ZIŅOJUMS par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu
26.10.2007 - (2007/2088(INI))
Ārlietu komiteja
Referenti: Charles Tannock, Raimon Obiols i Germà
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstību kopš 2004. gada un jo īpaši Komisijas 2006. gada 4. decembra progresa ziņojumus par EKP īstenošanu (SEC(2006)1504/2, SEC(2006)1505/2, SEC(2006)1506/2, SEC(2006)1507/2, SEC(2006)1508/2, SEC(2006)1509/2, SEC(2006)1510/2, SEC(2006)1511/2, SEC(2006)1512/2),
– ņemot vērā rīcības plānus, kas pieņemti kopīgi ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī ar Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi un Tunisiju,
– ņemot vērā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (ENPI), kas cieši saistīts ar kopīgi pieņemto rīcības plānu īstenošanu un aizstāj tehnisko palīdzību, kuru līdz šim nodrošināja TACIS un MEDA,
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 21. novembra neoficiālo dokumentu „Ko ES varētu sniegt Baltkrievijai”,
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī apstiprināto Eiropas Drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē”,
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. aprīļa paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” (COM(2007)0160),
– ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts 2006. gada 14. un 15. decembra[1] un 2007. gada 21. un 22. jūnija[2] secinājumus, kā arī Vācijas prezidentūras 2007. gada 15. jūnija progresa ziņojumu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par plašāku Eiropu un Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), jo īpaši 2006. gada 19. janvāra rezolūciju[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ES kaimiņvalstīm un reģioniem,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par kaimiņattiecību politiku un ES paplašināšanās stratēģiju,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas — 2005. gada 16. novembra rezolūciju par Ziemeļu dimensijas nākotni[4] un 2006. gada 16. novembra rezolūciju par Baltijas jūras reģiona stratēģiju attiecībā uz Ziemeļu dimensiju[5],
– ņemot vērā secinājumus, kas iekļauti ANO Attīstības programmas pārskatos par tautas attīstību arābu valstīs,
– ņemot vērā Komisijas rīkoto Eiropas kaimiņattiecību politikas konferenci, kas notika 2007. gada 3. septembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6-0414/2007),
A. tā kā drošības, demokrātiskās stabilitātes un labklājības nostiprināšanai, kā arī labas pārvaldības un pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanai ES kaimiņvalstīs ir būtiska nozīme visa Eiropas kontinenta stabilitātei un labklājībai;
B. tā kā EKP joprojām ir ES ārpolitikas būtiska prioritāte;
C. tā kā EKP ir jānošķir no paplašināšanās procesa; tā kā to austrumu kaimiņvalstu, kuras nepārprotami uzskatāmas par Eiropas valstīm, līdzdalība EKP nenozīmē, ka tās nākotnē nevarētu iestāties ES; tā kā EKP visām iesaistītajām valstīm dod iespēju ciešāk integrēties ES;
D. tā kā EKP vēl nav pilnībā devusi cerētos rezultātus, veicinot un nostiprinot EKP valstu valdību apņemšanos īstenot politiskas un ekonomiskas reformas, kaut arī vairākās kaimiņvalstīs reformu programmas ir veiksmīgi uzsāktas;
E. tā kā ir jāattīsta vairāk stimulu, lai motivētu partnervalstis turpināt reformu procesu; tā kā, lai veicinātu šo procesu, EKP ir būtiski jāstiprina, tostarp piešķirot pietiekamus finanšu līdzekļus, lai izpildītu tās uzdevumus un sasniegtu mērķus;
F. tā kā gan atklāti, gan ieilguši konflikti joprojām ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē EKP galveno uzdevumu izpildi; tā kā stabilitāti var panākt vienīgi tad, ja tiek rasti visaptveroši un ilgtspējīgi pašreizējo konfliktu risinājumi;
G. tā kā konkrēti ES politikas aspekti attiecībā uz Dienvidkaukāza valstīm un Melnās jūras reģionu tiek aplūkoti atsevišķos ziņojumos, ko sagatavojusi Parlamenta Ārlietu komiteja,
1. pilnībā atbalsta EKP galvenos mērķus, kuru uzdevums ir nostiprināt labklājības, stabilitātes un drošības zonu, kā arī izveidot ciešu saikni ar mūsu kaimiņvalstīm un starp tām un panākt, lai tās īsteno demokrātiskas reformas, kuru pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, tiesiskums, labāka pārvaldība un ekonomiska un sociāla attīstība; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš vienlīdzīgu tiesību veicināšanai, jo īpaši sieviešu tiesību lielākai ievērošanai un minoritāšu tiesībām, kā arī kaimiņvalstu spējai nevardarbīgiem līdzekļiem pārvarēt etniskus, reliģiskus vai sociālus konfliktus;
2. pauž šaubas par EKP ģeogrāfiskās darbības jomas lietderību, jo tā ietver gan valstis, kas ģeogrāfiski ir Eiropas valstis, gan Vidusjūras reģiona valstis, kas nav Eiropā; tomēr norāda, ka būtiski mainīt šo vispārējo politikas pamatu pašlaik šķiet neiespējami; tādēļ uzsver, ka jāpieliek lielākas pūles, nosakot šīs politikas daudzpusējos mērķus un instrumentus, lai ļautu ES un tās kaimiņvalstīm risināt kopējus uzdevumus, vienlaikus ņemot vērā iesaistīto valstu un reģionu atšķirīgos apstākļus un īpašās iezīmes;
3. tādēļ uzstājīgi aicina politikas īstenošanā pēc iespējas ņemt vērā visu EKP valstu atšķirīgo identitāti, tādējādi attīstot vispiemērotākos un konkrētākos vidēja termiņa vai ilgtermiņa stimulus reformu veikšanai un nostiprinot šo sabiedrību apņemšanos veikt modernizāciju un īstenot sadarbību ar ES un integrāciju tajā;
4. norāda, ka EKP iestrādātie nosacījumi pamatojas paplašināšanās rezultātā gūtajā pozitīvajā pieredzē; uzskata, ka nosacījumu izvirzīšana varētu būt piemērots stimuls, lai paātrinātu reformu procesu EKP valstīs, kas vērsts uz konverģenci ar ES, ja nosacījumus uztver pozitīvi un diferencē atkarībā no attiecīgās valsts konkrētajām vajadzībām un spējām, kā arī ja izstrādā partnervalstu kopīgu redzējumu attiecībā uz politiskajiem, institucionālajiem un ekonomiskajiem aspektiem;
5. īpaši uzsver, ka vispārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir ES politikas pamatprincips; uzsver, ka neatkarīgi no tā, cik lielā mērā partnervalstu valdības ir gatavas sadarboties un atbalstīt minētās vērtības, visās EKP valstīs ir stingri jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība un jāveicina tās līdzdalība un galvenā loma reformu un demokratizācijas procesā, kā arī jāveicina brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu attīstība; aicina Komisiju sarunās ar visām EKP valstīm apspriest cilvēktiesību apakškomitejas izveidi, lai nodrošinātu efektīvu politisko dialogu šajā jautājumā;
6. uzsver, ka ES ir svarīgi nodibināt plašākus kontaktus ar EKP valstu parlamentiem, politiskajām partijām, vietējām varasiestādēm un citām ieinteresētajām pusēm, lai tās iesaistītu rīcības plānu izstrādē un īstenošanā; tādēļ mudina regulāri organizēt partnervalstu forumus;
