ZIŅOJUMS par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju
23.11.2007 - (2007/2186 (INI))
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: David Martin
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju
(2007/2186 (INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Korejas Republiku no otras puses[1],
– ņemot vērā Copenhagen Economics un prof. J. F. Francois veikto pētījumu „Iespējamā brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Dienvidkoreju ekonomiskā ietekme”,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām[2] un 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju[3],
– ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) „Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem” un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) „Trīspusējo deklarāciju par daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālajai politikai piemērojamajiem principiem”,
– ņemot vērā ESAO 2007. gada nodarbinātības statistiku,
– ņemot vērā 2007. gada 4. oktobrī pieņemto Deklarāciju par Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas attiecību attīstību, mieru un ekonomisko izaugsmi,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0463/2007),
A. tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) palīdzību, ir vispiemērotākā sistēma taisnīgas un vienlīdzīgas tirdzniecības reglamentēšanai un veicināšanai, izstrādājot atbilstošus noteikumus un nodrošinot atbilstību šiem noteikumiem;
B. tā kā ES jāturpina uzskatīt par prioritāti Dohas Attīstības programmas (DDA) līdzsvarota rezultāta sasniegšanu, kas palīdzētu attīstības valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskās tirdzniecības sistēmā;
C. tā kā divpusēji un starpreģionu tirdzniecības nolīgumi tomēr var papildināt PTO noteikumus, aptverot tādus jautājumus kā sociālie un vides standarti, par kuriem patlaban ir grūti panākt daudzpusēju nolīgumu;
D. tā kā nolīgumā ar Koreju var būt ietverti arī jautājumi par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību, bet, ietverot tos, nedrīkst pieļaut, ka tirgus atvēršana apdraudētu Eiropas vai Korejas noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību vai kaitētu sabiedriskajiem pakalpojumiem valstīs, kuras ir ES partneres šādos nolīgumos, vai ierobežotu politikas jomu, kas nepieciešama, lai ES un arī Korejā vienpusēji ieviestu piemērotas sociālās, ekonomikas un vides politikas;
E. tā kā Korejas tautsaimniecība ir viena no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām ar tādu ienākumu uz vienu iedzīvotāju, kas līdzinās vidēja līmeņa ES dalībvalsts ienākumam;
F. tā kā nabadzība joprojām ir neatrisināta un plašumā ejoša problēma Korejā, kura saskaņā ar ESAO statistiku ir viena no trim ESAO dalībniecēm, kurās ir gan vislielākā atšķirība starp ienākumiem, gan vilielākā šīs atšķirības paplašināšanās; tā kā Koreja ieņem pēdējo vietu starp ESAO dalībniecēm, kuras sociālajai drošībai tērē mazāk nekā 5 % no nodokļu ieņēmumiem, salīdzinot ar ESAO vidējo rādītāju 43 %;
G. tā kā Koreja ir ES ceturtā lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas un 2006. gadā ES bija lielākā ārvalstu investore Korejā;
H. tā kā Koreja ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN) ar Amerikas Savienotajām Valstīm un daudziem citiem vadošajiem tirdzniecības partneriem un turpina sarunas par citiem nolīgumiem;
I. tā kā piekļuvi tirgum aizvien vairāk kavē dažādu veidu ārpustarifu šķēršļi, tostarp nav pieņemtas starptautiskas normas un standarti, kas daļēji ir iemesls ES lielajam strukturālajam deficītam divpusējās tirdzniecības attiecībās;
J. tā kā pētījumi liecina, ka no ES un Korejas nolīguma būtisku ekonomisku labumu varētu gūt abas puses, bet jebkura izvērtētā rīcības plāna gadījumā Korejas ieguvums atbilstu divām trešdaļām no pušu kopējā ieguvuma,
Vispārēji jautājumi
1. uzskata, ka veiksmīgs DDA rezultāts joprojām ir ES tirdzniecības prioritāte, un paustu bažas, ja divpusējas sarunas ar Koreju vai citiem partneriem novirzītu no šī mērķa sasniegšanas;
