, jāļauj veicināt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, izmantojot fiskālos instrumentus.
Grozījums Nr. 22 2. panta 2.b punkts (jauns)
	2.b Šīs direktīvas noteikumi nedrīkst atturēt dalībvalstis piemērot piesardzības principu, ierobežojot vai aizliedzot pesticīdu lietošanu.
Grozījums Nr. 23 3. panta b) punkts
(b) „profesionāls lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas savas profesionālās darbības ietvaros rīkojas ar pesticīdiem, tostarp operatori, tehniķi, darba devēji, pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā vai citās jomās,	„lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no tās statusa — pašnodarbinātais, algots darbinieks vai pagaidu darbinieks noteikta uzdevuma veikšanai —, kas savas profesionālās darbības ietvaros izmanto pesticīdus; dalībvalstis var izšķirt divas profesionālo lietotāju kategorijas: tie, kuri drīkst izmantot pesticīdus sava nekustamā īpašuma teritorijā, un tie, kuri drīkst izmantot pesticīdus trešai personai piederošajā teritorijā;
	Par lietotājiem uzskata arī golfa, tenisa laukumus un citas brīvā laika pavadīšanas vietas, pašvaldībām piederošos parkus, kā arī infrastruktūras vietas, piemēram, automašīnu stāvvietas, ielas, dzelzceļus u. tml.;
	(Šis grozījums attiecas uz visu tiesību aktu tekstu, un tāpēc ir vajadzīgi tehniski pielāgojumi visā dokumentā.)
Pamatojums
Dokumenta angļu versijā ir lietots termins „professional user”. Tulkojums vācu valodā „gewerblicher Anwender” nav pareizs. Direktīvu vajadzētu attiecināt ne tikai uz lauksaimniekiem, bet arī uz citiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem.
Grozījums Nr. 24 3. panta d) punkts
(d) „konsultants” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz padomus par pesticīdu lietošanu, tostarp individuāli, pašnodarbināti konsultatīvo pakalpojumu sniedzēji, tirdzniecības aģenti, pārtikas ražotāji vai mazumtirgotāji, ja prasības atļauj,	(d) „konsultants” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir attiecīgās dalībvalsts prasībām atbilstīga izglītība un kvalifikācijas un kura drīkst sniegt padomus par pesticīdu lietošanu, ievērojot dalībvalstī, kurā atrodas audzēšanas platības, spēkā esošās metodes un Kopienas noteiktās robežvērtības,
Grozījums Nr. 25 3. panta e) punkts
e) „pesticīdu lietošanas iekārtas” ir visas iekārtas, kas ir īpaši izstrādātas pesticīdu vai pesticīdus saturošu produktu izplatīšanai,	e) „pesticīdu lietošanas iekārtas” ir visas iekārtas, ko izmanto pesticīdu vai pesticīdus saturošu produktu izplatīšanai,
Pamatojums
Jebkurā gadījumā iekārtām ir jābūt īpaši izstrādātām augu aizsardzībai, lai tās varēru izmantot tam. Tādēļ formulējums ir jāmaina.
Grozījums Nr. 26 3. panta g) punkts
g) „izsmidzināšana no gaisa” ir pesticīdu izplatīšana, izmantojot aviāciju,	g) „izsmidzināšana no gaisa” ir pesticīdu izplatīšana, izmantojot gaisa transporta līdzekļus,
Or. en
Pamatojums
Pašreizējā definīcija par izsmidzināšanu no gaisa neaptver visas iespējas saistībā ar pesticīdu izplatīšanu no gaisa. Pesticīdus var izplatīt citi gaisa transporta līdzekļi, kas atšķiras no lidaparātiem vai helikopteriem.
Grozījums Nr. 27 3. panta ia) punkts (jauns)
	ia) augu aizsardzības un integrētā augu aizsardzība neķīmiskās metodes ir metodes augu aizsardzībai un pārvaldībai bez ķimikāliju izmantošanas; augu aizsardzības un integrētā augu aizsardzība neķīmiskās metodes ietver augseku, fizisko un mehānisko pārbaudi, kā arī kaitēkļu dabisko apkarošanas līdzekļu izmantošanu,
Pamatojums
Vienīgais iespējamais risinājums, lai novērstu pesticīdu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvniekiem, savvaļas populācijām un vidi kopumā, ir veikt preventīvus un patiesi ilgtspējīgus pasākumus, dodot priekšroku augu aizsardzības un integrētās augu aizsardzības neķīmiskām metodēm. Tas atbilst mērķim nodrošināt ilgtspējīgu augu aizsardzību, jo augu, insektu vai citu dzīvo organismu iznīcināšanai paredzēto ķimikāliju izmantošanu nevar uzskatīt par ilgtspējīgu augu aizsardzību.
Grozījums Nr. 28 3. panta ib) punkts (jauns)
	ib) „izplatīšanas biežums” ir izmantošanas indikators, ar ko izsaka, cik vidēji daudz reizes vienu zemes platību var apstrādāt ar noteikto devu, kas aprēķināta, pamatojoties uz visu pārdoto pesticīdu kopējo daudzumu.
Pamatojums
La fréquence de traitement ou la fréquence de l’application (FA) est calculée en divisant le volume vendu pour chaque produit particulier ou substance active par le dosage recommandé par hectare pour un usage particulier.
Les résultats de ces calculs pour chaque pesticide et récolte sont divisés par le nombre total d’hectares en culture.
,
SA est la quantité vendue de produit formulé individuel ou de substances actives par an.
SD est la dose standard définie pour chaque produit formulé individuel ou les substances actives pour chaque récolte/type de récolte (dose recommandée par l’Etat Membre ou si absent, dose recommandée par le fabricant).
AGRA est la surface totale des terres arables.
Grozījums Nr. 29 3. panta ic) punkts (jauns)
	ic) „pesticīds” ir augu aizsardzības līdzeklis, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.
Pamatojums
Termini „pesticīds” un „augu aizsardzības līdzeklis” visā direktīvā ir lietoti, kā pagadās. Skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ ir svarīgi definēt terminu „pesticīds”.
Grozījums Nr. 30 3. panta id) punkts (jauns)
	(id) „lietošanas samazināšana” ir pesticīdu izplatīšanas samazināšana, un tā ne vienmēr ir atkarīga no apjoma,
Pamatojums
This amendment brings the Directive in line with the objective of use reduction and clarifies that use reduction is not linked to a decrease in the volume of pesticides but rather to the decrease in the number or rate of applications to the levels necessary to crop protection. Regardless of whether the amount of active substance needed for one treatment is 1 kg/ha or a few grams/ha (for very potent substances), a "treatment frequency index" of e.g. 2.0 would mean that the area with arable crops on average had been sprayed 2 times with the recommended dose. Treatment frequency index is a reliable use indicator already in use in some Member States, including Denmark.
Grozījums Nr. 31 3. panta ie) punkts (jauns)
	(ie) „apstrādes biežuma indeksa” pamatā ir aktīvās vielas noteikta standarta deva uz hektāru, kas vajadzīga vienai apstrādes reizei attiecīgo augu aizsardzības nolūkā. Tādēļ tas ne vienmēr ir atkarīgs no apjoma, un to var izmantot, lai novērtētu lietojuma samazināšanu.
Pamatojums
This amendment brings the Directive in line with the objective of use reduction and clarifies that use reduction is not linked to a decrease in the volume of pesticides but rather to the decrease in the number or rate of applications to the levels necessary to crop protection. Regardless of whether the amount of active substance needed for one treatment is 1 kg/ha or a few grams/ha (for very potent substances), a "treatment frequency index" of e.g. 2.0 would mean that the area with arable crops on average had been sprayed 2 times with the recommended dose. Treatment frequency index is a reliable use indicator already in use in some Member States, including Denmark.
Grozījums Nr. 32 4. panta virsraksts
Valsts rīcības plāni, lai samazinātu apdraudējumu, risku un pesticīdu lietošanas apjomu	Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.
Grozījums Nr. 33 4. panta 1. punkts (jauns)
	-1. Viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstis saskaņā ar IIa pielikumu sagatavo pamatojuma ziņojumu, lai noteiktu valsts tendences pesticīdu lietošanā un attiecībā uz apdraudējumu, kā arī prioritārās jomas un augu kultūras, kas iekļautas valsts rīcību plānos.
Grozījums Nr. 34 4. panta 1. punkta 1. daļa
1. Dalībvalstīm ir jāpieņem valsts rīcības plāns, kur izvirza mērķi, līdzekļus un termiņus, saskaņā ar kuriem ir jāsamazina apdraudējums, risks un pesticīdu lietošanas apjoms.	1. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm pēc apspriešanās ar lauksaimnieku un vīnkopju asociācijām, vides aizsardzības organizācijām, rūpniecības nozares un citu attiecīgo nozaru pārstāvjiem ir jāpieņem valsts rīcības plāns, kur izvirza mērķi, nosaka indikatorus pesticīdu lietošanas un risku samazināšanai piecu un desmit gadu laikā attiecībā pret bāzes gadu. Saskaņā ar ES mērķi izmantošanas intensitātes samazinājumu nosaka 25 % apmērā piecu gadu laikā attiecībā pret bāzes gadu un 50 % apmērā desmit gadu laikā. Dalībvalstis nosaka rīcību plānu mērķus, ņemot vērā ES mērķi un jau noteiktos valsts mērķus attiecībā uz pesticīdu lietojuma samazināšanu. Mērķa rādītāji ir saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktā un 16. pantā. Valsts rīcības plānos var iekļaut arī reģionālos rīcības plānus, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus.
	Līdztekus vispārēja lietojuma samazināšanas mērķim, kas noteikts, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu, valsts rīcības plānos obligāti jāiekļauj īpašā lietojuma samazināšanas mērķus šādām vielām:
	(a) īpaši bīstamām vielām (kā noteikts 57. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006 par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)1) samazināšanas mērķis līdz 2013. gada beigām ir vismaz 50 %, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu, kas aprēķināts 2005. gadam, izņemot, ja dalībvalstis var pierādīt, ka tās jau ir sasniegušas līdzvērtīgi augstu vai augstāku mērķi, kura pamatā ir citi atsauces rādītāji, kas aprēķināti laikā no 1995.-2004. gadam;
	b) pesticīdu preparātiem, kas saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski, lietošanas apjoma samazināšanas mērķis, ko nosaka, ņemot vērā pārdoto pesticīdu apjomu, līdz 2013. gada beigām ir vismaz 50 %, kas aprēķināts attiecībā pret 2005. gadu, izņemot, ja dalībvalstis var pierādīt, ka tās jau ir sasniegušas līdzvērtīgi augstu vai augstāku mērķi, kura pamatā ir citi atsauces rādītāji, kas aprēķināti laikā no 1995.-2004. gadam.
	_________________ OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Šajā grozījumā ir noteikti skaidri termiņi valsts rīcības plānu izstrādei. Turklāt lietošanas apjoma samazināšanas mērķi ir būtisks aspekts jebkurā programmā par apdraudējuma samazināšanu.
Šajā grozījumā precizē vajadzību skaidri noteikt indikatorus un mērķus valsts rīcības plāniem.
Valsts rīcības plāni, lai tie būtu efektīvi un reālistiski, ir jāizstrādā sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm.
Ir svarīgi samazināt pesticīdu lietošanas nevēlamo ietekmi. Turklāt ir svarīgi valsts rīcības plānus daļēji pamatot ar mērķiem, kas noteikti Ūdens pamatdirektīvā.
Grozījums Nr. 35 4. panta 1. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	Valsts rīcības plānos iekļauj 13. pantā minēto integrēto augu aizsardzību, priekšroku dodot neķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Pamatojums
Ir jāveicina integrētā augu aizsardzība.
Grozījums Nr. 36 4. panta 1. punkta  2. daļa
Izstrādājot un pārskatot valsts rīcības plānus, dalībvalstīm ir kārtīgi jāapsver paredzēto pasākumu sociālā, ekonomisko un vides ietekme.	Izstrādājot un pārskatot valsts rīcības plānus, dalībvalstīm ir kārtīgi jāapsver paredzēto pasākumu sabiedrības veselības, sociālā, ekonomiskā un vides ietekme, kā arī īpašie valsts, reģionālie un vietējie nosacījumi un visas attiecīgi ieinteresētās puses. Obligātās prasības valsts rīcības plāniem ir minētas IIb pielikumā iekļautajos norādījumos.
Pamatojums
Šis grozījums saista valsts rīcības plānus ar pamatdirektīvas noteikumiem. Vienīgais iespējamais risinājums, lai novērstu pesticīdu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvniekiem un vidi kopumā, ir veikt preventīvus pasākumus, plaši izmantojot patiesi ilgtspējīgas augu aizsardzības un integrētās augu aizsardzības neķīmiskās metodes. Tas atbilst mērķim nodrošināt ilgtspējīgu augu aizsardzību. Tas būtu saskaņā ar ilgtspējīgas augu aizsardzības mērķiem.
Grozījums Nr. 37 4. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Bāzes gads norāda uz vidējo lietošanas apjomu un risku pēdējo trīs kalendāro gadu laikā (sākot no janvāra līdz decembrim) pirms minētās direktīvas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Šajā grozījumā precizē vajadzību skaidri noteikt indikatorus un mērķus valsts rīcības plāniem.
Grozījums Nr. 38 4. panta 1.b punkts (jauns)
	1.b Valstu rīcības plānos vajadzības gadījumā iekļauj informāciju par 5. - 13. pantā minētajiem aspektiem. Tajos jāņem vērā plānošana saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, piemēram, plāni īstenot pasākumus saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. Valstu rīcības plānos noteiktie pasākumi jo īpaši var būt saistīti ar likumdošanu, nodokļiem vai brīvprātīgu darbību, un tiem ir jābalstās uz attiecīgā apdraudējuma novērtējuma rezultātiem.
Pamatojums
Direktīvā ir jāmin vismaz rīcības plānu obligātais saturs vai saistībā ar plānu izstrādi pārbaudāmie aspekti. Jautājums par to, kad ir vajadzīgi papildu tiesību akti vai veicinoši, ar nodokļiem saistīti vai citi pasākumi, ir jārisina dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 39 4. panta 1.c punkts (jauns)
	1.c Daļā valsts rīcību plānu ir iekļauta 13. pantā minētā augu integrētā aizsardzība, priekšroku dodot neķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem un atbalstot tos lauksaimniekus, kuri izmanto videi draudzīgus augu aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr. 40 4. panta 1.d punkts (jauns)
	1.d Komisija ik pēc diviem gadiem sagatavo ziņojumu par rezultātiem valsts rīcības plānu īstenošanā,
Grozījums Nr. 41 4. panta 2.punkta 1. daļa
2. Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm valsts rīcības plāni ir jādara zināmi Komisijai un citām dalībvalstīm.	2. Divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstis izskata iespējas pesticīdu lietojuma samazināšanai visām galvenajām augu kultūrām un visās zemnieku saimniecībās, lai noteiktu integrētās augu aizsardzības atbilstīgās metodes un praksi.
Pamatojums
Valsts rīcības plānu regulāra pārskatīšana integrētās augu aizsardzības noteikumu izstrādāšana ir pamatelementi, lai panāktu pesticīdu lietojuma un apdraudējuma ievērojamu samazināšanu.
Grozījums Nr. 42 4. panta 2. punkta 2. daļa
Valsts rīcības plāni ir jāpārskata vismaz reizi piecos gados un visas izmaiņas valsts rīcības plānos pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Komisijai.	Valsts rīcības plāni ir jāpārskata vismaz reizi trīs gados un jāturpina to izstrāde, ņemot vērā sasniedzamos mērķus. Pārbaudē ietver arī izvērtējumu par to, vai apdraudējumam rīcības plānā ir pievērsta pienācīga uzmanība vai arī tas ir jāizvērtē no jauna. Visas izmaiņas valsts rīcības plānos, kā arī pārbaudes būtiskos rezultātus pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Komisijai. Komisija izveido interneta portālu, lai informētu sabiedrību par valsts rīcības plāniem, visiem grozījumi tajos un to to īstenošanas būtiskajiem rezultātiem.
Pamatojums
Valsts rīcības plānu regulāra pārskatīšana un augu kultūrām atbilstīgas integrētās augu aizsardzības īstenošana ir pamatelementi, lai panāktu pesticīdu lietojuma un apdraudējuma samazināšanu.
Noteikumi attiecībā uz pārbaudi ir jānosaka precīzāk.
Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nosacījumu dažādības dēļ ir jāņem vērā arī reģionālie plāni. Būtisks elements valsts rīcības plānu īstenošanā ir sabiedrības līdzdalība. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt plānu, izmaiņu un īstenošanas rezultātu publisko pieejamību tīmekļa portālā.
Grozījums Nr. 43 4. panta 3.punkts
3. Ja nepieciešams, informācija, kas iesniegta Komisijai saskaņā ar 2. punktu, ir jādara zināma trešajām valstīm.	3. Informācija, kas iesniegta Komisijai saskaņā ar 2. punktu, ir jādara zināma trešajām valstīm un sabiedrībai.
Pamatojums
Saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē, sabiedrība ir pilnībā jāiesaista valsts rīcības plānu izstrādē, īstenošanā, pārraudzībā un grozījumu veikšanā. Informācijai par valsts rīcības plāniem jābūt pieejamai internetā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 44 4. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Dalībvalstis sniedz sabiedrībai 2. punktā minēto informāciju tīmekļa vietnē.
Pamatojums
Skaidrības un pārredzamības nolūkos sabiedrībai ir jānodrošina piekļuve šādai informācijai, cita starpā lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts rīcības plānu izstrādē, pārskatīšanā un pārraudzīšanā.
Grozījums Nr. 45 4. panta 4. punkts
4. Sagatavojot valsts rīcības plānus, izstrādājot grozījumus tajos, ir spēkā Direktīvas 2003/35/EK 2. pantā noteiktās prasības par sabiedrības līdzdalību.	4. Sagatavojot valsts vispārējo ziņojumu, kā arī sagatavojot valsts rīcības plānus, izstrādājot grozījumus tajos, ir spēkā Direktīvas 2003/35/EK 2. pantā noteiktās prasības par sabiedrības līdzdalību. Ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un sabiedrību kopumā ir jāapspriežas par visiem aspektiem valsts vispārējā ziņojumā un par valsts rīcības plāniem, tostarp to sagatavošanu, izstrādi, īstenošanu, pārraudzību un grozījumiem tajos. Ir jānodrošina ieinteresēto pušu, tostarp to, kurus skārusi pesticīdu lietošanas nelabvēlīgā ietekme, līdzsvarota pārstāvība.
Or. en
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību valsts vispārējā ziņojuma un valsts rīcības plānu sagatavošanā saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK par sabiedrības līdzdalību.
Grozījums Nr. 46 4. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Dalībvalstīm ir jāizveido finansēšanas mehānismu valsts rīcības plānu īstenošanai, kura pamatā ir nodokļi un nodevas par pesticīdu lietošanu.
Pamatojums
Noteiktās Eiropas valstīs nodokļu vai nodevu sistēmas ir labs veids, ka samazināt pesticīdu lietošanu. Šādas sistēmas būtu jāievieš visās ES dalībvalstīs, un ar to palīdzību būtu jānodrošina finansējums pasākumiem, kas paredzēti pesticīdu lietošanas un apdraudējuma samazināšanai saskaņā ar valsts rīcības plāniem, kā arī efektīvai pārraudzībai un informēšanai par valsts rīcības plānu īstenošanas rezultātiem. Dalībvalstīm jābūt spējīgām izveidot finansēšanas mehānismu atbilstīgi to vajadzībām.
Grozījums Nr. 47 4. panta 4.b punkts (jauns)
	4.b Dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm pastiprina centienus pārraudzīt un novērst augu aizsardzības līdzekļu nelegālu izmantošanu.
	Dalībvalstis regulāri sniedz ziņojumus par uz vietas veiktajām pārbaudēm saistībā ar nelegālo izmantošanu.
Pamatojums
Pamatprasība, lai nodrošinātu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, ir esošo juridisko prasību pilnīga ieviešana un īstenošana. Valsts iestādēm ir jānodrošina esošo tiesību aktu ievērošana, spēcīgāk un efektīvāk piemērojot pārraudzības un īstenošanas prasības.
Grozījums Nr. 48 5. panta 1. punkta 1. apakšpunkts
1. Dalībvalstis gādā, lai visi profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti saņemtu atbilstīgu apmācību.	1. Dalībvalstis gādā, lai visi profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti saņemtu atbilstīgu un neatkarīgi rīkotu konsultāciju un apmācību vai tālākizglītību, tostarp regulāri atjauninātu pieejamo informāciju, par augu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu, norādot uz iesaistīto pušu atbildību un viņu īpašo nozīmi attiecībā uz integrēto augu aizsardzību. Šajā sakarā nosaka obligātās prasības, kuras ir jāievēro visām dalībvalstīm.
Pamatojums
In many cases, pesticide pollution to the environment and to agricultural products is due to the lack of appropriate knowledge. Professional users, distributors and advisers should be up to date with all relevant information available.
It is vital that the organisation of training should be carried out independently of the economic interests of particular groups. This does not exclude the deployment of industry specialists or NGOs. The Member States may also fulfil the basic requirements under this directive by offering appropriate training. In the case of people with suitable previous training, it may be sufficient to provide more in-depth training regarding particular aspects.
The introduction of minimum requirements will raise training standards and help to foster the exchange of experience between users in the various Member States.
Grozījums Nr. 49 5. panta 1. punkta 2. apakšpunkts
Apmācības organizē tā, lai tiktu nodrošināts pietiekams zināšanu līmenis par I pielikumā minētajiem tematiem.	Apmācības vai tālākizglītību organizē tā, lai tiktu nodrošināts pietiekams zināšanu līmenis par I pielikumā minētajiem tematiem.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jāveicina direktīvā noteikto pamatprasību izpilde, izstrādājot arī atbilstīgus piedāvājumus izglītības un apmācības jomā. Iepriekš atbilstīgi izglītotas personas var drīzāk padziļināt zināšanas atsevišķos jautājumos.
Grozījums Nr. 50 5. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti apzinās augu aizsardzības (viltotu) līdzekļu nelegālās izmantošanas esamību un draudus un pareizi apmācīti, lai atpazītu šādus produktus.
Pamatojums
Augu aizsardzības līdzekļu viltošana un nelikumīga pārvadāšana Eiropā ir nopietna problēma. Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu nelegālo izplatīšanu, svarīga nozīme ir profesionālo lietotāju un izplatītāju zināšanām.
Grozījums Nr. 51 5. panta 2. punkts
2. Divu gaidu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma dalībvalstīs ir jābūt sertifikācijas sistēmai, pierādot visa apmācības kursa apmeklējumu un I pielikumā uzskaitīto obligāto tematu apguvi.	2. Trīs gaidu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma dalībvalstis izveido novērtējuma sistēmu. Ar atbilstīgiem sertifikātiem pierāda, ka ir iegūtas pietiekamas zināšanas par I pielikumā minētajiem tematiem. Ar sistēmas palīdzību tiek regulēti priekšnosacījumi sertifikātu izsniegšanai, derīgumam, kā arī anulēšanai.
Pamatojums
Šis grozījums ir radies, jo ir vajadzīgs laika grafiks atbilstīgi valsts rīcības plānu īstenošanai. Tādējādi var noteikt noteikumus un nosacījumus šī jautājuma pārvaldīšanai un sertifikātu izsniegšanai.
Grozījums Nr. 52 5. panta 3. punkts
3. Komisija, saskaņā ar 18. panta 3 punktā paredzēto kārtību var grozīt I pielikumu, to pielāgojot tehniskajam un zinātniskajam progresam.	3. Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var grozīt I pielikumu, to pielāgojot tehniskajam un zinātniskajam progresam.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jāveicina direktīvā noteikto pamatprasību izpilde, izstrādājot arī atbilstīgus piedāvājumus izglītības un apmācības jomā. Iepriekš atbilstīgi izglītotas personas var drīzāk padziļināt zināšanas atsevišķos jautājumos.
Grozījums Nr. 53 5. panta 3. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	Līdz ar to, ja kompetentās valsts iestādes uzskata to par nepieciešamu, I pielikumā minētās atļaujas īpašniekiem tiek prasīts atjaunināt savas zināšanas.
Grozījums Nr. 54 6. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis gādā, lai visi izplatītāji, kas pārdod pesticīdus, kuri ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kuram būtu 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts, un kurš strādā vai atrodas pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem sniegtu informāciju par pesticīdu pareizu lietošanu.	1. Dalībvalstis gādā, lai visi izplatītāji, kas pārdod pesticīdus, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kuram būtu 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts, un kurš strādā vai atrodas pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem informāciju par pesticīdu pareizu lietošanu, kā arī par pesticīdu lietošanas apdraudējumu veselībai un videi un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 7 gadus.
Pamatojums
Distributors who sell plant protection products must take sufficient precautions to ensure that customers to whom they are sold are appropriately informed about the correct use, possible risks, proper storage, handling, application and disposal of plant protection products.
Pesticides users should be aware of the health risks of their use. Therefore information must be provided at the point of sale, and not only in relation to those pesticides classified as toxic or very toxic, as all pesticides are deliberately designed to be toxic and so can pose hazards for human health. Therefore, anyone who purchases pesticides, as well as those who use them, whether professional or non-professional, must be made aware of the risks and potential adverse health impacts of pesticide use.
Grozījums Nr. 55 6. panta 2. punkts
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārdodot pesticīdus, kuri nav atļauti neprofesionālai lietošanai, tie arī nonāktu tikai pie profesionāliem lietotājiem, kuriem ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts.	2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārdodot atļautus pesticīdus, tie nonāk tikai pie profesionāliem lietotājiem, kuriem ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts un kurus konsultē dalībvalstu noteikti, atbilstīgi kvalificēti un kompetenti speciālisti.
Grozījums Nr. 56 6. panta 3. punkta 1. daļa
3. Dalībvalstīm jāpieprasa, lai izplatītāji, kas tirgū laiž pesticīdus neprofesionālai lietošanai, sniegtu vispārīgu informāciju par pesticīdu līdzekļa lietošanas radīto risku, īpaši par iespējamo apdraudējumu, saskarsmi, pienācīgu uzglabāšanu, kā apieties ar attiecīgo līdzekli un kā to likvidēt.	3. Dalībvalstīm jāpieprasa, lai izplatītāji, kas tirgū laiž pesticīdus neprofesionālai lietošanai, sniegtu vispārīgu informāciju par pesticīdu līdzekļa lietošanas radīto risku, iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un vidi, īpaši par iespējamo apdraudējumu, saskarsmi, pienācīgu uzglabāšanu, kā apieties ar attiecīgo līdzekli un kā to likvidēt. Tas attiecas arī uz tirdzniecību internetā. Ja pircējam ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts, tad pietiek ar tā uzrādīšanu, lai iegādātos pesticīdus.
Pamatojums
Izplatītājiem, kas pārdod pesticīdus, ir jāveic pietiekami pasākumi, lai atbilstīgi informētu pircējus par pesticīdu pareizu lietošanu, iespējamo apdraudējumu, pareizu uzglabāšanu, apiešanos ar tiem un to likvidēšanu. Pesticīdu lietotāji neatkarīgi no tā, vai runa ir par profesionālu vai neprofesionālu lietošanu, ir pilnībā jāinformē par pesticīdu lietošanas risku un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un vidi.
Grozījums Nr. 57 6. panta 3. punkta 2. daļa
Pasākumi, kas noteikti 1. un 2. punktā ir jāizveido četru gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma.	Pasākumi, kas noteikti 1. un 2. punktā ir jāizveido divu gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma.
Pamatojums
Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pareizi informēt visus pesticīdu lietotājus, 4 gadu ilgs laiks pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma nav piemērots, lai izveidotu 1. un 2. punkta noteiktos pasākumus; tie ir jāizveido divu gadu laikā.
Grozījums Nr. 58 6. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka pilnībā tiek veikti esošie pārbaudes un īstenošanas pasākumi, lai novērstu nelegālu (viltotu) pesticīdu piedāvājumu.
Pamatojums
Esošo tiesību aktu labāka ieviešana ir galvenais aspekts problēmas risināšanā, kura saistīta ar augu aizsardzības līdzekļu viltošanu un nelegālu izplatīšanu.
Grozījums Nr. 59 7. pants
Izpratni veicinošas programmas	Izpratni veicinošas programmas, pārraudzība un pētniecība
Dalībvalstīm ir jārosina un jāsekmē izpratni veicinošas programmas, kā arī jānodrošina informācija par pesticīdiem plašākai sabiedrībai, jo īpaši par pesticīdu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī par pesticīdu neķīmiskām alternatīvām.	1. Dalībvalstīm ir jārosina un jāsekmē informācijas programmas, kā arī plašākai sabiedrībai jānodrošina informācija par pesticīdu lietošanu un risku, un tās iespējamo akūto un hronisko ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Turklāt tiek sniegta informācija par pesticīdu nozīmi lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, par atbildību, lietojot pesticīdus, kā arī pesticīdu neķīmiskām alternatīvām.
	1.a Dalībvalstis izveido obligātas sistēmas informācijas apkopošanai par pesticīdu radītas akūtās un hroniskās saindēšanās gadījumiem, jo īpaši ja runa ir par pesticīdu lietošanas operatoriem, strādniekiem, iedzīvotājiem un citām grupām, kas var tikt pakļautas saskarsmei ar pesticīdiem.
	1.b Dalībvalstis regulāri pārrauga un apkopo informāciju par indikatorsugām, kas pakļautas saskarsmei ar pesticīdiem, un par vidē, piemēram, saldūdeņos un jūras ūdeņos, augsnē un gaisā, nonākušajiem pesticīdiem, un regulāri nosūta Komisijai minēto informāciju.
	1.c Dalībvalstis izstrādā ilgtermiņa pētniecības programmas īpašām situācijām, kurās pesticīdi ir saistīti ar ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tostarp pētījumus par augsta riska grupām, bioloģisko daudzveidību un sekām apvienojuma rezultātā.
	1.d Lai uzlabotu informācijas salīdzināmību, Komisija trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās brīža sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā stratēģiskas pamatnostādnes par pesticīdu lietošanas ietekmes pārraudzību un pētniecību saistībā ar cilvēka veselību un vidi.
Pamatojums
This amendment ensures that the planned information and awareness-raising programmes do not address only the risks of pesticides. Currently, the main issue addressed publicly is the dangers of pesticides. Also, as set out in the proposed amendment, the aim should be to give objective information on the necessity and sustainability of using pesticides and to make clear their importance for present-day food production.
Awareness programmes should not forget chronic health effects of pesticides. Monitoring and research are necessary in Member States to collect information and quantify health and environmental impacts of pesticides. A reporting system is already in place in the EU for pesticide residues in food but no system exists to monitor poisoning incidents and environmental effects of pesticides.
Grozījums Nr. 60 8. panta 1. punkta 1. daļa
1. Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošanas iekārtas, kuras ekspluatē profesionāli lietotāji, un attiecīgos lietošanas piederumus regulāri pārbaudītu.	1. Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošanas iekārtas, kuras ekspluatē profesionāli lietotāji, un attiecīgos lietošanas piederumus obligāti regulāri pārbaudītu laika periodā, kas nepārsniedz piecus gadus.
Pamatojums
Ir jānosaka maksimālais laika periods augu smidzināšanas pārbaudēm.
Pesticīdu droša lietošana ir ļoti svarīga. Pienākums veikt pārbaudes nodrošinās pārskatu par šīs direktīvas noteikumu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz drošību.
Grozījums Nr. 61 8. panta 3. punkts
3. Piecu gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu reizi ir pārbaudītas visas profesionālai lietošanai paredzētās pesticīdu lietošanas iekārtas un attiecīgie piederumi un ka profesionālā lietošanā ir tikai tādas pesticīdu iekārtas un piederumi, kas izturējuši atbilstības pārbaudi.	3. Piecu gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu reizi ir pārbaudītas visas profesionālai lietošanai paredzētās pesticīdu lietošanas iekārtas un attiecīgie piederumi un ka profesionālā lietošanā ir tikai tādas pesticīdu iekārtas un piederumi, kas izturējuši atbilstības pārbaudi. Obligātas pārbaudes ir jāveic sekojoši vismaz ik pēc pieciem gadiem.
Pamatojums
Pēc sākotnējās pārbaudes, kurai jānotiek piecu gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma, nākamām pārbaudēm jānotiek ik pēc pieciem gadiem. Komisijas priekšlikumā par to nav runas.
Grozījums Nr. 62 8. panta 5. punkts
5. Komisija saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto kārtību var grozīt II pielikumu, to pielāgojot tehniskajai attīstībai	5. Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var grozīt II pielikumu, to pielāgojot tehniskajai attīstībai.

