ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par vīna tirgus kopīgo organizāciju un dažu regulu grozījumiem

28.11.2007 - (COM(2007)0372 – C6-0254/2007 – 2007/0138(CNS)) - *

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Giuseppe Castiglione

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par vīna tirgus kopīgo organizāciju un dažu regulu grozījumiem

(COM(2007)0372 – C6-0254/2007 – 2007/0138(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0327),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantus, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0254/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0477/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1.A APSVĒRUMS (jauns)
	(1a) Eiropas Savienībā ir vairāk nekā pusotrs miljons vīna darītavu, un tā ir pasaulē lielākā vīna ražotāja, eksportētāja un patērētāja.
Grozījums Nr. 2 2. APSVĒRUMS
(2) Vīna patēriņš Kopienā nepārtraukti samazinājies un vīna daudzums, kas kopš 1996. gada izvests no Kopienas, palielinājies daudz lēnāk nekā attiecīgie ievedumi. Tas izraisījis pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara pasliktināšanos, kas savukārt ietekmējis ražotāju cenas un ienākumus.	(2) Neskatoties uz to, ka ir palielinājies kvalitatīvā vīna pārdošanas apjoms un Kopienas vīna eksports, kopējais vīna patēriņš Kopienā ir nepārtraukti un ievērojami samazinājies, un noteiktu vīnu daudzums, kas kopš 1996. gada izvests no Kopienas, palielinājies daudz lēnāk nekā šā veida vīnu attiecīgie ievedumi. Tas izraisījis noteiktu vīnu pieprasījuma un piedāvājuma vispārējā līdzsvara pasliktināšanos, kas savukārt ietekmējis ražotāju cenas un ienākumus.
Grozījums Nr. 3 3. APSVĒRUMS
(3) Ne visi instrumenti, kas pašlaik iekļauti Regulā (EK) Nr. 1493/1999, ir izrādījušies efektīvi, lai veicinātu nozares konkurētspējīgu un ilgtspējīgu attīstību. Tirgus mehānismu pasākumi, piemēram, krīzes destilācija, ir izrādījušies tādā mērā neefektīvi izmaksu ziņā, ka tie ir stimulējuši strukturālus pārpalikumus, neveicot uzlabojumus attiecīgajās konkurences struktūrās. Turklāt daži pašreizējošie reglamentējošie pasākumi ir nevajadzīgi ierobežojuši konkurētspējīgo ražotāju darbības.	(3) Ne visi instrumenti, kas pašlaik iekļauti Regulā (EK) Nr. 1493/1999, ir izrādījušies efektīvi, lai veicinātu nozares konkurētspējīgu un ilgtspējīgu attīstību. Noteikti tirgus mehānismu pasākumi ir izrādījušies tādā mērā neefektīvi izmaksu ziņā, ka tie ir stimulējuši strukturālus pārpalikumus, neveicot uzlabojumus attiecīgajās konkurences struktūrās. Turklāt daži pašreizējie reglamentējošie pasākumi ir nevajadzīgi ierobežojuši konkurētspējīgo ražotāju darbības.
Grozījums Nr. 4 3.A APSVĒRUMS (jauns)
	(3a) Līdzekļu atlikums, kas pārsniedz 14 % no Kopienas produkcijas, ir apmēram EUR 5 200 000 000. To var iegūt, mērķtiecīgi palielinot jauno patērētāju skaitu līdz 75 miljoniem vai veicinot vīna eksportu uz trešām valstīm, kurās ir pieprasījums un simtiem miljonu maksātspējīgu patērētāju, kas varētu ievērojami palielināt nozares ieņēmumus.
Grozījums Nr. 5 3.B APSVĒRUMS (jauns)
	(3b) Pašreizējās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) pasākumu tūlītēja atcelšana nozari ietekmēs ļoti negatīvi, tādēļ ir jānosaka pārejas periods, kura laikā pašreizējo TKO nomainīs jaunā TKO.
Grozījums Nr. 6 5. APSVĒRUMS
(5) Tādēļ, ņemot vērā gūto pieredzi, ir lietderīgi būtiski mainīt Kopienas režīmu, ko piemēro vīna nozarei, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju; panākt, lai ES kvalitatīvo vīnu uzskata par vislabāko vīnu pasaulē; atgūt vecos tirgus un iegūt jaunus tirgus Kopienā un pasaulē; izveidot vīna nozares režīmu, ko reglamentē skaidri un vienkārši, taču efektīvi noteikumi, ar kuriem līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu; izveidot vīna nozares režīmu, kas sargā Kopienas vīna ražošanas labākās tradīcijas, nostiprināt daudzu lauku reģionu sociālo struktūru un nodrošināt, ka ražojot tiek saudzēta vide. Tādēļ ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un aizstāt to ar šo jauno regulu. Tādēļ ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un aizstāt to ar šo jauno regulu.	(5) Tādēļ, ņemot vērā gūto pieredzi, ir lietderīgi būtiski mainīt Kopienas režīmu, ko piemēro vīna nozarei, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju; panākt, lai ES kvalitatīvo vīnu uzskata par vislabāko vīnu pasaulē; atgūt vecos tirgus un iegūt jaunus tirgus Kopienā un pasaulē, jo īpaši ņemot vērā pastāvīgi augošo pieprasījumu Āzijas tirgū, kas Eiropas vīna ražotājiem rada konkurenci un iespējas; izveidot vīna nozares režīmu, ko reglamentē skaidri un vienkārši, taču efektīvi noteikumi, ar kuriem līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu; izveidot vīna nozares režīmu, kas sargā Kopienas vīna ražošanas labākās tradīcijas, uzlabo lauksaimnieku dzīves līmeni, nostiprina daudzu lauku reģionu sociālo struktūru un nodrošina, ka ražojot tiek saudzēta vide. Tādēļ ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un aizstāt to ar šo jauno regulu.Tādēļ ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un aizstāt to ar šo jauno regulu.
Grozījums Nr. 7 5.A APSVĒRUMS (jauns)
	(5a) Vīna TKO ir jārada visi priekšnosacījumi, lai vīna ražošanas nozare varētu neatkarīgi pielāgoties tirgus prasībām, ņemot vērā patērētāju intereses, vienlīdzīgas iespējas visiem vīna ražošanas uzņēmumiem, tostarp kas attiecas uz pārstrādi dalībvalstīs un pārstrādi, kas notiek dalībvalstī no citā dalībvalstī audzētām vīnogām, kā arī vides aizsardzības apsvērumus.
Grozījums Nr. 8 9. APSVĒRUMS
(9) Ir svarīgi paredzēt atbalsta pasākumus, lai stiprinātu konkurences struktūras. Šie pasākumi ir jāfinansē un jānosaka Kopienai, bet dalībvalstis var izvēlēties to, kas visvairāk atbilst to apgabalu vajadzībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības, un integrētās valsts atbalsta programmās. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo programmu īstenošanu.	(9) Ir svarīgi paredzēt atbalsta pasākumus, lai stiprinātu konkurences struktūras. Daži no šiem pasākumiem ir jāfinansē un jānosaka Kopienai, bet dalībvalstis var izvēlēties to, kas visvairāk atbilst to apgabalu vajadzībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības, un integrētās valsts atbalsta programmās. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo programmu īstenošanu.
Grozījums Nr. 9 9.A APSVĒRUMS (jauns)
	(9a) Reformas ikgadējās izmaksas ir novērtētas aptuveni EUR 1 300 000 000 apjomā, kas ir līdzvērtīgs pašreizējo vīna nozares izdevumu apjomam. Šie līdzekļi ir jasadala dalībvalstu pasākumiem un Kopienas mēroga pasākumiem. Valstu programmām paredzētā budžeta sadalīšana pa dalībvalstīm ir jāveic, ņemot vērā vēsturisko sadalījumu, stādījumu platības un ražošanas vēsturi.
Grozījums Nr. 10 10. APSVĒRUMS
(10) Piešķirot līdzekļus valsts atbalsta programmām dalībvalstīs, kā galvenais kritērijs jāņem vērā līdzšinējā vīna nozares daļa budžetā, kā arī vīnogulāju platības un līdzšinējais ražošanas apjoms.	svītrots
Grozījums Nr. 11 10.A APSVĒRUMS (jauns)
	(10a) Dalībvalstij paredzētie valsts atbalsta programmu līdzekļi — neiekļaujot noieta veicināšanas pasākumus — nedrīkst būt mazāki par kopējo līdzekļu apjomu, kas 2008. gadā šai valstij piešķirts pārstrukturēšanas atbalstam.
Pamatojums
Lai šos līdzekļus varētu izmantot pārstrukturēšanas atbalstam, neviena dalībvalsts pēc reformas nedrīkst nonākt nelabvēlīgākā situācijā. Tas būtu pretrunā ar reformas mērķiem un principiem.
Grozījums Nr. 12 11. APSVĒRUMS
(11) svarīgs šo programmu pasākums ir Kopienas vīnu noieta veicināšana un tirdzniecība trešās valstīs, un šim pasākumam jārezervē noteikta budžeta līdzekļu daļa. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas darbības jāturpina, ņemot vērā to pozitīvo strukturālo ietekmi uz nozari. Preventīvie instrumenti, piemēram, ražas apdrošināšana, kopējie fondi un priekšlaicīga ražas novākšana, ir pasākumi, par kuriem var pretendēt uz atbalstu atbilstīgi atbalsta programmām, lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām.	(11) svarīgs šo programmu pasākums ir Kopienas vīnu noieta veicināšana, patērētāju informēšana par mērenas vīna lietošanas labvēlīgo ietekmi un pārliecīgas alkohola lietošanas nelabvēlīgajām sekām, tirgus izpēte un tirdzniecība, un šim pasākumam jārezervē noteikta budžeta līdzekļu daļa. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas darbības jāturpina, ņemot vērā to pozitīvo strukturālo ietekmi uz nozari. Gan preventīvie instrumenti, gan nozares attīstības instrumenti ražojumu kvalitātes uzlabošanai un noieta tirgus un noieta alternatīvu palielināšanai ir pasākumi, par kuriem var pretendēt uz atbalstu atbilstīgi atbalsta programmām, lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām.
Grozījums Nr. 13 12. APSVĒRUMS
(12) Kopiena finansē atbilstīgos pasākumus, ja vien iespējams, ņemot vērā, vai attiecīgie ražotāji ievēro konkrētus spēkā esošus vides noteikumus. Ja konstatē neatbilstību, attiecīgi samazina maksājumu.	svītrots
Grozījums Nr. 14 13. APSVĒRUMS
(13) Atbalsts nozarei jāsaņem arī no strukturāliem pasākumiem saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).	svītrots
Pamatojums
Finanšu līdzekļi ir jāpiešķir dalībvalstu finanšu shēmām, lai dalībvalstis tos varētu izmantot pēc iespējas efektīvāk.
Grozījums Nr. 15 14. APSVĒRUMS
(14) Šādi Regulā (EK) Nr. 1698/2005 iekļauti pasākumi varētu ieinteresēt vīna nozares pārstāvjus: atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un ieguldījumi tehniskajās iekārtās un tirgvedības uzlabojumos, arodmācības, informācijas un reklāmas atbalsts ražotāju organizācijām, ja tās pievienojušās kvalitātes shēmām, atbalsts agrovides pasākumiem, to lauksaimnieku priekšlaicīga pensionēšanās, kas nolēmuši pilnīgi pārtraukt jebkuru komerciālu lauksaimniecisko darbību, lai nodotu savu saimniecību citiem lauksaimniekiem.	(14) Valsts finansējumu vajadzētu piešķirt pasākumiem, kas ir saistīti ar atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem un ieguldījumiem tehniskajās iekārtās un tirgvedības uzlabojumos, arodmācības, informācijas un reklāmas atbalstu ražotāju organizācijām, ja tās pievienojušās kvalitātes shēmām, atbalstu agrovides pasākumiem, kā arī to lauksaimnieku priekšlaicīgu pensionēšanos, kas nolēmuši pilnīgi pārtraukt jebkuru komerciālu lauksaimniecisko darbību, lai nodotu savu saimniecību citiem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 6 15. APSVĒRUMS
(15) Lai palielinātu finansiālos līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, līdzekļi pakāpeniski būtu jāpārved uz budžetu, kas pieejams saskaņā ar minēto regulu.	svītrots
Grozījums Nr. 17 16.A APSVĒRUMS (jauns)
	(61a) Noteicošais vīna pārdošanas faktors Eiropas Savienībā un trešās valstīs ir patērētāju uzticēšanās Eiropas vīna kvalitātei. Lai šo uzticēšanos nodrošinātu, regulatīvajos pasākumos ir jākoncentrējas uz kvalitātes pārvaldību un patērētāju informēšanu.
Grozījums Nr. 18 16.B APSVĒRUMS (jauns)
	(16b) Noieta veicināšanas pasākumos būtu jāņem vērā pētījumi par vīna sastāvu un vīna mērenas lietošanas ietekmi uz veselību.
Grozījums Nr. 19 19. APSVĒRUMS
(19) Produkti, uz kuriem attiecas šī regula, jāražo saskaņā ar konkrētiem noteikumiem par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas nodrošina, ka ir ievērotas veselības prasības, kā arī patērētāju vēlmes attiecībā uz kvalitāti un ražošanas metodi. Elastīguma dēļ Komisijai jāuzņemas atbildība par minēto metožu atjaunināšanu un jaunu apstiprināšanu, izņemot politiski jutīgās bagātināšanas un paskābināšanas jomas, kuru izmaiņas joprojām ir Padomes kompetencē.	(19) Produkti, uz kuriem attiecas šī regula, jāražo saskaņā ar konkrētiem noteikumiem par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas nodrošina, ka ir ievērotas veselības prasības, kā arī patērētāju vēlmes attiecībā uz kvalitāti un ražošanas metodi. Tādējādi ir jāizstrādā atļauto vīndarības metožu saraksts, un Padomei ir jābūt atbildīgai par minēto metožu atjaunināšanu un jaunu apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 20 21. APSVĒRUMS
(21) Ņemot vērā pārspiešanā iegūtā vīna slikto kvalitāti, šis paņēmiens ir aizliedzams.	(21) Ņemot vērā pārspiešanā iegūtā vīna slikto kvalitāti, šis paņēmiens ir jāaizliedz un jāizstrādā mehānismi šī aizlieguma piemērošanai.
Grozījums Nr. 21 21.A APSVĒRUMS (jauns)
	(21a) Vides aizsardzības apsvērumu dēļ ir jānosaka pienākums destilēt visus vīndarības blakusproduktus, pat ja ir atļauti zināmi izņēmumi.
Grozījums Nr. 22 22. APSVĒRUMS
(22) Lai izpildītu starptautisko standartu prasības šajā jomā, Komisijai jāņem vērā vīndarības metodes, ko apstiprinājusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija. Šie standarti piemērojami arī eksportējamiem Kopienas vīniem, neņemot vērā vairāk ierobežojošus noteikumus, kas piemērojami Kopienā, lai Kopienas ražotājiem neradītu šķēršļus ārzemju tirgos.	svītrots
Grozījums Nr. 23 29. APSVĒRUMS
(29) Reģistrētiem cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm jānodrošina aizsardzība pret lietojumu, kas nepamatoti izmanto priekšrocības, ko dod atbilstīgo produktu labā slava. ai veicinātu godīgu konkurenci un lai nemaldinātu patērētājus, šī aizsardzība var skart arī produktus un pakalpojumus, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produktus, kas nav minēti Līguma I pielikumā.	(29) Cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, arī tiem nosaukumiem, kas atbilst ģeogrāfiskām vienībām, kas ir mazākas par cilmes vietu nosaukumiem vai galvenajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, jānodrošina aizsardzība pret lietojumu, kas kaitē atbilstīgo produktu labajai slavai vai nepamatoti izmanto tās sniegtās priekšrocības. Lai veicinātu godīgu konkurenci un lai nemaldinātu patērētājus, šī aizsardzība var skart arī produktus un pakalpojumus, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produktus, kas nav minēti Līguma I pielikumā.
Pamatojums
Reģistrētiem cilmes vietas nosaukumiem (RCVN) ir jābūt cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu neatņemamai daļai.
Grozījums Nr. 24 33. APSVĒRUMS
(33) Juridiskās noteiktības labad jaunās pārbaudes procedūras neattiecina uz pašreizējiem Kopienas cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tomēr attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz Komisijai pamatinformācija un tiesību akti, saskaņā ar kuriem nosaukumi un norādes ir atzīti dalībvalsts līmenī, pretējā gadījumā tie zaudēs aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statusu. Juridiskās noteiktības labad jāierobežo piemērošanas joma pašreizējo cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu dzēšanai.	(33) Juridiskās noteiktības labad jaunās pārbaudes procedūras neattiecina uz pašreizējiem Kopienas cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tomēr attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz Komisijai pamatinformācija un tiesību akti, saskaņā ar kuriem nosaukumi un norādes ir atzīti dalībvalsts līmenī.
Grozījums Nr. 25 34. APSVĒRUMS
(34) Jāatceļ iespēja valsts līmenī aizsargāt ģeogrāfisko nosaukumus kā cilmes vietu nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.	svītrots
Pamatojums
Ģeogrāfiska nosaukuma vīnu noieta veicināšanai valsts līmenī ir jābūt tādam pasākumam, kas veicina šo vīnu pārdošanu ārpus šīs dalībvalsts, nekaitējot citiem šajā valstī ražotajiem vīniem.
Grozījums Nr. 26 37. APSVĒRUMS
(37) Šajos noteikumos jāparedz obligāta noteiktu terminu lietošana, lai produktu apzīmētu saskaņā ar tirdzniecības kategorijām un sniegtu patērētājiem noteiktu svarīgu informāciju. Konkrētu citu fakultatīvu informatīvu datu izmantošana arī jāregulē Kopienas līmenī.	(37) Šajos noteikumos jāparedz obligāta noteiktu terminu lietošana, lai produktu apzīmētu saskaņā ar tirdzniecības kategorijām un sniegtu patērētājiem noteiktu svarīgu informāciju, tostarp informāciju par pudeļu pildītāja kvalitāti. Konkrētu citu fakultatīvu informatīvu datu izmantošana arī jāregulē Kopienas līmenī.
Pamatojums
Pašlaik nav noteikumu, kas paredzētu uz vīna marķējuma obligāti norādīt informāciju par pudeļu pildītāja kvalitāti. Tādējādi patērētājs nezin, vai iegādājas vairumtirgotāja, kooperatīva vai neatkarīga vīnkopja vīnu.
Tādējādi patērētāju galvenā problēma vīna iegādē ir neziņa par vīna ražotāju.
Norāde par pudeļu pildītāja kvalitāti patērētājam sniegtu informāciju par vīna pildītāju un ražošanas procesu, kas savukārt palīdzētu izvēlēties vēlamo vīnu.
Grozījums Nr. 27 38. APSVĒRUMS
(38) Ja vien nav paredzēts citādi, marķēšanas noteikumi vīna nozarē paredzami papildus noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Paarlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā (EK) Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, ko piemēro horizontāli. Pieredze liecina, ka diferenciācija saskaņā ar marķēšanas noteikumiem nav lietderīga, ņemot vērā vīna produkta kategoriju. Noteikumi jāpiemēro visām vīna kategorijām, tostarp ievestajiem ražojumiem. Jo īpaši tajos jāparedz norādīt vīna vīnogu šķirni un ražas gadu vīniem bez cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot prasības par marķējuma pareizību un attiecīgu uzraudzību.	(38) Ja vien nav paredzēts citādi, marķēšanas noteikumi vīna nozarē paredzami papildus noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā (EK) Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, ko piemēro horizontāli. Pieredze liecina, ka diferenciācija saskaņā ar marķēšanas noteikumiem nav lietderīga, ņemot vērā vīna produkta kategoriju. Noteikumi jāpiemēro visām vīna kategorijām, tostarp ievestajiem ražojumiem.
Grozījums Nr. 28 38.A APSVĒRUMS (jauns)
	(38a) To produktu apraksts, nosaukums un noformējums, uz ko attiecas šī regula, var būtiski ietekmēt to pārdošanas iespējas. Ir jāsaglabā atšķirīgs marķējums dažādām vīna kategorijām un esošo tradicionālo norāžu aizsardzība, lai produktu identificētu un patērētājiem sniegtu noteiktu būtisku informāciju.
Grozījums Nr. 29 39. APSVĒRUMS
(39) Pašreizējās ražotāju organizācijas un jaunu organizāciju dibināšana joprojām var veicināt Kopienas līmenī noteikto vīna nozares prasību izpildi. Šo organizāciju lietderība atkarīga no to pakalpojumu apjoma un efektivitātes, ko tās piedāvā saviem biedriem. Tas pats attiecas uz nozares organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm jāatzīst organizācijas, kas ievēro noteiktas Kopienas līmenī noteiktas prasības.	(39) Pašreizējās ražotāju organizācijas un jaunu organizāciju dibināšana var veicināt Kopienas līmenī noteikto vīna nozares prasību izpildi. Šo organizāciju lietderība atkarīga no to pakalpojumu apjoma un efektivitātes, ko tās piedāvā saviem biedriem. Tas pats attiecas uz nozares organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm jāatzīst organizācijas, kas ievēro noteiktas Kopienas līmenī noteiktas prasības. Tomēr ir jānodala šo abu organizāciju kompetences.
Pamatojums
Kopienas noteikumi nevar paredzēt labāku attieksmi tikai pret tām ražotāju organizācijām, kas veic īpašumtiesību nodošanu, t.i., kas iegādājas organizācijas biedru produkciju, lai to pārdotu tālāk.
Faktiski vīna nozares dalībnieki ir dažādi, tāpēc ir jāņem vērā katra dalībnieka īpatnības. Kopienas noteikumiem ir jāveicina dažādas grupu izveides iniciatīvas, jo, lai koncentrētu piedāvājumu, ne vienmēr ir jāveic īpašumtiesību nodošana.
Grozījums Nr. 30 42. APSVĒRUMS
(42) Tirdzniecības plūsmu uzraudzība jo īpaši ir pārvaldības joma, kurā jādarbojas elastīgi. Tādējādi lēmums par atļaujas prasību ieviešanu ir jāpieņem Komisijai, ņemot vērā to, vai ir vajadzīgas ievešanas un izvešanas atļaujas, lai pārvaldītu attiecīgos tirgus, un jo īpaši uzraudzītu attiecīgo ražojumu ievešanu. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz šādām atļaujām tomēr jānosaka šajā regulā.	(42) Tirdzniecības plūsmu uzraudzība jo īpaši ir pārvaldības joma, kurā jādarbojas elastīgi, lai pārvaldītu attiecīgos tirgus, un jo īpaši uzraudzītu attiecīgo ražojumu ievešanu. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz šādām atļaujām tomēr jānosaka šajā regulā.
Grozījums Nr. 31 43. APSVĒRUMS
(43) Ja paredzētas ievešanas un izvešanas atļaujas, jāiemaksā drošības nauda, lai nodrošinātu, ka darījumi, kuriem izdotas šīs atļaujas, patiešām tiek īstenoti.	svītrots
Grozījums Nr. 32 46. APSVĒRUMS
(46) Lai nodrošinātu pienācīgu vīna tirgus darbību un jo īpaši lai novērstu tirgus traucējumus, jāparedz iespēja aizliegt izmantot ievešanu un izvešanu pārstrādei. Lai šis tirgus pārvaldības instruments būtu iedarbīgs, tas parasti jāpiemēro bez lielas kavēšanās. Tādēļ Komisijai jāpiešķir attiecīgas pilnvaras.	Lai nodrošinātu pienācīgu vīna tirgus darbību un jo īpaši lai novērstu tirgus traucējumus, jāparedz iespēja aizliegt izmantot ievešanu un izvešanu pārstrādei.
Grozījums Nr. 33 55. APSVĒRUMS
(55) Tā kā joprojām nav rasts tirgus līdzsvars, un ir vajadzīgs laiks, lai varētu novērtēt papildpasākumu, piemēram, izaršanas shēmas, iedarbību, ir lietderīgi saglabāt jauno stādījumu aizliegumu līdz 2013. gada 31. decembrim, bet tad tas ir galīgi atceļams, lai konkurētspējīgiem ražotājiem ļautu brīvi piemēroties tirgus apstākļiem.	(55) Tā kā joprojām nav rasts tirgus līdzsvars, un ir vajadzīgs laiks, lai varētu novērtēt papildpasākumu, piemēram, izaršanas shēmas, iedarbību, ir lietderīgi parasti saglabāt jauno stādījumu aizliegumu līdz 2013. gada 31. decembrim. 2012. gada laikā vajadzētu pārbaudīt 2007. gadā pieņemtos vīna tirgus reformas pasākumus un tad lemt par stādījumu aizlieguma saglabāšanu vai atcelšanu.
Pamatojums
Vēl nav iespējams novērtēt vīna tirgū paredzēto izaršanas pasākumu iedarbību. Tādējādi nevajadzētu pieņemt lēmumu par jaunajiem stādījumiem, kamēr nav beigušies izaršanas pasākumi un kamēr vēl nav manāma to iedarbība tirgū.
