ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs

23.11.2007 - (COM(2007)0268 – C6‑0203/2007 – 2007/0095(CNS)) - *

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Bogdan Golik

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs

(COM(2007)0268 – C6‑0203/2007 – 2007/0095(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0268),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0203/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0461/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2. apsvērums
(2) Ņemot vērā gūto pieredzi, Kopienas iekšējā un ārējā tirgus attīstības perspektīvas, kā arī starptautiskās tirdzniecības jaunos apstākļus, ir jāizstrādā visaptveroša un saskaņota informācijas un veicināšanas politika attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un to ražošanas veidu, kā arī uz pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes iekšējā tirgū un trešo valstu tirgū, tomēr neveicinot produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Skaidrības labad ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000, un tās jāaizstāj ar vienu regulu, saglabājot pasākumu specifiku atkarībā no to īstenošanas vietas.	(2) Ņemot vērā gūto pieredzi, Kopienas iekšējā un ārējā tirgus attīstības perspektīvas, kā arī starptautiskās tirdzniecības jaunos apstākļus, ir jāizstrādā visaptveroša un saskaņota informācijas un veicināšanas politika attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un to ražošanas veidu, kā arī uz pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes iekšējā tirgū un trešo valstu tirgū, tomēr neveicinot produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Skaidrības labad ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000, un tās jāaizstāj ar vienu regulu, kuras noteikumus pēc tam varēs iekļaut … Padomes Regulā (EK) Nr.  …/…, ar ko izveido kopīgo lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem1, saglabājot pasākumu specifiku atkarībā no to īstenošanas vietas. _______________________ 1 Priekšlikums Padomes Regula (COM(2006)0822).
Pamatojums
Iekļaujot veicināšanas pasākumus kopīgo tirgu organizācijas regulā, tiks sekmēts vienkāršošanas process un veicināta uzņēmumiem pieejamo tirgus instrumentu, tirgus vadības mehānismu un veicināšanas iespēju pārredzamība.
Grozījums Nr. 2 4. apsvērums
(4) Jāparedz produktu, nozaru, tematu un tirgu izvēles kritēriji, uz kuriem attiecas Kopienas programmas.	(4) Jāparedz tematu, tirgu un potenciālo eksporta iespēju izvēles kritēriji, uz kuriem attiecas Kopienas programmas, jo īpaši ņemot vērā tādus, kas īstenojami trešās valstīs.
Pamatojums
Regulas priekšlikumā iekļautiem kritērijiem nav jābūt par pamatu, lai kādu produktu vai nozari neiekļautu veicināšanas sistēmā, bet gan lai varētu izvēlēties labākās eksporta iespējas un informācijas kampaņu tēmas trešās valstīs.
Grozījums Nr. 3 5.a apsvērums (jauns)
	(5a) Informācijas un veicināšanas programmās jāiekļauj un tām iespējami labākajā veidā jāatspoguļo Eiropas ražošanas modeļa iezīmes — Kopienas lauksaimniecības pārtikas produktu kultūras bagātība, daudzveidība un tradīcijas.
Pamatojums
Grozījuma nolūks ir nostiprināt Eiropas produktu atpazīstamību, jo īpaši saistībā ar veicināšanas pasākumiem, kā arī parādīt ne tikai to bagātīgumu un daudzveidību, bet arī produktu kvalitāti.
Grozījums Nr. 4 6. apsvērums
(6) Pasākumu īstenošanai jānotiek informācijas un veicināšanas pasākumu programmas ietvaros. Lai nodrošinātu iekšējā tirgū īstenojamo programmu konsekvenci un efektivitāti, katram produktam vai nozarei jānosaka pamatnostādnes, kurās ietver programmu pamatelementus.	(6) Pasākumu īstenošanai jānotiek informācijas un veicināšanas pasākumu programmas ietvaros. Lai nodrošinātu iekšējā tirgū īstenojamo programmu konsekvenci un efektivitāti, katrai nozarei jānosaka pamatnostādnes, kurās ietver programmu pamatelementus.
Pamatojums