Pamatojums

Šis grozījums ir jāveic, lai pielāgotu tekstu jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.

Grozījums Nr. 63 9. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nozīmē kompetento iestādi, kas ir tiesīga piešķirt atkāpes no attiecīgās prasības un par lēmumu informē Komisiju.	3. Dalībvalstis nozīmē kompetento iestādi, kas ir tiesīga pārraudzīt izsmidzināšanu no gaisa, un par lēmumu informē Komisiju.
Grozījums Nr. 64 9. panta 4. punkts
4. Atkāpes var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:	4. Atkāpes var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) konkrētajā gadījumā nav stabilu alternatīvu vai izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinājumā ar pesticīdu izplatīšanu no iekārtām, kas izvietotas uz zemes, ir nepārprotamas priekšrocības, lai samazinātu ietekmi uz veselību un vidi,	a) konkrētajā gadījumā nav stabilu alternatīvu vai izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinājumā ar pesticīdu izplatīšanu no iekārtām, kas izvietotas uz zemes, ir nepārprotamas priekšrocības, lai samazinātu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi,
(b) lietotie pesticīdi ir skaidri apstiprināti izsmidzināšanai no gaisa,	b) lietotie pesticīdi ir skaidri apstiprināti izsmidzināšanai no gaisa; vielas, kas klasificētas kā ļoti toksiskas (R50) un kaitīgas ūdens organismiem aizliedz izsmidzināšanai no gaisa;
c) operatoram, kas veic izsmidzināšanu no gaisa, ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts.	c) pilotam vai operatoram, kas sagatavo un veic izsmidzināšanu no gaisa, ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts;
	ca) par izsmidzināšanu no gaisa iepriekš paziņo kompetentajai iestādei un vajadzības gadījumā saņem atļauju no šīs iestādes;
Attiecīgajā atļaujā ir jānorāda pasākumi, kas ir nepieciešami, lai brīdinātu iedzīvotājus un iespējamos garāmgājējus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas atrodas blakus teritorijai, kuru apstrādā ar pesticīdiem.	cb) ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus un iespējamos garāmgājējus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas atrodas blakus teritorijai, kuru apstrādā ar pesticīdiem;
	cc) izsmidzinājumam paredzētā teritorija neatrodas tuvu sabiedrisko aktivitāšu vietām vai dzīvojamiem rajoniem un nerada draudus iedzīvotāju vai apkārtējo cilvēku veselībai;
	cd) lidaparāts ir aprīkots ar vislabāk pieejamo tehniku, lai samazinātu izsmidzinājumu (piem., uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas); izmantojot helikopterus, to cauruļveida kliedētājiem jābūt aprīkotiem ar inžektorsprauslām, lai mazinātu izsmidzinājuma aizplūšanu gaisā;
	ce) sociālekonomiskais un vides ieguvums ir lielāks nekā iespējamā ietekme uz iedzīvotāju un apkārtējo cilvēku veselību.
Pamatojums
In certain situations and locations and in the case of certain crops (height of crop, locations of pests, epidemics), aerial spraying is essential as a method of application. The aim must be to establish unbureaucratic arrangements, which it is practical to administer, for aerial spraying. Particularly in crises, it is necessary to respond quickly to an acute attack by a pest.
Substances should be authorised with special precaution for aerial spraying. Pollution to the aquatic environment due to drifts should be minimised, that is why certain hazardous substances should not be used for aerial spraying.
Grozījums Nr. 65 9. panta 5. punkts
5. Profesionālam lietotājam, kas vēlas lietot pesticīdus, izsmidzinot tos no gaisa, ir jāiesniedz lūgums kompetentajai iestādei, papildinot to ar datiem, kas apliecina, ka ir izpildīti 4. punktā izklāstītie nosacījumi.	5. Profesionālam lietotājam, kas vēlas lietot pesticīdus, izsmidzinot tos no gaisa, ir jāiesniedz lūgums kompetentajai iestādei, papildinot to ar datiem, kas apliecina, ka ir izpildīti 4. punktā izklāstītie nosacījumi. Paziņojumā jābūt iekļautai informācijai par izsmidzināšanas laiku, apjomu un izmantoto pesticīdu veidu.
Or. en
Pamatojums
Lai varētu pasrgāt sevi no riska saskaroties ar pesticīdiem, sabiedrībai jābūt pilnība informētai par izsmidzināšanas laiku, apjomu un izmantoto pesticīdu veidu.
Grozījums Nr. 66 9. panta 6. punkts
6. Kompetentās iestādes reģistrē visas atļautās atkāpes no aizlieguma.	6. Kompetentās iestādes reģistrē visas atļautās atkāpes no aizlieguma un dara tās sabiedrībai pieejamas..
Pamatojums
Informācijai jābūt pieejamai sabiedrībai un kompetentās iestādes nodrošina to pieejamību. (Frédérique Ries)
Grozījums Nr. 67 9.a pants (jauns)
	9.a pants
	Izsmidzināšana uz augsnes
	Lauksaimnieki informē ikvienu kaimiņu, kas varētu būt pakļauts izmidzināšanas novirzēm, pirms produkta izmantošanas, kā arī tos, kas pieprasījuši šādu informāciju ar centralizētas informācijas sistēmas vai signalizēšanas starpniecību.
Pamatojums
Iepriekšējā pantā par izmidzināšanu no gaisa noteikti noteikumi par iedzīvotāju un klātesošo brīdināšanu. Lai brīdinātu iedzīvotājus, līdzīgi noteikumi jānosaka arī attiecībā izsmidzināšanu uz augsnes. Šī iemesla dēļ numerācija ir mainīta.
Grozījums Nr. 68 10. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Dalībvalstis gādā, lai, lietojot pesticīdus blakus ūdenstvertnēm, priekšroku dotu:	1. Dalībvalstis gādā, lai, lietojot pesticīdus blakus ūdenstvertnēm, jo īpaši dzeramā ūdenstvertnēm, priekšroku dotu:
Pamatojums
Dzeramā ūdens resursi ir izšķiroši nozīmīgi sabiedrībai. Tāpēc dzeramā ūdens tilpnes īpaši jāizsargā.
Grozījums Nr. 69 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) produktiem, kas nav bīstami ūdens videi;	a) produktiem, kuru iekļūšanas risks ūdens vidē nav augsts;
Pamatojums
Ūdenstilpes, kas paredzētas dzeramā ūdens ieguvei ir īpaši jāizsargā, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti tie mērķi, kas noteikti Ūdens pamatdirektīvas 7. pantā attiecībā uz ūdenstilpju aizsardzību, kas paredzētas dzeramā ūdens ieguvei, kā arī lai sasniegtu 0,1 mikrograma uz litru vērtību, kā tas noteikts dzeramā ūdens direktīvā.
Grozījums Nr. 70 10. panta 2. punkta 1. apakšpunkts
2. Dalībvalstis gādā, ka ūdensceļu tuvumā tiek noteiktas atbilstošas buferjoslas, kurās pesticīdus nedrīkst lietot un uzglabāt un jo īpaši ir jāsargā dzeramā ūdens ieguves vietas, kas tiek noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu.	2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ūdenstilpes, jo īpaši nodrošinot to, ka ūdensceļu tuvumā tiek noteiktas vismaz 10 metrus platas buferjoslas, kurās pesticīdus nedrīkst lietot un uzglabāt un jo īpaši ir jāsargā dzeramā ūdens ieguves vietas, kas tiek noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu.
Pamatojums
Buffer zones should be at least 10 meters to ensure a general minimum protection of water courses and bodies. However, although buffer zones are necessary, they are not sufficient to address the problems of the proven routes of pesticides to water. They will not necessarily prevent leaching through field drains or surface run-off which is one of the main pathways. It is therefore important that other measures be implemented to ensure that the objectives set in article 7 (3) of the Water Framework Directive can be adequately achieved and ensure protection of water bodies intended for drinking water abstraction.
Grozījums Nr. 71 10. panta 2. punkta 2. daļa
Buferjoslu izmērus nosaka atkarā no piesārņojuma apdraudējuma un attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām.	Buferjoslu izmērus nosaka atkarībā no piesārņojuma apdraudējuma un attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām un klimata īpašībām.
Pamatojums
Ir jāņem vērā ne tikai lauksaimnieciskās īpašības, bet arī klimata apstākļi.
Grozījums Nr. 72 10. panta 2. punkta 2.a apakšpunkts (jauns)
	Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu tiek veikti papildu pasākumi aizsargājamās dzeramā ūdens ieguves vietās, lai novērstu ūdens piesārņošanu ar pesticīdiem, tostarp vajadzības gadījumā nosakot stingrākus ierobežojumus attiecībā uz dažu paaugstināta riska līdzekļu lietošanu, buferjoslu labāku izmantošanu, īpašu apmācību un informāciju konsultantiem un smidzināšanas operatoriem, un stingri ieviešot paraugpraksi saistībā ar pesticīdu uzglabāšanu, maisīšanu un iznīcināšanu.
Pamatojums
Buffer zones should be at least 10 meters to ensure a general minimum protection of water courses and bodies. However, although buffer zones are necessary, they are not sufficient to address the problems of the proven routes of pesticides to water. They will not necessarily prevent leaching through field drains or surface run-off which is one of the main pathways. It is therefore important that other measures be implemented to ensure that the objectives set in article 7 (3) of the Water Framework Directive can be adequately achieved and ensure protection of water bodies intended for drinking water abstraction.
Grozījums Nr. 73 10. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis gādā par pasākumu īstenošanu, lai ierobežotu izsmidzināto pesticīdu pārvietošanas ar gaisa plūsmām, vismaz, attiecībā uz vertikālām kultūrām, tostarp augļu dārziem, vīna dārziem un apiņu sējumiem, kas atrodas tieši blakus ūdensceļiem.	3. Dalībvalstis gādā par pasākumu īstenošanu, lai ierobežotu izsmidzināto pesticīdu pārvietošanos ar gaisa plūsmām un pārnesi lielos attālumos, vismaz, attiecībā uz vertikālām kultūrām, tostarp augļu dārziem, vīna dārziem un apiņu sējumiem, kas atrodas tieši blakus ūdensceļiem vai to tuvumā, nodrošinot, ka pesticīdu lietošana šādās vietās ir aizliegta un augu aizsardzībai izmanto neķīmiskas alternatīvas.
Pamatojums
Pesticīdi var pārvietoties lielos attālumos, kas, radot piesārņojuma draudus dažādos veidos, var ietekmēt ūdensceļus. Tādēļ, lai izvairītos no ūdens vides piesārņošanas, ir jāveic nozīmīgi pasākumi.
Grozījums Nr. 74 10. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošana pēc iespējas tiktu samazināta vai pārtraukta pilnīgi gar ceļiem un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, gar ļoti caurlaidīgām virsmām vai citām infrastruktūrām, kas atrodas tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liels risks, ka pesticīdi varētu ietecēt virsmas ūdeņos vai noteku sistēmās.	4. Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošana pēc iespējas tiktu samazināta vai pārtraukta pilnīgi gar ceļiem un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, gar virsmām, ko veido caurlaidīgs iezis, nogāzēm vai citām infrastruktūrām, kas atrodas tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liels risks, ka pesticīdi varētu ietecēt virsmas ūdeņos vai noteku sistēmās. Visās šajās vietās būtu jāvecina augu aizsardzības neķīmisko alternatīvu izmantošana.
Pamatojums
Iežu caurlaidība veicina dažādu vielu un lietus ūdens nonākšanu dziļākos zemes slāņos. Piemēram, smilšaina zemes virsma atvieglo ūdenī izšķīdušo vielu savienojumu nonākšanu augsnē pretēji mālainai augsnei, kuras caurlaidība ir neliela.
Stāvas nogāzes, jo īpaši pēc spēcīgām lietusgāzēm, pastiprina zemes daļiņu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu, tostarp lietoto pesticīdu, noplūdi zemākajās nogāzes daļās, ko izmanto lauksaimniecībā, vai virszemes ūdeņos.
Lai novērstu piesārņojumu šajās vietās, būtu jāizmanto augu aizsardzības neķīmiskās alternatīvas.
Grozījums Nr. 75 11. panta a) punkts
a) aizliegt pesticīdu lietošanu vai samazināt to, cik iespējams, teritorijās, kuras izmanto sabiedrība vai arī jutīgas grupas, vismaz parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļu laukumos,	a) aizliegt pesticīdu lietošanu visās teritorijās, kuras izmanto sabiedrība vai arī jutīgas grupas vismaz dzīvojamos rajonos, parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos un atpūtas vietās, skolu teritorijās un rotaļu laukumos, veselības aprūpes iestāžu tuvumā (klīnikas, slimnīcas, rehabilitācijas centri, sanatorijas, slimnīcas uz nāvi slimajiem), kā arī īpašās zonās, kurās pesticīdu lietošana ir aizliegta, tostarp vietās ap šīm zonām, jo īpaši, bet ne tikai lai aizsargātu sabiedrības jutīgās grupas, piemēram, zīdaiņus, bērnus, grūtnieces, vecāka gadagājuma cilvēkus un tos, kuriem jau ir veselības problēmas un kuri lieto medikamentus. Visās šajās vietās būtu jāizmanto augu aizsardzības neķīmiskās alternatīvas; vietējos iedzīvotājus vienmēr informē par izsmidzināšanas laiku, vietu un iespējamo ietekmi.
Pamatojums
Spraying in areas used by the public, in particular by vulnerable groups such as children, should be prohibited, similarly to what has been approved, for example, for lawns in Canada. In other sensitive areas, spraying should be banned or severely restricted. Substantial no-spray zones should be set around areas used by the public and particularly by sensitive population. No-spray zones can be as large as 2.5 miles around schools, as it happens in some areas in the US.
Sports grounds are often combined with recreation grounds. Leisure and recreation facilities are also used for sporting activities. Such facilities and the people using them should not be exposed to pesticide pollution.
Areas where healthcare facilities (clinics, hospitals, sanatoriums, rehabilitation centres, hospices, etc.) are located should be protected against the harmful effects of pesticides. All possible instruments should be used in order to avoid the unnecessary pesticide exposure of the public.
Grozījums Nr. 76 11. panta b) punkts
b) aizliegt pesticīdu lietošanu vai to ierobežot īpaši aizsargātās teritorijās vai citur, kur nepieciešamos aizsardzības pasākumus nosaka atbilstoši Direktīvas 79/409/EEK 3. un 4. pantam, kā arī Direktīvas 92/43/EEK 6., 10. un 12. pantam.	b) aizliegt pesticīdu lietošanu vai to stingri ierobežot aizsargātās teritorijās vai citur, kur nepieciešamos aizsardzības pasākumus nosaka atbilstoši Direktīvas 79/409/EEK 3. un 4. pantam, kā arī Direktīvas 92/43/EEK 6., 10. un 12. pantam.
Pamatojums
Sk. pamatojumu 11. panta a) apakšpunktam.
Grozījums Nr. 77 11. panta 2. daļa
Pesticīdu lietošanas aizliegums vai ierobežojumus, kas minēti b) apakšpunktā, var noteikt, pamatojoties uz attiecīgu riska novērtējumu.	Pesticīdu lietošanas aizliegumu vai ierobežojumus nosaka, pamatojoties uz attiecīgu riska novērtējumu.
Pamatojums
Svarīgi ir veikt īpaši stingru novērtējumu jutīgajās teritorijās (attiecībā uz tādiem objektiem kā flora, fauna vai jutīgas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni), noskaidrojot, vai pesticīdu lietošana būtu jāsamazina vai pat jāizliedz. Pārbaude jāveic katrā atsevišķā gadījumā, kā arī pamatojoties uz riska novērtējumu.
Grozījums Nr. 78 12. panta 1. punkts
1. Dalībvalstīm jāīsteno visi nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu, ka turpmāk uzskaitītās darbības nepadraud cilvēka veselību un drošību, kā arī nekaitē videi:	1. Saskaņā ar valsts rīcības plāniem dalībvalstīm jāīsteno pasākumi, kas, ņemot vērā atbilstīgos riska novērtējumus, ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka turpmāk uzskaitītās darbības, kuras veic lietotāji, neapdraud cilvēka veselību un drošību, kā arī nekaitē videi:
a) uzglabāšana, manipulācijas ar pesticīdiem, to atšķaidīšana un maisīšana pirms lietošanas,	a) droša uzglabāšana, manipulācijas ar pesticīdiem, to atšķaidīšana un maisīšana pirms lietošanas,
b) manipulācijas ar iepakojumiem un pesticīdu atlikumiem,	b) drošas manipulācijas ar iepakojumiem un pesticīdu atlikumiem,
c) manipulācijas ar maisījumiem, kas ir palikuši pāri pēc apstrādes,	c) manipulācijas ar maisījumiem, kas ir palikuši pāri pēc apstrādes,
d) pesticīdu lietošanai izmantoto iekārtu tīrīšana.	d) pesticīdu lietošanai izmantoto iekārtu un visu piederumu, tostarp izsmidzināšanas aprīkojuma un ķimikāliju, sagatavošana, pārvietošana, tīrīšana un uzglabāšana.
Pamatojums
Lai mazinātu pesticīdu radītā piesārņojuma risku, ir atbilstīgi jānodrošina pesticīdu atkritumu droša uzglabāšana un apstrāde.
Ierosinātiem pasākumi ir jāiekļauj valstu rīcības plānos. Pirmkārt, runa ir par spēkā esošo noteikumu patiesu īstenošanu, veicot atbilstīgas darbības. Noteikumu dalībvalstīs netrūkst. Ir skaidri jānorāda, ka Komisijas ierosinātos pasākumus nevar piemērot privāti.
Grozījums Nr. 79 12. panta 3. punkts
3. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pesticīdu uzglabāšanas vietas ir izveidotas tā, lai novērstu pesticīdu nevēlamu nokļūšanu ārpus tās.	3. Saskaņā ar valstu rīcības plāniem dalībvalstis, ņemot vērā atbilstīgos riska novērtējumus, vajadzības gadījumā nosaka nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pesticīdu uzglabāšanas vietas ir izveidotas tā, lai novērstu pesticīdu nevēlamu nokļūšanu ārpus tās.
Pamatojums
Sk. 46. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 80 13. panta 1. punkts
1. Dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai sekmētu zemkopību, izmantojot ierobežotu pesticīdu daudzumu, tostarp – integrēto augu aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu, ka pesticīdu profesionāli lietotāji pievēršas videi draudzīgākām kultūraugu aizsardzības metodēm, dodot priekšroku, ja vien tas ir iespējams, mazāk riskantām alternatīvām vai arī izvēlētos tādus līdzekļus, kas minimāli ietekmē cilvēka veselību un vidi.	1. Dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, tostarp jāizmanto ekonomiskie instrumenti, lai sekmētu zemkopību, izmantojot ierobežotu pesticīdu daudzumu, tostarp – integrēto augu aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu, ka pesticīdu profesionāli lietotāji pēc iespējas ātri pāriet uz videi draudzīgākām kultūraugu aizsardzības metodēm, dodot priekšroku, ja vien tas ir iespējams, mazāk riskantām alternatīvām vai arī izvēlētos tādus līdzekļus, kas minimāli ietekmē cilvēka veselību un vidi. Komisija iesniedz priekšlikumu par Kopienas nodokļu/nodevu sistēmu attiecībā uz pesticīdu lietošanu.
Pamatojums
Ekonomiskie instrumenti parasti ir visefektīvākais veids riska mazināšanai attiecībā uz vidi. Ar ES nodokļu/nodevu sistēmu var panākt līdzsvaru Eiropas pesticīdu tirgū, un tā var novērst nelegālo tirdzniecību..
Ir svarīgi, lai pesticīdu profesionālie lietotāji, cik ātri vien iespējams, pārietu uz videi draudzīgākām augu aizsardzības metodēm.
Grozījums Nr. 81 13. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Dalībvalstis veicina tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuru izraisītā riska līmenis ir zems, kā tas noteikts 46. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.
Pamatojums
Dalībvalstīm jāveicina ilgtspējīgāka videi drošāka pesticīdu lietošana. Turklāt ir svarīgi ciešāk sasaistīt šo direktīvu ar regulas par augļu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū projektu.
Grozījums Nr. 82 13. panta 2. punkts
2. Dalībvalstīs jāievieš vai jāatbalsta visi apstākļi, kas nepieciešami integrētajai augu aizsardzībai.	2. Dalībvalstīs jāievieš vai jāatbalsta visi apstākļi, kas nepieciešami integrētajai augu aizsardzībai un augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas neķīmisko metožu īstenošanai un jāizveido apraksti par labāko integrētās augu aizsardzības praksi katram kultūraugu veidam, dodot priekšroku augu aizsardzības neķīmiskām metodēm.
Pamatojums
EU Directive 91/414/EEC requires that a pesticide shall not be approved unless it has been established that there will be “no harmful effect” on humans or animals. Priority should be given to non-chemical and natural methods of pest management as the only truly preventative and sustainable solution which is obviously more in line with the objectives for sustainable crop protection, than the reliance on complex chemicals designed to kill plants, insects or other forms of life, which cannot be classified as sustainable. Member States need to promote and encourage the widespread adoption of non-chemical alternatives to plant protection.
Best practices relating to non-chemical methods of crop protection help professional users to make environmentally friendly choices of crop protection products.
Grozījums Nr. 83 13. panta 3. punkts
3. Dalībvalstīm īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai lauksaimniekiem būtu pieejamas sistēmas, tostarp apmācība saskaņā ar 5. pantu un instrumenti augu aizsardzībai, kā arī nepieciešamais lēmumu pieņemšanai un konsultatīvie dienesti, kas sniegtu padomu par integrēto augu aizsardzību.	3. Dalībvalstīm īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai lauksaimniekiem būtu pieejamas sistēmas, tostarp apmācība saskaņā ar 5. pantu un instrumenti augu aizsardzībai, kā arī nepieciešamais lēmumu pieņemšanai un konsultatīvie dienesti, kas sniegtu padomu par augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas neķīmiskām metodēm.
Pamatojums
Sk. pamatojumus 13. panta 1. un 2. punktam
Grozījums Nr. 84 13. panta 4. punkts
4. Līdz 2013. gada jūnijam dalībvalstis ziņo Komisijai par 2. un 3. punkta ieviešanu un jo īpaši par to, vai ir radīti nepieciešamie apstākļi integrētās augu aizsardzības ieviešanai.	4. Līdz 2011. gada jūnijam dalībvalstis ziņo Komisijai par 2. un 3. punkta ieviešanu un jo īpaši par to, vai ir radīti nepieciešamie apstākļi integrētās augu aizsardzības ieviešanai.
Pamatojums
IAA standarti ir jāīsteno ātrāk nekā to paredz Komisija.
Grozījums Nr. 85 13. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Integrētās augu aizsardzības vispārējo un kultūrspecifisko standartu izstrādes obligātās prasības ir noteiktas IIc pielikumā.
Grozījums Nr. 86 13. panta 5. punkts
5. Dalībvalstis gādā, lai, vēlākais, līdz 2014. gada 1. janvārim visi pesticīdu profesionālie lietotāji būtu ieviesuši integrētās augu aizsardzības standartus.	5. Grozījumi IIc pielikumā veic saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Tiek radīti ES vienoti kritēriji labai profesionālai praksei augu aizsardzības jomā un integrētai augu aizsardzībai. Atbilstīgie kritēriji ir precizēti IIc pielikumā, lai atvieglotu to piemērošanu dalībvalstīs. Pielāgojumi zinātnes un tehnikas attīstības līmenim tiek veikti saskaņā ar jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Grozījums Nr. 87 13. panta 6. punkts
6. Dalībvalstīm ir jārada viss nepieciešamais, lai mudinātu lauksaimniekus izmantot kultūrspecifiskus integrētās augu aizsardzības standartus.	6. Dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgie veicināšanas, apmācības un ekonomiskie pasākumi, lai atbalstītu lietotājus izmantot integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskās vai nozarei specifiskās pamatnostādnes, kurās ir ņemti vērā IIc pielikumā minētie vispārīgie kritēriji. Šādas pamatnostādnes var izstrādāt arī profesionālo lietotāju organizācijas. Dalībvalstis savos rīcības plānos saskaņā ar 4. pantu atsaucas uz atbilstīgajām pamatnostādnēm.
Pamatojums
Tiek radīti ES vienoti kritēriji labai profesionālai praksei augu aizsardzības jomā un integrētai augu aizsardzībai. Atbilstīgie kritēriji ir precizēti III un IV pielikumā, lai atvieglotu to piemērošanu dalībvalstīs. Pielāgojumi zinātnes un tehnikas attīstības līmenim tiek veikti saskaņā ar jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Apmācības sistēmām un atbilstīgam finansiālajam atbalstam ir būtiska nozīme IAA un bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Grozījums Nr. 88 13. panta 7. punkts
7. Vispārīgie integrētās augu aizsardzības standarti, kas minēti 5. pantā, ir jāizstrādā saskaņā ar Regulas EK Nr. […] 52. pantā noteikto procedūru.	7. Vispārīgie integrētās augu aizsardzības standarti ir jāizstrādā saskaņā ar Regulas EK Nr. […] 52. pantā noteikto procedūru, iesaistot ieinteresētās puses.
Pamatojums
Līdzdalība ir svarīga, lai sabiedrība varētu pieņemt IAA standartus.
Grozījums Nr. 89 13. panta 8.a punkts (jauns)
	8.a Dalībvalstis ievieš piemērotu finansēšanas shēmu, kuras pamatā ir nodokļu uzlikšana pesticīdu izstrādājumiem, lai ieviestu kultūrspecifiskas metodes un integrētās augu aizsardzības praksi un veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.
Pamatojums
Nodokļu sistēmas ir labs veids, lai samazinātu pesticīdu lietošanu vairākās ES dalībvalstīs. Dalībvalstīm jābūt spējīgām izveidot finansēšanas mehānismu atbilstīgi to vajadzībām.
Grozījums Nr. 90 14. panta 1. punkts
1. Komisijai atbilstoši 18. panta 3. punktā noteikto kārtību ir jāizstrādā saskaņoti riska indikatori. Līdz šo indikatoru pieņemšanai, dalībvalstis var turpināt izmantot esošos valsts indikatorus vai arī pieņemt citus atbilstīgus indikatorus.	1. Komisijai saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru ir jāizstrādā saskaņoti riska un lietošanas indikatori. Līdz šo indikatoru pieņemšanai, dalībvalstis var turpināt izmantot esošos valsts indikatorus vai arī pieņemt citus atbilstīgus indikatorus, kuriem ir jābūt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem un attiecināmiem uz pesticīdu lietošanas risku cilvēka veselībai un videi. Papildus visu citu ieinteresēto pušu līdzdalībai valsts indikatoru izstrādē ir nepieciešama arī sabiedrības līdzdalība. Tas paredz prasību pilnībā nodrošināt sabiedrības piekļuvi informācijai, lai veicinātu tās līdzdalību.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu tekstu ar jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Papildus riska mērķiem un indikatoriem jāparedz arī lietošanas mērķi un indikatori
Dalībvalstīm ir skaidri jānorāda, ka valsts indikatori ir jāattiecina uz pesticīdu lietošanas risku gan cilvēka veselībai, gan videi. Ir skaidri jānorāda arī uz to, kas jādara, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts indikatoru izstrādē, īstenošanā un grozīšanā saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību.
Grozījums Nr. 91 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) kopējo un saskaņoto riska indikatoru aprēķināšanai valsts līmenī,	a) kopējo un saskaņoto riska un lietošanas indikatoru aprēķināšanai valsts līmenī,
Pamatojums
Sk. pamatojumu 14. panta 1. punktam.
Grozījums Nr. 92 14. panta 2. punkta ba) apakšpunkts (jauns)
	ba) lai novērtētu kaitēkļu un slimību apdraudējumu, kā arī sēnīšu veidošanos;
Pamatojums
