ZIŅOJUMS par noguldījumu garantiju sistēmām
16.11.2007 - (2007/2199(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Christian Ehler
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par noguldījumu garantiju sistēmām
Eiropas Parlaments,
- ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām pārskatīšanu (COM(2006)0729),
- ņemot vērā Komisijas 1986. gada 22. decembra ieteikumu 87/63/EEK par noguldījumu garantiju sistēmas ieviešanu Kopienā[1],
- ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 1992. gada 22. septembra atzinumu par priekšlikumu Padomes direktīvai par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām[2],
- ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā un otrajā lasījumā par Komisijas priekšlikumu Padomei attiecībā uz direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām[3],
- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām[4],
- ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām eksporta aizlieguma klauzulas (4. panta 1. punkts) piemērošanu (COM(1999)0722),
- ņemot vērā Komisijas ziņojumu par to, kā veic par garantiju līmeņa izlīdzināšanu, kas noteikts Direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām (94/19/EK) 4. panta 2.–5. punktā (COM(2001)0595),
- ņemot vērā Eiropas Banku uzraugu komitejas 2005. gada 30. septembra ziņojumu “Tehniskās konsultācijas, pārskatot ar noguldījumu garantiju sistēmām saistītus jautājumus”[5],
- ņemot vērā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2007. gada februāra ziņojumu: ”Iespējamību analīze — ietekmes izvērtējums, mainot ES noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas mehānismu”,
- ņemot vērā Komisijas ziņojumu par minimālās garantijas līmeni noguldījumu garantiju sistēmās Direktīvā 94/19/EK,
- ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam (COM(2005)0629),
- ņemot vēra 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam[6],
- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
- ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A6‑0448/2007),
A. tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir drošības tīkla svarīga sastāvdaļa,
B. tā kā noguldījumu garantiju sistēmas kalpo personu un darbības aizsardzībai, kā arī nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus;
C. tā kā pašreizējā situācija banku nozarē, kuru izraisījusi „riskanto klientu” krīze ASV, un tās ietekme uz finanšu tirgiem norāda, cik nepieciešamas ir noguldījumu garantiju sistēmas;
D. tā kā atšķirības starp valstu noguldījumu garantiju sistēmu struktūrām varētu būt saistītas ar dažādiem iestāžu nosacījumiem dalībvalstīs;
E. tā kā pārliecība, ka ir nodrošināta finanšu tirgus stabilitāte un godīgas konkurences apstākļi, ir svarīgs pamats visam iekšējam tirgum;
F. tā kā jaunākie pētījumu ļauj secināt, ka arvien vairāk ES pilsoņu apsver iespēju iegādāties finanšu produktus ārzemēs;
G. tā kā kredītiestādes arvien vairāk veic pārrobežu darījumus un, mainoties Eiropas banku uzraudzības struktūrām, rodas jautājumi par sadarbību, koordinēšanu un atbildības dalīšanu krīzes situācijās starp izcelsmes un saņēmēju valsti;
H. tā kā drošības tīklam, izmantojot finanšu tirgus pieaugošo integrāciju, atbilstoši jāpilda savi uzdevumi pārrobežu krīzes situācijās,
1. atzīst noguldījumu garantiju sistēmu nozīmi un direktīvas lietderību patērētājiem un finanšu tirgus stabilitātei; tajā pašā laikā uzsver, ka ir svarīgi novērst iespējamos tirgus izkropļojumus, ja par to liecina izvērtējumu rezultāti;
2. piekrīt Komisijas vērtējumam par to, ka juridiskas izmaiņas Direktīvā 94/19/EK jāveic tikai pēc tam, kad ir pieejami turpmāko pētījumu rezultāti, jo īpaši pārrobežu riska un krīžu pārvaldības jomā; uzskata, ka ir svarīgi risināt jautājumu par nopietniem konkurences izkropļojumiem, ja to apstiprina izvērtējumu rezultāti;
3. uzskata, ka noteiktā obligātā drošība ir jāsaskaņo augstākā līmenī, taču šādu paaugstinājumu cieši jāsaista ar atbilstošu ekonomisko attīstību, jo dažas dalībvalstis, pamatojoties uz situāciju tautsaimniecībā, vēl nespēj nodrošināt direktīvā noteikto obligātās aizsardzības līmeni; šajā sakarā skaidri norāda, ka turpmāka aizsardzības līmeņa pazemināšana saistībā ar inflāciju jāizbeidz vēlākais, nākamo reizi grozot direktīvu;
4. atbalsta Komisijas vērtējumu, ka noguldījumu garantiju sistēmu darbību varētu uzlabot ar pašregulācijas, jo īpaši pārrobežu, pasākumiem;
5. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto sadarbību ar Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forumu (EFDI), kā arī ar Kopīgās pētniecības centru un Komisijas uzsākto plašo dialogu par pašregulācijas pasākumu izstrādi; aicina Komisiju informēt Eiropas Parlamentu par grafiku un rezultātiem šajā sakarā;
