IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

17.10.2007 - (16477/1/2006 – C6‑0260/2007 – 2005/0183(COD)) - ***II

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Holger Krahmer

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

(16477/1/2006 – C6‑0260/2007 – 2005/0183(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (16477/1/2006 – C6‑0260/2007),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0447)[2],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0398/2007),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes kopējā nostāja	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 5.a apsvērums (jauns)
	(5a) Attiecībā uz gaisu piesārņojošo vielu izplatību cik vien iespējams jāizmanto modulēšana, lai iegūtos datus būtu iespējams interpretēt saistībā ar piesārņotāju koncentrācijas ģeogrāfisko sadalījumu. Tas veidotu pamatu kopējās iedarbības aprēķināšanai uz iedzīvotājiem, kuri dzīvo attiecīgajā zonā.
Pamatojums
Atjauno pirmā lasījuma 2. grozījumu.
Grozījums Nr. 2 15. apsvērums
(15) Pastāvošajiem gaisa kvalitātes robežlielumiem būtu jāpaliek nemainīgiem. Tomēr attiecībā uz slāpekļa dioksīdu, benzolu un cieto daļiņu PM10, vajadzētu būt iespējai atlikt atbilstības nodrošināšanas termiņu vai iegūt pagaidu atbrīvojumu no pienākuma piemērot dažus robežlielumus, ja — neatkarīgi no attiecīgo piesārņojuma mazināšanas pasākumu īstenošanas — konkrētās zonās vai aglomerācijās ir nopietnas problēmas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu. Atliekot termiņu vai piešķirot pagaidu atbrīvojumu konkrētā zonā vai aglomerācijā, būtu reizē jāizstrādā vispārējs plāns, kas jānovērtē Komisijai un ar ko paredzēts nodrošināt atbilstību pagarinātajā termiņā.	(15) Attiecībā uz zonām un aglomerācijām, kurās ir sevišķi sarežģīti apstākļi, jābūt iespējai atlikt termiņu, kurā jānodrošina atbilstība gaisa kvalitātes robežvērtībām un mērķlielumiem, ja — neatkarīgi no attiecīgo piesārņojuma mazināšanas pasākumu īstenošanas — konkrētās zonās vai aglomerācijās pastāv nopietnas problēmas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu. Termiņš konkrētā zonā vai aglomerācijā tiek atlikts tikai tad, ja ir izstrādāts vispusīgs plāns par atbilstības nodrošināšanu pagarinātajā termiņā un ziņojums, lai pierādītu, ka ir veikts viss iespējamais šīs direktīvas īstenošanā. Elastība dalībvalstīm būs jo svarīgāka gadījumā, ja vajadzīgie Kopienas pasākumi, kas atspoguļo Tematiskajā stratēģijā par gaisa kvalitāti izvirzītos mērķus samazināt emisijas to rašanās vietā, tostarp vismaz XVIa pielikumā minētie pasākumi, nestāsies spēkā līdz 2010. gada janvārim, jo, neraugoties uz nopietnajiem centieniem, atsevišķas dalībvalstis bez šim pasākumiem nespēs sasniegt robežvērtības.
Grozījums Nr. 3 7. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai kritēriji, ko piemēro, izvēloties paraugu ņemšanas vietas, tiktu piemēroti vienādi.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 22 no pirmā lasījuma. Arī tīrs gaiss ir faktors Lisabonas mērķu sasniegšanai (jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības vietu izvietojumu, tūrismu un saistpārvadājumiem). Jānodrošina, lai paraugu ņemšanas vietas izvietotu pēc vienotas sistēmas. Pašreizējā mērījumu prakse atsevišķās dalībvalstīs ir pārāk atšķirīga, un tādēļ mērījumu rezultātus nav iespējams salīdzināt.
Grozījums Nr. 4 13. panta 1. punkta pirmā daļa
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka sēra dioksīda, PM10, svina un oglekļa oksīda koncentrācija gaisā to zonās un aglomerācijās nepārsniedz XI pielikumā noteiktos robežlielumus.	1. Dalībvalstis, ņemot vērā III pielikuma A daļu, nodrošina to, ka sēra dioksīda, PM10, svina un oglekļa oksīda koncentrācija apkārtējā gaisā to zonās un aglomerācijās nepārsniedz XI pielikumā noteiktās robežvērtības.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 24 no pirmā lasījuma. Šajā tekstā (13. pants), no vienas puses, tiek prasīts, lai dalībvalstis obligāti ievērotu robežvērtības (cilvēka veselības aizsardzībai) visā to teritorijā (tas nozīmē — visur); no otras puses, III pielikums prasa, lai cilvēka veselības aizsardzības nolūkā izveidotās paraugu ņemšanas vietas atrastos tur, kur cilvēki var atrasties piesārņojuma ietekmē visu laiku vai tik ilgu laika periodu, kas ir ņemams vērā saistībā ar vidējo robežvērtību periodu. Tātad nav zonas, kurās robežvērtības ir spēkā (13. pants), nav tās pašas zonas, kurās pārbauda robežvērtību ievērošanu un to pierāda ar mērījumiem (III pielikums); novērtēšanas režīms (vismaz pamatojas uz pārraudzību) neatbilst zonām, kurās robežvērtības ir spēkā. Šī pretruna rada sarežģītu situāciju dalībvalstīm, sabiedrībai un Komisijai un var radīt neskaitāmas tiesas prāvas.
Grozījums Nr. 5 15. panta 1. punkts
1. Lai sasniegtu XIV pielikuma B iedaļā paredzēto attiecīgās valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķlielumu minētajā iedaļā noteiktajā gadā, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas, lai mazinātu PM2,5 ekspozīciju.	1. Lai sasniegtu XIV pielikuma B iedaļā paredzēto attiecīgās valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķlielumu minētajā iedaļā noteiktajā gadā, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, kas nepārprotami uzlabo stāvokli, raugoties no cilvēka veselības viedokļa, un nav saistīti ar nesamērīgām izmaksām PM2,5 ekspozīcijas mazināšanai.
Pamatojums
Šis grozījums paskaidro veicamo pasākumu nolūku. Padome ir ieviesusi jaunu šā punkta formulējumu, kas pamato šajā grozījumā doto paskaidrojumu.