Būtu jāpievērš uzmanība arī iepriekš minētajiem aspektiem, jo arī tie ietekmē riska indikatorus, lietojot augu aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr. 93 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) lai identificētu galvenās aktīvās vielas vai kultūras, vai arī ar ilgtspējību nesavietojamu praksi, kam ir jāpievērš papildu uzmanība, vai arī labu praksi, ko var izmantot kā piemēru šīs direktīvas mērķu sasniegšanai, mazinot risku un pesticīdu lietošanas apjomu,	c) lai identificētu galvenās aktīvās vielas vai kultūras, vai arī ar ilgtspējību nesavietojamu praksi, kam ir jāpievērš papildu uzmanība, vai arī labu praksi, ko var izmantot kā piemēru šīs direktīvas mērķu sasniegšanai, novēršot risku, tostarp apdraudējumu, cilvēka veselībai un videi un atkarību no pesticīdu lietošanas, virzot un veicinot alternatīvu neķīmisko augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšu;
Pamatojums
Attiecībā uz cilvēka veselību risks ir jānovērš pilnībā, nevis tikai jāsamazina. Tas atbilst iepriekš piedāvātajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 94 14. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns)
	ca) lai izstrādātu, novērtētu un pielāgotu valstu rīcības plānus.
Grozījums Nr. 95 14. panta 3. punkts
3. Dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu veikto aprēķinu rezultāti ir jādara zināmi Komisijai un citām dalībvalstīm.	3. Dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu veikto aprēķinu rezultāti ir jādara zināmi Komisijai un citām dalībvalstīm un jānodrošina šīs informācija pieejamība sabiedrībai.
	Rezultātus saskaņā ar 4. panta 2. punktu publisko elektronisko datu bāzē internetā.
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no 4. panta 2. punkta ieviešanas.
Grozījums Nr. 96 14. panta 4. punkta 1. apakšpunkts
4. Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [ESTAT...] apkopotos statistikas datus, kā arī 3. punktā minēto informāciju izmantos, lai aprēķinātu riska indikatorus Kopienas līmenī, veicot aplēses par pesticīdu lietošanas radīto risku.	4. Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [ESTAT...] apkopotos statistikas datus, kā arī 3. punktā minēto informāciju izmantos, lai aprēķinātu riska un lietošanas indikatorus Kopienas līmenī, veicot aplēses par pesticīdu lietošanas radīto risku.
Pamatojums
Papildus riska mērķiem un indikatoriem jāparedz arī lietošanas mērķi un indikatori.
Grozījums Nr. 97 14. panta 4. punkta 2.a apakšpunkts (jauns)
	Rezultātus dara pieejamus sabiedrībai, publiskojot tos publisko elektronisko datu bāzē internetā saskaņā ar 4. panta 2. punktu.
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no 4. panta 2. punkta ieviešanas.
Grozījums Nr. 98 14. panta 5. punkts
5. Riska indikatori 2. punkta (a) apakšpunkta un 3. punkta mērķiem aprēķināmi, izmantojot saņemtos datus par apdraudējumu un saskarsmi, pesticīdu lietošanu, pesticīdu īpašībām, laika apstākļiem un augsnes īpašībām.	5. Riska un lietošanas indikatori 2. punkta (a) apakšpunkta un 3. punkta mērķiem aprēķināmi, izmantojot saņemtos datus par apdraudējumu un saskarsmi, pesticīdu lietošanu, pesticīdu īpašībām, laika apstākļiem un augsnes īpašībām.
Pamatojums
Skatīt pamatojumu 14. panta 1.punktam.
Grozījums Nr. 99 14. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a Apkopojot datus, ir jāpievērš uzmanība tam, lai Kopienas lauksaimniekus neapgrūtinātu ar papildu pienākumiem sagatavot dokumentāciju, kā arī liekiem pienākumiem reģistrēties un sniegt informāciju.
Pamatojums
Jau tagad uz lauksaimniekiem attiecas stingrs pienākums sagatavot dokumentāciju un sniegt informāciju. Ja nākotnē tiek pieņemta statistikas regula par augu aizsardzības līdzekļiem, ir jāpievērš uzmanība tam, lai tas lauksaimniekiem papildus neradītu nevajadzīgus pienākumus reģistrēties, sniegt informāciju, sagatavot dokumentāciju. Šajā ziņā būtu jāpietiek ar brīvprātīgi vai īstenoto pārbaužu rezultātā regulāri apkopotiem izlases veida pārbaužu rezultātiem.
Grozījums Nr. 100 15. panta virsraksts un 1.punkts (jauns)
Ziņojumu sniegšana	Uzskaite un ziņojumu sniegšana
	-1. Pesticīdu tirgotājiem divus gadus jāsaglabā uzskaites dati par pesticīdu vai to lietošanas iekārtu saņemšanu, pārdošanu, piegādi vai cita veida nodošanu.
Pamatojums
Šis reģistrēšanas pienākums jau darbojas attiecībā uz pesticīdu lietošanas operatoriem, kas darbojas saskaņā ar EUREPGAP standartiem vai IAA standartiem, ko atbalsta lauksaimnieku apvienības un kooperatīvi visā Eiropā.
Grozījums Nr. 101 15. pants
Komisija regulāri Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas sekmēm un ja nepieciešams – iesniedz priekšlikumus grozījumiem.	Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei reizi trīs gados iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas sekmēm un valsts rīcības plānu novērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus grozījumiem.
	Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par valsts rīcības plāniem.
Pamatojums
Regulāra ziņošana par īstenošanas gaitu nodrošina panākumus. Tāda veidā dalībvalstis varēs apmainīties ar pieredzi, Komisija varēs izvērtēt rīcības plānus un vajadzības gadījumā ieviest grozījumus.
Grozījums Nr. 102 15.a pants (jauns)
	15.a pants
	Informācijas apmaiņa un paraugprakse
	Komisija izveido bāzi informācijas apmaiņai un paraugpraksei ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības jomā.
Pamatojums
Ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības veicināšanas nozīmīga daļa ir informācijas un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm un citām ieinteresētām pusēm. Tas nozīmē, ka ritenis katru reizi nav jāizdomā no jauna. Var iekļaut arī esošās iniciatīvas (piemēram, Eiropas Iniciatīva ilgtspējīgai attīstībai lauksaimniecībā).
Grozījums Nr. 103 18. panta 2. un 3. punkts
2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. punktu.	2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. ‑ 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. punktu.
3. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. punktu.   Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.
Pamatojums
Šis grozījums ir jāveic, lai pielāgotu tekstu jaunā komitoloģijas lēmuma noteikumiem.
Grozījums Nr. 104 19. panta a) punkts
a) saskaņotas sistēmas izstrādi, tostarp atbilstīgas datu bāzes izveidošanu, kurā apkopotu un uzglabātu informācija par pesticīdu riska indikatoriem, un to, kā šādu informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm, ieinteresētajām personām un sabiedrībai,	a) saskaņotas sistēmas izstrādi, tostarp atbilstīgas datu bāzes izveidošanu, kurā apkopotu un uzglabātu informācija par pesticīdu riska un lietošanas indikatoriem, un to, kā šādu informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm, ieinteresētajām personām un sabiedrībai,
Grozījums Nr. 105 19. panta ca) punkts (jauns)
	ca) elektronisko datu bāzes izveidi internetā saskaņā ar 4. panta 2. punktu.
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no 4 panta 2. punkta ieviešanas.
Grozījums Nr. 106 I pielikuma virsraksts un ievaddaļa
Apmācības programmas	Apmācības un tālākizglītības programmas
Apmācību programmas jāveido tā, lai nodrošinātu pietiekamas zināšanas par šādiem tematiem:	Apmācību un tālākizglītības programmas jāveido tā, lai nodrošinātu pietiekamas zināšanas par šādiem tematiem:
Pamatojums
Ar šo grozījumu pielāgo I pielikumu 5. pantā minētajām norādēm (sk. 5. panta grozījumu).
Grozījums Nr. 107 I pielikuma 1. punkts
1. visi tiesību akti, kas regulē pesticīdus un to lietošanu;	1. visi tiesību akti, kas regulē pesticīdus un to lietošanu, pesticīdu marķējumu un marķēšanas sistēmu, pesticīdu terminoloģiju, pesticīdu drošību, toksiskumu un ekotoksiskumu;
Pamatojums
Apmācības programmu uzlabojums.
Grozījums Nr. 108 I pielikuma 2.a punkts
a) cilvēka (operatoru, iedzīvotāju, garāmgājēju, cilvēku, kas ierodas apstrādātajās teritorijās, rīkojas ar apstrādātajiem objektiem vai arī lieto šos produktus uzturā) apdraudējumam, kā arī tam, kā šo apdraudējumu pastiprina tādi faktori, kā, piemēram, smēķēšana,	a) cilvēka (operatoru, iedzīvotāju, garāmgājēju, cilvēku, kas ierodas apstrādātajās teritorijās, rīkojas ar apstrādātajiem objektiem vai arī lieto šos produktus uzturā) apdraudējumam un visa veida iespējamai akūtai un hroniskai nelabvēlīgajai ietekmei uz cilvēka veselību ilgtermiņā, kā arī tam, kā šo apdraudējumu pastiprina tādi faktori, kā, piemēram, smēķēšana, barības uzņemšana un attiecīgo aizsarglīdzekļu neizmantošana,
Pamatojums
Pesticīdu lietotājiem pilnībā jāapzinās izmantoto pesticīdu visa veida iespējamās akūtās un hroniskās nelabvēlīgās ilgtermiņa iedarbības ietekme uz cilvēka veselību.
Grozījums Nr. 109 I pielikuma 2.b punkts
b) simptomiem, kas liecina par saindēšanos ar pesticīdiem, un neatliekamās palīdzības sniegšanu,	b) simptomiem, kas liecina par saindēšanos ar pesticīdiem, un neatliekamās palīdzības sniegšanu, un simptomiem, kas liecina par hronisku ietekmi uz veselību,
Pamatojums
Sk. pamatojumu I pielikuma 1. punktam.
Grozījums Nr. 110 I pielikuma 2.c punkts
c) tam kā pesticīdu lietošana apdraud apstrādāšanai neparedzētos augus, labvēlīgus kukaiņus, savvaļas dabu, bioloģisko daudzveidību un vidi kopumā,	c) tam kā pesticīdu lietošana apdraud apstrādāšanai neparedzētos augus, labvēlīgus kukaiņus, savvaļas dabu, bioloģisko daudzveidību un vidi kopumā, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgajai ietekmei, kas rodas no pesticīdu izmantošanas lauksaimniecībā, piemēram, dabīgo kaitēkļu apkarotāju zudums un kukaiņu veiktās apputeksnēšanas samazināšanās,
Pamatojums
Pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā rada vairāku veidu ārējo ietekmi, tādēļ zināšanas par šo nelabvēlīgo ietekmi jāiekļauj apmācības programmās.
Grozījums Nr. 111 I pielikuma 3. punkts
3. jēdzieni attiecībā uz integrētas augu aizsardzības stratēģijām un metodēm, integrētas kultūraugu apsaimniekošanas stratēģijām un metodēm, bioloģiskās lauksaimniecības principiem, informāciju par integrētās augu aizsardzības vispārējiem un kultūrspecifiskajiem standartiem,	3. jēdzieni attiecībā uz integrētas augu aizsardzības stratēģijām un metodēm, integrētas kultūraugu apsaimniekošanas stratēģijām un metodēm, bioloģiskās lauksaimniecības principiem un augu aizsardzības neķīmiskajām metodēm, jo īpaši, preventīvajām un bioloģiskās kontroles metodēm, informāciju par vispārējiem un kultūrspecifiskajiem standartiem, augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas, un integrētās augu aizsardzības neķīmisko alternatīvu izmantošanu un praksi,
Pamatojums
Dažu pesticīdu lietošanai ir tikai „kosmētisks” nolūks, kas nav saistīts ar īpašiem kaitēkļiem vai slimībām, un tādēļ tie nav domāti augu aizsardzībai. Ņemot vērā pesticīdu nelabvēlīgās ietekmes akūtās un hroniskās sekas attiecībā uz cilvēka veselību, kā tas ir pilnīgāk precizēts Tematiskās stratēģijas ietekmes novērtējumā, dalībvalstīm ir jāveicina augu aizsardzības neķīmisko alternatīvu un integrētās augu aizsardzības plaša izmantošana.
Amendment
Grozījums Nr. 112 I pielikuma 4. punkts
4. salīdzinošā izvērtējuma uzsākšana lietotāju līmenī, lai profesionāliem lietotājiem palīdzēt no visiem atļautajiem produktiem izvēlēties tādu, kas ir vispiemērotākais konkrētās kaitēkļu problēmas risināšanai attiecīgajā situācijā,	4. salīdzinošā izvērtējuma uzsākšana lietotāju līmenī, lai profesionāliem lietotājiem palīdzēt no visiem atļautajiem produktiem izvēlēties tādu, kas ir vispiemērotākais konkrētās kaitēkļu problēmas risināšanai attiecīgajā situācijā, tādu produktu izvēle, kas ir vismazāk bīstami cilvēka veselībai un videi,
Pamatojums
Sk. pamatojumu I pielikuma 1.punktam.
Grozījums Nr. 113 I pielikuma 5. punkts
5. pasākumi, lai samazinātu risku cilvēkiem, nemērķa sugām un videi, droša darba prakse attiecībā uz pesticīdu uzglabāšanu, izmantošanu un sajaukšanu, tukšo tvertņu un citu piesārņoto materiālu, pāri palikušo pesticīdu (tai skaitā tvertnē esoša maisījuma), kas varētu būt gan koncentrētā, gan atšķaidītā formā, droša likvidācija, ieteicamā operatoru kontrole (individuālie aizsardzības līdzekļi),	5. pasākumi, lai samazinātu risku cilvēkiem, nemērķa sugām un videi, droša darba prakse attiecībā uz pesticīdu uzglabāšanu, izmantošanu un sajaukšanu, tukšo tvertņu un citu piesārņoto materiālu, pāri palikušo pesticīdu (tai skaitā tvertnē esoša maisījuma), kas varētu būt gan koncentrētā, gan atšķaidītā formā, droša likvidācija, ieteicamā operatoru kontrole (individuālie aizsardzības līdzekļi), zināšanas par visiem iespējamajiem iedarbības faktoriem, tostarp pesticīdu ilglaicīgu iedarbību gaisā, iedarbību izgarojumu veidā pēc pesticīdu lietošanas, reaktivitāti, nogulsnēšanos, par pesticīdiem, kurus pēc izmantošanas brīvā dabā pārvieto un uzglabā telpās, maisījumu iedarbību, pesticīdu aktliekvielām, kuras pārnes ar ziedputekšņiem vai kultūraugu putekšņiem (piemēram, ražas laikā), kā arī par piesārņotas augsnes izplatīšanos un pārnesi lielos attālumos,
Pamatojums
Visiem, kas izmanto pesticīdus, jāņem vērā iespējamie iedarbības faktori un ar to saistīties riski ne tikai attiecībā uz pašu veselību, bet arī citu cilvēku veselību, jo īpaši iedzīvotājiem un kopienām, kuras dzīvo apsmidzināto teritoriju tuvumā.
Grozījums Nr. 114 I pielikuma 6. punkts
6. kārtība, kādā ir jāsagatavo darbam lietošanas iekārtas, ieskaitot iekārtu kalibrēšanu, kā arī noteikumi par iekārtu ekspluatāciju pēc iespējas mazāk kaitējot lietotājam, citiem cilvēkiem, nemērķa dzīvnieku un augu sugām, bioloģiskajai daudzveidībai un videi,	6. kārtība, kādā ir jāsagatavo darbam lietošanas iekārtas, ieskaitot iekārtu kalibrēšanu, kā arī noteikumi par iekārtu ekspluatāciju pēc iespējas mazāk kaitējot lietotājam, citiem cilvēkiem, nemērķa dzīvnieku un augu sugām, bioloģiskajai daudzveidībai, videi un ūdens resursiem,
Pamatojums
Īpaši jāuzsver ūdens resursu aizsardzība. Jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi ārkārtas laika apstākļos vai pesticīdiem nonākot ūdens krātuvēs. Laika apstākļiem ir svarīga ietekme uz piesārņojuma līmeni. Mitra augsne ir vairāk pakļauta pesticīdu noplūdes riskam. Intensīvu nokrišņu rezultātā palielinās noplūdes risks no saimniecībām un laukiem.
Grozījums Nr. 115 I pielikuma 7. punkts
7. lietošanas iekārtu ekspluatāciju un uzturēšana, kā arī īpašas izsmidzināšanas metodes (piemēram, neliela tilpuma izsmidzināšana, uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas), kā arī ekspluatēto sprauslu tehniskā pārbaude un iespējas izsmidzināšanas uzlabošanai,	7. lietošanas iekārtu ekspluatāciju un uzturēšana, kā arī īpašas izsmidzināšanas metodes, lai mazinātu pesticīdu lietošanu, noplūdi un riskus, (piemēram, neliela tilpuma izsmidzināšana, uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas), kā arī ekspluatēto sprauslu tehniskā pārbaude un iespējas izsmidzināšanas uzlabošanai
Grozījums Nr. 116 I pielikuma 8. punkts
8. rīcība ārkārtas situācijā, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi nejaušas noplūdes un piesārņojuma gadījumā,	8. rīcība ārkārtas situācijā, lai aizsargātu cilvēka veselību, vidi un ūdens resursus nejaušas noplūdes, piesārņojuma un ārkārtas laika apstākļu, kas varētu radīt pesticīdu noplūdes risku, gadījumā,
Pamatojums
Īpaši jāuzsver ūdens resursu aizsardzība. Jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi ārkārtas laika apstākļos vai pesticīdiem nonākot ūdens krātuvēs. Laika apstākļiem ir svarīga ietekme uz piesārņojuma līmeni. Mitra augsne ir vairāk pakļauta pesticīdu noplūdes riskam. Intensīvu nokrišņu rezultātā palielinās noplūdes risks no saimniecībām un laukiem.
Grozījums Nr. 117 I pielikuma 10.a punkts (jauns)
	10.a īpašas aizsardzības teritoriju aprūpe, kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 6. un 7. pantu;
Pamatojums
Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu īpaša aizsardzība un aprūpe jāvelta virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu aizsardzībai, to dzīvotņu un sugu saglabāšanai, kuru pastāvēšana ir tieši atkarīga no ūdenstilpēm, kā arī dzeramā ūdenstilpēm. Svarīgi ir to paredzēt saistībā ar apmācības programmām, lai profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti pārzinātu šīs vajadzības.
Grozījums Nr. 118 I pielikuma 10.b punkts (jauns)
	10.b Specifiskas kategorijas, kurās var licencēt pesticīdu lietošanas operatoru, tostarp:
	a) lauksaimniecības kaitēkļu apkarošana;
	b) meža kaitēkļu apkarošana;
	c) sēklu apstrāde;
	d) ūdens vides kaitēkļu apkarošana;
	e) kaitēkļu apkarošana uz ceļiem starp laukiem;
	f) sabiedrības veselībai kaitīgu kaitēkļu apkarošana;
	g) noteikumos par grauzējiem iekļauto kaitēkļu apkarošana.
Grozījums Nr. 119 I pielikuma 10.c punkts (jauns)
	10.c uz risku balstīta pieeja, kurā ņem vērā vietējās sateces baseina mainīgās vērtības, piemēram, klimata apstākļus, augsni un augu šķirnes, kā arī nogāzes;
Pamatojums
Programmās jāiekļauj arī zināšanas par riska pārvaldību, kas paraugprakses ietvaros ņem vērā vietējos apstākļus.
Grozījums Nr. 120 II pielikuma a) punkts (jauns)
	IIa pielikums
	Valsts vispārējā ziņojuma obligātie elementi
	A daļa: Elementi, kuri jāiekļauj sākotnējā pētījumā par pesticīdu lietošanas samazināšanu valstī.
	Pašreizējo apstākļu apraksts:
	• informācija par pesticīdu ražošanu, importu, eksportu, pārdošanu un izplatīšanu;
	• pašreizejā patēriņa modelis (patērēto aktīvo sastāvdaļu kopējais apjoms; pesticīdu īpašie apjomi, kurus īpaši izmanto visiem galvenajiem kultūraugiem un ar lauksaimniecību nesaistītos gadījumos, jo īpaši sabiedriskas vietās; apstrādes biežuma indeksa aprēķināšana);
	• apraksts par pesticīdu izmantošanas pašreizējo metožu ietekmi uz vidi, pārtikas apriti un cilvēka veselību, pamatojoties uz uzraudzības programmā iekļautajiem datiem;
	• pārskats par pašreizējiem juridiskajiem un politiskajiem instrumentiem un to efektivitāti;
	• pesticīdu nepieciešamības izvērtējums;
	• nepilnības iepriekš minētajā informācijā.
	• Pesticīdu lietojuma samazināšanas scenāriji:
	• izmantošanas samazinājums 30 % un 50 % apmērā, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu.
	Seku izvērtējums, piemērojot vairākus scenārijus:
	• ietekme uz vidi (tostarp enerģijas patēriņš, siltumnīcefekta gāzes);
	• ietekme uz sabiedrības veselību (darbiniekiem, apkārtējiem cilvēkiem, atliekvielas pārtikā);
	• ietekme uz lauksaimniecības ražošanu;
	• atšķirīgo scenāriju ekonomiskās izmaksas un ieguvumi (tostarp slēpto izmaksu samazināšana).
	Scenāriju īstenošanai vajadzīgo elementu noteikšana un novērtējums:
	• direktīvā noteikto elementu ietekme uz lietošanas samazināšanu;
	• papildus vajadzīgie zinātniskie dati un veids, kā tos iegūt, piemēram, papildu uzraudzības iespējas, pētniecības iestādes;
	• papildus vajadzīgās iespējas, lai samazinātu pesticīdu lietošanu, piemēram, ar lauksaimniecību saistīto konsultāciju pakalpojumi, lietošanas pārbaužu inspektori;
	• dažādu scenāriju īstenošanai iespējamie finanšu resursi, tostarp nodevas.
	Secinājumi:
	• sasniedzami mērķi par pesticīdu lietošanas samazinājumu īpašiem augiem un ar lauksaimniecību nesaistītās kaitēkļu apkarošanas situācijās arī valsts līmenī atbilstīgi vismaz obligātajiem samazināšanas mērķiem, kas noteikti 4. pantā un ar kuriem laika gaitā vēlas panākt lietošanas papildu samazinājumu.
	B daļa: Elementi, kas jāiekļauj turpmākajā pētījumā par pesticīdu lietošanas samazināšanu valstī:
	• iepriekšējo trīs gadu pieredzes izvērtējums saistībā ar pesticīdu samazināšanas programmas īstenošanu;
	• citi elementi, kas nav minēti iepriekš.
	• Jaunu mērķu noteikšana turpmākajam periodam.
Pamatojums
Jauns pielikums ir vajadzīgs kā pamatnostādnes dalībvalstīm, lai tās varētu sagatavot valsts vispārējo ziņojumu un nodrošinātu valstu ziņojumu vienveidību, un Komisija varētu novērtēt situāciju visā ES kopumā.
Grozījums Nr. 121 II pielikuma b) punkts (jauns)
	IIb pielikums
	Obligātie elementi, kas iekļaujami valsts rīcības plānos par riska un pesticīdu lietošanas samazināšanu
	Kvalitatīvie un kvantitatīvie mērķi:
	• vidusposma mērķi riska un lietošanas samazināšanai, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu;
	• mērķi īpašām mērķa grupām vai lietošanai, piemēram, valsts iestādēm, lauksaimniekiem, ceļiem starp laukiem;
	• mērķi lietošanas samazināšanai jutīgās teritorijās saistībā ar pesticīdiem;
	• mērķi gruntsūdeņu un citu vides elementu progresīvai attīrīšanai no pesticīdiem un citām atliekvielām;
	• mērķi problemātiskiem kultūraugiem un/vai reģioniem.
	Lietošanas uzraudzība:
	• pasākumi, lai nodrošinātu integrētās augu aizsardzības metožu īstenošanu;
	• pārbaudes, piemēram, aizliegums lietot pesticīdus dzeramā ūdens krātuvju vai pret pesticīdiem jutīgo teritoriju tuvumā, piemēram, dabas rezervāti un buferjoslas;
	• pārbaudes, tostarp aizliegums lietot pesticīdus, zonās ar augstu saskarsmes risku, piemēram, skolās, parkos un citās sabiedriskās vietās, ceļu malās utt.
	Pētniecība un paplašināšana:
	• pētījumi par pesticīdu lietošanas neķīmiskajām alternatīvām;
	• demonstrējumu pasākumi par to, kā samazināt lietošanas biežumu, izmantojot kaitēkļu apkarošanas neķīmiskās metodes un sistēmas;
	• lauksaimniecības konsultantu apmācība par kaitēkļu apkarošanas neķīmiskajām metodēm un sistēmām;
	pētījumi par iespējamo lietošanas samazināšanu, izmantojot uzlabotas smidzināšanas iekārtas, metodes un tehniku.
	Informācija, izglītība un apmācība:
	• apmācība visiem pesticīdu lietošanas operatoriem par pesticīdu radīto kaitējumu veselībai, kā arī kaitēkļu apkarošanas neķīmiskajām metodēm un sistēmām;
	• pamatnostādnes pesticīdu lietošanas operatoriem, piemēram, par pesticīdu glabāšanu un lietošanu;
	Pesticīdu lietošanas iekārtas:
	• izmantoto iekārtu pārbaude
	Finanšu instrumenti:
	• finansiāls atbalsts integrētās augu aizsardzības standartu un metožu īstenošanai;
	• finansiāls atbalsts citiem pasākumiem pesticīdu lietošanas samazināšanai;
	• pastiprināta savstarpējās atbilstības mehānismu piemērošana.
Pamatojums
Jauns pielikums ir vajadzīgs kā pamatnostādnes dalībvalstīm, lai tās varētu sagatavot valsts vispārējo ziņojumu un nodrošinātu valstu ziņojumu vienveidību.
Grozījums Nr 122 II pielikuma c) punkts (jauns)
	IIc pielikums
	Integrētās augu aizsardzības vispārīgo un kultūrspecifisko kritēriju elementi
	Integrētā augu aizsardzībā iekļauti vismaz šādi kritēriji:
	a) kaitīgo organismu profilakse un/vai apkarošana jāpanāk vai jāatbalsta, cita starpā, jo īpaši
	• piemērojot optimālu kultūraugu rotāciju, lai iegūtu līdzsvarotu augsnes organismu populāciju un saglabātu veselīgu augsni, novērstu ar augsni saistītu kaitēkļu vairošanos un pārtrauktu augsnes fumigācijas un citu augsnes ķimikāliju izmantošanu;
	• veidojot augsnes struktūras, kas var uzturēt kultūraugu veselību, piemēram, veicinot organisko vielu procentuālo daudzumu, ierobežojot aršanas dziļumu, novēršot eroziju, ievērojot optimālu kultūraugu secību;
	• izmantojot piemērotas kultivēšanas metodes, piemēram, bioloģiskās sēklu ieguves vietas, sēšanas datumus un biežumu, pasēju, optimālus attālumus starp augiem, augsni saudzējošu apstrādi, higiēnas pasākumus, atzarošanu;
	• izmantojot vislabāk pieejamos rezistentos kultūraugu veidus un apstiprinātu/sertificētu sēklu un stādu materiālu;
	• izmantojot līdzsvarotu mēslošanu, pamatojoties uz informāciju par augsnē un augsnes struktūrās jau esošajiem barības elementiem, kaļķošanu un apūdeņošanas/drenāžas metodēm, lai samazinātu tās uzņēmību pret kaitēkļiem un slimībām; jāizvairās no gruntsūdens izmantošanas apūdeņošanā;
	• novēršot kaitīgo organismu izplatīšanos lauksaimniecības tehnikas vai aprīkojuma izmantošanas rezultātā;
	• aizsargājot un veicinot svarīgus labvēlīgos organismus, piemēram, izmantojot ekoloģiskās infrastruktūras ražošanas telpās un ārpus tām, nosakot minimālo procentuālo kopējās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas daļu, kas jāatstāj atmatā, stādot augu kultūras, kas piesaista dabiskos kaitēkļu apkarotājus;
	b) kaitīgos organismus uzrauga, izmantojot piemērotas metodes un instrumentus; tās ir zinātniski pamatotas un praktiski lietojamas prognozēšanas, brīdinājuma un diagnosticēšanas sistēmas, kā arī profesionālas konsultācijas, piemēram, ko piedāvā valsts un privātie pakalpojumu sniedzēji;
	c) pamatojoties uz kultūraugu pārraudzības rezultātiem, profesionālais lietotājs izlemj, vai un kad ir veicami augu aizsardzības pasākumi; šāda lēmuma pieņemšanā svarīga nozīme ir zinātniski pamatotām kaitējuma robežvērtībām, ja tās ir pieejamas un praktiski izmantojamas; šādas reģionāli noteiktas kaitējuma robežvērtības ņem vērā pirms augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas;
	d) salīdzinājumā ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem priekšroka ir jādod bioloģiskām, fizikālām un citām ar ķīmiju nesaistītām metodēm, ja, tās izmantojot, ir paredzami panākumi kaitējuma novēršanā; cīnoties pret nezālēm, priekšroka dodama nezāļu mehāniskai iznīcināšanai vai citām neķīmiskām metodēm, piemēram, ar karsēšanu; izņēmumi pieļaujami tikai sliktos laika apstākļos, kuros ilglaicīgi nevar īstenot nezāļu iznīcināšanu mehāniskā veidā;
	e) izmantojamais augu aizsardzības līdzeklis ir specifiski vispiemērotākais kaitīgā organisma iznīdēšanai, un tā lietošanas blakusparādību ietekme uz lietotājiem, saglabājamiem organismiem un vidi ir visniecīgākā;
	f) profesionālais lietotājs, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus un citas metodes, ņem vērā nepieciešamo daudzumu, piemēram, samazinātas devas un lietojumu vai platības daļējas apstrādes iespējas; šeit vērā ir jāņem, vai risks veģetācijai ir pieņemams un vai tas kaitīgajos organismos neizraisa rezistences veidošanās risku;
	g) ja pastāv zināma rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem un tādēļ ir jāpalielina augu aizsardzības līdzekļu lietošanas biežums vai devas, tad izmanto esošās stratēģijas rezistences novēršanai, lai saglabātu augu aizsardzības līdzekļu iedarbības efektivitāti; tajā var ietilpt vairāku augu aizsardzības līdzekļu lietojums ar dažādu iedarbības mehānismu;
	h) profesionālie lietotāji reģistrē augu aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši jomai; profesionālais lietotājs, pamatojoties uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un kultūraugu pārraudzības dokumentāciju, pārbauda, vai veiktajiem pasākumiem kaitēkļu apkarošanas jomā ir panākumi.
Pamatojums
IAA definīcija.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Pamats

