ZIŅOJUMS par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās

28.11.2007 - (2007/2144(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Piia-Noora Kauppi

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās

(2007/2144(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās (COM(2006)0824),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā (COM(2005)0532),

–   ņemot vērā attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas praksi, jo īpaši lietu C-250/95, Futura Participations un Singer[1], C-141/99, AMID[2], C-397/98 (Metallgesellschaft), C-446/03, Marks & Spencer plcpret David Halsey (HM Inspector of Taxes)[3], un C-231/05, Oy AA[4];

–   ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās[5],

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 13. decembra rezolūciju par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem Eiropas Savienībā — kopēja konsolidēta uzņēmuma peļņas nodokļa bāze[6],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Īstenojot Kopienas programmu labākai izaugsmei un nodarbinātībai un stiprākai ES uzņēmumu konkurētspējai — 2006. gadā sasniegtais un turpmākie pasākumi kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) priekšlikuma sagatavošanā” (COM(2007)0223);

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par Vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu — šķēršļu un neefektivitātes novēršana, veicot labāku īstenošanu un izpildi⁷;

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6‑0481/2007),

A. tā kā dalībvalstu nodokļu sistēmām aizvien vairāk jārēķinās ar ekonomikas globalizāciju un jāievēro iekšējā tirgus noteikumi un darbība, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus attiecībā uz izaugsmi un konkurētspēju;

B.  tā kā ekonomikas globalizācija ir palielinājusi nodokļu konkurenci tādējādi, ka rūpnieciski attīstītajās valstīs pēdējo 30 gadu laikā ir strauji samazinājušās vidējās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes;

C. tā kā kopš pēdējās Eiropas Savienības paplašināšanās nodokļa likmes samazinās straujāk un tā kā ir skaidri vērojama tendence, ka dalībvalstīs tiek ieviestas īpašas nodokļu sistēmas, it īpaši mobilu uzņēmumu piesaistīšanai;

D. tā kā 27 dažādu nodokļu sistēmu pastāvēšana ES kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību, rada nozīmīgas papildu izmaksas pārrobežu tirdzniecībai un uzņēmējdarbībai vadības un atbilstības nodrošināšanas ziņā, apgrūtina uzņēmumu pārstrukturēšanu un ir iemesls nodokļu dubultai uzlikšanai;

E.  tā kā ražīga nodokļu konkurence, noteikumu pārskatāmība, nodokļu sistēmu radīto, pārrobežu darbību kavējošo šķēršļu novēršana un vienādu konkurences apstākļu nodrošināšana ES uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, var veicināt ekonomikas izaugsmi visā Eiropas Savienībā, radot dinamisku uzņēmējdarbības vidi;

F.  tā kā atbilstīga nodokļu koordinācija ES mērogā, necenšoties saskaņot nodokļu likmes, var padarīt ražīgas nodokļu konkurences priekšrocības vēl pieejamākas uzņēmumiem, to darbiniekiem un patērētājiem;

G. tā kā Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama dalībvalstu nodokļu politikas lielāka koordinācija;

H. tā kā dalībvalstis parasti mēģināja saskaņot savus nodokļu režīmus, veidojot plašu divpusēju nodokļu nolīgumu sistēmu, kas pilnībā neaptver tādus jautājumus kā pārrobežu zaudējumi; tā kā Eiropas Savienībā divpusēja pieeja ir mazāk iedarbīga un nodrošina mazāku atbilstību, nekā daudzpusēja un koordinēta pieeja; tā kā kopēja ES pieeja uz konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes — kā priekšlikums par KKUINB — ir vispiemērotākais risinājums pārrobežu peļņas un zaudējumu kompensēšanai iekšējā tirgū un ar to uzlabos pārredzamību, ieguldījumus un konkurētspēju;

I.   tā kā dalībvalstis īsteno dažādus noteikumus attiecībā uz nodokļu atvieglojumu piešķiršanu par filiāļu, meitas uzņēmumu un uzņēmumu grupu struktūrvienību ciestajiem zaudējumiem, tādējādi iekšējā tirgū kropļojot uzņēmējdarbības lēmumus un ieguldījumu politiku, kas rada sekas attiecībā uz to ilgtermiņa stratēģijām un nodokļu ieņēmumiem;