Grozījums Nr. 6 16. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas, lai nodrošinātu, ka PM2,5 koncentrācija gaisā nepārsniedz XIV pielikuma C iedaļā paredzēto mērķlielumu no minētajā iedaļā norādītās dienas.	1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, kas nepārprotami uzlabo stāvokli, raugoties no cilvēka veselības viedokļa, un nerada nesamērīgas izmaksas, lai nodrošinātu, ka PM2,5 koncentrācija gaisā nepārsniedz XIV pielikuma C iedaļā paredzēto mērķlielumu no minētajā iedaļā norādītās dienas.
Pamatojums
Šis grozījums paskaidro veicamo pasākumu nolūku. Padome ir ieviesusi jaunu šā punkta formulējumu, kas pamato šajā grozījumā doto paskaidrojumu.
Grozījums Nr. 7 20. panta 3. punkts
3. Komisija līdz ...* publicē pamatnostādnes ar dabiskajiem avotiem saistītu pārsniegumu uzrādīšanai un atņemšanai.	svītrots
* OV: Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Komisijas vadlīnijas rada pārmērīgu birokrātiju, un tas mazinās elastību, kas dalībvalstīm būs nepieciešama šīs direktīvas transponēšanai.
Šis ir jauns Padomes ieviests punkts, kura nebija Komisijas priekšlikumā.
Grozījums Nr. 8 21. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis var noteikt zonas un aglomerācijas, kurās PM10 robežlielumi gaisā ir pārsniegti atkārtotas cieto daļiņu suspensijas dēļ pēc ceļu nokaisīšanas ar smiltīm vai sāli ziemā.	1. Dalībvalstis var noteikt zonas un aglomerācijas, kurās PM10 robežlielumi gaisā ir pārsniegti atkārtotas cieto daļiņu suspensijas dēļ pēc ceļu nokaisīšanas ar smiltīm vai sāli ziemā, vai tīrīti, ar nosacījumu, ka PM2,5 līmenis nemainās.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 25 no pirmā lasījuma. Patiesi bīstamas ir daļiņas PM 2.5. Intervālā starp PM2,5 un PM10 esošās daļiņas nogulsnējas galvenokārt augšējos elpceļos, kuriem ir raksturīgi ātri aizsargmehānismi, tādēļ daļiņu iedarbība ir īslaicīga.
Grozījums Nr. 9 22. panta 2. un 2.a punkts (jauns)
2. Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā atbilstību XI pielikumā noteiktajiem PM10 robežlielumiem nevar sasniegt konkrētajai vietai raksturīgu izkliedes īpatnību, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai pārrobežu ietekmes dēļ, dalībvalstis tiek atbrīvotas no pienākuma līdz ...* nodrošināt atbilstību minētajiem robežlielumiem, ja ir ievēroti 1. punktā paredzētie nosacījumi.	2. Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā atbilstību XI pielikumā noteiktajiem PM10 robežlielumiem nevar sasniegt konkrētajai vietai raksturīgu izkliedes īpatnību, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai pārrobežu ietekmes dēļ, dalībvalstis tiek atbrīvotas no pienākuma līdz ...* nodrošināt atbilstību minētajiem robežlielumiem, ja ir ievēroti 1. punktā paredzētie nosacījumi un ja dalībvalsts pierāda, ka valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī ir veikti visi pasākumi, lai ievērotu šos termiņus.
	2.a Dalībvalstis var vēl uz diviem gadiem atlikt 1. punktā minēto PM10 un PM2.5 robežlielumu sasniegšanas termiņu kādai zonai vai aglomerācijai gadījumos, kad 1. punktā minētais gaisa kvalitātes plāns pierāda, ka robežlielumus vai mērķlielumus nav iespējams sasniegt, un ja dalībvalsts pierāda, ka valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī ir veikti visi pasākumi, lai ievērotu iepriekšminētos termiņus, tostarp tiek īstenotas XV pielikuma B punktā minētās direktīvas un regulas, ievērojot šajos tiesību aktos noteiktos termiņus.
Grozījums Nr.10 22. panta 4. punkta pirmā daļa
4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus gadījumus, kad tās uzskata, ka jāpiemēro 1. vai 2. punkts, kā arī dara zināmu 1. punktā minēto gaisa kvalitātes plānu, tostarp visu attiecīgo informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu to, vai attiecīgie nosacījumi ir ievēroti. Komisija savā novērtējumā ņem vērā dalībvalsts veikto pasākumu aplēsto ietekmi, kā arī Kopienas pasākumu aplēsto ietekmi.	4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus gadījumus, kad tās uzskata, ka jāpiemēro 1., 2. vai 2.a punkts, kā arī dara zināmu 1. punktā minēto gaisa kvalitātes plānu, tostarp visu attiecīgo informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu to, vai attiecīgie nosacījumi ir ievēroti. Komisija savā novērtējumā ņem vērā dalībvalsts veikto pasākumu aplēsto ietekmi, kā arī Kopienas pasākumu aplēsto ietekmi, kas Komisijai jāierosina atbilstīgi XVI a pielikuma noteikumiem. Vērtējumā Komisija ņem vērā ietekmi, kādu uz gaisa kvalitāti konkrētajās dalībvalstīs ir atstājuši vai arī nākotnē atstās pasākumi, ko Komisija veic saskaņā ar XVI a pielikumu.
Grozījums Nr. 11 22. panta 4. punkta otrā daļa
Ja deviņos mēnešos no minētā paziņojuma saņemšanas dienas Komisija nav cēlusi iebildumus, uzskata, ka attiecīgie nosacījumi 1. vai 2. punkta piemērošanai ir ievēroti.	Ja sešu mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas dienas Komisija nav cēlusi iebildumus, uzskata, ka attiecīgie nosacījumi 1., 2. vai 2.a punkta piemērošanai ir ievēroti.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 81 no pirmā lasījuma.
Grozījums Nr. 12 23. panta 1. punkta otrā daļa
Robežlielumiem, kuru sasniegšanas termiņš jau ir beidzies, gaisa kvalitātes plānā paredz piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks.	Robežlielumiem, kuru sasniegšanas termiņš jau ir beidzies, gaisa kvalitātes plānā paredz piemērotus pasākumus, un tajā var papildus iekļaut īpašus pasākumus bērnu veselības aizsardzībai, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks.
Pamatojums