Pieņemot lēmumu par Sesto vides rīcības programmu, Eiropas Parlaments un Padome atzina, ka ir vēl vairāk jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Lēmumā tika uzsvērta nepieciešamība panākt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu un aizstāvēta divpakāpju pieeja šim uzdevumam:

–         pilnīgi ieviest attiecīgo regulējumu un veikt nepieciešamās korekcijas,

–         izstrādāt tematisku stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

Savā paziņojumā „Tematiska stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu” (COM(2006)372) Komisija min vairākus stratēģijai piemērotus pasākumus. Šīs direktīvas priekšlikuma mērķis ir veicināt tematiskās stratēģijas īstenošanu, ar ko nosaka Kopienas pamatprincipus augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai lietošanai.

Piemērošanas joma

Referente uzskata, ka ierosinātās direktīvas virsraksts ir neskaidri formulēts. Kā atzīst Komisija, ierosinātās direktīvas priekšlikuma uzdevums ir regulēt īpašu pesticīdu grupu, proti, augu aizsardzības līdzekļus. Tāpēc direktīvas tekstā jēdziens „pesticīdi” jāaizstāj ar jēdzienu „augu aizsardzības līdzekļi”. Uz to būtu skaidri jānorāda visas direktīvas tekstā. Tas neizslēdz iespēju, ka vēlāk, izskatot šo jautājumu Eiropas Parlamentā, piemērošanas joma tiek paplašināta.

Izvirzītie mērķi

Referente uzskata, ka saskaņā ar Sesto vides rīcības programmu un Tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu direktīvas galvenais uzdevums ir samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Katrā ziņā veicamiem pasākumiem jābūt samērīgiem. Ir jāņem vērā arī ieguvumi, ko sniedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana, piemēram, to ietekme uz produktu kvalitāti un ražas apjoma palielināšanu.

Valstu rīcības plāni

Referente piekrīt Komisijas viedoklim, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas riska samazināšana galvenokārt ir dalībvalstu ziņā. Īstenojot valstu rīcības plānus, valstu līmenī tiek ņemtas vērā to atšķirības un specifiskā situācija.

Kompetence un informācija

Referente uzskata, ka profesionālajiem lietotājiem, izplatītājiem un konsultantiem, mācoties un ceļot kvalifikāciju, jāuzlabo zināšanas par saprātīgu augu aizsardzības līdzekļu apsaimniekošanu. Izmantojot atbilstīgas programmas, attiecīgi jāinformē sabiedrība par saprātīgas augu aizsardzības līdzekļu apsaimniekošanas iespējām.

Tehniskie noteikumi

Regulāri jāpārbauda pesticīdu lietošanas iekārtu tehniskais stāvoklis. Referente uzskata, ka dalībvalstīm jādefinē stingri nosacījumi izsmidzināšanai no gaisa.

Ūdens vide

Ūdens resursu pamatdirektīva paredz pamatnoteikumus un pasākumus ūdens vides aizsardzībai. Tomēr, īstenojot Ūdens resursu pamatdirektīvu, ir jāpievērš īpaša uzmanība augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Valstu rīcības plānos nepārprotami un skaidri jānosaka, kas ir jāievēro, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, arī attiecībā uz to izmantošanu, teritorijām (buferjoslām) un uzglabāšanu ūdenstilpņu un ūdens aizsardzības zonā.

Augu aizsardzības laba profesionālā prakse un integrētā augu aizsardzība

Referente uzskata, ka arī turpmāk būs mērķtiecīgi jāattīsta augu aizsardzība, izdalot divus līmeņus: labu profesionālo praksi un integrēto augu aizsardzību. III un IV pielikumā minētie kritēriji nosaka, kādos apstākļos Eiropas Savienībā ir īstenojama augu aizsardzības laba profesionālā prakse un integrētā augu aizsardzība.

Laba profesionālā prakse izvirza pamatprasības, kas ir obligātas katram, kurš īsteno augu aizsardzības pasākumus.

Pamatojoties uz IV pielikumā aprakstītajiem vispārējiem integrētās augu aizsardzības kritērijiem un ņemot vērā reģionālos apstākļus (piemēram, lauksaimniecību, laika apstākļus un ekosistēmu), dalībvalstis vai profesionālās apvienības formulē kultūrai vai nozarei specifiskas integrētās augu aizsardzības pamatnostādnes. Integrētā augu aizsardzība ir Eiropas Savienības augu aizsardzības modelis un inovāciju procesa virzītājs. Integrētā augu aizsardzība var ietvert arī pasākumus, kuros, lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas apjomu un ar to lietošanu saistīto risku, rēķinās ar augstu ekonomisko risku. Šo pamatnostādņu brīvprātīgu piemērošanu var veicināt, izmantojot dažādus stimulus.

Regulāri jāpārskata vispārējo labas profesionālās prakses un vispārējo integrētās augu aizsardzības kritēriju atbilstība zinātnes un tehnikas, kā arī vispārējās attīstības līmenim. Nepieciešamās korekcijas regulē komitoloģijas procedūra. Pielikumus apspriež, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem.

Līdz ar divpakāpju pieeju vienmēr pastāv iespēja sniegt lielāku ieguldījumu vides jomā un attiecīgā gadījumā saņemt par to arī atlīdzību, un laba profesionālā prakse stimulē strādāt atbilstīgi integrētās augu aizsardzības piemēram.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR IEROSINĀTO JURIDISKO PAMATU

Nav tulkots latviešu valodā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (24.4.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
(COM(2006)0373 – C6‑0246/2006 – 2006/0132(COD))

Atzinumu sagatavoja: Michl Ebner

(*)  Komiteju ciešāka sadarbība — Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

I) Ievads

Iesniegtā direktīva ir daļa no tematiskās stratēģijas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un līdz ar to daļa no Sestās vides rīcības programmas.

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir tieši vai netieši noteikta daudzos Kopienas tiesību aktos, tostarp:

· Direktīvā 91/414/EEK (augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū), kuru aizstāj ar Regulu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (COM(2006)0388),

· Direktīvā 79/117/EEK, ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētas aktīvās vielas,

· Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā,

· Regulā (EK) Nr. 882/2004 (oficiālā kontrole),

· Regulā (EK) Nr. 178/2002 (pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgie principi un prasības),

· Regulās (EK) Nr. 852/2004, Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 (pārtikas produktu higiēna),

· Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (tiešā atbalsta shēma lauksaimniekiem), ar ko paredz prasību piemērošanu attiecībā uz higiēnu, kā arī Direktīvas 91/414/EEK un Regulas (EK) Nr. 178/2002 piemērošanu, tostarp ievērojot savstarpējās atbilstības principu,

· Direktīvā 79/409/EEK (savvaļas putnu aizsardzība) un Direktīvā 92/43/EEK (dzīvotņu direktīva),

· Direktīvā 2000/60/EK (ūdens pamatdirektīva), tostarp pakārtotajās direktīvās un lēmumos (piemēram, gruntsūdeņu, dzeramā ūdens, virszemes ūdeņu direktīvas, direktīva par vides kvalitātes standartiem (COM(2006)0397), lēmums par prioritārajām vielām u. c.), kurās ir noteikti visi pasākumi pret augu aizsardzības līdzekļu izraisīto piesārņojumu un izmantošanu,

· direktīvās par strādājošo veselības aizsardzību,

· direktīvās par atkritumiem.

Regulējošu noteikumu netrūkst. Tomēr diemžēl pastāv ievērojamas atšķirības augu aizsardzības līdzekļu legālajā izmantošanā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un regulējumu dalībvalstīs. Neraugoties uz skaidriem uzlabojumiem iepriekšējos gados, vēl arvien tiek konstatētas nevēlamas augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas ūdenī un pārtikas produktos.

Ar ierosināto tiesību aktu būtu jāveicina vienots regulējums augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jomā.

Šai sakarā ir ierosināti šādi būtiski instrumenti:

· valstu rīcības plānu izstrāde,

· lietotāju izglītošana,

· sabiedrības informēšana,

· izmantoto tehnisko iekārtu uzraudzība,

· ūdens vides apgabalu un programmā „Natura 2000” iekļauto sabiedrisko teritoriju (parki u. c.) īpaša aizsardzība,

· tādu procedūru veicināšana, kurās lietoto pesticīdu daudzums ir mazs, iekļaujot integrēto augu aizsardzību (vispārīgi un atbilstīgi attiecīgām kultūraugu šķirnēm),

· apdraudējuma indikatoru izstrāde.

II) Ierosinātie grozījumi

Augu aizsardzības līdzekļi ir mūsdienu lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa. Vidi un cilvēka veselību saudzējošas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas būtiski elementi ir jau iekļauti Kopienas tiesību aktos.

Tādēļ direktīvas pamats ir jāveido valstu rīcības plāniem.

Rīcības plānos dalībvalstis, īstenojot dažādus brīvprātīgus, likumā noteiktus un vajadzības gadījumā ar nodokļiem saistītus pasākumus, apkopo visas nepieciešamās darbības, lai samazinātu atlikušo apdraudējumu un uzlabotu augu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu.
Šajā sakarā ir jāveic uzlabojumi sabiedrības izglītošanā un informēšana, jālikvidē izmešu vietas, jāuzlabo pieejamā informācija un jāprecizē augu integrētās aizsardzības ideja. Izšķiroša nozīme ir pastāvīgām darbībām, jo nepārtraukti rodas jaunas atziņas par augu optimālo aizsardzību un, pārtraucot šīs darbības (informēšanu, pārraudzību), strauji rodas neoptimāla situācija.

Ņemot vērā spēkā esošos visaptverošos noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, direktīvā būtu jānorāda tikai uz rīcības plānu obligāto saturu. Citādi, kā tas ir programmā „Natura 2000”, tiek radīti jauni noteikumi, kas ir skaidri pretrunā ar esošajiem tiesību aktiem.

Arī integrētā augu aizsardzība ir jau plaši definēta saskaņā ar ierosināto regulu par augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū, un tās obligātā piemērošana visiem lietotājiem ir noteikta, sākot ar 2014. gadu. Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi ūdens sateces baseinos (dzeramais ūdens, gruntsūdens, ūdensteces, izsmidzināšanas attālums) ir noteikti tiesību aktos par ūdeni vai augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Šeit tāpat kā programmā „Natura 2000” pietiek ar noteikumiem, saskaņā ar kuriem dalībvalstu pienākums saistībā ar to rīcības plāniem ir ievērot īpašu modrību.

Obligāti noteikumi būtu jānosaka tikai tais jomās, kuras līdz šim vispār nav aplūkotas, piemēram, izglītība, tālākizglītība, informēšana un tehnisko iekārtu izmantošana.

Salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu valstu rīcības plānu efektivitāte ir jāuzlabo, aktualizējot un pārbaudot tos, izvērtējot mērķu sasniedzamību un uzlabojot sabiedrības informētību.

