ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā

9.10.2007 - (COM(2007)0046 – C6‑0062/2007 – 2007/0020(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Karin Scheele
Atzinumu sagatavoja(*):
Jiří Maštálka, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā

(COM(2007)0046 – C6‑0062/2007 – 2007/0020(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0046),[1]

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0062/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6‑0365/2007),

1.  apstiprina Komisijas grozīto priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3. apsvērums
(3) Padome 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā Nr. 2002/C 161/01 par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006) aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie statistikas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību statistikas saskaņošanas, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi novērtēt atbilstīgi jaunajai Kopienas stratēģijai veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti. Turklāt Komisijas 2003. gada 19. septembra Ieteikumā C(2003) 3297 par Eiropas arodslimību sarakstu dalībvalstīm ieteikts pakāpeniski saskaņot statistiku par arodslimībām ar Eiropas sarakstu atbilstoši tam darbam, ko veic, saskaņojot Eiropas statistiku par arodslimībām.	(3) Padome 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā Nr. 2002/C 161/01 par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006) aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie statistikas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību statistikas saskaņošanas, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi novērtēt atbilstīgi jaunajai Kopienas stratēģijai veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti, kā arīdzan atsevišķā sadaļā uzsvēra, ka jāņem vērā sieviešu īpatsvara pieaugums darba tirgū un jārūpējas par viņu īpašajām vajadzībām saistībā ar politikas virzieniem veselības aizsardzības un drošības darbā jomās. Turklāt Komisijas 2003. gada 19. septembra Ieteikumā C(2003) 3297 par Eiropas arodslimību sarakstu dalībvalstīm ieteikts pakāpeniski saskaņot statistiku par arodslimībām ar Eiropas sarakstu atbilstoši tam darbam, ko veic, saskaņojot Eiropas statistiku par arodslimībām.
Grozījums Nr. 2 17. apsvērums
(17) Konkrēti Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt definīcijas, priekšmetus un dalījumu (ieskaitot mainīgos lielumus un klasifikāciju), vajadzības gadījumā avotus un datu un metadatu sniegšanu (ieskaitot pārskata periodus, intervālus un termiņus) attiecībā uz šīs regulas 2. pantā un 1.–5. pielikumā minētajām jomām. Tā kā tie ir vispārēji pasākumi, kuru mērķis ir grozīt vai svītrot nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EEK 5.a pantā.	(17) Konkrēti Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt definīcijas, priekšmetus un dalījumu (ieskaitot mainīgos lielumus un klasifikāciju inter alia, kur iespējams un nepieciešams, klasifikāciju pēc dzimuma un vecuma), vajadzības gadījumā avotus un datu un metadatu sniegšanu (ieskaitot pārskata periodus, intervālus un termiņus) attiecībā uz šīs regulas 2. pantā un 1.–5. pielikumā minētajām jomām. Svarīgi, lai starp sadalījuma rādītājiem būtu arī dzimums un vecums, jo tādējādi būs iespējams ņemt vērā dzimuma un vecuma atšķirību ietekmi uz drošību un veselības aizsardzību darbā Tā kā tie ir vispārēji pasākumi, kuru mērķis ir grozīt vai svītrot nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, šādi pasākumi noteikti jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EEK 5.a pantā.
Pamatojums
Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt datu definīcijas, subjektus un iedalījumu. Jāparedz arī datu iedalījums pēc dzimuma, lai iegūtu informāciju par iespējamām ar veselības aizsardzību un drošību darbā saistītām atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm.
Grozījums Nr. 3 17.a apsvērums (jauns)
	(17a) Papildu finansējumu datu vākšanai par veselību un drošību piešķirs no Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas (PROGRESS) līdzekļiem. Šīs programmas finanšu līdzekļus būtu jāizmanto, palīdzot dalībvalstīm pakāpeniski palielināt valsts potenciālu, lai veselības aizsardzības un darba drošības jomā īstenotu statistisko datu vākšanas uzlabojumus un ieviestu jaunus datu vākšanas instrumentus.
Pamatojums
Programmas PROGRESS prioritātes nosaka Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāta PROGRESS komiteja. Priekšlikumā jāietver finansiāls atbalsts dalībvalstīm, kas palīdzētu tām pakāpeniski palielināt valsts potenciālu, lai īstenotu statistisko datu vākšanas uzlabojumus un ieviestu jaunus datu vākšanas instrumentus. Pašlaik tas pēc būtības netiek ietverts.
Grozījums Nr. 4 1. panta 1. punkts
1. Ar šo regulu tiek izveidots kopējs pamats, lai regulāri veidotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.	1. Ar šo regulu tiek izveidots kopējs pamats, lai regulāri veidotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Statistiku izstrādā atbilstīgi objektivitātes, uzticamības, izmaksu lietderības un statistikas datu slepenuma standartiem.
Pamatojums
Regulas pirmajā punktā jānosaka arī prasības attiecībā uz Kopienas statistikas izstrādi.
Grozījums Nr. 5 1. panta 2. punkts
2. Statistikā minimālā datu kopuma veidā iekļauj tādu informāciju, kas ir vajadzīga Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā, lai atbalstītu valstu stratēģijas, kas paredzētas, lai izveidotu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, kā arī Kopienas rīcībai veselības aizsardzības un darba drošības jomā.	2. Statistikā minimālā datu kopuma veidā iekļauj tādu informāciju, kas ir vajadzīga Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā, lai atbalstītu valstu stratēģijas, kas paredzētas, lai izveidotu augstas kvalitātes, universāli pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, kā arī Kopienas rīcībai veselības aizsardzības un darba drošības jomā.
Pamatojums
Svarīgi, lai dalībvalstīs ir garantēta pieejama sabiedrības veselības aprūpe.
Grozījums Nr. 6 3. panta c) apakšpunkts
c) „sabiedrības veselība” nozīmē visus elementus, kas saistīti ar Eiropas pilsoņu un rezidentu veselību, proti, to veselības stāvokli, ieskaitot saslimstību un invaliditāti, faktorus, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtos resursus, veselības aprūpes nodrošināšanu un piekļuvi tai, kā arī veselības aprūpes izdevumus un finansējumu, un nāves iemeslus;	c) „sabiedrības veselība” nozīmē visus elementus, kas saistīti ar Eiropas pilsoņu un rezidentu veselību, proti, to veselības stāvokli, ieskaitot saslimstību un invaliditāti, faktorus, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtos resursus, veselības aprūpes nodrošināšanu un universālu piekļuvi tai, kā arī veselības aprūpes izdevumus un finansējumu, un nāves iemeslus;
Pamatojums
Visiem pieejamai veselības aprūpei ir būtiska nozīme, nodrošinot cilvēkiem labu veselību viņu mūža garumā.
Grozījums Nr. 7 5. panta 3. punkts