Kopš pirmā lasījuma ir kļuvuši zināmi daudzi zinātniski dati, kas pierāda gaisa piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz bērnu veselību. Jauni zinātniskie pētījumi, kas veikti Nīderlandē, Francijā un Kalifornijā (Brauer et al 2007, Annesi-Maesano et al 2007, Islam et al 2007). Vissvarīgākie ir jaunākie zinātniski dati par gaisa piesārņošanas izraisīto bērnu plaušu funkcijas samazināšanos un pieaugošu skaitu ausu, deguna un kakla infekciju, kā arī saslimšanu ar astmu.
Grozījums Nr. 13 23. panta 1. punkta trešā daļa
Šajos plānos iekļauj vismaz XV pielikuma A iedaļā minēto informāciju, un tos tūlīt dara zināmus Komisijai, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc tā gada beigām, kad novērots pirmais pārsniegums.	Šajos plānos iekļauj vismaz XV pielikumā minēto informāciju. Tajos var iekļaut pasākumus saskaņā ar 24. pantu.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 32 no pirmā lasījuma. Lai vienkāršotu darbību, gaisa piesārņojuma vispārējas pazemināšanas plānos un programmās var iekļaut 22. pantā noteiktos preventīvos pasākumus steidzamai maksimālā koncentrācijas līmeņa pazemināšanai.
Jau tagad informāciju par gaisa tīrības uzturēšanas plāniem un programmām izplata elektroniskā formātā. Svītrots vārds „tūlīt”, jo ne katru plānu Komisija tiek informēta tūlīt pēc tā izveides. Racionālāk ir vispirms apkopot plānus dalībvalsts līmenī un katru gadu paziņot Komisijai apkopotu informāciju. Tas atbilst arī līdzšinējai praksei. Komisija var sīkāk reglamentēt paziņošanas procedūru saskaņā ar 26. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 14 23. panta 1. punkta 4.a daļa (jauns)
	Plānus izstrādā ar nosacījumu, ka attiecībā uz rūpnieciskām iekārtām, par kurām ir izsniegtas atļaujas atbilstīgi Padomes 1996. gada 24. decembra Direktīvai 96/61/EK par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, saskaņā ar šo direktīvu nav jāveic nekādi papildu pasākumi.
Pamatojums
Atjauno pirmā lasījuma 33. grozījumā paustās idejas.
Die Regelung trägt - dies ist bereits in Art. 3 Abs. 3 der Richtlinie 2004/107/EG zum Ausdruck gekommen - dem Umstand Rechnung, dass Anlagen, die eine Genehmigung im Sinne der IVU-Richtlinie (96/61/EG) erhalten haben, eine spezielle Emittentengruppe darstellen. Denn die IVU-Richtlinie stellt außerordentlich hohe materielle Anforderungen an die betroffenen Anlagen, indem sie zum Einsatz der besten verfügbaren Emissionsminderungstechniken (= BVT) verpflichtet. Zum Zwecke der Einhaltung der BVT werden von der betroffenen Industrie erhebliche Mittel eingesetzt. Die IVU-Richtlinie sieht zusätzlich vor, dass die Genehmigungsauflagen unter bestimmten Umständen angepasst werden müssen, wenn es die Weiterentwicklung der BVT erfordert. Durch den von der IVU-Richtlinie vorgesehenen Informationsaustausch zwischen den Mitgliedstaaten und der Kommission und durch die regelmäßige Veröffentlichung der Ergebnisse des Informationsaustausches (= BREF-Dokumente) ist ein dynamisches Fortschreiben der BVT gewährleistet. Auf diese Weise wird im Hinblick auf die Emissionsminderungsleistung - im Gegensatz zu anderen Emissionsquellen - stets das "Optimum" sichergestellt.
Grozījums Nr. 15 24. panta 1. punkts
1. Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā pastāv iespēja, ka piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniegs vienu vai vairākus trauksmes līmeņus, kas noteikti XII pielikuma A iedaļā, dalībvalstis izstrādā rīcības plānus, kuros norāda īstermiņa pasākumus, kas veicami, lai mazinātu minēto iespēju un šāda pārsnieguma ilgumu. Ja šāda iespēja attiecas uz vairākiem VII, XI un XIV pielikumā noteiktiem robežlielumiem vai mērķlielumiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā var izstrādāt šādus īstermiņa rīcības plānus.	1. Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā pastāv risks, ka piesārņojošo vielu koncentrācija apkārtējā gaisā pārsniegs vienu vai vairākas robežvērtības, mērķlielumus vai trauksmes sliekšņus, kas noteikti VII, XI, XII un XIV pielikumā, dalībvalstis, ja nepieciešams, izstrādā rīcības plānus, kuros norāda īstermiņa pasākumus, kas veicami, lai mazinātu minēto risku un ierobežotu šādas parādības ilgumu.
Tomēr, ja pastāv iespēja, ka XII pielikuma B iedaļā noteiktais trauksmes līmenis ozonam tiks pārsniegts, dalībvalstis šādus īstermiņa rīcības plānus izstrādā tikai tad, ja pēc dalībvalstu domām, ņemot vērā valsts ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos un ekonomiskos apstākļus, pastāv ievērojamas iespējas mazināt minētā pārsnieguma iespējamību, ilgumu vai pakāpi. Izstrādājot minētos īstermiņa rīcības plānus, dalībvalstis ņem vērā Lēmumu 2004/279/EK.	Tomēr dalībvalstis šādus īstermiņa rīcības plānus izstrādā tikai tad, ja pēc dalībvalstu domām, ņemot vērā valsts ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos un ekonomiskos apstākļus, pastāv ievērojamas iespējas mazināt minētā pārsnieguma iespējamību, ilgumu vai pakāpi. Izstrādājot minētos īstermiņa rīcības plānus, dalībvalstis ņem vērā Lēmumu 2004/279/EK.
Grozījums Nr.16 24. panta 2. punkts
2. Īstermiņa rīcības plānos, kas minēti 1. punktā, atkarībā no konkrētā gadījuma var paredzēt pasākumus, lai kontrolētu un, vajadzības gadījumā, pārtrauktu tādas darbības kā mehānisko transportlīdzekļu satiksme, kas palielina attiecīgo robežlielumu vai mērķlieluma, vai trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespējamību. Šajos rīcības plānos var iekļaut arī efektīvus pasākumus attiecībā uz rūpniecisku iekārtu vai izstrādājumu izmantošanu.	2. Īstermiņa rīcības plānos, kas minēti 1. punktā, atkarībā no konkrētā gadījuma var paredzēt pasākumus, kuru īstermiņa efektivitāte ir pierādīta, lai kontrolētu un, ja vajadzīgs, pārtrauktu tādas darbības, par kurām nav šaubu, ka tās palielina attiecīgo robežvērtību vai mērķlieluma vai trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespējamību. Šajos rīcības plānos attiecīgā gadījumā var iekļaut arī konkrētu rīcību paaugstināta riska iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, aizsardzībai. Šīs direktīvas 23. panta 1. punkta otro daļu piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.