J.   tā kā patiesībā visās nodokļu sistēmās Eiropas Savienībā peļņa un zaudējumi ar nodokļiem tiek aplikti asimetriski, citiem vārdiem sakot, nodokļus no pelņas iekasē tajā nodokļu gadā, kad peļņa gūta, savukārt zaudējumu nodokļu vērtību automātiski neatmaksā laikā, kad zaudējums radies; atzīmē, ka pēdējā laika Eiropas Kopienu Tiesas praksē šis laika faktors un tā nozīme attiecībā uz pieaugošajiem pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā netiek pienācīgi analizēti;

K. tā kā pārrobežu nodokļu atvieglojuma režīma piemērošana zaudējumiem būtu līdzvērtīga tam, ja dažās dalībvalstīs atteiktos no nodokļu ieņēmumiem bez noteikta juridiskā nodrošinājuma;

L.  tā kā mātes uzņēmuma tīrajā peļņā automātiski tiek ņemti vērā tās iekšzemes filiāļu ciestie zaudējumi, bet stāvoklis nav tik skaidrs attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies ārvalstu filiāļu, kā arī uzņēmuma grupas iekšzemes un ārvalstu locekļiem;

M. tā kā pārrobežu zaudējumu segšanas trūkums apgrūtina iekļūšanu dažos tirgos, radot priekšrocības uzņēmumu dibināšanai lielās dalībvalstīs, kur iekšzemes tirgus apmēri ir pietiekami, lai palīdzētu amortizēt iespējamos zaudējumus;

N. tā kā aprakstītā situācija nostāda mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) neizdevīgā stāvoklī, jo tie nav tik spējīgi veikt pārrobežu ieguldījumus, neesot skaidrībā par zaudējumu segšanu un bieži ciestajiem darbības uzsākšanas zaudējumiem,

1.  pauž nopietnas bažas par negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, ko rada dalībvalstu atšķirīgie risinājumi pārrobežu zaudējumu gadījumos;

2.  atzīmē, ka ikviens pasākums, kas apgrūtina brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir pretrunā ar EK Līguma 43. pantu un tādēļ tā atcelšanai jāparedz konkrēti šim mērķim paredzēta rīcība; atgādina, ka atšķirīgi uzņēmuma nodokļu režīmi apgrūtina iekļūšanu dažādos vietējos tirgos un pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ES līmenī kropļo konkurenci un neļauj uzturēt vienādus konkurences apstākļus uzņēmumiem, tādēļ šai problēmai jāpievērš īpaša uzmanība;

3.  uzskata, ka ES līmeņa mērķtiecīgai rīcībai attiecībā uz nodokļu samazinājumu pārrobežu zaudējumu gadījumos būtu labvēlīga ietekme uz iekšējā tirgus darbību;

4.  pauž atbalstu Komisijas paziņojumam par nodokļu režīmu zaudējumiem pārrobežu situācijās, uzskatot to par nozīmīgu soli šīs problēmas risināšanā un aicina dalībvalstu starpā veikt attiecīgu grafiku un risinājumu koordinēšanu;

5.  uzsver, ka jebkuri mērķpasākumi pārrobežu zaudējumu segšanas ieviešanai jādefinē un jāīsteno, balstoties uz daudzpusēju kopēju pieeju un dalībvalstu koordinētu darbību, lai nodrošinātu saskaņotu iekšējā tirgus attīstību; atgādina, ka šādi mērķpasākumi ir pagaidu risinājums līdz KKUINB pieņemšanai; uzskata, ka KKUINB ir vispiemērotākais visaptverošais ilgtermiņa risinājums nodokļu šķēršļiem, kas saistīti ar pārrobežu peļņas un zaudējumu kompensēšanu, kā arī iekšējo cenu noteikšanai un pārrobežu apvienošanās, pārņemšanas un pārstrukturēšanas darbībām, un iekšējā tirgus sasniegumiem tā pievienos godīgu konkurenci;

6.  norāda, ka dažas dalībvalstis piemēro atšķirīgas metodes dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanai, vai nu kreditējot ārvalstīs samaksātos nodokļus (kredīta metode), vai arī atbrīvojot ārvalstīs gūtos ienākumus no nodokļu bāzes (atbrīvojuma metode); atzīmē, ka tikai dažas no tām dalībvalstīm, kuras piemēro atbrīvojuma metodi, neparedz zaudējumu segšanu, kas radušies ārvalstīs izvietotām filiālēm;