7. uzsver, cik liela nozīme ir plašam pilsoniskās sabiedrības dialogam un pastiprinātai tādu kontaktu veidošanai starp iedzīvotājiem, kas uzlabo ES un EKP valstu sabiedrības savstarpējo sapratni un izceļ priekšrocības, kuras sadarbība nodrošina abām pusēm; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš studentu apmaiņām, kā arī apmaiņām kultūras un pētniecības jomā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu ļaut EKP valstīm izmantot Kopienas aģentūras un programmas un īpaši atbalsta visu EKP valstu aizvien plašāku iesaistīšanu Erasmus Mundus programmā;
8. mudina Komisiju un valsts, reģionālās un vietējās varasiestādes izstrādāt pilsētu un reģionu sadraudzības programmas un sniegt tām pienācīgu atbalstu, lai stiprinātu kaimiņvalstu pārvaldes spējas vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī sekmēt apmaiņas programmas saistībā ar pilsonisko sabiedrību un mikroprojektu iniciatīvām;
9. uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm jāuzņemas stingras politiskās saistības, lai nodrošinātu EKP ilgtermiņa panākumus; mudina ES dalībvalstis savu politiku EKP valstīs pēc iespējas saskaņot ar EKP valstu stratēģiskajos dokumentos izklāstītajām prioritātēm, lai nodrošinātu politikas saskaņotību, konsekvenci un papildināmību;
10. iesaka padziļināt regulāru politisko dialogu starp ES un EKP valstīm; atzinīgi vērtē faktu, ka Ukraina, Moldova, Gruzija un Armēnija ir pievienojušās vairumam ES un kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) deklarāciju un nostāju, kā arī atbalsta lēmumu tādā pašā veidā iesaistīt Azerbaidžānu; pauž pārliecību, ka visām pārējām EKP valstīm jādod iespēja to politiku saskaņot ar ES ārpolitiku;
11. atzinīgi vērtē ilgtermiņa mērķi izveidot kaimiņvalstīs brīvās tirdzniecības zonu, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā; atbalsta sarunas par divpusējiem, detalizētiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem starp ES un attiecīgajām EKP valstīm, kuri atbilstoši normatīvu reformu īstenošanai aptvertu vairāk nekā jautājumus, kas saistīti ar tarifiem, un ietvertu pakalpojumus un ieguldījumu aizsardzību; uzsver, ka sarunās par šiem nolīgumiem jāņem vērā sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumi; pauž nožēlu par ES līdzšinējo nevēlēšanos atvērt tirgu to produktu tirdzniecībai, kurus kaimiņvalstīm ir īpaši labas iespējas piegādāt par konkurētspējīgām cenām un kuru kvalitāte atbilst ES standartiem;
12. atbalsta daudzpusējas sadarbības attīstību starp ES un tās partneriem dažādās nozarēs, kura jāveido, pamatojoties uz esošajiem reģionālajiem un pārrobežu kontaktiem tādās jomās kā vide, energoapgādes drošība, kultūra, transports un robežu un migrācijas pārvaldība; visos atbilstošos gadījumos atbalsta sarunas par juridiski saistošu nozaru nolīgumu slēgšanu, kas veicina kopējas politikas integrāciju; īpaši uzsver, ka jāpiesaista investīcijas, lai paplašinātu Eiropas enerģētikas un transporta tīklus, ietverot tajos EKP valstis;
13. uzsver, ka jāizmanto esošās daudzpusējās organizācijas, lai stiprinātu Eiropas Savienības un EKP valstu mijiedarbību; īpaši uzsver Eiropas Padomes un EDSO lomu cilvēktiesību īstenošanas, demokrātijas un tiesiskuma pārraudzības jomā;
14. aicina pārrunāt vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar visām EKP valstīm; uzsver, ka jāuzlabo EKP valstu spēja pārvaldīt migrācijas plūsmas, efektīvi cīnīties ar nelegālo migrāciju un nodrošināt pienākumu ievērošanu starptautisko cilvēktiesību jomā; aicina dalībvalstis, ES un EKP valstis pastiprināt sadarbību cīņā pret pārrobežu organizēto noziedzību, terorismu, cilvēku tirdzniecību un narkotiku tirdzniecību; atbalsta kaimiņvalstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Eiropas Policijas birojā (Eiropolā); uzsver, ka jānodrošina, lai šādi atpakaļuzņemšanas nolīgumi tiktu īstenoti, pilnībā ievērojot nerepatriēšanas principu, kā arī jānodrošina taisnīga patvēruma piešķiršanas procedūra; mudina Komisiju nodrošināt efektīvu pārraudzību attiecībā uz izturēšanos pret personām, kas nosūtītas atpakaļ saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, kas noslēgti ar EKP valstīm, jo īpaši saistībā ar iespējamu „atkārtotu repatriēšanu”;
15. atgādina, ka EKP nodrošina stabilu pamatu reģionālai un apakšreģionālai sadarbībai; prasa pastiprināt reģionālo sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un jo sevišķi robežu pārvaldības, migrācijas un patvēruma jautājumā un cīņā pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, nelegālo imigrāciju, terorismu, naudas atmazgāšanu un narkotiku tirdzniecību, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību; uzskata, ka reģionālajā sadarbībā un vienota informācijas tīkla izveidē šajā jomā varētu izmantot pieredzi, kas cita starpā gūta saistībā ar Sēderčēpingas procesu, kurā iesaistītas Baltkrievija, Moldova un Ukraina un no Eiropas Savienības puses — Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Zviedrija;
16. aicina dalībvalstis steidzami uzlabot vīzu pieteikumu izskatīšanu, lai veicinātu mobilitāti un likumīgu ceļošanu uz ES padarītu vienkāršāku un lētāku, īpaši tādām grupām kā studenti, zinātnieki, uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; aicina dalībvalstis efektīvi risināt problēmas, ar kurām saskaras to konsulārie dienesti; mudina nodibināt kopīgus Šengenas vīzu pieteikumu centrus EKP valstīs;
17. mudina dalībvalstis attiecīgos gadījumos sākt sarunas, lai noslēgtu divpusējus nolīgumus ar EKP valstīm nolūkā īstenot vietējās pierobežas satiksmes noteikumus, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus[6];
18. pauž interesi par Komisijas priekšlikumu veikt priekšizpēti par iespējamu „Kaimiņattiecību enerģijas nolīgumu” un šajā nolūkā mudina EKP valstis ievērot starptautiskās tiesības un pasaules tirgos noteiktās saistības;
19. aicina ES un ASV veidot labāku dialogu un uzlabot koordinēšanu, kā arī īstenot vairāk kopīgu pasākumu, sekmējot tādu kopēju mērķu sasniegšanu kā demokrātijas veicināšana un energoapgādes drošības palielināšana un reģionālās drošības nostiprināšana ES kaimiņvalstīs;
20. uzsver vajadzību pēc atbilstoša finansējuma apjoma un ciešas sadarbības ar citām finanšu iestādēm, lai nodrošinātu kaimiņattiecību politikas panākumus, un uzskata, ka 2008.–2009. gadā paredzētā 2007.–2013. gada finanšu plāna pārskatīšana jāizmanto, lai palielinātu Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta budžetu; atzinīgi vērtē Kaimiņattiecību ieguldījumu fonda izveidi, kas palīdzēs mobilizēt līdzekļus EKP partneriem; īpaši uzsver vajadzību saglabāt vispārēju līdzsvaru starp EKP austrumu un dienvidu daļu, atspoguļojot ES mērķus šajos reģionos, iepriekšējās palīdzības efektivitāti un attiecīgo iedzīvotāju skaitu;
21. aicina Komisiju koordinēt savus un starptautisko finanšu institūciju (t. i., EIB, ERAB, Pasaules Bankas) finanšu resursus un politikas analīzes iespējas, lai veidotu sinerģiju saistībā ar reformu uzlabošanu un stimulēšanu saskaņā ar EKP rīcības plāniem.