Grozījums Nr. 17 24. panta 3. punkts
3. Kad dalībvalstis izstrādājušas īstermiņa rīcības plānu, tās sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, piemēram, vides aizsardzības organizācijām, patērētāju organizācijām, organizācijām, kas pārstāv paaugstināta riska grupām piederīgu iedzīvotāju intereses, un citām attiecīgām veselības aprūpes struktūrām dara pieejamus gan konkrēto īstermiņa rīcības plānu izstrādes iespēju, gan to satura novērtējuma rezultātus, kā arī informāciju par minēto plānu izpildi.	3. Kad dalībvalstis izstrādājušas īstermiņa rīcības plānu, tās sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, piemēram, vides aizsardzības organizācijām, patērētāju organizācijām, organizācijām, kas pārstāv paaugstināta riska grupām piederīgu iedzīvotāju intereses, un citām attiecīgām veselības aprūpes struktūrām, kā arī attiecīgajām nozares apvienībām dara pieejamus veikto pētījumu rezultātus par konkrēto īstermiņa rīcības plānu īstenošanas iespējamību, gan to satura novērtējuma rezultātus, kā arī informāciju par minēto plānu izpildi.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 37 no pirmā lasījuma. Plānos paredzētās darbības galvenokārt skar satiksmi un, tieši vai netieši, saimniecisko darbību. Tādēļ jānodrošina, lai konsultācijas un informācija tiktu sniegta arī attiecīgajām nozares apvienībām.
Grozījums Nr. 18 24. panta 4. punkts
4. Pirmo reizi pirms ... * un pēc tam regulāri Komisija publicē īstermiņa rīcības plānu izstrādes paraugprakses piemērus.	4. Pirmo reizi pirms ... * un pēc tam regulāri Komisija publicē īstermiņa rīcības plānu izstrādes paraugprakses piemērus. Šajos rīcības plānos Komisija jo īpaši publicē paraugprakses piemērus attiecībā uz paaugstināta riska iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, aizsardzību.
Pamatojums
Kopš pirmā lasījuma ir kļuvuši zināmi daudzi zinātniski dati, kas pierāda gaisa piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz bērnu veselību. Jauni zinātniskie pētījumi, kas veikti Nīderlandē, Francijā un Kalifornijā (Brauer et al 2007, Annesi-Maesano et al 2007, Islam et al 2007). Bērnu aizsardzības paraugprakses piemēri būtu īpaši attiecībā uz to, kā samazināt pakļaušanu iedarbībai vietās, kur bērni pavada ilgu laiku, piemēram, skolās, dienas aprūpes centros, mazbērnu novietnēs, bērnu slimnīcās.
Grozījums Nr. 19 26. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka sabiedrību, kā arī attiecīgas organizācijas, piemēram, vides aizsardzības organizācijas, patērētāju organizācijas, organizācijas, kas pārstāv īpaši apdraudētu iedzīvotāju intereses, kā arī citas attiecīgās veselības aprūpes struktūras, pienācīgi un laikus informē par:	1. Dalībvalstis nodrošina to, ka sabiedrību, kā arī attiecīgās organizācijas, piemēram, vides aizsardzības organizācijas, patērētāju organizācijas, organizācijas, kas pārstāv paaugstināta riska grupām piederīgu iedzīvotāju intereses, citas atbilstīgās veselības aprūpes struktūras un attiecīgās nozares apvienības pienācīgi un laikus tiek informētas par:
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 39 no pirmā lasījuma. Plānos paredzētās darbības galvenokārt skar satiksmi un, tieši vai netieši, saimniecisko darbību. Tādēļ jānodrošina, lai konsultācijas un informācija tiktu sniegta arī attiecīgajām nozares apvienībām.
Grozījums Nr. 20 26. panta 2. punkta otrā daļa
Šajos ziņojumos sniedz pārskatu par piesārņojošo vielu koncentrācijām, kas pārsniegušas robežvērtības, mērķlielumus, ilgtermiņa mērķus, iedzīvotāju informēšanas rādītājus un trauksmes sliekšņus attiecīgajā laikposmā, kurš izmantots vidējo rādītāju aprēķināšanā. Šo informāciju apvieno ar apkopojošu konstatēto pārsniegumu ietekmes novērtējumu. Vajadzības gadījumā ziņojumā var iekļaut papildu informāciju un novērtējumu saistībā ar mežu aizsardzību, kā arī informāciju par citām piesārņojošām vielām, kuru pārraudzības noteikumi ir paredzēti šajā direktīvā, piemēram, inter alia, par atsevišķiem nereglamentētiem ozona prekursoriem, kas minēti X pielikuma B iedaļā.	Šajos ziņojumos sniedz pārskatu par piesārņojošo vielu koncentrācijām, kas pārsniegušas robežvērtības, mērķlielumus, ilgtermiņa mērķus, iedzīvotāju informēšanas rādītājus un trauksmes sliekšņus attiecīgajā laikposmā, kurš izmantots vidējo rādītāju aprēķināšanā. Šo informāciju apvieno ar apkopojošu konstatēto pārsniegumu ietekmes novērtējumu. Attiecīgā gadījumā ziņojumā var iekļaut papildu informāciju un novērtējumu saistībā ar mežu aizsardzību un par pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu bērnu pakļaušanu gaisa piesārņotāju iedarbībai, kā arī informāciju par citām piesārņojošām vielām, kuru monitoringa noteikumi ir paredzēti ar šo direktīvu, piemēram, par atsevišķiem nereglamentētiem ozona prekursoriem, kas minēti X pielikuma B punktā.
Pamatojums
Kopš pirmā lasījuma ir kļuvuši zināmi daudzi zinātniski dati, kas pierāda gaisa piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz bērnu veselību. Vissvarīgākie ir jaunākie zinātniski dati par gaisa piesārņošanas izraisīto bērnu plaušu funkcijas samazināšanos un pieaugošu skaitu ausu, deguna un kakla infekciju, kā arī saslimšanu ar astmu.
Grozījums Nr. 21 32. panta 3. punkts