7.  vērš uzmanību uz to, ka gadījumos, kad zaudējumi radušies pastāvīgiem uzņēmumiem, tos nedrīkst atrēķināt no galvenā uzņēmuma peļņas, un, salīdzinot ar iekšzemes situāciju, šeit ir atšķirīga pieeja, un tas traucē brīvību veikt uzņēmējdarbību;

8.  uzskata, ka rīcībai par labu uzņēmumu grupām, kuras darbojas vairākās dalībvalstīs, jābūt prioritātei, jo tieši šīs grupas cieš no atšķirīgiem risinājumiem pārrobežu zaudējumu gadījumos, nevis uzņēmumu grupas, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā dalībvalstī;

9.  uzskata, ka nesabalansētība, ko rada valstu atšķirīgās sistēmas, jo īpaši kaitē MVU salīdzinājumā ar to potenciālajiem konkurentiem, un tāpēc prasa Komisijai šajā jomā veikt īpašus pasākumus;

10. atgādina, ka pastāv daži vispārēji pasākumi attiecībā uz zaudējumu segšanu starp dažādās dalībvalstīs izvietotiem meitas uzņēmumiem un mātes uzņēmumiem (grupām) un tādēļ uzņēmumu grupās zaudējumus neņem vērā automātiski, kā tas notiek atsevišķā uzņēmumā;

11.  norāda, ka daudzas dalībvalstis ir ieviesušas iekšzemes zaudējumu segšanas sistēmu grupām, tādējādi patiesībā uzskatot tās par vienu vienību, bet tikai dažas šo principu piemēros arī pārrobežu gadījumos; atgādina, ka pārrobežu grupām paredzētas zaudējumu segšanas sistēmas trūkums var negatīvi ietekmēt ieguldījumu lēmumus gan attiecībā uz grupas darbības vietu, gan tās juridisko veidu (filiāle vai meitas uzņēmums);

12.  atzīst, ka ir grūti vienkārši attiecināt iekšzemes nodokļu režīmu arī uz pārrobežu situācijām, jo ir atšķirīgas nodokļu bāzes;

13. mudina atzīt pārrobežu zaudējumu segšanas nozīmi, lai gan ir jānorāda, ka jāturpina sīkāk noteikt pārrobežu zaudējumu segšanas sistēmu; ierosina lemt par to, vai pārrobežu zaudējumu segšana ir ierobežota līdz meitasuzņēmumiem attiecībā uz mātes uzņēmumu vai otrādi un tādēļ rūpīgi izvērtēt tādas sistēmas ietekmi uz budžetu, kurā meitasuzņēmumu peļņa drīkst kompensēt mātes uzņēmuma zaudējumus;

14. uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Marks & Spencer lietā atzīst dalībvalstu tiesības saglabāt savas nodokļu sistēmas, it īpaši ņemot vērā bažas par iespējamu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas;

15. atzīmē, ka Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Oy AA lietā liecina par to, ka dažādu valstu nodokļu sistēmās ir atšķirīga pieeja zaudējumiem un tādējādi nav skaidrs, vai šos zaudējumus vienai grupai var konsolidēt visos pārrobežu gadījumos, pat ja šie zaudējumi ir galīgie, un tādējādi rada nesamērīgu situāciju, kā tas norādīts Marks & Spencer lietā;

16. uzskata, ka attieksmei pret uzņēmumu grupām, kas veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs, jābūt pēc iespējas vienlīdzīgai ar attieksmi pret uzņēmumu grupām, kas uzņēmējdarbību veic tikai vienā dalībvalstī; uzsver, ka situācijās, kad pārrobežu zaudējumi radušies ārvalstu meitasuzņēmumiem, jāizvairās no nodokļu dubultas uzlikšanas mātes uzņēmumam, jālīdzsvaro nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm, jānovērš dubulta zaudējumu atlīdzināšana un jānovērš izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas;

17. uzskata, ka būtu lietderīgi uzsākt diskusiju par uzņēmumu grupu definīciju un īpašībām Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka pastāv kopīgas Eiropas iestādes, piemēram, „Eiropas uzņēmums” un „Eiropas kooperatīvā sabiedrība”, tomēr necenšoties attiecināt pārrobežu zaudējumu segšanas pasākumu darbības jomu tikai uz šādām iestādēm;

18. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi definēt „uzņēmumu grupas” jēdzienu, lai novērstu to, ka uzņēmumi patvaļīgi sadala peļņu un zaudējumus ES dalībvalstīs; uzskata, ka uzņēmumu grupas definēšanas nolūkos var būt lietderīgi noteikt uzņēmumos īpašus kritērijus, kas paredzēti Direktīvā 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās;

19. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās ieteiktās trīs alternatīvas; pauž atbalstu mērķpasākumiem, kas ārzemju meitas uzņēmumiem ļaus efektīvi un nekavējoties atskaitīt zaudējumus (ikgadējos, nevis tikai galīgos, kā Marks and Spencer lietā), kurus atgūs, tiklīdz meitasuzņēmums atkal gūst peļņu, uzliekot atbilstīgu papildu nodokli mātes uzņēmumam;

20. lai šos priekšlikumus varētu īstenot, novēršot nodokļu nemaksāšanu, iesaka nolemt, vai būtu lietderīgi izveidot automātisku informācijas apmaiņas sistēmu, kas būtu līdzīga PVN informācijas apmaiņas sistēmai (VIES), lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai pastāv negatīvas nodokļu bāzes, ko meitasuzņēmumi ir deklarējuši citās dalībvalstīs;

21. tomēr mudina Komisiju izpētīt turpmākās iespējas nodrošināt uzņēmumiem konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi to darbībai visā ES;

22. norāda, ka turpmākai rūpīgai analīzei ir milzīga nozīme, novērtējot, ciktāl ierosinātā pārrobežu zaudējumu atlīdzināšanas sistēma veicinātu MVU pārrobežu darbību;

23. norāda, ka atsevišķu dalībvalstu veikts mērķpasākums attiecībā uz nodokļu piemērošanu zaudējumiem pārrobežu situācijās viens pats vēl neatrisina problēmu par konkurences traucējumiem un augstām atbilstības izmaksām tādiem ES uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un tas izriet no tā, ka saglabājas 27 atšķirīgas nodokļu sistēmas;

24. uzsver nepieciešamību dalībvalstīm rīkoties koordinēti, ieviešot mērķpasākumus pārrobežu zaudējumu segšanai kāda uzņēmumā vai grupā; atgādina, ka ir nepieciešama ciešāka nodokļu jautājumu koordinēšana dalībvalstu starpā, un aicina Komisiju uzņemties aktīvu lomu;

25. atbalsta Komisijas centienus izveidot visai ES kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); atzīmē, ka KKUINB nodrošinās lielāku pārredzamību un efektivitāti, ļaujot uzņēmumiem darboties saskaņā ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem gan pašu valstī, gan ārvalstīs, radot vienādus konkurences apstākļus un palielinot ES uzņēmumu konkurētspēju, palielinās pārrobežu tirdzniecības un ieguldījumu apjomu, tādējādi radot nosacījumus, lai pilnībā baudītu priekšrocības, ko attiecībā uz ieguldījumiem un izaugsmi sniedz iekšējais tirgus, turklāt būtiski samazinās administratīvo slogu un atbilstības izmaksas, kā arī nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas iespējas;

26. atgādina, ka KKUINB paredz kopīgus noteikumus attiecībā uz nodokļu bāzi un nekādi neskar dalībvalstu brīvību arī turpmāk noteikt pašām savas nodokļu likmes;

27. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sākt KKUINB piemērošanu pat ciešākas sadarbības kontekstā; tomēr norāda, ka šis ir otrais labākais risinājums, jo, nepastāvot vispārējai ES mēroga sistēmai, var daļēji mazināties pārredzamības un zemāku administratīvo izmaksu sniegtās priekšrocības;

28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  ECR [1997], I-2471.lpp.
• [2]  ECR [2000], I-11619.lpp.
• [3]  ECR [2005], I-10837.lpp.
• [4]  2007. gada 18. jūlija spriedums.
• [5]  OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp.
• [6]  OV C 286E, 23.11.2006., 229. lpp.

PASKAIDROJUMS

IEVADS

Šo paziņojumu Komisijas iesniedza kā daļu no paziņojuma „Dalībvalstu tiešo nodokļu sistēmu koordinēšana iekšējā tirgū” (COM(2006) 823, galīgais) un tas ataino Komisijas dubulto stratēģiju novērst nodokļu šķēršļus iekšējā tirgū, kurā iztirzāts ilgtermiņa visaptverošs risinājums (KKUINB), ko papildina divi īstermiņa mērķpasākumi, kas pamatojas uz sadarbību un dalībvalstu nodokļu politikas koordinēšanu, tomēr neizmantojot saskaņošanu.