2. uzskata, ka divpusējas sarunas ar lielākajiem tirdzniecības partneriem vai reģioniem var noderīgi papildināt daudzpusējos noteikumus, ja vien šo sarunu rezultātā tiek slēgti plaši un ļoti kvalitatīvi nolīgumi, kas neaprobežojas tikai ar tarifu samazināšanu, bet aptver daudz plašāku jomu;
3. uzskata, ka Korejas tautsaimniecības apjoms un straujā izaugsme padara to par piemērotu kandidātu šādam nolīgumam, taču pievērš uzmanību būtiskām problēmām, tostarp nozīmīgajiem ārpustarifu šķēršļiem, kas būs jārisina, lai panāktu apmierinošu nolīgumu;
4. uzskata, ka nolīgums, kas aprobežojas ar tarifu samazinājumu, dos tikai īstermiņa ieguvumus, un tādēļ pieprasa likvidēt ārpustarifu šķēršļus un atvērt Korejas Republikas pakalpojumu nozari;
5. uzskata, ka visos BTA ar Koreju ir jāņem vērā četri tā sauktie Singapūras jautājumi (ārvalstu ieguldījumi, konkurence, publisko iepirkumu pārredzamība un tirdzniecības atvieglošana);
6. secina, ka savstarpēji izdevīgs nolīguma saturs ir svarīgāks par straujas rīcības grafiku, un paustu bažas, ja mākslīgi noteiktu termiņu dēļ tiktu parakstīts nolīgums, kas nav plašs, tālejošs un līdzsvarots;
Ilgtspējīga attīstība
7. uzskata, ka videi nekaitīgiem produktiem tarifi jāsamazina ātrāk un krasāk nekā citām precēm; aicina Komisiju un Korejas sarunu dalībniekus izstrādāt šādiem produktiem skaidru definīciju; noteikti iesaka, ka šajā definīcijā pienācīgi jāņem vērā preču ražošanas vides apstākļi;
8. pauž nožēlu, ka plānotā sarunu grafika dēļ ilgtspējīgas ietekmes novērtējums (SIA) nav veikts agrāk; uzskata, ka ir ļoti svarīgi pirms nolīguma parakstīšanas publicēt SIA rezultātus un piešķirt pietiekamu laiku plašai sabiedriskai apspriešanai, tā lai SIA rezultāti var ietekmēt sarunu iznākumu; aicina Komisiju apspriesties ar Parlamentu, Padomi un pilsonisko sabiedrību, ja SIA pētījumā ierosina prasības par atvieglojumiem, un atbilstīgi apspriest BTN galīgo redakciju;
9. uzskata, ka Komisijas centieni attiecībā uz piekļuves tirgum uzlabošanu jālīdzsvaro ar tikpat mērķtiecīgu pieeju attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību; vienlaikus prasa, lai nebūtu nekādu izņēmumu attiecībā uz noteikumu par to, ka piekļuve Eiropas iekšējam tirgum atkarīga no vides aizsardzības normu izpildes;
10. atzinīgi vērtē ASV Kongresa prasības rezultātā panākto stingrāku sociālo un vides klauzulu ieviešanu nesen noslēgtajā ASV un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumā ;
11. uzskata, ka ES sarunu dalībniekiem tas ir jāuzskata par pamatu turpmāka progresa panākšanai, sevišķi attiecībā uz Starptautiskās Darba organizācijas pamatnormu ratifikāciju un izpildi, Korejas iesaistīšanos klimata pārmaiņu apkarošanā laikposmā pēc 2012. gada un spēkā esošo ES vides normu un tiesību aktu atzīšanu;
12. aicina iekļaut saistošas sociālās un vides klauzulas katrā tirdzniecības nolīgumā ar Koreju;
13. aicina dalībvalstis un Komisiju divpusējo sarunu laikā ar Koreju atbalstīt un sekmēt ESAO galvenos principus par korporatīvo sociālo atbildību gan Korejas uzņēmumos, kuri darbojas Eiropā, gan Korejā izveidotajos Eiropas uzņēmumos;
14. uzskata plašu ilgtspējīgas attīstības sadaļu par jebkura nolīguma būtisku daļu, taču atgādina, ka pamatmērķis ir nolīgumā minēto normu izpilde; uzskata, ka tam ir vajadzīgs strīdu izšķiršanas standartmehānisms;
15. uzskata, ka Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības forumam, kurā ir pārstāvji no darba ņēmēju un darba devēju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, varētu būt nozīmīga loma nodrošinot, lai vienlaicīgi ar vides un sociālos standartu paaugstināšanu tiktu atvērts plašāks tirgus;
16. iesaka izveidot mehānismu, kas dod iespēju atzītām ES vai Korejas darba ņēmēju un darba devēju organizācijām iesniegt pieprasījumus par pasākumiem, kuri tiktu veikti noteiktā laikposmā un kuri rosinātu papildu pasākumus un noteikumu pārskatīšanu, lai vērstos pret darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem;
Nozaru jautājumi