Ja veicināšanas sistēmā iekļaus visas nozares, nebūs vajadzīgas atsevišķas pamatnostādnes katram produktam. Tas samazinās administratīvos šķēršļus un sekmēs vienkāršošanu. Vienlaikus tas nodrošinās, ka uz visiem produktiem un nozarēm attieksies pamatnostādnēs iekļauti vienoti un vienādi piemērojami noteikumi.
Grozījums Nr. 5 6.a apsvērums (jauns)
	(6a) Šo programmu īstenošanai Kopienas līmenī jānozīmē, ka priekšroku dod tiem priekšlikumiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis un kurus īsteno trešo valstu tirgos. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš programmām, kuras attiecas uz vairākiem produktiem, jo šādās programmās ieguldīto sabiedrisko līdzekļu atdeve ir lielāka. Turklāt Komisijai jāveicina arī sadarbība ar dalībvalstīm attiecībā uz tiem pasākumiem, kurus tās uzsāk pašas pēc savas ierosmes, tādējādi palielinot Kopienas pievienoto vērtību.
Pamatojums
Būtu interesanti, ja Komisija sadarbotos ar dalībvalstīm attiecībā uz tām programmām, kuras tās uzsāk pēc savas ierosmes, lai palielinātu Kopienas pievienoto vērtību.
Grozījums Nr. 6 7.a apsvērums (jauns)
	(7a) Būtu lietderīgi izstrādāt un programmās iekļaut informācijas un atbalsta pasākumus attiecībā uz tām profesionālajām organizācijām, kuras šajās programmās ir iesaistījušās.
Pamatojums
Ņemot vērā dažu programmu sarežģīto pārvaldību, šādi pasākumi ne tikai būtu nepieciešami, bet tie arī ļautu strādāt lielākas juridiskās noteiktības apstākļos.
Grozījums Nr. 7 11.a apsvērums (jauns)
	(11a) Ņemot vērā straujo internacionalizācijas procesu, kam pakļauta Kopienas lauksaimniecības pārtikas produktu nozare, būtu lietderīgi nodrošināt, ka veicināšanas un informācijas pasākumus var īstenot elastīgi, kā arī veikt tiesību aktu grozījumus, ievērojot kopš 1999. gada uzkrāto pieredzi.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai programmas būtu elastīgākas un sniegtu iespēju pēc iespējas pilnīgākai reformai, kas balstītos uz programmu līdzšinējās darbības laikā uzkrāto pieredzi.
Grozījums Nr. 8 11.b apsvērums (jauns)
	(11b) Ņemot vērā to, ka jo īpaši trešās valstīs īstenoto veicināšanas pasākumu mērķis ir patērētajiem atvieglot piekļuvi Eiropas produktiem, kā arī ņemot vērā to, ka organizācijas līdzfinansē ievērojamu programmu daļu, iesaistītajām piedāvātājām organizācijām jādod iespēja iepazīstināt ar saviem produktiem komerciālos pasākumos, piemēram, gadatirgos un citās tirdzniecības izstādēs, lai parādītu pieejamo Kopienas produktu bagātīgumu, kvalitāti un daudzveidību.
Pamatojums
Tā kā organizācijas līdzfinansē būtisku programmu daļu, ir svarīgi paredzēt ne tikai vispārējas veicināšanas programmas, bet šajos pasākumos dot organizācijām arī konkrētas iespējas parādīt savus produktus.
Grozījums Nr. 9 2. panta 1. punkta da) apakšpunkts (jauns)
	da) informācijas un veicināšanas pasākumu aktivizēšana attiecībā uz augļu un dārzeņu produktiem.
Pamatojums
Saskaņā ar 9. apsvērumu Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvajā rezolūcijā par Padomes regulu, ar kuru pieņem īpašus noteikumus attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari un ar ko groza dažas regulas (COM(2007)0017 – C6-0075/2007 – 2007/0012(CNS)), Komisijai ir jāgroza 1999. gada 14. decembra Padomes Regula (EK) Nr.  2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs, lai aktivizētu informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz augļu un dārzeņu produktiem.
Grozījums Nr. 10 3. panta 1. punkta, ievaddaļa
1. Nozares un produktus, uz kuriem var attiecināt 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami iekšējā tirgū, nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:	1. Tos 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami iekšējā tirgū, jo īpaši attiecina uz šādiem kritērijiem:
Pamatojums
Attiecībā uz iekšējā tirgū īstenojamiem pasākumiem nevienas produktu grupas vai nozares veicināšanas kampaņām nevar būt nekādu ierobežojumu. Citādi var rasties draudi godīgai konkurencei.