Vārds „pesticīdi” skaidrības nolūkā tiek aizstāts ar „augu aizsardzības līdzekļiem”, jo direktīvā runa ir tikai par tiem.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Virsraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai	Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus augu aizsardzības līdzekļu lietošanai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu (Vārda „pesticīdi” aizstāšana ar „augu aizsardzības līdzekļiem” attiecas uz visu normatīvo tekstu; apstiprinot to, būs vajadzīgi tehniski pielāgojumi visā tekstā.)
Pamatojums
In der Richtlinie sind als Pestizide ausschließlich Pflanzenschutzmittel benannt. Dies sollte im Interesse der Klarheit des Anwendungsbereichs auch im Titel zum Ausdruck kommen.
Es geht darum, die Bedeutung klarzustellen. Ein „nachhaltiger Einsatz“ ist ein langfristig anhaltender Einsatz. Doch eines der spezifischen Ziele der thematischen Strategie ist die Umstellung auf eine Landwirtschaft, in der nur geringe Mengen von Pestiziden bzw. überhaupt keine mehr zum Einsatz kommen. Deshalb sollte in der Überschrift von einem „dem Prinzip der nachhaltigen Entwicklung gerechten Einsatz von Pestiziden“ die Sprache sein. Diese Änderung gilt für den gesamten Legislativtext.
Grozījums Nr. 2 3. apsvērums
(3) Lai veicinātu šīs direktīvas ieviešanu, dalībvalstīm ir jāizmanto valsts rīcības plāni, kuros izvirza mērķus riska, tostarp apdraudējuma, samazināšanai un pesticīdu lietošanas apjoma samazināšanai, kā arī – veicina augu aizsardzību, neizmantojot ķimikālijas. Valsts rīcības plānus var saskaņot ar citos saistītajos Kopienas tiesību aktos noteiktajiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai grupētu sasniedzamos mērķus saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem par pesticīdiem.	(3) Direktīvas pamatu veido dalībvalstu rīcības plāni, saskaņā ar kuriem samazina augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomu un veicina augu aizsardzību, neizmantojot ķimikālijas. Valsts rīcības plānus vajadzētu saskaņot ar citos saistītajos Kopienas tiesību aktos noteiktajiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai grupētu sasniedzamos mērķus saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem par pesticīdiem.
Grozījums Nr. 3 3.a apsvērums (jauns)
	(3a) Valstu rīcības plānu mērķus saistībā ar riska mazināšanu ir jādefinē pēc iespējas precīzi. Rīcības plāni ir regulāri jāpārbauda un jāaktualizē. Dalībvalstu pienākums saskaņā ar to rīcības plāniem un atbilstīgi attiecīgajai problemātiskajai situācijai un nosacījumiem ir rast likumā noteiktu, brīvprātīgu un vajadzības gadījumā ar nodokļiem saistītu pasākumu pareizo kombināciju.
Grozījums Nr. 4 4. apsvērums
(4) Informācijas apmaiņa par mērķiem un rīcību, ko dalībvalstis izvirza individuālajos valsts rīcības plānos, ir ļoti svarīgs elements šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Tādēļ dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija Komisijai un citām dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot valsts rīcības plānu īstenošanas gaitai un rezultātiem un gūtajai pieredzei.	(4) Informācijas apmaiņa un sabiedrības informēšana par mērķiem un rīcību, ko dalībvalstis izvirza individuālajos valsts rīcības plānos, ir ļoti svarīgs elements šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Tādēļ dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija Komisijai, un tā izveido publiski pieejamu elektronisko datu bāzi internetā, kas sabiedrībai un citām dalībvalstīm sniedz iespēju iegūt informāciju par valstu rīcības plānu mērķiem un rezultātiem. Izstrādājot rīcības plānus, ir jāpārbauda vismaz šajā direktīvā minētie aspekti attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 5 6. apsvērums
(6) Dalībvalstīs vēlams radīt apmācības sistēmas izplatītājiem, konsultantiem un pesticīdu profesionāliem lietotājiem, lai nodrošinātu, ka personas, kas lieto vai lietos pesticīdus, pilnīgi izprot šo vielu potenciālo apdraudējumu cilvēka veselībai un videi un veicamos pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu šādu risku. Profesionālo lietotāju apmācību var koordinēt ar pasākumiem, kas tiek organizēti saskaņā ar Padomes 2005. gada 20 septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).	(6) Dalībvalstīs vēlams radīt pastāvīgas apmācības sistēmas izplatītājiem, konsultantiem un pesticīdu profesionāliem lietotājiem, lai nodrošinātu, ka personas, kas lieto vai lietos pesticīdus, pilnīgi izprot šo vielu potenciālo apdraudējumu cilvēka veselībai un videi un veicamos pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu šādu risku. Profesionālo lietotāju apmācību var koordinēt ar pasākumiem, kas tiek organizēti saskaņā ar Padomes 2005. gada 20 septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).
Grozījums Nr. 6 7. apsvērums
(7) Ņemot vērā apdraudējumu, kas var rasties lietojot pesticīdus, sabiedrība ir labāk jāinformē par pesticīdu lietošanas risku, šim nolūkam organizējot izpratni veicinošas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot mazumtirgotājus, kā arī īstenojot citus atbilstīgus pasākumus.	(7) Ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, kas var rasties lietojot augu aizsardzības līdzekļus, un augu aizsardzības līdzekļu nozīmi lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā, sabiedrība ir labāk jāinformē par priekšrocībām un trūkumiem, ieguvumiem un risku, kā arī augu aizsardzības līdzekļu piesardzīgu lietošanu.
Pamatojums
Informējot sabiedrību un veicinot tās izpratni, ir jāsniedz informācija ne tikai par iespējamo risku, kas saistīts ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, bet arī par ieguvumiem un augu aizsardzības līdzekļu nozīmi pārtikas produktu mūsdienu ražošanā.
Grozījums Nr. 7 9. apsvērums
(9) Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana), paredz noteikumus, ar kuriem regulē pesticīdu lietošanas iekārtu laišanu tirgū, nodrošinot ar vidi saistīto prasību ievērošanu, lai šādu iekārtu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi samazinātu vēl vairāk, jāizstrādā regulāru tehnisko pārbaužu sistēma tām pesticīdu lietošanas iekārtām, kas jau ir ekspluatācijā.	(9) Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (jauna redakcija), pilnībā nenodrošina ar vidi saistīto prasību ievērošanu, lai šādu iekārtu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi samazinātu vēl vairāk, jāizstrādā regulāru tehnisko pārbaužu sistēma tām pesticīdu lietošanas iekārtām, kas jau ir ekspluatācijā.
Grozījums Nr. 8 10. apsvērums
(10) Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa principā ir jāaizliedz, paredzot atkāpi gadījumiem, ja tai, salīdzinot ar citām izsmidzināšanas metodēm, ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz vidi, kā arī gadījumos, kad nepastāv stabilas alternatīvas.	(10) Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa principā ir jāpakļauj indikācijas vai apstiprinošai procedūrai, lai nodrošinātu, ka izsmidzināšanu no gaisa izmanto tikai tad, ja tai, salīdzinot ar citām izsmidzināšanas metodēm, ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz vidi, kā arī gadījumos, kad nepastāv praktiskas alternatīvas.
Grozījums Nr. 9 11. apsvērums
(11) Ūdens vide ir īpaši jutīga pret pesticīdiem. Tādēļ ir jādara viss iespējamais, lai novērstu virsmas ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, piemēram, radot buferjoslas vai arī stādot dzīvžogus gar virsmas ūdeņiem, lai samazinātu ūdenstilpju saskari ar izsmidzināto pesticīdu mākoni. Buferjoslu izmērus nosaka atkarā no augsnes īpašībām, klimata, ūdensceļu izmēra, kā arī attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām. Pesticīdu lietošana gar transporta ceļiem, piemēram, dzelzceļa maģistrālēm, kā arī uz ūdens necaurlaidīgām vai ļoti caurlaidīgām virsmām, var palielināt ūdens vides piesārņošanas risku. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana ir pēc iespējas jāsamazina, vai, ja nepieciešams, no tās jāatsakās vispār.	(11) Ūdens vide ir īpaši jutīga pret augu aizsardzības līdzekļiem. Tādēļ ir svarīgi, īstenojot atbilstīgus noteikumus un lietošanas nosacījumus, ko paredz augu aizsardzības līdzekļu lietošanas atļauja, novērst virsmas ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu.
Pamatojums
Lietojot augu aizsardzības līdzekļus, ir jāievēro attiecīgā līdzekļa lietošanas noteikumi vai izsmidzinājuma samazināšanas veids, ko paredz šo līdzekļu lietošanas atļauja. Attālums līdz ūdenstilpēm jau ir noteikts šajos noteikumos, tādēļ prasība pēc citiem noteikumiem ir lieka. Turklāt augu aizsardzības līdzekļu lietošana aizsargātās dzeramā ūdens ieguves vietās ir jau noteikta valstu regulās par dzeramā ūdens ieguves vietām, un tādēļ tās pieminēšana šeit nav nepieciešama.
Grozījums Nr. 10 12. apsvērums
(12) Pesticīdu lietošana var būt īpaši bīstama ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā Natura 2000 zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību. Citās vietās, piemēram, publiskos parkos, sporta laukumos vai bērnu rotaļu laukumos pesticīdu lietošana rada augstu saskarsmes risku ar pesticīdiem. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana ir pēc iespējas jāsamazina, vai, ja nepieciešams, no tās jāatsakās vispār.	(12) Lai sasniegtu Kopienas noteiktos mērķus attiecībā uz ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā „Natura 2000” zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību, ir jāveic pasākumi augu aizsardzības līdzekļu lietojuma samazināšanai. Šo aspektu ņem vērā valstu izstrādātajos rīcības un pārvaldības plānos īpaši aizsargājamām teritorijām. Citās vietās, piemēram, publiskos parkos, sporta laukumos vai bērnu rotaļu laukumos ar atļaujā ietvertajiem lietošanas noteikumiem ir jānodrošina, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošana nerada paaugstinātu risku sabiedrībai vai ka to lietojumu, cik vien iespējams, samazina.
Pamatojums
Atļauto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas paredzētais ierobežojums nav zinātniski pamatots un pieņemams. Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojums problemātiskajās teritorijās ir saistīts ar risku, kas jānovērš, pamatojoties uz valstu noteikumiem par atļauju izsniegšanu un līdzekļu lietošanu. Atļaujas izsniegšanas procesā noteiktie lietošanas noteikumi novērš draudus cilvēkiem un videi, un tāpēc citi noteikumi nav vajadzīgi.
Grozījums Nr. 11 14. apsvērums
(14) Ja visi lauksaimnieki izmantotu integrētās augu aizsardzības vispārīgos standartus, visu pieejamo augu aizsardzības metožu, tostarp, pesticīdu lietošana būtu mērķtiecīgāka. Tādējādi vēl jo vairāk samazinātos risks cilvēka veselībai un videi. Dalībvalstīm ir jāveicina tāda zemkopības prakse, kas prasa pesticīdu niecīgu lietošanu, piemēram, integrētā augu aizsardzība, kā arī jārada integrētās augu aizsardzības metožu izmantošanai nepieciešamie apstākļi. Turklāt dalībvalstīm ir jāveicina integrētās augu aizsardzības kultūrspecifisku standartu pielietošana.	(14) Dalībvalstīm saskaņā ar to rīcības plāniem ir jāveicina priekšnosacījumi tādas lauksaimniecības prakses ieviešanai, kura prasa pesticīdu niecīgu lietošanu, it īpaši bioloģiskā lauksaimniecība un integrētā augu aizsardzība, kas ir noteikta Regulā (EK) Nr. […] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kā arī jārada integrētās augu aizsardzības metožu izmantošanai nepieciešamie apstākļi.
Grozījums Nr. 12 2. panta 1. punkts
1. 1. Šī direktīva attiecas uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā augu aizsardzības līdzekļi saskaņā ar definīciju Regulā (EK) Nr. […] attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.	1. 1. Šī direktīva attiecas uz augu aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar definīciju Regulā (EK) Nr. […] attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.
Grozījums Nr. 13 3. panta b) apakšpunkts
(b) „profesionāls lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas savas profesionālās darbības ietvaros rīkojas ar pesticīdiem, tostarp operatori, tehniķi, darba devēji, pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā vai citās jomās,	(b) „lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no tās statusa — pašnodarbinātais, algots darbinieks vai pagaidu darbinieks noteikta uzdevuma veikšanai —, kas savas profesionālās darbības ietvaros lieto augu aizsardzības līdzekļus; dalībvalstis var izšķirt divas profesionālo lietotāju kategorijas: tie, kuri drīkst izmantot augu aizsardzības līdzekļus sava nekustamā īpašuma teritorijā, un tie, kuri drīkst izmantot augu aizsardzības līdzekļus trešai personai piederošajā teritorijā; Par lietotājiem uzskata arī golfa, tenisa laukumus un citas brīvā laika pavadīšanas vietas, pašvaldībām piederošos parkus, kā arī infrastruktūras vietas, piemēram, automašīnu stāvvietas, ielas, dzelzceļus u. tml.;
Pamatojums
Angļu tekstā ir runa par „profesionālo lietotāju”, kas norāda uz lietošanu, kas saistīta ar profesiju. Tulkojums „profesionāls lietotājs” nav pareizs. Direktīvu vajadzētu attiecināt ne tikai uz lauksaimniekiem, bet arī uz citiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem.
Grozījums Nr. 14 3. panta d) apakšpunkts
(d) „konsultants” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz padomus par pesticīdu lietošanu, tostarp individuāli, pašnodarbināti konsultatīvo pakalpojumu sniedzēji, tirdzniecības aģenti, pārtikas ražotāji vai mazumtirgotāji, ja prasības atļauj,	(d) „konsultants” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir attiecīgās dalībvalsts prasībām atbilstīga izglītība un kvalifikācijas un kura drīkst sniegt padomus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ievērojot dalībvalstī, kurā atrodas audzēšanas platības, spēkā esošās metodes un Kopienas noteiktās robežvērtības;
Grozījums Nr. 15 3. panta ia) apakšpunkts (jauns)
	(ia) „lietošanas indikators” ir parametrs, kuru var izmantot, lai vērtētu pesticīdu lietojuma intensitāti un atkarību no tiem.
Grozījums Nr. 16 4. panta virsraksts
Valsts rīcības plāni, lai samazinātu apdraudējumu, risku un pesticīdu lietošanas apjomu	Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.
Grozījums Nr. 17 4. panta 1. punkts
Dalībvalstīm ir jāpieņem valsts rīcības plāns, kur izvirza mērķi, līdzekļus un termiņus, saskaņā ar kuriem ir jāsamazina apdraudējums, risks un pesticīdu lietošanas apjoms.	Dalībvalstīm pēc apspriešanās ar lauksaimniecības pārstāvjiem, vides aizsardzības organizācijām, rūpniecības nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm ir jāpieņem valsts rīcības plāns, kur izvirza mērķi, līdzekļus un termiņus, saskaņā ar kuriem ir jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu izraisītais apdraudējums videi un cilvēka veselībai. Šajos rīcības plānos ņem vērā īpašos valsts, reģionālos un vietējos nosacījumus.
Izstrādājot un pārskatot valsts rīcības plānus, dalībvalstīm ir kārtīgi jāapsver paredzēto pasākumu sociālā, ekonomisko un vides ietekme.	Izstrādājot un pārskatot valsts rīcības plānus, dalībvalstīm ir kārtīgi jāapsver paredzēto pasākumu sociālā, ekonomisko un vides ietekme.
	Valsts rīcības plānu var veidot arī apkopoti un valsts līmenī savstarpēji saistīti reģionālie vai reģionālie un valsts rīcības plāni.
Grozījums Nr. 18 4. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Valstu rīcības plānos vajadzības gadījumā iekļauj secinājumus par 5. - 13. pantā minētajiem aspektiem. Tajos jāņem vērā plānošana saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, piemēram, plāni īstenot pasākumus saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. Valstu rīcības plānos noteiktie pasākumi jo īpaši var būt saistīti ar likumdošanu, nodokļiem vai brīvprātīgu darbību, un tiem ir jābalstās uz attiecīgā apdraudējuma novērtējuma rezultātiem.
Pamatojums
Direktīvā ir jāmin vismaz rīcības plānu obligātais saturs vai saistībā ar plānu izstrādi pārbaudāmie aspekti. Jautājums par to, kad ir vajadzīgi papildu tiesību akti vai veicinoši, ar nodokļiem saistīti vai citi pasākumi, ir jārisina dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 19 4. panta 1.b punkts (jauns)
	1.b Daļā valsts rīcību plānu ir iekļauta 13. pantā minētā augu integrētā aizsardzība, priekšroku dodot neķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem un atbalstot tos lauksaimniekus, kuri izmanto videi draudzīgus augu aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr. 20 4. panta 2. punkts
2. Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm valsts rīcības plāni ir jādara zināmi Komisijai un citām dalībvalstīm.	2. Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm valsts rīcības plāni ir jādara zināmi Komisijai.
Valsts rīcības plāni ir jāpārskata vismaz reizi piecos gados; Un visas izmaiņas valsts rīcības plānos pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Komisijai.	Valsts rīcības plāni ir jāpārskata vismaz reizi piecos gados un jāturpina to izstrāde, ņemot vērā sasniedzamos mērķus. Pārbaudē ietver arī izvērtējumu par to, vai apdraudējumam rīcības plānā ir pievērsta pienācīga uzmanība vai arī tas ir jāizvērtē no jauna. Iespējamās izmaiņas valsts rīcības plānos, kā arī pārbaudes būtiskos rezultātus pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Komisijai.
Pamatojums
Noteikumi attiecībā uz pārbaudi ir jānosaka precīzāk. Ziņojuma iesniegšana citām dalībvalstīm ir lieka, ja Komisija, kā grozījumā ierosināts, izveido publiski pieejamu elektronisko datu bāzi (sk. 4. panta 2.a punktu (jauns)).
Grozījums Nr. 21 4. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Komisija izveido elektronisko datu bāzi internetā, ar kuras palīdzību sabiedrībai publiski pieejami ir valstu rīcības plāni, kā arī iespējamie grozījumi un regulāro pārbaužu būtiskākie rezultāti, it īpaši mērķu sasniegšanas iespējamie panākumi vai neveiksmes, kā arī informācija par to cēloņiem.
Pamatojums
Sabiedrības līdzdalība ir būtisks aspekts saistībā ar valstu rīcības plāniem. Tādēļ ir lietderīgi ar vienas centralizētas datu bāzes palīdzību internetā informēt visas Eiropas sabiedrību par šiem plāniem, kā arī grozījumiem un pārbaužu rezultātiem. Līdz ar datu bāzes izveidi zūd vajadzība pēc prasības dalībvalstīm informēt vienai otru, kura tādā formā, kādā tā ierosināta, attiecas tikai uz sākotnējo plānu un nevis uz grozījumiem. Izveidojot datu bāzi internetā, noteikums par datu tālāknodošanu trešām valstīm ir lieks.
Grozījums Nr. 22 4. panta 3. punkts
3. Ja nepieciešams, informācija, kas iesniegta Komisijai saskaņā ar 2. punktu, ir jādara zināma trešajām valstīm.	svītrots
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no grozījumiem 4. panta 2. un 2.a punktā (jauns) (grozījumi Nr. 20 un 21).
Grozījums Nr. 23 4. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Kopienas programmas izstrādāšanu un īstenošanu var finansēt, izmantojot līdzekļus no Kopienas budžeta.
Grozījums Nr. 24 5. panta 1. punkta 1. daļa
1. Dalībvalstis gādā, lai visi profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti saņemtu atbilstīgu apmācību.	1. Dalībvalstis gādā, lai visi profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti saņemtu atbilstīgu un neatkarīgi rīkotu apmācību vai tālākizglītību par augu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu, ņemot vērā iesaistīto pušu kompetences līmeni un viņu īpašo nozīmi integrētajā augu aizsardzībā.
Pamatojums
Ir svarīgi, ka tālākizglītības pasākumus rīko neatkarīgi no noteiktām saimnieciskā ziņā ieinteresētām personām. Tas neizslēdz ražošanas speciālistu vai NVO līdzdalību. Dalībvalstis var izpildīt direktīvā noteiktās pamatprasības, izstrādājot atbilstīgus piedāvājumus izglītības jomā.
Grozījums Nr. 25 5. panta 2. punkts
Divu gaidu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma dalībvalstīs ir jābūt sertifikācijas sistēmai, pierādot visa apmācības kursa apmeklējumu un I pielikumā uzskaitīto obligāto tematu apguvi.	Trīs gaidu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma dalībvalstīs ievieš izglītības sistēmas vismaz I pielikumā uzskaitīto tematu apguvei.
Pamatojums
Divi gadi ir nepietiekošs laiks lauksaimnieku obligātajai izglītībai.
Grozījums Nr. 26 5. panta 3. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	I pielikumā minētās atļaujas īpašniekiem ir jāpiedalās tālākizglītības pasākumos. Šīs tālākizglītības pasākumus nosaka dalībvalstis.
