Procedūra : 2007/0019(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0496/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0496/2007

Debates :

PV 16/12/2008 - 14
CRE 16/12/2008 - 14

Balsojumi :

PV 17/12/2008 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0613

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 385kWORD 601k
6.12.2007
PE 392.119v02-00 A6-0496/2007

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK

(COM(2007)0018 – C6‑0061/2007 – 2007/0019(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Dorette Corbey

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK

(COM(2007)0018 – C6‑0061/2007 – 2007/0019(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0018)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 95. pantu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0061/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6‑0496/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

2. APSVĒRUMS

(2) Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam — Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu — noteikti mērķi piesārņojošo emisiju samazināšanai līdz 2020. gadam. Noteikti konkrēti mērķi, lai, salīdzinot ar 2000. gadā radītajām emisijām, SO2 emisijas samazinātu par 82 %, NOx emisijas — par 60 %, gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas — par 51 %, un primāro daļiņu emisijas PM2,5 — par 59 %. Sekas saistībā ar Direktīvas 98/70/EK grozījumiem attiecībā uz GOS emisijām uzpildes stacijās ir jārisina turpmākajā likumdošanas procesā.

(2) Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam — Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu — noteikti mērķi piesārņojošo emisiju samazināšanai līdz 2020. gadam. Noteikti konkrēti mērķi, lai, salīdzinot ar 2000. gadā radītajām emisijām, SO2 emisijas samazinātu par 82 %, NOx emisijas — par 60 %, gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas — par 51 %, un primāro daļiņu emisijas PM2,5 — par 59 %. Tomēr 2006. gada 26. septembra rezolūcijā attiecībā uz tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu¹ Eiropas Parlaments aicināja ieviest stingrākus emisijas samazināšanas mērķus, proti, samazināt NOx emisijas — par 65 % , GOS emisijas — par 55 % un primāro daļiņu emisijas PM2,5 — par 61 %. Šis mērķis ir jāatspoguļo šajā direktīvā. Sekas saistībā ar Direktīvas 98/70/EK grozījumiem attiecībā uz GOS emisijām uzpildes stacijās arī ir jārisina turpmākajā likumdošanas procesā. Pirms šādu turpmāku tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas Komisijai jāsniedz progresa ziņojums.

 

___________________________

¹ OV C 306 E, 15.12.2006., 176. lpp.

Pamatojums

Eiropas Parlaments ir aicinājis ieviest stingrāku politiku, lai apkarotu gaisa piesārņošanu. Visiem tiesību aktiem par gaisa piesārņojumu ir jābūt saskaņā ar šo mērķi.

Ņemot vērā nozīmīgumu, kāds ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kā arī šā procesa ietekmi uz degvielu un automobiļu ražotājiem, jebkādu tiesību aktu izmaiņu pamatā jābūt progresa ziņojumam, kurā izklāstīta katra priekšlikuma ietekme uz ekonomiku, vides un sociālo jomu.

Grozījums Nr. 2

3. APSVĒRUMS

(3) Saskaņā ar Kioto protokolu Kopiena ir apņēmusies sasniegt laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam nospraustos mērķus siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai. Pašlaik iekšzemes transportlīdzekļi vainojami gandrīz 20 % šo emisiju. (3) Kopiena patlaban apsver, kāds siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazinājums būtu jāizvirza par mērķi pēc Kioto protokolā paredzēto saistību termiņa izbeigšanās. Skaidrs ir tas, ka būs nepieciešama visu nozaru iesaistīšanās.

(3) Saskaņā ar Kioto protokolu Kopiena ir apņēmusies sasniegt laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam nospraustos mērķus siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai. Pašlaik iekšzemes transportlīdzekļi vainojami gandrīz 20 % šo emisiju. (3) Kopiena arī ir apņēmusies līdz 2020. gadam par 30 % samazināt siltumnīcefekta gāzes emisiju saskaņā ar globālo nolīgumu un vienpusēji par 20 %. Skaidrs ir tas, ka būs nepieciešama visu nozaru iesaistīšanās šo mērķu sasniegšanā.

Pamatojums

Gan Padome, gan Parlaments atbalstīja Komisijas ierosināto mērķi pēc 2012. gada par 30 % vai par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzes emisiju. Visiem tiesību aktiem par gaisa piesārņojumu ir jābūt saskaņā ar šo mērķi.

Grozījums Nr. 3

6. APSVĒRUMS

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā ir vērsta uz to, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu Kopienā. Kopienas biodegvielu stratēģija tika tālāk izstrādāta Komisijas 2006. gada paziņojumā par ES biodegvielu stratēģiju. Apliecinot vēlmi arī turpmāk attīstīt dažādu biodegvielu ražošanu un attiecīgo tehnoloģiju, paziņojumā norādīts, ka biodegvielu nozares izaugsme nedrīkst novest pie vides stāvokļa pasliktināšanās, un uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paziņojumā turklāt atzīts, ka vajag sekmēt turpmāku biodegvielu tehnoloģijas attīstību.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā ir vērsta uz to, lai veicinātu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanu Kopienā. Kopienas biodegvielu stratēģija tika tālāk izstrādāta Komisijas 2006. gada paziņojumā par ES biodegvielu stratēģiju. Apliecinot vēlmi arī turpmāk attīstīt dažādu citu veidu degvielu tehnoloģiju, paziņojumā norādīts, ka biomasas izmantošanas pieaugums degvielas ražošanai nedrīkst novest pie vides stāvokļa pasliktināšanās, un uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai garantētu, ka turpmāka citu veidu degvielu ražošanas veicināšana, kas norādīta šajā direktīvā, neizraisa negatīvu ietekmi uz vidi, šajā direktīvā ir noteikti kopēji obligāti noteikumi bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējības kritērijiem. Sīki izstrādātus kritērijus pieņems saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru, un balstoties uz vides prerogatīvām. Paziņojumā turklāt atzīts, ka vajag sekmēt turpmāku biodegvielu tehnoloģijas attīstību. Šajā direktīvā ieviestie ilgtspējības kritēriji ir obligāto kritēriju kopums, kurus var papildināt, ņemot vērā Direktīvas 2003/30/EK pārskatīšanu.

Grozījums Nr. 4

6.A APSVĒRUMS (jauns)

 

(6a) Biodegvielām, kas paredzētas kā viens no līdzekļiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, īpaši transporta nozarē, jāuzrāda siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums vismaz par 50 % salīdzinājumā ar fosilajām degvielām, lai līdzsvarotu degvielu kultūras audzēšanas negatīvo ietekmi, piemēram, negatīvu ietekmi uz vidi (mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošana), pastiprināta konkurence attiecībā uz zemi, ūdeni un pārtiku, kā arī intensīvāka ietekme uz dabiskajiem mežiem un vietējām kopienām. Būtu atbilstīgi ieguldīt pētniecības pasākumos saistībā ar otrās paaudzes biodegvielām, jo jāizvairās no konkurences attiecībā uz zemes izmantošanu kultūraugu audzēšanai, no vienas puses, un tādu kultūru audzēšanai, no kurām iegūst biodegvielu, no otras puses.

Pamatojums

In order to produce biomass, biofuels need inputs like fertile land, water and fertilizer as well as pesticides to combat diseases and processing the harvested crops. Research shows that several biofuels like ethanol from corn or biodiesel from soybeans have an even worse environmental performance than fossil fuels. Biofuels in some cases create social stress as big companies move in and occupy land where people used to live for centuries. Intensive crop growing for commodities used as a source for biofuels are a threat to natural (rain)forests. Therefore, biofuels with a low greenhouse gas reduction do not balance sufficiently the many potential negative effects of fuel crop growing.

Biofuels are important for restricting climate change, but biofuel crops should not replace food crops or result in an excessive rise in the price of agri-food products.

Grozījums Nr. 5

6.B APSVĒRUMS (jauns)

 

(6b) Komisijai jānodrošina, ka valsts subsīdijas citu veidu degvielām piešķir tikai tām degvielām, kas atbilst Direktīvas 98/70/EK VIb pielikumā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem un kuru siltumnīcefekta gāzes ietaupījuma rādītājs ir par 20 % augstāks nekā pamatrādītājs. Līdz 2015. gadam jebkādām citu veidu degvielām, par kurām saņem valsts subsīdijas, ir jāuzrāda par 80 % labāks siltumnīcefekta gāzes ietaupījuma rādītājs nekā spēkā esošais pamatrādītājs.

Pamatojums

Valsts subsīdijas (ja tādas būtu atļautas) jāpiešķir tikai degvielām, kurām ir labākie rādītāji.

Grozījums Nr. 6

7. APSVĒRUMS

(7) Direktīvā 98/70/EK ietverti noteikumi, kas atkāpi attiecībā uz degvielas tvaika spiediena maksimālo limitu vasaras periodā sasaista ar arktiskiem vai bargas ziemas apstākļiem. Tā kā šo noteikumu piemērošana radījusi juridisku nenoteiktību, jāprecizē nosacījumi, ar kādiem lietojama minētā atkāpe.

svītrots

Pamatojums

Eiropas Komisija ierosinātais precizējums samazinātu minētās atkāpes pašreizējās piemērošanas nozīmi, un tas izraisītu gaisa piesārņojuma palielināšanās un gaisa kvalitātes pasliktināšanās risku. Komisijas ierosinātais precizējums nesniedz pamatojumu par šādu atvieglojumu atkāpes piemērošanā.

Grozījums Nr. 7

9. APSVĒRUMS

(9) Autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas sadegšana rada aptuveni 20 % no Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Viena no iespējām šo emisiju samazināšanai ir šīs degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla saīsināšana. To var panākt dažādos veidos. Ņemot vērā Kopienas mērķi vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un lielo nozīmi, kāda šajās emisijās ir autotransportam, ir jāizstrādā mehānisms, kas liktu piegādātājiem ņemt vērā tās degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuru tie piegādā, un, sākot no 2010. gada, katru gadu samazināt šīs emisijas noteiktā proporcijā. Šīs direktīvas rezultātā būs lielāka iespēja izmantot biodegvielas, tiks izstrādāts siltumnīcefekta gāzu ziņošanas un samazināšanas mehānisms saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK noteikumiem.

(9) Autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas sadegšana rada aptuveni 20 % no Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Viena no iespējām šo emisiju samazināšanai ir šīs degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla saīsināšana. To var panākt dažādos veidos. Ņemot vērā Kopienas mērķi vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un lielo nozīmi, kāda šajās emisijās ir autotransportam, ir jāizstrādā mehānisms, kas liktu piegādātājiem ņemt vērā tās degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuru tie piegādā, un, sākot no 2011. gada, katru gadu samazināt šīs emisijas noteiktā proporcijā. Šīs direktīvas rezultātā būs lielāka iespēja izmantot biodegvielas, tiks izstrādāts siltumnīcefekta gāzu ziņošanas un samazināšanas mehānisms saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK noteikumiem.

Pamatojums

Vispirms ir nepieciešams izstrādāt saskaņotu un konkrētu metodiku šo emisiju efektīvai aprēķināšanai. Šajā posmā ir pāragri noteikt mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 10 %, jo tas tieši ietekmē tās biodegvielas ražošanas apjomu un ilgtspējību, kura būs pieejama ES un kuras izmantošanu ES veicinās, un tie ir jautājumi, kas vēl risināmi likumdošanas procesā.

Grozījums Nr. 8

11. APSVĒRUMS

(11) Komisija ir noteikusi mērķi panākt, lai biodegvielu īpatsvars autotransportā izmantojamās degvielas kopapjomā līdz 2020. gadam būtu 10 %. Autorūpniecības un degvielu tehnoloģijas nepārtrauktā attīstība līdztekus vēlmei nodrošināt optimālu vides un veselības aizsardzības līmeni rada nepieciešamību periodiski pārskatīt degvielas specifikācijas, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un analīzes rezultātiem par biodegvielas piedevu un sastāvdaļu ietekmi uz piesārņojošajām emisijām. Tāpēc regulāri jāsniedz ziņojumi par iespēju veicināt autotransportā lietojamās degvielas oglekļa satura samazināšanu.

Komisija ir noteikusi mērķi panākt, lai biodegvielu īpatsvars autotransportā izmantojamās degvielās kopapjomā līdz

līdz 2020. gadam būtu 10 %. Tomēr tā kā mērķis līdz 2020. gadam par 10 % samazināt autotransportā izmantojamo degvielu siltumnīcefekta gāzes tiks iekļauts Direktīvā 98/70/EK, tad mērķis panākt, lai biodegvielas īpatsvars līdz 2020. gadam būtu 10 %, ir jāsvītro. Autorūpniecības un degvielu tehnoloģijas nepārtrauktā attīstība līdztekus vēlmei nodrošināt optimālu vides un veselības aizsardzības līmeni rada nepieciešamību periodiski pārskatīt degvielas specifikācijas, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un analīzes rezultātiem par ilgtspējīgas biodegvielas piedevu un sastāvdaļu ietekmi uz piesārņojošajām emisijām. Tāpēc regulāri jāsniedz ziņojumi par iespēju veicināt autotransportā lietojamās degvielas oglekļa satura samazināšanu.

Pamatojums

Komisija ierosināja samazināt siltumnīcefekta gāzi par 10 % līdz 2020. gadam. Tādā gadījumā pievienojot mērķi panākt, lai biodegvielu īpatsvars līdz 2020. gadam būtu 10 %, neko neiegūst. Tikai siltumnīcefekta gāzu samazināšana par 10 % nodrošina to samazināšanu un biodegvielu izmantošanu, nav nekādu atšķirību, vai biodegviela ir 5 %, 10 % vai 15 %, vai tā vispār nav pievienota. Mērķis panākt, lai biodegvielu īpatsvars būtu 10%, nepalīdz apkarot klimata pārmaiņas un sliktu ražošanas apstākļu gadījumā (mežu izciršana, kūdras augšņu izmantošana, ūdens izmantošana lielā daudzumā) varētu pat radīt kaitējumu sabiedrībai.

Grozījums Nr. 9

11.A apsvērums (jauns)

 

(11a) Komisijai vajadzētu izstrādāt likumdošanas priekšlikumu, kas paredzēts, lai nodrošinātu, ka degvielas ražošana no augu valsts izejvielām neapdraud nodrošinātību ar pārtiku.

Pamatojums

Kopējās lauksaimniecības politikas galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku. Degvielas ieguvei paredzētās augu valsts izejvielas iegūst tajās pašās platībās, kur audzē pārtikas kultūras Tāpēc ir tiesību akts, lai nodrošinātu, ka no augiem iegūtas degvielas izmantošana neapdraud nodrošinātību ar pārtiku, tostarp arī jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr. 10

15. APSVĒRUMS

(15) Etanola pievienošana benzīnam rada rezultātā iegūtā degvielas maisījuma tvaika spiediena nelineāras izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka tvaika spiediens benzīnam, kas iegūts, sajaucot jebkurus divus benzīna un etanola maisījumus, nepārsniegtu atļauto tvaika spiediena limitu, attiecībā uz šādiem maisījumiem ir jādefinē atbrīvojums no pieļaujamā tvaika spiediena limita, lai tas atbilstu faktiskajam tvaika spiediena pieaugumam, kas rodas, pievienojot benzīnam noteiktu procentu etanola.

svītrots

Pamatojums

Eiropas Parlaments 2006. gada 26. septembra rezolūcijā attiecībā uz tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu aicināja Komisiju samazināt gaistošos organiskos savienojumus (GOS) līdz 55 % no 2010. līdz 2020. gadam. GOS emisiju pieaugums, kas notiktu, ja piemērotu etanola atbrīvojumu, nav saskaņā ar Eiropas Parlamenta nostāju un nav pamatots. Ir citi paņēmieni biodegvielas pievienošanai fosilajai degvielai, un kas neizraisa tvaika spiediena palielināšanos. Tāpēc atbrīvojums attiecībā uz etanolu ir nepamatots un ir jāsvītro.