Šajā paziņojumā Komisija izskata iespējas, kā risināt konkrētas problēmas, kas rodas, nepastāvot pārrobežu zaudējumu segšanai, izdarot secinājumus no nesenajiem Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) nolēmumiem, jo īpaši no Marks & Spencer lietas.

KONKRĒTAIS JAUTĀJUMS UN KOMISIJAS IEROSINĀTIE VARIANTI

Visās ES nodokļu sistēmās pieeja peļņai un zaudējumiem ir asimetriska — nodokļus no peļņas iekasē nodokļu gadā, kurā tā iegūta, savukārt zaudējumu nodokļu vērtību nevar atmaksāt tajā gadā, kad tie radušies. Tādējādi zaudējumi tiek kompensēti no turpmākās peļņas. Ja uzņēmums, kam ir vairākas iekšzemes filiāles, principā un automātiski spēs aprēķināt zaudējumus un maksāt nodokļus no neto rezultāta, tad attiecībā uz uzņēmumiem ar filiālēm vairākās dalībvalstīs situācija ir atšķirīga. Komisija atgādina, ka pārrobežu zaudējumu segšana uzņēmumu grupām principā nav pieejama, pastāv tikai daži izņēmumi.

Šī atšķirīgā pieeja pārrobežu zaudējumiem ietekmē iekšējā tirgus darbību; tā rada priekšrocības iekšzemes ieguldījumiem un pārrobežu ieguldījumiem lielākās dalībvalstīs; rada priekšrocības lieliem uzņēmumiem salīdzinājumā ar MVU. Rezultātā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības uztur augstākas cenas.

Kas attiecas uz zaudējumiem uzņēmumā, Komisija ļoti mudina dalībvalstis pārskatīt nodokļus sistēmas, lai ļautu automātiski ņemt vērā zaudējumus uzņēmuma neto rezultātā, kā tas jau notiek saistībā ar iekšzemes situācijām.

Attiecībā uz zaudējumiem uzņēmumu grupā, Komisija mudina dalībvalstis ieviest un uzturēt iekšzemes nodokļu sistēmas zaudējumu segšanai uzņēmumu grupā, kas piedāvā pieeju, kas ir līdzvērtīga zaudējumu segšanai vienā uzņēmumā. Komisijas paziņojumā izskatītas trīs alternatīvas metodes: (i) galīga zaudējumu vai peļņas pārvietošana, bez galīgas zaudējumu pārnešanas; (ii) īslaicīga zaudējumu pārnešana, kas ļauj šos zaudējumus atgūt, kad filiāle sāk gūt peļņu; un (iii) meitas uzņēmuma rezultātu aplikšana ar nodokļiem, saskaņā ar kuru tie nodokļi, ko meitas uzņēmums samaksājis mītnes valstī, tiek kreditēti no nodokļu summas, kas jāmaksā mātes uzņēmuma dalībvalstī attiecībā uz meitas uzņēmuma gūto peļņu.

REFERNTES NOSTĀJA

Eiropas Savienība, kurai ir pasaulē lielākais konkurētspējīgs iekšējais tirgus, jāpadara arī par konkurētspējīgu nodokļu jomā. Pretēji citiem lieliem iekšējiem tirgiem pasaulē (ASV, Japāna, Ķīna), ES iekšējam tirgum ir raksturīgs liels skaits nodokļu radītu šķēršļu. Komisijas dokumentā ierosinātie pasākumi ļaus virzīties pareizā virzienā, lai ES uzņēmumiem radītu lielāku nodokļu konkurenci.

Tādēļ referente atzinīgi vērtē Komisijas pieeju un atbalsta dubulto stratēģiju, kas nosaka īsā laika posmā realizējami pasākumi, kuru īstenošana pamatotos uz dalībvalstu sadarbību. Šo pasākumu mērķis ir novērst traucējumus un palielināt attiecīgās valsts pievilcību investoru acīs, tādējādi palīdzot sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus.

Tiešie nodokļi gan neietilpst Kopienas darbības jomā, tomēr dalībvalstu ziņā atstātās pilnvaras jāīsteno, ievērojot Kopienu tiesības. Lai gan daudzus no jautājumiem, kas rodas šajā sakarā, dalībvalstis risina ar divpusēju nolīgumu palīdzību, tomēr, kā rāda EKT nolēmumi, pastāvošo līgumu darbības jomā nav iekļautas tādas problēmas kā pārrobežu zaudējumu segšana. Turklāt šajā sakarā ESAO procesā un divpusējos nolīgumos netiek pilnībā ņemta vērā ES dimensija.