22. atzinīgi vērtē pārvaldības mehānisma motivējošo koncepciju — nodrošināt papildu finansiālo atbalstu visveiksmīgākajām valstīm; norāda, ka ir jāatalgo reāli sasniegumi saistībā ar cilvēktiesību un demokrātiskas pārvaldības jomā izvirzītajiem mērķiem, atalgojuma piešķiršana jāpamato uz pārredzamiem kritērijiem un tas jāizmanto, lai vēl vairāk veicinātu reformu procesu;
23. iesaka pastāvīgi cieši uzraudzīt cīņu pret korupciju pašu valstu iekšienē — šīs cīņas rezultāti jāizmanto par pamatu palīdzības apjoma noteikšanai;
Austrumeiropas kaimiņvalstis
24. atzīmē, ka demokrātiskas kaimiņvalstis, kuras nepārprotami uzskatāmas par Eiropas valstīm un kuras ievēro tiesiskuma principu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu var lūgt tās uzņemt ES un ka kopējā Eiropas procesa gaitai un plašumam ir pēc iespējas jāatbilst gan partnervalstu, gan Eiropas Savienības spējai īstenot atbilstošas reformas un nodrošināt atbilstību kritērijiem (Kopenhāgenas kritēriji);
25. šajā sakarā atkārto viedokli, kas pausts Parlamenta 2007. gada 12. jūlija ieteikumā[7], proti, ka sarunu mērķim ar Ukrainu jābūt asociācijas nolīguma noslēgšanai, kas sniegtu efektīvu un ticamu ieguldījumu Ukrainas izredzēs Eiropā un uzsāktu attiecīgo procesu, kurā ietverta iespēja dalībai ES; uzskata, ka līdzīga pieeja jāizmanto attiecībās ar Moldovu, ņemot vērā, ka partnerības un sadarbības nolīgums, ko sākotnēji noslēdza uz desmit gadiem, zaudēs spēku 2008. gada jūnijā;
26. pieņem zināšanai Komisijas iniciatīvu uzaicināt Baltkrieviju novērotāja statusā piedalīties EKP konferencē, kas notiks 2007. gada 3. septembrī; tomēr pauž nopietnas bažas, ka uz Komisijas 2006. gada neoficiālajā dokumentā izteikto piedāvājumu sadarboties, ievērojot zināmus nosacījumus, no Baltkrievijas valdības nav saņemta pozitīva atbilde; nosoda nāvessoda izpildes turpināšanu Baltkrievijā — vienīgajā Eiropas valstī, kurā to joprojām piespriež, — un citus cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumus, ko veic Baltkrievijas varasiestādes, un aicina tās atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, kā arī pārtraukt jebkādu demokrātisko spēku apspiešanu, lai ļautu Baltkrievijas iedzīvotājiem gūt labumu no brīvības, demokrātijas, labklājības un no visām tām iespējām, ko sniedz ciešāka integrācija ES; uzsver, ka ES steidzami jānodrošina efektīvāks atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem un politiskajām partijām, kas apņēmušās ievērot demokrātiju, tiesiskumu, vispārējās cilvēktiesības un pamatbrīvības; uzstāj, lai Baltkrievija piemēro nāvessoda moratoriju kā pirmo soli ceļā uz nāvessoda atcelšanu un ratificē Starptautiskā Pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās attiecīgos protokolus; mudina Komisiju efektīvāk izmantot Eiropas Iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) un nodrošināt, ka ES finanšu instrumentu sniegtos līdzekļus Baltkrievijas valdība nevar ļaunprātīgi izmantot pret Baltkrievijas iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību;
27. prasa, lai Komisija veicinātu cilvēku savstarpējo kontaktu iespējas, samazinot pašreizējās vīzu izmaksas Baltkrievijas iedzīvotājiem, jo īpaši studentiem, zinātniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai šīs izmaksas pieskaņotu izmaksām citās EKP valstīs, piemēram, Krievijā un Ukrainā;
28. uzskata, ka Baltkrievijai, kad tā atzīs demokrātiju, sāks ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības un pastiprinās tiesiskumu, būs pieejams tāds pats Eiropas ceļš un izredzes kā Ukrainai un Moldovai;
29. pauž pārliecību, ka jāizveido motivējoša struktūra vidēja termiņa mērķu īstenošanai, kura pamatojas uz tādiem jaunās paaudzes asociācijas nolīgumiem, ko slēdz ar EKP valstīm, kuras ievēro Eiropas pamatvērtības, vēlas ciešāk integrēties ES un ir parādījušas, ka reāli īsteno EKP rīcības plānu;
30. uzskata, ka šajos nolīgumos jāparedz divpusēju attiecību ar ES pakāpeniska veidošana, apspriežot konkrētus noteikumus un grafikus, kas jāievēro un regulāri jāuzrauga, tostarp arī saistošus darbības kritērijus, kuriem jābūt norādītiem kopīgi pieņemtos rīcības plānos; atkārto agrāk izteikto priekšlikumu slēgt visaptverošus brīvās tirdzniecības nolīgumus ar valstīm, kuras nepārprotami uzskatāmas par Eiropas valstīm, ņemot vērā iespējamu „EEZ +”;
31. atbalsta vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Ukrainu noslēgšanu, kā arī šāda procesa uzsākšanu ar Moldovu, un mudina pārrunāt līdzīgus nolīgumus ar Dienvidkaukāza valstīm; pauž pārliecību, ka ilgtermiņā jāparedz bezvīzu režīma iespēja, nosakot tā ieviešanai nepieciešamos pasākumus; uzsver, ka Gruzijas gadījumā steidzami jānoslēdz vīzu atvieglojumu nolīgums starp Gruziju un ES, jo to nosaka reformu gaita un ES un Krievijas Federācijas nolīguma par vīzu režīma atvieglojumiem neparedzētā negatīvā ietekme uz konfliktu risināšanu Dienvidosetijā un Abhāzijā, kas atdalījušās no Gruzijas; mudina ieviest efektīvu pārraudzības mehānismu, jo īpaši attiecībā uz to personu būtiskāko cilvēktiesību ievērošanu, kurām piemēro atpakaļuzņemšanas nolīgumus; uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu pienācīgas garantijas attiecībā uz taisnīgas patvēruma piešķiršanas procedūras pieejamību tiem, kam ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, jo īpaši tad, kad personām, kas pārtvertas robežu reģionos, piemēro „paātrināto atpakaļuzņemšanas procedūru”, kā paredzēts atpakaļuzņemšanas nolīgumā ar Ukrainu un priekšlikumā par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Moldovu;
32. uzsver, ka jāpastiprina pašreizējo ES atbalstīto transporta projektu īstenošana reģionā, jo īpaši TRASECA transporta projektu, kas savieno Eiropu, Kaukāzu un Āziju, pilnībā izmantojot iesaistīto valstu tranzīta potenciālu;
33. uzskata, ka ES austrumu kaimiņvalstīm pakāpeniski jāintegrējas Eiropas Enerģētikas kopienā, un mudina prioritārā kārtā ieviest enerģētikas nozares reformas, īstenojot atvērta tirgus ekonomikas un pārredzamības principus, īpaši attiecībā uz cenām, piekļuvi tīklam un energoefektivitāti; atzinīgi vērtē centienus saskaņā ar Eiropas ārpolitiku ārējo energoapgādes drošību padarīt par vienu no EKP stūrakmeņiem;
