ZIŅOJUMS par zemestrīču reģionālo ietekmi
12.10.2007 - (2007/2151(INI))
Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Nikolaos Vakalis
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par zemestrīču reģionālo ietekmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Kopienas civilās aizsardzības mehānisma uzlabošanu (COM(2005)0137),
– ņemot vērā Padomes 2007. gada 5. marta Lēmumu 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu[1],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu — Plūdu risku pārvaldība. Plūdu novēršana, aizsardzība pret plūdiem un to mazināšana (COM(2004)0472),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada 7. septembra rezolūciju par tā gada vasaras dabas katastrofām[2],
– ņemot vērā tā 2006. gada 18. maija rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem, sausumu un plūdiem) – reģionālās attīstības aspekti[3],
– ņemot vērā likumā paredzētās normas, ar ko reglamentē struktūrfondus laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, ko pieņēma pirmajā lasījumā 2006. gada 18. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[4],
– ņemot vērā tā 2003. gada 4. septembra rezolūciju par vasaras karstuma perioda sekām[5],
– ņemot vērā Michel Barnier 2006. gada maija ziņojumu „Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība”,
– ņemot vērā Eiropadomes 2000. gada 13. martā pieņemto Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par lielākajiem apdraudējumiem (EUR-OPA) rīcības programmu 2007. gadam,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas 2007. gada 5. jūnijā organizēto atklāto uzklausīšanu par dabas katastrofu budžeta aspektiem,
– ņemot vērā Komisijas 2000. gadā organizētā semināra atzinumus par seismiskā riska samazināšanu un Eiropas zemestrīču tehnoloģiju asociācijas 2005. gadā Lisabonā organizētā semināra atzinumus par zemestrīču riska mazināšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
- ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0388/2007),
A. tā kā divdesmitajā gadsimtā notikušajās zemestrīcēs visā pasaulē ir gājuši bojā 1,5 miljoni cilvēku, un ekonomiskās izmaksas divdesmitā gadsimta pēdējā ceturksnī vien ir 75 000 000 000 eiro;
B. tā kā liela Eiropas Savienības daļa ir zemestrīču riska zonā un seismiski visaktīvākās teritorijas ir Itālijā, Grieķijā, Rumānijā, Bulgārijā, Kiprā un Slovēnijā, kaut gan arī citas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Austrija, Čehija, Francija, Spānija, Portugāle un Malta arī ir pakļautas ievērojamam zemestrīču riskam;
C. ņemot vērā, ka augsta seismiskā aktivitāte ir lielākajā daļā kandidātvalstu, Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības valstīs;
D. ņemot vērā, ka no 2002. līdz 2007. gadam zemestrīces bija ceturtā biežāk sastopamā dabas katastrofa dalībvalstīs un kandidātvalstīs, taču ES līmenī to uzskata par sekundāru problēmu salīdzinājumā ar citām dabas katastrofām, kurām nodrošina daudz integrētāku pieeju, kā rezultātā Eiropas reģioni nesaņem ES atbalstu, un Eiropas Solidaritātes fonds tikai vienreiz ir izmantots zemestrīces seku likvidēšanai;
E. tā kā valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kas tieši saskaras ar zemestrīču fenomenu, pētnieki, inženieri un liela sabiedrības daļa uzskata, ka ES ir jābūt lielākai nozīmei aizsardzībā pret zemestrīcēm un zemestrīču seku mazināšanā;