3. Statistikas metodikā un datu bāzēs, kas jāizstrādā, lai Kopienas līmenī apkopotu statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, vajadzības gadījumā vienmēr jāņem vērā koordinēšanas nepieciešamība ar starptautisko organizāciju pasākumiem šajā jomā, lai nodrošinātu statistikas starptautisku salīdzināmību un datu krājumu saskanību.	3. Statistikas metodikā un datu bāzēs, kas jāizstrādā, lai Kopienas līmenī apkopotu statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, vajadzības gadījumā vienmēr jāņem vērā koordinēšanas nepieciešamība ar starptautisko organizāciju pasākumiem šajā jomā, lai nodrošinātu statistikas starptautisku salīdzināmību un datu krājumu saskanību. Eiropas Savienības robežās ir jāņem vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, kā arī Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda pētījumi un apsekojumi. Ārpus Eiropas robežām jāuzlabo sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, jo īpaši ar Starptautisko nodarbinātības biroju un Pasaules Veselības organizāciju.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai tiktu izmantota visa informācija par statistikas definīcijām un metodēm, lai mazinātu ar informāciju saistīto dalībvalstu darba apjomu, kā arī izmantot šo organizāciju pieredzi datu vākšanā par veselības aizsardzību un drošību darbā. Lielisks instruments, ko Eurostat vajadzētu izmantot, ir, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda veiktie apsekojumi par riskiem un to ietekmi ne tikai uz veselību vien.
Grozījums Nr. 8 I pielikuma d) apakšpunkta 1.a ievilkums (jauns)
	– to slimību izpēte, kuru gadījumu skaits pieaug vai samazinās,
Pamatojums
Ir svarīgi apkopot datus par slimībām, kurām vērojamas saslimstības rādītāju izmaiņas. Jebkurš saslimstības pieaugums rada problēmas. Slimība un tās gadījumu skaita pieaugums ir jāizpēta, lai savāktu iespējami vairāk informācijas, kas nepieciešama slimības atbilstīgai ārstēšanai un sniedz vērtīgu izpratni par šīs slimības būtību. Saslimstības mazināšanās arī var sniegt vērtīgu informāciju, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt slimības gadījumu skaitu, kā arī veicinās citu slimību gadījumu skaita samazināšanos.
Grozījums Nr. 9 V pielikuma b) apakšpunkts
Slimība tiek uzskatīta par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes, kuras atbild par arodslimību atzīšanu. Datus vāc par konstatētām arodslimībām un arodslimību izraisītiem nāves gadījumiem. Lai gadījumu atzītu par tādu veselības problēmas un slimības gadījumu, kas ir saistīts ar darbu, nav vajadzīgs iestādes atzinums, un saistītos datus galvenokārt iegūst no iedzīvotāju apsekojumiem.	Slimība tiek uzskatīta par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes, kuras atbild par arodslimību atzīšanu. Datus vāc par konstatētām arodslimībām un arodslimību izraisītiem nāves gadījumiem. Lai gadījumu atzītu par tādu veselības problēmas un slimības gadījumu, kas ir saistīts ar darbu, nav vajadzīgs iestādes atzinums, un saistītos datus galvenokārt iegūst no iedzīvotāju apsekojumiem. Veselības problēmas un slimības, kas saistītas ar darbu, ir tās veselības problēmas un slimības, kuras var izraisīt, saasināt vai līdzizraisīt darba apstākļi. Tās ir gan fiziskas,, gan psihosociālas veselības problēmas.
Pamatojums
Termins "arodslimības” ir ļoti ierobežots un tas neietver daudzas slimības, kuru izcelsme ir saistīta ar darba vietu. Ir svarīgi nodrošināt, lai definīcija ietvertu gan fiziskās gan arī garīgās un sociālās slimības/problēmas kuras izraisījusi, daļēji izraisījusi vai saasinājusi darba vide. Pašreiz nav pietiekamu datu par slimībām/problēmām, kas saistītas ar darbu, lai skaidri noteiktu tos riskus, kuriem pakļauti strādājošie, kā arī par sociālo nevienlīdzību starp dažādiem strādājošajiem.
Grozījums Nr. 10 V pielikuma d) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums
– saslimušās personas un slimības vai ar veselību saistīto problēmu pazīmes,	– saslimušās personas un slimības vai ar veselību saistīto problēmu pazīmes, tostarp arī dzimumu, vecumu un nodarbinātības veidu.
– uzņēmuma un darbavietas pazīmes,	– uzņēmuma un darbavietas pazīmes, tostarp arī uzņēmuma lielumu un darbības jomu.