Grozījums Nr. 34 55.A APSVĒRUMS
	(55a) Tomēr ir jānodrošina lielāks elastīgums stādīšanas tiesību jomā, lai konkurētspējīgiem ražotājiem ļautu brīvi piemēroties tirgus apstākļiem.
Grozījums Nr. 35 55.B APSVĒRUMS (jauns)
*	(55b) Tad, kad tirgus stāvoklis ievērojami uzlabosies, elastīguma klauzula ļaus uz ierobežotu laiku piešķirt papildu stādīšanas tiesības attiecīgo reģionu vīna dārziem tādas kvalitātes vīna ražošanai, kas varētu palielināt pārdošanas apjomu.
Pamatojums
Efektīva piedāvājuma pārvaldība nozīmē pielāgot piedāvājumu pieprasījumam — lielāks pieprasījums radītu lielāku piedāvājumu.
Grozījums Nr. 36 58. APSVĒRUMS
(58) Turklāt jāparedz iespēja, ka dalībvalstis drīkst nodot atkārtotas stādīšanas tiesības citai saimniecībai, stingri to kontrolējot, un ar noteikumu, ka šāda nodošana notiek kvalitātes uzlabošanas nolūkā vai attiecas uz platībām, kas paredzētas potzaru audzētavām vai ir saistītas ar saimniecības daļas nodošanu. Šī nodošana atļauta tikai dalībvalsts teritorijā.	(58) Turklāt jāparedz iespēja, ka dalībvalstis drīkst nodot atkārtotas stādīšanas tiesības citai saimniecībai, stingri to kontrolējot, un ar noteikumu, ka šāda nodošana notiek kvalitātes uzlabošanas nolūkā vai attiecas uz platībām, kas paredzētas potzaru audzētavām vai ir saistītas ar saimniecības daļas nodošanu.
Grozījums Nr. 37 62.A APSVĒRUMS
	(62.a) Pirms priekšlikuma iesniegšanas par stādīšanas tiesību liberalizāciju platībām, uz kurām neattiecas specifikācijas par vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Komisijai ir jāizvērtē palīgpasākumu un tirgus reorganizācijas pasākumu ietekme.
Grozījums Nr. 38 63. APSVĒRUMS
(63) Ražošana tajās dalībvalstīs, kurās ražo mazāk par 25 000 hektolitriem gadā, ievērojami neietekmē tirgus līdzsvaru. Tādēļ šīm dalībvalstīm nepiemēro jaunu stādījumu pagaidu aizliegumu, bet tās arī nevar izmantot izaršanas shēmu.	(63) Ražošana tajās dalībvalstīs, kurās ražo mazāk par 25 000 hektolitriem gadā, ievērojami neietekmē tirgus līdzsvaru. Tādēļ šīm dalībvalstīm nepiemēro jaunu stādījumu pagaidu aizliegumu, bet tās arī nevar izmantot izaršanas shēmu, kamēr to ražošana nepārsniedz 25 000 hektolitrus.
Grozījums Nr. 39 67. APSVĒRUMS
(67) Lai nodrošinātu atbildīgu attieksmi pret izartajām platībām, tiesības uz piemaksu jāsaista ar to, kā attiecīgie ražotāji ievēro spēkā esošos vides aizsardzības noteikumus. Ja tiks konstatēta neatbilstība, proporcionāli samazinās piemaksu par izaršanu.	svītrots
Grozījums Nr. 40 4.PANTA 2. PUNKTS
2. Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmām un nodrošina, ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem.	2. Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmu īstenošanu un nodrošina, ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem.
Pamatojums
Par atbalsta programmu īstenošanu nevar būt atbildīgas tikai dalībvalstis. Komisijai šīs programmas ir jāapstiprina, tādējādi nodrošinot, ka tās atbilst Kopienas tiesību aktiem un neierobežo Kopienas ražotāju konkurenci.
Grozījums Nr. 41 4.PANTA 3. PUNKTS
3. Atbalstu nepiešķir:	svītrots
a) pētniecības projektiem un pasākumiem, kas paredzēti pētniecības projektu atbalstam,
b) pasākumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1698/2005.
Pamatojums
Uzņēmumiem vajadzētu būt pieejamai vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmai. Tikai tā iespējams sistēmu vienkāršot.
Grozījums Nr. 42 5. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Visas II pielikumā minētās dalībvalstis iesniedz Komisijai – pirmo reizi līdz 2008. gada 30. aprīlim – piecgadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo nodaļu.	1. Visas II pielikumā minētās dalībvalstis iesniedz Komisijai – līdz nākamā gada 15. februārim pēc šīs regulas stāšanās spēkā – piecgadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo nodaļu.
Pamatojums
Ierosināto grafiku nav iespējams īstenot. Ir jāparedz ilgāks laikposms, lai varētu pieņemt īstenošanas noteikumus pirms jaunu programmu ierosināšanas.
Grozījums Nr. 43 5. PANTA 1. PUNKTA 1.A DAĻA (jauna)
	Katra dalībvalsts viena gada laikā pēc sākotnējās programmas iesniegšanas var Komisijai iesniegt pārskatītu atbalsta programmu, ja šķiet, ka noteikti sākotnējās programmas pasākumi nav savietojami un tādējādi var traucēt to saskaņotu īstenošanu. Pārskatīto atbalsta programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tās iesniegšanas.
Pamatojums
Reforma galvenokārt paredz palielināt vīna nozares konkurētspēju. Stingri reglamentēta pasākumu elastība var palīdzēt īstenot reformas mērķus, jo īpaši attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kas saskārušās ar grūtībām pievienošanās procesā.
Grozījums Nr. 44 5. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Atbalsta programma jāizstrādā tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu dalībvalstis uzskata par vispiemērotāko. Pirms iesniegšanas Komisijai atbalsta programmu apspriež ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgā teritoriālajā līmenī.	Atbalsta programma jāizstrādā tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu dalībvalstis sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm uzskata par vispiemērotāko. Pirms iesniegšanas Komisijai atbalsta programmu apspriež ar kompetentām iestādēm, organizācijām, ražotāju organizācijām, to komercuzņēmumiem un starpnozaru organizācijām reģionālajā un vietējā līmenī.
Grozījums Nr. 45 5. PANTA 1. PUNKTA 3. DAĻA
Katra dalībvalsts iesniedz vienu programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības.	Katra dalībvalsts iesniedz vienu programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības, tomēr kurā galvenokārt ievēro to teritoriju vajadzības, kurās noteiktu vīnogulāju šķirņu audzēšana un vīna ražošana ir apgrūtināta (piemēram, kalnu teritorijas).
Pamatojums
Kvalitatīvu vīnogu audzēšana un kvalitatīva vīna ražošana parasti ir decentralizēta. Tādēļ, pieņemot svarīgus lēmumus, piemēram, par finansējumu, un izstrādājot piecgadu projektu, ir jācenšas nodrošināt sadarbību vienas valsts dažādos lēmumpieņemšanas līmeņos. Šajā sakarā ir arī ļoti svarīgi iekļaut apsvērumus par audzēšanu un ražošanu apgrūtinātos apstākļos (jo īpaši kalnainos apgabalos).
Grozījums Nr. 46 5. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)
	1.a Atbalsta programmās dalībvalstis var noteikt un definēt 54. panta minēto ražotāju organizāciju lomu.
Pamatojums
Tā kā pati Komisija ir pierādījusi nozares sadrumstalotību un lai veicinātu faktisko ražošanas darbību lielāku integrāciju, dalībvalstīm valsts atbalsta programmās iekļauto nozares pasākumu īstenošanas novērtēšanā būtu lietderīgi izmantot regulas 54. pantā minēto ražotāju organizācijas.
Grozījums Nr. 47 5. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻA
2. Trīs mēnešus pēc iesniegšanas Komisijai atbalsta programmas var sākt piemērot.	2. Komisijas apstiprina atbalsta programmas trīsdesmit dienu laikā pēc to iesniegšanas. Tās var sākt piemērot divus mēnešus pēc apstiprināšanas.
Pamatojums
Komisijai šīs programmas ir jāapstiprina, tādējādi nodrošinot, ka tās atbilst Kopienas tiesību aktiem un neierobežo Kopienas ražotāju konkurenci.
Grozījums Nr. 48 5.PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻA
Tomēr, ja iesniegtā programma neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija par to informē dalībvalsti. Šajā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu programmu. Pārskatīto programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tam, kad par to ir paziņots, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība; neatbilstības gadījumā jāpiemēro šis apakšpunkts.	Tomēr, ja iesniegtā programma neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija 30 dienu laikā par to informē dalībvalsti. Šajā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu programmu. Pārskatīto programmu var sākt piemērot mēnesi pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Komisija, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība; neatbilstības gadījumā jāpiemēro šis apakšpunkts.
Grozījums Nr. 49 7. PANTA 1. DAĻA
Atbalsta programmās ietver noieta veicināšanas pasākumus trešo valstu tirgos saskaņā ar 9. pantu.	Atbalsta programmās ietver noieta veicināšanas pasākumus tirgus izpēti saskaņā ar 9. pantu.
Grozījums Nr. 50 7. PANTA 2. DAĻAS AA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	aa) nozares pārstrukturēšana,
Grozījums Nr. 51 7. PANTA 2. DAĻAS AB) APAKŠPUNKTS (jauns)
	ab) krīžu novēršana,
Grozījums Nr. 52 7. PANTA 2. DAĻAS DA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	da) pētniecība un izstrāde,
Grozījums Nr. 53 7. PANTA 2. DAĻAS DB) APAKŠPUNKTS (jauns)
	db) kultivēšanas prakse un vides aizsardzības normas,
Grozījums Nr. 54 7. PANTA 2. DAĻAS DC) APAKŠPUNKTS (jauns)
	dc) vīnogu un vīna kvalitātes uzlabošana,
Grozījums Nr. 55 7. PANTA 2. DAĻAS DD) APAKŠPUNKTS (jauns)
	dd) vīna, alkohola un vīnogu misas privāta uzglabāšana,
Grozījums Nr. 56 7. PANTA 2.A DAĻA (jauna)
	Ražotājs viena tirdzniecības gada laikā var izmantot vairākus pasākumus.
	Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu jaunos pasākumus var arī iekļaut atbalsta programmās.
Pamatojums
Paplašināts pasākumu sarakstu, kurus dalībvalstis var izmantot ar Komisijas piekrišanu, dalībvalstīm ļauj lietderīgāk izmantot līdzekļus un tos izlietot atbilstīgi savām vajadzībām un iespējām.
Grozījums Nr. 57 8. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)
	1.a Saskaņā ar 1. punktu noteiktais līdzekļu apjoms — neiekļaujot veicināšanas pasākumus — nevar būt zemāks par līdzekļu apjomu, ko dalībvalstij piešķīra 2008. gadā pārstrukturēšanas atbalstam.
Pamatojums
Lai šos līdzekļus varētu izmantot pārstrukturēšanas atbalstam, neviena dalībvalsts pēc reformas nedrīkst nonākt nelabvēlīgākā situācijā. Tas būtu pretrunā ar reformas mērķiem un principiem.
Grozījums Nr. 58 9. PANTA VIRSRAKSTS
Noieta veicināšana trešo valstu tirgos	Noieta veicināšana un tirgus izpēte.
Grozījums Nr. 59 9. PANTA 1. PUNKTS
1. Atbalsts saskaņā ar šo pantu attiecas uz Kopienas vīnu informācijas vai noieta veicināšanas pasākumiem trešās valstīs, līdz ar to uzlabojot to konkurētspēju minētajās valstīs.	1. Atbalsts saskaņā ar šo pantu attiecas uz Kopienas vīnu informācijas vai noieta veicināšanas pasākumiem, līdz ar to uzlabojot to konkurētspēju:
	a) iekšējā tirgū,
	b) trešās valstīs.
Grozījums Nr. 60 9. PANTA 2. PUNKTS
2. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai vīniem ar vīnogu šķirnes norādi.	2. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un vīniem ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Citiem pārtikā lietojamiem vīniem piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 61 9. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)
	2.a Regulas 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie pasākumi var būt:
	a) atbildīga vīna patēriņa veicināšana un informēšana par produktu un tā īpašībām,
	b) tirgus izpētes uzlabošanas pasākumi, lai nodrošinātu attīstību un uzņēmumiem sniegtu pilnīgāku informāciju.
	Šos pasākumus var īstenot starpnozaru organizācijas 55. panta nozīmē vai citas līdzvērtīgas iestādes.
	c) noieta veicināšanas un reklāmas pasākumi ar mērķi nodrošināt cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atpazīstamību, uzsverot to nozīmi kvalitātes, vides drošības un vides aizsardzības jomā.
Grozījums Nr. 62 9. PANTA 3. PUNKTA IEVADDĻA
3. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, var būt:	3. Pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, var būt saistīti ar šīm jomām:
Grozījums Nr. 63 9. PANTA 3. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) sabiedrisko attiecību, veicināšanas vai reklāmas pasākumi, jo īpaši uzsverot Kopienas produktu priekšrocības, īpaši attiecībā uz kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu vai nekaitīgumu videi,	a) sabiedrisko attiecību, veicināšanas vai reklāmas pasākumi, jo īpaši uzsverot Kopienas produktu priekšrocības, to cilmes vietas nosaukumus un zīmolus, īpaši attiecībā uz kvalitāti, labvēlīgu iedarbību uz veselību, pārtikas nekaitīgumu vai nekaitīgumu videi,
Grozījums Nr. 64 9. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS
b) dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs,	b) individuāla vai kolektīva dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs,
Grozījums Nr. 65 9. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS)
c) informatīvi pasākumi, jo īpaši par Kopienas sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu,	c) informatīvi pasākumi, jo īpaši par Kopienas sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, bioloģisko ražošanu un vīnu marķējumu,
Grozījums Nr. 66 9. PANTA 3. PUNKTA CA) APAKŠPUNKTS)
	ca) atbalsta programmas vīnu ģeogrāfisko izcelsmes norāžu starptautiskai aizsardzībai un pasākumi vai pētījumi, lai apkarotu vīndarības produktu viltošanu trešās valstīs un tehniskus un fitosanitārus šķēršļus.
Grozījums Nr. 67 9. PANTA 3. PUNKTA D APAKŠPUNKTS
d) jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai,	d) atgūstamo, attīstāmo un jauno tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai,
Grozījums Nr. 68 9. PANTA 3. PUNKTA EA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	ea) izglītojoši pasākumi, izmantojot zinātniskus pētījumus par mērenas vīna lietošanas labvēlīgo ietekmi, un noieta veicināšanas pasākumi, kas atbalsta saprātīgu vīna lietošanu, kā arī informatīvi pasākumi par šo produktu un tā īpatnībām, pamatojoties uz attiecīgiem pētījumiem,
Pamatojums
Ar šajā regulā minēto produktu noieta veicināšanas pasākumiem ir jācenšas iekļūt jaunos tirgos un atgūt zaudētos. Ir īpaši svarīgi palielināt vīnogu misas (bezalkoholisks dzēriens) noieta tirgu, lai atbalstītu vīna produkcijas dažādošanu.
Grozījums Nr. 69 9. PANTA 3. PUNKTA EB) APAKŠPUNKTS (jauns)
	b) tirgus izpētes uzlabošanas pasākumi, lai sekmētu attīstību un uzņēmumiem nodrošinātu pilnīgāku informāciju,
Grozījums Nr. 70 9. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
	3.a Atbalstu galvenokārt piešķir Eiropas Savienības dalībnieku sadarbības pasākumiem.
Grozījums Nr. 71 9. PANTA 4. PUNKTS
4. Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem.	4. Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem. Reģioniem, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006 klasificē kā konverģences reģionus, Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 75 %.
	Tomēr programmās, kas paredzētas, lai starptautiskā līmenī aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un veicinātu pasākumus vai pētījumus ar mērķi apkarot vīndarības produktu viltošanu trešās valstīs un tehniskus un fitosanitārus šķēršļus, ieguldījums var sasniegt 100 %.
Pamatojums
Šos pasākumus no KTO budžeta vajadzētu finansēt 100 % apjomā, lai nodrošinātu tehniskās sadarbības pasākumu un starptautisko sarunu palīgpasākumu saskaņotību un viendabīgumu.
Grozījums Nr. 72 9. PANTA 5. PUNKTS
5. Noieta veicināšanas pasākumiem trešo valstu tirgos dalībvalstis rezervē vismaz II pielikumā noteiktos Kopienas līdzekļus. Šie rezervētie līdzekļi nav pieejami citiem pasākumiem.	5. Tirgus izpētes un noieta veicināšanas pasākumiem Eiropas Savienības un trešo valstu tirgos dalībvalstis rezervē vismaz II pielikumā noteiktos Kopienas līdzekļus. Šie rezervētie līdzekļi nav pieejami citiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 73 9. PANTA 5.A PUNKTS (jauns)
	5.a Vīnam, kas ražots apgabalos, kuros vīnogu audzēšana un vīna ražošana ir apgrūtināta (piemēram, kalnu apgabalos), piemēro īpaši pielāgotus pasākumus, kurus nosaka kopā ar šo apgabalu reģionālajām un vietējām iestādēm.
Grozījums Nr. 74 10. PANTA 3. PUNKTA 1. DAĻAS CA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	ca) Vīna dārzu parastu atjaunošanu pēc to dabīgā dzīves cikla beigām apgabalos ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var atbalstīt līdz 50 % no 6. pantā minētā apjoma.
Pamatojums
Pārstrukturēšanai un pārveidei kvalitatīvas produkcijas ražošanas apgabalos, kas bieži arī ir apgabali ar specifiskām grūtībam, ir jāpiemēro atbalsta shēma.
Grozījums Nr. 75 10. PANTA 3. PUNKTA 2. DAĻA
Atbalstu nepiešķir to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls.	svītrots
Grozījums Nr. 76 10. PANTA 5. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) neatkarīgi no V sadaļas II nodaļas noteikumiem atļauta gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšana noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus, līdz beidzas pārejas posms attiecībā uz stādīšanas tiesībām, t.i., vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim,	a) neatkarīgi no V sadaļas II nodaļas noteikumiem atļauta gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšana noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus,
Grozījums Nr. 77 10.A PANTS (jauns)
	10.a pants
	Nozares pārstrukturēšana
	1. Atbalsta pasākumi nozares pārstrukturēšanai paredz izveidot uzņēmumu sinerģiju, lai ar struktūru attīstību palielinātu vīna ražotāju konkurētspēju.
	2. Atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attīstības projektus atbalsta programmai iesniedz par vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:
	a) kompleksu un daudzreģionālu piedāvājuma sistēmu izstrāde,
	b) iespēja uzņēmumiem koplietot faktiskus operatīvos un stratēģiskos dienestus,
	c) iekārtu un ražošanas posmu pārvaldība,
	d) tirgus izpētes un vadības attīstība,
	e) jauninājumu izstrāde,
	f) piedāvājuma grupēšana un pakārtoto uzņēmumu pārstrukturēšana.
	3. Atbalstu pārstrukturēšanas pasākumiem sniedz, daļēji sedzot šo pasākumu īstenošanas izmaksas, un tas nepārsniedz 50 %. Reģioniem, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006 klasificē kā konverģences reģionus, Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 75 %.
Grozījums Nr. 78 10.B PANTS (jauns)
	10.b pants
	Krīžu novēršana
	1. Krīžu novēršana ir visas kultivēšanas, lauksaimniecības un vīndarības metodes ar mērķi ierobežot vīnogu ražošanu vai samazināt vīnogu pārstrādi vīnā.
	2. Atbalstu krīžu novēršanas pasākumiem var sniegt, piešķirot kompensācijas atbilstīgi samazinātajam vīnogu vai vīna daudzumam, kas panākts pēc noteiktas metodes izmantošanas.
	3. Katra dalībvalsts atbilstīgi savai specifikai izvēlas noteiktas metodes šo mērķu sasniegšanai. Īstenošanas pasākumi, kurus pieņem saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru, jo īpaši nosaka atbalsta maksimālo apjomu un atbilstīgās metodes.
Grozījums Nr. 79 11. PANTA 1. PUNKTS
1. Šajā pantā priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē to, ka pilnībā iznīcina vai nolasa nenogatavojušos vīnogu ķekarus, tādējādi samazinot attiecīgā zemes gabala ražu līdz nullei.	1. Šajā pantā priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē to, ka pilnībā iznīcina vai nolasa nenogatavojušos vīnogu ķekarus, tādējādi samazinot attiecīgās platības ražu līdz nullei.
Grozījums Nr. 80 11. PANTA 2. PUNKTS
2. Atbalstam par ražas priekšlaicīgu novākšanu jāveicina piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atjaunošana Kopienas vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes.	2. Atbalstam par ražas priekšlaicīgu novākšanu jāveicina piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atjaunošana Kopienas vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes un iegūtu kvalitatīvākus produktus.
Grozījums Nr. 81 11. PANTA 3. PUNKTA 2. DAĻA
Maksājums nedrīkst pārsniegt 50 % no summas, ko veido tiešās izmaksās par vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu, un zaudējumi, kas saistīti ar vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu.	Maksājums nedrīkst pārsniegt 75 % no summas, ko veido tiešās izmaksās par vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu, un zaudējumi, kas saistīti ar vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu.
Pamatojums
Lai paredzētu taisnīgāku kompensāciju tiem vīna ražotājiem, kas vēlas izmantot šīs regulas 11. panta nosacījumus, vienotas likmes maksājumu vajadzētu palielināt līdz 75 %.
Grozījums Nr. 82 11. PANTA 4.A PUNKTS (jauns)
	4.a Attiecīgās dalībvalstis pieņem kontroles pasākumus, kurus piemēro 100 % pieprasījuma iesniedzēju.
Grozījums Nr. 83 13.A PANTS (jauns)
	13.a pants
	Pētniecība un izstrāde
	1. Atbalstu pētniecībai un izstrādei sniedz ar mērķi finansēt pētniecības pasākumus labākai tirgus pārzināšanai un produktu kvalitātes uzlabošanai, kas jo īpaši koncentrējas uz produkta izsekojamību, ražošanas ietekmi uz vidi, veselības drošību, tipisko raksturojumu un ģenētisko uzlabošanu.
	2. Kopienas ieguldījums pētniecības un izstrādes pasākumos nepārsniedz 50 % no izmaksām.
Grozījums Nr. 84 13.B PANTS (jauns)
	13.b pants
	Kultivēšanas prakse un vides aizsardzības normas
	1. Visu veidu vīniem nosaka specifisku lauksamniecības praksi, kā arī vides aizsardzības, fitosanitārās un citas normas.
	Šī prakse un normas palīdz aizsargāt vidi, kontrolēt sākotnējo ražošanu, ierobežot iespējamo ražu un uzlabot kvalitāti.
	2. Finansējumu maksājumu veidā par katru tās platības hektāru, kurai piemēro attiecīgās saistības, piešķir tiem vīna ražotājiem, kas ievēro iepriekšminēto praksi un normas.
	3. Iepriekšminēto praksi un normas nosaka Kopienas līmenī un detalizēti izskaidro atbilstīgi dalībvalstu un to reģionu īpašajiem apstākļiem.
	4. Programmu uzraudzību un pārvaldību attiecībā uz vīna ražotāju saistību izpildi saskaņā ar šo pantu pirmajā līmenī veic nozares organizācijas, ja dalībvalsts ir devusi piekrišanu.
	5. Šā panta 2. punktā minētā finansējuma apjomu un šā panta piemērošanas noteikumus nosaka saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. februāra rezolūcijā (P6_TA(2007)0049) minētie KTO vispārējie principi cita starpā paredz „nodrošinot vīnkopības nozares atbilstību savstarpējās atbilstības noteikumiem, un droši lauksaimnieciskās kultivēšanas paņēmieni (..) nodrošina vairāk un labākus produkcijas kontroles un dabas aizsardzības paņēmienus, ar galveno mērķi saglabāt atbilstīgus vīnkopju ienākumus un uzlabot produkcijas kvalitāti” (1. punkta e) apakšpunkts).