F. uzskata, ka tektoniskās svārstības izpaužas ne tikai kā zemestrīces, bet arī kā vulkānu izvirdumi, un ka šo dabas risku, jo īpaši zemes svārstību un cunami, ietekme var palielināties, un reģioni, kuri tiek bieži skarti, kā, piemēram, Eiropas Savienības nomaļie reģioni, ir apkopojuši ievērojamu pieredzi šo parādību novērošanā, novēršanā un reaģēšanā uz tām;
G. tā kā zemestrīcēm ir ļoti nopietna īslaicīga un ilglaicīga ietekme uz reģionu ekonomiku, un tās atstāj negatīvas sekas uz infrastruktūru, nodarbinātību, dabas un kultūras mantojumu, vidi un tūrismu, tādējādi tām ir vispārēja negatīva ietekme uz ekonomisko un sociālo kohēziju;
H. ņemot vērā valsts, reģionālo un vietējo iestāžu ārkārtīgi lielo nozīmi zemestrīču radīto postījumu novēršanā, kā arī zemestrīču pārvaldībā un ietekmes mazināšanā, un tādēļ ir vajadzīgi pasākumi, lai šīs iestādes mobilizētu, kā arī lai informētu un izglītotu sabiedrību;
I. tā kā dažādus Kopienas instrumentus, tādus kā struktūrfondus vai Kopienas civilās aizsardzības instrumentus, var izmantot preventīvo pasākumu stiprināšanai, lai novērstu zemestrīces un veiktu rehabilitācijas pasākumus;
J. tā kā ES ir jāatzīst zemestrīču, kas notiek Vidusjūras reģionā un tā plašākā apkārtnē, savdabība un ir jāveic atbilstoša darbība zemestrīču novēršanā, pārvaldībā un izpētē, kā arī aizsardzības politikas un solidaritātes pasākumi;
K. tā kā Eiropa ir gan ļoti neaizsargāta pret zemestrīcēm, gan tajā ir liels zemestrīču risks, un turklāt Eiropā ir ļoti plašas tehniskās zināšanas šajā jomā, tomēr salīdzinājumā ar Japānu, Amerikas Savienotajām Valstīm un pat Ķīnu ES veic daudz mazākus ieguldījumus jauno tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā, un nav Eiropas zemestrīču riska pētniecības programmas;
L. tā kā Eiropas līmenī nav vienota mehānisma intervencei valsts mēroga katastrofu gadījumā;
M. tā kā saistībā ar zemestrīcēm ir ļoti svarīgi saglabāt un papildināt ES pieredzi, kas varētu kļūt par lietderīgu un izdevīgu eksporta preci, un pat seismiski aktīvie reģioni varētu būt kā āra laboratorijas, tādējādi gūstot labumu no nelabvēlīgiem apstākļiem;
N. tā kā plaši ES apgabali ir pakļauti kalnrūpniecības izraisīto tektonisko satricinājumu graujošajiem spēkiem, kas rada zemestrīces postījumiem līdzīgus postījumus;
O. tā kā lielākajā daļā dalībvalstu nav visaptverošu zemestrīces riska karšu;
P. tā kā parastajos apdrošināšanas līgumos parasti netiek iekļauti zemestrīces riski,
Darbības: novēršana, reaģēšana un postījumu atjaunošana
1. aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt paziņojumu ar zemestrīču riska novērtējumu un izskatīt jautājumus par zemestrīču novēršanu un pārvaldību, kā arī pasākumus, lai noteiktu un novērstu zemestrīču radītos postījumus;
2. uzskata, ka Komisijai ir jāizstrādā tehniskais protokols ES kopējai rīcībai lielu zemestrīču izraisītu katastrofu gadījumā, galvenokārt uzmanību pievēršot būtiski svarīgām transporta, enerģijas, telekomunikāciju un veselības aprūpes infrastruktūrām un dažādu valsts, reģionālo un vietējo iestāžu nozīmei;
3. aicina Padomi un Komisiju, pabeidzot un īstenojot pārskatīto civilās aizsardzības tiesisko regulējumu, pienācīgi ņemt vērā zemestrīces;
4. turklāt aicina dalībvalstis iekļaut valsts un reģionālajās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās jautājumu pat zemestrīcēm un izstrādāt valsts pamatnostādnes zemestrīču riska pārvaldības un civilās aizsardzības apspriešanai, balstoties uz integrētu sensibilitātes analīzi, iesaistot dažādas iestādes un attiecīgos pilsoniskās sabiedrības partnerus;