Grozījums Nr. 11 3. panta 1. punkta aa) apakšpunkts (jauns)
	aa) nepieciešamība uzsvērt reģionālo un vietējo produktu daudzās priekšrocības saistībā ar vides aizsardzību un darba tirgu;
Pamatojums
Ar reģionāliem un vietējiem produktiem gandrīz visos reģionos var apmierināt pārtikas pamatvajadzības. Pērkot vietējos produktus var nodrošināt, ka nepieciešams mazāk transporta tīklu un ir labāka lauksaimnieku un patērētāju saprašanās, kā arī var panākt to, ka lielāka pievienotā vērtība paliek laukos, līdz ar to nosargājot darba vietas un pat palīdzot radīt jaunas.
Grozījums Nr. 12 4. panta 1. punkts
Saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija izstrādā tematikas un produktu sarakstus atbilstoši 3. pantam, kā arī attiecīgo trešo valstu sarakstu. Šos sarakstus pārskata reizi divos gados. Tomēr vajadzības gadījumā tos var grozīt saskaņā ar minēto procedūru.	Saskaņā ar 16. panta 2.a punktā noteikto procedūru Komisija izstrādā tematikas sarakstus atbilstoši 3. pantam, kā arī attiecīgo trešo valstu sarakstu. Attiecībā uz trešām valstīm Komisija saskaņā ar 16. panta 2.a punktā noteikto procedūru izstrādā Kopienas stratēģisko sarakstu par potenciālajām eksporta iespējām, ņemot vērā atbilstoši 10. pantam veikto pasākumu rezultātus, jo īpaši pētījumus par jauniem tirgiem un augsta līmeņa tirdzniecības vizītes. Šos sarakstus pārskata ik gadu. Tomēr vajadzības gadījumā tos var grozīt saskaņā ar minēto procedūru, jo īpaši ņemot vērā 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Pamatojums
Pēc Komisijas ierosinājuma veiktie pasākumi var būt ļoti noderīgs līdzeklis, lai noteiktu mērķa valstis Kopienas eksportam. Tādējādi Komisijas īstenotā ārējās tirdzniecības politika atbilstoši tās īpašajām pilnvarām var tikt tieši transponēta uzņēmumu spējā paplašināt savas darbības apjomu tirgū.
Grozījums Nr. 13 5. panta 1. punkta pirmā daļa
1. Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū saistībā ar izvēlēto nozari vai produktiem Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem pamatnostādnes, kurās ietverts sīki izstrādāts stratēģijas apraksts, un kuras jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos.	1. Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū saistībā ar izvēlēto nozari Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem pamatnostādnes, kurās ietverts sīki izstrādāts stratēģijas apraksts, un kuras jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos.
Pamatojums
Sk. pamatojumu 6. apsvērumam.
Grozījums Nr. 14 5. panta 2. punkts
2. Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem trešās valstīs un saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija pieņem pamatnostādnes par dažiem vai visiem 3. panta 2. punktā minētajiem produktiem, un šīs pamatnostādnes jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos.	2. Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem trešās valstīs un saskaņā ar 16. panta 2.a punktā minēto procedūru, Komisija pieņem pamatnostādnes par visiem 3. panta 2. punktā minētajiem produktiem, un šīs pamatnostādnes jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos.
Pamatojums
Pamatnostādņu pieņemšana attiecībā uz produktu veicināšanas pasākumiem trešās valstīs saistās ar vairākiem politiskas dabas un nozīmes aspektiem. Tālab lielāks uzsvars jāliek uz dalībvalstu lomu pamatnostādņu pieņemšanas likumdošanas procesā.
Grozījums Nr. 15 7. panta 1. punkta pirmā daļa
1. Dalībvalstis izstrādā aprakstus, kuros iekļauj noteikumus par informācijas un veicināšanas programmām un to vērtēšanas kritērijus.	1. Komisija izstrādā aprakstus, kuros iekļauj noteikumus par informācijas un veicināšanas programmām un to vērtēšanas kritērijus.
Pamatojums
Eiropas Komisijai jāizstrādā sīki kritēriji par programmu izvēli dalībvalstīs. Šādi kritēriji palīdzēs dalībvalstīm pieņemt lēmumu par piedāvātās programmas pieņemšanu vai noraidīšanu. Šīs izmaiņas arī nodrošinās lielāku pārskatāmību un skaidrību par programmu izvēles procesu un dos uzņēmumiem tiesības iepazīties ar patiesajiem iemesliem, kāpēc to projekti nav atbalstīti.