Veicot pārskatīšanu, Komisija sagatavo arī ziņojumu par pieredzi, veicot PM10 un PM2,5 monitoringu, ņemot vērā automātisko mērījumu sistēmu tehnisko attīstību. Vajadzības gadījumā ierosina jaunas PM10 un PM2,5 mērījumu standartmetodes.	Veicot pārskatīšanu, Komisija sagatavo arī ziņojumu par pieredzi, veicot PM10 un PM2,5 monitoringu, ņemot vērā automātisko mērījumu sistēmu tehnisko attīstību. Vajadzības gadījumā ierosina jaunas PM10 un PM2,5 mērījumu standartmetodes. Veicot pārskatīšanu, Komisija pārliecinās, vai pietiek ar to, ka arī turpmāk nosaka PM10 robežvērtības, vai arī šīs robežvērtības ir jāaizstāj ar PM2,5 robežvērtībām.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 64 no pirmā lasījuma. Direktīvā līdz ar PM10 tiek ieviests PM2.5. Ja šīs direktīvas pārskata laikā kļūst skaidrs, ka PM2.5 robežvērtības nav vēlamas, ir jāatceļ PM10 standarts.
Grozījums Nr. 22 33. panta 1. punkta pirmā daļa
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ....*.	1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ....*.
_______________ * Divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.	_______________ * Vienu gadu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 44 no pirmā lasījuma.
Grozījums Nr. 23 III pielikuma A sadaļas 2. punkts
2. Atbilstību cilvēku veselības aizsardzībai paredzētiem robežlielumiem nepārbauda šādās vietās:	2. Atbilstību cilvēku veselības aizsardzībai paredzētiem robežlielumiem nepārbauda šādās vietās:
	–a) jebkurā vietā, kur nav atbilstīgi šajā pielikumā minētajiem kritērijiem izveidota šajā pielikumā minēto kaitīgo vielu paraugu ņemšanas vieta;
a) jebkurā vietā, kas ir zonā, kura sabiedrības pārstāvjiem nav pieejama un kur nav pastāvīgu dzīvesvietu;	a) jebkurā vietā, kas ir zonā, kura sabiedrības pārstāvjiem nav pieejama vai kura nav apdzīvota vai pastāvīgi apdzīvota;
	aa) rūpnīcu teritorijās vai rūpnieciskās iekārtās, uz kurām attiecas visi noteikumi par drošību un veselības aizsardzību darbā un kuras nav pieejamas sabiedrībai;
b) uz ceļu brauktuvēm un brauktuvju starpjoslās, izņemot vietas, kur paredzēta gājēju piekļuve starpjoslām.	b) uz ceļu brauktuvēm un brauktuvju starpjoslās, izņemot vietas, kur paredzēta gājēju piekļuve starpjoslām.
	ba) zonās, kurās sabiedrība nav pakļauta iedarbībai nozīmīgu laika posmu nedz tiešā, nedz netiešā veidā.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 60 no pirmā lasījuma. Jauno apakšpunktu mērķis ir precizēt, ka noteiktās vietās dalībvalstu teritorijā, kur iedzīvotāji netiek pakļauti kaitīgai iedarbībai, nav nepieciešams novērtēt atbilstību robežvērtībām. Pie tām pieskaitāmas vietas, kur sabiedrība nav pakļauta iedarbībai nozīmīgu laika posmu nedz tiešā, nedz netiešā veidā, jo III pielikums prasa, lai cilvēka veselības aizsardzības nolūkā izveidotās paraugu ņemšanas vietas atrastos tur, kur cilvēki var atrasties piesārņojuma ietekmē visu laiku vai tik ilgu laika periodu, kas ir ņemams vērā saistībā ar vidējo robežvērtību periodu.
Grozījums Nr. 24 V pielikuma A sadaļas 1. punkta pirmā zemsvītras piezīme
(1) Slāpekļa dioksīdam, cietajām daļiņām, benzolam un oglekļa oksīdam: iekļaut vismaz vienu staciju piesārņojuma fona novērošanai pilsētās un vienu – transporta radītā piesārņojuma mērīšanai, ja vien tādējādi nepalielinās paraugu ņemšanas punktu skaits. Tādām piesārņojošām vielām A (1) iedaļā paredzēto pilsētas fona staciju kopskaits un transporta radītā piesārņojuma staciju kopskaits dalībvalstī nedrīkst atšķirties vairāk kā divkārt. Paraugu ņemšanas punkti, kur pēdējos trijos gados ir novēroti PM10 robežlielumu pārsniegumi, ir jāuztur.	(1) Slāpekļa dioksīdam, cietajām daļiņām, benzolam un oglekļa oksīdam: iekļaut vismaz vienu staciju piesārņojuma fona novērošanai pilsētās un vienu – transporta radītā piesārņojuma mērīšanai, ja vien tādējādi nepalielinās paraugu ņemšanas punktu skaits. Tādām piesārņojošām vielām pilsētas fona staciju kopskaits un transporta radītā piesārņojuma staciju kopskaits dalībvalstī nedrīkst atšķirties vairāk kā divkārt.
Pamatojums
Atjauno Komisijas priekšlikuma formulējumu.
Dalībvalstīm jāuztur visaptverošs monitoringa vietu tīkls, kurā, starp citu, jāiekļauj arī pietiekams skaits satiksmes monitoringa staciju.
Grozījums Nr. 25 XI pielikuma B sadaļas tabulas "PM10" daļa
Padomes kopējā nostāja
Parametram atbilstīgais laika posms Robežvērtība Pielaides robeža Izpildes termiņš PM10 1 diena 50 µg/m3, nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā 50 %   Kalendāra gads 40 µg/m3 20 %
Parlamenta izdarītais grozījums
Parametram atbilstīgais laika posms Robežvērtība Pielaides robeža Izpildes termiņš PM10 1 diena 50 µg/m3, nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā 50 %   Kalendāra gads 40 µg/m3 20 %   Kalendāra gads   33 µg/m3 20% 2010. gada 1. janvāris
Grozījums Nr. 26 XIV pielikuma B sadaļa
Padomes kopējā nostāja
VALSTU EKSPOZĪCIJAS SAMAZINĀŠANAS MĒRĶIS
AEI 2010. gadā Ekspozīcijas samazināšanas mērķis attiecībā pret 2010. gadu Gads, līdz kuram būtu jāsasniedz valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis Vairāk nekā 13 µg/m3 20 procenti 2020 7 - 13 µg/m3 (AEI x 1,5) procenti
Ja AEI atsauces gadā ir 7 µg/m3 vai mazāka, tad ekspozīcijas samazināšanas mērķis ir nulle. Mazinājuma mērķis ir nulle arī tad, ja AEI sasniedz 7 µg/m3 jebkurā periodā laikā no 2010. līdz 2020. gadam, un ir noturēts tādā vai zemākā līmenī.
Parlamenta izdarītais grozījums
VALSTU EKSPOZĪCIJAS SAMAZINĀŠANAS MĒRĶIS