Grozījums Nr. 11

16. APSVĒRUMS

(16) Lai veicinātu zema oglekļa degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot gaisa piesārņojuma normas, benzīna pārstrādātājiem būtu jānodrošina zema tvaika spiediena benzīns vajadzīgajos daudzumos. Tā kā patlaban tas tā nav, ir palielināts tvaika spiediena limits etanola maisījumiem, lai nodrošinātu biodegvielu tirgus attīstību.

svītrots

Pamatojums

Tvaika spiediena paaugstināšanu, kā to ierosina Komisija, nevar apstiprināt vides un veselības aizsardzības apsvērumu dēļ.

Grozījums Nr. 12

16.A APSVĒRUMS (jauns)

(16a) Ar benzīnu, dīzeļdegvielu un gāzeļļu saistītie noteikumi bija jāpārskata līdz 2005. gada 31. decembrim. Līdz ar šo aizkavēšanos arī ir aizkavējusies tādu Eiropas Savienības politikas mērķu īstenošana, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu transporta nozarē.

Pamatojums

Direktīvā 2003/30 bija paredzēts, ka noteikumi saistībā ar benzīnu, dīzeļdegvielu un gāzeļļu ir jāpārskata līdz 2005. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 13

16.B APSVĒRUMS (jauns)

(16b) Lai neveicinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķu izpildes aizkavēšanos transporta nozarē, Komisijai ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm pēc iespējas drīz tiktu atļauts benzīnam tieši piejaukt etanolu.

Pamatojums

Nebūtu vēlams veicināt aizkavēšanos, kas radusies kopš 2005. gada decembra. Lai mazinātu aizkavēšanās ietekmi, atkāpe ir jāpiešķir tām dalībvalstīm, kas īsteno Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai vēlas īstenot šajā direktīvā noteiktos mērķus un atbalsta tiešu etanola piejaukšanu benzīnam.

Grozījums Nr. 14

16.c apsvērums (jauns)

(16c) Tā kā jaunās degvielas var izraisīt problēmas veciem dzinējiem, ir svarīgi, ka patērētājiem tiek sniegta precīza informācija, izmantojot atbilstīgu marķējumu tām degvielām, kuru sastāvā ir vairāk biodegvielas nekā pašlaik pārdošanā esošajā degvielā.

Pamatojums

Direktīvas priekšlikuma noteikumos ir pilnībā jāievēro patērētāju intereses, jo citādi nav iespējams īstenot Eiropas Savienības mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Jo īpaši tas attiecas uz tiem patērētājiem, kuru īpašumā ir veci transportlīdzekļi, kas nedarbojas ar jaunajām degvielām.

Grozījums Nr. 15

19. APSVĒRUMS

(19) Izstrādājot jaunu mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei, ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai izstrādāt metodiku, kas izmantojama ziņojumos par to siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuras rodas no degvielas, ko lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā. Ievērojot to, ka minētie pasākumi, tāpat kā pasākumi pieļaujamo analītisko metožu pielāgošanai, kā paredzēts Direktīvas 98/70/EK 10. pantā, ir vispārīgi un paredzēti šīs direktīvas papildināšanai ar jauniem, mazāk būtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(19) Izstrādājot jaunu mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei, ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktajām vadlīnijām, izstrādāt metodiku, kas izmantojama ziņojumos par to siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuras rodas no degvielas, ko lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā. Komisijai regulāri jāsniedz Parlamentam ziņojumi par atklātajām problēmām, jo īpaši par aizkavēšanos šo pasākumu īstenošanā. Ievērojot to, ka minētie pasākumi, tāpat kā pasākumi pieļaujamo analītisko metožu pielāgošanai, kā paredzēts Direktīvas 98/70/EK 10. pantā, ir vispārīgi un paredzēti šīs direktīvas papildināšanai ar jauniem, mazāk būtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

Pamatojums

The Commission proposes monitoring greenhouse gas emissions throughout the life cycle of fuels and then reducing them. From a democratic point of view, it is important that the European Parliament and the Council should determine the direction to be taken by the methodology used for monitoring rather than leaving this entirely to commitology.

Reducing greenhouse gas emissions, in particular in the transport sector, is one of the main objectives set by Parliament, which acts as the mouthpiece for the concerns expressed by all European citizens in this area. This is why it is asking to be involved at all stages of the preparation of the measures concerning greenhouse gas emissions and, at the very least, to be informed of any delay in the preparation and implementation of those measures.

Grozījums Nr. 16

21. APSVĒRUMS

(21) Biodegvielas tehnoloģijas attīstās. Ir turpmāk jāpēta visi iespējamie risinājumi biomasas pārvēršanai autodegvielā. Tādēļ ir jāizvēlas līdzsvarota pieeja attiecībā uz direktīvā noteiktajiem limitiem, lai, vajadzības gadījumā, palielinātu dažādu biodegvielu izmantojumu. Minētās degvielas ietver metanolu, etanolu, augstākos spirtus, ēterus un citus oksidētos savienojumus.

(21) Ilgtspējīgas biodegvielas tehnoloģijas attīstās. Ir turpmāk jāpēta visi iespējamie risinājumi biomasas pārvēršanai autodegvielā. Tādēļ ir jāizvēlas līdzsvarota un tehnoloģiski neitrāla pieeja attiecībā uz direktīvā noteiktajiem limitiem, lai, vajadzības gadījumā, palielinātu dažādu ilgtspējīgu biodegvielu izmantojumu. Minētās degvielas ietver metanolu, etanolu, augstākos spirtus, ēterus un citus oksidētos savienojumus. Ņemot vērā nopietnās diskusijas starp zinātniekiem un kopumā visā sabiedrībā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu samazināšanas rādītāju un pirmās paaudzes biodegvielas ražošanas (metanola un dīzeļdegvielas ražošana no pārtikas kultūrām) negatīvajām blakus ietekmēm, tad vismaz 50 % biodegvielu, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķim šajā direktīvā vai ikvienam finanšu vai citam stimulam, ir jābūt otrās paaudzes biodegvielām (degviela, kas iegūta no lignocelulozes materiāliem), lai līdz 2020. gadam pakāpeniski pārtrauktu pirmās paaudzes biodegvielu izmantošanu.

Pamatojums

Salīdzinājumā ar fosilo degvielu vairums pirmās paaudzes biodegvielu panāk niecīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Turklāt tām ir negatīva blakus ietekme uz vidi un sociālā ietekme. Otrās paaudzes biodegviela uzrāda labākus rādītājus, ņemot vērā lielāku atdevi, jo tās ražošanā izmanto daudzgadīgus augus, neizmantojot zemes apstrādes paņēmienus, un ir nepieciešamas nelielas lauksaimniecībā izmantojamās platības. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu biodegvielas ražošanu, ES ir jāveicina tikai otrās paaudzes biodegviela.

Grozījums Nr. 17

22.A APSVĒRUMS(jauns)

 

(22.a) Jaunas, tīrākas dzinēju tehnoloģijas ir izstrādātas iekšzemes ūdensceļu kuģiem. Šos dzinējus var darbināt tikai ar degvielu, kurai ir ļoti zems sēra saturs. Sēra saturu iekšzemes ūdensceļu kuģu degvielā iespējami īsā laikā vienā posmā samazinās.

Pamatojums

Moderni, tīri kuģu dzinēji, kuros izmantoti jaunākie tehniskie filtrēšanas paņēmieni gaisa piesārņojuma apkarošanai, darbojas tikai ar degvielu, kurai ir ļoti zems sēra saturs. Komisija ierosina divos posmos samazināt sēra saturu degvielā, kuru izmanto iekšzemes ūdensceļu kuģos. Tomēr labāk būtu divus posmus apvienot un paātrināt degvielas ar zemu sēra saturu ieviešanu.

Grozījums Nr. 18

1. PANTA -1. PUNKTS (jauns)

1. pants (Direktīva 98/70/EK)

 

–1. Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

 

„1. pants

 

Darbības joma

 

Direktīva nosaka tehniskās specifikācijas, balstoties uz veselības un vides apsvērumiem, degvielām, kas paredzētas izmantošanai transportlīdzekļos, kuri aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes dzinēju vai kompresijaizdedzes dzinēju, vai citās transportlīdzekļu dzinēju tehnoloģijās.”

Pamatojums

Līdz šim degvielas kvalitātes direktīva reglamentēja tikai degvielas kvalitāti. Saskaņā ar ierosināto grozījumu attiecībā uz degvielu ir jāievieš arī prasība par siltumnīcefekta gāzes samazināšanu. Degvielas piegādātājiem jābūt spējīgiem ievērot šo prasību, tostarp, ražojot dažādu degvielas, piemēram, ūdeņradi, kuras rada mazāku siltumnīcefekta gāzes emisiju. Lai tas būtu iespējams, direktīvas darbības jomu ir nepieciešams paplašināt.

Grozījums Nr. 19

1. PANTA 1. PUNKTS

2. panta 1. punkta 5. apakšpunkts (Direktīva 98/70/EK)

5. Arktiski vai bargas ziemas apstākļi nozīmē ziemas vidējās temperatūras laikā no oktobra līdz aprīlim attiecīgajā reģionā vai dalībvalstī, kas ir zemākas par vidējo temperatūru Kopienā.”.

5. Zema apkārtējā temperatūra nozīmē vasaras vidējās temperatūras laikā no maija līdz septembrim attiecīgajā reģionā vai dalībvalstī, kas ir zemākas par vidējo temperatūru Kopienā.”.

Pamatojums

The Fuels Quality Directive 98/70/EC (modified by 2003/17/EC) accepted the need for a higher vapour pressure (70kPa) and a shorter summer period in Northern Europe to ensure vehicle operability (cold-start) and to minimise the possibility of static ignition causing fires during vehicle refuelling at the start and end of the summer period in colder countries such as Scandinavia and the parts of the UK. The higher summer vapour pressure limit (70 kPa) also recognised that evaporative VOC emissions in Northern Europe would be reduced by the lower ambient summer temperatures so that environmental performance would be in line with the rest of Europe.

Grozījums Nr. 20

1. PANTA 1.A PUNKTS (jauns)

2. panta 1. punkta 5.a apakšpunkts (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

1.a 2. panta pirmajam punktam pievieno šādu 5.a punktu:

 

„5.a Siltumnīcefekta gāzes rādītājs nozīmē siltumnīcefekta gāzes daudzumu degvielā, ko mēra CO2 ekvivalentā, pieskaitot CO2 ekvivalentu, kas izdalījies ekstrakcijas un ražošanas procesā, transportēšanas, piegādes un zemes izmantošanas veida maiņas rezultātā, atņemot CO2 ekvivalenta emisijas ietaupījumus, kas radušies saistībā ar degvielas ražošanu uztveršanas un glabāšanas vai novadnes rezultātā .”

Pamatojums

Degvielas piegādātājiem līdz 2020. gadam par 10 % ir jāuzlabo degvielas siltumnīcafekta gāzes rādītājs. Ir nepieciešams precīzi definēt, ko tieši šis jēdziens nozīmē.

Grozījums Nr. 21

1. PANTA 2. PUNKTA BA) APAKŠPUNKTS (jauns)

3. panta 2. punkta c a) apakšpunkts (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

(ba) 2. punktam pievieno (ca) apakšpunktu:

„(ca) Dalībvalstis arī nodrošina, lai ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī svinu nesaturošā degviela, kuras sastāvā ir vismaz 70 % v/v bioetanola, atbilstu VIa pielikumā noteiktajām vides specifikācijām.”

Pamatojums

Jaunajai E 85 degvielai ir jāievieš noteiktas vides specifikācijas, ņemot vērā tās augsto bioetanola saturu vismaz 70% v/v līmenī.

Grozījums Nr. 22

1. PANTA 2. PUNKTA c) APAKŠPUNKTS
3. panta 3. punkta 1. daļa (Direktīva 98/70/EK)

3. Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar zemu biodegvielas saturu”.

3. «3. Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, nav nepieciešams īpaši marķēt saistībā ar etanola vai etil-terc-butilētera (ETBE) pievienošanu.

Pamatojums

Pašreizējais Eiropas Savienības autoparks var izmantot degvielu, kurai ir pievienots līdz 5 % etanola vai 15 % ETBE. Eiropas Savienības dalībvalstīs degvielu izmantošana, kuru sastāvā ir mazāk par 5 % etanola vai 15 % ETBEP pašlaik ir ierasta prakse. Tāpēc attiecībā uz precīzu informāciju patērētājiem atsauce par zemu etanola vai ETBE saturu vairs nav nepieciešama.

Grozījums Nr. 23

1. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS

3. panta 3. punkta 2. daļa (Direktīva 98/70/EK)

Degvielu, kas atbilst V pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar augstu biodegvielas saturu”.

Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar biodegvielu”.

Pamatojums

Lai šis jautājums būtu saprotams patērētājiem, termins “benzīns ar augstu biodegvielas saturu” ir jāattiecina tikai uz degvielu, kurā ir augsts biodegvielas procentuālais daudzums. Tāpēc benzīns, kurā biodegviela ir 0 % līdz 5 %, ir jāsauc — „benzīns ar zemu biodegvielas saturu” un benzīns, kurā biodegviela ir vairāk nekā 5 % , ir jāsauc — „benzīns ar biodegvielu”.

Grozījums Nr. 24

1. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS

4. panta 5. punkts (Direktīva 98/70/EK)

5. Dalībvalstis nodrošina, ka visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros lietošanai paredzētajās gāzeļļās, ko valsts teritorijā realizē pēc 2008. gada 1. janvāra, ir mazāk nekā 1000mg/kg sēra. Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī visurgājējai tehnikai, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, izņemot iekšzemes ūdensceļu kuģus, paredzēto gāzeļļu maksimālais pieļaujamais sēra saturs ir 10 mg/kg.”.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros lietošanai paredzētajās gāzeļļās, ko valsts teritorijā realizē pēc 2008. gada 1. janvāra, ir mazāk nekā 1000mg/kg sēra. Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī visurgājējai tehnikai, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, tostarp iekšzemes ūdensceļu kuģiem, paredzēto gāzeļļu maksimālais pieļaujamais sēra saturs ir 10 mg/kg.”.

 

Tas neizslēdz turpmākas prasības kuģu dzinēju radīto emisiju samazināšanai.

 

Dalībvalstis arī nodrošina, ka vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim, gāzeļļas, kuras paredzētas izmantošanai visurgājējā tehnikā un iekšzemes ūdensceļu kuģos, atbilst sauszemes transportlīdzekļu dīzeļdegvielas kvalitātei, kā norādīts IV pielikumā.

Pamatojums

Komisija ierosina samazināt sēra saturu degvielā, kuru izmanto visurgājējai tehnikai un lauksaimniecības traktoriem, kā arī mežsaimniecības mašīnu tehnikai. Šīm degvielām jāatbilst visām autotransportam piemērojamām specifikācijām, kā noteikts IV pielikumā. Degvielas, kas paredzētas izmantošanai iekšzemes ūdensceļu kuģos, ir jābūt atbilstošai kvalitātei, neizslēdzot iespēju turpināt emisiju samazināšanu saistībā ar kuģu dzinēju tehnoloģiju.

