ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā

24.10.2007 - (COM(2007)0169 – C6‑0110/2007 – 2007/0058(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Iles Braghetto

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā

(COM(2007)0169 – C6‑0110/2007 – 2007/0058(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0169),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0110/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6‑0408/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3.a pants (jauns)
	3.a pants
	Vismaz mēnesi pirms to kuģu un murdu saraksta, kas minēti 12.un 13. pantā, nosūtīšanas Komisijai, dalībvalstis elektroniski nosūta Komisijai zvejas plānu, kurā norādīts to kuģu un murdu skaits, attiecībā uz kuriem tās domā pieprasīt zvejas atļaujas, kā arī informāciju par paredzēto zvejas intensitāti.
	Katra dalībvalsts nodrošina, ka zvejas plānā norādīto kuģu un murdu daudzums ir proporcionāls tai kvotai, kas šai dalībvalstij piešķirta attiecībā uz zilo tunzivi.
Pamatojums
Komisija, atbilstīgi zvejas nolīgumiem, domā pieprasīt zvejas plānu iesniegšanu pat tad, ja runa ir par zivju populāciju, kuras bioloģiskais stāvoklis ir labs. Tā kā galvenā problēma, kas saistīta ar zilā tunča zveju ir zvejas flotes kapacitātes pārpalikums attiecībā uz pieejamajām kvotām, šo plānu iesniegšana vēl jo vairāk attaisnojas šajā gadījumā, kā to atzina Komisija, kas apņēmās šo prasību iekļaut regulā.
Grozījums Nr. 2 4. panta 1. punkts
1. Katra dalībvalsts zilās tunzivs kvotu var iedalīt tiem zvejas kuģiem, kas peld ar tās karogu, un attiecībā uz tiem tajā reģistrētiem murdiem, ar kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis.	1. Katra dalībvalsts zilās tunzivs kvotu var iedalīt tiem zvejas kuģiem, kas peld ar tās karogu, un attiecībā uz tiem tajā reģistrētiem murdiem, ar kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, un kuri iekļauti 3.a pantā noteiktajā zvejas plānā.
Pamatojums
Atbilst grozījumam saistībā ar 3.a punktu (jauns).
Grozījums Nr. 3 4. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās nobarošanas un audzēšanas kapacitāte atbilst kopējai pieļaujamajai zilā tunča nozvejai Austrumatlantijā un Vidusjūrā.
Pamatojums
Referents precizē, ka zilo tunču uzbarošanas būru kompleksu skaits ir palielinājies vairākas reizes, ne vienmēr atbilstot kopējai pieļaujamajai šīs sugas nozvejai. Katrai dalībvalstij jānosaka attiecība starp šo nobarošanas būru kompleksu kapacitāti un tās rīcībā esošajām kvotām, pretējā gadījumā nemazināsies spiediens uz krājumiem, pretēji mērķim, kas izvirzīts atjaunošanas plānā.
Grozījums Nr. 4 5. panta 1. punkts
1. Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. decembrim kuģiem, kuri paredzēti pelaģiskai lielapjoma zvejai ar āķu jedām un kuru garums pārsniedz 24 m, aizliedz zilo tunzivju zveju Austrumatlantijā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10º rietumu garuma un uz ziemeļiem no 42º ziemeļu platuma.	1. Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. decembrim kuģiem, kuri paredzēti pelaģiskai lielapjoma zvejai ar āķu jedām un kuru garums pārsniedz 24 m, aizliedz zilo tunzivju zveju Austrumatlantijā un Vidusjūrā.
Pamatojums
Piekrist izņēmumiem dažās zvejas jomās būtu pretrunā ar visas zinātnieku kopienas ieteikumiem un ar vairākuma dalībvalstu viedokli. Šādi izņēmumi no bioloģiskā viedokļa patiešām nav pamatoti, jo runa ir par vieniem un tiem pašiem krājumiem gan Vidusjūrā, gan Atlantijas okeānā. Turklāt šādi pasākumi spēcīgi kropļotu konkurences mehānismus un izraisītu zvejas intensifikāciju minētajās zonās, piesaistot pat tādas flotes, kam parasti neinteresē šī zvejas joma.
Grozījums Nr. 5 5. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Zvejas aizlieguma periodā zvejniekiem (kuģu personālam un īpašniekiem) piešķir finansiālu kompensāciju no Eiropas Zivsaimniecības fonda to atjaunošanas plānu īstenošanai, kas norādīti Regulas Nr. 2371/2002 5. pantā.
Pamatojums
Ir jāparedz finansiāla kompensācija kuģniecības personālam zvejas aizlieguma periodā.
Grozījums Nr. 6 7. panta 2. punkts
2. Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 10. pantu, 8 kg minimālo izmēru piemēro šādām zilajām tunzivīm (Thunnus thynnus):	Svītrots
a) zilās tunzivis, kas Austrumatlantijā nozvejotas ar ēsmas zvejas laivām, velcēšanas laivām un pelaģiskajiem traleriem;
b) zilās tunzivis, kas audzēšanai nozvejotas Adrijas jūrā.
Pamatojums
Piekrist izņēmumiem dažās zvejas jomās būtu pretrunā ar visas zinātnieku kopienas ieteikumiem un ar vairākuma dalībvalstu aizstāvēto viedokli. Šādi izņēmumi no bioloģiskā viedokļa patiešām nav pamatoti, jo runa ir par vieniem un tiem pašiem krājumiem gan Vidusjūrā, gan Atlantijas okeānā. Turklāt tas samazinātu arī kontroles efektivitāti. Ir jāatceras, ka uz Biskajas līci jau attiecas viens izņēmums (6,4 kg 10 kg vietā).
Grozījums Nr. 7 12. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna)
	Sarakstā norādītais kuģu skaits atbilst noteikumiem un zvejas jaudas aprēķiniem, kas paredzēti 3.a punktā minētajā zvejas plānā.
Pamatojums
Atbilst grozījumam saistībā ar 3.a punktu (jauns).
Grozījums Nr. 8 13. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna)
	Sarakstā norādītais murdu skaits atbilst noteikumiem un zvejas jaudas aprēķiniem, kas paredzēti 3.a punktā minētajā zvejas plānā.
Pamatojums
Atbilst grozījumam saistībā ar 3.a punktu (jauns).
Grozījums Nr. 9 17. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a Komisija nodrošina, lai zilā tunča nozveja tiek nekavējoties pārtraukta tajās dalībvalstīs, kuras neievēro 5. punktā norādītos informēšanas termiņus.
Pamatojums
Ņemot vērā to, ka dažas dalībvalstis nav spējušas pildīt pienākumu 2007. gadā sagatavot ziņojumu, kā arī dažām valstīm piešķirto kvotu pārsniegšanu, jāpārtrauc zvejas darbība valstī, tiklīdz dalībvalsts nav nosūtījusi nekādus datus par nozveju.
Grozījums Nr. 10 21. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Pamatojoties uz datiem par nozveju, izmantojot murdus, kā arī, lai iegūtu svarīgu informācijas avotu, lai sekotu zilās tunzivs uzkrājumiem, Komisija, sadarbojoties ar ICCAT sekretariātu, izstrādā Atlantijas tunzivju murdu atjaunošanas plānu, kā arī to tunzivju murdu, kuri beiguši darbību Vidusjūrā, restaurācijas plānu.
Pamatojums
Mērķis ir aizsargāt tādu ilgtspējīgu tunzivs zvejas veidu, kurš ir ļoti selektīvs.
Grozījums Nr. 11 24. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Dalībvalstis sadarbojas valstu tiesību aktu saskaņošanā izpildes pasākumu jomā attiecībā uz kuģiem, kas peld ar to karogu un attiecībā uz kuriem ir apstiprināts, ka tie nepilda saistības, kas izriet no šīs regulas.
Pamatojums
Soda pasākumu saskaņošana ļaus izvairīties no atšķirībām dalībvalstu starpā attiecībā uz šis regulas izpildi.