17. aicina noslēgt ar Koreju tādu BTN, kas aptver tirdzniecību ar precēm un pakalpojumus un paredz, ka divpusējo nolīgumu neatņemama sastāvdaļa ir zinātniskā un tehniskā sadarbība un intelektuālais īpašums, un kurš veicina sadarbību energoresursu efektivitātes jomā, ir vērsts pret klimata pārmaiņām un kurā ir ietverti citi enerģijas politikas ārējie aspekti, kodolenerģija un atjaunīgās enerģijas avoti, kā arī „Galileo” programma;
18. uzskata, ka tas, ka Korejā pastāv no starptautiskām normām atšķirīgas normas un marķēšanas prasības, rada vislielākos ārpustarifu šķēršļus, kas izraisa īpašas problēmas automobiļu, farmācijas, kosmētikas un elektronikas rūpniecībās; aicina Korejas valdību sniegt pietiekamus paskaidrojumus par šādām atšķirībām vai, pretējā gadījumā, apņemties tās novērst BTN sarunu laikā;
19. atbalsta Komisijas mērķi atbalstīt ES farmaceitisko izstrādājumu un medicīnas ierīču eksportētājus, nodrošinot lielāku pārredzamību Korejas veselības aprūpes sistēmā; tomēr pieprasa, lai nolīgums nerada tiesiskus vai praktiskus šķēršļus tiem Korejas uzņēmumiem, kuri izmanto 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemtās deklarācijas par līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs līgums) un sabiedrības veselību, 4. un 5. punkta noteikumus par elastību, lai veicinātu piekļuvi medicīnai jaunattīstības valstīs;
20. uzsver, ka savstarpējas atzīšanas nolīgums (MRA) jāiekļauj ES un Korejas BTN, lai turpmāk novērstu tirdzniecības šķēršļus, kurus rada Koreja, veicot nevajadzīgas dubultas procedūras, un tas traucē dažādu nozaru ES uzņēmumiem, kas vēlas pārdot izstrādājumus Korejā;
21. pauž nožēlu, ka Koreja neievēro starptautiskās normas un izraisa to, ka dzīvniekus pakļauj izmēģinājumiem, kas nav nepieciešami, jo ir jau veikti; uzskata, ka nolīgumā jācenšas nodrošināt, lai vienas puses atzītās zinātniski apstiprinātās alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem uzskatītu par pieņemamām otrai pusei;
22. pauž bažas, ka ES un Korejas BTN varētu ļoti negatīvi ietekmēt Eiropas automobiļu rūpniecību; tādēļ aicina Komisiju apsvērt stratēģiju par ES importa tarifu ar aizsardzības mehānismiem pakāpenisku pārtraukšanu; iesaka saistīt šo pakāpenisko pārtraukšanu ar galveno ārpustarifu šķēršļu atcelšanu Korejai;
23. norāda saistībā ar automobiļu rūpniecību, ka Koreja ir parakstījusi un ratificējusi Eiropas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas komisijas (UNECE) Nolīgumu par globālu tehnisku noteikumu ieviešanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un tādējādi ir apņēmusies ieviest standarta noteikumus; aicina Komisiju uzstāt, lai šie noteiktumi tiktu ieviesti ātri; vienlaikus aicina Komisiju pieprasīt, lai UNECE normām atbilstošos ES automobiļus drīkstētu ievest Korejā bez pārbaudes vai apstiprināšanas; iebilst pret noteikumiem, kas atbrīvo Korejas transportlīdzekļus no pretpiesārņojuma emisiju standartu piemērošanas;
24. uzskata, ka, ņemot vērā ES problemātisko pieredzi attiecībā uz Korejas kuģu būvniecības nozari, šai nozarei sarunās ir jāpievērš īpaša uzmanība;
25. uzskata, ka sarunu laikā Komisijai arī jāņem vērā gan Korejas, gan Eiropas lauksaimniecības nozares bažas, it īpaši attiecībā uz BTN negatīvo ietekmi uz riska grupas izstrādājumiem;
26. par sarunu prioritāti uzskata augstos tarifus un pārmērīgās marķēšanas prasības, ar ko saskaras destilēto stipro alkoholisko dzērienu ražotāji; aicina nekavējoties īstenot pasākumus, lai apkarotu ārpustarifu šķēršļus, kas skar augļkopību un dārzeņkopību, un konservētiem augļiem piemērotos pārmērīgi augstos tarifus; uzskata par svarīgu apmierinoša rezultāta sasniegšanu attiecībā uz ģeogrāfiskām norādēm;
27. pauž bažas par grūtībām, ar kādām saskaras ārvalstu uzņēmumi, mēģinot piekļūt Korejas pakalpojumu tirgum, tostarp banku, apdrošināšanas un juridisko konsultāciju jomās;