Grozījums Nr. 25

1. PANTA 3. PUNKTA D) APAKŠPUNKTS

4. panta 6. punkts (Direktīva 98/70/EK)

(d) Pievieno šādu 6. punktu:

svītrots

"6. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka vēlākais 2009. gada 31. decembrī maksimālais pieļaujamais sēra saturs gāzeļļās, ko lieto iekšzemes ūdensceļu kuģi, ir 300 mg/kg. Turklāt dalībvalstis nodrošina to, ka vēlākais 2011. gada 31. decembrī šo daudzumu samazina līdz 10 mg/kg.”.

 

Pamatojums

Consistent with amendment by same authors to previous paragraph aligning fuels intended for inland waterway vessels to the specifications for fuels for non-road machinery and road vehicles, therefore introducing the 10 mg/kg requirement earlier.

It is premature and unjustified to lower sulphur content of fuels used by inland waterway vessels. To fully benefit, it is necessary to have vessels equipped with Exhaust Gas Treatment (EGT) technologies. In the absence of such a requirement, a lowering of sulphur content will lead to a net increase of CO2 emissions at refinery level in comparison to the relative insignificant contribution of SO2 emissions from inland shipping.

Grozījums Nr. 26

1. PANTA 4. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS

6. panta 1.a punkts (Direktīva 98/70/EK)

„1.a. Atkāpjoties no III pielikuma, dalībvalsts var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visā valsts teritorijā vai noteiktos tās apgabalos laikā, kad tajos valda ļoti zemas temperatūras ziemā, tiek atļauts augstāks tvaika spiediens nekā maksimālais spiediens vasarā, kurš noteikts III pielikuma 5. zemsvītras piezīmē un V pielikuma 4. zemsvītras piezīmē.”.

„1.a. Atkāpjoties no III pielikuma, dalībvalsts var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visā valsts teritorijā vai noteiktos tās apgabalos laikā, kad tajos valda zema apkārtējā temperatūra vasarā, tiek atļauts augstāks tvaika spiediens nekā maksimālais spiediens vasarā, kurš noteikts III pielikuma 5. zemsvītras piezīmē un V pielikuma 4. zemsvītras piezīmē.”.

Pamatojums

The Fuels Quality Directive 98/70/EC (modified by 2003/17/EC) accepted the need for a higher vapour pressure (70kPa) and a shorter summer period in Northern Europe to ensure vehicle operability (cold-start) and to minimise the possibility of static ignition causing fires during vehicle refuelling at the start and end of the summer period in colder countries such as Scandinavia and the parts of the UK. The higher summer vapour pressure limit (70 kPa) also recognised that evaporative VOC emissions in Northern Europe would be reduced by the lower ambient summer temperatures so that environmental performance would be in line with the rest of Europe.

Grozījums Nr.  27

1. PANTA 5. PUNKTS

7.a pants (Direktīva 98/70/EK)

 

 

 

 

1. No 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa, lai piegādātāji, kas laiž tirgū degvielas autotransporta līdzekļiem un visurgājējai tehnikai, kontrolētu šo degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu un ziņotu par to.

1. No 2010. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa, lai piegādātāji, kas laiž tirgū degvielas autotransporta līdzekļiem un visurgājējai tehnikai, kontrolētu šo degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu un ziņotu par to.

2. No 2011. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa, lai piegādātāji, kas laiž tirgū degvielas autotransporta līdzekļiem un visurgājējai tehnikai, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no minētajām degvielām. Šis ikgadējais samazinājums būs vienāds ar papildu 1 % no 2010. gada emisijām par katru kalendāro gadu līdz 2020. gadam (ieskaitot). Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla ilgums 2020. gadā, rēķinot uz enerģijas vienību, nedrīkst pārsniegt 90 % no 2010. gada rādītāja.

2. No 2012. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa, lai piegādātāji, kas laiž tirgū degvielas autotransporta līdzekļiem un visurgājējai tehnikai, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no minētajām degvielām. Šis emisiju samazinājums salīdzinājumā ar bāzes gadu būs vienāds ar papildu 2 % no 2010. gada emisijām par diviem kalendāriem gadiem līdz 2020. gadam Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla ilgums 2020. gadā, rēķinot uz enerģijas vienību, nedrīkst pārsniegt 90 % no 2010. gada rādītāja.

3. Pasākumus, kas nepieciešami kontroles, ziņošanas un pārbaudes īstenošanai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, pamatojoties uz precīzu to elementu definīciju, kuri jāņem vērā šo emisiju aprēķināšanai, lai izpildītu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, un kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, direktīvu papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Pasākumus, kas nepieciešami kontroles, ziņošanas un pārbaudes īstenošanai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu katrai enerģijas vienībai, pamatojoties uz precīzu to elementu definīciju, kuri jāņem vērā šo emisiju aprēķināšanai, lai izpildītu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, un kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, direktīvu papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru, balstoties uz VIa pielikumā norādītajām vadlīnijām un 9.a pantā norādīto ziņojumu.

Grozījums Nr. 28

1. PANTA 5. PUNKTS

7.b pants (Direktīva 98/70/EK)

7.b pants

svītrots

Etanola pievienošana benzīnam

 

Pasākumus saistībā ar sīkākiem noteikumiem par etanola pievienošanu benzīnam un jo īpaši par tvaika spiedienu, kā noteikts VI pielikumā, un iespējamām alternatīvām, kuri paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, direktīvu papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”.

 

Pamatojums

Saskaņā ar tā paša autora ierosināto 15. un 16. apsvērumu.

Eiropas Parlaments 2006. gada 26. septembra rezolūcijā attiecībā uz tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu aicināja Komisiju samazināt gaistošos organiskos savienojumus (GOS) līdz 55 % no 2010. līdz 2020. gadam. GOS emisiju pieaugums, kas notiktu, ja piemērotu etanola atbrīvojumu, nav saskaņā ar Eiropas Parlamenta nostāju un nav pamatots. Ir citi paņēmieni biodegvielu pievienošanai fosilajām degvielām, kas neizraisa tvaika spiediena palielināšanos. Tāpēc etanola atbrīvojums nav pamatots un ir jāsvītro.

Grozījums Nr.  29

1. PANTA 5. PUNKTS

7.ba pants (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

7.ba pants

 

Biodegvielas un biomasas ilgtspējības kritēriji

 

1. Tikai tās biodegvielas un nefosilās izejvielas, kas atbilst ilgtspējīgas ražošanas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu rādītājiem, balstoties uz VIb pielikumā norādīto aprites ciklu, var uzskatīt par tādām, kas atbilst 7.a pantā norādītajiem mērķiem.

 

2. Kā pierādījumu tam, ka ir izpildīti VIb pielikumā norādītie nosacījumi, dalībvalstis var atzīt divpusējos un daudzpusējos nolīgumus starp Kopienu un trešām valstīm, un uz kuriem attiecas trešās puses veikta revīzija un pārbaude.

 

3. Dalībvalstis var atzīt apliecinājumu par atbilstību brīvprātīgām starptautiskām shēmām, ar kurām nosaka standartus lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu ilgtspējīgai ražošanai, kā pierādījumu, ka ir izpildīti VIb pielikumā norādītie nosacījumi, nodrošinot, ka šīs shēmas ir atzītas par tādām, kas atbilst atbilstošiem uzticamības un pārredzamības standartiem un neatkarīgai trešās puses revīzijai. Saraksti ar shēmām, kas atbilst šādiem kritērijiem, tiks publicēti un regulāri atjaunoti.

 

Ilgtspējības kritērijus kā norādīts VIb pielikumā pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šie kritēriji ir obligātais kritēriju kopums, kurus var turpmāk papildināt, ņemot vērā Direktīvas 2003/30/EK pārskatīšanu.

Grozījums Nr. 30

1. PANTA 6. PUNKTS

8.a pants (Direktīva 98/70/EK)

Komisija turpina izstrādāt piemērotu testa metodiku attiecībā uz metāla piedevu izmantošanu degvielā.”.

Turpmāk, sākot no 2010. gada 1. janvāra, ir jāaizliedz MMT metāla piedevas izmantošana. Komisija izstrādā piemērotu testa metodiku attiecībā uz metāla piedevu, kas nav MMT, izmantošanu degvielā.”.

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs degvielai pievieno MMT, lai uzlabotu no Krievijas importētās degvielas slikto kvalitāti. Šīs un citu metāla piedevu izmantošana ir ļoti kaitīga videi. MMT piedevu var viegli aizvietot ar mazāk kaitīgām vielām, un tāpēc no 2010. gada šīs piedevas izmantošana ir jāaizliedz. Attiecībā uz dažām citām metāla piedevām Komisija izstrādās piemērotu testa metodiku.

Grozījums Nr. 31

1. PANTA 7. PUNKTS

9. panta 2. daļas a) apakšpunkts (Direktīva 98/70/EK)

(a) biodegvielu izmantojumu saskaņā ar šo direktīvu un autorūpniecības tehnoloģijas izmantošanu un attīstību, ņemot vērā Komisijas stratēģiskajā enerģētikas pārskatā* noteikto mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai vismaz 10 % no autodegvielas kopējā apjoma būtu biodegviela, un mērķi pazemināt oglekļa saturu autodegvielā;

(a) transportlīdzekļu degvielas dekarbonizācijas mērķi un biodegvielu izmantojumu šā mērķa panākšanai, biodegvielu ražošanas negatīvās sekas uz vidi un tieši vai netieši uz aizsargājamām teritorijām, kā arī uz sociālajiem apstākļiem un pārtikas cenām visās biodegvielas ražotājās valstīs;

Pamatojums

Monitoring progress of decarbonising transport fuel is important to be able to interfere if necessary. For biofuels a ‘Health Check’ is necessary given the many uncertainties around this product. Given the many potential negative effects the outcome of the Health Check should be used to revise the policy of biofuels fully if necessary. The recent OECD-report also raises serious questions on the policy of stimulating biofuels.

One of the most important check points is to assess if purchasing power of fuel buyers will push food buyers from the market in developing countries, and to assess if deforestation due to biofuels, whether directly or indirectly, has come to a halt after this Directive came into force. This assessment should be done in cooperation with FAO/UNEP.

Grozījums Nr. 32

1. PANTA 7. PUNKTS

9. panta 2. daļas c) apakšpunkts (Direktīva 98/70/EK)

(c) tvaika spiediena limitus etanolam, kas sajaukts ar benzīnu;

svītrots

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav savienojama ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu, un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

Grozījums Nr. 33

1. PANTA 7. PUNKTS

9. panta 2. daļas f) apakšpunkts (Direktīva 98/70/EK)

metālu piedevu izmantojumu degvielās.

metālu piedevu izmantojumu degvielās.

Pamatojums

Skat. paskaidrojumu grozījumam Nr. 34 .

Grozījums Nr. 34

1. PANTA 7. PUNKTS

9. panta 2. daļas fa) apakšpunkts (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

(fa) benzīnā un dīzeļdegvielā izmantoto sastāvdaļu kopējais daudzums, ņemot vērā ES tiesību aktus vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā1 un tās atvasinātās direktīvas.

_______

1 OV L 327, 22.12.2000, 1. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001, 1. lpp.).

Pamatojums

Ir pierādījumi, ka ūdens baseini nereti tiek piesārņoti ar sastāvdaļām, kuras izmanto benzīnā un dīzeļdegvielā, piemēram, metil-terc-butilēteris vai etil-terc-butilēteris, vai citas sastāvdaļas, piemēram, benzols. Tas būtu jāizpēta, ņemot vērā Ūdens pamatdirektīvu un citus ES tiesību aktus vides jomā.

Grozījums Nr.  35

1. PANTA 7.A PUNKTS (jauns)

9.a pants (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

7.a. Pievieno šādu 9.a pantu:

 

„9.a pants

 

Ziņojums

 

1. Komisija līdz 2008. gada 31. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, balstoties uz VIa pielikumā norādītajām vadlīnijām, kurā tā precizē:

 

(a) atbilstošas metodikas izveidi, lai aprēķinātu autotransporta līdzekļu degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu;

 

b) ikviena emisiju samazināšanas mehānisma saikni ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un dalībvalstu saistībām saskaņā ar Kioto Protokolu;

(c) bāzes gada definīciju.”

Grozījums Nr. 36

1. PANTA 12. PUNKTA -1. DAĻA (jauns)

III pielikuma tabula (Direktīva 98/70/EK)

 

Rindā „Tvaika spiediens – vasaras periods” ierakstu kolonnā „Maksimālais” aizstāj ar „56,0 (5)”.

Pamatojums

III pielikums attiecas uz benzīnu, kurā biodegviela ir no 0 % līdz 5 %. Tā kā benzīnu, kurā biodegviela ir no 5 % līdz 10 %, sauc par „benzīnu ar zemu biodegvielas saturu”, ir pamatoti benzīnu, kurā biodegviela ir no 0 % līdz 5 %, saukt par „benzīnu”, kā tas pašreiz ir norādīts pašreizējā negrozītajā Direktīvā 98/70/EK.

Grozījums Nr. 37

1. PANTA 12. PUNKTA -1.A DAĻA (jauna)

III pielikuma 4. zemsvītras piezīme (Direktīva 98/70/EK)

 

Groza 4. zemsvītras piezīmi, aizstājot tekstu „arktiski vai bargi ziemas apstākļi” ar „zema apkārtējā temperatūra vasarā”

Pamatojums

The Fuels Quality Directive 98/70/EC (modified by 2003/17/EC) accepted the need for a higher vapour pressure (70kPa) and a shorter summer period in Northern Europe to ensure vehicle operability (cold-start) and to minimise the possibility of static ignition causing fires during vehicle refuelling at the start and end of the summer period in colder countries such as Scandinavia and the parts of the UK. The higher summer vapour pressure limit (70 kPa) also recognised that evaporative VOC emissions in Northern Europe would be reduced by the lower ambient summer temperatures so that environmental performance would be in line with the rest of Europe.

Grozījums Nr. 38

1. PANTA 12. PUNKTS

III pielikuma 5. zemsvītras piezīme (Direktīva 98/70/EK)

Groza 5. zemsvītras piezīmi, pievienojot šādu tekstu: „Ja degviela satur etanolu, maksimālais tvaika spiediens vasaras laikā drīkst pārsniegt 60kPa limitu par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.”.

5. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu tekstu: „Dalībvalstīs, kurās ir zema apkārtējā temperatūra vasarā, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 66,0 kPa.”.

Pamatojums

In its resolution on the Thematic Strategy on air pollution of 26 September 2006 the European Parliament called upon the Commission to reduce the ozone-forming volatile organic compounds (VOC) with 55% between 2010 and 2020. An increase of VOC emissions, which would the result if an ethanol waiver is applied, is neither in line with the position of the European Parliament nor justified. There are other ways of blending biofuels with conventional fuels that don’t lead to increased vapour pressure. An exemption for ethanol is therefore unjustified and should be deleted.

Blending ethanol can result in increased vapour pressure. It is important to ensure that this legislation does not result in an increase in the maximum permitted vapour pressure.

The waiver as proposed would lead to an increase of the vapour pressure up to 68kPa, which would deteriorate air quality. Therefore, the overall maximum vapour pressure has to be lowered. With this approach, even with the waiver the maximum vapour pressure will not exceed the 60kPa and air pollution will not increase.

