ZIŅOJUMS par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā

12.11.2007 - (11722/2007 – C6‑0244/2007 – 2007/0810(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Carlos Coelho

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā

(11722/2007 – C6‑0244/2007 – 2007/0810(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11722/2007),

–   ņemot vērā Pievienošanās akta 3. panta 2. punktu[1], saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0244/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0441/2007),

1.  apstiprina grozīto Padomes lēmuma projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 4. apsvērums
(4) Padome 2007. gada XXXXX secināja, ka attiecīgajās dalībvalstīs ir izpildīti nosacījumi katrā minētajā jomā.	(4) Padome 2007. gada XXXXX secināja, ka attiecīgajās dalībvalstīs ir izpildīti nosacījumi katrā minētajā jomā. Katrai attiecīgajai dalībvalstij turpmākajos sešos mēnešos rakstiski jāinformē Padome un Eiropas Parlaments par pasākumiem, ko tā nolēmusi veikt saistībā ar ziņojumā minētajiem ieteikumiem attiecībā uz vēl īstenojamām turpmākajām darbībām.

• [1]  OV L 236, 23.09.2003, 33. lpp.

PASKAIDROJUMS

PRIEKŠVĒSTURE

Piecas dalībvalstis (Francija, Vācija, Beļģija, Luksemburga un Nīderlande) 1985. gada 14. jūnijā parakstīja Šengenas līgumu un 1990. gada 19. jūnijā — Šengenas Konvenciju (tā stājās spēkā 1995. gadā). Tās valdību līmenī vienojās pakāpeniski atcelt kontroli pie šo valstu kopīgajām robežām un ieviest pārvietošanās brīvību teritorijā, ko parasti sauc par Šengenas zonu.

Vienlaikus ar iekšējo robežu kontroles atcelšanu tika īstenoti daži kompensējoši pasākumi, tostarp efektīvas kontroles ieviešana pie ārējām robežām, dalībvalstu administratīvo, muitas, policijas un tiesu iestāžu sadarbības pastiprināšana, kopēja vīzu politika un Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveide.

Šengenas acquis (līgums, konvencija, īstenošanas noteikumi un saistītie nolīgumi) 1999. gadā ar Amsterdamas līgumu iekļāva Eiropas Savienības institucionālajā un tiesiskajā sistēmā.

Sākotnējā piecu dalībvalstu grupa laika gaitā palielinājās līdz visām 15 vecajām dalībvalstīm — Itālija pievienojās 1990. gadā, Spānija un Portugāle 1991. gadā, Grieķija 1992. gadā, Austrija 1995. gadā un Somija, Zviedrija un Dānija (saskaņā ar īpašu norunu) 1996. gadā. Īrija un Apvienotā Karaliste piedalās tikai daļēji, un šo valstu robežkontrole ir saglabāta. 1996. gadā pievienojās arī divas ārpuskopienas valstis (Islande un Norvēģija), tomēr lēmumu pieņemšanā tām ir ierobežota ietekme.

Jaunās 10 dalībvalstis (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija) pieņēma Šengenas acquis, kad pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā. Pašlaik 9 no šīm valstīm (izņemot Kipru) ir paziņojušas par gatavību uzsākt novērtēšanas procedūru, līdz ar to tuvojas vislielākā paplašināšanās Šengenas līguma vēsturē.

ŠENGENAS NOVĒRTĒJUMS

Saskaņā ar Pievienošanās akta 3. panta 2. punktu pārbaude, izmantojot izvērtēšanas procedūras, ka šīs jaunās dalībvalstis ir izpildījušas visu Šengenas acquis daļu ieviešanai vajadzīgos nosacījumus, ir priekšnoteikums Padomes lēmumam par kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm.

Pēc katras dalībvalsts pieprasījuma (gatavības deklarācijas) saņemšanas 2006. gadā tika uzsākta šo jauno dalībvalstu novērtēšana. Katru jauno dalībvalsti izvērtēja atsevišķi, un par to atbildīga bija Šengenas novērtējuma darba grupa.