Grozījums Nr. 85 13.C PANTS (jauns)
	13.c pants
	Vīnogu un vīna kvalitātes uzlabošana
	1. Vīnogu kvalitātes uzlabošana ir visas kultivēšanas un lauksaimniecības metodes, ar kurām uzlabo produkta kvalitāti, ko var noteikt pēc objektīviem kritērijiem.
	2. Vīna kvalitātes uzlabošana ir pasākumi pārdošanai paredzētā vīna kvalitātes uzlabošanai, nodrošinot alternatīvas noieta tirgus iespējas vīna produktiem, un jo īpaši apgādājot pārtikā izmantojamā alkohola nozari, kurā šos produktus tradicionāli izmanto savu produktu ražošanai.
	3. Atbalstu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem var sniegt, piešķirot vienotas likmes kompensāciju.
	4. Atbalstu vīnogu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem piešķir par vīnogulājiem, kas paredzēti, lai ražotu vīnu ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
	5. Īstenošanas pasākumi, kurus pieņem saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru, jo īpaši nosaka ievedumu maksimālo apjomu, atbilstīgās metodes un alternatīvas noieta tirgus iespējas.
	6. Dalībvalstis atbilstīgi savai specifikai nosaka metodes šo mērķu sasniegšanai un maksājumu apjomu, izvērtējot metodes īstenošanas tiešās izmaksas.
Grozījums Nr. 86 13.D PANTS (jauns)
	13.d pants
	Vīna, alkohola un vīnogu misas privāta uzglabāšana
	1. Īsteno vīna, alkohola un vīnogu misas privātas uzglabāšanas atbalsta shēmu.
	2. Lai saņemtu uzglabāšanas atbalstu, vīna, alkohola un vīnogu misas ražotājiem ir jānoslēdz līgums par uzglabāšanu ar attiecīgajām intervences aģentūrām. Līgumus noslēdz laikā no 16. decembra līdz nākamā gada 15. februārim par laika posmu, ilgākais, līdz 30. novembrim, un, mazākais,:
	– līdz 1. augustam vīnogu misai,
	– līdz 1. septembrim vīniem.
	3. Komisija iesniedz ziņojumu par privātas uzglabāšanas pasākuma piemērošanu un iespējamos priekšlikumus par tā pagarināšanu, pielāgošanu vai atcelšanu.
Pamatojums
Ir ļoti svarīgi iekļaut šo pasākumu, kas neprasa daudz līdzekļu, bet būtiski un labvēlīgi ietekmē tirgus regulēšanas sistēmu, jo īpaši tāpēc, ka publiskas uzglabāšanas pasākumi ir atcelti.
Grozījums Nr. 87 14. PANTS
14. pants	svītrots
Savstarpējā atbilstība
Lauksaimniekiem, par kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā piecu gadu laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par pārstrukturēšanu un pārveidošanu, vai gada laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par ražas priekšlaicīgu novākšanu, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un noteikumus par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 3.-7. pantā, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējamas lauksaimniekam, maksājuma apjomu daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt to atlīdzināt saskaņā ar minētajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.
Noteikumus par to, vai attiecīgās dalībvalsts atbalsta samazinājums vai atmaksa jāveic pilnībā vai daļēji, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 88 15. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)
	1.a Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos vajadzības gadījumā iekļauj attiecīgi pamatotus priekšlikumus pielāgot atbalsta programmas, lai palielinātu to efektivitāti.
Grozījums Nr. 89 17. PANTS
17. pants	svītrots
Finanšu pārvedums lauku attīstībai
1. No 2009. budžeta gada summas, kas noteiktas 2. punktā, pamatojoties uz agrākajiem izdevumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 intervencei, kura paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būs pieejami kā papildu Kopienas līdzekļi pasākumiem vīna ražošanas reģionos atbilstīgi lauku attīstības programmai, ko finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005.
2. Attiecīgajos kalendārajos gados būs pieejamas šādas summas:
– 2009: - 100 miljoni euro,
– 2010: - 150 miljoni euro,
– 2011: - 250 miljoni euro,
– 2012: 300 miljoni euro,
– 2013: - 350 miljoni euro,
– no 2014. gada un turpmāk: 400 miljoni euro.
3. Šā panta 2. punktā minētās summas jāsadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu.
Grozījums Nr. 90 II A SADAĻAS (jauna) 17.A pants (jauns)
	II.A SADAĻA
	TIRGUS MEHĀNISMI
	17.a pants
	Atbalsts par noteiktiem vīndarības produktu izmantošanu
	Ar šo izveido atbalstu, lai to izmantotu:
	a) koncentrētai vīnogu misai,
	b) rektificētai koncentrētai vīnogu misai,
	ko ražo Kopienā, kad tās izmanto, lai palielinātu spirta saturu tādos vīna produktos, kam šādi palielinājumi ir atļauti šīs regulas nozīmē.
Pamatojums
Tā kā vīnogu misas iedalījums pēc koncentrācijas praktiski palīdz nodrošināt tirgus līdzsvaru, ir jāparedz atbalsts koncentrētai vīnogu misai un rektificētai koncentrētai vīnogu misai, ko izmanto, lai palielinātu spirta saturu.
Konkrētāk, šim atbalstam vajadzētu aizsargāt daudzos Kopienas reģionos izplatītu vīndarības metodi, ņemt vērā ražotāju veiktos ieguldījumus un nepieļaut iespējamību, ka tiek pārtraukta tirdzniecības paplašināšanās, kas palielinātu produkcijas piedāvājumu.
Grozījums Nr. 91 19. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻA
Komisija var pieņemt lēmumu papildināt IV pielikumā minētās vīnkopības produktu kategorijas.	svītrots
Grozījums Nr. 92 20. PANTS
Šajā nodaļā noteiktas atļautās vīndarības metodes un piemērojamie ierobežojumi, kā arī procedūra, saskaņā ar kuru Komisija var pieņemt lēmumu par metodēm un ierobežojumiem, ko piemēro to produktu ražošanai un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas šī regula.	Šajā nodaļā noteiktas atļautās vīndarības metodes un piemērojamie ierobežojumi to produktu izgatavošanai, uz kuriem attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 93 21. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Tikai tādas vīndarības metodes, kas atļautas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izmanto to produktu ražošanai Kopienā, uz kuriem attiecas šī regula.	1. Tikai tādas vīndarības metodes, procesus un ierobežojumus, kas noteikti IV.A, V un VI pielikumā, izmanto to produktu ražošanai Kopienā, uz kuriem attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 94 21. PANTA 2. PUNKTS
2. Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vīna ražošanu, saglabāšanu un attīrīšanu.	2. Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vīna ražošanu, saglabāšanu un attīrīšanu, ievērojot Eiropas tradicionālos ražošanas paņēmienus.
Pamatojums
Ja tām ir jānodrošina pareiza vīna ražošana, saglabāšana un attīrīšana, ar atļautajām vīndarības metodēm ir arī jāievēro tradicionālie vīna ražošanas paņēmieni.
Grozījums Nr. 95 21. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)
	2.a Ja vīna ražošanā izmanto ģenētiski modificētu raugu, patērētājs par to ir skaidri jāinformē, uz pārdošanas iepakojuma sniedzot norādi „ražots, izmantojot ģenētiski modificētus organismus”.
Pamatojums
Skaidrs marķējums, neatkarīgi no tā, vai galaproduktā ir nosakāms DNS vai proteīns, kas rodas ģenētiskās modifikācijas rezultātā, apmierina vajadzības, kuras lielākā daļa patērētāju norādījuši vairākās veiktajās aptaujās, veicina apzinātu izvēli un novērš potenciālu patērētāju maldināšanu par ražošanas vai izgatavošanas veidiem.
Grozījums Nr. 96 21. PANTA 5. PUNKTS
5. Tomēr produktiem, uz kuriem attiecas šī regula un kas ražoti eksportam, piemēro Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas atzītas vīndarības metodes un ierobežojumus, nevis Kopienā atļautas vīndarības metodes un ierobežojumus.	svītrots
Ražotājiem par šādu ražošanu jāziņo dalībvalstīm, kas pārbauda atbilstību eksporta prasībām.
Grozījums Nr. 97 23. PANTA 1. PUNKTS
1. Izņemot vīndarības metodes attiecībā uz bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu, kas minētas V pielikumā, un VI pielikumā minētos ierobežojumus, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem to produktu ražošanai un saglabāšanai, uz kuriem attiecas šī regula, pieņem lēmumu saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru.	1. Atļautās vīndarības metodes un procesi attiecībā uz bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu noteikti V pielikumā.
Grozījums Nr. 98 23. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)
	1.a Komisija saskaņā ar 45. pantā paredzēto procedūru pieņem noteikumus par sēra dioksīda saturu, maksimālo gaistošā skābuma saturu un atļautajām vīndarības metodēm un procesiem, kā arī noteikumus par desertvīniem, dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem
Grozījums Nr. 99 23. PANTA 2. PUNKTS
2. Dalībvalstis var atļaut eksperimentāli izmantot neatļautas vīndarības metodes saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka atbilstīgi 104. panta 1. punktā minētajai procedūrai.	svītrots
Pamatojums
Eksperimentālu vīndarības metožu izmantošana bieži vien kaitē tradicionālajām vīndarības metodēm; lai šīs tradicionālās metodes aizsargātu, nevajadzētu pieļaut, ka eksperimentālas vīndarības metodes var atļaut un noteikt, izmantojot vienkāršu vadības komitejas procedūru.
Grozījums Nr. 100 24. PANTS
24. pants	svītrots
Atļaujas piešķiršanas kritēriji
Atļaujot vīndarības metodes saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru, Komisija
a) pamatojas uz Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas atzītām vīndarības metodēm, kā arī uz rezultātiem, kas gūti no pagaidām neatļautu vīndarības metožu eksperimentālas izmantošanas,
b) ņem vērā cilvēku veselības aizsardzību,
c) ņem vērā iespējamos draudus patērētājiem, kas, ņemot vērā viņu cerības un uztveri, var tikt maldināti, un pārliecinās, vai ir pieejami informācijas līdzekļi, un vai tie spēj novērst šādus draudus,
d) ļauj saglabāt vīna dabiskās un būtiskās īpašības un raugās, lai nerastos būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā,
e) nodrošina obligāto vides aizsardzības prasību ievērošanu,
f) ievēro vispārīgos noteikumus par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas attiecīgi noteikti III un IV pielikumā.
Grozījums Nr. 101 26. PANTA 1. DAĻA
Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas un III un IV pielikuma piemērošanai.	Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas un IV.A, V un VI pielikuma piemērošanai.
Grozījums Nr. 102 26. PANTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS
a) atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem,	svītrots
Grozījums Nr. 103 26. PANTA 2. DAĻAS B) APAKŠPUNKTS
b) atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus attiecībā uz desertvīniem,	svītrots
Grozījums Nr. 104 26. PANTA 2. DAĻAS D) APAKŠPUNKTS
d) ja šai sakarā nav Kopienas noteikumu, vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identifikācijas specifikāciju,	d) vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identifikācijas specifikācijas, IV.A un V pielikumā paredzēto vīndarības metožu un procesu ierobežojumus un noteiktus lietošanas nosacījumus,
Grozījums Nr. 105 26. PANTA 2. DAĻAS E) APAKŠPUNKTS
e) administratīvos noteikumus, lai izmantotu atļautās vīndarības metodes,	e) administratīvos noteikumus, lai izmantotu vīndarības metodes, lēmumus, izņēmumus, atkāpes, nosacījumus un sarakstus, kas minēti IV.A un V pielikumā,
Grozījums Nr. 106 26. PANTA 2. DAĻAS GA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	ga) vīndarības metodes un procesi, kas atļauti vīniem, kas ražoti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 ( 2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/911 atcelšanu īstenošanas noteikumiem. _____________ 1 OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.
Pamatojums
Saskaņotības un vienkāršības dēļ visu vīnu, tostarp bioloģisko vīnu, vīndarības metodes ir jānosaka PTO īpašos vīna noteikumos.
Grozījums Nr. 107 III SADAĻAS II A NODAĻA (jauna), 26.A PANTS (jauns)
	II a nodaļa
	Kvalitātes un dažādošanas pasākumi
	26.a pants (jauns) Vīna blakusproduktu destilācija
	1. Izspiestu vai neizspiestu vīnogu pārspiešana un vīna nogulu presēšana ir aizliegta. Vīnogu čagu atkārtota fermentācija citiem mērķiem, nevis destilācijai, arī ir aizliegta.
	2. Fiziskām vai juridiskām personām, vai vīna darītāju asociācijām ir jādestilē visi iepriekšminētie vīndarības blakusprodukti.
	3. Spirta saturam tādos blakusproduktos jābūt vismaz vienādam ar 10 % attiecībā pret spirta saturu, kas ir izgatavotajā vīnā, ja vīns ražots tieši no vīnogām. Izņemot atkāpes tehniski attaisnojamos gadījumos, tas nedrīkst būt mazāks par 5 %, ja vīns ir ražots, fermentācijas procesā vinificējot vīnogu misu, daļēji fermentētu vīnogu misu vai jaunus vīnus.
	Ja attiecīgo procentuālo attiecību nesasniedz, tad tie, kam ir šādas saistības, piegādā zināmu vīna daudzumu no savas pašu produkcijas, tādējādi nodrošinot minēto procentuālo attiecību.
	Atkāpes no 2. punkta un šā punkta pirmās daļas drīkst izdarīt noteiktām ražotāju kategorijām un ražošanas apvidiem. Šīs atkāpes jo īpaši paredz atbilstīgā uzraudzībā un ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka, atsaukt blakusproduktus, kas iegūti pārstrādes un vīna darīšanas ceļā, tos kompostēt vai apglabāt citā videi drošā veidā.
	4. Regulas 2. punktā paredzēto pienākumu par destilāciju var izpildīt, piegādājot 3. punktā minētos produktus un, vajadzības gadījumā, vīnu citām personām, kuras nav destilētāji un kuru saraksts ir izstrādāts saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru.
	5. Personas vai asociācijas, kurām piemēro 2. punktā minētos pienākumus, var tos izpildīt, atbilstīgā uzraudzībā un ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka, atsaucot vīndarības blakusproduktus.
	6. Destilētājs var saņemt atbalstu par blakusproduktu savākšanu un pārstrādi. Šā atbalsta piešķiršanas noteikumus precizēs piemērošanas noteikumos.
	7. Gadā, kurā ir bijuši ārkārtēji klimatiskie apstākļi, kad, neskatoties uz reglamentējošiem pasākumiem kultivēšanas jomā ar mērķi samazināt produkcijas pārpalikumus, ir radies pārāk liels produkcijas apjoms, kas var izraisīt ievērojamus tirgus darbības traucējumus, spirta saturu blakusproduktos var palielināt saskaņā ar 104. pantā paredzēto procedūru, lai tirgū nebūtu pārprodukcijas. Spirta saturu var palielināt noteiktās dalībvalstīs vai reģionos atkarībā no tirgus apstākļiem.
Grozījums Nr. 108 III SADAĻAS II A NODAĻA (jauna), 26.B PANTS (jauns)
	26.b pants
	Pārstrādes atbalsts
	1. Kopiena var paredzēt atbalstu vīna pārstrādei pārtikas produktos, lai atbalstītu vīna tirgu un līdz ar to arī dzeramā alkohola nozari, ja šādu pārstrādi tradicionāli izmanto un ja tiem ir noieta tirgus.
	2. Atbalstu piešķir, pamatojoties uz to līgumu sistēmu, kuri noslēgti starp vīna un pārtikas produktu ražotājiem. Nosaka minimālo cenu, kas pārtikas produktu ražotājiem ir jāmaksā vīna ražotājiem.
	3. Sīkākus noteikumus, kas reglamentē šo atbalstu, pieņem saskaņā ar 104. pantā noteikto procedūru.
Pamatojums
Ir jāgarantē piegāde tām nozarēm, kas ražošanā tradicionāli izmanto dzeramo alkoholu, lai saglabātu no tā ražoto dzērienu ierasto kvalitāti.
Grozījums Nr. 109 27. PANTS
1. Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:	1. Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
a) „cilmes vietas nosaukums” nozīmē reģiona, īpašas vietas vai izņēmuma gadījumos valsts nosaukumu, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu, vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kas atbilst šādām prasībām:	a) „cilmes vietas nosaukums” nozīmē reģiona, īpašas vietas vai izņēmuma gadījumos ģeogrāfiski mazas dalībvalsts nosaukumu, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu, vīnu no žāvētām vīnogām vai vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kura izcelsmes vieta ir šis reģions, īpaša vieta vai izņēmuma gadījumos dalībvalsts un kurš atbilst šādām prasībām:
i) tā kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru,	i) tā kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru,
ii) vīnogas, no kurām tas ir ražots, ir augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā,	ii) vīnogas, no kurām tas ir ražots, ir augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā,
iii) tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm;	iii) tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm;
	iiia) tā ražošana, tostarp pārstrāde un izgatavošana, kā arī — vajadzības gadījumā — nogatavināšana un pildīšana pudelēs notiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā.
b) „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” nozīmē norādi uz reģionu, īpašu vietu vai izņēmuma gadījumos valsti, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu vai vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kas atbilst šādām prasībām:	a) „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” nozīmē norādi uz reģionu vai izņēmuma gadījumos ģeogrāfiski mazu dalībvalsti, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu, vīnu no žāvētām vīnogām vai vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kura izcelsmes vieta ir šis reģions, īpaša vieta vai izņēmuma gadījumos dalībvalsts un kurš atbilst šādām prasībām:
i) tā kvalitāte, īpašības vai reputācija būtiski ir saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi,	i) tā kvalitāte, īpašības vai reputācija būtiski ir saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi,
ii) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā,	ii) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā,
iii) tas iegūts no Vitis vinifera šķirnes vīnogulājiem vai Vitis vinifera krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.	iii) tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm;
	iiia) tā ražošana, tostarp pārstrāde un izstrādāšana, kā arī — vajadzības gadījumā — nogatavināšana un pildīšana pudelēs notiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā.
	1.a Atkāpjoties no 1. punkta a) iiia) un b) iiia) apakšpunkta, vīnu ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var iegūt vai izgatavot apgabalā, kas atrodas ierobežota ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā, ja attiecīgā dalībvalsts to ir īpaši atļāvusi un ja tas notiek, ievērojot noteiktos nosacījumus.
2. Tradicionālos nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, ja tie	2. Tradicionālos nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, ja tie
a) apzīmē vīnu,	a) apzīmē vīnu,
b) norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu,	b) norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu,
c) atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) daļā minētajiem nosacījumiem.	c) atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iiia) daļā minētajiem nosacījumiem.
3. Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp tās, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem trešās valstīs, ir tiesīgas uz aizsardzību Kopienā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.	3. Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp tās, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem trešās valstīs, ir tiesīgas uz aizsardzību Kopienā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
	3.a Ražotājas dalībvalstis, ņemot vērā godīgu un tradicionālu praksi, drīkst izstrādāt papildu vai stingrākus ražošanas, izgatavošanas un aprites īpašības un nosacījumus vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Grozījums Nr. 110 28. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) aizsargājamo nosaukumu,	a) aizsargājamo nosaukumu, kā arī tradicionālo nosaukumu, kurā minētas ģeogrāfiskās apakšvienības, kas kopā norāda uz izcelsmi,
Pamatojums
Arī turpmāk ir jānodrošina ES aizsardzība apgabaliem, kas veido vīnogu audzēšanas reģionu.
Šis formulējums ļauj nodrošināt aizsardzību, piemēram, papildus nosaukumam „Franken" aizsargā arī reģionā ietilpstošo apgabalu nosaukumus.
Grozījums Nr. 111 28. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻAS IEVADDAĻA
Tajā ir šāda informācija:	Tajā ir vismaz šāda informācija:
Grozījums Nr. 112 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS- A) APAKŠPUNKTS (jauns)
	-a) nosaukums, kuram ir pieprasīta aizsardzība,
Grozījums Nr. 113 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS
a) vīna un tā galveno fizikālo, ķīmisko, mikrobioloģisko un organoleptisko īpašību apraksts,	a) vīna vai vīnu un, attiecīgajā gadījumā, tā vai to galveno fizikālo, ķīmisko, mikrobioloģisko vai organoleptisko īpašību apraksts,
Pamatojums
Ar šo grozījumu skaidri precizē, ka aizsardzību var saņemt vairāki viena vīnogu audzēšanas reģiona vīni.
Grozījums Nr. 114 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS AA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	aa) kultivēšanas prakse,
Grozījums Nr. 115 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS AB) APAKŠPUNKTS (jauns)
	ab) īpašās vīndarības metodes un paņēmienus, kas izmantoti vīna ražošanā,
Grozījums Nr. 116 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS C) APAKŠPUNKTS
c) attiecīgā ģeogrāfiskā reģiona robežu noteikšana,	c) attiecīgā vīnogu audzēšanas un vīna ražošanas, izgatavošanas, nogatavināšanas un pildīšanas ģeogrāfiskā reģiona robežu noteikšana,
Pamatojums
Šis teksts ir jāpieskaņo Regulai (EK) Nr. 510/2006, tādējādi nostiprinot principu, saskaņā ar kuru nozares darbības notiek ierobežotā ģeogrāfiskā zonā.
Grozījums Nr. 117 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS E) APAKŠPUNKTS
e) norāde uz vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns,	e) norāde uz vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūti vīni,
Pamatojums
Ar šo grozījumu precizē, ka aizsardzību var saņemt vairāki viena vīnogu audzēšanas reģiona vīni.
Grozījums Nr. 118 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAļAS F) APAKŠPUNKTS