5. atzīst Vidusjūras reģiona savdabību un mudina Komisiju pievērst uzmanību preventīvajiem, izglītošanas un izpētes, risku pārvaldības, civilās aizsardzības un solidaritātes pasākumiem Kopienas līmenī, lai apmierinoši reaģētu uz biežajām katastrofām šajā reģionā;
6. uzsver, ka visā ES ir nepieciešamas sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas, pievēršot uzmanību preventīvajiem pasākumiem un sagatavotībai, kā arī ir nepieciešami izglītības pasākumi, universitātes studijas, maģistra un zinātņu doktora grāda iegūšanai attiecīgās disciplīnās, piemēram, inženierzinātnes programmas, un īpašas apmācības attiecīgajās profesijās;
7. aicina dalībvalstis pasteidzināt pētījumus, lai novērstu postījumus, pārvaldītu krīzes un mazinātu katastrofu seku mērogu saistībā ar Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas pasākumiem, un aicina Komisiju palīdzēt izstrādāt zemestrīču pētniecības programmu;
8. pauž cerības, ka Komisija un dalībvalstis atbalstīs specializēto zinātnisko, tehnoloģisko un arhitektūras jauninājumu centru izveidi, kuru mērķis būtu nodrošināt sabiedrības drošību un panākt reģiona ilgtspējīgu attīstību, izmantojot starpreģionu sadarbību, pētniecības iestāžu tīklu, MVU un attiecīgo reģionu iestādes, tostarp īpaši nomaļajos reģionos;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis īpaši izskatīt jautājumu par senu ēku un pieminekļu, kuriem ir liela nozīme daudzu ES reģionu vēsturē, kultūrā un tūrismā, un tādējādi arī ekonomikā, kā arī sabiedrisko ēku, kas ir stratēģiski svarīgas civilajai aizsardzībai, un citu būtiski svarīgu infrastruktūru atjaunošanu un uzturēšanu; aicina dalībvalstis reģistrēt šādas ēkas un infrastruktūras un konsultēties ar Komisiju par pašreizējiem vai nepieciešamiem plāniem un politikām, kas nodrošinās to aizsardzību pret zemestrīcēm;
10. aicina Komisiju ieteikt visām apdraudētajām valstīm iekļaut Eurocode 8 normas pilsētbūvniecības noteikumos un aicina kompetentās iestādes ES un dalībvalstu līmenī izskatīt, vai ir nepieciešams paplašināt Eurocode 8 darbības jomu, papildus jaunām ēkām iekļaujot vecas ēkas,
Finansējums
11. uzskata, ka turpmākajam infrastruktūru finansējumam saskaņā ar struktūrfondiem nākamajos plānošanas periodos ir jābūt atkarīgam no seismiskās darbības aizsardzības pasākumiem un atkarībā no tā, kā attiecīgajās rīcības programmās šādus pasākumus ir noteikušas dalībvalstis; turklāt mudina dalībvalstis, kur vien iespējams, sākt finansēt aizsardzības pasākumus pret zemestrīcēm saskaņā ar pašreizējām rīcības programmām;
12. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt īpašas Eiropas programmas apmācībai un labākās profesionālās prakses apmaiņai attiecībā uz speciālistu prasmēm, kas nepieciešamas zemestrīču postījumu novēršanai un likvidēšanai, un aicina dalībvalstis šim mērķim izmantot Eiropas Sociālo fondu;
13. aicina Padomi bez kavēšanās pabeigt koplēmuma procedūru, lai pieņemtu lēmumu par jaunā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda regulu, ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments jau ir paudis savus uzskatus 2006. gada maijā pieņemtajā nostājā par laika ierobežojumiem un piemērotām darbībām, lai tādējādi nodrošinātu, ka jaunais Solidaritātes fonds palīdzēs efektīvi, elastīgi un savlaicīgi novērst postījumus, tostarp vienkāršojot pašreizējās finanšu procedūras zemestrīču gadījumā;
14. norāda, ka ir jāiesaista citi pašreizējie resursi, tādi kā reģionālais valsts atbalsts un Eiropas Investīciju bankas aizdevumi, lai novērstu zemestrīču radītos postījumus un veicinātu attiecīgās apdrošināšanas shēmas,
Koordinācija