28. piešķir prioritāru nozīmi efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, tostarp atbilstīgu sodu ieviešanai par viltošanu un pirātismu; uzskata, ka jāiekļauj īpašas sistēmas ātrai un efektīvai strīdu risināšanai saskaņā ar PTO noteikumiem, lai atbilstīgi varētu rīkoties ar šīm un citām negodīgas tirdzniecības konkurences metodēm; konstatē, ka pašreizējās sarunas ar Koreju par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību nedrīkst kaitēt tādiem atzītiem politikas mērķiem kā piekļuve zālēm, pārsniedzot līgumos par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs nolīgumi), noteiktās saistības, bet gan šīm sarunām jāmudina izmantot TRIPs elastīgās klauzulas;
29. mudina Dienvidkoreju ieviest publiskā izpildījuma tiesības skaņu ierakstu izgatavotājiem saskaņā ar Romas Konvenciju, 1996. gada WIPO Līgumu par izpildījumu un fonogrammām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā[4];
30. aicina Dienvidkoreju pildīt visas WIPO interneta līgumu prasības, tajā skaitā: pilnīgu tiesisku atbalstu tehnoloģiskās aizsardzības pasākumiem, ko izmanto autortiesību īpašnieki, tostarp krāpniecisku darbību novēršanu; piešķirt skaņu ierakstu izgatavotājiem ekskluzīvas tiesības uz visa veida izplatīšanu internetā; ieviest efektīvu procedūru paziņošanai un izņemšanai no aprites; atzīt pagaidu eksemplāru aizsardzību un ierobežot privātas kopēšanas izņēmumu ciparu jomā;
31. mudina Dienvidkoreju pastiprināt cīņu pret interneta pirātismu ar šādiem līdzekļiem: uzlabojot tīmekļa pakalpojumu sniedzēju sadarbības ierosmes cīņā pret pirātismu; mudinot Autortiesību aizsardzības centru neatlaidīgi vērsties pret tiešsaistes pirātismu attiecībā uz ārzemju autortiesību turētāju darbiem; meklējot un sodot tiesību subjektus, kas iesaistīti nelikumīgu tīmekļa vietņu, serveru, glabāšanas pakalpojumos un datņu koplietošanas pakalpojumos;
32. uzsver, ka ikvienam BTN ar Koreju ir jānodrošina, lai:
· tiktu uzlaboti un vienkāršoti Kopienas noteikumi par izcelsmi;
· arvien vairāk tiktu saskaņoti patlaban spēkā esošie starptautiskie normatīvi un standarti, nevis ieviesti jauni standarti;
· tiktu pieņemtas stingrākas prasības par izplatīšanu un veicināta labāka prakse regulēšanas jomā;
· tiktu palielināta valsts atbalsta mehānismu pārredzamība un atcelti pastāvošie ar tarifiem nesaistītie šķēršļi;
Ziemeļkoreja un Kesona
33. atzīst, ka Kesonas Rūpnieciskā kompleksa (KIC) preču iekļaušana rada nopietnas tiesiskas un tehniskas problēmas, un tādēļ uzskata, ka šāds solis ir principā nepieņemams, ja Ziemeļkorejā netiek ievērotas cilvēktiesību pamatnormas un tiesiskas valsts principi;
34. iesaka Komisijai nopietni izpētīt, kādā mērā tirdzniecības attiecības starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju ietekmē BTN ar ES;
35. uzsver, ka nolīgumā jāiekļauj saistības nepazemināt darba standartus, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas jebkurai līgumslēdzēju teritorijas daļai, tostarp eksporta apstrādes zonām;
Citi jautājumi
36. uzskata, ka, lai parādītu pašreizējo apņemšanos piedalīties daudzpusējās sarunās, Korejai jābūt gatavai piedāvāt vismazāk attīstītajām valstīm beznodokļu un bezkvotu piekļuvi saskaņā ar ES shēmu „Viss, izņemot ieročus” (EBA) un ievērojot visus atbilstīgos daba un vides standartus;
Parlamenta loma
37. uzskata, ka nolīguma leģitimitātes un pieņemamības sabiedrībā dēļ ir nepieciešams, lai Parlaments cieši iesaistītos katrā sarunu posmā un lai tam tiktu dota iespēja paust savu viedokli par apspriežamā dokumenta pieņemamību; cer, ka Komisija un Padome centīsies iesniegt nolīgumu tādā formā, kurai vajadzīga Parlamenta piekrišana saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu;
0
0 0
38. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībā un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.
PASKAIDROJUMS
Daudzpusīgums un reģionālisms
Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Koreju ir Komisijas stratēģijas „Globālā Eiropa” daļa un kopā ar līdzīgām sarunām ar Indiju un Dienvidaustrumāzijas (ASEAN) valstīm tas atspoguļo būtisku pāreju no iepriekšējās politikas, kas noteica nesākt sarunas par jaunu BTN, kamēr nav izpildīta daudzpusējā Dohas Attīstības programma (DDA). Šo pāreju var daļēji saistīt ar nenoteiktajām veiksmīgas DDA izpildes perspektīvām, taču tā arī atspoguļo pasaules tendenci palielināties divpusēju un starpreģionu tirdzniecības nolīgumu skaitam.