Grozījums Nr. 16 8. panta 1. punkts
1. Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu gan par to, kuras programmas izvēlēties, gan par attiecīgajiem budžetiem. Priekšroka dodama programmām, ko iesniegušas vairākas dalībvalstis, vai programmām, kurās paredzēti pasākumi vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs.	1. Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu gan par to, kuras programmas izvēlēties, gan par attiecīgajiem budžetiem. Priekšroka dodama tikai programmām, ko īsteno trešo valstu tirgos, un no šīm programmām jo īpaši tām, ko iesniegušas vairākas dalībvalstis, vai programmām, kurās paredzēti pasākumi vairākās dalībvalstīs.
Pamatojums
Lēmums par programmu izvēli jāpieņem pamatojoties uz programmas kvalitāti un kritēriju izpildi. Tomēr priekšroka dodama programmām, ko Kopienas eksporta stiprināšanai īsteno trešo valstu tirgos.
Grozījums Nr. 17 9. panta 1. punkts
1. Ja attiecībā uz vienu vai vairākiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem informācijas pasākumiem saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem netiek iesniegtas iekšējā tirgū īstenojamas programmas, tad ieinteresētā/-s dalībvalsts/-is, pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm, izstrādā atbilstošu programmu un specifikāciju un atklātā konkursā izvēlas iestādi, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu, ko tās apņemas daļēji finansēt.	1. Ja attiecībā uz vienu vai vairākiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem informācijas pasākumiem saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem netiek iesniegtas programmas, tad ieinteresētā/-s dalībvalsts/-is, pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm, izstrādā atbilstošu programmu un specifikāciju un atklātā konkursā izvēlas iestādi, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu, ko tās apņemas daļēji finansēt.
Pamatojums
Lai palielinātu informētību par Eiropas kvalitātes standartiem, tostarp jo īpaši par Kopienas aizsargātas cilmes vietas nosaukuma (PDO), aizsargātas ģeogrāfiskās norādes (PGI), tradicionāla rakstura produktu (GTS) un bioloģiskās lauksaimniecības shēmām, kas paredzētas, lai palielinātu šo kvalitatīvi augstvērtīgo produktu eksporta iespējas, ir jāļauj popularizēt šos standartus trešās valstīs arī dalībvalstu rīkotās kampaņās.
Grozījums Nr. 18 12. panta 1. punkts
1. Uzraudzības grupa, kuras sastāvā ir Komisijas, attiecīgo dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju pārstāvji, nodrošina izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pareizu uzraudzību.	1. Uzraudzības grupa, kuras sastāvā ir Komisijas, attiecīgo dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju pārstāvji, nodrošina izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pareizu pārvaldību.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai uzraudzības grupai būtu ne tikai informatīvas funkcijas, bet ka tā varētu arī sniegt atzinumus, skaidrot detaļas, apstiprināt nolīgumus u.tml.; galu galā tai jāsniedz vadlīnijas attiecībā uz programmu faktisko īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību.
Grozījums Nr. 19 13. panta 2. punkts
2. Kopienas ieguldījums izvēlētajās programmās, kas minētas 8. un 9. punktā, nepārsniedz 50 % no programmu reālajām izmaksām. Attiecībā uz informācijas un veicināšanas programmām, kuru ilgums ir divi vai trīs gadi, ieguldījums katrā programmas īstenošanas gadā nepārsniedz šo maksimālo noteikto robežu.	2. Kopienas ieguldījums izvēlētajās programmās, kas minētas 8. un 9. punktā, nepārsniedz 60 % no programmu reālajām izmaksām. Attiecībā uz informācijas un veicināšanas programmām, kuru ilgums ir divi vai trīs gadi, ieguldījums katrā programmas īstenošanas gadā nepārsniedz šo maksimālo noteikto robežu. Savukārt attiecībā uz programmām, kas saistītas ar bioloģisko lauksaimniecību un programmām, kas saistītas ar krīžu novēršanas pasākumiem, Kopienas finanšu ieguldījums nepārsniedz 70 %.