f) sīka informācija par saistību ar kvalitāti, reputāciju vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi,	f)  sīka informācija, kas pamato:
	i) vīna kvalitātes vai īpašību saistību ar ģeogrāfisko vidi, ko paredz 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai, attiecīgajā gadījumā,
	ii) noteiktas vīna kvalitātes, reputācijas vai citu īpašību saistību ar ģeogrāfisko izcelsmi, ko paredz 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā,
Grozījums Nr. 119 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAļAS F A) APAKŠPUNKTS (jauns)
	fa) iespējamie nosacījumi par ražošanu, aizvēršanu, kā arī par konteineru materiālu, ietilpību un tipoloģiju,
Grozījums Nr. 120 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAļAS F B) APAKŠPUNKTS (jauns)
	fb) iespējamie logotipi, kurus obligāti vai brīvprātīgi iekļauj marķējumā,
Grozījums Nr. 121 30. PANTA 1. PUNKTS
1. Ieinteresēto ražotāju grupas vai izņēmuma gadījumā individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Citas ieinteresētās personas var piedalīties pieteikumā.	1. Ieinteresētos ražotājus pārstāvošās grupas vai izņēmuma gadījumā individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Citas ieinteresētās personas var piedalīties pieteikumā. Grupas pārstāvniecības loma ir pilnībā jādokumentē.
Grozījums Nr. 122 30. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)
	3.a Pieteikumus cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai iesniedz tai dalībvalstij, kurā atrodas lielākā daļa attiecīgās teritorijas, kā tas noteikts 2. punkta c) apakšpunktā.
Pamatojums
Pieteikumus cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai iesniedz tai dalībvalstij, kurā atrodas lielāka daļa attiecīgās teritorijas.
Grozījums Nr. 123 31. PANTA 3. PUNKTS
3. Dalībvalsts pārbauda, vai aizsardzības pieteikums atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem.	3. Dalībvalsts ar attiecīgiem līdzekļiem pārbauda, vai aizsardzības pieteikums ir pamatots un atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem.
Dalībvalsts veic procedūru, nodrošinot atbilstīgu pieteikuma publikāciju un paredzot vismaz divu mēnešu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura veic reģistrētu uzņēmējdarbību vai dzīvo tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu.	Dalībvalsts veic procedūru, nodrošinot atbilstīgu pieteikuma publikāciju un paredzot saprātīgu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura veic reģistrētu uzņēmējdarbību vai dzīvo tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu.
Pamatojums
Pielāgojums Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 4. un 5. punktam. Termiņa noteikšana iebildumu iesniegšanai nenozīmē, ka valsts procedūra tiks pabeigta laicīgi.
Grozījums Nr. 124 32. PANTA 2. PUNKTS
2. Komisija pārbauda, vai 31. panta 7. punktā minētie aizsardzības pieteikumi atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem.	2. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem pārbauda, vai 31. panta 7. punktā minētie aizsardzības pieteikumi ir pamatoti un atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem. Šī pārbaude ir jāveic divpadsmit mēnešu laikā.
Pamatojums
Pielāgojums Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. pantam.
Grozījums Nr. 125 31. PANTA 1. DAĻA
Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 32. panta 3. punkta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses un kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta vai kas dzīvo dalībvalstī, izņemot dalībvalsti, kas iesniegusi pieteikumu aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu.	Sešu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 32. panta 3. punkta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses un kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta vai kas dzīvo dalībvalstī, izņemot dalībvalsti, kas iesniegusi pieteikumu aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu.
Pamatojums
Pielāgojums Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam, ar kuru nosaka citu termiņu iebildumu iesniegšanai Eiropas līmenī.
Grozījums Nr. 126 31. PANTA 2. DAĻA
Fiziskas vai juridiskas personas, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī vai kas dzīvo trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā punktā minētajā divu mēnešu laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.	Fiziskas vai juridiskas personas, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī vai kas dzīvo trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā punktā minētajā laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
Grozījums Nr. 127 35. PANTA 1. PUNKTS
1. Nosaukumam, kas ir aizsargātas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, ir tiesības pretendēt uz aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar noteikumu, ka tas pietiekami atšķiras no aizsargātā nosaukuma, lai nodrošinātu, ka patērētājs netiek maldināts par attiecīgo vīnu patieso ģeogrāfisko izcelsmi.	1. Nosaukumam, kas ir aizsargātas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, ir tiesības pretendēt uz aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar noteikumu, ka saskaņā ar 45. pantā minēto procedūru tiek izstrādāti praktiski nosacījumi, ierosinot atbilstīgus atšķirīgus elementus, kuri ļauj ieinteresētajiem ražotājiem saņemt līdzvērtīgu attieksmi un nemaldināt patērētājus.
Grozījums Nr. 128 37. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Ja cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrācija, kas atbilst vienai no 38. panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no IV pielikumā uzskaitītajām kategorijām, tiek atteikta, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.	1. Ja cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrācija, kas atbilst vienai no 38. panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no IV pielikumā uzskaitītajām kategorijām, tiek atteikta, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad dalībvalstij iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.
Pamatojums
Saskaņā ar tirdznieciskajiem intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu aizsardzības līmenis nedrīkst būt zemāks par to, ko nodrošina ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999.
Grozījums Nr. 129 37. PANTA 2. PUNKTS
2. Neskarot 36. panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana atbilst kādai no 38. pantā minētajām situācijām, par kuru ir iesniegts pieteikums, un kas ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Kopienas teritorijā pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai, kā precizēts Padomes Direktīvā 89/104/EEK vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94.	svītrots
Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo preču zīmi.
Grozījums Nr. 130 38. PANTA 1. PUNKTS
1. Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgu produkta specifikāciju.	svītrots
Grozījums Nr. 131 38. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTA 2. IEVILKUMS
– ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija,	– ja šādi tiek ietekmēta vai apdraudēta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija,
Grozījums Nr. 132 38. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)
	2.a Atkāpjoties no 2. punkta, Kopienas noteikumos definētam stiprajam alkoholiskajam dzērienam, kas izgatavots no vīna vai vīnogu misas, var izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja šo nosaukumu piešķir dalībvalsts, kurā šis cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāti.
Grozījums Nr. 133 38. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
	3.a Produktus, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, nedrīkst glabāt tirdzniecībai, laist Kopienas tirgū vai eksportēt.
Grozījums Nr. 134 38. PANTA 4 PUNKTS
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.	4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā, un par šiem pasākumiem paziņo Komisijai. Komisija iesaistās, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību aizsargātam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, tādā gadījumā, ja to pamatoti pieprasa tāda dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiskas persona, kurai šajā jautājumā ir likumīga interese.
Grozījums Nr. 135 38. PANTA 4.A PUNKTS (jauns)
	4.a Ja netiek pieņemti atbilstīgi pasākumi, Komisija piemēro sankcijas.
Grozījums Nr. 136 38. PANTA 4.B PUNKTS (jauns)
	4.b Dalībvalstīm ir atļauts saglabāt vai pieņemt valsts normatīvos noteikumus, ar kuriem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm nodrošina vēl lielāku aizsardzību.
Grozījums Nr. 137 40. PANTA 1. PUNKTS
1. Dalībvalstis izraugās kompetentu iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. Dalībvalstis minētajām kontrolēm var izraudzīties nozares organizācijas, ja tās garantē attiecīgu objektivitāti un neitralitāti.	1. Dalībvalstis izraugās kompetentu iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. Dalībvalstis minētajām kontrolēm var arī izraudzīties nozares organizācijas, ja tās garantē attiecīgu objektivitāti, kompetenci un neitralitāti.
Grozījums Nr. 138 41. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS IEVADDAĻA
1. Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Kopienā, ik gadus pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:	1. Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Kopienā, pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:
Grozījums Nr. 139 41. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Šādas pārbaudes izdevumus sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas šī kontrole.	Šādas pārbaudes izdevumus var segt uzņēmēji, uz kuriem attiecas šī kontrole.
Grozījums Nr. 140 43. PANTA 1. DAĻA
Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru pēc Komisijas ierosmes vai pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir likumīgās intereses, pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai.	Saskaņā ar 45. panta 1. punktā minēto procedūru pēc Komisijas ierosmes vai pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir likumīgās intereses, pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai.
Pamatojums
Regulatīvā, nevis pārvaldības komiteja.
Grozījums Nr. 141 44. PANTA 2.PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) tehniskos dokumentus, kas paredzēti 28. panta 1. punktā,	svītrots
Grozījums Nr. 142 44. PANTA 2.PUNKTA B) APAKŠPUNKTS
b) valstī pieņemto lēmumu, norādot tā spēkā esību.	svītrots
Grozījums Nr. 143 44. PANTA 3. PUNKTS
3. Nosaukumi, kas minēti 1. punktā un par kuriem 2. punktā minētā informācija nebūs iesniegta līdz 2010. gada 31. decembrim, zaudēs aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Komisija veic attiecīgo formālo pasākumu un svītro šos nosaukumus no 39. pantā paredzētā reģistra.	svītrots
Grozījums Nr. 144 44. PANTA 4. PUNKTS
4. Atkāpjoties no 43. panta, saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru līdz 2013. gada 31. decembrim pēc Komisijas ierosmes var pieņemt lēmumu anulēt aizsardzību šā panta 1. punktā minētajiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tie neatbilst attiecīgajām aizsardzības prasībām.	svītrots
Grozījums Nr. 145 45. PANTA 1. DAĻA
Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai pieņem saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru.	Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai pieņem Komisija ar regulatīvās komitejas palīdzību.
	Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 2. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.
Pamatojums
Īstenošanas noteikumus ir jāpieņem regulatīvajai komitejai, nevis pārvaldības komitejai.
Grozījums Nr. 146 III SADAĻAS IV NODAĻAS VIRSRAKSTS
Marķēšana	Noteiktu produktu apraksts, apzīmējums, noformējums un aizsardzība
Pamatojums
Pašreizējās KTO regulas (Regula 1493/1999) virsraksts labāk raksturo IV nodaļā ietvertos jautājumus.
Grozījums Nr. 147 47. PANTS
Šajā regulā „marķēšana” nozīmē vārdus, datus, preču zīmes, zīmola nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas izvietots uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienotas attiecīgajam produktam vai norāda uz to.	Šajā regulā „marķēšana” nozīmē vārdus, datus, preču zīmes, zīmola nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas izvietoti uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienotas attiecīgajam produktam vai norāda uz to, un kas paredzēti patērētājam.
Grozījums Nr. 148 47. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)
	Marķēšanas noteikumi nodrošina patērētāju likumīgās intereses, ražotāju likumīgo interešu aizsardzību, iekšējā tirgus sekmīgu darbību un kvalitatīvu produktu izstrādi.
Grozījums Nr. 149 48.A PANTS (jauns)
	48.a pants
	Saliktu nosaukumu izmantošana
	Neierobežojot noteikumus, kas attiecas uz likumu saskaņošanu, dalībvalstis kā saliktu nosaukumu var izmantot vārdu „vīns" kopā ar augļu nosaukumu, lai aprakstītu produktus, kas iegūti, fermentējot citus augļus, nevis vīnogas.
	Regulas 52. pants uz šādu iespēju neattiecas.
Pamatojums
Le règlement (CE) n° 1493/99 en vigueur reconnaît la possibilité d'appliquer la dénomination commerciale "vin" pour l'étiquetage de produits autres que le vin de raisin. Il est regrettable que le nouveau projet de règlement ne conserve pas le droit d'appliquer des dénominations commerciales telles que "vin de fruits", "vin de pommes" ou "vin de groseilles".
Les vins à base de fruits autres que le raisin sont ancrés dans la conscience des consommateurs et sont produits depuis des siècles dans de nombreux pays de l'Union européenne. En Pologne, la production de vin est une tradition qui remonte au XIIIe siècle.
Grozījums Nr. 150 49. PANTA 1. PUNKTA AA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	aa) IV pielikuma 5. un 7. punktā minēto vīnkopības produktu kategorijas nevar izmantot to vīnu marķējumā, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde,
Grozījums Nr. 151 49. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA 1. IEVILKUMS
– termins „aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai „aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”,	– termins „aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai norāde „Vino dela tierra”, „οίνος τοπικός”, „zemské víno”, „regional vin”, „Landwein”, „ονομασία κατά παράδοση”, „regional wine”, „vin de pays”, „indicazione geografica tipica”, „tájbor”, „inbid ta’ lokalità tradizzjonali”, „landwijn”, „vinho regional”, „deželno vino PGO”, „deželno vino s priznano geografsko oznako”, „geograafilise tähistusega lauavein”, „lantvin”,
Grozījums Nr. 152 49. PANTA 1. PUNKTA CA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	ca) tilpums,
Grozījums Nr. 153 49. PANTA 1. PUNKTA CB) APAKŠPUNKTS (jauns)
	cb) IV pielikuma 4. punktā minētajā gadījumā jāsniedz norāde par produkta veidu,
Pamatojums
Pašreizējie tiesību aktu paredz norādīt produkta veidu un dzirkstošo vīnu/”Sekt” atlieku cukura saturu. Patērētāji ir pieraduši saņemt šo svarīgo informāciju. Tādēļ tā ir jāsaglabā.
Grozījums Nr. 154 49. PANTA 1. PUNKTA CC) APAKŠPUNKTS (jauns)
	cc) produktu nosūtot uz citu dalībvalsti vai eksportējot, ir jānorāda tā izcelsmes dalībvalsts,
Grozījums Nr. 155 49. PANTA 1. PUNKTA CD) APAKŠPUNKTS (jauns)
	cd) ražotāja vārds vai uzņēmuma nosaukums, vietējās administratīvās teritorijas nosaukums, kurā atrodas ražotājs, un dalībvalsts.
	Tos norāda ar tā paša izmēra burtiem, pirms tam minot standartfrāzi „Pudelēs iepildījis” vai citas frāzes, ko atļauj Kopienas vai dalībvalstu noteikumi.
	Ja pildīšana pudelēs vai nosūtīšana notiek citā administratīvajā teritorijā vai kaimiņu administratīvajā teritorijā, nevis tajā, kurā atrodas pudelēs pildītājs vai nosūtītājs, iepriekšējā punktā minētajām norādēm pievieno papildu norādi par administratīvo teritoriju, kur šī darbība veikta, un norādi par to, ja tā notikusi citā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 156 49. PANTA 1. PUNKTA D) APAKŠPUNKTS
d) norāde uz vīna izcelsmi,	d) norāde uz vīnogu, vīnogu misas un vīna izcelsmi,
Grozījums Nr. 157 49. PANTA 1. PUNKTA FA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	fa) attiecīgajā gadījumā — obligāta norāde vai informācija sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, kuras piemērošanas noteikumi pieņemti saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru.
Pamatojums
Pour des raisons de cohérence, afin de tenir compte de la spécificité des règles en matière d'étiquetage des vins, tout en évitant l'introduction de nouveaux obstacles à la libre circulation des vins sur le marché intérieur, les modalités d'application des indications relatives à la santé publique doivent être déterminées par la Commission, dans le cadre spécifique de l'OCM vin. Plusieurs États membres qui imposent la mention obligatoire sur l'étiquette de certains allergènes en invoquant des raisons de santé publique (art. 30 du traité CE) empêchent de fait l'entrée sur leur territoire de vins en provenance des autres États membres.
Grozījums Nr. 158 49. PANTA 1. PUNKTA FB) APAKŠPUNKTS (jauns)
	fb) sūtījuma numurs,
Grozījums Nr. 159 49. PANTA 3. PUNKTA IEVADDAĻA
3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem „aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai „aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:	3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminu„aizsargāts cilmes vietas nosaukums” var neminēt šādos gadījumos:
Grozījums Nr. 160 49. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS
b) ja ārkārtas apstākļos, kas jānosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru, uz etiķetes ir minēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.	b) ja ārkārtas apstākļos, kas jānosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru, uz marķējuma ir minēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums.
Grozījums Nr. 161 49. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
	3.a Šos obligātos datus uz produkta norāda vienā vizuālajā laukā skaidriem, salasāmiem un pietiekami lieliem burtiem, lai tie labi izceltos uz marķējuma fona un tos varētu viegli pamanīt.
Grozījums Nr. 162 50. PANTA IEVADFRĀZE
Regulas 49. panta 1. punktā minēto produktu marķējumā var jo īpaši iekļaut šādus fakultatīvus datus:	Regulas 49. panta 1. punktā minēto produktu marķējumā, izņemot IV pielikuma 5. un 7. punktā minētos produktus, var arī iekļaut šādus fakultatīvus datus:
Pamatojums
Kā to paredz pašreizējā juridiskā situācija, fakultatīvus datus joprojām var iekļaut tikai to produktu marķējumā, kas iegūti pirmajā vai otrajā fermentācijā.
Grozījums Nr. 163 50. PANTA A) APAKŠPUNKTS
a) vīnogu novākšanas gadu,	a) tikai vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
	– vīnogu novākšanas gadu,
	– vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus,
	– citus tradicionālos apzīmējumus.
	“Citi tradicionālie apzīmējumi” ir papildapzīmējumi, kurus tradicionāli lieto ražotājā dalībvalstī, lai attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem vīniem jo īpaši norādītu ražošanas, izgatavošanas, nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai konkrētu notikumu, kas saistīts ar attiecīgā vīna vēsturi, un kas dalībvalstu tiesību aktos paredzēti kā apzīmējumi attiecīgiem vīniem, kuru izcelsme ir šo valstu teritorijā.
	Tradicionālajam apzīmējumam ir jābūt: a) pietiekami atšķirīgam un/vai ar noteiktu reputāciju Kopienas tirgū; b) tradicionāli lietotam vismaz 10 gadus attiecīgajā dalībvalstī; un c) izmantotam viena vai vairāku Kopienas vīnu vai vīnu kategoriju apzīmēšanai.
	– ģeogrāfiskās vienības, kas ir lielākas vai mazākas par reģionu vai nelielu apdzīvotu vietu;
	– Kopienas simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Grozījums Nr. 164 50. PANTA B) APAKŠPUNKTS
b) vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus,	b) visiem vīniem:
	– apzīmējumus, kas norāda cukura saturu,
	– apzīmējumus, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem,
	– produkta veidu saskaņā ar IV pielikumu,
	– īpašu krāsu saskaņā ar ražotājas dalībvalsts noteikumiem,
	– vienas vai vairāku tirdzniecībā iesaistītu personu vārdu (nosaukumu), adresi un darbības veidu. Ja pudelēs pilda saskaņā ar līgumu, norādi par pudelēs pildītāju papildina ar vārdiem “pildīts pudelēs pēc ... pasūtījuma” vai “pudelēs pildījis .… pēc ... pasūtījuma”, ja ir norādīts tās personas vārds (nosaukums), adrese un darbības veids, kas pudelēs pildījusi trešās personas vārdā.
	– reģistrētu preču zīmi,
	– šajā regulā minēto produktu marķējumā var izmantot kodu, ar ko apzīmētu vietējo administratīvo teritoriju, kurā atrodas pudeļu pildītāja vai importētāja uzņēmums, un attiecīgi tā nosaukumu, ja to atļauj vai paredz dalībvalsts, kurā šie produkti tiek pildīti pudelēs. To var izmantot ar nosacījumu, ka uz marķējuma obligāti norāda arī personas vai personu grupas, kas iesaistītas produkta komerciālajā izplatīšanā, izņemot pudeļu pildītāju, vārdu vai uzņēmuma nosaukumu un vietējās administratīvās teritorijas vai tādas teritorijas daļas, kurā atrodas šādas personas vai personu grupas galvenais birojs.
Grozījums Nr. 165 50. PANTA C) APAKŠPUNKTS
c) apzīmējumus, kas norāda cukura saturu,	c) attiecībā uz to teritorijā iegūtajiem vīniem ražošanas dalībvalstis noteiktus a) un b) apakšpunktos minētus apzīmējumus var noteikt par obligātiem, aizliegt vai ierobežot to lietošanu.
Grozījums Nr. 166 50. PANTA CA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	ca) apzīmējumus, kas norāda sēra dioksīda procentuālo daļu,
Pamatojums
Sēra dioksīda izmantošana ir vienmēr tikusi uzskatīta par neatņemamu baltvīna un sarkanvīna ražošanas procesa sastāvdaļu. Pašlaik novēro būtisku tendenci samazināt šīs piedevas lietošanu.
Ņemot vērā, ka sēra dioksīda panesamība katram cilvēkam atšķiras, būtu vēlams šīs piedevas procentuālo daļu fakultatīvi norādīt uz marķējuma, lai patērētājiem sniegtu precīzāku informāciju.