34. uzsver EKP politisko nozīmi; aicina ES vairāk atbalstīt tādus reģionālos politiskās sadarbības projektus kā Demokrātiskas izvēles kopiena, GUAM (Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna un Moldova) un BSEC (Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācija), lai efektīvāk veicinātu demokrātiju, uzticamību, daudzpusēju sadarbību un ilgtspējīgu attīstību reģionā;
35. uzsver, ka ES vairāk jāiesaistās tā saucamo iesaldēto konfliktu risināšanā, cita starpā veidojot uzticēšanos veicinošas programmas, veicot konfliktu pārvaldību un projektus izglītības, kultūras un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā tajās teritorijās, kas atdalījušās; atzinīgi vērtē ES Robežu palīdzības misijas (EUBAM) darbu uz Ukrainas un Moldovas robežas; prasa, lai Padome un Komisija skaidri noteiktu, ka līdzdalība EKP attiecīgajām valstīm uzliek pienākumu ievērot labas kaimiņattiecības un ka, lai varētu pilnībā īstenot EKP potenciālu, tā attiecīgajām valstīm uzliek saistības no jauna un patiesi censties rast pastāvīgus un ilgtspējīgus risinājumus reģiona konfliktiem un atturēties no kareivīgiem paziņojumiem, draudiem un rīcības, kas varētu vēl vairāk pasliktināt situāciju un graut starptautiskās sabiedrības centienus;
36. mudina Ukrainu saskaņā ar tās nostājas pieskaņošanu ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) deklarācijām un nostājām pievienoties ierobežojumiem, ko ES pieņēmusi pret Moldovas Piedņestras reģiona vadību, tādējādi sniedzot jaunu ievērojamu ieguldījumu Piedņestras konflikta mierīgā risinājumā;
37. atzinīgi vērtē palīdzību, kas saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu piešķirta uzticēšanos veicinošiem pasākumiem Gruzijā un reģionos, kas no tās atdalījušies — Abhāzijā un Dienvidosetijā; aicina Komisiju izskatīt iespēju vietēju uzticības veidošanas un ekonomiskās atveseļošanās projektu veidā sniegt atbalstu Kalnu Karabahai, lai palīdzētu atrisināt tur notiekošo konfliktu;
38. aicina Turciju nodibināt normālas diplomātiskās attiecības un no jauna atvērt sauszemes robežu ar Armēniju uzticēšanos veicinošu pasākumu ietvaros, kas nepieciešami ilgstoša miera un ekonomiskās integrācijas nodrošināšanai reģionā; aicina Turciju un Armēniju sākt atklāti apspriest visus neatrisinātos jautājumus;
39. uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt detalizētāku politiku Melnās jūras reģionam, papildinot EKP, un uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt Turciju un Krieviju stabilas stratēģijas izstrādē šīm reģionam;
40. uzskata, ka ir svarīgi pastiprināt parlamentu nozīmi politiskajā partnerībā starp Eiropas Parlamentu un EKP austrumu partnervalstīm; tādēļ ierosina izveidot ES un kaimiņattiecību politikas austrumu partnervalstu parlamentāro asambleju (EURO-NEST), par paraugu ņemot daudzpusējās parlamentārās asamblejas, kuras jau izveidotas ar Eiropas Parlamenta līdzdalību un kurās iesaistīts Ukrainas, Moldovas, Armēnijas, Gruzijas un Azerbaidžānas parlaments, kā arī demokrātiju atbalstoši novērotāji no Baltkrievijas;
41. ir pārliecināts, ka šāda asambleja sniegtu lietderīgu ieguldījumu pastiprinātas EKP īstenošanā un radītu pievienoto vērību divpusējo parlamentāro delegāciju darbam, ļaujot visām attiecīgajām pusēm nostiprināt sadarbību, solidaritāti un savstarpējo uzticēšanos, veicināt ieilgušu konfliktu risināšanu un pastiprināt regulāru daudzpusēju dialogu par kopīgu interešu jautājumiem, kas ir īpaši nozīmīgi reģionālā līmenī, piemēram, enerģētika, vide, terorisma apkarošana, migrācijas pārvaldība, cilvēktiesības u. c.;
42. atzinīgi vērtē gaidāmo Parlamentu konferenci par Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu daļu „Nākamos 50 gadus — kopā”, kam jānotiek 2007. gada novembrī un kas uzskatāma par pirmo soli pareizajā virzienā;
43. uzsver, ka ES un Krievijas stratēģiskā partnerība jāizmanto, lai uzstātu uz cilvēktiesību un pamatbrīvību, starptautisko tiesību, demokrātiskas izvēles un tiesiskuma principu ievērošanu abu partnervalstu attiecībās ar kopīgajām kaimiņvalstīm; aicina Krievijas varasiestādes pildīt savus pienākumus, lai palīdzētu atjaunot EKP valstu teritoriālo integritāti, ievērot Krievijas pienākumu aizsargāt minoritātes reģionos, kuros tā ir iesaistīta miera uzturēšanas pasākumos, un neiebilst pret iespējamu ES iesaistīšanos civilos un militāros miera uzturēšanas pasākumos ieilgušo konfliktu zonās, kā to prasa vairākas iesaistītās puses; pauž nožēlu par to, ka energoresursus izmanto kā līdzekli politisku mērķu sasniegšanai; aicina Krieviju iesaistīties konstruktīvā dialogā ar ES un mūsu kopīgajiem kaimiņiem par iespējām padziļināt daudzpusējo sadarbību Melnās jūras reģionā;
44. atzinīgi vērtē iniciatīvu stratēģiski nostiprināt attiecības ar EKP austrumu valstīm, īpaši Vidusāzijas valstīm; šajā sakarā norāda, ka varētu sasaistīt EKP un nesen pieņemto Vidusāzijas stratēģiju; uzsver, ka, ņemot vērā Kazahstānas svarīgo nozīmi šā reģiona politikā ekonomikā un enerģētikā, kā arī tās izteiktās un veiksmīgās laicīgās multietniskās struktūras, nopietni jāapsver veidi, kā to iesaistīt EKP un, iespējams, nākotnē piešķirt tai pilntiesīgas EKP valsts statusu, ja vien tā apņemas veikt tālejošas politiskās reformas, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību ievērošanai un demokrātijas principiem;
45. uzstāj, ka EKP īstenošanai joprojām jābūt visu ES dalībvalstu kopīgam politiskam uzdevumam; ierosina Komisijai ņemt vērā vienreizējo pārejas reformu pieredzi, ko ieguva dalībvalstis, kuras ES pievienojās 21. gadsimtā, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot jaunos mehānismus, kas pašlaik darbojas un kas varētu būt izdevīgi EKP valstīm;
Vidusjūras dienvidu reģiona kaimiņvalstis
46. uzsver spēcīgo un ilglaicīgo saikni starp ES un Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, kā arī uzsver, ka cieša sadarbība ir abu pušu interesēs;
