Ziņojums - A6-0383/2007Ziņojums
A6-0383/2007

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu

12.10.2007 - (COM(2007)0421 – C6‑0294/2007 – 2007/0159(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Adina-Ioana Vălean

Procedūra : 2007/0159(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0383/2007
Iesniegtie teksti :
A6-0383/2007
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu

(COM(2007)0421 – C6‑0294/2007 – 2007/0159(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0421)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļas un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0294/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6‑0383/2007),

1.  apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībām un parlamentiem.

  • [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Ar Eiropas Parlamentu notiek apspriešanās ar mērķi saņemt Parlamenta apstiprinājumu, lai noslēgtu divus savstarpēji atkarīgus un paralēlus nolīgumus ar Rietumbalkānu valstīm, proti, nolīgumus ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Melnkalni par personu atpakaļuzņemšanu, kā arī nolīgumus ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Albāniju par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu (ar Albāniju nolīgums par personu atpakaļuzņemšanu tika noslēgts jau 2005. gadā).

ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmē Salonikos 2003. gada 21. jūnijā tika atkārtoti apstiprināts, ka Rietumbalkānu valstīm ir svarīgi slēgt nolīgumus par atvieglotu vīzu izsniegšanu un personu atpakaļuzņemšanu, lai risinātu nelegālās migrācijas jautājumus.

Referente atzinīgi vērtē minētos nolīgumus un uzsver to nozīmi attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, norādot, ka šie nolīgumi nāks par labu abām iesaistītajām pusēm; gan ES, gan šim Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgajam reģionam, kurā atrodas valstis, kas nākotnē, iespējams, pievienosies Eiropas Savienībai (Horvātijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai jau ir piešķirts kandidātvalsts statuss).

Šādu nolīgumu noslēgšana par atvieglojumiem vīzu izsniegšanā uzskatāma par svarīgu pasākumu, kas Rietumbalkānu valstīs varētu rosināt attiecīgu reformu īstenošanu un veicināt gan reģionālo sadarbību, gan sadarbību ar ES tādās jomās kā tiesiskuma stiprināšana, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, kā arī administratīvās veiktspējas palielināšana robežkontroles un dokumentu drošības jomā, ieviešot biometriskos identifikatorus.

Lai imigrācijas sistēma funkcionētu labi, ir nepieciešami iedarbīgi nolīgumi par personu atpakaļuzņemšanu, turklāt nolīgumi par atvieglotu vīzu izsniegšanu ir slēdzami tikai tad, ja atpakaļuzņemšanas nolīgumi jau pastāv. Tomēr, lai panāktu atpakaļuzņemšanas nolīgumu slēgšanu un īstenošanu, ES jāapsver arī citas iespējas, piemēram, politisko, ekonomisko, tirdzniecības un attīstības politikas instrumentu izmantošana.

Referente atzinīgi vērtē to, ka EK, pieņemot lēmumus par sarunu uzsākšanu ar trešām valstīm attiecībā uz atvieglojumiem vīzu izsniegšanā, ņem vērā tādus tieslietu un iekšlietu faktorus kā, piemēram, robežu pārvaldība, dokumentu drošība, migrācija un patvērums, terorisma, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana. Tik tiešām, šīs valstis — Albānija, Melnkalne, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina — minētajās jomās katra saskaras ar atšķirīgām problēmām, un tādēļ nepieciešama diferencēta pieeja.

Referente tomēr asi kritizē to, ka Eiropas Parlamenta loma šādu nolīgumu slēgšanā ir visai nenozīmīga — šis fakts izraisa nožēlu, jo tādējādi tiek vairots demokrātijas trūkums Eiropas iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Aplūkojamie jautājumi tiešā veidā skar Eiropas iedzīvotājus, taču Eiropas Parlaments diemžēl nevienā sarunu posmā, ne sarunas atklājot, ne to gaitā nav saņēmis informāciju par atpakaļuzņemšanas nolīgumu un vīzu nolīgumu ietekmi un rezultātiem cilvēktiesību un patvēruma tiesību skatījumā.

Ņemot vērā Kopienas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu mērķi un formālās pamatnostādnes, EP ir pamatotas tiesības saņemt informāciju par minēto nolīgumu īstenošanas sekām dalībvalstīs. Ir nepieciešama informācija par atpakaļnosūtīto migrantu skaitu, valstspiederību un statusu, vidējo gaidīšanas termiņu starp aizturēšanu, pieprasījuma iesniegšanu par atpakaļuzņemšanu un atpakaļnosūtīšanu utt., lai sagatavotu ikgadēju ziņojumu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam, ņemot vērā debates par šo jautājumu.

Nolīgumos par atvieglojumiem vīzu izsniegšanā jāparedz uzraudzības mehānisms un apturēšanas klauzula, lai dotu ES iespēju jebkurā brīdī apturēt nolīgumu piemērošanu īstenošanas sarežģījumu vai negaidītu politisku notikumu gadījumā.