Pamatojums
The level of Community financial contribution to promotion measures related to organic production schemes should be increased, as the application of these standards at the level of particular holdings renders the primary production closer to sustainable, organic practices. In case of crisis situations promotion campaigns should receive stronger Community’s support. At the same time, the overall increase of the budgetary allocation for promotion measures would help maintain and guarantee the necessary level of coherence between various information and promotion campaigns throughout the EU-27. Thus, the overall level of Community’s financial contribution should be raised to 60%. The level of organisations’ financial participation should be lowered to 10% in order to make it possible for smaller organisations to participate in promotion measures.
Grozījums Nr. 20 13. panta 3. punkta pirmā daļa
3. Piedāvātājas organizācijas finansē vismaz 20 % no to piedāvāto programmu reālajām izmaksām, finansējuma pārējo daļu uzņemas attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā 2. punktā minēto Kopienas līdzdalību.	3. Piedāvātājas organizācijas finansē vismaz 10 % no to piedāvāto programmu reālajām izmaksām, finansējuma pārējo daļu uzņemas attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā 2. punktā minēto Kopienas līdzdalību.
Pamatojums
Skatīt 13. panta 2. punkta grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 21 15. panta 1.a punkts (jauns)
	Šiem noteikumiem it īpaši jādod iespēja piedāvātājām organizācijām iesniegt savu programmu vismaz divas reizes gadā un dalībvalstīm iesniegt savu programmu priekšlikumus Komisijai, ievērojot tos pašus noteikumus.
Pamatojums
Pašreizējā kārtība, kad programmas var iesniegt tikai reizi gadā, uzņēmumiem rada problēmas. Gadījumā, kad jālabo noraidītās programmas, tiem jāgaida viens gads, lai atkal tās varētu iesniegt. Piedāvātājām organizācijām būs lielāka rīcības brīvība, ja programmas attiecībā uz iekšējo tirgu un trešām valstīm varēs iesniegt divas reizes gadā.
Grozījums Nr. 22 16. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
	Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.
Pamatojums
Jāievieš noteikumi, lai precīzi nošķirtu īstenošanas pasākumus, kas saistīti ar piedāvātāju organizāciju iesniegto projektu pieņemšanas tehniskajiem aspektiem un aspektiem, kas saistīti ar stratēģisku pieeju, ņemot vērā noieta tirgu pētījumus un eksporta iespējas. Pirmajā gadījumā jāizmanto vadības procedūra, turpretim otrajā gadījumā jālieto regulatīvā procedūra, jo eksporta stratēģijas izvēle ir saistīta ar dažiem politiski svarīgiem aspektiem.
Grozījums Nr. 23 17. panta ievaddaļa
Pirms 4. pantā minēto sarakstu izveides vai 5. pantā minēto pamatnostādņu noteikšanas, pirms 6. un 9. pantā minēto programmu apstiprināšanas vai lēmuma pieņemšanas par pasākumiem saskaņā ar 10. pantu, vai 15. pantā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas Komisija var apspriesties ar:	Pirms 4. pantā minēto sarakstu izveides vai 5. pantā minēto pamatnostādņu noteikšanas, pirms 6. un 9. pantā minēto programmu apstiprināšanas vai lēmuma pieņemšanas par pasākumiem saskaņā ar 10. pantu, vai 15. pantā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar:
Grozījums Nr. 24 18. pants
Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu kopā ar jebkādiem atbilstīgiem priekšlikumiem.	Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu kopā ar jebkādiem atbilstīgiem priekšlikumiem.
Pamatojums
Tā kā šī regulas priekšlikuma mērķis ir apvienot divas esošās regulas, kuras ir spēkā kopš 1999. gada, mēs uzskatām, ka būs iegūts pietiekami daudz pieredzes, lai ziņojumu un atbilstīgus priekšlikumus varētu iesniegt 2010. gadā.