Novērtēšanas procedūras sākās ar attiecīgo dalībvalstu anketēšanu par visām Šengenas acquis daļām (robežas, vīzu izdošana, datu aizsardzība un policijas sadarbība), pēc tam sekoja novērtēšanas vizītes. Ekspertu grupas tika nosūtītas uz robežām, konsulātiem, SIS iekārtām utt. un sagatavoja izsmeļošus ziņojumus, kuros iekļāva faktu aprakstus, novērtējumus un ieteikumus, saistībā ar kuriem varēja būt nepieciešami papildpasākumi un atkārtotas vizītes. Gala ziņojumam jānosaka, vai attiecīgās jaunās dalībvalstis pēc pilnīgas novērtējuma procedūras pabeigšanas ir izpildījušas visus priekšnoteikumus Šengenas acquis praktiskai īstenošanai.

SECINĀJUMI PAR KATRU JAUNO DALĪBVALSTI

1. Čehija

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. janvārī. Turpmāk ārējās robežas būs tikai lidostās. Tika konstatēts, ka Prāgas lidosta pilnībā atbilst Šengenas standartiem, bet Brno lidostu vajadzēja pārbaudīt vēlreiz. Tika konstatēts personāla trūkums un nepilnības riska analīzes sistēmā un robežu pārvaldībā.

Vizītes konsulātos konstatēja labu informācijas apmaiņu un funkcionējošu elektroniskas datu pārraides sistēmu. Nepilnības bija saistītas ar vīzu lēmumu pieņemšanas procesu, informētību par nelegālas imigrācijas riskiem, infrastruktūras drošības stāvokli, vīzu uzlīmju glabāšanu utt.

Saistībā ar datu aizsardzību problēmas netika konstatētas. Attiecībā uz policijas sadarbību novērtējums bija pozitīvs, tomēr vajadzīgs vienots kontaktpunkts attiecībā uz pārrobežu novērošanu un tūlītēju pakaļdzīšanos.

Pārbaudes vizītēs no 2007. gada 2. līdz 5. jūlijam tika secināts, ka iestādes ir novērsušas visas norādītās nepilnības.

SIS novērtēšana notika 2007. gada septembrī. Lai gan dažas nelielas problēmas vēl ir jārisina, tomēr SIS un SIRENE funkciju ieviešanas pasākumi tika atzīti par sekmīgiem.

2. Igaunija

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. maijā. Laba robežu pārvaldība ar racionālu un funkcionālu organizāciju un kompetentu personālu (kura daudzums tomēr ir nepietiekams). Laba izlūkdatu un riska analīzes sistēma.

Sauszemes robežas — bija nepieciešama atkārtota vizīte Narvas dzelzceļa robežkontroles punktā, kas neatbilda Šengenas prasībām. Jūras robežas — ārējo ūdeņu patruļas aprīkojums (kuģošanas līdzekļi un helikopteri) bija daļēji novecojušies. Gaisa robežas — Tallinas lidostā bija vajadzīga atkārtota vizīte, lai novērtētu rekonstrukcijas plāna īstenošanu.

Vīzu izdošana tika novērtēta pozitīvi, bet tika konstatēts, ka īpaša uzmanība jāpievērš drošībai (iekārtas, vīzu uzlīmes), vīzu lēmumu pieņemšanas pārmērīgajam ilgumam un informētībai par nelegālās imigrācijas riskiem.

Policijas sadarbībā nebija problēmu, tomēr tika konstatēts, ka vajadzīga izlūkošanas stratēģija (policijas darbība, izmantojot daudzu aģentūru pieeju) un tiešsaistē pieejama datubāze informācijas apmaiņai.

Datu aizsardzība visumā bija apmierinoša, tomēr viens būtisks jautājums nebija atrisināts — neviena neatkarīga iestāde neuzraudzīja SIS.

Robežas tika atkārtoti apmeklētas no 2007. gada 13. līdz 20. maijam. Tallinas lidostā iestādēm bija izdevies rīkoties saskaņā ar lielāku daļu ieteikumu, bet rekonstrukcijas darbi apgrūtināja pilna novērtējuma veikšanu. Tomēr tolaik izmantotajā terminālī īstenotais pārejas laika risinājums atbilda Šengenas prasībām. Citas nepilnības bija novērstas, lai gan personāla palielināšana joprojām tika risināta, tāpēc tā būs jāuzrauga SCH-EVAL grupai.

Datu aizsardzība — atkārtota vizīte no 2007. gada 18. līdz 24. maijam parādīja, ka nepilnības ir novērstas un vajadzīgās izmaiņas ir ieviestas.