Ja Koreja noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumus ar citiem lielākajiem tirdzniecības partneriem, bet ne ar ES, Eiropas uzņēmumi nonāktu neizdevīgā konkurences situācijā salīdzinājumā ar ražotājiem, kuriem ir beznodokļu piekļuve, kas savukārt atstātu negatīvu ietekmi uz ES nodarbinātību. Tajā pašā laikā divpusēji tirdzniecības nolīgumi var dot iespēju virzīt PTO noteikumus, arī pievēršoties jautājumiem, kuros nav nepieciešama daudzpusēja vienprātība.
Tāpēc šis ziņojums atbalsta brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Koreju ietverto koncepciju un tajā pašā laikā uzsver, ka šādam nolīgumam jābūt ļoti kvalitatīvam un ka, lai panāktu ātru vienošanos, nav jāupurē ieceres. Mēģinājums panākt vienošanos nedrīkst notikt uz to centienu rēķina, kuri vērsti uz DDA izpildi, kas vēl aizvien ir prioritāte un dod vislielākās cerības sasniegt līdzsvarotu rezultātu, tādējādi veicinot uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Turklāt centieniem panākt PTO+ nolīgumu ar Koreju ir jāsniedzas tālāk par PTO noteikumiem ne tikai attiecībā uz piekļuvi tirgum, bet arī attiecībā uz sociāliem un vides standartiem. Šajās jomās nolīgums dod iespēju noteikt jaunu standartu, kas būs modelis citiem nolīgumiem, par kuriem šobrīd notiek sarunas.
Korejas nozīme
Pēc iekšzemes kopprodukta Koreja ir pasaulē 11. lielākā ekonomika, kas no valsts, kura 1950. gados bija viena no pasaulē visnabadzīgākajām valstīm, ir pārtapusi par vienu no visbagātākajām valstīm ar tādu IKP uz vienu iedzīvotāju, kas pielīdzināms Spānijas IKP. Tajā notikusi pāreja uz pakalpojumu nozari, kas veido aptuveni 70 % no IKP, un izteikta koncentrācija vērojama IT nozarē. Pastāv uzskats, ka Korejā ir proporcionāli vairāk iedzīvotāju, kam ir piekļuve ātrgaitas internetam, nekā jebkurā citā lielākākajā ekonomikā.
Koreja ir ES ceturtā lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas, un kopš 2001. gada preču tirdzniecība ar to pieaugusi par vairāk nekā 35 %. Pagājušogad ES bija vislielākā ārvalstu investore Korejā. Koreja ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar EBTA, Singapūru un ASEAN, un 2007. gada 30. jūnijā tā parakstīja nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm („KorUS”). Šobrīd tā risina sarunas arī ar Kanādu un Indiju.
Korejā lauksaimniecības produktu vidējie tarifi ir gandrīz divreiz augstāki par ES tarifiem un rūpniecības preču tarifi – pusotru reizi augstāki. Aplēstie tarifi, kas sniedz aizsardzību Korejas pakalpojumiem, ir vēl augstāki, tajā pašā laikā Eiropas uzņēmumi sūdzas par lieliem ārpustarifu šķēršļiem, tostarp marķēšanas prasībām, standartiem, kas atšķiras no starptautiskām normām, un augstākām kapitāla prasībām ārvalstu banku filiālēm. Ir svarīgi, lai jebkurā nolīgumā šie jautājumi tiktu risināti vienlaicīgi ar tarifu samazināšanu.
Mums jāatzīst, ka brīva tirdzniecība Korejas sabiedrībai vēl aizvien ir strīdīga tēma, par ko liecina demonstrācijas pret nolīgumu ar ASV un Korejas demonstrāciju dalībnieku klātbūtne Briselē trešā sarunu posma laikā septembrī.
Ilgtspējīga attīstība
Kā minēts iepriekš, Koreja ir bagāta, rūpnieciski attīstīta valsts. Tomēr situācija arodbiedrību tiesību un vides aizsardzības jomā nav tāda, kādu varētu gaidīt no ESAO dalībvalsts. Tā nav ratificējusi četras no astoņām svarīgākajām ILO konvencijām, un Kioto protokols tai neuzliek nekādas saistības. Pateicoties Demokrātu partijas spiedienam, sociālās un vides klauzulas ir nostiprinātas „KorUS” nolīgumā.
Ņemot vērā augsto prioritāti, kādu ES piešķir augstiem sociāliem un vides standartiem, Komisijai šis nolīgums jāuzskata par sākumpunktu ES un Korejas nolīguma ilgtspējīgas attīstības posmam. Tirdzniecības sarunās Komisija cenšas panākt, lai Eiropas Savienībai izdarītie tarifu piedāvājumi atbilstu piedāvājumiem, kādus valsts ir izdarījusi citiem tirdzniecības partneriem. Tāpat Komisijai jābūt piesardzīgai, lai nodrošinātu sociālo un vides standartu celšanos, tādējādi aizsargājoties pret centieniem arvien vairāk pazemināt standartus, kas var notikt palielinātas liberalizācijas dēļ.