Attiecībā uz grupām, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, pēc iespējas vairāk jāizmato tā pati pieeja, kā attiecībā uz grupām, kas darbojas vienā dalībvalstī.

Tā kā Komisijas ieteiktās trīs alternatīvas ir atzinīgi vērtējamas, referente jo īpaši atbalsta ikvienu mērķpasākumu, kas ļautu efektīvi un nekavējoties samazināt ārzemju meitas uzņēmumu zaudējumus (gada, nevis tikai galīgos, kā Marks and Spencer lietā), kuri tiktu atgūti, uzliekot atbilstīgu papildu nodokli mātes uzņēmumam, tiklīdz meitas uzņēmums sāk gūt peļņu. Šis variants vislabāk ļauj izvairīties no naudas plūsmas nepilnībām, kas jo īpaši negatīvi ietekmē MVU, tiem uzsākot darbību, un ietekmē pārrobežu ieguldījumus mazākās dalībvalstīs.

Tomēr, neraugoties uz šajā paziņojumā ierosināto mērķpasākumu ieviešanu, Komisijai vajadzētu aktīvi turpināt pētīt iespējas, kā ES izveidot vispārēju konsolidētās peļņas sistēmu, kurā meitas uzņēmumus pielīdzinātu filiālēm.

Referente aicina Komisiju, iesniedzot ikvienu konkrētu priekšlikumu, pārliecināties, vai izvēlētie pasākumi ļaus rast līdzsvaru starp iekšējā tirgus interesēm un nepieļaus ļaunprātīgu dalībvalstu nodokļu bāzes izmantošanu un tās eroziju. Šajā sakarā viņa mudina Komisiju turpināt darbu pie vispārējas konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes.

Juridiskās komitejas atzinums (20.11.2007)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās
(2007/2144(INI))

Atzinumu sagatavoja: Giuseppe Gargani

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina Ekonomikas un monetāro komiteju kā atbildīgo komiteju iekļaut tās rezolūcijas priekšlikumā šādus ierosinājumus:

1.  pauž nopietnas bažas par negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, ko rada dalībvalstu atšķirīgie risinājumi pārrobežu zaudējumu gadījumos;

2.  uzskata, ka Eiropas līmeņa mērķtiecīgai rīcībai attiecībā uz nodokļu samazinājumu pārrobežu zaudējumu gadījumos būtu labvēlīga ietekme uz iekšējā tirgus darbību;

3.  uzskata, ka rīcībai par labu uzņēmumu grupām, kuras darbojas vairākās dalībvalstīs, jābūt prioritātei, jo tieši šīs grupas cieš no atšķirīgiem risinājumiem pārrobežu zaudējumu gadījumos, nevis uzņēmumu grupas, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā dalībvalstī;

4.  jo īpaši uzskata, ka kropļojumi, ko rada valstu atšķirīgās sistēmas, jo īpaši kaitē mazajiem un vidējiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar to potenciālajiem konkurentiem, un tāpēc prasa Komisijai šajā jomā veikt īpašus pasākumus;

5.  iesaka Komisijai no tās ierosinātajiem iespējamajiem alternatīvajiem pasākumiem izvēlēties zaudējumu pagaidu pārnešanu (tā saukto atskaitījumu/reintegrācijas metodi) un šajā sakarā padziļināti izpētīt, kādas iespējas piedāvā šāds risinājums;

6.  tomēr aicina Komisiju izpētīt arī citus darbības veidus, it īpaši apsverot iespēju ieviest kopīgu konsolidētā uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi, kas visvairāk palīdzētu novērst atšķirības, kuras rodas saistībā ar pārrobežu zaudējumiem.

KOMITEJAS GALĪGĀ BALSOJUMA REZULTĀTI

Pieņemšanas datums	20.11.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	24 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Carlo Casini, Bert Doorn, Cristian Dumitrescu, Monica Frassoni, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mogens N.J. Camre, Charlotte Cederschiöld, Vicente Miguel Garcés Ramón, Luis de Grandes Pascual, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Gabriele Stauner
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Toine Manders, Tomáš Zatloukal

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	21.11.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	34 4 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Slavi Binev, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Christian Ehler, Jill Evans, Elisa Ferreira, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček,, Cornelis Visser, Sahra Wagenknecht
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Harald Ettl, Ján Hudacký, Werner Langen, Thomas Mann, Gianni Pittella,
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Holger Krahmer,