The Fuels Quality Directive 98/70/EC (modified by 2003/17/EC) accepted the need for a higher vapour pressure (70kPa) and a shorter summer period in Northern Europe to ensure vehicle operability (cold-start) and to minimise the possibility of static ignition causing fires during vehicle refuelling at the start and end of the summer period in colder countries such as Scandinavia and the parts of the UK. The higher summer vapour pressure limit (70 kPa) also recognised that evaporative VOC emissions in Northern Europe would be reduced by the lower ambient summer temperatures so that environmental performance would be in line with the rest of Europe.

Grozījums Nr. 39

1. PANTA 13. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

IV pielikuma tabula (Direktīva 98/70/EK)

(a) ailē „Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži” ierakstu slejā „Maksimālais daudzums” aizstāj ar „8”;

(a) ailē „Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži” ierakstu slejā „Maksimālais daudzums” aizstāj ar „6”;

Pamatojums

Ir vēlams līdz minimumam samazināt kaitīgo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAC) emisiju. Komisija vēlas samazināt maksimālo atļauto PAC saturu no 11 % līdz 8 %. Tomēr degviela ES vidēji satur apmēram 3 % PAC un tikai dažos izņēmuma gadījumos tā satur vairāk nekā 6 %. Tāpēc maksimālo procentuālo radītāju turpmāk var noteikt zemāku, proti, 6 %.

Grozījums Nr. 40

1. PANTA 15.A PUNKTS (jauns)
VIa un VIb pielikums (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

15.a. Pievieno VI un VIb pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

Pamatojums

Nepieciešams precīzi noteikt veidus, kā kontrolēt un samazināt degvielas siltumnīcefekta gāzes rādītājus. Tāpēc ir pievienoti divi jauni pielikumi.

Grozījums Nr. 41

PIELIKUMS

V pielikuma apakšvirsraksts (Direktīva 98/70/EK)

Veids: Benzīns ar augstu biodegvielas saturu

Veids: Benzīns ar biodegvielu

Pamatojums

V pielikumā ir iekļauti noteikumi, kas piemērojami benzīnam, kurā biodegviela ir vismaz 5 %. Tāpēc benzīnu, kas satur šādu biodegvielas īpatsvaru, ir maldinoši saukt par „benzīnu ar augstu biodegvielas saturu”. Šis nosaukums jāattiecina uz benzīnu, kurā biodegvielas sastāvs ir augstāks. Termins „benzīns ar biodegvielu” ir piemērotāks.

Grozījums Nr. 42

PIELIKUMS

V pielikuma tabulas 3. rindas 4. kolonna (Direktīva 98/70/EK)

Tvaika spiediens vasaras periodā

Tvaika spiediens vasaras periodā

60,0 (4)

56,0 (4)

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 40 .

Grozījums Nr. 43

PIELIKUMS

V pielikuma tabulas 7. rindas 2. atkāpes 4. kolonna (Direktīva 98/70/EK)

— etanols (var būt jāpievieno stabilizatori)

%v/v 10

— etanols (var būt jāpievieno stabilizatori)

%v/v 5–10

Pamatojums

Labāk, ja ir vienas markas benzīns, kurā etanols ir 0 % līdz 5 % , un otras markas benzīns, kurā etanols ir 5 % līdz 10 % .

Grozījums Nr. 44

PIELIKUMS

V pielikuma 3. zemsvītras piezīme (Direktīva 98/70/EK)

(3) Vasaras periods sākas vēlākais 1. maijā un nebeidzas drīzāk par 30. septembri. Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, vasaras periods sākas vēlākais 1. jūnijā un nebeidzas drīzāk par 31. augustu.

(3) Vasaras periods sākas vēlākais 1. maijā un nebeidzas drīzāk par 30. septembri. Dalībvalstīs, kurās ir zema apkārtējā temperatūra vasarā, vasaras periods sākas vēlākais 1. jūnijā un nebeidzas drīzāk par 31. augustu.

Pamatojums

The Fuels Quality Directive 98/70/EC (modified by 2003/17/EC) accepted the need for a higher vapour pressure (70kPa) and a shorter summer period in Northern Europe to ensure vehicle operability (cold-start) and to minimise the possibility of static ignition causing fires during vehicle refuelling at the start and end of the summer period in colder countries such as Scandinavia and the parts of the UK. The higher summer vapour pressure limit (70 kPa) also recognised that evaporative VOC emissions in Northern Europe would be reduced by the lower ambient summer temperatures so that environmental performance would be in line with the rest of Europe.

Grozījums Nr. 45

PIELIKUMS

V pielikuma 4. zemsvītras piezīme (Direktīva 98/70/EK)

(4) Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 70,0 kPa. Ja degviela satur etanolu, tās maksimālais pieļaujamais tvaika spiediens drīkst pārsniegt 60,0 kPa par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.

(4) Dalībvalstīs, kurās ir zema apkārtējā temperatūra vasarā, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 66,0 kPa. Ja degviela satur etanolu, tās maksimālais pieļaujamais tvaika spiediens vasarā drīkst pārsniegt attiecīgo tvaika spiediena limitu vasarā 56 kPa vai 66 kPa par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.

Pamatojums

Blending ethanol can result in increased vapour pressure. It is important to ensure that this legislation does not result in an increase in the maximum permitted vapour pressure. Therefore and in line the maximum summer vapour pressure, the maximum vapour pressure under arctic or severe winter conditions should be lowered from 70kPa to 66kPa.

The Fuels Quality Directive 98/70/EC (modified by 2003/17/EC) accepted the need for a higher vapour pressure and a shorter summer period in Northern Europe to ensure vehicle operability (cold-start) and to minimise the possibility of static ignition causing fires during vehicle refuelling at the start and end of the summer period in colder countries such as Scandinavia and the parts of the UK. The higher summer vapour pressure limit ) also recognised that evaporative VOC emissions in Northern Europe would be reduced by the lower ambient summer temperatures so that environmental performance would be in line with the rest of Europe.

Grozījums Nr. 46

PIELIKUMS

VI pielikums (Direktīva 98/70/EK)

VI pielikums

ATBRĪVOJUMS ATTIECĪBĀ UZ PIEĻAUJAMĀ TVAIKA SPIEDIENA LIMITU BENZĪNAM, KURA SATURĀ IR ETANOLS

svītrots

Etanola saturs (%v/v)

Pieļaujamais tvaika spiediena limita pārsniegums (kPa)

 

0

0

1

3.65

2

5.95

3

7.20

4

7.80

5

8.0

6

8.0

7

7.94

8

7.88

9

7.82

10

7.76

Pieļaujamo tvaika spiediena pārsniegumu tāda etanola saturam, kas ir pa vidu starp norādītajām vērtībām, nosaka, veicot lineāro ekstrapolāciju starp etanola saturu, kas ir tieši virs starpvērtības, un etanola saturu, kas ir tieši zem starpvērtības.

 

 

 

Pamatojums

Follows amendments on recital 15 and 16 and articles 1 point 5 (Article 7 b (Directive 98/70/EC) and 1 point 8 (Article 11 (Directive 98/70/EC) by the same author.

In its resolution on the Thematic Strategy on air pollution of 26 September 2006 the European Parliament called upon the Commission to reduce the ozone-forming volatile organic compounds (VOC) with 55% between 2010 and 2020. An increase of VOC emissions, which would the result if an ethanol waiver is applied, is neither in line with the position of the European Parliament nor justified. There are other ways of blending biofuels with conventional fuels that don’t lead to increased vapour pressure. An exemption for ethanol is therefore unjustified and should be deleted.

Grozījums Nr. 47

PIELIKUMS

VIa pielikums (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

VIA PIELIKUMS

 

METODE VISĀM DEGVIELĀM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES EMISIJAS MĒRĪŠANAI VISĀ APRITES CIKLĀ

 

1. Ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu visām degvielām ņems vērā šādus elementus:

 

(a) ekstrakcija/izejvielu ražošana, tostarp:

 

– veids, kā ekstrakcija veikta, mērīta vai aprēķināta katrai ekstrakcijas vietai;

 

– patērētās enerģijas daudzuma aprēķins, kura izmantota ekstrakcijas laikā, tostarp sadedzināšanas, nosūces un citu veidu procesos, kas saistīti ar enerģijas izmantošanu,

 

– zemes izmantošanas veida maiņas ietekme, tostarp lauksaimnieciskās darbības pārvietošana;

 

– patērētās enerģijas daudzums, kas izmantots agroķīmisko vielu ražošanai un pielietošanai, katrai enerģijas vienībai,

 

– blakusproduktu ietekme;

 

– ražošanas iekārtu degvielas izmantošana katrai enerģijas vienībai;

 

(b) transportēšana un piegāde, tostarp:

 

– transportēšana no ieguves vietas līdz pirmajai rafinēšanas/pārsūtīšanas vietai, balstoties uz vidējo CO2 ekvivalentu katrai enerģijas vienībai;

 

– transportēšanas ceļš kilometros no ieguves vietas līdz rafinēšanas/pārsūtīšanas vietai;

 

– transportēšanas ceļš kilometros no rafinēšanas/pārsūtīšanas vietas līdz pārdošanas punktam, balstoties uz vidējo CO2 ekvivalentu katrai enerģijas vienībai;

 

(c) konversija/rafinēšana, tostarp:

 

– konversijas/rafinēšanas procesā patērētās enerģijas daudzums katrai enerģijas vienībai;

 

– radītās CO2 emisijas ekvivalents katrai enerģijas vienībai;

 

(d) galaprodukts:

 

– oglekļa saturs katrai enerģijas vienībai.

 

2. Līdz 2011. gada 1. janvārim tiks formulēti degvielas pamatstandarti, balstoties uz siltumnīcefekta gāzes emisiju, kas mērīta saskaņā ar šī pielikuma 1. pantu. Standarti sastāvēs no mērījumu rezultātiem degvielas piegādātājam, kuram ir vislabākais vidējais rādītājs, vai vidējais rādītājs trim labākajiem piegādātājiem. Piemērotos gadījumos var nošķirt vieglo un smago jēlnaftu.

 

3. Turpmāk no 2012. gada 1. janvāra CO2 ekvivalenta samazināšanu, kā norādīts 7.a panta 2. punktā, varētu balstīt uz pašreizējiem rādītājiem katrai ekstrakcijas vietai vai fiksētam CO2 ekvivalenta daudzumam ciklā no degvielas ieguves līdz transportēšanai. Šādiem pastāvīgiem rādītājiem jābūt nemainīgiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu novērtēšanā. Degvielas piegādātāji drīkst atkāpties no šī rādītāja, ja viņi var pierādīt, ka viņu produktiem ir zemāks siltumnīcefekta gāzes rādītājs salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāju.

Pamatojums

Pielikumā ir dotas metodikas vadlīnijas CO2 emisijas mērīšanai no visām degvielām (tostarp fosilajai degvielai, biodegvielai un ūdeņradim). Ja piegādātāji var panākt 7. pantā noteikto mērķi oglekļa samazināšanai, izmantojot jauna veida degvielas, piemēram, ūdeņradi, varētu pieaugt ieguldījums jaunās transportlīdzekļu tehnoloģijās.

Metodika ir sadalīta 3 daļās. Pirmajā daļā ir aprakstīta siltumnīcefekta gāzes emisija visā ķēdē kopumā. Otrajā daļā ir noteikti pamatstandarti siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanai. Trešajā daļā ir aprakstīs samazināšanas posms un iekļauta iespēja izmantot pašreizējos rādītājus.

Grozījums Nr. 48
PIELIKUMS

VIb pielikums (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

 

VIB PIELIKUMS

 

BIODEGVIELAS UN BIOMASAS ILGTSPĒJĪBAS KRITĒRIJI

 

Ilgtspējības kritērijus balstīs uz sistēmu, kurā degvielas izejvielas ir izsekojamas, sākot no ieguves vietas, un visi ilgtspējīgas biomasas ražošanas ķēdē iesaistītie uzņēmumi ir sertificēti.

 

1. Bioloģiskās daudzveidības un vides kritēriji cita starpā nodrošina, ka:

 

– nav būtiski negatīvas ietekmes, jo īpaši, izejvielu ražošana vai ekstrakcija nenotiek dabas parku vai valsts aizsargājamo teritoriju tuvumā, ja vien nerada notekūdeņus vai koksnes atlikumus;

 

– degvielas izejvielu ražošana neizraisa mežu izciršanu vai oglekļa krājumu zudumus (piemēram, mitraines un pļavas) virs zemes vai augsnē;

 

– starptautiskās konvencijas un regulas ir saskaņotas, jo īpaši ar attiecīgajiem SDO standartiem un ANO konvencijām, lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus;

 

– biodegvielas ražošana neizraisa būtiski negatīvu ietekmi (tostarp ūdens trūkums) uz ūdens resursiem;

 

– ekstrakcija vai degvielas izejvielu ražošana neizraisa negatīvu ietekmi uz gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti;

 

– obligātu, regulāru ziņojumu sniegšanu, lai apliecinātu, ka nav netieši būtiski negatīvi ietekmēta zemes izmantošanas veida maiņa vai pārvietotas lauksaimnieciskās darbības;

 

– citu veidu degviela, kas iegūta no biomasas, salīdzinājumā ar fosilo degvielu uzrāda vismaz 50% siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu.

 

2. Šie kritēriji cita starpā nodrošina:

 

– obligātu, regulāru ziņojumu sniegšanu par bioizejvielu ražošanas sociālajām sekām, jo īpaši par pārtikas cenām, lai pierādītu, ka nav negatīvas ietekmes, citā starpā attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu;

 

– vietējās kopienas/iedzīvotāju apliecinājumu par piekrišanu;

 

– publisku piekļuvi informācijai un līdzdalību;

(1)

OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Degvielas kvalitātes direktīvas pārskatīšanai ir divi mērķi. Pirmais – gaisa kvalitātes uzlabošana, samazinot emisijas, tostarp arī sēra un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) emisijas. Otrais mērķis ir palīdzība cīņā pret klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju no transporta degvielām. Šis otrais mērķis ir ievērojams politisks lēmums. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vispirms jāmēra visā dzīvesciklā: iegūšanas un ražošanas posmā, transportēšanā un sadalē, un gala lietojumā. Nākamais solis ir emisiju samazināšana. Šī ir pirmā reize, kad konkrētam produktam (degvielai) noteikts samazināšanas mērķis, pamatojoties uz aprites cikla analīzi. Interesanti atzīmēt, ka aptuveni vienā laikā ASV Kalifornijas štats ir paziņojis par līdzīgu ierosmi un tādējādi ir radušās izredzes produktīvi sadarboties ar ASV. Lai sagatavotos politiskajai diskusijai, Eiropas Parlamenta Vides komitejas koordinatori pieprasīja pētījumu. Šis pētījums ,,Ilgtspējības kritērija iekļaušana Degvielas kvalitātes direktīvā” tika publicēts jūlija sākumā. 5. jūlijā ENVI komiteja un Politikas departaments organizēja semināru, kura laikā speciālisti izteica viedokļus, bet ieinteresētās puses saņēma uzaicinājumu piedalīties. Diskusijā piedalījās ap 50 cilvēku, tostarp pārstāvji no Komisijas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, dalībvalstīm, Padomes prezidentūras, naftas rūpniecības, vides kustības un biodegvielas ražošanas uzņēmumiem. Iepriekšējo mēnešu laikā referentei ir bijušas daudzas sarunas gan ar ieinteresētajām pusēm, gan speciālistiem. Maijā viņa piedalījās šim tematam veltītā simpozijā, kas notika Kalifornijā. Vajadzīgi paskaidrojumi par dažiem lēmumiem par iespēju izvēli gan gaisa kvalitātes, gan klimata pārmaiņu mērķa jautājumā.