PASKAIDROJUMS

Vienkāršojot Kopienas režīmu par informācijas un veicināšanas programmām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs, tiek būtiski sekmēta skaidra un pārvaldāma Eiropas lauksaimniecības politika. Tas saskan ar iepriekšējiem vienkāršošanas pasākumiem, ko pēc Eiropas Komisijas konceptuālās un likumdošanas ierosmes veikusi Kopiena. Tā viens no Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta priekšlikumiem — Rīcības plāns kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai[1] — paredz vienkāršot lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumu struktūru un aicina izveidot vienotu tiesisko sistēmu, lai šo programmu piemērošanā varētu lietot skaidrus noteikumus.

Pirms pašreizējā likumdošanas priekšlikuma izskatīšanas Eiropas Komisija iesniedza īpašu ziņojumu par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs un Padomes Regula (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū[2]; šajā ziņojumā Komisija piedāvāja īstenot piecus pasākumus, pamatojot tos ar programmu piemērošanā gūto Kopienas pieredzi. Viens no priekšlikumiem bija regulatīvā apvienošana, proti, apvienot vienā dokumentā abas Padomes pamatregulas, lai pēc tam to pašu veiktu arī attiecībā uz īstenošanas noteikumiem.

Tādējādi Eiropas Parlamentam pašreizējā procesā lielākā uzmanība jāpievērš iespējām vienkāršot Regulas pamatnoteikumus, taču tāpat uzmanība jāpievērš sistemātiskai pieejai attiecībā uz visiem citiem Kopienas veicināšanas instrumentiem to kopējā un sarežģītajā darbības jomā. Tā, piemēram, jāpārbauda, vai Kopienas veicināšanas mehānismam varētu būt nozīmīgāka loma, ņemot vērā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nesenās reformas un iespējamos nākotnes notikumus saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO).

Šajā sakarā referents uzsver, ka Dohas attīstības programmas (DDA) turpmākās sarunas liks Kopienai rūpīgāk apsvērt šādu veicināšanas kampaņu iespējas. Iespējamā nākotnes nolīguma iznākums varētu būt tarifu samazināšana par 48 % līdz 73 % attiecībā uz lielāko daļu Kopienas lauksaimniecības produktu. Turklāt ES atļautais vietējā atbalsta līmenis varētu tikt samazināts pat par 70 %. Tas nozīmētu, ka ES gadījumā kopējais vietējā atbalsta līmenis tiktu samazināts līdz 20,1 miljardam eiro. Turklāt sākotnējā apņemšanās līdz 2013. gadam pārtraukt visu veidu eksporta subsīdijas arī paredz budžeta samazinājumu par 50 %, kas jāizpilda jau līdz 2010. gadam. Ja veidosies šāda situācija — tarifu samazināšana, eksporta kompensāciju likvidācija un vietējā atbalsta samazināšana — Eiropas Savienībai jāpaplašina veicināšanas pasākumu darbības joma un jāpalielina veicināšanas un informēšanas kampaņām atvēlētais budžets.

Noteiktos apstākļos PTO noteikumi ļauj mainīt un paplašināt veicināšanas shēmu, jo šis instruments neietekmē tirdzniecību negatīvi un tajā pašā laikā tas varētu pozitīvi ietekmēt Kopienas eksporta konkurētspēju. Turklāt Kopienas veicināšanas kampaņas darbības jomas paplašināšana varētu sekmēt pilnīgāku atbilstību PTO noteikumiem, jo saskaņā ar PTO noteikumiem programmām jābūt „plaši pieejamām”. Šobrīd saistošie Kopienas noteikumi izveido sistēmu, kurā administratīvi izvēlas ierobežotu skaitu produktu, kurus atbalstīt veicināšanas kampaņās, taču tas var radīt iespaidu, ka pastāv saikne starp veicināšanas kampaņu un ražošanu. Tas ir sīki jāizanalizē.