Grozījums Nr. 27 6. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis gādā, lai visi izplatītāji, kas pārdod pesticīdus, kuri ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kuram būtu 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts, un kurš strādā vai atrodas pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem sniegtu informāciju par pesticīdu pareizu lietošanu.	1. Dalībvalstis gādā, lai visi izplatītāji, kas pārdod pesticīdus, kuri ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kuram būtu 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts, kura derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus, un kurš strādā vai atrodas pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem sniegtu informāciju par pesticīdu pareizu lietošanu.
Pamatojums
Tā kā pamatnoteikumi un zinātniskās atziņas par pareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu nepārtraukti mainās, kā to parāda Komisijas veiktais ietekmes novērtējums, ir lietderīgi ierobežot atļauju derīguma laiku.
Grozījums Nr. 28 6. panta 2. punkts
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārdodot pesticīdus, kuri nav atļauti neprofesionālai lietošanai, tie arī nonāktu tikai pie profesionāliem lietotājiem, kuriem ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts.	Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārdodot apstiprinātus augu aizsardzības līdzekļus, tie arī nonāktu tikai pie profesionāliem lietotājiem, kuriem ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts un kurus konsultē atbilstīgi kvalificēti un kompetenti speciālisti, kurus ieceļ dalībvalstis.
Grozījums Nr. 29 6. panta 3. punkts
3. Dalībvalstīm jāpieprasa, lai izplatītāji, kas tirgū laiž pesticīdus neprofesionālai lietošanai, sniegtu vispārīgu informāciju par pesticīdu līdzekļa lietošanas radīto risku, īpaši par iespējamo apdraudējumu, saskarsmi, pienācīgu uzglabāšanu, kā apieties ar attiecīgo līdzekli un kā to likvidēt.	3. Dalībvalstīm jāpieprasa, lai izplatītāji, kas tirgū laiž pesticīdus neprofesionālai lietošanai, sniegtu vispārīgu informāciju par apritē esošo augu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu, īpaši par iespējamo risku, saskarsmi, pienācīgu uzglabāšanu, kā apieties ar attiecīgo līdzekli un kā to likvidēt.
Pasākumi, kas noteikti 1. un 2. punktā ir jāizveido četru gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma.	Pasākumi, kas noteikti 1. un 2. punktā ir jāizveido septiņu gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma.
Pamatojums
Ražotājiem un izplatītājiem ir jāinformē par augu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu, tālejoši novēršot apdraudējumu videi un cilvēka veselībai. Ir jāinformē par risku, kas saistīts ar īpašiem ražojumiem, jo tie var būtiski atšķirties gan pēc to sastāva, gan lietošanas veida.
Ir vajadzīgs lielāks pārejas laiks, lai pirmajos divos gados pēc tālākizglītības sistēmas izveides izvairītos no pārmērīgas kapacitātes.
Grozījums Nr. 30 7. pants
Dalībvalstīm ir jārosina un jāsekmē izpratni veicinošas programmas, kā arī jānodrošina informācija par pesticīdiem plašākai sabiedrībai, jo īpaši par pesticīdu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī par pesticīdu neķīmiskām alternatīvām.	Dalībvalstis veicina un atvieglo informācijas programmu īstenošanu, kā arī sniedz sabiedrībai noteiktu informāciju par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas lietderību un risku, kā arī iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Turklāt ir jāinformē arī par augu aizsardzības līdzekļu nozīmi lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā un atbildīgu apiešanos ar tiem, kā arī par lietošanas iespējām, kas nav saistītas ar ķīmiju.
Pamatojums
Grozījums skaidri parāda, ka paredzētā sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana attiecas ne tikai uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanas risku. Šobrīd sabiedrība kritiski raugās galvenokārt uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanas draudiem. Kā tas parādīts grozījumā, daudz svarīgāk būtu sniegt objektīvu informāciju par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību un ilgtspēju un parādīt šo līdzekļu nozīmi pārtikas produktu pašreizējā ražošanā.
Grozījums Nr. 31 8. panta 1. punkts
(1) Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošanas iekārtas, kuras ekspluatē profesionāli lietotāji, un attiecīgos lietošanas piederumus regulāri pārbaudītu. Šajā nolūkā valstīm ir jāizstrādā sertifikātu sistēmas, ar kurām verificē pārbaužu rezultātus.	(1) Dalībvalstis izveido stimulēšanas sistēmas, lai pesticīdu lietošanas iekārtas, kuras ekspluatē profesionāli lietotāji, un attiecīgos lietošanas piederumus regulāri pārbaudītu.
Pamatojums
Stimulēšanas sistēmas, nevis piespiedu pasākumi veicinās lietotāju izpratni par nepieciešamību veikt regulāras iekārtu pārbaudes.
Grozījums Nr. 32 8. panta 3. punkts
(3) Piecu gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētā datuma, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu reizi ir pārbaudītas visas profesionālai lietošanai paredzētās pesticīdu lietošanas iekārtas un attiecīgie piederumi un ka profesionālā lietošanā ir tikai tādas pesticīdu iekārtas un piederumi, kas izturējuši atbilstības pārbaudi.	svītrots
Pamatojums
Ņemot vērā subsidiaritātes principu, šis īpašais noteikums ir lieks.
Grozījums Nr. 33 8. panta 4. punkts
4. Dalībvalstīm ir jānozīmē personas, kas atbildēs par pārbaudēm, un šī izvēle jādara zināma Komisijai.	svītrots
Pamatojums
Noteikums ir lieks.
Grozījums Nr. 34 9. panta 1. punkts
1. Saskaņā ar 2.–6. punktu dalībvalstīs izsmidzināšana no gaisa ir jāaizliedz.	1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par izsmidzināšanu no gaisa, ņemot vērā 4. pantā minētās norādes.
Pamatojums
Vispārējs izsmidzināšanas aizliegums ir pārāk birokrātisks un nelietderīgs, jo acīmredzami citi augu aizsardzības līdzekļu lietošanas veidi dažos gadījumos ir mazāk lietderīgi (vīnogulāji, meži). Dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt, ka izsmidzināšanu no gaisa veic tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Tas ir dalībvalstu ziņā noteikt, vai šajā gadījumā ir jāpiemēro apstiprināšanas un paziņošanas procedūra. Prasība pēc reģistrācijas nav nepieciešama, ņemot vērā noteikumus, kas minēti direktīvā par piekļuvi informācijai attiecībā uz vidi, un spēkā esošos valsts noteikumus.
Grozījums Nr. 35 9. panta 2. punkts
2. Dalībvalstīm ir jādefinē un jāpublisko informācija par kultūraugiem, teritorijām un īpašām prasībām par lietošanu, kam, atkāpjoties no 1. punkta, izsmidzināšanu no gaisa var atļaut.	svītrots
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no grozījumiem 1. un 4. punktā.
Grozījums Nr. 36 9. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nozīmē kompetento iestādi, kas ir tiesīga piešķirt atkāpes no attiecīgās prasības un par lēmumu informē Komisiju.	svītrots
Pamatojums
Noteikums ir lieks.
Grozījums Nr. 37 9. panta 4. punkts
4. Atkāpes var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:	4. Izsmidzināšana no gaisa ir pieļaujama tikai tad, ja:
(a) konkrētajā gadījumā nav stabilu alternatīvu vai izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinājumā ar pesticīdu izplatīšanu no iekārtām, kas izvietotas uz zemes, ir nepārprotamas priekšrocības, lai samazinātu ietekmi uz veselību un vidi;	(a) konkrētajā gadījumā nav stabilu alternatīvu vai izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinājumā ar pesticīdu izplatīšanu no iekārtām, kas izvietotas uz zemes, ir nepārprotamas priekšrocības, lai samazinātu ietekmi uz veselību un vidi;
(b) lietotie pesticīdi ir skaidri apstiprināti izsmidzināšanai no gaisa;	(b) lietotie pesticīdi ir skaidri apstiprināti izsmidzināšanai no gaisa;;
(c) operatoram, kas veic izsmidzināšanu no gaisa, ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts.	(c) operatoram, kas veic izsmidzināšanu no gaisa, ir 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts; attiecīgi spēkā ir 6. panta 3. punkta 2. rindkopā minētie nosacījumi;
Attiecīgajā atļaujā ir jānorāda pasākumi, kas ir nepieciešami, lai brīdinātu iedzīvotājus un iespējamos garāmgājējus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas atrodas blakus teritorijai, kuru apstrādā ar pesticīdiem.	(ca) jānodrošina, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus un apkārtējos cilvēkus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas atrodas blakus teritorijai, kuru apstrādā ar pesticīdiem;
	(cb) izsmidzināšana no gaisa ir iepriekš pieteikta atbildīgajā iestādē vai ir saņemta atļauja no tās.
Pamatojums
Tas ir dalībvalstu ziņā noteikt, vai tiek piemērota apstiprināšanas vai paziņošanas procedūra. Katrā ziņā izsmidzināšana no gaisa ir pieļaujama tikai tad, ja tiek ievēroti 4. pantā minētie nosacījumi. Komisijas priekšlikums šajā ziņā bija pārāk birokrātisks. Ir jāievēro 6. panta 3. punkta 2. rindkopā noteiktais pārejas laiks.
Grozījums Nr. 38 9. panta 5. punkts
5. Profesionālam lietotājam, kas vēlas lietot pesticīdus, izsmidzinot tos no gaisa, ir jāiesniedz lūgums kompetentajai iestādei, papildinot to ar datiem, kas apliecina, ka ir izpildīti 4. punktā izklāstītie nosacījumi.	svītrots
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no grozījumiem 1. un 4. punktā. Sk. pamatojumu grozījumiem Nr. 34 un 37.
Grozījums Nr. 39 9. panta 6. punkts
6. Kompetentās iestādes reģistrē visas atļautās atkāpes no aizlieguma.	svītrots
Pamatojums
Prasība pēc reģistrācijas nav nepieciešama, ņemot vērā noteikumus, kas minēti direktīvā par piekļuvi informācijai attiecībā uz vidi, un spēkā esošos valsts noteikumus.
Grozījums Nr. 40 10. panta 1. punkta ievads
1. Dalībvalstis gādā, lai, lietojot pesticīdus blakus ūdenstvertnēm, priekšroku dotu:	1. Saskaņā ar valstu rīcības plānu izstrādi un īstenošanu dalībvalstis paredz pasākumus, ar kuriem atbilstīgā veidā nodrošina, lai, lietojot augu aizsardzības līdzekļus blakus ūdenstvertnēm, priekšroku dotu:
Pamatojums
Līdzšinējais formulējums nekādā veidā nesniedz juridisku un plānošanas drošību, it īpaši ja runa ir par ļoti neskaidro formulējumu līdzšinējā 1. punktā. Runa ir par problēmām, kas vispirms jārisina dalībvalstīm saskaņā ar to rīcības plāniem un 4. pantu.
Grozījums Nr. 41 10. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Lai nodrošinātu ūdenstilpņu aizsardzību, dalībvalstis saskaņā ar to rīcības plānu izstrādi un īstenošanu pievērš uzmanību īpaši šādiem pasākumiem: (a) buferjoslu izveidošana ūdensteču tuvumā un it īpaši aizsargzonu izveidošana, kuras saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu ir noteiktas kā dzeramā ūdens ieguves vietas un kurās nedrīkst lietot un uzglabāt augu aizsardzības līdzekļus; buferjoslu lielums ir jānosaka, ņemot vērā piesārņojuma risku un lauksaimniecības specifiku attiecīgajā apgabalā; (b) atbilstīgu pasākumu noteikšana, lai ierobežotu augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinājuma apjomu uz augu kultūrām (augļu plantācijas, vīnogulāju un apiņu stādījumi, u. c.), kuras atrodas tieši pie ūdenstecēm; (c) atbilstīgu pasākumu noteikšana, lai augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanu pēc iespējas samazinātu vai pilnīgi pārtrauktu gar ceļiem un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, gar ļoti caurlaidīgām virsmām vai citām infrastruktūrām, kas atrodas tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liels risks, ka augu aizsardzības līdzekļi varētu nonākt virsmas ūdeņos vai noteku sistēmās.   Pasākumi saskaņā ar a) apakšpunktu ir jāparedz katrā valsts rīcības plānā.
Pamatojums
1.a punkta (jauns) a) ‑ c) apakšpunkta teksts būtībā atbilst tekstam Komisijas priekšlikuma 2. ‑ 4. punktā. Pasākumiem ir viens un tas pats mērķis, un tādēļ tie ir apkopoti vienā punktā. Aizsargzonu un buferjoslu izveidošana ūdensteču un dzeramā ūdens aizsardzībai ir izšķirošs jautājums valstu rīcības plānos. Kā to parāda Dānijas piemērs, arī brīvprātīgi pasākumi var būt tikpat efektīvi kā likumā noteiktās darbības.
Grozījums Nr. 42 10. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis gādā, ka ūdensceļu tuvumā tiek noteiktas atbilstošas buferjoslas, kurās pesticīdus nedrīkst lietot un uzglabāt un jo īpaši ir jāsargā dzeramā ūdens ieguves vietas, kas tiek noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu. Buferjoslu izmērus nosaka atkarā no piesārņojuma apdraudējuma un attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām.	svītrots
Pamatojums
Tagad iekļauts 1.a punkta a) apakšpunktā (sk. grozījumu Nr. 41).
Grozījums Nr. 43 10. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis gādā par pasākumu īstenošanu, lai ierobežotu izsmidzināto pesticīdu pārvietošanas ar gaisa plūsmām, vismaz, attiecībā uz vertikālām kultūrām, tostarp augļu dārziem, vīna dārziem un apiņu sējumiem, kas atrodas tieši blakus ūdensceļiem.	svītrots
Pamatojums
Tagad iekļauts 1.a punkta b) apakšpunktā (sk. grozījumu Nr. 41).
Grozījums Nr. 44 10. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošana pēc iespējas tiktu samazināta vai pārtraukta pilnīgi gar ceļiem un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, gar ļoti caurlaidīgām virsmām vai citām infrastruktūrām, kas atrodas tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liels risks, ka pesticīdi varētu ietecēt virsmas ūdeņos vai noteku sistēmās.	svītrots
Pamatojums
Tagad iekļauts 1.a punkta c) apakšpunktā (sk. grozījumu Nr. 41).
Grozījums Nr. 45 11. panta 1. daļas ievaddaļa
Dalībvalstīm, ņemot vērā nepieciešamās higiēnas un sabiedrības drošības prasības, ir jānodrošina šādu pasākumu pieņemšana:	Dalībvalstis pamatojas uz attiecīgā riska novērtējuma rezultātiem un nodrošina šādu pasākumu īstenošanu:
Pamatojums
Lēmums par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu problemātiskās teritorijās, ir jāpamato, ņemot vērā attiecīgā riska novērtējuma rezultātus. Izšķirošā nozīme ir nevis aizliegumam, bet gan rūpīgai un nelielai augu aizsardzības līdzekļa lietošanai atkarībā no attiecīgā aizsardzības pasākuma mērķa. Noteikumos par „Natura 2000” teritorijām ir iekļauti visaptveroši aizliegumi un prasības, kā rezultātā papildu noteikums ir lieks, ņemot vērā subsidiaritātes principu.
Grozījums Nr. 46 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts
(a) aizliegt pesticīdu lietošanu vai samazināt to, cik iespējams, teritorijās, kuras izmanto sabiedrība vai arī jutīgas grupas, vismaz parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļu laukumos.	(a) cik vien iespējams, samazināt vai pilnīgi pārtraukt pesticīdu lietošanu teritorijās, kuras regulāri izmanto sabiedrība vai arī jutīgas grupas, vismaz parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļu laukumos.
Pamatojums
Runa ir par precizējumu un skaidrību. Izšķirošs nav aizliegums, bet gan pēc iespējas mazs augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjoms sabiedriskās vietās to aizsardzības nolūkā. Ņemot vērā zemo patēriņu sabiedriskās iestādēs, šo noteikumu acīmredzot jau tagad piemēro dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 47 11. panta 1. daļas b) apakšpunkts un 2. daļa
(b)Pesticīdu lietošanas aizliegums vai ierobežojumus, kas minēti b) apakšpunktā, var noteikt, pamatojoties uz attiecīgu riska novērtējumu.	svītrots
Grozījums Nr. 48 11. panta 1.a punkts (jauns)
	Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi „Natura 2000” teritorijās nav pretrunā ar atbalsta pasākumu brīvprātīgu īstenošanu saskaņā ar regulām par struktūrfondiem un regulu par lauku apvidus attīstību.
Pamatojums
Pēdējais teikums ir nepieciešams, lai precizētu, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežošana „Natura 2000” teritorijās, lai īstenotu šo apgabalu aizsardzību, nav pretrunā ar atbalsta pasākumu brīvprātīgu īstenošanu. Šajā sakarā Komisijas dienesti nav snieguši skaidru atbildi uz to, kas ir ievērojamās juridiskās nenoteiktības cēlonis dalībvalstīs un apgrūtina ar vidi saistītu agrāro pasākumu īstenošanu.
Grozījums Nr. 49 12. panta 1. punkta ievads
1. Dalībvalstīm jāīsteno visi nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu, ka turpmāk uzskaitītās darbības nepadraud cilvēka veselību un drošību, kā arī nekaitē videi:	1. Saskaņā ar valstu rīcības plāniem dalībvalstīm, ņemot vērā atbilstīgos riska novērtējumus, vajadzības gadījumā jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka turpmāk uzskaitītās darbības nepadraud cilvēka veselību un drošību, kā arī nekaitē videi:
Pamatojums
Ierosinātiem pasākumi ir jāiekļauj valstu rīcības plānos. Pirmkārt, runa ir par spēkā esošo noteikumu patiesu īstenošanu, veicot atbilstīgas darbības. Noteikumu dalībvalstīs netrūkst.
Grozījums Nr. 50 12. panta 2. punkts
2. Dalībvalstīm ir jāveic visi pasākumi, kas ir nepieciešami, lai novērstu bīstamas manipulācijas ar neprofesionālajai lietošanai apstiprinātajiem pesticīdiem.	2. Saskaņā ar valstu rīcības plāniem dalībvalstis, ņemot vērā atbilstīgos riska novērtējumus, vajadzības gadījumā nosaka nepieciešamos pasākumus, lai novērstu bīstamas manipulācijas ar neprofesionālajai lietošanai apstiprinātajiem pesticīdiem.
Pamatojums
Sk. 49. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 51 12. panta 3. punkts
3. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pesticīdu uzglabāšanas vietas ir izveidotas tā, lai novērstu pesticīdu nevēlamu nokļūšanu ārpus tās.	3. Saskaņā ar valstu rīcības plāniem dalībvalstis, ņemot vērā atbilstīgos riska novērtējumus, vajadzības gadījumā nosaka nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pesticīdu uzglabāšanas vietas ir izveidotas tā, lai novērstu pesticīdu nevēlamu nokļūšanu ārpus tās.
Pamatojums
Sk. grozījuma Nr. 49 pamatojumu.
Grozījums Nr 52 13. panta 1. punkts
1. Dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai sekmētu zemkopību, izmantojot ierobežotu pesticīdu daudzumu, tostarp – integrēto augu aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu, ka pesticīdu profesionāli lietotāji pievēršas videi draudzīgākām kultūraugu aizsardzības metodēm, dodot priekšroku, ja vien tas ir iespējams, mazāk riskantām alternatīvām vai arī izvēlētos tādus līdzekļus, kas minimāli ietekmē cilvēka veselību un vidi.	1. Dalībvalstis izveido stimulēšanas sistēmas, lai sekmētu zemkopību, izmantojot ierobežotu pesticīdu daudzumu, tostarp integrēto augu aizsardzību.
Pamatojums
Stimulēšanas sistēmas, nevis piespiedu pasākumi veicinās lietotāju izpratni par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu vai integrēto augu aizsardzību. Turklāt ir jānorāda uz to, ka augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi pārbauda saskaņā ar atļaujas izsniegšanas procedūru. Tāpēc var pieņemt, ka apstiprinātais augu aizsardzības līdzeklis saskaņā ar tā pareizu lietošanu ietekmē tikai tā saukto mērķobjektu.
Grozījums Nr. 53 13. panta 2. punkts
2. Dalībvalstīs jāievieš vai jāatbalsta visi apstākļi, kas nepieciešami integrētajai augu aizsardzībai.	svītrots
Pamatojums
Teksts ir iekļauts 1. punktā (sk. grozījumu Nr. 52)
Grozījums Nr. 54 13. panta 5. punkts
5. Dalībvalstis gādā, lai, vēlākais, līdz 2014. gada 1. janvārim visi pesticīdu profesionālie lietotāji būtu ieviesuši integrētās augu aizsardzības standartus.	svītrots
Pamatojums
5. punktā aplūkotais jautājums ir jau noteikts 52. pantā regulā par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.
Grozījums Nr. 55 13. panta 6. punkts
6. Dalībvalstīm ir jārada viss nepieciešamais, lai mudinātu lauksaimniekus izmantot kultūrspecifiskus integrētās augu aizsardzības standartus.	svītrots
Pamatojums
6. punkts ir iekļauts 1. punktā.
Grozījums Nr. 56 13. panta 7. punkts
7. Vispārīgie integrētās augu aizsardzības standarti, kas minēti 5. pantā, ir jāizstrādā saskaņā ar Regulas EK Nr. […] 52. pantā noteikto procedūru.	7. Lai palīdzētu dalībvalstīm, Komisija var nodrošināt vispārēju integrētās augkopības standartu izstrādi saskaņā ar 1. pantu un Regulas EK Nr. […] 52. pantā noteikto procedūru. Tiem būtu jāveicina ieinteresēto personu publiska līdzdalība.
Grozījums Nr. 57 13. panta 8. punkts
8. Kultūrspecifiski integrētās augu aizsardzības standarti, kas minēti 6. pantā, ir jāizstrādā saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. panta 3. punktā noteikto procedūru.	svītrots