47. atgādina, ka Eiropas Savienībai aktīvi jāatbalsta un jāveicina reformu procesi EKP dienvidu partnervalstīs, jo tālejošu politisku, ekonomisku un sociālu reformu sniegtais ieguvums ievērojami pārsniedz to izmaksas; turklāt atgādina, ka šis process noris pakāpeniski, ko daļēji nosaka partnervalstu apņemšanās veicināt reformas;
48. aicina Komisiju veikt turpmākus pētījumus par visaptverošu nākamās paaudzes nolīgumu iespējām ar EKP dienvidu partnervalstīm; uzsver, ka šajos nolīgumos jāparedz cilvēktiesību klauzulas izpildes nosacījumi; norāda, ka šos divpusējos nolīgumus nedrīkst noslēgt uz daudzpusējas sadarbības veicināšanas rēķina visā reģionā, jo īpaši uz Barselonas procesa mērķu, tostarp brīvās tirdzniecības zonas izveides, rēķina; aicina dalībvalstis apsvērt iespējamos veidus ciešākas sadarbības nodrošināšanai, tostarp lielāku elastību lauksaimniecības un darba tirgu atvēršanā nākotnē, vienlaikus ņemot vērā sociālās aizsardzības un taisnīguma ievērošanas nepieciešamību; aicina EKP dienvidu partnervalstis pielikt lielākas pūles ekonomiskās sistēmas plašākā atvēršanā un sava ekonomiskā regulējuma saskaņošanā ar attiecīgajām ES acquis daļām; uzsver nepieciešamību sniegt Vidusjūras reģiona valstīm iespēju kontrolēt tirgus liberalizācijas ātrumu un izraudzīties valsts stratēģijas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai; uzskata, ka efektīvāka Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izmantošana reģionālos projektos dos iespēju uzlabot situāciju un veicināt patiesi integrētu reģionālu ekonomikas zonu;
49. atkārtoti norāda, ka vispārējās cilvēktiesības ir ES vērtību pamatā; pauž nožēlu, ka, lai gan kopš ES un Vidusjūras reģiona valstu partnerības uzsākšanas ir panākts ievērojams progress demokrātijas un cilvēktiesību jomā, šis progress joprojām ir nepietiekams, un mudina Komisiju turpināt darbu ar šo valstu valdībām, reģionālajām un vietējām varasiestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; uzsver vārda brīvības nozīmi demokrātiskas kultūras veidošanā un pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā; mudina Komisiju veidot efektīvu dialogu šajā jomā un aktīvi izstrādāt kopīgu izglītības politiku un programmas savstarpējās sapratnes, iecietības un sieviešu tiesību veicināšanai, īpaši jauniešu vidū; uzskata, ka šajā sakarā dienvidu partnervalstīm jānodrošina lielāka pārredzamība un atvērtība pilsoniskās sabiedrības ieguldījumam; tomēr pauž pārliecību, ka dialogs par cilvēktiesībām nedrīkst kavēt ES nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos paust atklātu kritiku un veikt citus pasākumus;
50. atzīst katras dienvidu valsts apstākļu, interešu un prioritāšu dažādību, ko ņem vērā sarunās un rīcības plānu īstenošanā; uzsver, cik nozīmīga ir reģionālās sadarbības palielināšana ES un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā (EMP); uzsver, ka EKP nekādā ziņā neaizstāj EMP vai nekonkurē ar to, bet gan šīs abas politikas papildina viena otru, ļaujot Barselonas procesa daudzpusējo pieeju apvienot ar divpusēju perspektīvu; aicina Komisiju pastiprināt saziņas centienus, lai saikni starp abiem politikas virzieniem izskaidrotu gan partnervalstīm, gan Eiropas sabiedrībai;
51. atkārtoti norāda, ka nepieciešama ES iestāžu un dalībvalstu stingrāka politiskā griba aktīvi iesaistīties konfliktu risināšanā reģionā, vienlaikus nepieļaujot, ka konflikti traucē EKP attīstībai; uzsver, ka, neatrisinot konfliktus, kas apgrūtina vai padara neiespējamu reģionālo sadarbību, netiks pilnībā izmantotas EKP iespējas; atkārtoti norāda, ka jāpastiprina EKP darbība saistībā ar konfliktu novēršanu un ka tā jākoncentrē uz tādiem uzticības veicināšanas pasākumiem kā robežu pārvaldība, atbalsts samierināšanas procesiem nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver pārvaldības instrumenta lielo nozīmi konfliktu novēršanā un risināšanā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību nodrošināt konsekvenci un papildināmību starp EKP un citiem instrumentiem un politiskajiem jautājumiem un nepieciešamību veikt konfliktu strukturētu analīzi un konfliktus ņemt vērā, izstrādājot, īstenojot un pārraugot programmas;
52. atkārtoti norāda, ka EKP un EMP veido pamatu sadarbībai visās jomās; uzskata, ka ir iespējama ciešāka sadarbība starp ieinteresētajām pusēm un tā patiešām jāveicina; konstatē, ka jaunu iniciatīvu apspriešanai, lai uzlabotu sadarbību Vidusjūras reģionā, vienmēr jāietver jauns stimuls Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībai, un tādēļ ir nopietni jāpārdomā ierobežojumi un grūtības, ar ko nācies saskarties pēdējos gados; uzstāj, ka visām dalībvalstīm vēl joprojām ir jāvelta politiska uzmanība Vidusjūras reģionam; atgādina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EMPA) nozīmību; uzsver cerību, ka šo institūciju būs iespējams iesaistīt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikas attīstības novērtēšanā;
53. uzskata, ka ir svarīgi veidot ciešākas attiecības un arī jaunas attiecības ar kaimiņvalstu kaimiņiem, piemēram, Persijas jūras līča sadarbības padomes dalībvalstīm;
Eiropas Parlamenta nozīme
54. atkārtoti pauž apņemšanos turpināt pārbaudīt EKP īstenošanu, jo īpaši izmantojot savas pilnvaras, kā pēdējo līdzekli īstenojot savas budžeta pilnvaras, un turpinot dialogu ar Komisiju par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta un Eiropas Iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) piemērošanu — dialogu, kas sākās 2007. gadā un kas jāturpina, ņemot vērā 2009. gadā plānoto pārskatīšanu; plāno regulāri pārbaudīt EKP progresa ziņojumus; tomēr pauž nožēlu, ka ar to neapspriež EKP rīcības plānus; to īstenošanas novērtējumu un progresu cilvēktiesību apakškomitejās notiekošajās sarunās;
55. apzinās savu nozīmi — būt par svarīgu viedokļa veidotāju un sabiedriskām diskusiju forumu — un plāno stiprināt sadarbību ar EKP valstu parlamentiem un pilsonisko sabiedrību; tādēļ apņemas efektīvāk izmantot savas delegācijas parlamentu sadarbības institūcijās; šajā sakarā uzsver nevalstisko organizāciju un konkrēti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības foruma nozīmi dienvidu partnervalstu politikas attīstībā;
56. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī visu EKP valstu valdībām un parlamentiem.