6. uzskata, ka jānodrošina, lai klienti saņemtu vairāk informācijas un, pamatojoties uz šo informāciju, varētu izvēlēties starpniekus, kuriem uzticēt savus uzkrājumus, un ka ar šādu pieeju nepārtraukti jāuzlabo starpnieku spējas darboties pāri robežām un sekmēt tirgus integrāciju; uzskata, ka šajā sakarā svarīga nozīme varētu būt pašregulējumam un jo īpaši Eiropas noguldījumu apdrošinātāju foruma (EFDI) iespējamajam atbalstam;
7. uzskata, ka ir jāpārskata atšķirīgie pastāvošās noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas veidi saistībā ar iespējamajiem konkurences izkropļojumiem, tostarp vienlīdzīgu izturēšanos pret klientiem un radītajām izmaksām, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz darbību pārrobežu krīzes situācijās;
8. uzsver to, ka ex-post noguldījumu garantiju sistēmām ir jānodrošina aizsardzības un drošības līmenis, kas ir līdzvērtīgs tam, ko klientiem nodrošina ex-ante noguldījumu garantiju sistēmas;
9. uzskata, ka, dalībvalstīs pastāvošais nodalījums starp uzraudzību un noguldījumu garantiju sistēmām rada regulējuma problēmas; aicina Komisiju analizēt šādas situācijas iespējamo negatīvo ietekmi;
10. uzskata, ka krīzes situācijās atmaksāšanas termiņus noguldītājiem var ievērojami samazināt, pamatojoties uz inovāciju milzīgo apjomu komunikāciju tehnoloģiju jomā kopš direktīvas pieņemšanas; uzskata, ka primāri jāveic tādi uzlabojumi, kuriem nav nepieciešami normatīvi noteikumi: izmantojot vienošanos, paraugpraksi, uzlabotu datu kvalitāti, kā arī skaidru atbildības sadalījumu informācijas apstrādes jomā un banku saistības;
11. uzskata, ka gadījumā, ja atmaksāšanu veic divas noguldījumu garantiju sistēmas, izcelsmes valsts sistēmu atmaksāšanas termiņš noguldītājam nedrīkst pārsniegt atmaksāšanas termiņu, ko piemēro saņēmējas valsts sistēmas;
12. atbalsta pieeju, ka attiecīgā dalībvalsts pieņem lēmumu par maksājumu, ko kredītiestāde ieskaitījusi garantiju sistēmās, iespējamo atmaksāšanu vai pārskaitījumu gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks pārtrauc līdzdalību tajā;
13. atbalsta Komisijas vērtējumu par to, ka jauni noteikumi par garantiju sistēmās ieskaitīto maksājumu atmaksāšanu vai pārskaitījumu nedrīkst vājināt fondu darbību, ne arī nepieļaujami vairot riskus;
14. uzskata, ka ilgtermiņā ir jārisina jautājums par noguldījumu garantiju sistēmu harmonizēšanu saistībā ar to finansēšanu un kompetenci, kā arī par pārvaldes iestādes nozīmi, ja pieprasītajos pētījumos konstatēti konkurences izkropļojumi, nevienlīdzīga izturēšanās pret klientiem vai negatīva ietekme uz pārrobežu risku pārvaldību;
15. atzinīgi vērtē Ekonomikas un finanšu komitejas un Finanšu pakalpojumu komitejas darba grupas izveidi, lai pārskatītu un izstrādātu ES pasākumus finanšu tirgus stabilitātes nodrošināšanai un uzraudzības regulēšanai;
16. skaidri norāda, ka arī banku sektorā novērotā tendence aizstāt meitasuzņēmumus ar filiālēm ir saistīta ar jaunām prasībām dalībvalstu iestāžu sadarbības jomā krīzes situācijās;
17. uzskata, ka Komisijai kopā ar dalībvalstu finanšu ministriem, centrālajām bankām un Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forumu pirms un pēc iespējamās krīzes situācijas jāanalizē dalītās atbildības iespējamās priekšrocības un trūkumi un jāinformē Eiropas Parlaments par rezultātiem;
18. uzskata, ka iepriekš jānosaka procedūras un visu iesaistīto pušu sadarbība iespējamā pārrobežu krīzes situācijā un Komisijai kopā ar dalībvalstu pārstāvjiem, centrālajām bankām un Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forumu ir jāplāno un jānosaka procedūras un sadarbība, kā arī par to atbilstoši jāziņo Eiropas Parlamentam;
19. aicina Komisiju izstrādāt standartus, lai garantiju sistēmās uzlabotu riska agrīnu noteikšanu; saskata iespēju izmantot sistēmu riska agrīnai noteikšanai, lai konstatētu paaugstināta riska iemaksas;
20. uzskata, ka būtu ieteicams uzsākt plašāku pētījumu, lai noteiktu vispārēju riska novērtēšanas metodi;
21. skaidri norāda, ka galvenā atbildība par riska ierobežošanu ir bankām;
22. uzskata, ka ir jāizstrādā pārrobežu riska un krīzes pārvaldības principi, lai samazinātu spekulatīvo izmantotāju problēmu un morālā kaitējuma risku
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Komisija 2006.gada nogalē ir sagatavojusi paziņojumu par 1994.gada direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām pārskatīšanu. Vairāk nekā desmit gadu pēc tās transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos Komisija ir pārskatījusi direktīvu, lai konstatētu, vai minētās direktīvas noteikumi joprojām ir atbilstoši, ņemot vērā finanšu tirgus integrācijas pieaugumu un kredītiestāžu pārrobežu apvienošanos.