Grozījums Nr. 167 50. PANTA D) APAKŠPUNKTS
d) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, citu tradicionālu apzīmējumu, kas nav cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kurš apzīmē ražošanas vai nogatavināšanas paņēmienu vai attiecīgā vīna īpašības, krāsu, vietas veidu,	svītrots
Grozījums Nr. 168 50. PANTA E) APAKŠPUNKTS
e) Kopienas simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,	svītrots
Grozījums Nr. 169 50. PANTA F) APAKŠPUNKTS
f) apzīmējumus, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem.	svītrots
Grozījums Nr. 170 50. PANTA FA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	fa) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi jānorāda ģeogrāfiskā vienība, kas ir mazāka par ģeogrāfisko vienību cilmes vietas nosaukumā vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādē, ja tās nosaukums ir savādāks nekā šis cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
Grozījums Nr. 171 51. PANTA 2. DAĻA
Tomēr aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai valsts īpašs apzīmējums uz etiķetes jānorāda vīna izcelsmes valsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās.	Tomēr norādes, kas attiecas uz:
	– aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,
	– tradicionālajām norādēm,
	– vīna darītavas vai vīna darīšanas asociāciju nosaukumu, kā arī norādēm par pudeļu pildītāju,
	raksta un attēlo uz marķējuma tikai vienā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas ir tās teritorijas oficiālā valoda, kurā produkts ir izgatavots.
	Attiecībā uz tiem produktiem, kas izgatavoti dalībvalstī, kuras valodā nelieto latīņu alfabētu, iepriekšminētās norādes var atkārtot vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.
Grozījums Nr. 172 51. PANTA -1. DAĻA (jauna)
	Kopienā ir aizliegta tādu produktu tirdzniecība, uz kuriem attiecas šī regula un kuri marķēti pretēji šīs nodaļas noteikumiem.
Grozījums Nr. 173 52. PANTS
Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka vīnu, kas nav marķēts atbilstīgi šai nodaļai, nelaiž apgrozībā tirgū vai izņem no apgrozības tirgū.	Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka vīnu, kas nav marķēts atbilstīgi šai nodaļai un piemērošanas noteikumiem, nelaiž apgrozībā tirgū un neeksportē vai izņem no apgrozības.
Grozījums Nr. 174 52. PANTA 1.A DAĻA (jauna)
	Ja netiek pildītas saistības par atbilstīgu pasākumu pieņemšanu, Komisija piemēro sankcijas.
Grozījums Nr. 175 53. PANTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS
a) sīkāku informāciju par vīna izcelsmes norādi,	a) sīkāku informāciju par vīnogu, vīnogu misas un vīna izcelsmes norādi,
Grozījums Nr. 176 53. PANTA 2. DAĻAS DA) APAKŠPUNKTS (jauns)
	da) apzīmējumus, kas attiecas uz vīniem, kas ražoti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 piemērošanas noteikumiem.
Pamatojums
Saskaņotības un vienkāršības dēļ visu vīnu, tostarp bioloģisko vīnu, marķēšanas noteikumi ir jānosaka īpašos vīna noteikumos.
Grozījums Nr. 177 54. PANTA C) PUNKTA VII A APAKŠPUNKTS (jauns)
	viia) nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam gan kvalitātes un kvantitātes ziņā, gan attiecībā uz atbilstību pārtikas nekaitīguma standartiem,
Grozījums Nr. 178 54. PANTA C) PUNKTA VII B APAKŠPUNKTS (jauns)
	viib) uzraudzīt un vadīt programmas, kas attiecas uz 13.b pantā minēto kultivēšanas praksi un vides aizsardzības normām,
Grozījums Nr. 179 54. PANTA C) PUNKTA VII C APAKŠPUNKTS (jauns)
	viic) veicināt apkārtējai videi draudzīgas kultivēšanas prakses, ražošanas metožu un atkritumu apsaimniekošanas metožu izmantošanu, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens, augsnes un ainavas kvalitāti un saglabātu un/vai veicinātu bioloģisko daudzveidību; meklēt jaunus risinājumus, kas ļautu ierobežot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu,
Grozījums Nr. 180 54. PANTA C) PUNKTA VII D APAKŠPUNKTS (jauns)
	viid) īstenot iniciatīvas, kas attiecas uz loģistiku un tehnoloģisko pētniecību,
Grozījums Nr. 181 54. PANTA C) PUNKTA VII E APAKŠPUNKTS (jauns)
	viie) informēt patērētājus,
Grozījums Nr. 182 54. PANTA C) PUNKTA VII F APAKŠPUNKTS (jauns)
	viif) sekmēt piekļuvi jauniem tirgiem un veikt izpēti, kas vajadzīga, lai ražošanā orientētos uz tiem produktiem, kuri ir vairāk piemēroti tirgus prasībām un patērētāju gaumei, ar mērķi uzlabot nozares produktu apriti un tirdzniecību,
Grozījums Nr. 183 54. PANTA 1. DAĻAS 1.A un 1.B punkts
	Šīs regulas piemērošanas nolūkos dalībvalstis nosaka ražotāju organizāciju lomu atbalsta programmu projektos.
	Dalībvalstis nevar atzīt tikai tās ražotāju organizācijas, kas veic īpašumtiesību nodošanu, t.i., kas iegādājas organizācijas biedru produkciju, lai to pārdotu tālāk.
Pamatojums
Faktiski vīna nozares dalībnieki ir dažādi, tāpēc ir jāņem vērā katra dalībnieka īpatnības. Kopienas noteikumiem ir jāveicina dažādas grupu izveides iniciatīvas, jo, lai koncentrētu piedāvājumu, ne vienmēr ir jāveic īpašumtiesību nodošana.
Grozījums Nr. 184 55. PANTA B) PUNKTS
b) tā ir izveidota pēc visu vai dažu to organizāciju vai asociāciju iniciatīvas, kas to veido,	b) tā ir izveidota pēc a) apakšpunktā minēto pārstāvju, kuri veic saimnieciskas darbības, iniciatīvas,
Pamatojums
Starpnozaru organizāciju izveide. Atsauce uz to saimniecisko darbību veicējiem, kas saistītas ar to produktu ražošanu, tirdzniecību un pārstrādi (a) punkts).
Grozījums Nr. 185 55. PANTA C) PUNKTA VII A APAKŠPUNTS
	viiia) uzraudzīt un vadīt programmas, kas attiecas uz 13.b pantā minēto kultivēšanas praksi un vides aizsardzības normām,
Grozījums Nr. 186 55. PANTA C) PUNKTA X) APAKŠPUNKTS
x) īsteno vīna noieta veicināšanas pasākumus, jo īpaši trešās valstīs,	x) īsteno vīna noieta veicināšanas pasākumus,
Grozījums Nr. 187 55. PANTA C) PUNKTA XII A APAKŠPUNKTS (jauns)
	xiia) atbalsta pasākumi nozares pārstrukturēšanai,
Grozījums Nr. 188 55. PANTA C) PUNKTA XII B APAKŠPUNKTS (jauns)
	xiib) visi pasākumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
Pamatojums
Starpnozaru organizācijas (vai nozares organizācijas) darbojas dalībvalstīs, lai atbilstīgi katras dalībvalsts sistēmai īstenotu dažādus pasākumus, kuri Komisijas priekšlikumā nav pilnībā minēti.
Grozījums Nr. 189 56. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)
	2.a Tām starpnozaru organizācijām, kas nav tikušas atzītas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, nepiemērot 1. un 2. punktā minēto procedūru.
Grozījums Nr. 190 57. PANTA 1. PANTA 1. DAĻA
1. Lai uzlabotu tirgus darbību attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp vīnogām, vīnogu misu un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis, jo īpaši īstenojot lēmumus, ko pieņēmušas nozares organizācijas, var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, ar nosacījumu, ka šie noteikumi attiecas uz produkta nodošanu rezervē un/vai pakāpenisku laišanu apritē.	1. Lai uzlabotu tirgus darbību attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp vīnogām, vīnogu misu un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis, jo īpaši īstenojot lēmumus, ko pieņēmušas nozares organizācijas, var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu.
Grozījums Nr. 191 57. PANTA 1. PANTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS
a) attiekties uz darījumiem pēc attiecīgo produktu pirmās laišanas apgrozībā tirgū,	a) attiekties uz darījumiem pēc gatavo vīnu pirmās laišanas apgrozībā patērētājiem paredzētajā tirgū,
Pamatojums
Noteiktu produktu gadījumā, jo īpaši attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, tiek veikti izejvielu starpposmu darījumi. Tādēļ ir svarīgi precizēt, ka regula kā pirmo darījumu min gatavā produkta laišanu apgrozībā patērētājiem paredzētajā tirgū.
Grozījums Nr. 192 57.A PANTS (jauns)
	57.a pants
	Integrētās darbības programmas vīna nozares atbalstam
	Valsts un/vai reģionālā līmenī atzītu ražotāju grupu, to nozares organizāciju, komercuzņēmumu un vīna nozares organizāciju veiktos pasākumus iekļauj integrētajās darbības programmās.
	Integrētās darbības programmas ļauj īstenot vismaz divus no 54. panta c) apakšpunktā un 55. panta c) apakšpunktā minētajiem mērķiem un pasākumiem.
Pamatojums
Integrētajās darbības programmās vīna nozares atbalstam ir jāiekļauj vīna nozares organizāciju veiktos pasākumus, kurus vajadzētu apstiprināt valsts un Kopienas mērogā un finansēt no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļiem.
Grozījums Nr. 193 61.A PANTS (jauns)
	61.a pants
	Starptautisko sarunu palīgpasākumi
	Saskaņā ar 104. pantā noteikto procedūru Komisija var pieņemt starptautisko sarunu palīgpasākumus, piemēram, īstenot Eiropas tehniskās sadarbības programmas, pētījumus ekonomikas jomā, konsultācijas juridiskos un/vai ekonomikas jautājumos vai citus šādā nolūkā izmantojamus pasākumus.
Grozījums Nr. 194 62. PANTA 1. DAĻA
1. Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka to produktu ievedumiem Kopienā vai izvedumiem no Kopienas, uz kuriem attiecas KN kodi 2009 61, 2009 69 un 2204, jāuzrāda ievešanas vai izvešanas atļauja.	1. To produktu ievedumiem Kopienā vai izvedumiem no Kopienas, uz kuriem attiecas KN kodi 2009 61, 2009 69 un 2204, jāuzrāda ievešanas vai izvešanas atļauja.
Grozījums Nr. 195 62. PANTA 2. DAĻA
2. Piemērojot 1. punktu, jāņem vērā, ka atļaujas vajadzīgas, lai pārvaldītu attiecīgos tirgus un jo īpaši attiecībā uz ievešanas atļaujām – attiecīgo produktu ievedumu uzraudzībai.	svītrots
Grozījums Nr. 196 64. PANTS
Ievešanas un izvešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienā.	Ievešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienā.
Grozījums Nr. 197 65. PANTA 1. PUNKTS
1. Ja vien saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru nav paredzēts citādi, atļaujas izsniedz pret nodrošinājuma iemaksu, kas garantē, ka produktus ieved un izved atļaujas derīguma termiņa laikā.	1. Ja vien saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru nav paredzēts citādi, atļaujas izsniedz pret nodrošinājuma iemaksu, kas garantē, ka produktus ieved atļaujas derīguma termiņa laikā.
Grozījums Nr. 198 65. PANTA 2. PUNKTS
2. Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji konfiscē, ja ievešanu vai izvešanu minētajā termiņā neveic vai veic tikai daļēji.	2. Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji konfiscē, ja ievešanu minētajā termiņā neveic vai veic tikai daļēji.
Grozījums Nr. 199 66. PANTA 2. PUNKTS
2. Ja ievestajiem produktiem piemēro Padomes noteiktās atkāpes, kas minētas VI pielikuma B punkta 5. apakšpunktā vai C punktā, ievedēji laikā, kad šādus produktus laiž brīvā apritē, par tiem iesniedz nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atmaksā pēc tam, kad ievedējs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produktus laidīs brīvā apgrozībā, iesniedzis pierādījumu, ka vīnogu misa ir pārstrādāta vīnogu sulā, izmantota citos produktos ārpus vīna nozares vai, ja tā vinificēta, tad ir attiecīgi marķēta.	2. Ja ievestajiem produktiem piemēro Padomes noteiktās atkāpes, kas minētas VI pielikuma B punkta 5. apakšpunktā vai C punktā, ievedēji laikā, kad šādus produktus laiž brīvā apritē, par tiem iesniedz nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atmaksā pēc tam, kad ievedējs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produktus laidīs brīvā apgrozībā, iesniedzis pierādījumu, ka vīnogu misa ir pārstrādāta vīnogu sulā, izmantota citos produktos ārpus vīna nozares un ir attiecīgi marķēta.
Grozījums Nr. 200 67. PANTA 2. DAĻAS D) PUNKTS (jauns)
d) vajadzības gadījumā produktu sarakstu, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgas ievešanas vai izvešanas atļaujas,	d) vajadzības gadījumā produktu sarakstu, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgas ievešanas atļaujas,
Grozījums Nr. 201 69.A PANTS (jauns)
	69.a pants
	Ierobežota piekļuve tirgum
	Importētajam vīnam uzliek ievedmuitas nodokļus, ja tā ražošanā un izgatavošanā nav ievērotas Kopienas vīna ražotājiem piemērotās minimālās vides aizsardzības normas. No šiem nodokļiem iegūtos līdzekļus pārskaita fondā, ko izveido, lai atbalstītu ilgtspējīgu lauku attīstību un finansētu projektus, ar kuriem sekmē videi draudzīgāku kultivēšanas praksi trešās valstīs.
Pamatojums
ES vīna ražotājiem ir jāievēro arvien stingrākas vides aizsardzības normas. Lai kompensētu to radīto konkurētspējas pasliktināšanos, tiem vīniem, kuru ražošanā šīs normas netiek ievērotas, piemēro ievedmuitas nodokļus. No šiem nodokļiem iegūtos līdzekļus vajadzētu izmantot, lai stimulētu attiecīgās valstis un uzņēmumus ievērot stingrākas normas.
Grozījums Nr. 202 70. PANTA VIRSRAKSTS
Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.
Grozījums Nr. 203 70. PANTA 1. PUNKTS
1. Ja Kopienas tirgū ir traucējumi vai iespējams, ka šādi traucējumi varētu rasties, piemērojot noteikumus par ievešanu vai izvešanu pārstrādei, pēc dalībvalstu pieprasījuma vai Komisijas iniciatīvas un saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu pilnībā vai daļēji pārtraukt noteikumu izmantošanu par ievešanu vai izvešanu pārstrādei attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šī regula. Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā pieņem attiecīgu lēmumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.	svītrots
Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, un tie ir piemērojami nekavējoties.
Pasākumus, par kuriem lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta pirmo apakšpunktu, jebkura dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē piecu darba dienu laikā pēc pasākumu paziņošanas dienas. Padome sanāk bez kavēšanās. Tā ar kvalificētu balsu vairākumu var attiecīgos pasākumus grozīt vai atcelt viena mēneša laikā pēc dienas, kad tie nodoti izskatīšanai Padomē.
Grozījums Nr. 204 70. PANTA 2. PUNKTS
2. Tiktāl, cik tas nepieciešams vīna tirgus kopīgās organizācijas pienācīgai darbībai, noteikumu izmantošanu par ievešanu vai izvešanu pārstrādei attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, Padome var daļēji vai pilnīgi aizliegt, rīkojoties saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru.	Tiktāl, cik tas nepieciešams vīna tirgus kopīgās organizācijas pienācīgai darbībai un Eiropas vīnkopības nozares kvalitātes prasību ievērošanai, noteikumu izmantošanu par ievešanu vai izvešanu pārstrādei attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, Padome pēc ieinteresētās dalībvalsts pieprasījuma var daļēji vai pilnīgi aizliegt, rīkojoties saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pamatojums
Ievešana pārstrādei neuzlabo Kopienas vīnu tirgus stāvokli, bet gan padara vīna ražotājus par izejvielu piegādātājiem.
Grozījums Nr. 205 72. PANTA 2. PUNKTS
2. Ja nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, nav noteikts citādi, produkti, kuri minēti šā panta 1. punktā, ir ražoti saskaņā ar vīndarības metodēm un ierobežojumiem, ko noteicis OIV (Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs) vai kas pieņemti Kopienā saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas noteikumiem.	2. Ja nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, nav noteikts citādi, produkti, kuri minēti šā panta 1. punktā, ir ražoti saskaņā ar vīndarības metodēm, kas paredzētas šajā regulā un kas atbilst I, V, VI un VI.A pielikumā minētajiem nosacījumiem un to īstenošanas noteikumiem.
Grozījums Nr. 206 72. PANTA 2. PUNKTA 1.A DAĻA (jauna)
	Iespējamās atkāpes no 2. punkta var pieļaut pēc trešās valsts pieprasījuma saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru, ar nosacījumu, ka šie produkti ir iegūti, ievērojot vīndarības metodes un ierobežojumus, ko noteicis OIV (Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs).
Grozījums Nr. 207 75. PANTA 5. PUNKTS
5. Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kura termiņš beidzas 2013. gada 13. decembrī, kā noteikts 80. panta 1. punktā, neskar šajā pantā paredzētos pienākumus.	svītrots
Grozījums Nr. 208 76. PANTA VIRSRAKSTS
Līdz 1998. gada 1. septembrim radītu nelikumīgu stādījumu obligātā legalizācija	Līdz 1998. gada 1. septembrim radītu nelikumīgu stādījumu legalizācija.
Pamatojums
Legalizācijas procedūrai nevajadzētu būt obligātai. Spānijā piemēro sankcijas, un ražotājiem, kuru stādījumi iepriekšējās legalizācijas procedūrās tika atzīti par neatbilstīgiem, tos liek izart. Citas procedūras noteikšana var apdraudēt valsts iestāžu autoritāti.
Grozījums Nr. 209 76. PANTA -1. PUNKTS (jauns)
	– 1. Dalībvalstis var piemērot legalizācijas procedūru platībām, kas apstādītas pirms 1998. gada 31. decembra.
Pamatojums
Legalizācijas procedūrai nevajadzētu būt obligātai. Spānijā piemēro sankcijas, un ražotājiem, kuru stādījumi iepriekšējās legalizācijas procedūrās tika atzīti par neatbilstīgiem, tos liek izart. Citas procedūras noteikšana šajā posmā var apdraudēt valsts iestāžu autoritāti.
Grozījums Nr. 210 76. PANTA 6. PUNKTS
6. Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kurš beidzas 2013. gada 13. decembrī, kā noteikts 80. panta 1. punktā, neskar šā panta 3., 4. un 5. punktā noteiktos pienākumus.	svītrots
Grozījums Nr. 211 II NODAĻAS VIRSRAKSTS
Stādīšanas tiesību pārejas režīms	Stādīšanas tiesību režīms
Grozījums Nr. 212 80. PANTA VIRSRAKSTS
Pārejas aizliegums stādīt vīnogulājus	Aizliegums stādīt vīnogulājus
Grozījums Nr. 213 80. PANTA 1. PUNKTS
1. Neskarot 18. pantu un īpaši tā trešo punktu, 18. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto klasificētu vīna vīnogu šķirnes vīnogulāju stādīšana līdz 2013. gada 31. decembrim ir aizliegta.	1. Neskarot 18. pantu un īpaši tā trešo punktu, kā arī 81. pantu, 18. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto klasificētu vīna vīnogu šķirnes vīnogulāju stādīšana līdz 2013. gada 31. decembrim ir aizliegta. Tomēr šo termiņu (2013. gada 31. decembris) nepiemēro platībām, uz kurām attiecas 28. pantā minētās produkta specifikācijas.
Grozījums Nr. 214 80. PANTA 2. PUNKTS
2. Līdz 2013. gada 31. decembrim ir aizliegta arī 18. panta pirmajā 1. punkta pirmajā daļā minēto vīna vīnogulāju šķirņu uzpotēšana to vīna vīnogulāju šķirnēm, kuras nav minētas attiecīgajā pantā.	2. Ir aizliegta arī 18. panta pirmajā 1. punkta pirmajā daļā minēto vīna vīnogulāju šķirņu uzpotēšana to vīna vīnogulāju šķirnēm, kuras nav minētas attiecīgajā pantā.
Grozījums Nr. 215 80. PANTA 4. PUNKTS
4. Šā panta 3. punktā minētās stādīšanas tiesības piešķir, mērot attiecīgo daudzumu hektāros.	4. Šā panta 3. punktā minētās stādīšanas tiesības piešķir, mērot attiecīgo daudzumu hektāros vai daļās no hektāra.
Grozījums Nr. 216 80. PANTA 5. PUNKTS
5. Līdz 2013. gada 31. decembrim nepiemēro 81. līdz 86. pantu.	svītrots
Grozījums Nr. 217 80. PANTA 5.A PUNKTS (jauns)
	5.a Neatkarīgi iepriekšminētajiem noteikumiem vīnogu audzēšanas potenciāla jautājumos kompetentās reģionālās iestādes, vienojoties ar nozares pārstāvjiem, starpnozaru organizācijām vai pārvaldes struktūrām sava reģiona teritorijā var joprojām aizliegt stādījumus, ja lielā daļā šā reģiona teritorijas ražo vīnu ar vienu vai vairākiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar nosacījumu, ka šie reģioni var pierādīt, ka piedāvājums un pieprasījums ir pietiekami līdzsvarots.
	Komisija pēc attiecīgo reģionu pieprasījuma sniedz atļauju šajos reģionos saglabāt stādījumu aizliegumu.
	Tie reģioni, kuriem Komisija ir atļāvusi saglabāt stādījumu aizliegumu, pēc vienošanās ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produktu ražotājiem var atļaut palielināt stādījumu apjomu proporcionāli tirdzniecības attīstības apjomiem, lai turpinātu nodrošināt piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.
Grozījums Nr. 218 82. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Tomēr atkārtotās stādīšanas tiesības nevar piešķirt attiecībā uz platībām, par kurām saskaņā ar III nodaļas noteikumiem ir piešķirta piemaksa par izaršanu.	Tomēr atkārtotās stādīšanas tiesības ražotājiem nevar piešķirt attiecībā uz platībām, par kurām saskaņā ar III nodaļas noteikumiem ir piešķirta piemaksa par izaršanu.
Grozījums Nr. 219 82. PANTA 5. PUNKTA IEVADDAĻA
5. Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka atkārtotās stādīšanas tiesības pilnībā vai daļēji var nodot citai saimniecībai tajā pašā dalībvalstī šādos gadījumos:	5. Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka atkārtotās stādīšanas tiesības pilnībā vai daļēji var nodot citai saimniecībai Kopienā šādos gadījumos:
Grozījums Nr. 220 83. PANTA 2. PUNKTS
2. Dalībvalstis, kuras ir izveidojušas stādīšanas tiesību valsts vai reģionālo rezervi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, šīs rezerves var saglabāt līdz 2013. gada 31. decembrim.	svītrots
Grozījums Nr. 221 84. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) bez maksas ražotājiem, kuri jaunāki par 40 gadiem, kuriem piemīt atbilstīgā profesionālā prasme un kompetence, kuri pirmo reizi veido vīna ražošanas uzņēmumu un kuri ir šīs saimniecības vadītāji,	a) bez maksas ražotājiem, kuri jaunāki par 40 gadiem, kuriem piemīt atbilstīgā profesionālā prasme un kompetence un kuriem pieder vīna dārzs vai vīna ražošanas uzņēmums,
Pamatojums
Ir jāsniedz atbalsts tiem jaunajiem lauksaimniekiem, kuri paliek šajā ražošanas nozarē.
Grozījums Nr. 222 84. PANTA 5. PUNKTA 1. DAĻA
5. Ja dalībvalstī ir izveidota reģionālā rezerve, tad tā drīkst izstrādāt noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības starp reģionālajām rezervēm. Ja dalībvalstī ir izveidotas gan valsts, gan reģionālās rezerves, dalībvalsts var arī atļaut nodot stādīšanas tiesības no vienas rezerves otrā.	5. Ja dalībvalstī ir izveidota reģionālā rezerve, tad tā izstrādā noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības starp reģionālajām rezervēm. Ja dalībvalstī ir izveidotas gan valsts, gan reģionālās rezerves, dalībvalsts arī izstrādā noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības no vienas rezerves otrā.