• [1]  OV C ..., ... .... lpp.

PASKAIDROJUMS

Ar šo regulas projektu par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā ir paredzēts radīt tiesisko regulējumu statistikas datu vākšanai abās minētajās jomās. Līdz šim pastāvošās „džentlmeņu vienošanās” aizstāšana ar ilgtspējīgu un noturīgu tiesisko regulējumu atvieglos dalībvalstīm plānošanu laika ziņā un turklāt nodrošinās tām skaidrākas prasības attiecībā uz vajadzīgajiem datu standartiem.

Vajadzība pēc salīdzināmiem statistikas datiem ES mērogā ir uzsvērta jau Kopienas veselības un darba drošības stratēģijā 2002.–2006. gadam un ir saistīta ar prasību turpināt statistiskās informācijas sistēmas izveidi. Tas, ka ir ļoti svarīgi Kopienas mērogā vākt, apstrādāt un analizēt datus par veselību, ir uzsvērts arī Kopienas rīcības programmā sabiedrības veselības jomā 2003.–2008. gadam. Šajā sakarā būtiska nozīme ir dalībvalstu iesniegto datu salīdzināmībai un vajadzīgās koordinācijas nodrošināšanai, vācot šos datus. Tieši tas ir šā regulas projekta galvenais mērķis — nodrošināt stingrākus datu kvalitātes un salīdzināmības standartus un piemērot tos arī agrāk savāktajiem datiem. Regula par Kopienas statistikas datiem sniedz ievērojamu atspaidu, un tātad tai ir būtiska nozīme, lai varētu arī turpmāk pildīt pamatuzdevumus, kas iekļauti Sabiedrības veselības programmā 2003.–2008. gadam (Lēmums Nr. 1786/2002/EK), un tā nodrošina stingrus pamatus, turpinot darbu pie rīcības programmas statistikas komponentiem līdz 2013. gadam.

Radīta arī saikne ar saskaņoto stratēģiju sociālās aizsardzības modernizēšanas jomā (Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par saskaņotu stratēģiju sociālās aizsardzības modernizēšanai (COM(2001) 362). Pārliecinoši statistikas dati ir vajadzīgi, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un sasniegtu Kopienas mērķi ieviest augstas kvalitātes prasības veselības aprūpes sistēmā, ka arī lai nodrošinātu veselības aprūpei ilgtermiņa finansējumu.

Vācot un tālāk apstrādājot datus — jo īpaši veselības aprūpes jomā —, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir nodrošināt datu aizsardzību un nepieļaut iespēju saistīt tos ar konkrētu pilsoni.

Eiropas statistikas sistēmas (ESS) konfidencialitāti nodrošina vairākas regulas. Fizisko personu aizsardzību personas datu apstrādes un brīvas datu aprites gaitā pirmām kārtām nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK. ESS darbību turklāt reglamentē Eiropas statistikas prakses kodekss, kurā „statistikas datu konfidencialitāte” ir noteikta kā viens no pamatprincipiem. Pat tad, ja pārliecinošu rādītāju iegūšanai ir daļēji jāizmanto konfidenciāla informācija, galīgajās publikācijās un mājaslapā vairs nedrīkst ietvert rezultātus, kas ļauj izdarīt secinājumus par konkrētiem cilvēkiem.

Turklāt regulā paredzētai datu vākšanai nav vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta. Finansējumu, no vienas puses, nodrošina no EUROSTAT (Eiropas Kopienu Statistikas biroja) darbības budžeta un, no otras puses, to saņem saistībā ar Kopienas rīcības programmu sabiedrības veselības jomā 2003.–2008. gadam, kurā viens no mērķiem ir noteikta vajadzība vākt datus Kopienas mērogā, un šis finansējums ir pieejams no Veselības programmas līdzekļiem. Tas ir paredzēts arī otrās rīcības programmas priekšlikumā sabiedrības veselības jomā līdz 2013. gadam. Saistībā ar analītisko darbu vēl jāpiemin Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma — PROGRESS 2007-2013 (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums 1672/2006/EK), kurā ir skaidri noteikts mērķis veicināt statistikas instrumentu un paņēmienu, kā arī kopēju rādītāju izstrādi.