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (31.7.2007)
Ārlietu komitejai
par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu
(2007/2008(INI))
Atzinumu sagatavoja: Tunne Kelam
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par šo jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) stiprināšanu un uzsver, ka šī politika ir svarīgs instruments, lai motivētu mūsu kaimiņvalstis veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību, mudinātu ieviest Eiropas vērtību sistēmu un veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību reģionos, kuri robežojas ar Eiropas Savienību, jo šī attīstība atbilst gan ES, gan kaimiņvalstu interesēm;
2. atzinīgi vērtē EKP tematisko aspektu, jo īpaši tādās jomās kā enerģētika (proti, ieskaitot arī pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai), klimata pārmaiņas, transports, telekomunikācijas, pētniecība un informācijas sabiedrība, un uzsver šīs sadarbības reģionālo aspektu;
3. uzskata, ka efektīvai un abpusēji izdevīgai EKP vajadzētu rosināt kaimiņvalstis, kuras nākotnē vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, pievērst uzmanību sagatavošanās darbu kvalitātei un to paātrināšanai, kā arī mudināt Eiropas Savienību atbilstoši šo valstu konkrētajiem sasniegumiem izrādīt tām pretimnākšanu un atbalstu;
4. uzsver, ka EKP efektivitāte ir atkarīga arī no dalībvalstu gatavības piemērot ES četru pamatbrīvību principus partnervalstīm, un pauž domu, ka par praktisku līdzekli šā mērķa sasniegšanai būtu uzskatāmi nozaru un reģionu nolīgumi;
5. aicina Komisiju un kaimiņvalstis nepieļaut EKP finansējuma nesamērīgo koncentrēšanos lielpilsētās;
6. uzsver, ka EKP īstenošanā būtiska nozīme ir pārrobežu un starpreģionu sadarbības programmām, kā arī plašākai apmaiņai ES mērogā, un uzskata, ka šīm programmām būtu jāaptver ekonomikas, vides, sociālie un kultūras aspekti, kā arī jāveicina dzimumu līdztiesība un iespēju vienlīdzība;
7. aicina Komisiju, kā arī valstu, reģionālās un vietējās varas iestādes, kas iesaistītas pārrobežu un starpreģionu sadarbības programmās un ES mēroga apmaiņā, izmantot decentralizētu, uz kohēzijas politikas principiem, proti, partnerību un ilggadēju plānošanu, balstītu pieeju un radīt lielākus stimulus sadarbībai vietējā līmenī;
8. aicina Komisiju, dalībvalstis un kaimiņvalstis veicināt pilsoniskās sabiedrības, kā arī vietējo un reģionālo varas iestāžu iesaistīšanos EKP īstenošanā un pārraudzībā; atsaucas uz pozitīvo pieredzi, kas gūta īstenojot partnerības principu sakarā ar kohēzijas politiku; tālab aicina Komisiju organizēt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu un kaimiņvalstu varas iestādēm saistībā ar kohēzijas politikas un EKP īstenošanu;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu EKP pārredzamību;
10. aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par vietējo un reģionālo varas iestāžu īpašo nozīmi EKP rīcības plānu īstenošanā un turpināt EKP izveides darbu;
11. mudina Komisiju un valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes izstrādāt pilsētu un reģionu sadraudzības programmas un sniegt tām pienācīgu atbalstu, lai stiprinātu kaimiņvalstu pārvaldes spējas vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī sekmēt apmaiņas programmas saistībā ar pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām un mikroprojektiem;
12. norāda, ka ciešai reģionālajai sadarbībai ir liela nozīme, veicot robežu un imigrācijas kontroli;
13. uzskata, ka ir svarīgi būtiski atvieglot vīzu režīmu vietējai pierobežas satiksmei un atsevišķām iedzīvotāju grupām (tostarp studentiem, zinātniekiem, māksliniekiem, uzņēmējiem un žurnālistiem), lai veicinātu izaugsmi ekonomikas, vides, sociālajā un kultūras jomā reģionos, kas robežojas ar Eiropas Savienību, un visās kaimiņvalstīs, lai no tā gūtu labumu visas puses, un samazinātu atšķirības pie ES ārējām robežām;
14. uzskata, ka EKP būtu jārosina sadarbība arī dabas katastrofu novēršanā un kopīgā cīņā ar to sekām, un mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes paredzēt šādu sadaļu pārrobežu sadarbības programmās;
15. atgādina, ka Komisijai ir jāiekļauj Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamā gada ziņojumā par Kopienas palīdzības sniegšanu — pirmajam šādam ziņojumam jābūt gatavam 2007. gada beigās — EKP instrumenta vērtējums sakarā ar pārrobežu sadarbību, ietverot tajā informāciju par katras valsts līdzdalību vietējā un reģionālajā līmenī, par dažādām kopīgajām darbības programmām un ar to saistītās decentralizētās veiktspējas uzlabošanu.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšana |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
REGI |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Tunne Kelam |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
25.6.2007 |
28.6.2007 |
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
17.7.2007 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
43 0 1 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Tiberiu Bărbuleţiu, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Wolfgang Bulfon, Bairbre de Brún, Vasile Dîncu, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Pedro Guerreiro, Zita Gurmai, Marian Harkin, Jim Higgins, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Mario Mantovani, Sérgio Marques, James Nicholson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Březina, Den Dover, Jill Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Károly Ferenc Szabó |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Péter Olajos, Thomas Ulmer |
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (5.10.2007)
Ārlietu komitejai
par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu
(2007/2088(INI))
Atzinumu sagatavoja: Adina-Ioana Vălean
IEROSINĀJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. vēlreiz apstiprina Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) izšķirošo nozīmi, lai konsolidētu stabilitātes, drošības, labklājības un labas pārvaldības loku, kura pamatā ir tādas vērtības kā cilvēktiesību ievērošana, demokrātija un tiesiskums; tāpēc uzskata, ka saistībā ar EKP Eiropas Savienībai arī turpmāk jāsekmē EKP valstu veiktspējas palielināšana brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izmantojot tādus plašāk izvērstus konkrētus pasākumus kā tehniskā palīdzība un mācības personālam, piemēram, tiesnešiem un policijas un muitas darbiniekiem;
2. atgādina, ka šā mērķa sasniegšanā ir savstarpēji ieinteresēta gan ES, gan tās kaimiņvalstis, jo EKP dod ieguldījumu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, veicinot cilvēktiesību ievērošanu, īpaši tiesību uz vārda brīvību ievērošanu, migrācijas pārvaldībā un cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un korupciju;
3. atzinīgi vērtē iniciatīvu par pastiprinātu EKP, kas dod partnervalstīm jaunas ierosmes; uzskata, ka tai joprojām jābūt pietiekami elastīgai, nodrošinot katrai kaimiņvalstij individuālu pieeju; uzstāj, ka ES attiecību padziļināšanai ar katru valsti jābūt atkarīgai no tā, ciktāl tā ievēro kopējās vērtības, kā arī no tā, ciktāl attiecīgā valsts īsteno savstarpēji saskaņotās prioritātes;
4. uzstāj, ka pamattiesību un to starptautisko saistību ievērošanai, ko dalībvalstis pieņēmušas, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju pieņemtās, jābūt galvenajam jautājumam visās attiecību jomās ar EKP partnervalstīm;