Grozījums Nr. 223 87.A PANTS (jauns)
	87.a pants
	Novērtēšana
	Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī iesniedz šajā nodaļā minēto pasākumu ietekmes novērtējumu.
	Pamatojoties uz šo novērtējumu Komisija attiecīgajā gadījumā izstrādā priekšlikumu par stādīšanas tiesību liberalizāciju zonām, uz kurām neattiecas 28. pantā noteiktās produkta specifikācijas.
Grozījums Nr. 224 89. PANTS
Izaršanas shēmu piemēro līdz 2012./2013. vīna gada beigām.	Izaršanas shēmu piemēro līdz 2011./2012. vīna gada beigām.
Grozījums Nr. 225 90. PANTA 1. DAĻAS B) PUNKTS
b) par to nav saņemts Kopienas atbalsts kāda cita tirgus kopējās organizācijas ietvaros pēdējo piecu vīna gadu laikā pirms izaršanas,	svītrots
Grozījums Nr. 226 90. PANTA 1. DAĻAS D) PUNKTS
d) tā nav mazāka par 0,1 hektāru,	d) tā nav mazāka par 0,05 hektāru,
Grozījums Nr. 227 91. PANTA 1. PUNKTS
1. Piešķiramo izaršanas piemaksas apjomu nosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru.	1. Piešķiramo izaršanas piemaksas apjomu nosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru. Šis apjoms nosaka minimālo un maksimālo piemaksu apjomu, ko dalībvalstis var piešķirt, pamatojoties uz ražību.
Pamatojums
Paredzot piemaksu minimālo apjomu, tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem Eiropas ražotājiem. Ņemot vērā šo minimālo apjomu un pamatojoties uz ražību, piemaksas apjomu nosaka katram gadījumam atsevišķi, lai nodrošinātu izaršanas pasākuma efektivitāti.
Grozījums Nr. 228 92. PANTA 1. PUNKTS
1. Lai saņemtu izaršanas piemaksu, ieinteresētie ražotāji iesniedz pieteikumu attiecīgajā dalībvalsts iestādē ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī.	1. Lai saņemtu izaršanas piemaksu, ieinteresētie ražotāji iesniedz pieteikumu attiecīgajā dalībvalsts iestādē ne vēlāk kā katra gada 30. maijā.
Grozījums Nr. 229 92. PANTA 2. PUNKTS
2. Dalībvalstu iestādes apstrādā derīgos pieteikumus un ik gadu līdz 15. oktobrim paziņo Komisijai platības kopējo lielumu un summas atbilstīgi pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām.	2. Dalībvalstu iestādes apstrādā derīgos pieteikumus un ik gadu līdz 30. novembrim paziņo Komisijai platības kopējo lielumu un summas atbilstīgi pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām.
Pamatojums
Komisijas paredzētie termiņi nav izpildāmi, tāpēc tie ir jāpagarina.
Grozījums Nr. 230 92. PANTA 4. PUNKTS
4. Katru gadu līdz 15. novembrim saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru tiek noteikta vienota daļa procentos, ko var piešķirt attiecībā uz paziņotajām summām, ja kopējais budžets, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai, pārsniedz pieejamos budžeta līdzekļus.	4. Katru gadu līdz 15. decembrim saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru tiek noteikta vienota daļa procentos, ko var piešķirt attiecībā uz paziņotajām summām, ja kopējais budžets, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai, pārsniedz pieejamos budžeta līdzekļus.
Grozījums Nr. 231 92. PANTA 5. PUNKTA 1. DAĻAS IEVADDAĻA
5. Katru gadu līdz 15. janvārim dalībvalstis pieņem šādus pieteikumus:	5. Katru gadu līdz 30. martam dalībvalstis pieņem šādus pieteikumus:
Grozījums Nr. 232 92. PANTA 5. PUNKTA 2. DAĻA
Dalībvalstis līdz 30. janvārim katru gadu paziņo Komisijai par pieņemtajiem pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām, kā arī kopējo samaksāto izaršanas piemaksu summu, sadalot datus pēc reģioniem.	Dalībvalstis līdz 15. aprīlim katru gadu paziņo Komisijai par pieņemtajiem pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām, kā arī kopējo samaksāto izaršanas piemaksu summu, sadalot datus pēc reģioniem.
Grozījums Nr. 233 93. PANTS
93. punkts	svītrots
Savstarpējā atbilstība
Lauksaimniekiem, kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā piecu gadu laikā, kopš veikts izaršanas piemaksas maksājums, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas minēti Regulas (EK) No 1782/2003 3.–7. pantā, maksājuma apjomu, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējamas lauksaimniekam, daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt atlīdzināt saskaņā ar minētajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.
Noteikumus par to, vai attiecīgās dalībvalsts atbalsta samazinājums vai atmaksa jāveic pilnībā vai daļēji, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
Pamatojums
Tāpat kā 14. pantā, nav jāparedz papildu nosacījumi tiem nosacījumiem, kurus jau paredz Regula (EK) Nr. 1782/2003 un kuri attieksies uz uzņēmumu, kas pieņem vienreizējo maksājumu shēmu.
Grozījums Nr. 234 94. PANTA 2. PUNKTS
2. Dalībvalstis var noteikt, ka izaršanas shēmu neattiecina uz vīnogulāju platībām kalnos un stāvās nogāzēs, atbilstīgi nosacījumiem, kurus paredz saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru.	2. Dalībvalstis var arī noteikt, ka izaršanas shēmu neattiecina uz vīnogulāju platībām kalnu un stāvu nogāžu apgabalos, reģionos, kurus apdraud augsnes erozija, piekrastes un salu reģionos, atbilstīgi nosacījumiem, kurus paredz saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru.
Pamatojums
Dalībvalstīm, cik vien tas iespējams, nevajadzētu piemērot izaršanas shēmu teritorijās, kuras apdraud augsnes erozija.
Grozījums Nr. 235 94. PANTA 3. PUNKTS
3. Dalībvalstis var noteikt platības, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu, ja shēmas piemērošana nebūtu savietojama ar vides aizsardzības apsvērumiem. Ja šādu apsvērumu dēļ uz noteiktām platībām izaršanas shēmu neattiecina, to platība nedrīkst pārsniegt 2 % no kopējās platības, kura ir apstādīta ar vīnogulājiem, atbilstīgi šīs regulas VIII pielikumā minētajam.	3. Dalībvalstis, pirms tam sniedzot pamatojumu Komisijai un saņemot no tās atļauju, var noteikt platības, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu, ja shēmas piemērošana nebūtu savienojama ar vides aizsardzības apsvērumiem vai ražošanas pārtraukšana apdraudētu reģiona ekonomisko un sociālo struktūru.
Grozījums Nr. 236 94. PANTA 4. PUNKTA IEVADDAĻA
4. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot iespēju, kura paredzēta šā panta 2. un 3. punktā, tā līdz 1. augustam katru gadu un pirmo reizi 2008. gada 1. augustā Komisijai paziņo šādu informāciju par izaršanas pasākumiem, kuri tiks īstenoti:	4. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot iespēju, kura paredzēta šā panta 2. un 3. punktā, tā līdz 1. augustam katru gadu un pirmo reizi 2009. gada 1. augustā Komisijai paziņo šādu informāciju par izaršanas pasākumiem, kuri tiks īstenoti:
Grozījums Nr. 237 94. PANTA 5. PUNKTS
5. Dalībvalstis paredz, ka ražotājiem platības, kurām atbilstīgi nosacījumiem 2. un 3. punktā nepiemēro uzaršanas prasību, ir dodama priekšroka attiecībā uz tādu atbalsta pasākumu izmantošanu, kas paredzēti ar šo regulu, jo īpaši, attiecīgā gadījumā uz pārstrukturēšanas un konversijas pasākumiem saskaņā ar atbalsta programmām un lauku attīstības pasākumiem.	5. Dalībvalstis paredz, ka ražotājiem platības, kurām atbilstīgi nosacījumiem 2. un 3. punktā nepiemēro uzaršanas prasību, ir dodama priekšroka attiecībā uz tādu atbalsta pasākumu izmantošanu, kas paredzēti ar šo regulu, jo īpaši, attiecīgā gadījumā uz pārstrukturēšanas un konversijas pasākumiem saskaņā ar atbalsta programmām.
Grozījums Nr. 238 95. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻA
2. Dalībvalstis nosaka, kā ir šā panta 1. punktā minēto tiesību uz maksājumu summa par platību izaršanu, kuras apstādītas ar vīnogulājiem, kā prasīts šajā nodaļā, pamatojoties uz tiesību uz maksājumu vidējo vērtību attiecīgajā reģionā; šī cena nedrīkst pārsniegt EUR 350/ha.	2. Les États membres fixent le montant des droits au paiements prévus au paragraphe 1 pour les superficies plantées en vigne qui ont été arrachées en application du présent chapitre à la moyenne régionale de la valeur des droits au paiement de la région correspondante.
Grozījums Nr. 239 98. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTS
b) sīki izstrādātus noteikumus par savstarpējo atbilstību,	b) sīki izstrādātus noteikumus par platību saglabāšanu labā ekoloģiskā stāvoklī atbilstīgi savstarpējās atbilstības principiem,
Pamatojums
Mūsdienīgā lauksaimniecības politikā sabiedrisko finansējumu piešķir ar priekšnoteikumu, ka ir jāievēro minimālās vides aizsardzības normas. Šo principu ir jāpiemēro arī vīna tirgus organizācijā. Savstarpējās atbilstības princips tomēr ir saistīts ar tiešajiem maksājumiem, tāpēc šajā regulā var minēt tikai ar tiem saistītos principus un normas.
Grozījums Nr. 240 98. PUNKTA 2. DAĻAS D) PUNKTS
d) dalībvalstu prasības par ziņošanu attiecībā uz izaršanas shēmas īstenošanu, tostarp informāciju par sodu piemērošanu gadījumā, ja ziņojumu iesniegšana kavējas, un informāciju, kuru dalībvalstis sniedz ražotājiem par shēmas pieejamību,	d) dalībvalstu prasības par ziņošanu attiecībā uz izaršanas shēmas īstenošanu,
Grozījums Nr. 241 99. PANTS
Dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, tajā iekļaujot atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu.	Dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, tajā iekļaujot atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu un to piemērojot šajā regulā minēto pasākumu kontroles, plānošanas un programmu izstrādes prasībām.
	Šajā reģistrā iekļautā informācija ļauj kontrolēt katra vīna dārza platības un saražotā vīna daudzuma attiecību, kā arī lauksaimniecības prakses īstenošanu, vides aizsardzības prasību ievērošanu un savstarpējās atbilstības principa piemērošanu, kas noteikti šajā regulā.
	Šā panta 1. punktā minētais pienākums neattiecas uz dalībvalstīm, kuru kopējā brīvā dabā audzēto vīnogulāju platība ir mazāka par 500 hektāriem.
Pamatojums
Vīna dārza reģistrs nav jāveido tām dalībvalstīm, kuru kopējā brīvā dabā audzēto vīnogulāju platība ir mazāka par 500 hektāriem. Šo izņēmumu piemēro, jo vīna dārza reģistru mērķus (iegūt un uzraudzīt informāciju par iespējamo produkciju un tās novērtējumu, lai nodrošinātu sekmīgu vīna tirgus darbību) nav jāīsteno dalībvalstīs ar ierobežotu un līdz ar to nenozīmīgu produkciju.
Grozījums Nr. 242 100. PANTA 1.A DAĻA (jauna)
	Šā panta 1. punktā minētais pienākums neattiecas uz dalībvalstīm, kuru kopējā brīvā dabā audzēto vīnogulāju platība ir mazāka par 500 hektāriem.
Pamatojums
Vīna dārza reģistrs nav jāveido tām dalībvalstīm, kuru kopējā brīvā dabā audzēto vīnogulāju platība ir mazāka par 500 hektāriem. Šo izņēmumu piemēro, jo vīna dārza reģistru mērķus (iegūt un uzraudzīt informāciju par iespējamo produkciju un tās novērtējumu, lai nodrošinātu sekmīgu vīna tirgus darbību) nav jāīsteno dalībvalstīs ar ierobežotu un līdz ar to nenozīmīgu produkciju.
Grozījums Nr. 243 101. PANTS
101. pants	svītrots
Vīna dārzu reģistra un uzskaites ilgums
Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka pēc 2014. gada 1. janvāra 99. un 100. panta piemērošanu pārtrauc.
Grozījums Nr. 244 104. PANTA VIRSRAKSTS
Pārvaldības komitejas procedūra	Regulatīvās un pārvaldības komitejas procedūra
Grozījums Nr. 245 104. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Ja vien nav paredzēts citādi, gadījumā, kad atbilstīgi šai regulai kompetence tiek nodota Komisijai, tai palīdz pārvaldības komiteja.	1. Ja vien nav paredzēts citādi, gadījumā, kad atbilstīgi šai regulai kompetence tiek nodota Komisijai, tai palīdz regulatīvā un pārvaldības komiteja.
Grozījums Nr. 246 104. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.	Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu piemēro šīm nodaļām un pielikumiem:
	– I nodaļai — Vispārīgi noteikumi,
	II nodaļai — Vīndarības metodes,
	– III nodaļai — Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,
	– IV nodaļai — Marķēšana,
	– ar tām saistītajiem pielikumiem.
Grozījums Nr. 247 104. PANTA 1. PUNKTA 3. DAĻA
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.	Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
Grozījums Nr. 248 111. PANTS 2. panta d) punkts (Regula (EK) Nr. 2702/1999)
„d) informatīvas kampaņas par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem ar norādi par vīna vīnogu šķirni un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi”.	„d) informatīvas kampaņas par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi”.
Pamatojums
Pielāgojums, ņemot vērā vīnogu šķirnes norādes svītrošanu vīniem bez cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Grozījums Nr. 249 112. PANTA 1. PUNKTS 2. panta d) punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000)
"d) informācijas pasākumus par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem ar vīna vīnogu šķirnes norādi un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un informācijas pasākumus par vēlamo piesardzību, lietojot alkoholiskos dzērienus, un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu”.	„d) informācijas pasākumus par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un informācijas pasākumus par vēlamo piesardzību, lietojot vīnu, un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu”.
Pamatojums
Vīna KTO finanšu līdzekļi, kas paredzēti informācijas pasākumiem par vēlamo piesardzību, lietojot alkoholiskos dzērienus, ir jāiegulda vīna nevis alkoholisko dzērienu nozarē.
Grozījums Nr. 250 112. PANTA 2. PUNKTS 3. panta e) punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000)
"e) vēlamību sniegt informāciju par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem ar vīna vīnogu šķirnes norādi, stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un nepieciešamību informēt par vēlamo piesardzību, lietojot alkoholiskos dzērienus un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu".	„e) vēlamību sniegt informāciju par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un nepieciešamību informēt par vēlamo piesardzību, lietojot alkoholiskos dzērienus un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu”.
Pamatojums
Pielāgojums, ņemot vērā vīnogu šķirnes norādes svītrošanu vīniem bez cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Grozījums Nr. 251 113. PANTA 10. PUNKTS VII pielikuma n) punkta 2. daļa (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
Tiesību uz maksājumu pamatsumma, ko piešķir katram lauksaimniekam saskaņā ar Regulā (EK) Nr. […] paredzēto izaršanas shēmu, ir vienāda ar rezultātu, kas iegūts, reizinot izarto hektāru skaitu ar atbilstoša reģiona maksājuma tiesību vidējo vērtību reģionā. Tomēr maksājamā summa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 350/ha.”	Tiesību uz maksājumu pamatsumma, ko piešķir katram lauksaimniekam saskaņā ar Regulā (EK) Nr. [šī regula] paredzēto izaršanas shēmu, ir vienāda ar rezultātu, kas iegūts, reizinot izarto hektāru skaitu ar atbilstoša reģiona maksājuma tiesību vidējo vērtību reģionā.”
Grozījums Nr. 252 113. PANTA 10. PUNKTS VII pielikuma n) punkta 2.a daļa (jauna) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
	Saskaņā ar šo regulu gadījumos, kad izaršana attiecas uz platību ar divējādas lietošanas vīnogulāju šķirnēm, kurai piemēro vienreizējā maksājuma shēmu saskaņā ar Padomes 2007. gada 26. septembra Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei1, nekāda papildu maksājumu pamatsumma netiek aprēķināta. _________ 1 OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.
Grozījums Nr. 253 114. PANTS
114. pants	svītrots
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1290/2005
Regulas (EK) Nr. 1290/2005 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu.
„2. Komisija nosaka summas, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 2. punktu, 143.d un 143.e pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 387/2007 4. panta 1. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. [...] 17. panta 2. punktu un tiek darītas pieejamas ELFLA.”
Grozījums Nr. 254 117. PANTA 1. DAĻAS IEVADDAĻA
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Tomēr šādi minētajā regulā paredzēti pasākumi tiek piemēroti arī turpmāk attiecībā uz 2008./2009. vīna gadu tiktāl, cik pasākumi, kas atļauti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1493/1999, ir sākti vai kurus ražotāji ir uzņēmušies veikt pirms spēkā ir stājusies šī regula:	Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Tomēr šādi minētajā regulā paredzēti pasākumi tiek piemēroti arī turpmāk tiktāl, cik pasākumi, kas atļauti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1493/1999, ir sākti vai kurus ražotāji ir uzņēmušies veikt pirms spēkā ir stājusies šī regula:
Pamatojums
Šā panta teksts rada lielu juridisku nedrošību, ņemot vērā, ka ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 noteiktos tirgus regulēšanas pasākumus, kuri uzsākti pirms šajā dokumentā izskatāmās regulas spēkā stāšanās brīža, atbilstīgi spēkā esošajiem termiņiem var finansēt līdz 2010. gada maijam. Tomēr Komisija nav paredzējusi budžetu šim laika posmam. Tādējādi teksta „attiecībā uz 2008./2009. vīna gadu” nozīme nav skaidra.
Grozījums Nr. 255 117. PANTA 1.A DAĻA (jauna)
	Neskarot 1. punkta noteikumus, joprojām piemēro noteikumus par 9. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 753/2002 I pielikumā minēto atsevišķa tipa pudeļu rezervēšanu, kamēr šā tipa pudeļu izmantošanu aizsargā ar cilmes vietas nosaukumu.
Pamatojums
Šis grozījums ļauj saglabāt īpašas formas pudeļu aizsardzību, kuru izmantošana citādāk tiktu pārtraukta saskaņā ar 117. pantu.
Grozījums Nr. 256 118. PANTA 2. DAĻA
To piemēro no 2008. gada 1. augusta, izņemot 5. līdz 8. pantu, kurus piemēro no 2008. gada 30. aprīļa.	To piemēro no 2009. gada 1. augusta, izņemot 5. līdz 8. pantu, kurus piemēro no datuma, kas minēts šīs regulas 5. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 257 118. PANTA 3. DAĻA
Regulas V sadaļas II nodaļu piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim.	svītrots
Grozījums Nr. 258 I PIELIKUMA 5.A punkts (jauns)
	5.a „Vīnogu misa” ir šķidrs produkts, ko dabīgā ceļā vai fizikālos procesos iegūst no svaigām vīnogām. Faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija vīnogu misā nedrīkst pārsniegt 1 %.
Pamatojums
Ir jāsaglabā spēkā esošajā Regulā (EK) Nr. 1493/1999 minētā definīcija.
Grozījums Nr. 259 II PIELIKUMS
	Visas summas aizvieto ar „p.m.”.
Pamatojums
Budžeta dotācijas dalībvalstu atbalsta programmām līdzvērtīgi pamatojas uz dalībvalstu līdzšinējo vīna nozares daļu budžetā, ražošanas apjomu un vīnogulāju platībām. Ar vīna nozares atbalsta budžeta līdzekļiem, kurus sadala dalībvalstīm, finansē lauksaimniecības politikas pirmā pīlāra pasākumus.
Grozījums Nr. 260 III PIELIKUMS
	Šis pielikums ir svītrots.
Grozījums Nr. 261 IV PIELIKUMA 3.A PUNKTS (jauns)
	3.a Žāvētu vīnogu vīns
	„Žāvētu vīnogu vīns” ir produkts ar šādām īpašībām:
	a) nebagātinot iegūts Kopienā no vīnogām, kuras ievāc Kopienā no vīnogulāju šķirnēm, kuras minētas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā, un kuras līdz daļējai izžūšanai atstātas saulē vai ēnā,
	b) kopējā spirta koncentrācija ir vismaz 16 %,
	c) faktiskā spirta koncentrācija ir vismaz 9%,
	d) dabiskā spirta koncentrācija ir vismaz 16 %.
Grozījums Nr. 262 VI PIELIKUMA 3.B PUNKTS (jauns)
	3.b „Vin doux naturel”
	Tradicionālos apzīmējumus „οίνος γλυκύς φυσικός”, „vino dulce natural”, „vino dolce naturale”, „vinho doce natural” piemēro vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus: a) iegūst no ražām, no kurām vismaz 85 % ievāc no vīnogu šķirnēm no saraksta, kurš vēl jāizstrādā, b) iegūst no vīnogu misas ar sākotnējo dabīgo cukura saturu vismaz 212 grami litrā, c) iegūst, pievienojot alkoholu, destilātu vai spirtu, izslēdzot jebkuru citu bagātināšanu.
	Tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, lai atbilstu tradicionālajai ražošanas praksei, dalībvalstis attiecībā uz noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem liķiera vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus ražo to teritorijā, var noteikt, ka īpašo tradicionālo nosaukumu „vin doux naturel” izmanto tikai liķiera vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: a) ko tieši izgatavojuši ražotāji, kas ievāc vīnogas, un tikai no savām muskatvīnogu, grenache, maccabeo vai malvasia vīnogu ražām, tomēr var iekļaut ražas, ko iegūst no vīna dārziem, kuri arī ir apstādīti vīnogulāju šķirnēm, izņemot šķirnes, kas minētas iepriekš, ar noteikumu, ka tās nav vairāk kā 10 % kopējo krājumu, b) ko iegūst, ja ražība no hektāra ir 40 hektolitri tādai vīna misai, un jebkuras lielākas ražības rezultātā visa raža zaudē tiesības uz aprakstu ”vin doux naturel”, b) ko iegūst no vīnogu misas ar sākotnējo dabīgo cukura saturu vismaz 252 grami litrā, d) ko iegūst, izslēdzot jebkādu citu bagātināšanu, pievienojot vīnogu izcelsmes alkoholu, kurš tīrā alkohola izteiksmē sasniedz vismaz 5 % tilpuma izmantotās vīnogu misas fermentācijas procesā, un tādu maksimālo tilpumu, kuru parāda mazākā no divām šādām proporcijām: – vai nu 10 % iepriekš minētās izmantotās vīnogu misas tilpuma, vai – 40 % no galaprodukta kopējā spirta satura tilpuma %, kas rodas, summējot faktisko spirta saturu tilpuma % un potenciālā spirta satura tilpuma % ekvivalentu, kuru aprēķina, pamatojoties uz 1% tīra alkohola tilpuma uz 17,5 gramiem atlieku cukuru litrā.
	Tradicionālos apzīmējumus „οίνος γλυκύς φυσικός”, „vino dulce natural”, „vino dolce naturale”, „vinho doce natural” netulko. Tomēr tam var pievienot paskaidrojumu valodā, kas ir saprotama patērētājam. Grieķijā ražotiem produktiem, kurus tirgo šajā dalībvalstī, apzīmējumam „vin doux naturel” var pievienot apzīmējumu „οίνος γλυκύς φυσικός”.
Grozījums Nr. 263 IV PIELIKUMA 4 A) PUNKTA 3. IEVILKUMS
– no vīna, vai	– no Kopienā ražota vīna, vai
Grozījums Nr. 264 IV PIELIKUMA 4 A) PUNKTA 4. IEVILKUMS