Piedāvātais regulas projekts ir būtisks sasniegums, kas palīdzēs apkopot un izvērtēt datus veselības jomā Kopienā un nodrošinās pārliecinošus statistikas datus par sabiedrības veselību, kā arī par drošību un veselības aizsardzību darbā. Tas aptver tādus svarīgus aspektus kā datu aizsardzība un finansējums, tā mērķi ir skaidri formulēti un ir saistībā ar dažādiem Kopienas centieniem veselības un sociālajā jomā.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (28.6.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā
(COM(2007)0046 – C6‑0062/2007 – 2007/0020(COD))

Atzinumu sagatavoja (*): Jiří Maštálka

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Ar ierosināto regulu ir iecerēts izstrādāt pamatu sistemātiskai statistikas veidošanai par veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Galvenais uzdevums ir izveidot konsolidētu un stabilu tiesisko pamatu datu vākšanai. Par regulas īstenošanu atbildīgā organizācija ir Eurostat. Regulas priekšlikums neparedz politikas izstrādi. Savāktie dati sniegs statistisku pārskatu par norisēm dalībvalstīs un Eiropas Savienībā, kas saistītas ar veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

Lisabonas stratēģijas un demogrāfisko pārmaiņu kontekstā ir svarīgi izstrādāt statistiskos rādītājus. Viens no svarīgākajiem stratēģijas mērķiem ir palielināt darbavietu un kvalitatīvu darbavietu skaitu, un šajā sakarā viens no faktoriem ir veselības aizsardzības un darba drošības uzlabošana. Arī Kopienas stratēģijā 2002.–2006. gadam, kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību darbā[1], Komisija un dalībvalstis aicinātas paātrināt darbu pie statistikas saskaņošanas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Šādas informācijas esamība ir svarīga arī tādēļ, lai uzlabotu profilaksi un līdz ar to samazinātu saimnieciskās izmaksas.

Pašlaik datu vākšana notiek, balstoties uz t.s. „džentlmeņu vienošanos”, kā rezultātā datu salīdzināmība dažkārt var būt ierobežota. Lai iegūtu salīdzināmus datus, dalībvalstīm nepieciešams skaidrs īstenošanas grafiks un skaidri mērķi. Apspriežu gaitā kļuva skaidrs, ka, nepastāvot tiesiskajam regulējumam, lielākajā daļā dalībvalstu nebūs iespējams savākt šos datus.

Kopienas statistikas izveides tiesiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 285. pants. Komisija var koordinēt nepieciešamo statistiskās informācijas saskaņošanu tikai tad, ja dalībvalstīs notiek datu vākšana. Komisija to nodrošina, risinot tādus jautājumus kā mainīgo lielumu definēšana, iedalījums, īstenošanas datumi un biežums utt. Iedalījuma kritēriji jāpapildina ar iedalījumu pēc dzimuma, lai iegūtu informāciju par iespējamām atšķirībām dzimumu starpā. Dalībvalstīm būs atļauta elastīga pieeja, piemēram, attiecībā uz avotu galvenajiem elementiem.

Priekšlikuma IV un V pielikumā ir iekļautas definīcijas, kuras izmanto saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darbā. Attiecībā uz Nelaimes gadījumiem darbā (IV Pielikums) Eiropas Savienības robežās jāņem vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, kā arī Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda pētījumi un apsekojumi. Ārpus Eiropas robežām jāuzlabo sadarbība ar ANO, jo īpaši ar Starptautisko nodarbinātības biroju un Pasaules Veselības organizāciju. Arodslimību un citu ar darbu saistītu veselības problēmu un slimību (V pielikums) definīcijā teikts, ka slimība tiek uzskatīta par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes. Atsevišķus datus varēs iegūt arī tautas skaitīšanā.