5. izsaka bažas, ka dažas EKP partnervalstis nav paudušas pietiekamu apņemšanos saistībā ar pamattiesību ievērošanu, un mudina partnerus it īpaši risināt tādus jautājumus kā preses brīvības ierobežojumi, nevalstisko organizāciju iebiedēšana, politieslodzītie, slikta izturēšanās policijas aizturēšanas vietās;
6. pauž nožēlu, ka EKP nepietiekami darbojas demokrātijas jomā un ka tas jūtami iedragās ES politisko uzticamību un reputāciju, jo īpaši partnervalstīs Eiropas dienvidos; mudina ES veikt deklarētajiem principiem atbilstīgu darbību;
7. apzinās dažu EKP valstu vēlmi integrēties Eiropā; atgādina, ka EKP saglabājas nošķirta no jautājuma par dalību Eiropas Savienībā un ka tā ir daļa no Eiropas ārpolitikas, jo cenšas nodrošināt līdzekļus, lai nostiprinātu divpusējās attiecības, kā arī atbalsta pāreju kā pilntiesīgu mērķi un kopīgās interesēs veicina labklājību, stabilitāti un drošību;
8. atzinīgi vērtē ierosinājumu iekļaut EKP partnerus Kopienas aģentūrās un programmās, kuras saistītas ar tieslietām un iekšlietām, jo tas varētu darboties kā reformu katalizators, padziļināt paraugprakses apmaiņu un uzlabot savstarpējo sapratni un starpkultūru dialogu;
9. atkārtoti norāda, ka jāpastiprina sadarbība ar EKP valstu tiesu iestādēm un iekšlietu struktūrvienībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju (arodbiedrību, darba devēju un nevalstisko organizāciju, īpaši sieviešu tiesību aizsardzības organizāciju) līdzdalība; uzsver, ka svarīgi ir arī uzlabot Eiropas Savienības un EKP valstu pilsoniskās sabiedrības sadarbību;
10. atkārtoti pauž viedokli, ka jāveicina studentu, pētnieku, iestāžu darbinieku mobilitāte; atgādina, ka šāda mobilitātes sekmēšana ļauj veidot ciešākas saiknes cilvēku vidū un uzlabot ES tēlu EKP valstīs; prasa ar piemērota vīzu režīma palīdzību likvidēt šķēršļus likumīgiem ceļotājiem no EKP valstīm; tāpēc atzinīgi vērtē iniciatīvu par pastiprinātu EKP, kas sniedz jaunas iespējas likumīgai ceļošanai uz ES; atzinīgi vērtē arī vienošanos ar Ukrainu un Moldovu par vīzu režīma atvieglojumiem un kopīga vīzu pieteikumu centra izveidi Moldovā — šo centru varētu izmantot par izmēģinājumprojektu, lai šādus centrus izveidotu arī citās partnervalstīs; mudina dalībvalstis uzlabot konsulāros pakalpojumus EKP valstīs un izveidot kopīgus vīzu pieteikumu centrus;
11. atzinīgi vērtē vietējās pierobežas satiksmes režīma izveidi, tādējādi pierobežas rajonu iedzīvotājiem dodot iespēju uzturēt tradicionālos kontaktus, nesaskaroties ar pārmērīgiem administratīviem šķēršļiem;
12. uzskata, ka ciešāka sadarbība robežkontrolē un migrācijas pārvaldībā, pilnībā ievērojot starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, starptautiskās tiesības un starptautiskās saistības, kas attiecas uz cilvēku meklēšanu un glābšanu uz jūras, līdztekus atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ir plašākas stratēģijas nepieciešama sastāvdaļa, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju, terorismu, organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai un citiem nolūkiem un narkotiku tirdzniecību, un ir priekšnoteikums vīzu režīma atvieglošanai;
13. pauž nožēlu, ka septiņus gadus pēc Tamperes programmas pieņemšanas ES nav saskaņotas kopējas imigrācijas politikas un ka līdz šim galvenā vērība tika pievērsta nelegālai imigrācijai, lai gan legālās un nelegālās migrācijas politika ir jāizstrādā vienlaikus un līdzsvaroti;
14. uzskata, ka kopējai ES imigrācijas politikai jābalstās uz pamattiesību (jo īpaši uz patvēruma un nerepatriēšanas (non-refoulement) tiesību), solidaritātes, kopīgas atbildības ievērošanu; tā jāīsteno ciešā sadarbībā ar trešām (izcelsmes un tranzīta) valstīm un saistībā ar kopīgas attīstības politiku, risinot tādas problēmas kā nabadzība, karš, diktatūra, kuras ir galvenie migrācijas cēloņi, kā arī ņemot vērā migrācijas veicinātājfaktorus un galamērķa izvēles faktorus;
15. atgādina nelegālās un legālās migrācijas ciešo saikni, jo cīņa pret slepeno imigrāciju ir saistīta ar legālo imigrācijas ceļu uzlabošanu;
16. atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli;
17. uzsver, ka jāsekmē programmas, kuru mērķis ir izveidot organizācijas, lai pārvaldītu iespējamo imigrāciju Eiropas Savienībā no EKP valstīm;
18. atzinīgi vērtē informācijas centru atvēršanu, piemēram, Mali, lai informētu par darba iespējām ES un par pieteikšanos uz darbavietām, un iesaka paplašināt šādus izmēģinājumprojektus EKP partnervalstīs;
19. aicina ES izstrādāt politiskās pamatnostādnes, lai maksimāli veicinātu kapitāla pārvedumu labvēlīgo ietekmi, izlīdzinot to plūsmu un izvairoties no iespējamā riska, ko izraisa krāpšana vai pārmērīgi liela nodokļa iekasēšana;
20. atgādina, ka cīņa pret cilvēku tirdzniecību jāizvirza par vienu no EKP īpašajām prioritātēm, pievēršot sevišķu uzmanību tādu mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu aizsardzībai kā sievietes un bērni; prasa ciešāku dalībvalstu un EKP valstu policijas un tiesu iestāžu sadarbību, lai, rīkojot izpratnes veicināšanas kampaņas EKP valstīs un dalībvalstīs, uzlabotu profilaksi, no vienas puses, un likvidētu noziedzīgās organizācijas, kas gūst labumu no cilvēku tirdzniecības, no otras puses;
21. atgādina, ka atpakaļuzņemšanas nolīgumu slēgšana ir viena no prioritātēm un ka tā ir partnerības ar trešām valstīm daļa, lai cīnītos ar nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību; šajā sakarā atzinīgi vērtē atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Ukrainu un Moldovu;
22. pauž nožēlu, ka Ukraina vēl nav paplašinājusi vīzu režīma atvieglojumus attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju; mudina Ukrainu nekavējoties ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret visiem ES pilsoņiem; atzinīgi vērtē EK lēmumu atlikt atpakaļuzņemšanas nolīgumu ratifikāciju līdz brīdim, kad šis jautājums tiks atrisināts; prasa ātri īstenot šos nolīgumus un atbilstīgi uzraudzīt to izpildes gaitu;
23. uzskata, ka ar ES noslēgtie atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kuri aizstāj divpusējos un daudzpusējos nolīgumus un kurus noslēdz ar valstīm saskaņā ar EKP programmu, ir jāpieņem, pilnībā ievērojot pārredzamības principu un atbilstīgi starptautiskajām konvencijām, tostarp Ženēvas Konvencijai, nerepatriēšanas principam un ANO Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem;
24. ierosina Komisijai katru gadu publicēt novērtējuma ziņojumu par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, kas noslēgti ar ES, un iesniegt priekšlikumus, ar kuriem vajadzības gadījumā uzlabo šos nolīgumus, un šajā procesā pilnībā iesaistīt Parlamentu;
25. atgādina, ka cīņā ar nelegālo migrāciju, terorismu, organizēto noziedzību, tostarp cilvēku un narkotiku tirdzniecību, viltošanu, būtiski ir uzlabot robežkontroles efektivitāti; uzskata, ka EKP nodrošina labu pamatu, lai palīdzētu EKP valstīm aizsargāt to ārējās robežas pret šādiem apdraudējumiem;
26. uzskata, ka robežkontrole jāveic, dalībvalstīm ievērojot solidaritātes principu, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par ES ārējo robežu pārvaldību;
27. uzsver, ka uz vīzu režīmu un robežkontroles politiku attiecas ne vien drošības dimensija, bet arī ārpolitikas dimensija, un to neievērošana nerada labu ES tēlu;