15. aicina izveidot mehānismus, lai koordinētu Kopienas, valstu, reģionālo un vietējo dalībnieku darbības saskaņā ar iepriekš minēto M. Barnier ziņojumu; aicina dalībvalstis ciešāk sadarboties, balstoties uz saistošu koordinēšanas sistēmu, kas attiecas uz preventīvajiem, pārvaldības un aizsardzības pasākumiem, tostarp novērošanas un agrīnas brīdināšanas mehānismiem, datubāzēm un pieredzes apmaiņai par labāko praksi; lai sekmētu šo procesu, mudina katru dalībvalsti izveidot vienotu, saskaņotu civilās aizsardzības sistēmu;
16. atkārtoti pauž atbalstu Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidei un aicina Komisiju šajā sakarā iesniegt priekšlikumu;
17. uzsver, ka Eiropas civilās aizsardzības spēkiem ir nozīme, tikai balstoties uz uzlabotu civilo aizsardzību dalībvalstīs un uzlabotiem instrumentiem dalībvalstu koordinēšanai;
18. uzsver, ka ir svarīga sadarbība ar trešām kaimiņvalstīm un tādējādi arī ar citām trešām valstīm, kurām ir liels zemestrīču risks, īpaši tām, kas ir attīstījušas tehniskās zināšanas šajā jomā;
19. aicina Komisiju novērtēt pašreizējos dabas katastrofu novēršanas, pārvaldības un civilās aizsardzības instrumentus, ko atbalsta dažādas ES politikas (vides, pētniecības, kohēzijas politika, utt.) un vienkāršības un uzlabotas koordinācijas labad ierosināt centralizētu novēršanas un vadības instrumentu;
0
0 0
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Reģionu komitejai.
PASKAIDROJUMS
Ievads
Visā pasaulē zemestrīces ir viena no iznīcinošākajām un postošākajām dabas katastrofām, kuru dēļ tiek zaudētas daudzas dzīvības un nodarīti lieli postījumi īpašumiem. Tiek lēsts, ka divdesmitajā gadsimtā zemestrīcēs ir gājuši bojā 1,5 miljoni cilvēku visā pasaulē, un pēdējos 25 gados tās ir izmaksājušas 75 miljardus eiro.
Pretēji vispārpieņemtam uzskatam arī ES bieži notiek lielas zemestrīces. Daudzās valstīs un reģionos, jo sevišķi Dienvideiropā un Vidusjūras reģionā, ir augsts zemestrīču risks. Turklāt lielākajā daļā valstu, ar kurām robežojas ES, proti, kandidātvalstīs, Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības valstīs, ir augsts seismiskās aktivitātes līmenis. Piemēram, divdesmitajā gadsimtā Itālijā gāja bojā 128 000 cilvēku, Turcijā – 99 000, bijušajā Padomju Savienībā – 78 000, Grieķijā – 6 600, Rumānijā – 2 600 un Alžīrijā – 5 300.
Zemestrīces rada nopietnas īslaicīgas un ilglaicīgas sekas ekonomikā un reģionu sociālajā dzīvē. To negatīvās sekas ietekmē infrastruktūru, nodarbinātību, dabas un kultūras mantojumu, kā arī vidi un tūrismu. Citiem vārdiem runājot, zemestrīcēm ir vispārēja negatīva ietekme reģionu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā.
Taču, kaut arī zemestrīces dažādu Eiropas reģionu ekonomikā un sabiedrībā ir radījušas smagas sekas, to novēršanai nekad nav saņemta palīdzība no ES. Reģionu un vietējās iestādes zemestrīču skartajās teritorijās un liela sabiedrības daļa sāpīgi apzinās, ka ES veic ļoti ierobežotas darbības, lai mazinātu zemestrīču ietekmi, un nav ieinteresēta šajā jautājumā. Solidaritātes fonds tikai vienreiz ir izmantots kompensācijām zemestrīču upuriem, pretēji tam, kā notiek citu dabas katastrofu (plūdu vai ugunsgrēku) gadījumā.
Tādēļ referents uzskata, ka ir nepieciešami vairāki reglamentējoši un finanšu pasākumi, lai stiprinātu darbības zemestrīču radīto postījumu novēršanai, noteikšanai un likvidēšanai, kā arī lai uzlabotu koordināciju starp iestādēm, kas iesaistītas zemestrīču problēmu risināšanā, un tām, kas nodrošina sabiedrības informēšanu.