Copenhagen Economics pētījums liecināja, ka jebkurā gadījumā Korejas ieguvums no ES un Korejas BTN atbilstu divām trešdaļām no pušu kopējā ieguvuma. Ņemot to vērā, šķiet prātīgi Eiropas Savienībai censties panākt ievērojamu progresu tās prioritārajās jomās, lai ieguvumi no noslēgtā darījuma būtu saprātīgā līdzsvarā abām pusēm.
Tiktāl nolīgumam jāliek pusēm ratificēt svarīgākos ILO standartus un apņemties tos efektīvi ieviest un ievērot citus pienācīga darba pamatkomponentus. Šajā darba kārtībā jāietilpst pasākumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību nodarbinātības jomā, jo abām pusēm šajā jomā vēl ir daudz ko uzlabot. Nolīgumā jābūt ietvertām arī saistībām nepazemināt darba tiesību normas, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, un šīm saistībām jāattiecas uz visu pusēm piederošo teritoriju, tostarp eksportējamo produktu pārstrādes teritorijām.
Efektīvu ieviešanu atbalstītu mehānisms, kurā atzītas ES vai Korejas darba ņēmēju un darba devēju organizācijas varētu iesniegt šādas rīcības pieprasījumus, ko izskatītu noteiktā laikā posmā. Sūdzības par sociālām problēmām būtu jāizskata pilnīgi neatkarīgiem un augsti kvalificētiem ekspertiem. Viņu ieteikumiem būtu jāliek nepārtraukti apkopot un pārskatīt noteikumus, lai uzturētu spiedienu pret darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem.
Korejai nav uzņēmusies nevienu Kioto protokola saistību attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ir grūti aptvert, kā no nabadzīgākām valstīm, tādām kā Ķīna un Indija, var prasīt piedalīties cīņā ar globālo sasilšanu, ja to pienācīgi nedara bagātākās valstis. Sarunas par režīmu laikposmam pēc 2012. gada nepārprotami ļaus paplašināt nolīguma piemērošanas jomu, lai sadalītu gāzu emisiju samazināšanas mērķus taisnīgi, nekropļojot konkurenci.
Kaut arī ir svarīgi, lai nolīgumā būtu skaidra un plaša sociālās attīstības sadaļa, svarīgākais ir nolīgumā ietverto standartu efektīva ieviešana. To varētu veicināt, izveidojot Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības forumu, kurā piedalītos atbilstoši proporcionāls daudzums darba ņēmēju organizāciju, darba devēju organizāciju un nevalstisko organizāciju. Papildus šim forumam pastāvīgi būtu jāsniedz ziņojumi par ilgtspējīgas attīstības saistību izpildes progresu un nepārtraukti jāsniedz neatkarīgi ietekmes uz ilgtspējību novērtējumi (SIA).
Efektīvai izpildei ir arī nepieciešams, lai uz ilgtspējīgas attīstības sadaļu attiektos tā pati strīdu risināšanas kārtība, kas attiecas uz citiem nolīguma komponentiem. Tā kā ASV administrācija un Kongress ir vienojušies, ka „visas mūsu BTN vides saistības tiks izpildītas tādā pašā veidā kā mūsu nolīgumu komerciālie noteikumi – ar tiem pašiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, procedūrām un sankcijām”, ir grūti saprast, kāpēc Eiropai būtu jātiecas sasniegt mazāk.
Labs rezultāts ES un Korejas BTN sociālajiem un vides elementiem ne tikai būtu vērtīgs pats par sevi, bet, ja būs iespējams ievērot drosmīgo sarunu grafiku, tas arī būtu nozīmīgs modelis turpmākiem nolīgumiem ar citām valstīm vai reģioniem.
Nozaru jautājumi
Korejas standartu politika bieži atšķiras no starptautiskām normām. Attiecībā uz ārvalstu automobiļiem Koreja ir parakstījusi un ratificējusi UNECE nolīgumu un tādējādi apņēmusies ieviest standarta noteikumus. Brīvās tirdzniecības nolīgumā jābūt nepārprotami norādītam, ka Koreja atzīst šos UNECE standartus, tādējādi Eiropas automobiļiem, kas atbilst šiem standartiem, ļaujot piekļuvi Korejas tirgum.
Atšķirība no starptautiskām normām rada īpašas problēmas arī farmācijas rūpniecībā, jo Koreja neatzīst atļaujas zālēm, kas pārbaudītas un sertificētas ārvalstīs. Šīs valsts normas ne tikai rada šķēršļus Eiropas eksportam, bet arī riskē ar dzīvnieku pakļaušanu izmēģinājumiem, kas nav nepieciešami, jo šādi tiek atkārtoti jau veikti izmēģinājumi. Risinot šādus ārpustarifu šķēršļus, nolīgumā jāizvairās ietvert klauzulas, kas attīstības valstīm varētu vēl vairāk apgrūtināt piekļuvi medikamentiem saskaņā ar PTO nolīgumiem.