28. sevišķi atzinīgi vērtē FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām), EKP valstu un citu trešo valstu sadarbības uzsākšanu; mudina noslēgt turpmākus nolīgumus ar EKP partnervalstīm; uzstāj, ka jāstiprina šī sadarbība un jāpalielina finansējums FRONTEX; aicina dalībvalstis pildīt savas saistības un nodrošināt FRONTEX materiāli tehnisko atbalstu un cilvēkresursus, kuri nepieciešami tās uzdevumu veikšanai;
29. atgādina — lai efektīvi cīnītos pret terorismu, nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību, kas risinās kaimiņvalstīs un no tām izplatās, nepieciešams apvienot visus resursus, kā Komisijas, tā pašu dalībvalstu, kā arī iesaistīt citus Eiropas Savienības un starptautiskos dalībniekus;
30. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību ar EKP valstīm cīņā pret terorismu, jo sevišķi padziļinot sadarbību ar Eiropolu un Eurojust, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos un apmainītos ar labāko pieredzi; mudina EKP partnervalstis paaugstināt datu aizsardzības līmeni, lai tuvinātu savus tiesību aktus un praksi atbilstīgi ES datu aizsardzības standartiem, jo tas ir priekšnoteikums turpmākai sadarbībai šajā jomā; atgādina, ka, veicot jebkurus kopīgus pretterorisma pasākumus, pilnībā jāievēro leģitimitātes, samērīguma un efektivitātes princips;
31. atgādina, ka EKP nodrošina stabilu pamatu reģionālai un apakšreģionālai sadarbībai; prasa uzlabot reģionālo sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un jo sevišķi robežu pārvaldības, migrācijas un patvēruma jautājumā, cīņā pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, nelegālo imigrāciju, terorismu, naudas atmazgāšanu un narkotiku tirdzniecību, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību; uzskata, ka reģionālā sadarbībā un vienota informācijas tīkla izveidē šajā jomā varētu izmantot pieredzi, kas gūta cita starpā pārrobežu sadarbības programmā „Söderköping Process”, kurā iesaistītas Baltkrievija, Moldova un Ukraina un no Eiropas Savienības puses — Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Zviedrija;
32. atzinīgi vērtē „Melnās jūras reģiona sinerģiju — jauno reģionālās sadarbības iniciatīvu”, kura papildina EKP Melnās jūras reģionā, ierosinot cita starpā uzlabot robežu pārvaldību un muitas sadarbību reģionālā līmenī un veicināt reģionālu dialogu ar pilsonisko sabiedrību; uzskata, ka darbību, lai pastiprinātu un saskaņotu pasākumus attiecībā uz Melnās jūras reģionu, varētu balstīt uz tās pieredzes pamata, kas gūta saistībā ar Barselonas procesu un Ziemeļu dimensiju; uzstāj, ka šīs reģionālās pieejas prioritātēm jābūt brīvībai, taisnīgumam un drošībai, demokrātijai, starptautisko tiesību ievērošanai un sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību;
33. atkārtoti uzsver, ka EKP ir izšķiroša nozīme, jo tā ir atbilstīgs pamats dialogam un rīcībai, lai meklētu risinājumus ieilgušiem konfliktiem, piemēram, Piedņestras konfliktam; uzskata — ja nav tiesiskuma, šādi ieilguši konflikti veido „melnos caurumus” organizētajai noziedzībai, terorismam, cilvēku un narkotiku tirdzniecībai un ir nedrošības cēlonis; tāpēc prasa stiprināt reģionālās iniciatīvas, kas tuvina EKP partnervalstis, lai rastu kopīgus risinājumus šādiem konfliktiem;
34. pauž nožēlu, ka prezidenvalsts atbilstīgi neapspriežas ar Parlamentu par galvenajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspektiem un pamatvirzienu izvēli, kā tas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā;
35. aicina Padomes prezidentvalsti un Komisiju labāk informēt Parlamentu par notiekošām sarunām attiecībā uz nolīgumu slēgšanu EKP jomā un ņemt vērā Parlamenta ieteikumus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 39. un 21. pantam un EK līguma 300. pantam;
36. aicina Padomi un Komisiju labāk un regulārāk informēt Parlamentu par notiekošām sarunām saistībā ar vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar EKP valstīm, tādējādi īstenojot Eiropas Savienības iestāžu godprātīgas sadarbības principu;
37. prasa ES ciešāk sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Padomi, lai pilnībā izmantotu to speciālās zināšanas tādās jomās kā cilvēktiesības, informācija, kibernoziegumi, bioētika, nelegālā tirdzniecība, organizētā noziedzība utt.;
38. atbalsta ierosinājumu izveidot „Eiropas un EKP austrumu reģiona valstu Parlamentāro asambleju”, kā paraugu izmantojot esošo Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentāro asambleju;
39. atzinīgi vērtē Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta izveidošanu, kas ir elastīgāks un sekmē jaunas sadarbības formas un progresu virzībā uz ieguldījumu fondu EKP, kam būtu jāpievēršas īpašām sadarbības jomām, jo sevišķi pārrobežu sadarbībai;
40. aicina Komisiju koordinēt savus un starptautisko finanšu institūciju (t. i., EIB, ERAB, Pasaules Bankas) finanšu resursus un politikas analītiskās iespējas, lai veidotu sinerģiju saistībā ar reformu uzlabošanu un stimulēšanu saskaņā ar EKP rīcības plāniem.
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
3.10.2007 |
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
26 3 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Philip Bradbourn, Michael Cashman, Carlos Coelho, Fausto Correia, Panayiotis Demetriou, Bárbara Dührkop Dührkop, Kinga Gál, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Magda Kósáné Kovács, Barbara Kudrycka, Esther De Lange, Henrik Lax, Kartika Tamara Liotard, Sarah Ludford, Viktória Mohácsi, Martine Roure, Søren Bo Søndergaard, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Ioannis Varvitsiotis |
||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Inés Ayala Sender, Edit Bauer, Maria da Assunção Esteves, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Antonio Masip Hidalgo, Siiri Oviir, Eva-Britt Svensson |
||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšana |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
INTA REGI LIBE 26.04.07 26.04.07 26.04.07 |
||||||
|
Atzinumu nav sniegusi Lēmuma pieņemšanas datums |
INTA 07.05.07 |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Charles Tannock Raimon Obiols i Germà 17.4.2007 19.09.07 |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
Panagiotis Beglitis |
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
13.09.07 |
09.10.07 |
22.10.07 |
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
22.10.2007 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
49 1 2 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Christopher Beazley, Bastiaan Belder, Elmar Brok, Colm Burke, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Hélène Flautre, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Georgios Georgiou, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Klaus Hänsch, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Metin Kazak, Maria Eleni Koppa, Joost Lagendijk, Emilio Menéndez del Valle, Willy Meyer Pleite, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Vural Öger, Ria Oomen-Ruijten, Ioan Mircea Paşcu, Béatrice Patrie, Samuli Pohjamo, Bernd Posselt, Raül Romeva i Rueda, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Marek Siwiec, Hannes Swoboda, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Jan Marinus Wiersma, Josef Zieleniec |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Ryszard Czarnecki, Alexandra Dobolyi, Patrick Gaubert, David Hammerstein, Marie Anne Isler Béguin, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas, Antolín Sánchez Presedo, Adrian Severin |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||