Ekspozīcijas mazinājuma mērķis attiecībā pret AEI 2010. gadā Gads, līdz kuram būtu jāsasniedz ekspozīcijas samazināšanas mērķis Sākotnējā koncentrācija µg/m3 Mazinājuma mērķis procentos 2020 < 10 0 % = 10 – <15 10 % = 15 – <20 15 % = 20 – < 25 20 % >25 Visi pasākumi, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķi – 20 μg/m3
Ja AEI atsauces gadā ir 10 µg/m3 vai mazāka, tad ekspozīcijas samazināšanas mērķis ir nulle. Mazinājuma mērķis ir nulle arī tad, ja AEI sasniedz 7 µg/m3 jebkurā periodā laikā no 2010. līdz 2020. gadam, un ir noturēts tādā vai zemākā līmenī.
Pamatojums
Atjauno grozījumu Nr. 49 no pirmā lasījuma.
Grozījums Nr. 27 XIV pielikuma C un D sadaļa
Padomes kopējā nostāja
C.          Mērķlielums
Parametram atbilstīgais laika posms Mērķlielums Izpildes termiņš Kalendāra gads 25 µg/m3 2010. gada 1. janvāris
D.       ROBEŽVĒRTĪBA
Parametram atbilstīgais laika posms Robežvērtība Pielaides robeža Izpildes termiņš (robežvērtība) Kalendāra gads 25 µg/m3 šīs direktīvas spēkā …* , stāšanās dienā tā ir 20 %, un to samazina nākamā gada 1. janvārī un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz 2015. gada 1. janvārī tās vērtība ir 0 % 2015. gada 1. janvāris
*         šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.
Parlamenta izdarītais grozījums
C.          Mērķlielums
Parametram atbilstīgais laika posms Mērķlielums Izpildes termiņš (robežvērtība) Kalendāra gads 20 µg/m3 2010. gada 1. janvāris
D.       ROBEŽVĒRTĪBA
Parametram atbilstīgais laika posms Robežvērtība Pielaides robeža1 Izpildes termiņš (robežvērtība) Kalendāra gads 20 µg/m3 šīs direktīvas spēkā …* , stāšanās dienā tā ir 20 %, un to samazina nākamā gada 1. janvārī un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz 2015. gada 1. janvārī tās vērtība ir 0 % 2015. gada 1. janvāris
1     Maksimālā pielaides robeža attiecas arī atbilstīgi 16. panta 2. punktam.
*    šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.
Grozījums Nr. 28 XV pielikuma A sadaļas 6. punkta b) apakšpunkts (jauns)
	b) detalizēta informācija par iespējamajiem pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai bērniem.
Pamatojums
Lai gan pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai pret gaisa piesārņojumu šobrīd aptver XV pielikuma A iedaļas 6. punkta b) apakšpunkts, šajā sistēmā pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai attiecībā uz bērniem, iespējams, būs specifiski vai tiešām atšķirīgi. Kopš pirmā lasījuma ir kļuvuši zināmi daudzi zinātniski dati, kas pierāda gaisa piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz bērnu veselību. Jauni zinātniskie pētījumi, kas veikti Nīderlandē, Francijā un Kalifornijā (Brauer et al 2007, Annesi-Maesano et al 2007, Islam et al 2007).
Grozījums Nr. 29 XV pielikuma A sadaļas 8. punkta ievaddaļa
8. Sīka informācija par pasākumiem vai projektiem, kas piesārņojuma mazināšanas nolūkos pieņemti vai īstenoti pēc:	8. Detalizēta informācija par pasākumiem vai projektiem, , tostarp īpašiem pasākumiem, lai samazinātu bērnu pakļaušanu piesārņojumam, kas piesārņojuma mazināšanas nolūkos pieņemti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā:
Pamatojums
Lai gan šobrīd ir aptverti pasākumi sabiedrības veselības aizsardzībai pret gaisa piesārņojumu, šajā sistēmā turpmākie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai attiecībā uz bērniem, iespējams, būs specifiski vai tiešām atšķirīgi. Kopš pirmā lasījuma ir kļuvuši zināmi daudzi zinātniski dati, kas pierāda gaisa piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz bērnu veselību. Jauni zinātniskie pētījumi, kas veikti Nīderlandē, Francijā un Kalifornijā (Brauer et al 2007, Annesi-Maesano et al 2007, Islam et al 2007).
Grozījums Nr. 30 XV pielikuma B sadaļas 3. punkta ga) apakšpunkts (jauns)
	ga) pasākumi bērnu vai citu jutīgu iedzīvotāju grupu veselības aizsardzībai.
Pamatojums
Īpaši bērnu veselības aizsardzībai paredzētie iedarbības samazināšanas pasākumi var būt specifiski atkarībā no atrašanās vietas vai iedarbības veida. Kopš pirmā lasījuma ir kļuvuši zināmi daudzi zinātniski dati, kas pierāda gaisa piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz bērnu veselību. Jauni zinātniskie pētījumi, kas veikti Nīderlandē, Francijā un Kalifornijā (Brauer et al 2007, Annesi-Maesano et al 2007, Islam et al 2007).
Grozījums Nr. 31 XVIa pielikums (jauns)
	XVIa pielikums KOPIENAS PASĀKUMI, KAS VEICAMI ATTIECĪBĀ UZ EMISIJAS AVOTIEM, LAI DALĪBVALSTIS VARĒTU NOTEIKTAJOS TERMIŅOS SASNIEGT GAISA KVALITĀTES ROBEŽLIELUMUS
	1. Lai dalībvalstis varētu noteiktajos termiņos sasniegt šajā direktīvā paredzētos gaisa kvalitātes robežlielumus, Komisija līdz…* iesniedz priekšlikumus par saistošām ES tiesību normām, kas attiecas uz piesārņojuma avotiem un kuru priekšmets ir stingrāki emisijas ierobežojumi. Šie priekšlikumi attiecas vismaz uz šādām nozarēm un emisiju izraisītājiem, kur jāsamazina piesārņojošo vielu emisija:
	§ standarti visām attiecīgajām stacionārajām iekārtām, kas emitē piesārņojošās vielas, piemēram, kurināmo iekārtu ar jaudu no 20 līdz 50 megavati iekļaušana Direktīvā 96/61/EK;
	§ standarti visu izmēru un klašu motorizētajiem sauszemes, gaisa un jūras transportlīdzekļiem; piemēram, EURO VI smagajiem transporta līdzekļiem, Kopienas līmenī saskaņoti pasākumi, lai mudinātu (iekšzemes) kuģu īpašniekus vai arī liktu viņiem samazināt emisijas , vai nolīgumi SJO ietvaros par emisijām no kuģu motoriem;
	§ jauni standarti dzīvojamo māju apkures iekārtām;
	§ dzinēji un celtniecības mašīnas;
	§ lauksaimniecība (tostarp mēslošana un lopkopība).
	2. Komisija reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 1. punktā minētajiem pasākumiem un to īstenošanas sekmēm dalībvalstīs. _______ * Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