A. Veiksmīga zemestrīču pārvaldība, veicot novēršanas, reaģēšanas un zemestrīču radīto postījumu kompensēšanas pasākumus
Veiksmīga dabas katastrofu novēršana ir atkarīga galvenokārt no visu iespējamo draudu pareizas novērtēšanas un visiem iespējamiem pasākumiem, lai novērstu un aizsargātu, kā arī mazinātu to postošo ietekmi. Ja katrai dabas katastrofai nav izstrādāta vienota stratēģija un nav noteiktas tās raksturīgās īpašības, pasākumi pēc katastrofas būs samērā neefektīvi un attiecīgo iestāžu un cietušo iedzīvotāju izpratne nebūs pietiekama. Šī iemesla dēļ referenta galvenā prasība ir, lai Komisija nekavējoties izstrādātu paziņojumu, kurā tiek novērtēti zemestrīču riski un ierosināti nepieciešamie pasākumi to novēršanai, kā nesen tika darīts, piemēram, plūdu gadījumā.
Tostarp:
seku novēršanas pasākumi:
1. Svarīgs novēršanas pasākums (pamatojoties uz to valstu pieredzi, kuras ietekmē seismiskā aktivitāte, piemēram, Japānas pieredzi) ir sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņu uzsākšana visā ES. Sekmīgs zemestrīces seku likvidēšanas darbs un tās postošās ietekmes mazināšana lielā mērā ir atkarīga no tā, vai ir novērsta panika un vai sabiedrība ir sagatavota atbilstīgi rīkoties. Sabiedrības informēšanas kampaņas jāparedz ne tikai to reģionu iedzīvotājiem, kur ir liels zemestrīču risks, bet gan visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Ņemot vērā, ka viens no būtiski svarīgiem jautājumiem ir palielināt iedzīvotāju mobilitāti, ir ļoti iespējams, ka katrs no mums dzīves laikā varētu piedzīvot zemestrīci.
2. Ir nepieciešams nodrošināt kompetento tehnisko iestāžu, kā arī visu speciālistu, kuri specializējas zemestrīču novēršanas jomā, izglītošanu un apmācību dalībvalstīs, tostarp reģionālā un vietējā līmenī. Tādēļ ir vēlams, lai ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu ilgstošas pūles veltītu labas prakses izplatīšanai un pieredzes apmaiņai.
3. Zemestrīces ir dabas parādība, kuru mēs pagaidām nespējam novērst. Taču ar tehnoloģiju palīdzību mēs varam novērst un ierobežot postījumu apmēru. Šī iemesla dēļ ir nepieciešami būtiski ieguldījumi jaunu tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā. Septītajā pētniecības pamatprogrammā 2007.–2013. gadam jau ir paredzēts finansējums kopīgām pētnieciskām darbībām saistībā ar zemestrīcēm. Referents uzskata, ka dalībvalstīm no savas puses arī būtu jāiegulda finansējums šīs jomas pētījumos, lai ar darbību apvienošanu panāktu daudzkāršotu rezultātu. Protams, ir arī kāds pozitīvs aspekts saistībā ar šo dabas parādību, — ja tās laikā pareizi rīkojas un ja tiek sniegta palīdzība, īpašās zināšanas šajā jomā var kļūt par eksportējamu preci un, iespējams, pat paaugstināt ekonomisko konkurētspēju un nodarbinātību. Referents aicina Komisiju palīdzēt izstrādāt Eiropas stratēģiskās pētniecības darba kārtību attiecībā uz zemestrīcēm, iesaistot seismiski aktīvos reģionus, kuriem kā āra laboratorijām arī būtu iespēja gūt labumu no nelabvēlīgajiem apstākļiem.