PASKAIDROJUMS

2006. gada novembra beigās Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija pieņēma īpašu plānu ieteikumu veidā kā atbildi uz zinātnieku aprindās valdošajām bažām par zivju krājumu kritisko stāvokli, ko izraisījusi pārmērīga zvejas intensitāte. Kopumā šajā plānā ir paredzēts pakāpeniski samazināt nozvejas kvotu (2010. gadā panākot līdz pat 20 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2006. gadu) un palielināt minimālo svaru no 10 kg līdz 30 kg, izņēmumu (8 kg) attiecinot uz zveju Biskajas līcī un uz Adrijas jūrā nozvejotām zivīm, kas paredzētas audzēšanai būros. Ir jāatceras, ka uz Biskajas līci jau attiecas viens izņēmums (6,4 kg 10 kg vietā). Turklāt ir paredzēts ierobežot zvejas periodus un zveju aizliegt attiecībā uz zveju ar āķu jedām no 1. jūnija līdz 31. decembrim un attiecībā uz zveju ar riņķvadiem no 1. jūlija līdz 31. decembrim, kā arī ir jāpastiprina kontroles pasākumi, kuru mērķis ir novērst nelegālo zveju.

Referents visumā atbalsta izskatāmo regulas priekšlikumu. Tomēr ir jāpiezīmē, ka daži jautājumi vēl ir jāatrisina.

Zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāns ir izpelnījies dažādu kritiku, kura sasaucas ar zinātnisko ekspertu un zvejas jomā ieinteresēto pušu atšķirīgo attieksmi pret resursu saglabāšanas pienākumu.

Tāpēc ir jāuzsver nepieciešamība labāk pārzināt savāktos datus un izstrādāt vienotu to interpretācijas kritēriju, lai resursu stāvokli varētu novērtēt uz stabila zinātniskā pamata.