Papildu finansējumu veselības aizsardzībai un drošībai darbā piešķirs no Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas (PROGRESS) līdzekļiem[2]. Šīs programmas prioritātes nosaka Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāta PROGRESS komiteja. Principā jāparedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm, kas palīdzētu tām pakāpeniski palielināt valsts potenciālu, lai īstenotu statistisko datu vākšanas uzlabojumus un ieviestu jaunus datu vākšanas instrumentus.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[3]		Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

3. apsvērums

(3) Padome 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā Nr. 2002/C 161/01 par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006) aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie statistikas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību statistikas saskaņošanas, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi novērtēt atbilstīgi jaunajai Kopienas stratēģijai veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti. Turklāt Komisijas 2003. gada 19. septembra Ieteikumā C(2003) 3297 par Eiropas arodslimību sarakstu dalībvalstīm ieteikts pakāpeniski saskaņot statistiku par arodslimībām ar Eiropas sarakstu atbilstoši tam darbam, ko veic, saskaņojot Eiropas statistiku par arodslimībām.	(3) Padome 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā Nr. 2002/C 161/01 par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006) aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie statistikas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību statistikas saskaņošanas, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi novērtēt atbilstīgi jaunajai Kopienas stratēģijai veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti, kā arī atsevišķā sadaļā uzsvēra, ka jāņem vērā sieviešu klātbūtnes pieaugums darba tirgū un jārūpējas par viņu īpašajām vajadzībām saistībā ar politikas virzieniem veselības aizsardzības un darba drošības jomās. Turklāt Komisijas 2003. gada 19. septembra Ieteikumā C(2003) 3297 par Eiropas arodslimību sarakstu dalībvalstīm ieteikts pakāpeniski saskaņot statistiku par arodslimībām ar Eiropas sarakstu atbilstoši tam darbam, ko veic, saskaņojot Eiropas statistiku par arodslimībām.