4.10.2007

Ārlietu komitejaS ATZINUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu

(COM(2007)0421 – C6‑0294/2007 – 2007/0159(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Erik Meijer

app

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments neatlaidīgi iestājas par to, lai atvieglotu drakonisko vīzu režīmu, kas noteikts valstīm, kuras agrāk ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā. Šim režīmam, kas ir krasā pretstatā nosacījumiem, kurus pirms kara piemēroja Dienvidslāvijas pilsoņiem, ir īpaši postošs iespaids uz Dienvidaustrumu Eiropas valstu sociālo un ekonomisko attīstību.

Tā vietā lai kalpotu sākotnējam mērķim, proti, neļaut vietējiem noziedznieku tīkliem izvērst darbību ārpus šā reģiona, tas traucē godīgiem studentiem, augstskolu pasniedzējiem, zinātniekiem un uzņēmējiem veidot ciešas saites ar partneriem ES valstīs. Cilvēkus, jo īpaši jauniešus, nomāc šī nošķirtība un nepelnītā diskriminācija, viņi jūtas kā geto iemītnieki, un tas grauj viņu eiropieša identitāti. Viņi gribētu būt piederīgi pārtikušajai Eiropas sabiedrībai, bet tas viņiem ir liegts.

Tikmēr noziedznieki paplašina savus tīklus, apvienojas ar līdzīgām organizācijām ES dalībvalstīs un izvērš darbību mūsu teritorijā, neraugoties uz pastāvošajiem vīzu režīma ierobežojumiem.

Tāpēc var pašos pamatos apšaubīt Eiropas Savienības vīzu politiku, ko piemēro Dienvidaustrumu Eiropas valstīm. Apkarojot organizēto noziedzību un nelegālo tirdzniecību, daudz lielāks uzsvars ir jāliek uz reģionālo sadarbību, paredzot tai vairāk līdzekļu un programmu, lai modernizētu materiāli tehnisko bāzi, nodrošinātu personāla apmācību, palielinātu algas un ieviestu progresīvākas tehnoloģijas. Tam visam ir vajadzīga nauda, un tieši šādā veidā Eiropas Savienība var paust solidaritāti. Ne tikai šīs valstis, bet arī Eiropas Savienība ir ieinteresēta izveidot darbotiesspējīgus, uzticamus un nekorumpētus robežkontroles spēkus, policiju un valsts pārvaldes iestādes. Tālab ir jāpalielina pirmspievienošanās programmā paredzētā palīdzība, piešķirot šim mērķim papildu līdzekļus.

Piešķirot šādu (finansiālo un tehnisko) palīdzību, Eiropas Savienība dos iespēju šīm valstīm izpildīt prasības, bez kurām nav iespējams nākamais solis — vīzu režīma atvieglošana. Eiropas Parlaments un jo īpaši Ārlietu komiteja uzstājīgi atbalsta vīzu režīma atcelšanu šā reģiona pilsoņiem, kolīdz tas būs tehniski iespējams. Mēs uzskatām, ka tas būs nepārprotams signāls šīm valstīm, ka tās ir Eiropas daļa. Tas mudinās šīs valstis apņēmīgāk rīkoties, veicot reformas, kas eventuāli nodrošinās tām pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.

******

Ārlietu komiteja aicina par šo jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju nākt klajā ar ierosinājumu atbalstīt Komisijas priekšlikumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu izsniegšanu

Atsauces

COM(2007)0421 - C6-0294/2007 - 2007/0159(CNS)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

24.9.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Erik Meijer

12.9.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

3.10.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.10.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

23

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vittorio Agnoletto, Christopher Beazley, Monika Beňová, Michael Gahler, Jas Gawronski, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Vytautas Landsbergis, Willy Meyer Pleite, Samuli Pohjamo, Libor Rouček, Katrin Saks, Jacek Saryusz-Wolski, Gitte Seeberg, Ari Vatanen, Josef Zieleniec

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Árpád Duka-Zólyomi, Gisela Kallenbach, Erik Meijer, Rihards Pīks, Csaba Sándor Tabajdi, Marcello Vernola

PROCEDŪRA

Virsraksts

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu izsniegšanu

Atsauces

COM(2007)0421 - C6-0294/2007 - 2007/0159(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

18.9.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

24.9.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

24.9.2007

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Adina-Ioana Vălean

10.9.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

10.9.2007

2.10.2007

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

24

3

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Elly de Groen-Kouwenhoven, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Claude Moraes, Inger Segelström, Károly Ferenc Szabó, Adina-Ioana Vălean, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Simon Busuttil, Charlotte Cederschiöld, Evelyne Gebhardt, Ona Juknevičienė, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Eva-Britt Svensson

Iesniegšanas datums

12.10.2007