1.  Gaisa kvalitāte

Degvielas kvalitātes direktīvā noteiktas jaunas normas sēram un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. Attiecībā uz sēra saturu iekšzemes kuģojumiem paredzētajā degvielā Komisija ierosina veikt samazinājumu divos posmos: 2009. gada 31. decembrī līdz 300 mg/kg un 2011. gada 31. decembrī līdz 10 mg/kg. Komisija pamato šo divu posmu pieeju ar atsauci uz papildu enerģijas patēriņu, kas vajadzīgs sēra daudzuma samazināšanai degvielās. Tomēr var iebilst, ka šāda degviela ar zemu sēra saturu ļauj ieviest efektīvākus kuģu dzinējus. Papildu enerģijas patēriņu attīrīšanas procesā pietiekami kompensē degvielas patēriņa samazinājums kuģos. Efektīvāki kuģu dzinēji jau ir pieejami.

Komisija ierosina samazināt lielāko pieļaujamo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu saturu degvielās no 11 % līdz 8 %. Taču vidējais līmenis ES ir no 3 % līdz 4 %, un 6 % tiek pārsniegti tikai izņēmuma gadījumos. Tādēļ augšējās robežas nākamo samazinājumu no 8 % līdz 6 % varētu panākt bez lieliem papildu izdevumiem.

Tvaika spiediens un etanols

Vēl viens jautājums ir tvaika spiediens. Jo augstāks ir tvaika spiediens, jo lielāka ir gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisija. GOS ir liela nozīme ozona veidošanā. It īpaši siltos apstākļos ozona veidošanās var būt nopietna veselības problēma. Rezolūcijā par tematisko stratēģiju par gaisa kvalitāti Parlaments prasīja vērienīgāku pieeju tieši attiecībā uz GOS emisiju radīto kaitējumu veselībai. Komisija neierosina turpmāko samazinājumu un vēlas saglabāt skaitli 60 kPa kā maksimālo atļauto gaisa spiedienu ar iespēju paaugstināt to līdz 70 kPa arktiskos apstākļos, lai automobiļus varētu iedarbināt arī arktiskajos apgabalos. Turklāt Komisija būtībā ierosina palielinājumu, ja etanols tiek sajaukts ar degvielu. Ja etanols tiek sajaukts ar degvielu, viena no blakus parādībām ir tvaika spiediena paaugstināšana, kas izraisa to, ka atmosfērā tiek izmests lielāks daudzums GOS. Tvaika spiediena paaugstinājums nav tieši proporcionāls maisījumā izmantotajam etanola daudzumam. Tas sasniedz maksimumu 5 % maisījumā, bet pēc šī skaitļa atkal pakāpeniski samazinās.

Lai sniegtu līdzsvarotu priekšlikumu, referente ir izpētījusi situāciju ASV. Vairumā ASV šatu lielākais atļautais tvaika spiediens ir ievērojami zemāks, proti, 48 kPA. Maisījumiem ar etanolu paaugstinājums nav paredzēts, kaut gan štati, kurās gaisa stāvoklis to atļauj, šo iespēju izmanto. Nav tehnisku šķēršļu, lai ieviestu līdzīgu zemāku tvaika spiedienu ES. Tvaika spiediens 56 kPa ir iespējams. Turklāt joprojām neatbildēts ir jautājums, kāda apmēra izņēmums vajadzīgs etanolam. Ņemot vērā tvaika spiediena straujo paaugstināšanos, kad tiek sajaukta neliela etanola proporcija, būtu nepareizi ļaut palielināt tvaika spiedienu tad, kad sajaukts tikai procentuāli neliels daudzums. Šādā gadījumā neliels ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā izraisītu neproporcionālu gaisa kvalitātes pasliktināšanos. Tādēļ referente ierosināja ierobežotu atkāpi 4 kPa, ja ar degvielu sajaukti ne mazāk kā trīs procenti etanola.

Priekšlikumi

Apkopojot referente ierosina:

- paātrināt sēra samazināšanu iekšzemes kuģošanai paredzētajā degvielā;

- samazināt lielāko pieļaujamo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzumu;

- aizliegt kaitīgo piedevu – organisko mangāna savienojumu (MMT);

- samazināt tvaika spiedienu un atļaut izņēmumu tikai tad, ja tiek sajaukti no 5 % līdz 10 % biodegvielas.

2.  Siltumnīcefekta gāzes

Sauszemes transports rada aptuveni 20 % siltumnīcefekta gāzu emisiju ES. Lai 2020. gadā panāktu 30 % CO2 samazinājumu, automobiļiem jākļūst ievērojami efektīvākiem, tomēr jāsamazina arī degvielas izraisītās CO2 emisijas. Komisija ierosina vispirms izmērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas un laikposmā no 2011. līdz 2020. gadam samazināt tās par 1 % gadā. Aptuveni 85 % siltumnīcefekta gāzu emisiju no degvielas rodas, degvielai sadegot automobiļos, un 15 % vispārējā ražošanas un attīrīšanas procesā, tostarp degvielas transportēšanas un sadales laikā. Komisijas ierosinājums samazināt emisijas pelna visa veida atbalstu. Lai panāktu samazinājumu, degvielas piegādātāji var nolemt efektīvāk veikt ieguves un attīrīšanas procesu, lai naftas ieguvei un pārvēršanai par benzīnu vai dīzeļdegvielu tiktu izmantots mazāk enerģijas. Salīdzinošā izpēte, ko veikusi, piemēram, Kristina Holmgren no IVL Swedish Environmental Research Institute, liecina, ka naftas pārstrādes uzņēmumi ES ir dažādi un ka joprojām nav izmantotas daudzas enerģijas taupīšanas iespējas. Vēl viena iespēja ir alternatīvo degvielu, tostarp dabasgāzes, ūdeņraža vai šķidrinātas naftas gāzes (LPG), ražošana un laišana tirgū. Protams, šo alternatīvo degvielu ražošana jāpakļauj tai pašai cikla „no degvielas ieguves līdz transportlīdzekļa kustības uzsākšanai” (Well to Wheel) analīzei. Trešā iespēja ir maisījumi ar biodegvielām. Arī šeit jāpiemēro Well to Wheel pieeja, kuras rezultātā tiks izceltas biodegvielas, kurām siltumnīcefekta gāzu līdzsvars ir labāks nekā izrakteņu degvielām. Šis priekšlikums sniedz degvielu ražotājiem pietiekami daudz iespēju izvēlēties, ņemot vērā viņu pašu vērtējumu, un piegādāt tādas degvielas, kurās ir labāks oglekļa līdzsvars. Šis priekšlikums ir pelnījis mūsu nedalītu atbalstu. Tomēr jāizsaka dažas piezīmes par Komisijas priekšlikumu.

1. Metodes noteikšana

Komisija ierosina noteikt Well to Wheel pieeju ar komitoloģijas paņēmienu. Tā kā saistībā ar to jāizdara daudzas svarīgas politiskas izvēles, Parlamentam jāpiedalās lēmuma pieņemšanā par daudzām pamatnostādnēm. To iespējams nodrošināt, formulējot pamatnostādnes jaunā pielikumā, kuru var izstrādāt vēlāk, piemērojot komitoloģijas procedūru. Šajās pamatnostādnēs var iekļaut arī lēmumu par atskaites gadu un normu.

2. Atskaites gads un norma

Naftas sabiedrības ieguldījušas dažāda apmēra līdzekļus efektivitātes uzlabošanā. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu katram piegādātājam jāsniedz dati par siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas pēc tam kļūs par normu. Tas nozīmētu, ka katrai sabiedrībai tiek piemērota atšķirīga norma, kas ir pretrunā iekšējā tirgus loģikai. Tas ir pretrunā arī taisnīguma izjūtai, jo sabiedrībām, kas ieguldījušas līdzekļus uzlabojumos, nāksies ciest, izpildot stingrākas normas nekā viņu konkurentiem, kuri efektivitātē ieguldījuši mazāk. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus, vajadzīga vienota norma. Vēlamākais variants – atskaites gadam jābūt pagātnē, lai nodrošinātu to, ka rīcību neietekmē stratēģiski apsvērumi. Šādā gadījumā jāizmanto pašreizējie pētījumi. Tā kā daudzu datu trūkst un ne katrs degvielas piegādātājs un biodegvielas ražotājs skaidri norāda rezultātus, būtu labāk, ja atskaites gads būtu nākotnē, proti, iespējami drīz pēc šīs direktīvas pieņemšanas. Tādējādi katrs piegādātājs var sniegt datus un viņam tas būs jādara.

3. Mērķis

Ierosinātais mērķis ir 1 % gadā. Lai panāktu šo pieteikuma līmeni, speciālisti apgalvo, ka vajadzīgas ievērojamas pūles, taču tas, protams, ļoti atkarīgs no sākuma punkta vai pamata normas. Jautājums, protams, ir tajā, kā izvēlēties normu no degvielas ražotāju iesniegtajiem datiem. Protams, nebūtu ieteicams pieņemt ne zemāko, ne arī vidējo normu. Lai nodrošinātu atbilstīgu mērķa līmeni, saprotama izvēle ir līdera pieeja: šādā gadījumā labākā sabiedrība (vai, piemēram, trīs labāko sabiedrību vidējais rādītājs) noteiktu normu pārējiem. Tomēr šeit nepieciešams nosacījums. Jādomā, ka labākā sabiedrība strādās ar vieglajām naftas frakcijām, jo tām vajadzīga mazāka apstrāde un attīrīšana. Ja labākā sabiedrība noteiks normu, tas būs spēcīgs pamudinājums Eiropas degvielas piegādātājiem vai pat piespiedīs viņus arī izmantot iespējami vieglas naftas frakcijas. Tas nozīmē, ka paaugstināsies vieglās naftas cena un tādējādi jēlnafta ceļos uz tādām valstīm kā Ķīna un Indija. Tas ne tuvu nenāks par labu siltumnīcefekta gāzu emisijai pasaulē, tas vienīgi pārvietos emisijas no Eiropas sabiedrībām uz citām sabiedrībām. Lai nodrošinātu patiesu samazinājumu, var būt nepieciešamība ieviest divas normas, vienu jēlnaftai un otru – vieglajai naftai. Taču šo vajadzību var noskaidrot, tikai pamatojoties uz degvielas ražotāju datiem par faktiskajām emisijām. Turklāt būs sarežģīti īstenot ierosināto samazinājumu 1 % gadā. Samazinājums 2 % divos gados ir vienkāršāks un radīs aptuveni tādu pašu emisijas samazinājumu 2020. gadā.

4. Visa ķēde

Komisijas priekšlikumā īpaši minēta Well to Wheel pieeja. Tas nozīmē, ka tiek ņemtas vērā emisijas visā ķēdē. Izrakteņu degvielu ķēdi veido naftas ieguve, gāzes sadedzināšana, pirmapstrāde, transportēšana, attīrīšana, sadale un emisija līdz sadedzināšanai dzinējā. Uz biodegvielām attiecas tas pats, taču šajā gadījumā uzsvars drīzāk jāliek uz to, kā izlietot ieguldījumus ražošanā (piemēram, mākslīgajā mēslojumā), un uz pārmaiņām zemes lietošanā.

Pielikumā šie kritēriji uzskaitīti tā, ka tos iespējams piemērot naftai, gāzei, ūdeņradim un biodegvielām. Alternatīva būtu aprakstīt atsevišķu metodi katrai biodegvielai, taču šī pieeja nodrošina metodes tehnoloģisku neitralitāti un apslēpta atbalsta neesību kādai no degvielām. Degvielas piegādātājs var pats izlemt, kurš variants viņam ir vislabākais.

5. Darbības joma

Komisijas priekšlikums neattiecas uz ūdeņradi. Tomēr ir svarīgi sniegt degvielas piegādātājiem vislabākās izvēles iespējas, nevis atbalstīt tikai biodegvielu ražošanu. Tādēļ jāgroza 2. pants, definējot darbības jomu.

Sarežģīts jautājums ir elektrība. Protams, būtu labi, ja automobiļi darbotos, izmantojot ilgtspējīgi ražotu elektrību. Daži automobiļu ražotāji paredz, ka palielināsies tādu automobiļu ražošana, kurus pieslēdz elektrības tīklam un kuru akumulatorus uzlādēs mājās. Daudzos gadījumos mūsdienu degvielas piegādātāji šajā procesā nav iesaistīti. Principā būtu vēlams iekļaut elektrību darbības jomā, taču degvielas piegādātāji parasti nepiegādā elektrību. Tirdzniecības sistēma šo problēmu pārvarētu, taču tas atkal sarežģītu direktīvu.

6. Ilgtspējības kritērijs

Pat ja degvielas piegādātājiem ir daudz veidu, kā izpildīt samazināšanas pienākumus, nav šaubu, ka šis mērķis rada spēcīgu pamudinājumu izmantot biodegvielas. Minētajā jautājumā bez liekiem vārdiem ir skaidrs, ka degvielu sajaukšana ar biodegvielām dos mazus rezultātus, jo, pamatojoties uz Well to Wheel analīzi, tā izraisa pat lielāku vai ļoti nedaudz mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tādēļ ir jāiekļauj kritērijs, kas nepārprotami nosaka obligātās prasības siltumnīcefekta gāzu rādītājiem, jo degvielas piegādātājiem nav iemesla izmantot maisījumos biodegvielas ar zemu oglekļa dioksīda efektivitāti.

Apstākļi atšķiras, ja ir runa par ilgtspējības kritēriju. Valda pamatotas šaubas par to, kā biodegvielas lietošana plašā apmērā ietekmēs bioloģisko daudzveidību, vidi un sociālās attiecības. Nav viegli formulēt kritērijus, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Dažas Eiropas valstis jau spērušas pirmos soļus. Pamatojoties uz AK, Vācijas un Nīderlandes nostāju (vai vismaz uz to pagaidu nostāju), VI b pielikumā minēti vairāki kritēriji, kas saistīti ar bažām par biodegvielām. Attiecībā uz sociālajiem kritērijiem atbildes reakcija galvenokārt nozīmē pienākumu pārvaldīt sociālo ietekmi un saņemt vietējo iedzīvotāju piekrišanu. Bioloģiskās daudzveidības jomā bažas izraisa ūdens izmantošana un dabas interešu zonu tuvums.

7. Atbilstība citiem tiesību aktiem: ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) un biodegvielas mērķis

Notiek plašas diskusijas par atbilstību citiem tiesību aktiem un ierosmēm. Eiropadome ir piekritusi saistošam mērķim – 10 % biodegvielas piemaisījumam – ar diviem noteikumiem. Biodegvielām ir jābūt ilgtspējīgām, un ir pietiekami jāattīsta 2. paaudzes tehnoloģija. Neapšaubāmi, šīs direktīvas pielikumā minētie ilgtspējības mērķi nedrīkst būt pretrunā Padomes formulētajam vispārējam ilgstspējības noteikumam. Patlaban Komisija izstrādā kritērijus. Nākamajā posmā var būt iespējams izstrādāt VI b pielikumu, atsaucoties uz noteiktu kritēriju sarakstu.