Kosmētikas un elektronikas izstrādājumu ražotāji arī saskaras ar problēmām, kas saistītas ar marķēšanu un standartiem, savukārt destilēto stipro alkoholisko dzērienu ražotāji saskaras ar ļoti augstu tarifu – aptuveni 20 % – problēmu un pārmērīgām marķēšanas prasībām. Būs nepieciešami stingri noteikumi ģeogrāfisko norāžu aizsardzībai.
Pastāv arī izredzes nozīmīgam pakalpojumu tirgus progresam, jo sevišķi tādās nozarēs kā juridisko pakalpojumu joma, kurā kopš Ķīnas un Japānas tirgus atvēršanas Korejas tirgus šajā reģionā ir palicis vienīgais pilnīgi slēgtais tirgus. Attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomu, kurā ārvalstu uzņēmumi saskaras ar būtiskiem šķēršļiem, Royal Bank of Scotland bankas plāni atvērt Korejā filiāles būs nozīmīgs pārbaudījums Korejas gatavībai uzņemt finanšu uzņēmumus no citām valstīm. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība arī ir prioritāte.
Ziemeļkoreja un Kesona
KIC atrodas Ziemeļkorejā, sešu jūdžu attālumā uz ziemeļiem no demilitarizētās teritorijas. Tā būvniecība sākās 2003. gada jūnijā, un to plānots pabeigt 2012. gadā. Dienvidkorejas valdība uzskata, ka KIC dos iespēju uzlabot abu Koreju savstarpējās attiecības, radot samierināšanās, sadarbības un apvienošanās vietu. Tāpēc uz šajā teritorijā saražotām precēm noteikti var attiecināt BTN.
Kopumā Parlaments atbalsta viedokli, ka uzlabotas tirdzniecības attiecības var dot nozīmīgu ieguldījumu konfliktu risināšanā un veicināt labāku sapratni cilvēku vidū. Tomēr BTN paplašināšana, piemērojot to precēm, kas ražotas valstī, kura nav šī nolīguma puse, rada sarežģītas tiesiskas un tehniskas problēmas. Politiskā ziņā tas būtu pieņemams tikai tad, ja būtu skaidrs, ka KIC iekļaušana neapdraud sociālos standartus valstīs, kas ir nolīguma puses, un ka Kesonas darba ņēmējiem tiek veicinātas darba tiesību pamatnormas. Nav skaidrs, vai būtu iespējama efektīva pārraudzība.
Citi jautājumi
Pasākumi muitas procedūru un citu formalitāšu vienkāršošanai, standartizēšanai un modernizēšanai varētu dot lielu ieguldījumu, izveidojot tādu nolīgumu, kas novērš situāciju, kurā ES un Korejas tirdzniecību traucē nevajadzīgi šķēršļi. Tomēr jāgādā, lai „tirdzniecības atvieglošanu” neizmantotu kā aizsegu patērētāju vai vides aizsardzības graušanai.
Lai pierādītu pušu pašreizējo apņemšanos pildīt Dohas Attīstības programmu un lai neļautu vismazāk attīstītajām valstīm ciest no iespējamā BTN negatīvās ietekmes, Koreja jāmudina ļaut beznodokļu un bezkvotu piekļuvi tirgum vismazāk attīstītajām valstīm pēc ES EBA shēmas.
EP loma
Kaut arī pašreizējais Pamatnolīgums par tirdzniecību un sadarbību ir jaukts nolīgums un tam ir pievienots politisks pielikums, nav tāda partnerības un sadarbības līguma, kas sniegtu atbilstošu politisku un tiesisku pamatojumu ES divpusējam tirdzniecības nolīgumam. Šādos apstākļos jārūpējas, lai vai nu ar tirdzniecības nolīgumu, par ko patlaban notiek sarunas, vai ar atsevišķu nolīgumu ES un Koreja apņemtos ievērot standarta cilvēktiesību normas un brīvās tirdzniecības nolīgumu varētu apturēt, ja šīs saistības netiktu ievērotas. Tāpat, lai nodrošinātu leģitimitāti un demokrātisku pārraudzību, Eiropas Parlaments gaidītu, ka šo nolīgumu citas iestādes iesniedz tādā formā, kam nepieciešama Parlamenta piekrišana saskaņā ar 300. panta 3. punkta otro daļu.