4. Saskaņā ar zinātnieku atzinumiem galvenajiem preventīvajiem pasākumiem ES ir jābūt seismiskās aktivitātes novērtēšanai un, vajadzības gadījumā, stratēģiski svarīgu ēku un infrastruktūras atjaunošanai. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai ir jāuzsāk novērtēšana ģeogrāfiskajās zonās, sākotnēji tādās, kur ir vidēja vai augsta seismiskā aktivitāte, lai klasificētu ēkas saskaņā ar vienotu prioritāšu sarakstu. Ar jēdzienu „stratēģiski svarīgas ēkas un infrastruktūra” referents saprot civilajai aizsardzībai būtiski svarīgas ēkas un infrastruktūru, piemēram, slimnīcas, elektrostacijas, enerģijas ražošanas uzņēmumus un tīklus, tiltus, telekomunikāciju tīklus, skolas un citas sabiedriskās ēkas. Turklāt līdzīga aizsardzība būtu jāpiemēro arī senām ēkām un pieminekļiem, kuriem ir būtiska nozīme daudzu Eiropas reģionu vēsturē, kultūrā un tūrismā, un tādējādi arī ekonomikā. Mums ir jānoskaidro, kā Eiropa, valstis, reģioni un apdzīvotas vietas var dot savu ieguldījumu aizsardzības pasākumu pret zemestrīcēm pastāvīgai pilnveidošanai saistībā ar iepriekš minētajām ēkām un infrastruktūru. Jo sevišķi referents vēlas norādīt, ka ir jāpārbauda iespēja plašāk piemērot EuroCode 8 (attiecībā uz standartiem konstrukcijām, kas ir drošas pret zemestrīcēm) un papildus jaunām ēkām iekļaut vecas ēkas, kurām ir paredzēti īpaši pasākumi.
Reaģēšanas pasākumi
1. Eiropas Savienībai drīzumā būs uzlabots Kopienas civilās aizsardzības mehānisms. Referents aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot šo mehānismu, īpašu uzmanību pievērst zemestrīcēm. Viņš arī aicina pievērst nopietnu vērību zemestrīcēm visos attiecīgajos Kopienas instrumentos. Vērība būtu jāvelta, piemēram, tam, vai ES Uzraudzības un informācijas centrs pietiekami novērtē zemestrīces un vai agrīnās brīdināšanas instrumentu atbalstam ir nepieciešama turpmāka palīdzība.
2. Ir jāpieņem tehniskais protokols Eiropas Savienības kopējai rīcībai zemestrīču izraisītu lielu katastrofu novēršanai, uzsverot dažādu valstu, reģionu un vietējo iestāžu nozīmi, kā arī pamatnostādnes, lai nodrošinātu būtiski svarīgu infrastruktūras objektu efektīvu aizsardzību. Iespējams, pēc katastrofas visvairāk ir nepieciešami pasākumi telekomunikāciju infrastruktūras, enerģētikas tīklu, slimnīcu, tiltu, ostu, lidostu utt. pieejamības nodrošināšanai. Tādēļ nekavējoties jau iepriekš ir jāizstrādā visi iespējamie zemestrīču scenāriji un jānovērtē to prognozējamās sekas.
Kompensēšanas pasākumi
Lai noteiktu, cik ātri vai lēni reģions tiks atjaunots pēc zemestrīces, ļoti svarīgi ir efektīvi un ātri pasākumi nenovēršamu postījumu seku likvidēšanai. Tas jo sevišķi attiecas uz mazāk attīstītajiem reģioniem, tādiem kā konverģences mērķa reģioniem un tādiem reģioniem, kuros ir mazs iedzīvotāju blīvums vai kuros iedzīvotāju skaits samazinās, kā arī kalnu, salu, robežu, attāliem un pavisam nomaļākiem reģioniem. Zemestrīce var būtiski pārtraukt šādu reģionu attīstību vai padarīt tos vēl neaizsargātākus nekā iepriekš, ņemot vērā to īpašās iezīmes.
Izšķirošā nozīme ir laikam, cik ātri dalībvalstis novērš zemestrīču izraisītos postījumus, un Kopienas izrādītajai solidaritātei cietušajiem reģioniem (sk. turpmāk B nodaļu).
B. Finansējums
1. Saistībā ar jauna finanšu instrumenta īstenošanu civilajai aizsardzībai (sk. iepriekš) svarīgi ir pienācīgi ņemt vērā zemestrīces.
2. Referents uzskata, ka kohēzijas politikas darbības plānos turpmāk ir jāiekļauj un nopietni jāizskata zemestrīču radītie postījumi. Viņš ierosina, lai turpmāk kohēzijas politikas finansētie infrastruktūras projekti būtu saskaņā ar visiem nepieciešamajiem un starptautiski atzītajiem noteikumiem aizsardzībai pret zemestrīcēm.