Ir arī otrs savienojamības aspekts, un, proti, tas saistīts ar emisijas kvotu tirdzniecību. Naftas rūpnīcas ir iekļautas ETS sistēmā, un tām jāziņo par savām emisijas un iepirkšanas papildu tiesībām, ja tās emitē vairāk, nekā tām jau ir atļauts. Pēc dažu komentētāju domām, tas sniedz pietiekamu garantiju, ka naftas rūpnīcas rīkosies ar atbildības sajūtu oglekļa dioksīda emisiju jomā, un tas nozīmē, ka naftas rūpnīcām nav jāsniedz obligāti ziņojumi. No otras puses, pastāv uzskats, ka ETS sniedz tikai ierosmi samazināt oglekļa dioksīdu un tā neuzliek noteiktus pienākumus. Naftas sabiedrības taču var nolemt iegādāties emisijas tiesības komerciālajā tirgū. Gan ETS, gan šobrīd izskatāmā direktīva sniedz ierosmes, jo būtībā neviena no tām neizvirza prasību uzlabot naftas rūpnīcu efektivitāti. Citiem vārdiem sakot, tās atbalsta viena otru un vismaz nav savstarpējā pretrunā.

8. Secinājums

Referentes ierosināto grozījumu mērķis ir nodrošināt iespējami lielāku elastību, vienlīdzīgus darbības apstākļus un vērienīgus, taču izpildāmus mērķus. Turklāt ir svarīgi, lai direktīva būtu tehnoloģiski neitrāla tādā nozīmē, ka tajā nedrīkst iekļaut papildu stimulus kādai konkrētai degvielai vai tehnoloģijai. Apkopojot tas saistīts ar šādiem ierosinātajiem grozījumiem:

- VI a pielikums: mērīšanas metožu pamatnostādnes, tostarp iespēja izmantot standarta vērtības (noklusētās vērtības), līdera pieeja un, ja nepieciešams, atšķirīgas normas vieglajai naftai un jēlnaftai;

- VI b pielikums: ilgtspējības kritēriji – bioloģiskā daudzveidība un sociālās saistības;

- direktīvas darbības jomas paplašināšana – iespējama ūdeņraža izmantošana CO2 samazināšanai;

- lielāka elastība – emisijas samazinājums līdz 2020. gadam (ieskaitot) par 2 % divos gados, nevis par 1 % gadā;

- ilgtspējības garantijas jaunajā 7.c pantā.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS  (13.11.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK

(COM(2007)0018 – C6‑0061/2007 – 2007/0019(COD))

Atzinumu sagatavoja: Miloslav Ransdorf

ĪSS PAMATOJUMS

Sākot no 1998. gada, Degvielas kvalitātes direktīva nosaka kopējas ES benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijas, ko izmanto autoceļa transportlīdzekļiem, iekšējo ūdensceļu kuģiem un visurgājējai tehnikai, tādai kā lokomotīves, zemes rakšanas mašīnas un traktori.

Šis priekšlikums ir Degvielas kvalitātes direktīvas pārskatīta versija, kuras mērķis ir noteikt jaunus transporta degvielu standartus, lai turpmāk samazinātu gaisa piesārņotājus, tādus kā sērs, sīkās daļiņas un poliaromātiskie ogļūdeņraži. Turklāt jaunie standarti ieviesīs pienākumu samazināt autoceļu transporta degvielu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Un visbeidzot šī pārskatītā direktīva varētu tikt uzlūkota kā instruments, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2020. gadam panākt biodegvielu izmantošanu 10 % apjomā no kopējā ES transporta benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa.

Šī priekšlikuma galvenais rādītājs ir tāds, ka, lai sekmētu degvielu ar zemāku oglekļa saturu un biodegvielu attīstību, degvielas piegādātājiem būs pienākums samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada to degvielas savā aprites ciklā (piem., kad tās attīra, transportē un izlieto), par 1 % gadā, sākot no 2011. gada. Tas panāks siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu par 10 % līdz 2020. gadam, kas ir 500 miljoni tonnu oglekļa dioksīda.

Otrkārt, lai nodrošinātu lielāka daudzuma biodegvielu izmantošanu benzīnā, tiks radīts jauns benzīna maisījums ar augstāku skābekli saturošo piemaisījumu (tā dēvēto oksidēto savienojumu) atļauto saturu, tostarp līdz 10 % etanola. Atšķirīgie benzīna maisījumi būs skaidri marķēti, lai novērstu iespējamo risku radīt bojājumus esošajiem transportlīdzekļiem, jo etanols ir nesaderīgs ar dažām transportlīdzekļu degvielas sistēmām.

Atzinuma projekta sagatavotājs atzinīgi vērtē šo priekšlikumu. Veicināt degvielu ar zemu oglekļa saturu tālāku izstrādi, kā arī attīstīt citus līdzekļus degvielas ražošanas ķēdē radīto emisiju mazināšanai ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu to, ka degvielas sektors arī dos savu ieguldījumu ES siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķu īstenošanā. Atzinuma projekta sagatavotājs stingri atbalsta ideju samazināt tā dēvētās „no degvielas ieguves līdz transporta līdzekļa kustības uzsākšanai” (well-to-wheel) siltumnīcefekta gāzu emisijas no degvielām, kas ņem vērā arī emisijas, kuras rada pašas degvielas ražošana. Tas ir labākais veids, kā vadīt degvielas rūpniecību vispārējas ilgtspējas virzienā, vienlaikus nodrošinot vajadzīgo elastību. Atzinuma projekta sagatavotājs tāpat atzinīgi vērtē ierosinātos maksimālos sēra satura standartus dīzeļdegvielai, kuri nodrošinās degvielu lielākai transporta līdzekļu efektivitātei, samazinās daļiņu emisiju un padarīs iespējamu pēcapstrādes sistēmu ieviešanu nākotnē.

Atzinuma projekta sagatavotājs uzskata, ka zemākas emisijas var panākt tikai saskaņotākas un integrētākas pieejas ceļā, kas prasa ne tikai jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu no degvielas rūpniecības un autorūpniecības un to piegādātājiem, bet arī ciešu apņēmību no politikas veidotājiem, infrastruktūras nodrošinātājiem un autovadītājiem (cita starpā ar nodokļa, kurš pamatots uz CO2, ieviešanu, pilnveidotu auto vadīšanas prasmi un drošāku infrastruktūru).

Atzinuma projekta sagatavotājs vēlētos uzsvērt, ka jāatrod precīzs līdzsvars starp biodegvielas tirgus attīstības sekmēšanu un iespējamo kaitējumu esošajiem transportlīdzekļiem un videi novēršanu. Pēc atzinuma projekta sagatavotāja domām, Komisijas priekšlikums šajā sakarā ir neizsvērts, jo tas atbalsta tikai vienu biodegvielas sastāvdaļu avotu, kaitējot citiem, kuriem varētu būt mazāks nesaderības ar esošajiem transportlīdzekļiem un vidi risks.

Proti, etanola izmantošana lielākā apjomā ir ne tikai nesaderīga ar daudzām esošajām transportlīdzekļu degvielas sistēmām, bet tā arī palielinās piesārņojošo tvaiku emisijas. Komisijas priekšlikumā ir ierosināts īpašs tvaika spiediena limits benzīnam, kas satur etanolu. Taču šie tvaiki, pazīstami arī kā gaistošie organiskie savienojumi, rada tuvu zemes virsmai esošā ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu nāvi cilvēkiem ar elpošanas grūtībām vai sirds slimībām.

Atzinuma projekta sagatavotājs uzskata, ka šo priekšlikumu var padarīt efektīvāku, pieļaujot arī citas alternatīvas (tādas kā bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunīgais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis), lai sekmētu degvielu ar zemu oglekļa saturu attīstību un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju degvielas ražošanas ķēdē. Nodrošinot lielāku elastību visu biosastāvdaļu izmantošanā, Eiropa varētu gūt priekšrocības no to iespējamā devuma, lai sasniegtu jaunos ES mērķus biodegvielu jomā.

Atzinuma projekta sagatavotājs vēlas uzsvērt arī tehnisko jauninājumu neaizvietojamo lomu siltumnīcefekta gāzu samazināšanā. Piemēram, izgudrojums, kas ir patentēts Čehijā, varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par līdz pat 70 %, ja to ieviestu praksē. Sašķirotie atkritumi var derēt kā otrreizējs izejmateriāls.

Visbeidzot, atzinuma projekta sagatavotājs vēlas uzsvērt vajadzību racionalizēt visu transporta sistēmu Eiropas Savienībā. Pašreizējais autoceļu transporta apjoms ir pārāk liels un dzelzceļa transporta apjoms ir pārāk mazs. Ir nepieciešams sagatavot, prezentēt un apspriest visaptverošu pieeju attiecībā uz integrētu transporta sistēmu visai ES, ietverot tajā visus atbilstīgos transporta veidus.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

2. APSVĒRUMS

(2) Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam — Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu — noteikti mērķi piesārņojošo emisiju samazināšanai līdz 2020. gadam. Šie mērķi nosprausti pēc padziļinātas izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanas. Noteikti konkrēti mērķi, lai, salīdzinot ar 2000. gadā radītajām emisijām, SO2 emisijas samazinātu par 82 %, NOx emisijas — par 60 %, gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas — par 51 %, un primāro daļiņu emisijas PM2,5 — par 59 %. Sekas saistībā ar Direktīvas 98/70/EK grozījumiem attiecībā uz GOS emisijām uzpildes stacijās ir jārisina turpmākajā likumdošanas procesā.

(2) Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam — Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu — noteikti mērķi piesārņojošo emisiju samazināšanai līdz 2020. gadam. Šie mērķi nosprausti pēc padziļinātas izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanas. Noteikti konkrēti mērķi, lai, salīdzinot ar 2000. gadā radītajām emisijām, SO2 emisijas samazinātu par 82 %, NOx emisijas — par 60 %, gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas — par 51 %, un primāro daļiņu emisijas PM2,5 — par 59 %. Sekas saistībā ar Direktīvas 98/70/EK grozījumiem attiecībā uz GOS emisijām uzpildes stacijās ir jārisina turpmākajā likumdošanas procesā. Pirms šādu turpmāku tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas Komisijai jāsniedz progresa ziņojums.

Pamatojums

Ņemot vērā nozīmīgumu, kāds ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kā arī šā procesa ietekmi uz degvielu un automobiļu ražotājiem, jebkādu tiesību aktu izmaiņu pamatā jābūt progresa ziņojumam, kurā izklāstīta katra priekšlikuma ietekme uz ekonomiku, vides un sociālo jomu.

Grozījums Nr. 2

5. APSVĒRUMS

(5) Kopiena jau pieņēmusi regulas ar nolūku ierobežot piesārņojošās emisijas, ko rada smagie un vieglie kravas autotransporta līdzekļi. Degvielas specifikācijas ir viens no faktoriem, kas sekmē šādu emisiju ierobežojumu īstenošanu.

(5) Kopiena jau pieņēmusi regulas ar nolūku ierobežot piesārņojošās emisijas, ko rada smagie un vieglie kravas autotransporta līdzekļi. Degvielas specifikācijas ir viens no faktoriem, kas sekmē šādu emisiju ierobežošanu. Piesārņojošo vielu emisijas var arī samazināt, paaugstinot energoefektivitāti un attīstot energoefektīvu pilsētas sabiedrisko transportu.

Pamatojums

Klimata pārmaiņas var ierobežot, arī paaugstinot energoefektivitāti un izmantojot energoefektīvāku sabiedrisko transportu pilsētās. Pilsētās dzīvo 80 % iedzīvotāju, un pilsētu transports izraisa 40 % visu CO2 emisiju.

Grozījums Nr. 3

6. APSVĒRUMS

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā ir vērsta uz to, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu Kopienā. Kopienas biodegvielu stratēģija tika tālāk izstrādāta Komisijas 2006. gada paziņojumā par ES biodegvielu stratēģiju. Apliecinot vēlmi arī turpmāk attīstīt dažādu biodegvielu ražošanu un attiecīgo tehnoloģiju, paziņojumā norādīts, ka biodegvielu nozares izaugsme nedrīkst novest pie vides stāvokļa pasliktināšanās, un uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paziņojumā turklāt atzīts, ka vajag sekmēt turpmāku biodegvielu tehnoloģijas attīstību.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā ir vērsta uz to, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu Kopienā. Kopienas biodegvielu stratēģija tika tālāk izstrādāta Komisijas 2006. gada paziņojumā par ES biodegvielu stratēģiju. Apliecinot vēlmi arī turpmāk attīstīt dažādu biodegvielu ražošanu un attiecīgo tehnoloģiju, paziņojumā norādīts, ka biodegvielu nozares izaugsme nedrīkst novest pie vides stāvokļa pasliktināšanās, un uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paziņojumā turklāt atzīts, ka vajag sekmēt turpmāku biodegvielu tehnoloģijas attīstību. Būtu pienācīgi ieguldīt pētniecības pasākumos saistībā ar otrās paaudzes biodegvielām, jo jāizvairās no konkurences attiecībā uz zemes izmantošanu, no vienas puses, kultūraugu audzēšanai pārtikai, un tādu kultūru audzēšanai, no kurām iegūst biodegvielu, no otras puses.

Pamatojums

Biodegvielas ir nozīmīgs faktors klimata pārmaiņu ierobežošanai, taču ar kultūrām biodegvielas iegūšanai nedrīkst aizstāt pārtikas kultūraugus vai izraisīt lauksaimniecībā saražoto pārtikas produktu cenu pārmērīgu celšanos.

Grozījums Nr. 4

13. APSVĒRUMS

(13) Sīkāki noteikumi par etanola pievienošanu benzīnam, jo īpaši tvaika spiediena limiti un iespējamās alternatīvas tam, lai nodrošinātu, ka etanola maisījumi nepārsniedz pieļaujamo tvaika spiediena limitu, ir jāpārskata, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Direktīvas 98/70/EK īstenošanā.

svītrots

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav saderīga ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām, un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram, bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

Grozījums Nr. 5

15. APSVĒRUMS

(15) Etanola pievienošana benzīnam rada rezultātā iegūtā degvielas maisījuma tvaika spiediena nelineāras izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka tvaika spiediens benzīnam, kas iegūts, sajaucot jebkurus divus benzīna un etanola maisījumus, nepārsniegtu atļauto tvaika spiediena limitu, attiecībā uz šādiem maisījumiem ir jādefinē atbrīvojums no pieļaujamā tvaika spiediena limita, lai tas atbilstu faktiskajam tvaika spiediena pieaugumam, kas rodas, pievienojot benzīnam noteiktu procentu etanola.

svītrots

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav saderīga ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām, un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram, bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

Grozījums Nr. 6

16. APSVĒRUMS

(16) Lai veicinātu zema oglekļa degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot gaisa piesārņojuma normas, benzīna pārstrādātājiem būtu jānodrošina zema tvaika spiediena benzīns vajadzīgajos daudzumos. Tā kā patlaban tas tā nav, ir palielināts tvaika spiediena limits etanola maisījumiem, lai nodrošinātu biodegvielu tirgus attīstību.

svītrots

Pamatojums

Vides un ar veselību saistītu aspektu ziņā nav pamatota tvaika spiediena limita paaugstināšana, kā to iesaka Eiropas Komisija.