SIS novērtējums 2007. gada septembrī secināja, ka sistēma ir pienācīgi īstenota, lietotājdraudzīga, darbojas efektīvi, ar labu veiktspēju un infrastruktūru, un tās reakcijas laiks ir pieņemams. Daži ieteikumi tika sniegti par SIRENE biroja jaudas uzlabošanu.

3. Ungārija

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. janvārī. Šai valstij ir nopietni uzdevumi, jo tā būs atbildīga par aptuveni 15 % no Šengenas zonas turpmākās ārējās robežas centrālās un austrumu daļas.

Robežu pārvaldība tika novērtēta pozitīvi, tās organizācija — racionāla un funkcionāla un personāls — kompetents. Gaisa robežas — laba organizācija, dažos aspektos — labākās prakses paraugs. Problēma tika konstatēta saistībā ar pašreizējo praksi ļaut Horvātijas pilsoņiem iebraukt Ungārijā, uzrādot identifikācijas kartes starptautiskos robežpārejas punktos.

Policijas sadarbība tika novērtēta pozitīvi — Hegješalomas un Nikelsdorfas kopējo kontaktpunktu var uzskatīt par labākās prakses paraugu attiecībā uz starptautiskas informācijas apmaiņas uzlabošanu un veicināšanu.

Atkārtotas vizītes nebija vajadzīgas. Nepilnības tika konstatētas un ieteikumi sniegti par vīzu izdošanu — drošības riski (telpas, pieteikumu iesniedzēju pārbaudes, akreditācijas procedūra utt.), neliels interviju skaits salīdzinājumā ar pieteikumu iesniedzēju kopskaitu, zems noraidījumu procents. Būs jāpieņem valsts tiesību akti, lai ņemtu vērā procesuālās garantijas, kas Eiropas Savienībā ir ģimenes locekļiem. Turpmākie pasākumi — apmierinoši.

SIS novērtējumā tika konstatētas būtiskas problēmas, tāpēc no 2007. gada 17. līdz 19. oktobrim notika papildu vizīte. Pēc šīs vizītes varēja apstiprināt, ka sistēma visā Ungārijā darbojas efektīvi un ka SIS galalietotāji ir pienācīgi apmācīti.

4. Latvija

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. maijā. Laba robežu pārvaldība ar racionālu un funkcionālu organizāciju, kompetents personāls un moderns aprīkojums, labi strukturēti izlūkdati, organizēta izmeklēšanas sistēma un pienācīga sadarbība.

Zilupes dzelzceļa robežšķērsošanas punktā bija jāuzlabo infrastruktūra, procedūras un aprīkojums. Jūras robežas — ārējo ūdeņu patruļas aprīkojums un sistēma novecojusi, problēmas ar pārbaužu saskaņošanu un daļējs profesionālisma trūkums. Gaisa robežas — laba robežu pārvaldība un organizācija Rīgas lidostā, bet infrastruktūras fiziskās īpašības (pasažieru plūsmu nošķiršana) neatbilda Šengenas prasībām, tāpēc bija jāveic atkārtota vizīte.

Nepilnības tika konstatētas vīzu izdošanā, individuālu pieteikumu pienācīgā novērtēšanā, informētībā par nelegālas imigrācijas riskiem un vīzu ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī saistībā ar informācijas apmaiņas IT sistēmu ierobežoto jaudu un vispārējiem drošības jautājumiem (telpas, vīzu uzlīmju glabāšana).

Datu aizsardzības prasību dēļ jāpastiprina datu aizsardzības iestāžu neatkarība. Labi strukturēts koordinācijas mehānisms un vienots kontaktpunkts starptautiskai policijas sadarbībai nodrošina lietderību un efektivitāti. Jāatrod tehnisks risinājums telekomunikāciju sistēmai, kas nav saderīga ar tām, ko izmanto Lietuvā un Igaunijā.

Atkārtota vizīte no 2007. gada 1. līdz 10. septembrim — iestādēm bija izdevies atrisināt visus nenokārtotos jautājumus, tostarp paplašināt telpas pasažieriem, kas atlido no valstīm, kuras nav Šengenas zonā (atrisināts 2007. gada oktobrī).

SIS novērtējums parādīja, ka tā darbojas efektīvi, ar labu infrastruktūru un veiktspēju. Daži ieteikumi tika sniegti par SIRENE biroja jaudas uzlabošanu.

5. Lietuva

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. maijā. Laba robežu pārvaldība ar racionālu un funkcionālu organizāciju.