Pamatojums

Integrētās augu aizsardzības kultūrspecifisko standartu ieviešana visā Eiropā ir jānoraida, jo šie standarti neatbilst atšķirīgajiem dabas un klimatiskajiem nosacījumiem Eiropā un ir pretrunā ar izpratni par integrēto augkopību kā ideju, saskaņā ar kuru vietējie nosacījumi veido pamatu jebkādu pasākumu īstenošanai.

Grozījums Nr. 58 13. panta 8.a punkts (jauns)
	8.a Tiešo maksājumu saņēmēju pienākumi saskaņā ar 3. pantu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumu ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ja saņēmēji sniedz apstiprinājumu par izglītību vai tālākizglītību saskaņā ar 5. un 6. pantu, kā arī par tādu iekārtu izmantošanu, kuras atbilst 8. pantā minētajām prasībām.
Pamatojums
Pareizas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas būtiski priekšnosacījumi ir atbilstīgas zināšanas un iekārtu pareiza darbība. Tādēļ, lai pierādītu, ka tiek ievērots savstarpējās atbilstības princips, pietiek ar atbilstīgu apliecinājumu par iegūto izglītību un iekārtu darbību. Ja pārbaužu laikā saskaņā ar citiem noteikumiem (savstarpējās pārbaudes) tomēr tiek konstatēti pārkāpumi, ir jāparedz sankcijas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003.
Grozījums Nr. 59 14. panta 1. punkts
(1) Komisijai atbilstoši 18. panta 3. punktā noteikto kārtību ir jāizstrādā saskaņoti riska indikatori. Līdz šo indikatoru pieņemšanai, dalībvalstis var turpināt izmantot esošos valsts indikatorus vai arī pieņemt citus atbilstīgus indikatorus.	(1) Komisijai atbilstoši 18. panta 3. punktā noteikto kārtību ir jāizstrādā saskaņoti riska un lietošanas indikatori. Līdz šo indikatoru pieņemšanai, dalībvalstis var turpināt izmantot esošos valsts indikatorus vai arī pieņemt citus atbilstīgus indikatorus.
Pamatojums
Ir jānosaka arī pesticīdu lietošanas indikatori.
Grozījums Nr. 60 14. panta 2. punkta ievaddaļa
2. Dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [ESTAT...] apkopotie statistikas dati ir jāizmanto šādos nolūkos	2. Dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [ESTAT...] apkopotie statistikas dati vajadzības gadījumā ir jāizmanto šādos nolūkos
Pamatojums
Ja statistikas regulu nepieņem, tad ir jāizmanto citi statistikas dati.
Grozījums Nr. 61 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts
(a) kopējo un saskaņoto riska indikatoru aprēķināšanai valsts līmenī,	(a) kopējo un saskaņoto riska un lietošanas indikatoru aprēķināšanai valsts līmenī,
Pamatojums
Sk. grozījumu Nr. 59.
Grozījums Nr. 62 14. panta 2. punkta ba) apakšpunkts (jauns)
	ba) lai novērtētu kaitēkļu un slimību apdraudējumu, kā arī sēnīšu veidošanos;
Pamatojums
Būtu jāpievērš uzmanība arī iepriekš minētajiem aspektiem, jo arī tie ietekmē riska indikatorus, lietojot augu aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr. 63 14. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns)
	(ca) lai izstrādātu, novērtētu un pielāgotu valstu rīcības plānus.
Grozījums Nr. 64 14. panta 3. punkts
3. Dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu veikto aprēķinu rezultāti ir jādara zināmi Komisijai un citām dalībvalstīm.	3. Dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu veikto aprēķinu rezultāti ir jādara zināmi Komisijai.
	Rezultātus saskaņā ar 4. panta 2.a punktu publisko elektronisko datu bāzē internetā.
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no grozījuma 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 65 14. panta 4. punkta 1. daļa
4. Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [ESTAT...] apkopotos statistikas datus, kā arī 3. punktā minēto informāciju izmantos, lai aprēķinātu riska indikatorus Kopienas līmenī, veicot aplēses par pesticīdu lietošanas radīto risku.	4. Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [ESTAT...] apkopotos statistikas datus, kā arī 3. punktā minēto informāciju vajadzības gadījumā izmantos, lai aprēķinātu riska un lietošanas indikatorus Kopienas līmenī, veicot aplēses par pesticīdu lietošanas radīto risku.
Grozījums Nr. 66 14. panta 4. punkta 2.a daļa (jauna)
	Rezultātus saskaņā ar 4. panta 2.a punktu publisko elektronisko datu bāzē internetā.
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no grozījuma 4. panta 2.a punktā (jauns).
Grozījums Nr. 67 14. panta 5. punkts
(5) Riska indikatori 2. punkta (a) apakšpunkta un 3. punkta mērķiem aprēķināmi, izmantojot saņemtos datus par apdraudējumu un saskarsmi, pesticīdu lietošanu, pesticīdu īpašībām, laika apstākļiem un augsnes īpašībām.	(5) Riska un lietošanas indikatori 2. punkta (a) apakšpunkta un 3. punkta mērķiem aprēķināmi, izmantojot saņemtos datus par apdraudējumu un saskarsmi, pesticīdu lietošanu, pesticīdu īpašībām, laika apstākļiem un augsnes īpašībām.