Grozījums Nr. 7

21. APSVĒRUMS

(21) Biodegvielas tehnoloģijas attīstās. Ir turpmāk jāpēta visi iespējamie risinājumi biomasas pārvēršanai autodegvielā. Tādēļ ir jāizvēlas līdzsvarota pieeja attiecībā uz direktīvā noteiktajiem limitiem, lai, vajadzības gadījumā, palielinātu dažādu biodegvielu izmantojumu. Minētās degvielas ietver metanolu, etanolu, augstākos spirtus, ēterus un citus oksidētos savienojumus.

(21) Biodegvielas tehnoloģijas attīstās. Ir turpmāk jāpēta visi iespējamie risinājumi biomasas pārvēršanai autodegvielā. Tādēļ ir jāizvēlas līdzsvarota un tehnoloģiju ziņā neitrāla pieeja attiecībā uz direktīvā noteiktajiem limitiem, lai vajadzības gadījumā palielinātu dažādu biodegvielu izmantojumu. Minētās degvielas ietver metanolu, etanolu, augstākos spirtus, ēterus un citus oksidētos savienojumus.

Pamatojums

Paturot prātā nepārtraukto biodegvielas tehnoloģijas attīstību, kā arī biodegvielu nozīmi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, tehnoloģijas neitralitātes princips ir būtisks, lai nodrošinātu konkurences brīvību.

Grozījums Nr. 8

1. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS

3. panta 3. punkts (Direktīva 98/70/EK)

3. Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar zemu biodegvielas saturu”.

3. Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns”.

Degvielu, kas atbilst V pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar augstu biodegvielas saturu”;

Degvielu, kas atbilst V pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar zemu alternatīvo degvielu maisījuma saturu”.

Pamatojums

Patērētājus var maldināt nosaukums „biodegviela”. Jebkurā gadījumā nosaukums „Benzīns ar augstu biodegvielas saturu” ir jāatiecina uz degvielu, kurā patiesi ir augsts biokomponentu īpatsvars. Tāpēc benzīns, kurā alternatīvās degvielas komponentu īpatsvars ir no 0,5 % līdz 5 % , ir jāsauc par „benzīnu” un benzīns, kurā alternatīvās degvielas īpatsvars ir no 5 % līdz 10 %, ir jāsauc par „benzīnu ar zemu alternatīvo degvielu maisījuma saturu”.

Grozījums Nr. 9

1. PANTA 5. PUNKTS

7.b pants (Direktīva 98/70/EK)

7.b pants

svītrots

Etanola pievienošana benzīnam

 

Pasākumus saistībā ar sīkākiem noteikumiem par etanola pievienošanu benzīnam un jo īpaši par tvaika spiedienu, kā noteikts VI pielikumā, un iespējamām alternatīvām, kuri paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, direktīvu papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”

 

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav saderīga ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām, un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram, bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

Grozījums Nr. 10

1. PANTA 5. PUNKTS

7.ba pants (Direktīva 98/70/EK

 

7.ba pants

 

Degvielu biokomponentu ilgtpējības kritēriji

 

1. Tikai tos biokomponentus, kuri atbilst ilgtspējības kritērijiem un par kuriem ir pierādījumi, ka to aprites ciklā samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzskata par tādiem, kas sekmē 7.a pantā minētā mērķa sasniegšanu.

 

2. Ilgtspējības kritērijus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā noteikto kārtību.

Pamatojums

Komisijas Vides ģenerāldirektorātam jābūt pilnvarotam iesniegt priekšlikumu par tiem obligātajiem degvielu biokomponentu ilgtspējības kritērijiem, kurus pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. EP atbildīgās komitejas ziņojumā iekļaujami ierosinājumi precīzāk izstrādātiem kritērijiem, kuri ir jānosaka jau šajā direktīvā.

Grozījums Nr. 11

ARTICLE 1, POINT 6

Article 8 a (Directive 98/70/EC)

8.a pants

8.a pants

Metālu piedevas

Metālu piedevas

Komisija turpina izstrādāt piemērotu testa metodiku attiecībā uz metāla piedevu izmantošanu degvielā.”

Ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra pašreizējo darbu un izmantojot pašreizējos datus, Komisija turpina izstrādāt piemērotu testa metodiku attiecībā uz metāla piedevu izmantošanu degvielā, un, izmantojot šādu metodiku, izvērtē, vai ir jāierosina tādu metāla piedevu ierobežojumi, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas traucē piesārņojuma mazināšanas tehnoloģiju efektīvu darbību.

Grozījums Nr. 12

1. PANTA 7. PUNKTS

9. panta c) punkts (Direktīva 98/70/EK)

(c) tvaika spiediena limitus etanolam, kas sajaukts ar benzīnu;

svītrots

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav saderīga ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām, un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram, bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

Grozījums Nr. 13

1. PANTA 7.A PUNKTS (jauns)

9.a pants (jauns)(Direktīva 98/70/EK)

 

7.a Direktīvā iekļauj šādu 9.a pantu.

 

„9.a pants

 

Lai sekmētu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un izveidojot mehānismu ziņošanai par autotransporta līdzekļu degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu un tā uzraudzībai, Komisija ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim veic še turpmāk minēto.

 

 

1. Sagatavo ziņojumu Parlamentam un Padomei par iespējamiem samazināšanas mehānismiem. Ziņojumā Komisija jo īpaši iekļauj šādus jautājumus:

 

 

a) atbilstošas metodikas izveide, lai aprēķinātu autotransporta līdzekļu degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu;

 

 

b) jebkāda iespējamā emisiju samazināšanas mehānisma saikne ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un dalībvalstu saistībām saskaņā ar Kioto Protokolu;

 

 

c) konkrētu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu pakāpeniskas sasniegšanas iespējas un grafiks;

 

 

d) šo mērķu ietekmes uz uzņēmējdarbību, ekonomiku un sociālo jomu novērtēšana.

 

 

2. Ņemot vērā šo ziņojumu, Komisija var iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumus minētās direktīvas grozīšanai saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK un vēlāk pieņemto attiecīgo tiesību aktu noteikumiem.”

Pamatojums

Lai gan ir vēlams izveidot mehānismu ziņošanai par autotransporta līdzekļu degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu un tā uzraudzībai, vispirms ir jāizstrādā saskaņota un konkrēta metodika, lai efektīvi aprēķinātu šo emisiju apjomu. Šajā posmā ir pāragri noteikt mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 10 %, jo tas tieši ietekmē tās biodegvielas ražošanas apjomu un ilgtspējību, kura būs pieejama ES un kuras izmantošanu ES veicinās. Līdzko Komisija ir izpildījusi visus iepriekš uzskaitītos priekšnoteikumus, tai ir jāierosina tikai pārskatīt minēto direktīvu.

Grozījums Nr. 14

1. PANTA 12. PUNKTS

III pielikuma 5. zemsvītras piezīme (Direktīva 98/70/EK)

Direktīvas III pielikumu groza šādi:

svītrots

Groza 5. zemsvītras piezīmi, pievienojot šādu tekstu: „Ja degviela satur etanolu, maksimālais tvaika spiediens vasaras laikā drīkst pārsniegt 60kPa limitu par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.”

 

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav saderīga ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām, un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram, bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

Grozījums Nr. 15

1. PANTA 13. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

IV pielikums (Direktīva 98/70/EK)

(a) ailē „Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži” ierakstu slejā „Maksimālais daudzums” aizstāj ar „8”.

(a) ailē „Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži” ierakstu slejā „Maksimālais daudzums” aizstāj ar „6”.

Pamatojums

Maksimālā limita pazemināšana atbilst pašreizējai situācijai tirgū. Gandrīz visām degvielām, kas ir Eiropas tirgū, policiklisko aromātisko ūdeņražu saturs jau tagad ir robežās no 1 līdz 6 %.

Grozījums Nr. 16

PIELIKUMS

V pielikuma virsraksts (Direktīva 98/70/EK)

VIDES SPECIFIKĀCIJAS, KO PIEMĒRO TIRGŪ ESOŠAJĀM DEGVIELĀM, KURAS LIETO AUTOMOBIĻOS, KAS APRĪKOTI AR DZIRKSTEĻAIZDEDZES DZINĒJU

VIDES SPECIFIKĀCIJAS, KO PIEMĒRO TIRGŪ ESOŠAJĀM DEGVIELĀM, KURAS SATUR VISMAZ 5 % v/v BIOKOMPONENTU UN KURAS LIETO AUTOMOBIĻOS, KAS APRĪKOTI AR DZIRKSTEĻAIZDEDZES DZINĒJU

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas paredz, ka benzīnā ar zemu biodegvielas saturu ir vismaz 5 % v/v biokomponentu, ļaujot izplatītājam izvēlēties minētos komponentus. Maksimālā atsevišķo biokomponentu vērtība jau ir norādīta tabulā. Nav prasību attiecībā uz atsevišķo vērtību obligāto minimumu, jo ir norādīts kopējais obligātais minimums, t. i., 5 %.

Grozījums Nr. 17

PIELIKUMS

V pielikuma 19.a – 19.e rinda (jauna) (Direktīva 98/70/EK)

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Biokomponenti

% v/v

5

 

— bioetanols (var būt jāpievieno stabilizatori)

% v/v

 

10

— biospirti, kuru molekulā ir 3 oglekļa atomi

% v/v

 

7

— biospirti, kuru molekulā ir 4 oglekļa atomi vai vairāk

% v/v

 

10

— bioēteri, kuru molekulā ir 5 oglekļa atomi vai vairāk

% v/v

 

22

Pamatojums

Ierosinātās izmaiņas paredz, ka benzīnā ar zemu biodegvielas saturu ir vismaz 5 % v/v biokomponentu, ļaujot izplatītājam izvēlēties minētos komponentus. Maksimālā atsevišķo biokomponentu vērtība jau ir norādīta tabulā. Nav prasību attiecībā uz atsevišķo vērtību obligāto minimumu, jo ir norādīts kopējais obligātais minimums, t. i., 5 %. Ierosinātajās robežās ir iespējams sasniegt 10 % biodegvielas (etanola) saturam līdzvērtīgu rādītāju.

Grozījums Nr.18

PIELIKUMS

V pielikuma 4. zemsvītras piezīme (Direktīva 98/70/EK)

(4)  Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 70,0 kPa. Ja degviela satur etanolu, tās maksimālais pieļaujamais tvaika spiediens drīkst pārsniegt 60,0 kPa par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.

(4) Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 70,0 kPa.

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav saderīga ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām, un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram, bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

Grozījums Nr. 19

PIELIKUMS

VI pielikums (Direktīva 98/70/EK)

 

šo pielikumu svītro

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots, jo tas veicina tikai viena biodegvielas komponenta (etanola) izmantošanu, kaitējot citu veidu attīstībai. Etanola plašāka izmantošana nav saderīga ar daudzām pašreizējām transportlīdzekļu degvielas padeves sistēmām, un tās rezultātā palielinātos piesārņojošo tvaiku emisijas, kas veicinās piezemes ozona piesārņojumu un var izraisīt priekšlaicīgu to cilvēku nāvi, kas sirgst ar elpošanas un sirds problēmām. Ir svarīgi dot iespēju lielākai elastībai citu bioloģisko komponentu izmantošanā (piemēram, bio-ETBE, bio-TAEE, atjaunojamais biometāns, dabasgāze vai ūdeņradis).

PROCEDŪRA

Virsraksts

Autotransporta līdzekļos un iekšējo ūdensceļu kuģos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrole un samazināšana

Atsauces

COM(2007)0018 - C6-0061/2007 - 2007/0019(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ENVI

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.3.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Miloslav Ransdorf

12.4.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

26.6.2007

12.9.2007

 

 

Pieņemšanas datums

12.11.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

34

0

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Březina, Renato Brunetta, Jerzy Buzek, Giles Chichester, Gianni De Michelis, Den Dover, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Nikolaos Vakalis, Dominique Vlasto

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Danutė Budreikaitė, Avril Doyle, Robert Goebbels, Satu Hassi, Edit Herczog, Vittorio Prodi, Esko Seppänen, Hannes Swoboda, Lambert van Nistelrooij

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Eva Lichtenberger

(1)

OV vēl nav publicēts.


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS  (13.9.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK

(COM(2007)0018 – C6‑0061/2007 – 2007/0019(COD))

Atzinumu sagatavoja: Joseph Daul

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas iesniegtais priekšlikums direktīvai attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām, ar kuru groza 1998. gada 13. oktobra direktīvu 98/70/EK, ir svarīgs posms ceļā uz biodegvielu izmantošanas veicināšanu un to attīstību Eiropas Savienībā.

Eiropas Parlaments, vairākkārt paužot savu nostāju, ir vienmēr atbalstījis visas Eiropas Savienības iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē tika nolemts, ka atjaunojamās enerģijas veidiem jābūt 20 % no enerģijas, ko Eiropas Savienībā patērēs 2020. gadā, savukārt biodegvielām jābūt 10 % no patērētajām degvielām.

Turklāt pašlaik notiekošās augu kultūru tirgus reformas samazina attiecīgo produkcijas veidu noietu. Biodegvielas lauksaimniecības produktu ražotājiem sniedz alternatīvas iespējas, tādējādi nostiprinot Eiropas teritorijas attīstības politiku un nodarbinātību lauku vidē. Turklāt zeme, kas pašlaik ir atmatā, ir rezerve, ko var izmantot, reaģējot uz šo jauno pieprasījumu.

Šajā kontekstā Eiropas Komisijas iesniegtais direktīvas projekts ar mērķi koriģēt to degvielu specifikācijas, kuru sastāvā ir biodegviela, ir nozīmīga Eiropas politikas sastāvdaļa, kas ļaus atvieglot to izmantošanu.

Ir tiešām steidzami jānodrošina, lai Direktīvā 98/70/EK iekļautās tehniskās specifikācijas atbilstu Eiropas Savienības politiskajiem mērķiem.

Pirmkārt, Eiropas mērķus attiecībā uz biodegvielu izmantošanu varēs sasniegt tikai tad, ja ražotāji un izplatītāji etanolu iekļaus degvielās tieši. Viens no risinājumiem būtu tāds, ka naftas nozares uzņēmumi biodegvielu ražotāju vai izplatītāju rīcībā nodotu pietiekami lielu apjomu degvielas ar zemu gaistamības pakāpi. Pašlaik tā nav. Tāpēc, lai šo šķērsli pārvarētu, Eiropas Komisija ierosina mainīt pašreizējās degvielu specifikācijas.

Bez tam dalībvalstīm, kas jau tagad vēlas ieviest noteikumus par etanola tiešu iekļaušanu degvielās, tādējādi atbildot uz Eiropas iedzīvotāju vēlmēm, jābūt iespējai to izdarīt. Šāds pamatojums ir jāpieņem vēl jo vairāk tāpēc, ka minētās direktīvas pārskatīšanai vajadzēja notikt jau 2005. gada beigās un ka ir nokavēti jau gandrīz divi gadi.

Visbeidzot, nākotnē izmantojamo dzinēju un biodegvielu tehnoloģiskās attīstības dēļ ir jāņem vērā, ka degvielu maisījumi nākotnē pārsniegs pašreizējo ierobežojumu attiecībā uz etanola iekļaušanu degvielās, proti, 5 %. Lai gan šāds mērķis ir ļoti vēlams, jo tas pilnībā atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas politikai, tomēr jāraugās, lai patērētājiem sniegtā informācija būtu pēc iespējas pilnīgāka, un tādējādi nepieļautu, ka rodas domstarpības saistībā ar biodegvielu izmantošanu vecākos dzinējos, kas nav piemēroti jaunajām degvielām.