– no vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,	– no Kopienā ražotiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,
Grozījums Nr. 265 IV PIELIKUMA 4 A) PUNKTS (jauns)
	4.a Kvalitatīvs dzirkstošais vīns un „Sekt”
	„Kvalitatīvs dzirkstošais vīns” vai „Sekt”:
	a) iegūts pirmajā vai otrajā spirta fermentācijā
	– no svaigām vīnogām,
	– no vīnogu misas, vai
	– no vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,
	b) kurš, atverot trauku, izdala oglekļa dioksīdu, kas radies vienīgi fermentācijas procesā,
	c) kam, ja to 20°C temperatūrā tur slēgtos konteineros, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3,5 bāri.
	Kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vai „Sekt” konteineros ar tilpumu mazāku par 25 cl pārspiediens nav mazāks par 3 bāriem.
	d) minimālā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 10 %.
	e) kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %.
	f) Kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vai „Sekt” ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnogu audzēšanas C III apgabalā nav mazāka par 9,5 %.
	g) Tomēr tāda „cuvée” kopējā spirta tilpumkoncentrācija, kas paredzēts, lai izgatavotu kvalitatīvus dzirkstošos vīnus vai „Sekt” ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi no saraksta, kas vēl ir jāizstrādā, un ko izgatavo no vienas vīnogu šķirnes, nav mazāka par 8,5 %.
	h) Noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo dzirkstošo vīnu izgatavošanas ilgums, ieskaitot nogatavināšanu uzņēmumā, kur tos izgatavo, un sākot ar fermentācijas procesa sākumu, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, nedrīkst būt mazāks kā:
	– seši mēneši, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek slēgtās tvertnēs;
	– deviņi mēneši, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek pudelēs.
	i) Fermentācijas procesa, kas paredzēts, lai „cuvée” kļūtu dzirkstošs, un tā procesa, kad „cuvée” atrodas uz nogulām, ilgums ir ne mazāks kā:
	a) 90 dienas (fermentācija pudelēs, fermentācija konteineros bez maisītājiem),
	b) 30 dienas, ja fermentācija notiek konteineros ar maisītājiem.
Pamatojums
Saskaņa ar pašreizējiem noteikumiem kvalitatīvs dzirkstošais vīns/”Sekt” ir īpašs apzīmējums, kas pārstāv atsevišķu kategoriju (Regulas (EK) Nr. 1493/99 VIII pielikuma d) apakšpunkta 2. punkts). Šī kategorija ir jāsaglabā, lai to arī turpmāk varētu lietot kā apzīmējumu. Turklāt IV pielikumā ir jāiekļauj kvalitatīva dzirkstošā vīna/”Sekt” definīcija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/99 V pielikuma i) punktu, VI pielikuma k) punktu un VIII pielikumu.
Grozījums Nr. 266 IV PIELIKUMA 5.A PUNKTS
a) iegūts no vīna,	a) iegūts no Kopienā ražota vīna,
Grozījums Nr. 267 IV PIELIKUMA 6.A PUNKTS
a) iegūts no vīna, ja vien šādam vīnam kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %,	a) iegūts no Kopienā ražota vīna, ja vien šādam vīnam kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %,
Grozījums Nr. 268 IV PIELIKUMA 7.A PUNKTS
a) iegūts no vīna vai vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,	a) iegūts no Kopienā ražota vīna vai vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,
Grozījums Nr. 269 IV A  PIELIKUMS (jauns)
	IV.a PIELIKUMS
	Atļauto vīndarības metožu un procesu saraksts
	1. Vīndarības metodes un procesi, ko var piemērot svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai un jaunam vīnam fermentācijas procesā:
	a) gāzēšana vai skābekļa pievienošana;
	b) karsēšana;
	c) izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas „aģentu" vai bez tā ar nosacījumu, ka tā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas;
	d) oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības;
	e) saharozes izmantošana par vīndarības metodi;
	f) raugu izmantošana vīnu ražošanai;
	g) vairāku vai vienas šādas metodes izmantošana, lai veicinātu raugu augšanu:
	– diamonija fosfāta vai amonija sulfāta pievienošana zināmās robežās,
	– amonija sulfīta vai amonija bisulfīta pievienošana zināmās robežās,
	– tiamīna hidrohlorīda pievienošana zināmās robežās;
	h) sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana;
	i) sēra dioksīda izdalīšana fizikālos procesos;
	j) vīnogu misas un jaunvīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā, zināmās robežās;
	k) dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā:
	– pārtikas želatīns,
	– zivju līme,
	– kazeīns un kālija kazeināts,
	– ovalbumīns un/vai laktalbumīns,
	– bentonīts,
	– silīcija dioksīds kā gels vai koloīds šķīdums,
	– kaolīns,
	– tanīns,
	– pektinolītiskie enzīmi,
	– betaglukanāzes enzimātisks preparāts, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka;
	– augu izcelsmes teksturētas olbaltumvielas;
	l) pīlādžskābes vai kālija sorbāta izmantošana;
	m) vīnskābes izmantošana paskābināšanas nolūkā, ievērojot nosacījumus, kas noteikti V pielikumā;
	n) vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana, lai samazinātu skābes saturu, ievērojot nosacījumus, kas noteikti V pielikumā:
	– neitrāls kālija tartrāts,
	– kālija bikarbonāts,
	– kalcija karbonāts, kas var saturēt nelielus L (+) vīnskābes un L (–) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus,
	– kalcija tartrāts,
	– vīnskābe, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka,
	– smalkā pulverī saberzts homogēns preparāts, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta līdzvērtīgās proporcijās;
	o) Aleppo priedes sveķu izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka;
	p) rauga šūnu sienu preparātu izmantošana zināmās robežās;
	q) polivinilpolipirolidona izmantošana zināmās robežās un ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka;
	r) piena baktēriju izmantošana vīna suspensijā, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka,
	s) lizozīma pievienošana tādās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka;
	t) L-askorbīnskābes pievienošana zināmās robežās.
	2. Vīndarības metodes un procesi, ko drīkst piemērot vīnogu misai, kura paredzēta rektificētas koncentrētas vīnogu misas izgatavošanai:
	a) gāzēšana;
	b) karsēšana;
	c) izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas „aģentu" vai bez tā ar nosacījumu, ka tā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas;
	d) sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana;
	e) sēra dioksīda izdalīšana ar fizikāliem procesiem;
	f) apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā;
	g) tāda kalcija karbonāta izmantošana, kas var saturēt nelielus L (+) vīnskābes un L (–) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus;
	h) jonu apmaiņas sveķu izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka.
	3. 3. Vīndarības metodes un procesi, ko drīkst piemērot tādai daļēji fermentētai vīnogu misai, kura paredzēta tiešam patēriņam pārtikā kā tāda, vīnam, kas derīgs galda vīna ražošanai, galda vīnam, dzirkstošajam vīnam, gāzētam dzirkstošajam vīnam, viegli dzirkstošajam vīnam, gāzētam viegli dzirkstošajam vīnam, desertvīnam un noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem:
	a) svaigu nogulu, kas ir nebojātas un neatšķaidītas un satur raugus, kuri radušies no nesenas sauso vīnu vīndarības, izmantošana sausos vīnos, un daudzumos, kas nepārsniedz 5 %;
	b) gāzēšana vai burbuļošana, izmantojot argonu vai slāpekli;
	c) karsēšana;
	d) izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas „aģentu” vai bez tā ar nosacījumu, ka tā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas;
	e) oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības;
	f) oglekļa dioksīda pievienošana zināmās robežās;
	g) sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā;
	h) pīlādžskābes vai kālija sorbāta pievienošana ar noteikumu, ka galīgais pīlādžskābes saturs apstrādātajā produktā brīdī, kad to laiž tirgū tiešam patēriņam pārtikā, nepārsniedz 200 mg/l;
	i) L-askorbīnskābes pievienošana zināmās robežās;
	j) citronskābes pievienošana vīna stabilizācijas nolūkā, zināmās robežās;
	k) vīnskābes izmantošana paskābināšanas nolūkā, ievērojot nosacījumus, kas noteikti V pielikumā;
	l) vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana, lai samazinātu skābes saturu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti V pielikumā:
	– neitrāls kālija tartrāts,
	– kālija bikarbonāts,
	– kalcija karbonāts, kas var saturēt nelielus L (+) vīnskābes un L (–) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus,
	– kalcija tartrāts,
	– vīnskābe, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka,
	– smalkā pulverī saberzts homogēns preparāts, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta līdzvērtīgās proporcijās;
	m) dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā:
	– pārtikas želatīns,
	– zivju līme,
	– kazeīns un kālija kazeināts,
	– ovalbumīns un/vai laktalbumīns,
	– bentonīts,
	– silīcija dioksīds kā gels vai koloīds šķīdums,
	– kaolīns,
	– betaglukanāzes enzimātisks preparāts, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka;
	– augu izcelsmes teksturētas olbaltumvielas;
	n) tanīna pievienošana;
	o) balto vīnu apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā, zināmās robežās;
	p) šāda apstrāde, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka:
	– daļēji fermentēta vīnogu misa, kas paredzēta tiešam patēriņam pārtikā kā tāda, baltvīnu un rozā vīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu,
	– sarkanvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu vai ar kalcija fitātu;
	q) L-askorbīnskābes pievienošana zināmās robežās;
	r) akācijas sveķu izmantošana;
	s) DL vīnskābes, ko sauc arī par vīnogskābi, vai arī tās neitrālā kālija sāļa izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka, lai nogulsnētu lieko kalciju;
	t) šādu vielu izmantošana, lai izgatavotu dzirkstošos vīnus, kas iegūti, fermentējot tos pudelē, un kam nogulas atdala dekantējot:
	– kalcija algināts
	vai
	– kālija algināts;
	u) sausu raugu vai raugu vīna suspensijā izmantošana vīna ražošanā, lai ražotu dzirkstošo vīnu,
	v) ražojot dzirkstošo vīnu, tiamīna un amonija sāļu pievienošana pamatvīniem, lai veicinātu raugu augšanu, ievērojot šādus nosacījumus:
	– barojošajiem sāļiem – diamonija fosfāta vai amonija sulfāta pievienošana zināmās robežās,
	– augšanas faktoriem – tiamīns tiamīna hidrohlorīda veidā zināmās robežās;
	w) tīra parafīna disku, kas piesūcināti ar alila izotiocianātu, izmantošana, lai radītu sterilu atmosfēru, tikai tajās dalībvalstīs, kur tas ir tradicionāli, un tik ilgi, kamēr tas nav aizliegts ar valsts likumiem, ar noteikumu, ka šos diskus izmanto tikai konteineros, kuru ietilpība ir vairāk nekā 20 litru, un ka vīnā nav nekādu alila izotiocianāta pēdu;
	x) tādu vielu pievienošana, lai veicinātu vīnakmens nogulsnēšanos:
	– kālija bitartrāts,
	– kalcija bitartrāts tādās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka;
	y) vara sulfāta izmantošana līdz zināmai robežai, lai novērstu garšas vai smaržas trūkumus vīnā;
	za) rauga šūnu sienu preparātu izmantošana zināmās robežās;
	zb) polivinilpolipirolidona izmantošana zināmās robežās un ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka;
	zc) piena baktēriju izmantošana vīna suspensijā, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka;
	zd) karameles pievienošana Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos1, nozīmē, lai pastiprinātu krāsu desertvīniem un vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
	ze) lizozīma pievienošana tādās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka;
	zf) dimetila dikarbonāta pievienošana vīniem zināmās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka, lai nodrošināt mikrobioloģisko stabilizāciju;
	zg) rauga mannoproteīnu pievienošana, lai nodrošinātu vīniem vīnskābes un proteīna stabilizāciju.
	4. Vīndarības metodes un procesi, ko var izmantot produktiem, kas minēti 3. punkta ievadteikumā, tikai ievērojot izmantošanas nosacījumus, kas vēl jānosaka:
	a) skābekļa pievienošana;
	b) elektrodialītiskā apstrāde, lai nodrošinātu vīna vīnakmens nostabilizēšanos;
	c) ureāzes izmantošana, lai samazinātu urīnvielas līmeni vīnā;
	d) vīna uzliešana uz nogulsnēm, vīna spirtiem vai aszú atspiedām, ja šī metode tradicionāli tiek lietota „Tokaji Forditàs” un „Tokaji màslàs” vīnu ražošanai Tokajhegyalja reģionā Ungārijā, ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka;
	e) izmantojot ozola koksnes skaidas vīna un vīnogu misas ražošanā.
	_______ 1 OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.
Pamatojums
Ir jāsaglabā tradicionālās vīndarības metodes.
Grozījums Nr. 270 V PIELIKUMA A PUNKTS
1. Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās, kas noteiktas saskaņā ar IX pielikumu, tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielināt svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīniem, kuri iegūti no vīna vīnogulāju šķirnēm, kas minētas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā.	1. Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās, kas noteiktas saskaņā ar IX pielikumu, tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielināt svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīniem, kuri iegūti no vīna vīnogulāju šķirnēm, kas minētas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā.
2. Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B daļā minētas vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:	2. Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B daļā minētas vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) 2 % vīnogu audzēšanas A un B zonā saskaņā ar IX pielikumu,	a) 3,5 % vīnogu audzēšanas A zonā un 2,5 % vīnogu audzēšanas B zonā saskaņā ar IX pielikumu,
b) 1 % vīnogu audzēšanas C zonā saskaņā ar IX pielikumu.	2% vīnogu audzēšanas C zonā saskaņā ar IX pielikumu.
3. Gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, un ievērojot 104. panta 1. punktā minēto procedūru, spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas robežvērtības, kas paredzētas 2. punktā, drīkst paaugstināt līdz 3 % līmenim vīnogu audzēšanas A un B zonā saskaņā ar IX pielikumu.	3. Gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, un ievērojot 104. panta 1. punktā minēto procedūru, spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas robežvērtības, kas paredzētas 2. punktā, drīkst attiecīgi paaugstināt līdz 4,5% līmenim vīnogu audzēšanas A zonā, līdz 3,5 % līmenim vīnogu audzēšanas B zonā un līdz 3 % līmenim vīnogu audzēšanas C zonā saskaņā ar IX pielikumu.
	3.a Pēc Komisijas 2012. gadā veiktā reformas ietekmes novērtējuma var pieņemt pasākumus, lai 2. un 3. punktā minētās spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas robežvērtības pakāpeniski samazinātu līdz 2 % A un B zonā un 1 % C zonā.
Grozījums Nr. 271 V PIELIKUMA B PUNKTA 1. APAKŠPUNKTS
1. A daļā paredzēto dabisko spirta tilpumkoncentrāciju atļauts palielināt tikai:	1. A daļā paredzēto dabisko spirta tilpumkoncentrāciju atļauts palielināt tikai:
ttiecībā uz svaigām vīnogām, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu,	a) attiecībā uz svaigām vīnogām, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vai —  vīnogu audzēšanas zonās, kur šāda metode ir tradicionāla — saharozi,
b) attiecībā uz vīnogu misu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vai daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi,	b) attiecībā uz vīnogu misu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vai daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi, vai — vīnogu audzēšanas zonās, kur šāda metode ir tradicionāla — saharozi,
c) attiecībā uz vīnu — daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu.	c) attiecībā uz vīnu — daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu.
	1.a. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos minēto saharozes pievienošanu veic tikai ar sauso cukurošanu un tikai tajos vīnogu audzēšanas reģionos, kur šāda metode tiek tradicionāli izmantota saskaņā ar 1970. gada 8. maijā esošajiem noteikumiem, kas paredz, ka īpaši nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā šāda metode ir vajadzīga, lai iegūtu minimālo spirta tilpumkoncentrāciju.
Grozījums Nr. 272 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA A) PUNKTS
a) no vīnogu audzēšanas A un B zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 11,5%,	a) no vīnogu audzēšanas A zonas līdz vairāk nekā 12 %,
Grozījums Nr. 273 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA B) PUNKTS
b) no vīnogu audzēšanas B zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 12%,	a) no vīnogu audzēšanas B zonas līdz vairāk nekā 12,5%,
Grozījums Nr. 274 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA C) PUNKTS
c) no vīnogu audzēšanas C I a) un C I b) zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 12,5%,	c) no vīnogu audzēšanas C I a) un C I b) zonas līdz vairāk nekā 13%,
Grozījums Nr. 275 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA D) PUNKTS
d) no vīnogu audzēšanas C II zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 13 %,	d) no vīnogu audzēšanas C II zonas līdz vairāk nekā 13 %,
Grozījums Nr. 276 ANNEXE V, POINT B, PARAGRAPHE 4, POINT E)
e) no vīnogu audzēšanas C III zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 13,5 %,	d) no vīnogu audzēšanas C III zonas līdz vairāk nekā 13,5%,
Grozījums Nr. 277 V PIELIKUMA B PUNKTA 5. APAKŠPUNKTA A) PUNKTS
a) sarkanvīnam kopējo spirta tilpumkoncentrāciju produktiem, kas minēti 4. punktā, palielināt līdz 12% vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5% vīnogu audzēšanas B zonā saskaņā ar IX pielikumu,	a) skopējo spirta tilpumkoncentrāciju produktiem, kas minēti 4. punktā, palielināt līdz 12% vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5% vīnogu audzēšanas B zonā saskaņā ar IX pielikumu,
Grozījums Nr. 278 V PIELIKUMA B PUNKTA 5.B APAKŠPUNKTS
b) palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 4. punktā minētajiem produktiem tādu vīnu ražošanai, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, vīnogu audzēšanas A un B zonā līdz dalībvalsts noteiktai robežvērtībai.	svītrots
Grozījums Nr. 279 V PIELIKUMA B PUNKTA 5. APAKŠPUNKTS
5. Ja vien netiek nolemts citādi, Padome atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām var noteikt, ka svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kam fermentācijas process apturēts, pievienojot spirtu, vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu, kuru izcelsme ir kādā trešā valstī, nedrīkst pārvērst vīnā vai pievienot vīnam Kopienas teritorijā.	5. Svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kam fermentācijas process apturēts, pievienojot spirtu, vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu, kuru izcelsme ir kādā trešā valstī, nedrīkst pārvērst vīnā vai pievienot vīnam Kopienas teritorijā.
Pamatojums
2007. gada 15. februāra rezolūcijā (P6_TA(2007)0049) Parlaments norāda, ka „Kopienas tiesību aktos nevajadzētu atļaut ne importētas vīnogu misas vinifikāciju, ne tās piejaukšanu Kopienā ražotai vīnogu misai” (61. punkts).
Grozījums Nr. 280 VI PIELIKUMA C PUNKTS
Ja vien netiek nolemts citādi, Padome atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām var noteikt, ka vīnu kupāža, kuru izcelsme ir trešā valstī, ar vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, un vīnu kupāža, kuru izcelsme ir dažādās trešajās valstīs, Kopienas teritorijā ir aizliegta.	To vīnu kupāža, kuru izcelsme ir trešā valstī, ar vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, un vīnu kupāža, kuru izcelsme ir dažādās trešajās valstīs, Kopienas teritorijā ir aizliegta.
Pamatojums
Ir jāpastiprina aizliegums ražot vīnu no trešās valstīs ražotas vīnogu misas un trešās valsts izcelsmes vīnu kupāža ar Kopienā ražotiem vīniem.
Grozījums Nr. 281 VI PIELIKUMA D PUNKTS
D. Blakusprodukti	svītrots
1. Vīnogu pārspiešana ir aizliegta. Dalībvalstis, ņemot vērā vietējos un tehniskos apstākļus, var pieņemt lēmumu par minimālo spirta daudzumu, kas jebkurā gadījumā ir lielāks nekā nulle, kurš ir atļauts nosēdumos un izspaidās pēc vīnogu izspiešanas.
2. Izņemot alkoholu, spirtu un piketu [čagu ekstrakta vīnu], no vīna nogulsnēm vai vīnogu izspaidām nedrīkst izgatavot ne vīnu, ne kādu citu dzērienu, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā.
3. Vīna nogulšņu presēšana un vīnogu izspaidu atkārtota fermentēšana ir atļauta vienīgi destilācijai vai piketa [čagu ekstrakta vīna] ražošanai. Vīna nogulšņu filtrēšanu un centrifugēšanu neuzskata par presēšanu, ja iegūtajiem produktiem attiecībā uz tirgošanu ir laba kvalitāte.
4. Piketu [čagu ekstrakta vīnu], ja tā ražošanu ir atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, drīkst izmantot tikai destilācijai vai patēriņam vīnogu ražotāju mājsaimniecībā.
5. Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai personu grupām, kuru rīcībā ir blakusprodukti, šie produkti ir jālikvidē tādā uzraudzībā un ievērojot tādus nosacījumus, kurus paredz saskaņā ar procedūru, kas minēta 104. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 282 VII PIELIKUMA A PUNKTS
a) 2008./2009. vīna gadā (2009. budžeta gads): 430 miljoni euro.	a) 2009./2010. vīna gadā (2009. budžeta gads): 510 000 000 euro.
Grozījums Nr. 283 VII PIELIKUMA B PUNKTS
b) 2009./2010. vīna gadā (2010. budžeta gads): 287 miljoni euro.	b) 2010./2011. vīna gadā (2010. budžeta gads): 337 000 000 euro.
Grozījums Nr. 284 VII PIELIKUMA C PUNKTS
c) 2010./2011. vīna gadā (2011. budžeta gads): 184 miljoni euro.	c) 2011./2012. vīna gadā (2011. budžeta gads): 223 000 000 euro.
Grozījums Nr. 285 VII PIELIKUMA D PUNKTS
d) 2011./2012. vīna gadā (2012. budžeta gads): 110 miljoni euro.	svītrots
Grozījums Nr. 286 VII PIELIKUMA E PUNKTS
e) 2012./2013. vīna gadā (2013. budžeta gads): 59 miljoni euro.	svītrots
Grozījums Nr. 287 VIII PIELIKUMS
	Šis pielikums ir svītrots.