Atgriežoties pie vienkāršošanas procesa, būtu jāuzsver, ka lielākās iespējas, lai samazinātu administratīvo slogu piedāvātājām organizācijām rodamas atbilstīgā Eiropas Komisijas īstenošanas noteikumu un pamatnostādņu vienkāršošanā. Tāpēc Eiropas Komisija var paļauties uz pilnīgu Eiropas Parlamenta atbalstu attiecībā uz atbilstīgu likumdošanas pilnvaru noteikšanu pamatregulā, lai vienkāršotu pamatnostādnes īstenošanas līmenī. Piemēram, varētu būt lietderīgi rast iespēju iesniegt un izvēlēties programmas divas reizes gadā. Šķiet lietderīgi paplašināt piemēroto produktu sarakstu gan iekšējā tirgū, gan trešās valstīs īstenojamās programmās — gan attiecībā uz pirmproduktiem, gan pārstrādes produktiem. Ierobežotais nozaru loks un produktu klāsts šobrīd padara shēmu atkarīgu no PTO ierobežojumiem un apgalvojumiem par šī pasākuma divējādo raksturu. Sarakstā, kurā uzskaitītas piemērotās trešās valstis, jāiekļauj visas trešās valstis.

Būtu arī ieteicams apsvērt saskaņotā veicināšanas instrumenta iespējamo iekļaušanu vienotās kopīga tirgus organizācijas regulas tiesiskajā sistēmā, kas var ļaut tirgus dalībniekiem par šo shēmu uzzināt vairāk. No tehniskās vienkāršošanas viedokļa šķiet, ka nepieciešamība pēc dokumenta projekta tiesiskās pārredzamības un kvalitātes liktu veikt dažus uzlabojumus attiecībā uz pārmērīgu savstarpēju atsauču lietošanu.

Atsevišķi jāņem vērā jautājums par vēlamu to Kopienas budžeta līdzekļu palielināšanu, kuri būtu jāpiešķir horizontāliem veicināšanas pasākumiem. Pašlaik piešķirtā līdzekļu summa budžeta pozīcijā „05 02 10” (veicināšanas pasākumi) veido 45 840 000 eiro, kas noteikts kā maksājumu apropriāciju līmenis 2007. gadam. Šāda summa 27 valstu Eiropas Savienībai ilgtermiņā būtiski neietekmētu Kopienas spēju palielināt augstas kvalitātes lauksaimniecības pārtikas produktu potenciālo noietu tirgū. Apstākļos, kad arvien vairāk likvidē eksporta subsīdijas (galvenokārt samazinot, pārtraucot eksporta kompensācijas vai nosakot tām nulles likmi), notiek atsaiste un tiek likvidēti tirgus pārvaldības pasākumi, veicināšanas shēmām atvēlēto budžeta līdzekļu būtiska palielināšana šķiet neizbēgama, lai saglabātu ES lauksaimniecības konkurētspējas līmeni. Tajā pašā laikā informēšanas kampaņām jāsniedz patērētājiem labas zināšanas par noturīgu ražošanu atbilstoši KLP, par ES lauksaimniecības produktu augsto kvalitāti, par bioloģisko lauksaimniecību, kā arī veselības aspektiem.

Veicināšanas pasākumiem piešķirto budžeta līdzekļu pieaugums un šī instrumenta nozīmes stiprināšana atbilstoši lauksaimniecības acquis palīdzētu saglabāt un nodrošināt vajadzīgo saskaņotības līmeni starp dažādām informēšanas un veicināšanas kampaņām visā 27 valstu Eiropas Savienībā. Pretējā gadījumā, saskaroties ar aizvien pieaugošās ārējās konkurences problēmu, dalībvalstis varētu sākt piemērot valsts izstrādātas kampaņas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Tas, savukārt, izraisītu vēl lielāku Eiropas Komisijas dienestu administratīvo pārslodzi, un sistēmas vienkāršošanas mērķis kļūtu grūtāk sasniedzams. Kopienas vadošo lomu var arī pamatot ar faktu, ka ir pasākumi, kurus paredzēts ieviest tikai pēc Komisijas iniciatīvas. Kopienas iestāžu gūtajai pieredzei, vadot tādus projektus kā augsta līmeņa tirdzniecības vizītes, ir jāatrod reāls lietojums tikai plašās veicināšanas kampaņās, kas tiek īstenotas vienā un tajā pašā vienotajā tiesiskajā sistēmā.