Pamatojums

Sk. grozījumu Nr. 59.

Grozījums Nr. 68 14. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a Apkopojot datus, ir jāpievērš uzmanība tam, lai Kopienas lauksaimniekus neapgrūtinātu ar papildu pienākumiem sagatavot dokumentāciju, kā arī liekiem pienākumiem reģistrēties un sniegt informāciju.
Pamatojums
Jau tagad uz lauksaimniekiem attiecas stingrs pienākums sagatavot dokumentāciju un sniegt informāciju. Ja nākotnē tiek pieņemta statistikas regula par augu aizsardzības līdzekļiem, ir jāpievērš uzmanība tam, lai tas lauksaimniekiem papildus neradītu nevajadzīgus pienākumus reģistrēties, sniegt informāciju, sagatavot dokumentāciju. Šajā ziņā būtu jāpietiek ar brīvprātīgi vai īstenoto pārbaužu rezultātā regulāri apkopotiem izlases veida pārbaužu rezultātiem.
Grozījums Nr. 69 15. pants
Komisija regulāri Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas sekmēm un ja nepieciešams – iesniedz priekšlikumus grozījumiem.	Komisija regulāri, tomēr vismaz reizi piecos gados, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas sekmēm un, ja nepieciešams, priekšlikumus grozījumiem.
Pamatojums
Pielāgošanās termiņiem, kas attiecas arī uz rīcības plānu pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 70 15. a pants (jauns)
	15.a pants
	Komisija izveido Eiropas fondu maza apjoma aizdevumiem, lai veicinātu dalībvalstu pētniecības iestāžu savstarpējo sadarbību, pētot mazas apjoma audzēšanas platības.
	Papildus šim fondam Komisija izveido platformu informācijas un paraugprakses apmaiņai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu maza apjoma platībās un uz augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu.
Grozījums Nr. 71 16. panta 1. daļa
Dalībvalstis nosaka soda sankcijas, ko piemēro par valsts normu pārkāpumiem, kas pieņemtas atbilstoši šai direktīvai, un veic nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka sodi patiešām tiek piemēroti. Soda sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.	Dalībvalstis nosaka soda sankcijas, ko piemēro par valsts normu pārkāpumiem, kas pieņemtas atbilstoši šīs direktīvas 6., 8. un 9. pantam, un veic nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka sodi patiešām tiek piemēroti. Soda sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
Pamatojums
Precizējums noteikumos par sankcijām.
Grozījums Nr. 72 16. a pants (jauns)
	16.a pants
	Direktīvā 2004/35/EK minētie noteikumi neattiecas uz gadījumu, kad lauksaimnieks lieto augu aizsardzības līdzekļus atbilstīgi atļaujas izsniegšanas noteikumiem.

Pamatojums

Lauksaimnieki, kuri ievēro spēkā esošos noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, neatbild par kaitējumu videi Direktīvas 2004/35/EK nozīmē. Apstiprināto augu aizsardzības līdzekļu lietošana saskaņā ar noteikumiem atbrīvo lauksaimnieku no atbildības, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2004/35/EK 3. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 73 18. panta 2. punkts
2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. punktu.	svītrots
Pamatojums
Kļūdas labojums tekstā. Norāde uz Lēmuma 1999/468/EK 3. pantu ir lieka, jo nekur tekstā atsaukšanās uz šo punktu nenotiek.
Grozījums Nr. 74 18. panta 3. punkts
3. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. punktu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais periods ir trīs mēneši.	3. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. ‑ 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. punktu.
Pamatojums
Komitoloģijas procedūra ir jāpielāgo, jo minētās direktīvas atsevišķās vietās ir paredzēts, ka nebūtiski vispārēji noteikumi ir jāgroza saskaņā ar regulatīvās komitejas procedūru (5. panta 3. punkts, 8. panta 5. punkts un 14. panta 1. punkts), kam saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/512/EK ir ieviesta regulatīvā kontroles procedūra. Termiņu noteikšana saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktu nav nepieciešama, jo nav paredzami īpašas steidzamības gadījumi.
Grozījums Nr. 75 19. panta 1. punkta ca) apakšpunkts (jauns)
	(ca) elektronisko datu bāzes izveidi internetā saskaņā ar 4. panta 2.a punktu.
Pamatojums
Grozījums, kas izriet no 4 panta 2.a punkta ieviešanas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva
Atsauces	COM(2006)0373 - C6-0246/2006 - 2006/0132(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ENVI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 5.9.2006
Ciešāka sadarbība - datums, kad paziņoja plenārsēdē	5.9.2006
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Michl Ebner 11.9.2006
Izskatīšana komitejā	21.11.2006		27.2.2007		21.3.2007		12.4.2007
Pieņemšanas datums	12.4.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	36 2 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Katerina Batzeli, Sergio Berlato, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Dumitru Gheorghe Mircea Coşea, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Diamanto Manolakou, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Radu Podgorean, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Marc Tarabella, Jeffrey Titford, Witold Tomczak, Donato Tommaso Veraldi, Janusz Wojciechowski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Herbert Bösch, Bernadette Bourzai, Béla Glattfelder, Christa Klaß, Wiesław Stefan Kuc, Astrid Lulling, Jan Mulder

• [1]  OV vēl nav publicēts.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS (7.5.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
(COM(2006)0373 – C6‑0246/2006 – 2006/0132(COD))

Atzinumu sagatavoja: Dorette Corbey

ĪSS PAMATOJUMS

Pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu lietošana sniedz lauksaimniekiem un patērētājiem ievērojamas priekšrocības, palīdzot nodrošināt stabilu un plašu lauksaimniecības produktu piedāvājumu par pieņemamām cenām. Augu aizsardzības līdzekļiem var būt ievērojama nozīme arī no lauksaimniecības kultūrām ražotas biodegvielas turpmākajā izstrādē un lietojumā. Tomēr pesticīdi ir paredzēti konkrētu organismu iznīcināšanai un tāpēc var nevēlamā veidā ietekmēt cilvēka veselību un vidi. Šajā sakarā Eiropā jau kopš 1979. gada tiek īstenota politika, lai nodrošinātu atbildīgu un ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu.

Tomēr pašreizējā situācija nav ideāla – atsevišķus pesticīdus vēl joprojām var atrast vidē (gaisā, augsnē un ūdenī) nevēlamā daudzumā, kas rada potenciālu apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Šie trūkumi ir skaidri aprakstīti Komisijas nesen publicētajā „Tematiskajā stratēģijā par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu”, un to novēršanai Komisija ir sagatavojusi divus likumdošanas priekšlikumus, t.i., regulu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (COM(2006)388) un šo priekšlikumu par minēto līdzekļu lietošanu. Šā iemesla dēļ abi priekšlikumi jāaplūko kopā.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir panākt, lai:

§ katra dalībvalsts izstrādātu valsts rīcības plānu, iekļaujot tajā sarakstu ar apdraudētajām lauksaimniecības kultūrām, pasākumiem vai teritorijām, kā arī atbilstošus risinājumus, nosakot uzdevumus un to izpildes termiņus;

§ tiktu ieviesta pesticīdu izplatītāju un profesionālo lietotāju obligātās apmācības sistēma;

§ pesticīdu pārdošanas vietās pieejamā un sabiedrībai sniegtā informācija būtu plašāka un izsmeļošāka;

§ tiktu nodrošināta pesticīdu lietošanas iekārtu regulāra tehniskā pārbaude un uzturēšana, ievērojot saskaņotus standartus;

§ tiktu ieviesti īpaši noteikumi ūdens vides aizsardzībai, piemēram, buferjoslu izveidošana un citi pasākumi, kas ierobežotu izsmidzināto pesticīdu novirzīšanos gaisa plūsmu iespaidā;

§ noteikti tiktu aizliegta pesticīdu izsmidzināšana no gaisa, tādējādi novēršot riskus, kas var rasties, izsmidzinātajiem pesticīdiem novirzoties līdz ar gaisa plūsmām; tomēr dalībvalstīm būtu iespēja piešķirt (skaidri formulētas) atkāpes no šī aizlieguma.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē ierosināto saskaņošanu, kas ir nozīmīga, jo ne tikai garantēs sabiedrības veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību visā Kopienas teritorijā, bet arī radīs vienādus „spēles noteikumus” lauksaimniekiem un pesticīdu ražotājiem. Ņemot vērā ģeogrāfisko, lauksaimniecības un klimata apstākļu lielo daudzveidību dažādās dalībvalstīs, atzinuma sagatavotāja arī piekrīt ierosinājumam piešķirt dalībvalstīm ievērojamu rīcības brīvību direktīvas praktiskajā īstenošanā. Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka iespējams arī turpmāk veicināt augu aizsardzību bez ķimikāliju izmantošanas, popularizējot labāko praksi un biežāk izmantojot integrēto augu aizsardzību.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2. panta 2. punkts
2. Šī direktīva bez ierobežojumiem attiecas uz visiem citiem atbilstīgajiem Kopienas tiesību aktiem.	2. Šī direktīva bez ierobežojumiem attiecas uz visiem citiem atbilstīgajiem Kopienas tiesību aktiem vai uz jebkādiem valstu fiskālajiem pasākumiem, lai veicinātu mazāk kaitīgu pesticīdu lietošanu.
Pamatojums
Dalībvalstīm, ja tās to vēlas, jāļauj veicināt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, izmantojot fiskālos instrumentus.
Grozījums Nr. 2 2. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Dalībvalstis var nodrošināt subsīdijas, vai veikt fiskālus pasākumus, lai veicinātu mazāk kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Viens no šādiem pasākumiem varētu būt pesticīdu nodevas ieviešana visiem līdzekļiem, izņemot neķīmiskos līdzekļus vai augu aizsardzības līdzekļus, kuru izraisītā riska līmenis ir zems vai samazināts, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 46. panta 1. punktā un 46.a panta 1. punktā.
Pamatojums
Dalībvalstīm, ja tās to vēlas, jāļauj veicināt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, izmantojot fiskālos instrumentus.
Grozījums Nr. 3 3. panta ia) punkts (jauns)
	ia) „pesticīds” ir augu aizsardzības līdzeklis, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.
Pamatojums
Termini „pesticīds” un „augu aizsardzības līdzeklis” visā direktīvā ir lietoti, kā pagadās. Skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ ir svarīgi definēt terminu „pesticīds”.
Grozījums Nr. 4 4. panta 1. punkta pirmā daļa
1. Dalībvalstīm ir jāpieņem valsts rīcības plāns, kur izvirza mērķi, līdzekļus un termiņus, saskaņā ar kuriem ir jāsamazina apdraudējums, risks un pesticīdu lietošanas apjoms.	1. Dalībvalstīm ir jāpieņem valsts rīcības plāns, kur izvirza mērķi, līdzekļus un termiņus, saskaņā ar kuriem ir jāsamazina pesticīdu apdraudējums un risks. Šie mērķi atbilst Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta un 16. panta noteikumiem.
Pamatojums
Valsts rīcības plānu galvenajam uzdevumam jābūt pesticīdu lietošanas izraisītu risku un kaitējuma apkarošanai, ne tik daudz cīņai ar to praktisko lietošanu. Ir svarīgi, lai valstu rīcības programmas būtu balstītas arī uz ūdens pamatdirektīvā noteiktajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 5 4. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna)
.	Daļa valsts rīcības plānu jāvelta integrētai augu aizsardzībai, kā noteikts 13. pantā, piešķirot prioritāti augu aizsardzības pasākumiem, kuros izmantotas neķīmiskās metodes.
Pamatojums
Jāveicina integrētā augu aizsardzība.
Grozījums Nr. 6 6. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis gādā, lai visi izplatītāji, kas pārdod pesticīdus, kuri ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kuram būtu 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts, un kurš strādā vai atrodas pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem sniegtu informāciju par pesticīdu pareizu lietošanu.	1. Dalībvalstis gādā, lai visi izplatītāji, kas pārdod pesticīdus, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kuram būtu 5. panta 2. punktā minētais sertifikāts un kurš strādā vai atrodas pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem informāciju par pesticīdu pareizu lietošanu.
Pamatojums
Norādījumus ne vienmēr sniedz produktu pārdošanas vietā. Dažkārt tas notiek arī ražošanas laikā.
Grozījums Nr. 7 7. pants
Dalībvalstīm ir jārosina un jāsekmē izpratni veicinošas programmas, kā arī jānodrošina informācija par pesticīdiem plašākai sabiedrībai, jo īpaši par pesticīdu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī par pesticīdu neķīmiskām alternatīvām.	Dalībvalstīm ir jārosina un jāsekmē izpratni veicinošas programmas, kā arī jānodrošina informācija par pesticīdiem profesionāliem un neprofesionāliem lietotājiem, jo īpaši par pesticīdu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, cilvēka veselību un vidi, kā arī par pesticīdu neķīmiskām alternatīvām.
Pamatojums
Ir svarīgi veikt izsvērtu izpratnes veicināšanas kampaņu, kurā būtu atspoguļotas visas priekšrocības un trūkumi. Pesticīdu izmantošanai ir arī savas priekšrocības, piemēram, maksimālā ražošanas apjoma nodrošināšana, augstāka lauksaimniecības produktu kvalitāte, augsnes erozijas ierobežošana, atbilstība augu veselības prasībām un lauksaimniecības produkcijas starptautiskās tirdzniecības veicināšana.
Grozījums Nr. 8 10. panta 1. punkta ievaddaļa
Dalībvalstis gādā, lai, lietojot pesticīdus blakus ūdenstvertnēm, priekšroku dotu:	Dalībvalstis gādā, lai, lietojot pesticīdus blakus ūdenstilpēm, jo īpaši ūdenstilpēm, kas paredzētas dzeramā ūdens ieguvei, priekšroku dotu:
Pamatojums
Ūdenstilpes, kuru ūdens paredzēts lietošanai uzturā, ir īpaši jāaizsargā, lai ievērotu ūdens resursu pamatdirektīvas 7. panta noteikumus.
Grozījums Nr. 9 11. panta 2. daļa
Pesticīdu lietošanas aizliegums vai ierobežojumus, kas minēti b) apakšpunktā, var noteikt, pamatojoties uz attiecīgu riska novērtējumu.	Pesticīdu lietošanas aizliegumus vai ierobežojumus nosaka, pamatojoties uz attiecīgu riska novērtējumu.
Pamatojums
Svarīgi ir veikt īpaši stingru novērtējumu jutīgajās teritorijās (attiecībā uz tādiem objektiem kā flora, fauna vai jutīgas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni), noskaidrojot, vai pesticīdu lietošana būtu jāsamazina vai pat jāizliedz. Pārbaude jāveic katrā atsevišķā gadījumā, kā arī pamatojoties uz riska novērtējumu.
Grozījums Nr. 10 12. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Dalībvalstīm jāīsteno visi nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu, ka turpmāk uzskaitītās darbības nepadraud cilvēka veselību un drošību, kā arī nekaitē videi:	1. Dalībvalstīm jāīsteno visi nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu, ka turpmāk uzskaitītās darbības, kuras veic profesionāli lietotāji, neapdraud cilvēka veselību un drošību, kā arī nekaitē videi:
Pamatojums
Ir skaidri jānorāda, ka Komisijas ierosinātos pasākumus nevar piemērot privāti.
Grozījums Nr. 11 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts
(d) pesticīdu lietošanai izmantoto iekārtu tīrīšana.	(d) pesticīdu lietošanai izmantoto iekārtu un visu piederumu, tostarp izsmidzināšanas aprīkojuma un ķimikāliju, sagatavošana, pārvietošana, tīrīšana un uzglabāšana.
Grozījums Nr. 12 13. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Dalībvalstis veicina tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuru izraisītā riska līmenis ir zems vai samazināts, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 46. panta 1. punktā un 46.a panta 1. punktā.
Pamatojums
Dalībvalstīm jāveicina ilgtspējīgāka un videi nekaitīgāka pesticīdu lietošana. Turklāt ir svarīgi ciešāk sasaistīt šo direktīvu ar regulas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū projektu.
Grozījums Nr. 13 13. panta 2. punkts
2. Dalībvalstīs jāievieš vai jāatbalsta visi apstākļi, kas nepieciešami integrētajai augu aizsardzībai.	2. Dalībvalstīs jāievieš vai jāatbalsta visi apstākļi, kas nepieciešami integrētajai augu aizsardzībai, un jānodrošina apraksts par labāko integrētās augu aizsardzības praksi katram labības veidam, piešķirot prioritāti neķīmiskajai augu aizsardzībai.
Pamatojums
Informācija par labāko praksi attiecībā uz neķīmiskām augu aizsardzības metodēm palīdzēs profesionālajiem lietotājiem izdarīt videi drošu izvēli augu aizsardzības jomā.
Grozījums Nr. 14
15. pants
Komisija regulāri Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas sekmēm un ja nepieciešams – iesniedz priekšlikumus grozījumiem. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei reizi trīs gados iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas sekmēm un valstu rīcības plānu novērtējumu, un – ja nepieciešams – pievieno priekšlikumus grozījumiem.
Grozījums Nr. 15 15.a pants (jauns)
	15.a pants
	Informācijas apmaiņa un labākā prakse
	Komisija izveido bāzi informācijas apmaiņai un labākai praksei ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības jomā.
Pamatojums
Ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības veicināšanas nozīmīga daļa ir informācijas un labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un citām ieinteresētām pusēm. Tas nozīmē, ka ritenis katru reizi nav jāizgudro no jauna. Var iekļaut arī esošās iniciatīvas (piemēram, Eiropas Iniciatīvu ilgtspējīgai attīstībai lauksaimniecībā).
Grozījums Nr. 16 20. panta 1. punkta 2. daļa
Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.	Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai.
Pamatojums
Tiek garantēta pareiza pesticīdu lietošana saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pamatdirektīva pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
Atsauces	COM(2006)0373 - C6-0246/2006 - 2006/0132(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ENVI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 5.9.2006
Ciešāka sadarbība - datums, kad paziņoja plenārsēdē	5.9.2006
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Dorette Corbey 23.11.2006
Izskatīšana komitejā	28.2.2007		3.5.2007
Pieņemšanas datums	3.5.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	28 14 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Renato Brunetta, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Silvia Ciornei, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Romano Maria La Russa, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Dorette Corbey, Philip Dimitrov Dimitrov, Robert Goebbels, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Eija-Riitta Korhola, Erika Mann, John Purvis, Hannes Swoboda, Silvia-Adriana Ţicău

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pamatdirektīva pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
Atsauces	COM(2006)0373 - C6-0246/2006 - 2006/0132(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	12.7.2006
Atbildīgā komiteja   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 5.9.2006
Komiteja(-as), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 5.9.2006		AGRI 5.9.2006
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 5.9.2006
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Christa Klaß 3.10.2006
Izskatīšana komitejā	26.2.2007		5.6.2007
Pieņemšanas datums	26.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	34 11 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, Hiltrud Breyer, Dorette Corbey, Chris Davies, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Aldis Kušķis, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jens-Peter Bonde, Christofer Fjellner, Monica Frassoni, Ambroise Guellec, Erna Hennicot-Schoepges, Anne Laperrouze, Kartika Tamara Liotard, David Martin, Renate Sommer, Lambert van Nistelrooij
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriela Creţu

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva
Atsauces	COM(2006)0373 - C6-0246/2006 - 2006/0132(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	12.7.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 5.9.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 5.9.2006		AGRI 5.9.2006
Ciešāka sadarbība        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 29.11.2006
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Christa Klaß 3.10.2006
Juridiskā pamata apstrīdēšana        Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu	JURI 11.9.2007
Izskatīšana komitejā	26.2.2007		5.6.2007
Pieņemšanas datums	26.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	34 11 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, Hiltrud Breyer, Dorette Corbey, Chris Davies, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Aldis Kušķis, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jens-Peter Bonde, Christofer Fjellner, Monica Frassoni, Ambroise Guellec, Erna Hennicot-Schoepges, Anne Laperrouze, Kartika Tamara Liotard, David Martin, Renate Sommer, Lambert van Nistelrooij
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriela Creţu
Iesniegšanas datums	26.9.2007