3. Izskatās, ka Padome ir nepamatoti novilcinājusi korekciju veikšanu Solidaritātes fondā. Tai ir nekavējoties jāizlabo šī situācija, lai nodrošinātu, ka šis instruments turpmāk būtu pieejams dabas katastrofu, tostarp zemestrīču, radīto postījumu efektīvai, elastīgai un ātrai likvidēšanai. Elastīguma trūkums, jo sevišķi saistībā ar termiņiem un darbībām, par kurām ir tiesības saņemt finansējumu, var nozīmēt, ka ir būtiski ignorētas zemestrīcē cietušo vajadzības (kā minēts iepriekš, šis fonds saistībā ar zemestrīcēm ir ticis izmantots tikai vienu reizi).
4. Komisijai ir jāveicina arī cita veida finansējums tūlītējas palīdzības sniegšanai, piemēram, reģionālais atbalsts vai Eiropas Investīciju bankas aizdevumi. Tikai šādi būs iespējams nodrošināt atbilstošu resursu līmeni, ar ko varētu novērst daudzpusīgo parādību – zemestrīču sekas.
C. Koordinācija
1. Kopējā pieredze liecina, ka lielākie trūkumi dabas katastrofu novēršanā ir saistīti ar Kopienas, valstu, reģionu un vietējā līmenī iesaistīto iestāžu (ugunsdzēsības dienesti, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības, policija, kalnu un jūras glābšanas dienesti un raktuvju glābšanas dienesti) darbības koordinēšanu, sadarbību un elastību. Bijušā komisāra Michel Barnier 2006. maijā izteiktie ierosinājumi ir radikāli, taču to pamatā ir no Eiropas līdzāspastāvēšanas idejas izrietošie ES solidaritātes pievienotās vērtības pamatprincipi.
Referents uzskata, ka ir gan vēlami, gan iespējami, ka katra dalībvalsts – vai reģions atsevišķos gadījumos – attīsta un uzlabo aprīkojumu un tehniskās zināšanas atsevišķā jomā, ko vajadzības gadījumā varētu „aizdot” citai dalībvalstij vai reģionam. Veltīsim centienus tam, lai sasniegtu labākus rezultātus, izlietojot mazāk resursu.
Ņemot vērā koordinācijas darbu, referents mudina dalībvalstis izveidot centrālos civilās aizsardzības dienestus, kas palīdzētu koordinācijas darbā un būtu atvērti Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidei, un saistībā ar to aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu.
2. Lai efektīvi pārvaldītu zemestrīces, nepietiek ar koordināciju tikai Eiropas līmenī. Ir vajadzīga arī sadarbība ar trešām valstīm, jo sevišķi ar kaimiņvalstīm, kuras skar seismiskā aktivitāte. Sadarbībai jānotiek vairākos līmeņos: sākotnēji ir jābūt tehnoloģiju nodošanai un labākās pieredzes apmaiņai ar valstīm, kurās tiek attīstītas attiecīgās zināšanas. Otrkārt, jābūt tehniskajai sadarbībai, lai daudz efektīvāk reaģētu uz zemestrīcēm.
3. Visbeidzot, ņemot vērā, ka saistībā ar dabas katastrofām pastāv daudzpusīgi novēršanas, pārvaldības un civilās aizsardzības pasākumi, kurus sekmē dažādas ES politikas (vides, pētniecības, kohēzijas politika u.t.t.), referents uzskata, ka Komisijai ir jāapvieno visi pašreizējie instrumenti. Ja novērtējuma rezultātā tiek secināts, ka tas ir nepieciešams, referents ierosina likumdošanas vienkāršošanas un uzlabotas koordinācijas labad apsvērt vienota instrumenta izveidi dabas katastrofu, tostarp zemestrīču, novēršanai un pārvaldībai.
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
4.10.2007 |
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
39 0 1 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Jana Bobo夬kov・ Wolfgang Bulfon, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Marian Harkin, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Mario Mantovani, Sérgio Marques, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Markus Pieper, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Emanuel Jardim Fernandes, Zita Ple嗾insk・ Samuli Pohjamo, Miloslav Ransdorf, Toomas Savi, Richard Seeber, Nikolaos Vakalis |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Mariela Velichkova Baeva, Zbigniew Zaleski |
||