Visbeidzot, paturot prātā to, ka uz visu izmantoto Kopienas lauksaimniecības teritoriju attiecas sīki izstrādāti noteikumi par dzīvnieku labturību, vides aizsardzību un sabiedrības veselības standartiem, ko nodrošina arī tiešie ieņēmumu atbalsta mehānismi, ir jāpalielina Kopienas veicināšanas pasākumos ieguldīto finanšu līdzekļu daudzums saistībā ar bioloģiskās ražošanas shēmām, jo šo standartu piemērošana lauku saimniecībās pietuvina primāro ražošanu ilgtspējīgas, bioloģiskas lauksaimniecības praksei. Šāds palielinājums arī atbilstu nesen pieņemtiem politiskiem lēmumiem par augļiem, dārzeņiem un vīnu. Jebkura tirgus instrumenta likvidēšana padara lauksaimniecisko ražošanu jutīgu pret krīzes situācijām, ko izraisa, piemēram, klimata svārstības vai dzīvnieku slimības. Šādos gadījumos veicināšanas kampaņām jāsaņem lielāks Kopienas atbalsts.

Tajā pašā laikā jāsagatavo noteikumi, lai pienācīgi nošķirtu ieviešanas pasākumus, kas saistīti ar organizāciju iesniegto projektu apstiprināšanas tehniskiem jautājumiem, no tiem pasākumiem, kas saistīti ar stratēģiskas pieejas jautājumiem attiecībā uz tirgus noieta pētījumiem un eksporta iespējām. Pirmajā gadījumā saskaņā ar Eiropas Komisijas neseno likumdošanas praksi un ņemot vērā noteiktu projektu vērtēšanas tehnisko raksturu, jāizmanto pārvaldības procedūra. Turpretim otrajā gadījumā jāpiemēro regulatīva procedūra, jo eksporta stratēģijas izvēlē ir noteikti politiskas nozīmes aspekti.

Referents vēlas šajā brīdī atgādināt par nesenās augļu un dārzeņu reformas rezultātiem saistībā ar veicināšanas pasākumiem. Pēdējās prezidentūras laikā panāktais kompromiss paredzēja Regulas (EK) Nr. 2826/2000 5. panta 3. punkta grozīšanu, norādot, ka īpaša uzmanība jāpievērš veicināšanas pasākumiem, kuru mērķauditorija ir bērni izglītības iestādēs. Turklāt reformas tekstam pievienotajā deklarācijā par ierosinājumu ieviest augļu patēriņa veicināšanas programmu skolās, Padome aicināja Komisiju „pēc iespējas drīzāk izvirzīt priekšlikumu augļu patēriņa veicināšanas programmai skolās, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu par ieguvumiem, praktiskumu un administratīvajām izmaksām” (dok. Nr. 10771/07). Tagad, kad tiek mēģināts vienkāršot horizontālo veicināšanas pasākuma instrumentu, ir vispiemērotākais brīdis to darīt.

• [1]  Darba dokuments, 2006. gada oktobris
• [2]  COM(2006)0855 - {SEC(2006) 1785}.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem
Atsauces	COM(2007)0268 - C6-0203/2007 - 2007/0095(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	2.7.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 9.7.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 9.7.2007		IMCO 9.7.2007
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	BUDG 17.7.2007		IMCO 12.9.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Bogdan Golik 5.6.2007
Izskatīšana komitejā	12.9.2007		8.10.2007		21.11.2007
Pieņemšanas datums	21.11.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	29 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Albert Deß, Duarte Freitas, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Diamanto Manolakou, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Petya Stavreva, Donato Tommaso Veraldi
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Pilar Ayuso, Katerina Batzeli, Esther De Lange, James Nicholson, Zdzisław Zbigniew Podkański
Iesniegšanas datums	23.11.2007