Jūras robežas — jāpārveido atbilstīgi Šengenas standartiem, it īpaši attiecībā uz pārvaldības aspektiem, profesionālismu, piekrastes novērošanas iekārtām un ārējo ūdeņu patruļkuģiem, kas pārsvarā ir novecojuši. Sauszemes robežas — Paņemūnes ceļa robežšķērsošanas punkta infrastruktūra neatbilda Šengenas standartiem. Atkārtoti bija jāpārbauda rekonstrukcijas darbu gaita, procedūras un darbinieku skaits. Gaisa robežas — Viļņas un Palangas lidostu infrastruktūra neatbilda Šengenas standartiem (turpinās rekonstrukcijas darbi).

Datu aizsardzība — Datu aizsardzības iestādes neatkarība ir jāpastiprina. Nepilnības — vīzu lēmumu pieņemšanas process, individuālu vīzu pieteikumu novērtēšana, informētība par nelegālās imigrācijas riskiem un cita veida ļaunprātīgu vīzu izmantošanu. Policijas sadarbībā nav problēmu.

Atkārtotas vizītes — 2007. gada 13.–20. maijā par sauszemes robežām, 2007. gada 1.–10. septembrī par gaisa robežām: iestādēm bija izdevies novērst lielāko daļu no nepilnībām.

Tika konstatēts, ka SIS darbojas efektīvi, tās veiktspēja ir laba, reakcijas laiki — ļoti īsi. Lietotāji šķita labi apmācīti. Sniegtie ieteikumi bija īstenoti.

6. Malta

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. maijā, izņemot lidostas un jūras ostas (sākot no 2007. gada pirmā ceturkšņa). Konsulāts Maskavā neatbilda Šengenas acquis (attiecībā uz drošību, personālu, aprīkojumu, telpām, procedūrām utt.). Atsevišķas prakses un valsts tiesību akti bija jāpārskata, lai ņemtu vērā procesuālās garantijas, kas Eiropas Savienībā ir ģimenes locekļiem.

Datu aizsardzība — daudzos aspektos uzskatāma par labāko praksi. Policijas sadarbība — bija jāpaātrina sagatavošanās Šengenas acquis noteikumu pilnīgai piemērošanai un jāsagatavo rīcības plāns.

Robežas — bija jāpieņem Robežu integrētās pārvaldības stratēģija un jāoptimizē flote (jūras robežas uzraudzība / novērošanas iekārtas). Bija jāpārskata transportlīdzekļu robežkontroles procedūras. Atkārtota vizīte bija vajadzīga saistībā ar Valetas starptautiskā jūras termināļa un Maltas starptautiskās lidostas robežkontroles punktu infrastruktūru, turklāt bija jāuzlabo pārbaužu procedūras.

Atkārtotas vizītes — 2007. gada 28.–30. maijā par policijas sadarbību, 2007. gada 27.–31. augustā par vīzām, 2007. gada 1.–10. septembrī par robežām. Visās šajās jomās Maltai izdevās novērst visas neatrisinātās problēmas un gandrīz visas nepilnības. Paredzēts, ka 2007. gada decembrī konsulātu Maskavā pārvietos uz jaunām telpām.

SIS un SIRENE funkciju ieviešanas centieni tika novērtēti atzinīgi un uzskatīti par sekmīgiem. Ieteikumi par nelieliem uzlabojumiem tika ievēroti.

7. Polija

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. janvārī. Laba robežu pārvaldība ar racionālu un funkcionālu organizāciju, kompetents personāls un moderns aprīkojums, lai gan tika konstatētas dažas nepilnības. Dažos robežšķērsošanas punktos notika rekonstrukcija, Terespoles un Medikas ceļa robežšķērsošanas punktu infrastruktūra un robežu pārvaldība neatbilda Šengenas standartiem. Bija jānodrošina atbilstība starptautiskajām saistībām (attiecībā uz bēgļiem un datu sistēmu drošību). Gaisa robežas — Varšavas, Gdaņskas un Krakovas lidostās turpinājās rekonstrukcija, un tās vēl neatbilda prasībām.

Vīzu izdošana — sniegtās informācijas apjoms un kvalitāte, drošība, personāla apmācība un izglītība tika novērtēta pozitīvi. Īpaša uzmanība bija jāpievērš vīzu lēmumu pieņemšanas procesam, pieteikumu iesniegšanai, informētībai par nelegālās imigrācijas riskiem un praksei robežkontroli veikt trešo valstu teritorijā.