PASKAIDROJUMS

Konteksts

Eiropas Savienība ir pasaulē galvenā vīna ražotāja ‑ ar 40 % no pasaules vīnogulāju platībām tā vairāk nekā 1,5 miljonos saimniecību saražo 65 % vīna produkcijas; tā ir arī pasaulē galvenā vīna patērētāja, sasniedzot 57 % no pasaules patēriņa, kā arī galvenā vīna eksportētāja ar 65 % no kopējā eksporta.

Kā minēts Eiropas Komisijas 2007. gada jūnijā publicētajā pētījumā „Vīnkopības nozares perspektīvas vidēji ilgā laika termiņā”, ES-15 vīnogulāju stādījumi turpina samazināties — no 4,5 miljoniem hektāru 1976. gadā līdz 3,2 miljoniem hektāru 2004. gadā —, līdz ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos apjomam pieaugot līdz 3,65 miljoniem hektāru.

Gadu gaitā vīna ražošanas apjomi ir ievērojami svārstījušies. Kopš 90. gadu beigām vīna ražošana mazinājās, taču tā atkal pieauga, nostabilizējoties 2004./05. tirdzniecības gadā, kaut gan nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi būtiski ietekmēja 2005./06. gadu, kad ES-27 vīnkopības produkcija bija par 4 % zemāka nekā vidējais produkcijas apjoms laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam, un 2006./2007. tirdzniecības gads izrādījās vismazāk ražīgākais pēdējo desmit gadu laikā.

Lielākā daļa Eiropas vīnkopības produkcijas paredzēta tiešam patēriņam. Taču, lai gan vīna patēriņš lielākajās ražotājās dalībvalstīs ir samazinājusies, citās dalībvalstīs vienlaikus ir novērota pieprasījuma palielināšanās. ES-15 patēriņa datu analīze rāda, ka laikā no 1984. gada līdz 2004. gadam, proti, 20 gadu laikā, vīna iekšējais pieprasījums samazinājās par 15 miljoniem hektolitru ‑ tātad par 75 0000 hektolitru gadā, kas pielīdzināms 0,65 % kritumam gadā. Tomēr jāuzsver, ka pieprasījuma samazināšanās attiecas galvenokārt uz t. s. galda vīniem, jo tai pat laika posmā pieprasījums ir audzis pēc kvalitatīvajiem vīniem.

Starptautiskajā tirdzniecībā vērojams, ka laika posmā no 1999. gada līdz 2006. gadam Eiropas Kopienas vīna eksports ir pieaudzis no 10,8 miljoniem hektolitru līdz 17,8 miljoniem hektolitru 2006. gadā, tātad kāpums ir 65 %.

Šajā pat laika posmā tomēr vēl vairāk ir pieauguši importa apjomi, no 5,2 miljoniem hektolitru 1999. gadā palielinoties līdz 11,7 miljoniem hektolitru 2006. gadā, tādējādi kāpums ir 125 %. Neskatoties uz to, kopš 2004. gada pieauguma temps ir krities, kā to pierāda fakts, ka 2006. gadā imports no ES-27 salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās mazāk nekā par 0,3 miljoniem hektolitru.

Referenta vispārēja nostāja

Referents piekrīt Eiropas Komisijas veiktajai analīzei par esošās vīna KTO un nozares reformas nepieciešamību, kuras mērķis būtu atjaunot Kopienas vīnu dinamiku un konkurētspēju, kā arī ļaut Eiropas ražotājiem no jauna iekarot savu vietu tirgū un apgūt jaunas tirgus iespējas. Ja Eiropas ražotāji šobrīd cieš no nežēlīgas jauno ražotāju konkurences, tas nav tikai iekšējā patēriņa krituma dēļ, bet arī pārmērīgi augsto ražošanas izmaksu dēļ, kā arī tādēļ, ka ir pārāk stingri un sarežģīti noteikumi, kas bieži vien ierobežo spēju pielāgot produkciju pieprasījuma izmaiņām, un tādēļ, ka ir pārāk vāja (vai nepietiekami agresīva) veicināšanas un tirgū laišanas politika.

Atbalstot Eiropas Komisijas piedāvāto reformas plānu, referents uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest zināmas izmaiņas, kas palīdzētu uzlabot sistemātisku jaunās sistēmas konsekvenci un celt Eiropas vīnu kvalitāti. Lai Eiropas Savienība spētu nostiprināt savu vadošo pozīciju vīnkopības nozarē, vīna KTO reformai jābūt koncentrētai uz kvalitātes uzlabošanu, kas nozīmē atbalstīt, aizsargāt un stiprināt reģionu tirdzniecības zīmolus, aizsargātus cilmes vietu nosaukumus un aizsargātas vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas raksturo Eiropas kvalitāti pasaulē.

Valstu atbalsta programmas

Atbalsta programmas var būt noderīgs instruments Eiropas vīna kultūras daudzveidības veicināšanai un stiprināšanai. Tieši tādēļ būtu lietderīgi nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz to, kā dalībvalstis izmanto Kopienas finanšu resursus, lai tās varētu labāk piemēroties īpašajām savas valsts nozares prasībām.

Lai nodrošinātu šo subsidiaritāti, referents atzīst, ka būtu lietderīgi izstrādāt noteiktus pasākumus, kurus varētu ieviest ar atbalsta programmām, paredzot visu nozari stiprinošas darbības, jaunu ražošanas tehnoloģiju attīstību un ieviešanu, efektīvāku tirdzniecības piedāvājuma vadīšanu, kā arī produkcijas potenciāla un tās kvalitātes kontroli.

Bez tam, lai uzlabotu Eiropas vīna dinamiku un konkurētspēju pastāvīgi augošajā pasaules tirgū, šķiet, ka ir nepieciešams stiprināt instrumentus aktīvākai veicināšanai un labākai tirgus apzināšanai, izmantojot tādus pasākumus, kas paredzēti Eiropas vīna pozīcijas nostiprināšanai tirgū, un tādējādi atgūt to iekšējā tirgus daļu, kuru iekarojuši jauno ražotājvalstu vīni, kā arī apgūt jaunizveidotos tirgus, piemēram, Ķīnas tirgu. Atbalsts tirgu apzināšanai un Eiropas vīnu veicināšanai ir absolūti nepieciešams tādēļ, ka pretēji trešām valstīm, kas investē, lai stiprinātu savu uzņēmumu spēju ienākt tirgū, vīna KTO veicināšanai paredz ierobežotus līdzekļus – līdz šim brīdim mazliet vairāk par 16 miljoniem euro – un neparedz neko tirgus apzināšanai un tirgus dalībnieku konsultēšanai.

Resursu nodošana lauku attīstībai

Pievienojoties savu kolēģu izteiktajām prasībām un raizēm, referents uzskata, ka ir būtiski, lai vīna KTO pašreizējais budžets pilnībā tiktu piešķirts vienīgi vīnkopības nozarei, savukārt resursu nodošana otram KLP pīlāram ‑ kaut arī tas varētu labvēlīgi ietekmēt šāda veida ražošanā aktīvos reģionus ‑ novirzītu ievērojamus finanšu līdzekļus uz citiem mērķiem, nevis vīnkopības atbalstīšanai.

Vīndarības prakse

Referents atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt cukura pievienošanas metodi un piekrīt, ka ir jāpadara elastīgāki vīndarības prakses noteikumi, kas bieži vien ir pārāk stingri un tāpēc kavē konkurētspēju. Lai vienkāršotu jaunu metožu atzīšanas kārtību un tai pat laikā nodrošinātu valstu prasību ievērošanu, referents kā alternatīvu Eiropas Komisijas risinājumam ierosina izstrādāt to pozitīvās vīndarības prakses piemēru sarakstu, kas atļauti Kopienas teritorijā, kā arī izveidot Lēmumā 1999/468/EK paredzēto regulatīvo komiteju, kas būs atbildīga par jaunu metožu ieviešanas atļaujām.

Izcelsmes norādes un vīna kvalitāte

Izcelsmes norāžu sistēma, kas ir svarīgākā Eiropas vīnkopības tradīcija, noteikti ir labs paraugs, ko tiecas pārņemt arī trešo valstu ražotāji, kuri līdz šim izmantojuši tikai un vienīgi preču zīmi, bet kuri sāk piešķirt vērtību savu teritoriju īpatnībām ar ģeogrāfisko norāžu palīdzību.

Tieši tāpēc, ka cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās norādes ir Eiropas kvalitatīvo vīnu galvenā iezīme, tiem ir vajadzīga īpaša uzmanība un aizsardzība.

Ja var piekrist Eiropas Komisijas nostājai, kas tiecas tuvināt vīnu ģeogrāfisko norāžu sistēmu lauksaimniecības preču zīmju sistēmai, kā nosaka EK Regula Nr. 510/2006, šī pielāgošana nedrīkst izpausties kā to aizsardzības vājināšana.

Pirmkārt, līdzīgā veidā, kāds jau ir noteikts lauksaimniecības nosaukumiem un norādēm, „cilmes vietas nosaukuma” jēdzienam un „ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” jēdzienam nevar atņemt svarīgo un raksturīgo saistību ar vīna ražošanas teritoriju. Šiem jēdzieniem noteikti ir jānorāda ne tikai uz vīnogu izcelsmi, bet arī visām ražošanas stadijām, lai uzsvērtu, ka ar dažiem izņēmumiem konkrētajai nozarei jābūt saistītai ar noteiktu reģionu atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem. Tikai šāds princips varēs nodrošināt vīna kvalitātes kontroli un to īpatnību saglabāšanu, kas būtiski saistītas ar tā teritoriālo izcelsmi.

Otrkārt, pāreja no valsts atzīšanas sistēmas uz Kopienas atzīšanas sistēmu nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt dalībvalstu jau atzītās cilmes vietas, ko automātiski atzīst un aizsargā Kopienas līmenī.

Turklāt arī šajā gadījumā, kā to paredz vīndarības prakse, īstenošanas noteikumiem jābūt pielāgotiem atbilstīgi regulatīvās komitejas kārtībai, lai nodrošinātu sistēmai nepieciešamo elastību, vienlaikus ievērojot vietējās īpatnības.

Visbeidzot, lai nodrošinātu tirgum paredzētā vīna kvalitāti un aizsargātu apkārtējo vidi atbilstīgi Līguma 174. panta nosacījumiem, ir jāatjauno pašreizējais vīnogu pārspiešanas aizliegums un jāizstrādā aizlieguma ievērošanas kontroles instrumenti. Nosakot minimālo alkohola daudzumu, kāds var būt vīna ražošanas blakusproduktos, būs iespējams garantēt, ka tirgū nonāk tikai augstākās kvalitātes vīni. Blakusprodukti, t. i., vīndarības procesa pārpalikumi, veido tik ievērojamu piesārņojuma apjomu, ka dažās dalībvalstīs to uzskata par īpaša veida atkritumiem, kas jālikvidē ar noteiktām metodēm. Piemērotu tiesību aktu trūkums attiecībā uz blakusproduktu likvidēšanu rada vairāki riski: nav kontroles par aizlieguma ievērošanu, no kā izriet arī tas, ka nav iespējams garantēt tirgū laistā vīna kvalitāti, netiek kontrolēts augsnes piesārņojums, tādējādi pārkāpjot EK līguma 174. pantu, rodas ražošanas papildu izmaksas, jo atkritumu likvidēšanas maksa būs jāuzņemas ražotājam, kas negatīvi ietekmēs to spēju individuāli strādāt pasaules tirgū.

Lai izvairītos no šāda riska, gluži pretēji ir jāizstrādā blakusproduktu savākšanas un likvidēšanas sistēma, kura nodrošinātu vīna kvalitāti, kontrolējot aizlieguma ievērošanu, kas neradītu vīndariem papildu izmaksas, pārāk neietekmētu Kopienas vīna KTO budžetu, nodrošinātu apkārtējās vides saudzēšanu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un no tiem atvasinātajiem tiesību aktiem, un kas turklāt atļautu vīna blakusproduktu ekspluatāciju, ražojot, piemēram, alternatīvu atjaunīgo enerģiju.

Marķēšana

Referents nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam, kas paredz atļaut visu vīnu marķējumā fakultatīvi norādīt vīnogulāju šķirni un ražas gadu. Šīs pieejas sniegtās priekšrocības zemākas kvalitātes vīniem ir minimālas, tomēr tā radīs ievērojamu kaitējumu gan augstas kvalitātes vīna ražotājiem, gan patērētājiem. No vienas puses, ražas gada un vīnogulāju šķirnes norāde pazeminātu komerciālo vērtību tiem vīniem, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, jo īpaši vīniem, kuri ir slaveni tieši ar noteiktu ģeogrāfisku zonu, bet, no otras puses, šī pati norāde var radīt neskaidrības un pat maldināt patērētājus, jo nebūtu iespējams garantēt atbilstību starp pudeles saturu un to, kas norādīts uz etiķetes.

Turklāt atsevišķām norādēm, jo īpaši cilmes vietas nosaukumam, ģeogrāfiskas izcelsmes norādei vai tradicionālai norādei, jābūt rakstītām vienīgi ražošanas teritorijas valodā, lai nepieļautu nepareizus tulkojumus un ļaunprātīgu izmantošanu.

Izaršana un stādīšanas tiesību liberalizācija

Izaršanas režīma ieviešana, paredzot kompensāciju, var būt lietderīgs reformas papildu mehānisms. Lai efektīvi veicinātu pārprodukcijas samazināšanu, ar šādu mehānismu būtu jo īpaši jāveicina to vīnogulāju izaršana, kuru produkcijai nav noieta vai kuriem ir nepietiekams noieta tirgus, un jo īpaši to, kuru produkcija ir zemas kvalitātes. Ņemot vērā, ka ražotāji, kuri izlems pamest šo nozari, to izdarīs pirmajos pasākumu veikšanas gados, referents ierosina ierobežot šī režīma darbības laiku līdz trim vīna gadiem, pirmajos trīs gados izmantojot līdzekļus, kas paredzēti ceturtajam un piektajam režīma gadam. Tas vīndarim, kas pamet ražošanu, ļaus nodrošināt pienācīgu un atbilstīgu kompensāciju. Citiem vārdiem, šīs kompensācijas summai būtu jāatbilst divām pamatprasībām — vienlīdzības principa ievērošanai Eiropas ražotāju vidū un veikto pasākumu efektivitātei, nepieļaujot to stādījumu izaršanu, kam nav nozīmīgas pārprodukcijas. Tādēļ būtu jānosaka minimālais cenu līmenis atkarībā no izartajām zonām, atbilstīgi kuram katra dalībvalsts noteiks kompensācijas apmērus, kas pienākas ekspluatētajai zonai, par pamatu ņemot tās vēsturisko ražīgumu.

Referents uzskata, ka izaršanas režīma trijos darbības gados būtu jāraugās, lai stādīšanas tiesību sistēma būtu dinamiskāka un lai tā vēlāk nekavētu konkurētspējīgāko ražotāju attīstību. Šo dinamiku var panākt, tiecoties pēc lielākas stādīšanas tiesību aprites Kopienas līmenī, kā arī efektīvi izmantojot valsts un reģionālo rezervju sistēmu valstīs, kurās tā pastāv. Vīnogulāju platību liberalizēšanas pamatotību vai nepamatotību vismaz noteiktai produkcijai varēs pārskatīt tikai izaršanas režīma noslēgumā, balstoties uz izaršanas seku novērtējumu, stādīšanas tiesību aprites uzlabošanu un valsts atbalsta programmu īstenošanu.

Pamatojoties uz šādas analīzes rezultātiem, Eiropas Komisija vajadzības gadījumā varētu iesniegt priekšlikumu par to stādījumu iespējamu liberalizēšanu, kuri nav tādu vīnu ražošanas zonās, kas marķēti ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Runājot par šiem reģioniem, liberalizēšana tos ietekmētu nelabvēlīgi, jo izpostītu Eiropas vīnkopības mantojumu – samazinātos ekonomiskā vērtība lielajiem ieguldījumiem, ko veikuši kvalitatīvo vīnu ražotāji, zustu spēja kontrolēt vīna kvalitāti, tiktu nodarīts kaitējums teritoriālo preču zīmju tēlam un samazinātos vīna vērtība.

22-11-2007

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

kuru saskaņā ar Reglamenta 48. panta 3. punktu izteica

GUE/NGL grupas deputāti Diamanto Manolakou, Vicenzo Aita, Ilda Figueiredo

Mēs esam pret to, ka izar simtiem tūkstošu hektāru vīna dārzu platības, lai izpildītu PTO prasības un darbotos lielo uzņēmumu interesēs, kas vēlas monopolizēt vīna nozari un palielināt importu.

Noraidot Komisijas ierosināto saldināšanas aizliegumu, tā izmantošana ļauj noteiktiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas nav izgatavoti no vīnogām, ar spirta tilpumkoncentrāciju līdz 4,5 %, piemērot terminu „vīns”, tādējādi nonivelējot vīna kā tāda kvalitāti un raksturīgās īpašības.

Uzskatām, ka šie grozījumi kaitē videi un bioloģiskajai daudzveidībai, kvalitatīvu produktu patērētājiem un mazajiem un vidējiem ražotājiem, jo īpaši nelabvēlīgos un kalnu reģionos, jo problēmas, kas saistītas ar viņu ražoto vīna produktu cenu un īpašās kvalitātes popularizēšanu, palielinās zemas kvalitātes produktu konkurētspēju.

Uzskatām, ka vīna nozarei ir faktiskas izaugsmes iespējas, ja tiks pieņemti pasākumi vīna kvalitātes saglabāšanai un paaugstināšanai, noieta veicināšanas pastiprināšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un mazo un vidējo ražotāju atbalstam, kas veido kvalitatīvu Eiropas vīnu ražošanas pamatu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vīna tirgus kopīgā organizācija
Atsauces	COM(2007)0372 - C6-0254/2007 - 2007/0138(COD)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	27.7.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 133 3.9.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 3.9.2007		ENVI 3.9.2007		IMCO 3.9.2007
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	BUDG 17.7.2007		ENVI 17.7.2007		IMCO 12.9.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Giuseppe Castiglione 5.6.2007
Izskatīšana komitejā	17.7.2007		12.9.2007		9.10.2007		21.11.2007
Pieņemšanas datums	21.11.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	31 7 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Sergio Berlato, Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Diamanto Manolakou, Véronique Mathieu, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Radu Podgorean, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Petya Stavreva, Dimitar Stoyanov, Csaba Sándor Tabajdi, Donato Tommaso Veraldi, Janusz Wojciechowski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Pilar Ayuso, Katerina Batzeli, Gábor Harangozó, Wiesław Stefan Kuc, Vladimír Železný
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Daniel Caspary, Anja Weisgerber