Grozījums Nr. 2 17. apsvērums
(17) Konkrēti Komisijai jābūt pilvarotai noteikt definīcijas, priekšmetus un dalījumu (ieskaitot mainīgos lielumus un klasifikāciju), vajadzības gadījumā avotus un datu un metadatu sniegšanu (ieskaitot pārskata periodus, intervālus un termiņus) attiecībā uz šīs regulas 2. pantā un 1.–5. pielikumā minētajām jomām. Tā kā tie ir vispārēji pasākumi, kuru mērķis ir grozīt vai svītrot nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EEK 5.a pantā,	(17) Konkrēti Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt definīcijas, priekšmetus un dalījumu (ieskaitot mainīgos lielumus un klasifikāciju inter alia, kur iespējams un nepieciešams, klasifikāciju pēc dzimuma un vecuma), vajadzības gadījumā avotus un datu un metadatu sniegšanu (ieskaitot pārskata periodus, intervālus un termiņus) attiecībā uz šīs regulas 2. pantā un 1.–5. pielikumā minētajām jomām. Svarīgi, lai starp sadalījuma rādītājiem būtu arī dzimums un vecums, jo tādējādi būs iespējams ņemt vērā dzimuma un vecuma atšķirību ietekmi uz drošību un veselības aizsardzību darbā Tā kā tie ir vispārēji pasākumi, kuru mērķis ir grozīt vai svītrot nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EEK 5.a pantā,
Pamatojums
Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt datu definīcijas, subjektus un iedalījumu. Jāparedz arī datu iedalījums pēc dzimuma, lai iegūtu informāciju par iespējamām ar veselības aizsardzību un drošību darbā saistītām atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm.
Grozījums Nr. 3 17.a apsvērums (jauns)
	(17a) Papildu finansējumu datu vākšanai par veselību un drošību piešķirs no Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas (PROGRESS) līdzekļiem. Šīs programmas finanšu līdzekļus jāizmanto, palīdzot dalībvalstīm pakāpeniski palielināt valsts potenciālu, lai veselības aizsardzības un darba drošības jomā īstenotu statistisko datu vākšanas uzlabojumus un ieviestu jaunus datu vākšanas instrumentus.
Pamatojums
Programmas PROGRESS prioritātes nosaka Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāta PROGRESS komiteja. Priekšlikumā jāietver finansiāls atbalsts dalībvalstīm, kas palīdzētu tām pakāpeniski palielināt valsts potenciālu, lai īstenotu statistisko datu vākšanas uzlabojumus un ieviestu jaunus datu vākšanas instrumentus. Pašlaik tas definīcijā netiek ietverts.
Grozījums Nr. 4 1. panta 1. punkts
1. Ar šo regulu tiek izveidots kopējs pamats, lai regulāri veidotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.	1. Ar šo regulu tiek izveidots kopējs pamats, lai regulāri veidotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Statistiku izstrādā atbilstīgi objektivitātes, uzticamības, izmaksu lietderības un statistikas datu slepenuma standartiem.
Pamatojums
Regulas pirmajā punktā jānosaka arī prasības attiecībā uz Kopienas statistikas izstrādi.
Grozījums Nr. 5 5. panta 3. punkts
3. Statistiskas metodikā un datu vākšanas metodēs, kas jāizstrādā, lai Kopienas līmenī apkopotu statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, vajadzības gadījumā vienmēr jāņem vērā koordinēšanas nepieciešamība ar starptautisko organizāciju pasākumiem šajā jomā, lai nodrošinātu statistikas starptautisku salīdzināmību un datu krājumu saskanību.	3. Statistikas metodikā un datu bāzēs, kas jāizstrādā, lai Kopienas līmenī apkopotu statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, vajadzības gadījumā vienmēr jāņem vērā koordinēšanas nepieciešamība ar starptautisko organizāciju pasākumiem šajā jomā, lai nodrošinātu statistikas starptautisku salīdzināmību un datu krājumu saskanību. Eiropas Savienības robežās ir jāņem vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, kā arī Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda pētījumi un apsekojumi. Ārpus Eiropas robežām jāuzlabo sadarbība ar ANO, jo īpaši ar Starptautisko nodarbinātības biroju un Pasaules Veselības organizāciju.
Pamatojums
Ir svarīgi, ka tiek izmantota visa informācija par statistikas definīcijām un metodēm, lai mazinātu ar informāciju saistīto dalībvalstu darba apjomu, kā arī izmantot šo organizāciju pieredzi datu vākšanā par veselības aizsardzību un drošību darbā. Lielisks instruments, ko Eurostat vajadzētu izmantot, ir, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda veiktie apsekojumi par riskiem un to ietekmi ne tikai uz veselību vien.
Grozījums Nr. 6 7. panta 4. punkts
4. Ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) divus ziņojumus, kas sagatavoti atbilstoši 2. punktā minētajiem standartiem, par nosūtīto datu kvalitāti un datu avotiem. Pirmais ziņojums attiecas uz statistiku par sabiedrības veselību, bet otrais — uz statistiku par veselības aizsardzību un drošību darbā. Ik pēc pieciem gadiem Komisija (Eurostat) izstrādā ziņojumu par izplatīto datu salīdzināmību.	4. Ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) divus ziņojumus, kas sagatavoti atbilstoši 2. punktā minētajiem standartiem, par nosūtīto datu kvalitāti un datu avotiem. Pirmais ziņojums attiecas uz statistiku par sabiedrības veselību, bet otrais — uz statistiku par veselības aizsardzību un drošību darbā. Ik pēc divarpus gadiem Komisija (Eurostat) izstrādā ziņojumu par izplatīto datu salīdzināmību.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai salīdzināmā informācija būtu pieejama iespējami drīz. Lai saglabātu spiedienu uz Eurostat un dalībvalstīm, kā arī sakarā ar to, ka daudzās dalībvalstīs varas iestādēm trūkst sistēmu, lai novērtētu veselības aizsardzību un drošību darbā, šis izvērtējums jāveic drīzāk.