Datu aizsardzība — novērtējums bija pozitīvs, izņemot attiecībā uz to, ka Datu aizsardzības iestādes pilnvarām nav jāaprobežojas ar SIS kontekstu. Policijas sadarbība bija apmierinoša, tomēr tika sniegti šādi ieteikumi — paātrināt divpusējo nolīgumu ratifikācijas procedūras, noslēgt divpusējos nolīgumus par tūlītēju pakaļdzīšanos un robežsargiem nodrošināt tiešu (tiešsaistē) piekļuvi attiecīgajām policijas datubāzēm.

Atkārtotas vizītes — 2007. gada 13.–20. maijā par sauszemes robežām, 2007. gada 1.–10. septembrī par gaisa robežām. Iestādēm bija izdevies novērst lielāko daļu no nepilnībām. Attiecībā uz būvdarbiem lidostās jānorāda, ka infrastruktūra atbilda Šengenas standartiem. Kopējās robežkontroles pārcelšana no Baltkrievijas un Ukrainas uz Polijas teritoriju bija paveikta.

SIS un SIRENE funkciju ieviešanas centieni tika novērtēti atzinīgi un uzskatīti par sekmīgiem. Attiecīgās struktūras atstāja labu iespaidu, tāpat arī tehnoloģiju izmantojums un darbinieku zināšanas. Tika ieteikti daži uzlabojumi, kas tagad ir īstenoti.

8. Slovēnija

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. janvārī. Robežas — pozitīvs novērtējums, lai gan tika novērtēts, ka darbības efektivitāti ietekmē cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma nepietiekamība. Bija jāpārskata prakse ļaut Horvātijas pilsoņiem iebraukt, uzrādot identifikācijas kartes. Koperas ostas infrastruktūra bija jāuzlabo. Gaisa robežas — atkārtota vizīte bija nepieciešama Ļubļanas lidostā, kuras infrastruktūra (kurā notiek rekonstrukcija) neatbilda Šengenas prasībām (pasažieru plūsmu atdalīšana). Tika novērtēts, ka vajadzīgi papildu cilvēkresursi.

Saistībā ar vīzu izdošanu būtisku nepilnību nebija. Īpaša uzmanība bija jāpievērš padziļināto interviju nelielajam skaitam salīdzinājumā ar pieteikumu kopskaitu. Valsts tiesību aktos jāņem vērā arī procesuālās garantijas, kas Eiropas Savienībā ir ģimenes locekļiem.

Datu aizsardzības tiesību akti un piemērošanas prakse tika atzīta par pieņemamu, tomēr tika konstatēts, ka cilvēkresursiem jābūt lielākiem, lai veiktu pietiekamu skaitu inspekciju. Policijas sadarbība centrālajā, reģionālajā un vietējā līmenī bija apmierinoša. Tomēr Slovēnijas centrālajām iestādēm jānodrošina pilnvērtīgi 24/7 pakalpojumi ar pietiekamu personālu nepieciešamajā profesionālajā līmenī.

Gaisa robežas tika atkārtoti apmeklētas 2007. gada 2.–5. jūlijā. Iestādēm bija izdevies novērst visas neatrisinātās problēmas, tostarp pasažieru termināļa remontu, pasažieru plūsmu fizisku atdalīšanu un darbinieku skaita palielināšanu.

SIS izmantošanā iesaistītās dažādās organizācijas bija labi sagatavotas un galalietotāji — labi apmācīti. Mobilo risinājumu izmantošana un kvalitāte tika novērtēta kā ievērības cienīga. Tika sniegti daži nelieli ieteikumi.

9. Slovākija

Gatavības deklarācija — 2006. gada 1. janvārī. Slovākijai ir ievērojami uzdevumi, lai kontroli pie sauszemes robežas ar Ukrainu padarītu atbilstīgu ES standartiem. Robežas pārvaldībā un uzraudzībā bija problēmas — pašreizējā organizācija un īstenošana neatbilst Šengenas Robežu kodeksa prasībām. Atkārtota vizīte bija vajadzīga pie ceļa robežšķērsošanas punkta Visne Nemeckē, kur infrastruktūra, procedūras un aprīkojums neatbilst nevienai no Šengenas prasībām. Gaisa robežas — atkārtots apmeklējums bija vajadzīgs Bratislavas lidostā, kur infrastruktūra nepilnīgi atbilda Šengenas prasībām. Tika konstatēts, ka jāuzlabo valodu prasme, statistika, vadības prasmes un robežkontroles procedūras.