Izņēmumi

Referents atzinīgi vērtē minimālā svara palielināšanu līdz 30 kg ar nosacījumu, ka šis noteikums attiecas uz visām flotēm vienādi. Šī vienlīdzīgā attieksme ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai ir izveidojusies diferenciācija uz zvejas darbības tradicionālā rakstura pamata.

Nav iespējams pieļaut izņēmumus attiecībā uz minimālo svaru un vēl mazāk attiecībā uz zvejas aizlieguma periodiem, ja no tā ir atkarīga krājumu saglabāšanās. Šādi izņēmumi no bioloģiskā viedokļa patiešām nav pieņemami, jo ir jautājums par vieniem un tiem pašiem krājumiem gan Vidusjūrā, gan Atlantijas okeānā. Tas samazinātu arī kontroles efektivitāti.

Kontrole

Nelegālā zveja tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem zilās tunzivs krājumu aizsardzības šķēršļiem. Regulas priekšlikumā problēma ir aprakstīta un risināta bez aplinkiem. Izskatāmajā regulā atsevišķos zvejas posmos ir paredzēta stingrāka kontrole. Kāda varētu būt šīs kontroles ietekme uz nelegālo zveju? Mēs uzskatām, ka kontroles efektivitāte būs lielāka, ja pastāvēs īsta sadarbība starp dažādām profesionālajām grupām un starp valsts un vietējām pārvaldes iestādēm. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt dalībvalstu līdzdalību Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, tām piešķirot iniciatīvas tiesības.

Atliek vēl noteikt arī sankcionēšanas kārtību un to personu loku, uz kurām tas attiecas, ieviest efektīvus un savstarpēji pieņemamus pasākumus nelegālās zvejas apkarošanai dažādās valstīs un paredzēt to uzņēmumu aizsardzību, kas darbojas pilnīgi pārskatāmi.

Flotes samazināšana

Regulas priekšlikumā ir paredzēts pakāpeniski samazināt kopējo nozvejas kvotu, kuras kopējais samazinājums 2010. gadā sasniegs aptuveni 20 %. Taču dati liecina par flotu sastāvā esošo kuģu skaita palielināšanos, kas neatbilst minētajai virzībai vai pat ir pretrunā ar to. Nopietnu bažu iemesls ir arī fakts, ka tunču uzbarošanas būru kompleksu skaits ir palielinājies neticamā ātrumā un šo iekārtu jauda būtiski pārsniedz pieejamo kvotu kopējo apjomu. Papildu uzbarošanas iespēju pastāvēšana, kas parasti pilnīgi nemaz nav saistīta ar zilās tunzivs kvotām, var arī tieši veicināt zvejošanas spiediena palielināšanos.

Trešo valstu flotēm piemērojamais savstarpīguma princips

Vidusjūras zvejas resursu pārvaldība ir sarežģīts fenomens, jo Vidusjūras krastos ir valstis, kas nav Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas biedres. No 29. līdz 31. janvārim Tokijā notika starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas sapulce ar mērķi noteikt visu līgumslēdzēju pušu kopējās kvotas sadales pamatprincipu. Eiropas Savienībai piešķīra 55,7 %, kas nozīmē nelielu samazinājumu attiecībā pret 57,1 %, kas bija spēkā līdz 2006. gadam. Tieši Vidusjūrā mēs saskaramies ar trešo valstu flotu konkurenci — ne vien Lībijas un Turcijas, bet arī Ķīnas un Japānas.

Šī regula nebūs efektīva, kamēr minētās trešās valstis nepiekritīs šiem principiem un orientācijai.

Sociāli ekonomiskā ietekme

Tunča zvejošana ir labi iesakņojusies tradicionāla un sena nodarbe. Referentu interesē, vai atbildīgās personas ir ņēmušas vērā šīs nodarbes samazināšanās sociāli ekonomisko ietekmi uz zvejniecības uzņēmumu ekonomisko līdzsvaru un uz nodarbinātību.

Šajā regulas priekšlikumā nav minētas atsauces uz Kopienas noteikumos paredzētajiem atjaunošanas plāniem (Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. pants), lai gan šāda atsauce ir nepieciešama, lai zvejniekiem (kuģu personālam un īpašniekiem) varētu piešķirt finansiālu kompensāciju no Eiropas Zivsaimniecības fonda.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā
Atsauces	COM(2007)0169 - C6-0110/2007 - 2007/0058(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	19.4.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 26.4.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 26.4.2007
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	ENVI 3.5.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Iles Braghetto 25.4.2007
Pieņemšanas datums	22.10.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	20 3 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jim Allister, Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Avril Doyle, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Hélène Goudin, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Luca Romagnoli, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Margie Sudre
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Thomas Wise
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Willem Schuth
Iesniegšanas datums	24.10.2007