• [1]  OV C 306 E, 15.12.2006., 102. lpp.
• [2]  OV C / vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

I. Padomes kopējās nostājas analīze

Padome Vācijas prezidentūras vadībā 2007. gada 28. jūnijā pieņēma kopējo nostāju attiecībā uz apkārtējā gaisa kvalitātes direktīvu. Lai gan Eiropas Parlamenta pirmais lasījums un Padomes teksts ir nedaudz atšķirīgi, gandrīz puse no Parlamenta 2006. gada 26. septembrī Strasbūrā pieņemtajiem grozījumiem tika iekļauti vai nu burtiski, daļēji vai arī pēc būtības.

Padomes kopējā nostājā atbalstīti daži galvenie Eiropas Parlamenta sākotnēji ierosinātie grozījumi:

· PM_2,5 mērķlielums 2010. gadā, ko 2015. gadā aizstās ar saistošu robežvērtību;

· iespēja atlikt robežvērtību sasniegšanu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā;

· princips, ka robežvērtības attiecās uz visu teritoriju, bet konkrētās vietās atbilstība robežvērtībām nav jāvērtē.

Līdztekus vietām, kur viedokļi saskan, ir arī būtiski atšķirīgas nostājas — Padome nepiekrīt nekādām izmaiņām noteikumos par esošajām PM₁₀ dienas un gada robežvērtībām, kas dotas XI  pielikumā, un noraida Eiropas Parlamenta priekšlikumu saistīt jebkādu atkāpi ar Kopienas papildu pasākumu pieņemšanu attiecībā uz piesārņojuma avotiem.