Grozījums Nr. 7 V pielikuma b) punkts
b) Slimība tiek uzskatīta par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes, kuras atbild par arodslimību atzīšanu. Datus vāc par konstatētām arodslimībām un arodslimību izraisītiem nāves gadījumiem. Lai gadījumu atzītu par tādu veselības problēmas un slimības gadījumu, kas ir saistīts ar darbu, nav vajadzīgs iestādes atzinums, un saistītos datus galvenokārt iegūst no iedzīvotāju apsekojumiem.	b) Slimība tiek uzskatīta par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes, kuras atbild par arodslimību atzīšanu. Datus vāc par konstatētām arodslimībām un arodslimību izraisītiem nāves gadījumiem. Lai gadījumu atzītu par tādu veselības problēmas un slimības gadījumu, kas ir saistīts ar darbu, nav vajadzīgs iestādes atzinums, un saistītos datus galvenokārt iegūst no iedzīvotāju apsekojumiem. Veselības problēmas un slimības, kas saistītas ar darbu, ir tās veselības problēmas un slimības, kuras var izraisīt, saasināt vai līdzizraisīt darba apstākļi. Tās ir gan fiziskas,, gan psihosociālas veselības problēmas.
Pamatojums
Termins "arodslimības” ir ļoti ierobežots un tas neietver daudzas slimības, kuru izcelsme ir saistīta ar darba vietu. Ir svarīgi nodrošināt, lai definīcija ietvertu gan fiziskās, gan arī garīgās un sociālās slimības/problēmas, kuras izraisījusi, daļēji izraisījusi vai saasinājusi darba vide. Pašreiz nav pietiekamu datu par slimībām/problēmām, kas saistītas ar darbu, lai skaidri noteiktu tos riskus, kuriem pakļauti strādājošie, kā arī par sociālo nevienlīdzību starp dažādiem strādājošajiem.
Grozījums Nr. 8 V pielikuma d) punkts
d) Minimālais sniedzamo datu kopums aptver šādu tematu sarakstu:	d) Minimālais sniedzamo datu kopums aptver šādu tematu sarakstu:
– saslimušās personas un slimības vai ar veselību saistīto problēmu pazīmes,	– saslimušās personas un slimības vai ar veselību saistīto problēmu pazīmes, tostarp arī dzimumu, vecumu un nodarbinātības veidu,
– uzņēmuma un darbavietas pazīmes,	– uzņēmuma un darbavietas pazīmes, tostarp arī uzņēmuma lielumu un darbības jomu,
– izraisītājvielas vai faktora pazīmes,	– izraisītājvielas vai faktora pazīmes,
Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu, un par to vienojas dalībvalstis.	Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu, un par to vienojas dalībvalstis.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas statistika par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā
Atsauces	COM(2007)0046 - C6-0062/2007 - 2007/0020(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ENVI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.3.2007
Ciešāka sadarbība - datums, kad paziņoja plenārsēdē	21.6.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Jiří Maštálka 28.2.2007
Izskatīšana komitejā	8.5.2007		26.6.2007
Pieņemšanas datums	27.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	28 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Andersson, Alexandru Athanasiu, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Raymond Langendries, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jiří Maštálka, Maria Matsouka, Mary Lou McDonald, Csaba Őry, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Gabriele Stauner, Gabriele Zimmer
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Rumiana Jeleva, Magda Kósáné Kovács, Sepp Kusstatscher, Glenis Willmott

• [1]  COM(2002)0118.
• [2]  COM(2005)0536.
• [3]  OV C , ...., . lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopienas statistika par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā
Atsauces	COM(2007)0046 - C6-0062/2007 - 2007/0020(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	7.2.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.3.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.3.2007
Ciešāka sadarbība        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 21.6.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Karin Scheele 8.3.2007
Izskatīšana komitejā	16.7.2007
Pieņemšanas datums	2.10.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	40 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Chris Davies, Jill Evans, Anne Ferreira, Matthias Groote, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Eija-Riitta Korhola, Urszula Krupa, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Amalia Sartori, Karin Scheele, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Iles Braghetto, Karin Jöns, Caroline Lucas, Miroslav Mikolášik, Eluned Morgan, Bart Staes
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Pier Antonio Panzeri, Willi Piecyk