Vīzu izdošana — piekļuves pārvaldība, informācija un personāla apmācība tika novērtēta kā pieņemama. Uzmanība bija jāpievērš drošības jautājumiem (telpas, vīzu uzlīmju glabāšana), pašreizējai praksei akceptēt vīzu pieteikumus no grupām un individuālu pieteikumu novērtēšanai. Valsts tiesību aktos jāņem vērā procesuālās garantijas, kas Eiropas Savienībā ir ģimenes locekļiem. Problēma ir saistīta ar to, ka daudz vīzu izsniedz uz robežas.

Datu aizsardzība — atkārtota vizīte bija vajadzīga, jo nepieciešamo pasākumu īstenošanu kavē personāla trūkums un budžeta nepietiekamība SIS vajadzībām, turklāt jāturpina palielināt funkcionālo neatkarību. Policijas sadarbība — valsts rīcības plānā paredzētie konkrētie pasākumi joprojām ir īstenošanas sākumposmā.

Atkārtotas vizītes — 2007. gada 18.–24. martā par datu aizsardzību un 2007. gada 17.–22. jūnijā par sauszemes robežām. Iestādes bija veikušas ievērojamus centienus risināt lielāko daļu no nepilnībām. Uzlabojumi veikti saistībā ar infrastruktūru, tehnisko aprīkojumu, robežkontroles procedūrām, profesionālismu un svešvalodu prasmi Bratislavas lidostas personālam. Visas konstatētās datu aizsardzības nepilnības bija novērstas.

IT infrastruktūra tika novērtēta kā labi pārdomāta un augsti attīstīta. Tika konstatēts, ka datu centri ir labi aprīkoti un pārvaldīti un ka galalietotāji ir labi apmācīti. Ieteikumi tika sniegti par mazsvarīgiem aspektiem, un tos pašlaik īsteno.

REFERENTA SECINĀJUMI

Ņemot vērā novērtēšanu rezultātus un nepieciešamās ekspertu grupu atkārtotās vizītes, referents secina, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis šo dalībvalstu pilnīgai līdzdalībai Šengenas zonā.

No ekspertu secinājumiem (kas devuši apmierinošus rezultātus) izriet, ka visas šīs deviņas jaunās dalībvalstis ir apliecinājušas pietiekamu gatavību apmierinošā veidā piemērot visus Šengenas acquis noteikumus. Tāpēc referents atbalsta lēmumu atvērt robežas ar iepriekšminētajām dalībvalstīm.

Tomēr Parlaments sagaida, ka attiecīgās dalībvalstis nākamo sešu mēnešu laikā rakstiski informēs Padomi un Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem, ko tās plāno veikt saistībā ar ieteikumiem, un par nepieciešamajām izmaiņām, kuras vēl tiek veiktas.

Referents uzsver, ka kontroles atcelšana uz iekšējām robežām prasa savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz efektīvu kontroli pie ārējām robežām. Faktiski Šengenas zonas drošība ir atkarīga no stingrības un efektivitātes, ar kādu katra dalībvalsts īsteno kontroli uz ārējām robežām, kā arī no informācijas apmaiņas kvalitātes un ātruma, izmantojot SIS. Jebkāds šo elementu vājums vai nepareiza darbība var apdraudēt Eiropas Savienības drošību un Šengenas zonas efektivitāti.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Šengenas acquis noteikumu piemērošana Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā
Atsauces	11722/2007 - C6-0244/2007 - 2007/0810(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar Parlamentu	25.7.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 3.9.2007
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Carlos Coelho 10.9.2007
Izskatīšana komitejā	12.9.2007		3.10.2007		5.11.2007		12.11.2007
Pieņemšanas datums	12.11.2007
Balsojuma rezultāti:	+: –: 0:	31 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Carlos Coelho, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Lilli Gruber, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Martine Roure, Inger Segelström, Søren Bo Søndergaard, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Marco Cappato, Koenraad Dillen, Maria da Assunção Esteves, Ignasi Guardans Cambó, Sophia in ‘t Veld, Carlos José Iturgaiz Angulo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Eva-Britt Svensson
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Fernando Fernández Martín