Notikušajās konsultācijās kā īpaši sarežģījumi vai šķēršļi tirgus integrācijai, respektīvi, pārrobežu sadarbībai, tikai minēti atšķirīgie sistēmas finansējuma veidi un lielās atšķirības ieguldītājiem piešķirto garantiju līmenī un apjomā.
Komisijas paziņojumā aplūkotas šādas jomas:
· jēdzienu ,,noguldījumi” un ,,zaudējuma atlīdzība” definīcija;
· kopapdrošināšana;
· ,,De minimis” klauzula;
· kapitāla palielināšanas priekšnoteikumi (topping-up);
· informācijas apmaiņa;
· iemaksas, kuras atkarīgas no noguldījumu garantiju sistēmām;
· iemaksu pārskaitīšana un atlīdzināšana garantiju sistēmā;
· lietotāju informēšana un reklāma;
· zaudējumu atlīdzināšanas termiņš un ietekmes uz ieguldītājiem mazināšana;
· Eiropas/reģionālā noguldījumu garantijas sistēma;
· statistikas dokumenti.
Komisijas darba rezultātā tika konstatēts, ka šobrīd minētajā jautājumā nav nepieciešama likumdošanas iejaukšanās, ir jānogaida turpmākie pētījumi un izmaksu aprēķini, lai noteiktu vajadzīgos grozījumus, un ieguldījumu garantiju sistēmas darbību Eiropā, it īpaši pārrobežu jomā, iespējams panākt, uzlabojot spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu vai mainot to, kā iesaistītās puses ievēro noteikumus.
Komisija min saistību sadalījumu pārrobežu krīzes situācijās kā galveno uzdevumu nākotnē.
Ar šo ziņojumu Eiropas Parlamentam skaidri jāpasaka, ka noguldījumu garantijas sistēmu uzskata par svarīgu mūsdienu finanšu tirgus sistēmas sastāvdaļu, un tās darbība ir nepārtraukti jāuzlabo. Līdzās jautājumiem par minimālo garantijas līmeni vai procesu optimizāciju, pateicoties mūsdienu komunikāciju tehnoloģijas uzlabotajām iespējām, ziņojumā uzsvērta krīzes pārvaldības izpēte. It īpaši ņemot vērā pieaugošo tirgus integrāciju, garantiju sistēmu jomā ir radušies jauni uzdevumi, kuri jāveic finanšu tirgus stabilitātes nodrošināšanai.
Ar šo ziņojumu Parlaments aicina īstenot pārrobežu krīzes pārvaldības integrāciju noguldījumu garantiju jomā un šajā ziņā atbalsta Ekonomikas un finanšu komitejas un Finanšu pakalpojumu komitejas darba grupu līdzdalību minēto jautājumu izskatīšanā.
Eiropas Parlaments uzskata, ka krīzes pārvaldības pamatā ir agrīnās risku noteikšana, visu iesaistīto pušu uzlaboti un plānoti sadarbības procesi un laika noteikšana, kas jāveic saistību sadalījums. Turklāt jāņem vērā atšķirības sistēmās un iesaistītajās pusēs, kas pārstāv valsts un privāto jomu. Šajā jautājumā skaidri jāpasaka, ka bankām joprojām ir galvenās atbildīgās par risku ierobežošanu.
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
5.11.2007 |
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
38 0 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Slavi Binev, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Christian Ehler, Jonathan Evans, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Andrea Losco, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, John Purvis, Alexander Radwan, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Sahra Wagenknecht |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Harald Ettl, Ján Hudacký, Werner Langen, Gianni Pittella, Margaritis Schinas, Charles Tannock |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jamila Madeira, Cornelis Visser |
||