Turklāt, lai gan ir pilnīga vienprātība par PM_2,5 ieviešanas termiņiem (mērķlielums 2010. gadā, robežvērtība 2015. gadā), Padome vēlas, lai abas šīs vērtības nebūtu tik stingras — 25µg/m³ , kaut gan Parlamenta priekšlikums bija 20 µg/m³. Toties Padome pieļauj mazāku elastību — 22 . (bijušajā 20.)  pantā paredzēto šo robežvērtību sasniegšanas laiku var atlikt ne vairāk kā uz trim gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

II. Eiropas Parlamenta prioritātes otrajam lasījumam

Komisija ir cieši apņēmusies Portugāles prezidentūras laikā izstrādāt vienošanos par šī nolīguma otro lasījumu, kas nodrošinātu gaisa kvalitātes direktīvas pieņemšanu iespējami īsā laikā, tomēr saglabātu Parlamenta nostājas galveno mērķi — augstākus mērķlielumus un robežvērtības līdz ar lielāku elastību, stingrākiem pasākumiem piesārņojuma avotos un ilgtermiņa uzdevumus.

PM_2,5 : Saskaņā ar zinātnieku pētījumiem vismazākās daļiņas rada vislielākos draudus cilvēku veselībai. Pretēji tam, kā tas notiek ar rupjākām daļiņām (PM₁₀), šīs vismazākās daļiņas rodas gandrīz vienīgi cilvēka darbības rezultātā. Tādēļ Komisija pieņēma ar PM_2,5 saistītos grozījumus un atkārtotas pārskatīšanas klauzulu (64. grozījums) un aicina saglabāt augstāku 20 µg/m³ mērķlielumu un robežvērtību attiecīgi 2010. un 2015. gadam (49. un 50. grozījums). Lai gan šī vērtība ir ļoti augsta, tai jābūt juridiski saistošai un līdz 2015. gada to, iespējams, sasniegs lielākā daļa Eiropas valstu.

PM₁₀: Referents ir ieteicis atkārtoti neiesniegt grozījumus saistībā ar XI pielikumā dotajiem noteikumiem attiecībā uz PM₁₀, gan par 33 µg/m³ gada robežvērtību, gan arī par 55 dienu atkāpi no dienas robežvērtības. Padome un Komisija nepiekrīt nekādiem esošo robežvērtību grozījumiem. Abām šīm iestādēm jebkuras izmaiņas pašreizējā stāvoklī ir nepārprotams tabu un, visticamāk, tas novedīs tieši pie samierināšanas procedūras.

Elastība: Līdz šim, neskatoties uz centieniem uzlabot gaisa kvalitāti, dalībvalstīm, it īpaši blīvi apdzīvotajās teritorijās un rūpniecības reģionos Rietum un Viduseiropā, ir bijušas ļoti lielas grūtības ar šīs direktīvas īstenošanu un robežvērtību sasniegšanu.

Tādēļ lielāka elastība šo robežvērtību sasniegšanā ir būtiska tām dalībvalstīm, kas visos līmeņos ir veikušas visus pasākumus piesārņojuma samazināšanai. Komisija pienēma daļu no grozījumiem, kas saistīti ar atkāpes laikiem un robežvērtību sasniegšanas termiņu atlikšanu (pirmā lasījuma 7. un 81. grozījums), bet, lai panāktu kompromisu ar Padomi, ierosina samazināt atkāpes periodu no „četriem plus diviem” līdz „trīs plus diviem” gadiem.

Komisija arī uzsver arī to, cik nozīmīgi ir ilgtermiņa pasākumi un uz iedarbību pamatoti gaisa kvalitātes darbības plāni. Īstermiņa pasākumi bieži nav devuši rezultātus. Šiem pasākumiem ir jābūt brīvprātīgiem un jāveic tikai tad, ja to rezultātā var samazināties piesārņojums (35. un 36. grozījums). Atkārtoti ir iesniegts arī Eiropas Parlamenta teksts par III pielikumu saistībā ar robežvērtību ievērošanas izvērtēšanu (24. un 60. grozījums).

Pasākumi piesārņojuma avotos: Piesārņojumu jāsamazina, ievērojot spēkā esošos tiesību aktus un piesārņojuma avotos īstenojot jaunos Kopienas pasākumus. Kopienas pasākumi emisiju novēršanai ir aizkavēti, piemēram, EURO VI smagajiem transporta līdzekļiem vai direktīvas par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo dažu atmosfēru piesārņojošu vielu emisiju (NEC direktīva) pārskatīšana. Tādēļ no jauna jāievieš jauns XVI a pielikums (84. grozījums).

Tomēr referents atkārtoti neiesniedz tās teksta daļas, kas atkāpes periodus saista ar Kopienas pasākumiem, ko Padome noraidīja. Loti grūti ir parādīt saikni starp Kopienas pasākumu nestāšanos spēkā un robežvērtību nesasniegšanu.

Papildus: Atkārtoti ir iesniegti dažādi grozījumi tehniskajos noteikumos, ko Eiropas Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā, piemēram, par obligāto modelēšanu (16. un 17. grozījums); par vienveidīgu kritēriju izmantošanu paraugu ņemšanas vietu izvēlē (22. grozījums); informācijas izplatīšanu visām ieinteresētajām personām (37. un 39. grozījums) un datumu, kad dalībvalstīm līdz ar citiem noteikumiem jāizpilda arī jaunā direktīva (44. grozījums).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Apkārtējā gaisa kvalitāte un tīrāks gaiss Eiropai
Atsauces	16477/1/2006 - C6-0260/2007 - 2005/0183(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	26.9.2006                     T6-0362/2006
Komisijas priekšlikums	COM(2005)0447 - C6-0356/2005
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	6.9.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 6.9.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Holger Krahmer 14.12.2005
Pieņemšanas datums	9.10.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	35 4 9
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jerzy Buzek, Miroslav Mikolášik, Hartmut Nassauer, Lambert van Nistelrooij
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Manuel Medina Ortega, Alexander Lambsdorff, Vincenzo Aita