Protams, šāda pārraudzība var būt efektīva tikai tad, ja Parlamentu nepārtraukti informē un tam ir dota iespēja sniegt komentārus sarunu gaitā, nevis sarunu beigās, dodot izvēli piekrist vai nepiekrist. Komisija ir parādījusi gatavību sniegt Parlamenta atbildīgajai komitejai informāciju, tostarp slēgtu sanāksmju paziņojumus un dokumentus, kuru apgrozība ir ierobežota. Ir svarīgi, lai tas notiktu visā sarunu gaitā un lai būtu publiski pieejams pēc iespējas lielāks daudzums informācijas, lai Eiropas pilsoņi būtu informēti par sarunām, kas norisinās viņu vārdā.
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS (15.11.2007)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par ekonomiskajiem un tirdzniecības sakariem ar Koreju
(2007/2186(INI))
Atzinumu sagatavoja: Werner Langen
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Vispārējie ierosinājumi
1. atgādina par daudzpusējo reglamentējošo sistēmu un uzsver, ka Eiropas Savienības apspriestajiem un noslēgtajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāpievieno piemēroti un PTO darba kārtībai atbilstoši mehānismi;
2. uzskata, ka visiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Koreju jāatbilst progresam, kas panākts attīstības jautājumiem veltītajā PTO Dohas sarunu kārtā, un tajos jāņem vērā četri tā sauktie Singapūras temati (ārvalstu ieguldījumi, konkurence, publisko iepirkumu pārredzamība un tirdzniecības atvieglojumi);
Par atsevišķām tautsaimniecības nozarēm
3. aicina ar Koreju noslēgt tādu brīvās tirdzniecības līgumu, kurš aptver tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, kura neatņemama sastāvdaļa ir zinātniskā un tehniskā sadarbība un intelektuālais īpašums, kurš veicina sadarbību energoresursu efektivitātes jomā, ir vērsts pret klimata pārmaiņām un kurā ir ietverti citi enerģijas politikas ārējie aspekti, kodolenerģija un atjaunīgās enerģijas avoti, kā arī „Galileo” programma;
4. uzsver, ka visiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Koreju ir jānodrošina, lai:
· atsevišķās nozarēs, kas nav pakļautas konkurences noteikumiem (piemēram, lauksaimniecībā), netiktu koncentrēta jutīga produkcija;
· tiktu uzlaboti un vienkāršoti Kopienas noteikumi par izcelsmi;
· arvien vairāk tiktu saskaņoti patlaban spēkā esošie starptautiskie normatīvi un standarti, nevis ieviesti jauni standarti;
· tiktu pieņemtas stingrākas prasības par izplatīšanu un veicināta labākā prakse regulēšanas jomā;
· tiktu palielināta valsts atbalsta mehānismu pārredzamība un atcelti pastāvošie ar tarifiem nesaistītie šķēršļi;
· tiktu ievēroti starptautiskie tehniskie noteikumi un marķēšanas prasības un lai Koreja pārtrauktu izmantot beztarifu barjeras, jo īpaši automobiļu ražošanas, farmācijas, kosmētikas un elektronisko iekārtu nozarēs,
5. ierosina, ka par pamatu brīvajam tirdzniecības nolīgumam ar Koreju jābūt Vispārējai vienošanai par tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS), tāpat kā brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ko noslēdza ar ASV, par pamatu kalpoja pakalpojumu nolīgumi un šajos nolīgumos ietvertās stingrās sociālās un vides klauzulas;
6. uzskata, ka, ņemot vērā ES problemātisko pieredzi attiecībā uz Korejas kuģu būvniecības nozares dempinga cenām, pārkāpumu gadījumā ir jāpielieto iedarbīgi un nekavējoties piemērojami sankciju mehānismi;
7. norāda uz īpašām problēmām attiecībā uz preču iekļaušanu no Kesonas (Ziemeļkoreja) rūpnieciskā kompleksa un uzskata, ka tas būtu pieņemams tikai tad, ja, ražojot šīs preces, tiktu piemēroti Kopienas pamatnoteikumi par izcelsmi un svarīgākie darba tiesību standarti.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
12.11.20007 |
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 3 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Březina, Renato Brunetta, Gianni De Michelis, Den Dover, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Nikolaos Vakalis |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pilar Ayuso, Ivo Belet, Danutė Budreikaitė, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Edit Herczog, Lambert van Nistelrooij, Vittorio Prodi, Esko Seppänen |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Eva Lichtenberger |
||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
20.11.2007 |
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 5 5 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Graham Booth, Carlos Carnero González, Daniel Caspary, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Eduard Raul Hellvig, Jacky Henin, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Corien Wortmann-Kool, Zbigniew Zaleski |
||
|
Pieņemšanas datums |
Danutė Budreikaitė, Małgorzata Handzlik, Jan Tadeusz Masiel, Carl Schlyter, |
||
|
Galīgais balsojums |
Paul Rübig |
||