Saskaņā ar ES Direktīvu 85/536/EEK Eiropas automobiļos pašlaik var izmantot degvielu, kuras sastāvā ir līdz 5 % bioetanola vai 15 % ETBE. Tāpēc tiek ierosināts vienkāršots marķējums, ko izmantotu tikai degvielām, kuru sastāvā ir vairāk nekā 5 % etanola vai 15 % ETBE.

Biodegvielu attīstība ir tikai viens no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas politikas aspektiem transporta nozarē. Tāpēc, ja Eiropas Savienība vēlas ievērot savas starptautiskās saistības vides aizsardzības jomā, ir pēc iespējas ātrāk jānosaka jauni ierobežojumi, ko piemērot transporta nozarei.

Eiropas Komisija ierosina direktīvas projektā iekļaut procedūru, kas paredzēta, lai noteiktu pasākumus, kuri jāveic, lai transporta nozarē ievērotu C0² samazināšanas principu, laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam.

Mērķis desmit gadu laikā par 10 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas attiecībā uz enerģijas vienību rodas visā degvielu aprites ciklā, atbilst politikai, kuras īstenošanā ir ieinteresēti visi Eiropas iedzīvotāji. Šī mērķa svarīguma dēļ Eiropas iestādēs būtu nepieciešama īpaša diskusija, lai noteiktu veicamos pasākumus.

Ņemot vērā situācijas steidzamību, Lauksaimniecības komiteja atbalsta principu, saskaņā ar kuru šie noteikumi tiek iekļauti minētajā direktīvā, lai gan direktīvas mērķis ir modificēt degvielu kvalitāti.

Tomēr Lauksaimniecības komiteja ir sevišķi norūpējusies par to pasākumu izstrādi, par kuriem Eiropas līmenī jāpieņem lēmums un kuri dalībvalstīm jāsāk īstenot no 2009. gada 1. janvāra. Šajā sakarībā tā lūdz, lai Komisija Eiropas Parlamentu pastāvīgi informē par šo diskusiju gaitu un jo īpaši lai tā sniedz ziņojumu par iemesliem, kas varētu radīt kavēšanos saistībā ar šo pasākumu īstenošanu.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

6. apsvērums

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā ir vērsta uz to, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu Kopienā. Kopienas biodegvielu stratēģija tika tālāk izstrādāta Komisijas 2006. gada paziņojumā par ES biodegvielu stratēģiju. Apliecinot vēlmi arī turpmāk attīstīt dažādu biodegvielu ražošanu un attiecīgo tehnoloģiju, paziņojumā norādīts, ka biodegvielu nozares izaugsme nedrīkst novest pie vides stāvokļa pasliktināšanās, un uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paziņojumā turklāt atzīts, ka vajag sekmēt turpmāku biodegvielu tehnoloģijas attīstību.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā ir vērsta uz to, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu Kopienā. Biodegvielas ir viens no līdzekļiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jomā, un īpaši attiecībā uz transportu. Kopienas biodegvielu stratēģija tika tālāk izstrādāta Komisijas 2006. gada paziņojumā par ES biodegvielu stratēģiju. Apliecinot vēlmi arī turpmāk attīstīt dažādu biodegvielu ražošanu un attiecīgo tehnoloģiju, paziņojumā norādīts, ka biodegvielu nozares izaugsme nedrīkst novest pie vides stāvokļa pasliktināšanās, un uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paziņojumā turklāt atzīts, ka vajag sekmēt turpmāku biodegvielu tehnoloģijas attīstību.

Grozījums Nr. 2

9. apsvērums

(9) Autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas sadegšana rada aptuveni 20 % no Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Viena no iespējām šo emisiju samazināšanai ir šīs degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla saīsināšana. To var panākt dažādos veidos. Ņemot vērā Kopienas mērķi vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un lielo nozīmi, kāda šajās emisijās ir autotransportam, ir jāizstrādā mehānisms, kas liktu piegādātājiem ņemt vērā tās degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuru tie piegādā, un, sākot no 2010. gada, katru gadu samazināt šīs emisijas noteiktā proporcijā. Šīs direktīvas rezultātā būs lielāka iespēja izmantot biodegvielas, tiks izstrādāts siltumnīcefekta gāzu ziņošanas un samazināšanas mehānisms saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK noteikumiem.

(9) Autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas sadegšana rada aptuveni 20 % no Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šo emisiju samazināšanai ir nepieciešams visa šīs degvielas aprites cikla laikā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. To var panākt dažādos veidos. Ņemot vērā Kopienas mērķi vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un lielo nozīmi, kāda šajās emisijās ir autotransportam, ir jāizstrādā mehānisms, kas liktu piegādātājiem ņemt vērā tās degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuru tie piegādā, un, sākot no 2010. gada, katru gadu samazināt šīs emisijas noteiktā proporcijā. Tā kā viens no šīs direktīvas mērķiem ir palielināt biodegvielu izmantošanas iespējas, siltumnīcefekta gāzu ziņošanas un samazināšanas mehānisms tiks izstrādāts saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK noteikumiem, un tas ir jāievieš līdz 2008. gada 31. decembrim.

Pamatojums

Il est indispensable d’instaurer une politique volontariste de réduction des émissions de gaz à effet de serre, sous peine de voir l’Union européenne ne pas respecter ses engagements internationaux en la matière.

D’autre part, la proposition de la Commission de directive relative à la spécification des essences aurait dû être prise pour le 31 décembre 2005. Les retards pris conduisent à différer sans cesse une politique européenne de réduction des gaz à effet de serre. C’est la raison pour laquelle il est donc plus qu’urgent que l’Union européenne prenne toutes les dispositions nécessaires pour mettre en place, dans les délais les plus brefs, tous les éléments indispensables à une politique dynamique de réduction des gaz à effet de serre. Dans ce cadre, la fixation d’une date limite impérative pour la mise en place d’un mécanisme de déclaration et de réduction des émissions de gaz à effet de serre s’impose.

Grozījums Nr. 3

9.a apsvērums (jauns)

(9.a) Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana ir pienākums, kas jāuzņemas visiem. Eiropas Savienībai ar noteikto mērķu palīdzību ir jāparāda, kādas ir iespējas īstenot politiku, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Turklāt arī, ņemot vērā ar to saistītās vides prasības, ir nepieciešams līdz 2009. gada 1. janvārim izveidot siltumnīcefekta gāzu ziņošanas un samazināšanas mehānismu. Ja tas netiks izpildīts, Komisijai ir jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam par kavēšanās iemesliem.

Pamatojums

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana ir pienākums, kas jāuzņemas visām dalībvalstīm. Eiropas Savienībai ar noteikto mērķu palīdzību ir jāparāda, kādas ir iespējas īstenot politiku, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos.

Grozījums Nr. 4

11. apsvērums

(11) Komisija ir noteikusi mērķi panākt, lai biodegvielu īpatsvars autotransportā izmantojamās degvielas kopapjomā līdz 2020. gadam būtu 10 %. Autorūpniecības un degvielu tehnoloģijas nepārtrauktā attīstība līdztekus vēlmei nodrošināt optimālu vides un veselības aizsardzības līmeni rada nepieciešamību periodiski pārskatīt degvielas specifikācijas, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un analīzes rezultātiem par biodegvielas piedevu un sastāvdaļu ietekmi uz piesārņojošajām emisijām. Tāpēc regulāri jāsniedz ziņojumi par iespēju veicināt autotransportā lietojamās degvielas oglekļa satura samazināšanu.

(11) Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi panākt, lai biodegvielu īpatsvars autotransportā izmantojamās degvielas kopapjomā līdz 2020. gadam būtu 10 %. Autorūpniecības un degvielu tehnoloģijas nepārtrauktā attīstība līdztekus vēlmei nodrošināt optimālu vides un veselības aizsardzības līmeni rada nepieciešamību periodiski pārskatīt degvielas specifikācijas, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un analīzes rezultātiem par biodegvielas piedevu un sastāvdaļu ietekmi uz piesārņojošajām emisijām. Tāpēc regulāri jāsniedz ziņojumi par iespēju veicināt autotransportā lietojamās degvielas oglekļa satura samazināšanu.

Pamatojums

Eiropas Parlaments vienmēr ir aizstāvējis vērienīgo mērķi izmantot biodegvielu. Savukārt Eiropadome 8. un 9. marta paziņojumā atgādināja par mērķi uzņemties saistības panākt to, lai no transporta vajadzībām izmantotās degvielās vismaz 10 % būtu biodegviela.

Grozījums Nr. 5

11.a apsvērums (jauns)

 

(11a) Komisijai vajadzētu izstrādāt likumdošanas priekšlikumu ar mērķi nodrošināt, lai degvielas ražošana no augu valsts izejvielām neapdraud nodrošinātību ar pārtiku.

Pamatojums

Kopējās lauksaimniecības politikas galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku. Degvielas ieguvei paredzētās augu valsts izejvielas iegūst tajās pašās platībās, kur iegūst pārtikas produktus. Tāpēc likumdošanai ir jārūpējas par to, lai no augiem iegūtas degvielas izmantošana neapdraud nodrošinātību ar pārtiku, tostarp arī jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr. 6

12.a apsvērums (jauns)

(12a) Etanola pievienošana benzīnam izraisa iegūtā degvielas maisījuma tvaika spiediena nelineāras izmaiņas.

Pamatojums

Ja problēmas ir labi izprastas, ir nepieciešams mainīt grozījumu kārtību.

Grozījums Nr. 7

13. apsvērums

(13) Sīkāki noteikumi par etanola pievienošanu benzīnam, jo īpaši tvaika spiediena limiti un iespējamās alternatīvas tam, lai nodrošinātu, ka etanola maisījumi nepārsniedz pieļaujamo tvaika spiediena limitu, ir jāpārskata, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Direktīvas 98/70/EK īstenošanā.

(13) Sīkāki noteikumi par etanola pievienošanu benzīnam, jo īpaši tvaika spiediena limiti un iespējamās alternatīvas tam, lai nodrošinātu, ka etanola maisījumi nepārsniedz pieļaujamo tvaika spiediena limitu, ir jāpārskata, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Direktīvas 98/70/EK īstenošanā. Maisījumu tvaika spiediens ir atkarīgs arī no benzīna sākotnējā sastāva.

Pamatojums

Etanola gaistamība pie noteiktas etanola koncentrācijas ir nemainīga, bet maisījumā ietilpstošā benzīna sastāvs ir galaprodukta gaistamību noteicošs faktors.

Grozījums Nr. 8

14. apsvērums

Etanola pievienošana benzīnam palielina rezultātā iegūstamās degvielas tvaika spiedienu, bet benzīna maisījumu tvaika spiediens ir jākontrolē, lai ierobežotu gaisa piesārņotāju emisijas.

Benzīna maisījumu tvaika spiediens ir jākontrolē, lai ierobežotu gaisa piesārņotāju emisijas. Pievienojot 5 % etanola, degvielas un etanola maisījuma tvaika spiediens sasniedz maksimālo līmeni un samazinās, palielinot šīs sastāvdaļas daudzumu.

Pamatojums

Pievienojot 5% etanola, maisījuma spiediens sasniedz maksimālo līmeni un samazinās, palielinot šīs sastāvdaļas daudzumu.

Grozījums Nr. 9

15. apsvērums

(15) Etanola pievienošana benzīnam rada rezultātā iegūtā degvielas maisījuma tvaika spiediena nelineāras izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka tvaika spiediens benzīnam, kas iegūts, sajaucot jebkurus divus benzīna un etanola maisījumus, nepārsniegtu atļauto tvaika spiediena limitu, attiecībā uz šādiem maisījumiem ir jādefinē atbrīvojums no pieļaujamā tvaika spiediena limita, lai tas atbilstu faktiskajam tvaika spiediena pieaugumam, kas rodas, pievienojot benzīnam noteiktu procentu etanola.

(15) Lai nodrošinātu, ka tvaika spiediens benzīnam, kas iegūts, sajaucot jebkurus divus benzīna un etanola maisījumus, nepārsniegtu atļauto tvaika spiediena limitu, attiecībā uz šādiem maisījumiem ir jādefinē atbrīvojums no pieļaujamā tvaika spiediena limita, lai ievērotu paša benzīna kvalitāti un lai tas tādējādi atbilstu faktiskajam tvaika spiediena pieaugumam, kas rodas, pievienojot benzīnam noteiktu procentu etanola.

Pamatojums

Etanola gaistamība pie konkrētas etanola koncentrācijas ir nemainīga, bet maisījumā ietilpstošā benzīna sastāvs ir galaprodukta gaistamību noteicošs faktors.

Grozījums Nr. 10

16. apsvērums

(16) Lai veicinātu zema oglekļa degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot gaisa piesārņojuma normas, benzīna pārstrādātājiem būtu jānodrošina zema tvaika spiediena benzīns vajadzīgajos daudzumos. Tā kā patlaban tas tā nav, ir palielināts tvaika spiediena limits etanola maisījumiem, lai nodrošinātu biodegvielu tirgus attīstību.

(16) Lai veicinātu zema oglekļa degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot gaisa piesārņojuma normas, benzīna pārstrādātājiem būtu jānodrošina zema tvaika spiediena benzīns vajadzīgajos daudzumos. Diemžēl ir jākonstatē, ka pašlaik tas vēl nav īstenojies, un tāda benzīna pieejamība, kam ir zems tvaika spiediens, noteikti ir nepietiekama.

Pamatojums

Diemžēl ik dienas ir jākonstatē, ka Eiropas pārstrādātāji nenodrošina tiem biodegvielas ražotājiem, kuri gatavo benzīna un etanola maisījumus, visu vajadzīgo tāda benzīna daudzumu, kam ir zems tvaika spiediens. Šāds stāvoklis ir neapmierinošs, jo tas kavē biodegvielu attīstību un apdraud Eiropas Savienības noteikto politikas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 11

16.a apsvērums (jauns)

(16a) Šā trūkuma dēļ maksimālais atļautais tvaika spiediens etanolu saturošiem maisījumiem ir jāpaaugstina, lai ļautu attīstīties biodegvielu tirgum.

Pamatojums

Lai atbildētu uz biodegvielas ražotāju paustajām bažām saistībā ar nepietiekamu apgādi ar benzīnu, kam ir zems tvaika spiediens, un lai tādējādi apietu pārstrādātāju nostāju, tiek ierosināts etanolu saturošiem maisījumiem palielināt maksimāli atļauto tvaika spiedienu.

Grozījums Nr. 12

16.b apsvērums (jauns)

(16b) Ar benzīnu, dīzeļdegvielu un gāzeļļu saistītie noteikumi bija jāpārskata līdz 2005. gada 31. decembrim. Līdz ar šo novēlojumu ir aizkavējusies arī tādu Eiropas Savienības politikas mērķu īstenošana, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu transporta jomā.

Pamatojums

Direktīvā 2003/30 bija paredzēts, ka noteikumi saistībā ar benzīnu, dīzeļdegvielu un gāzeļļu ir jāpārskata līdz 2005. gada 31. decembrim (16.c apsvērums (jauns))

Grozījums Nr. 13

16.c apsvērums (jauns)

(16c) Lai transporta jomā nepalielinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķu izpildes aizkavēšanos, Komisijai ir jārūpējas par to, lai dalībvalstīm pēc iespējas drīz tiktu atļauts benzīnam tieši piejaukt etanolu.

Pamatojums

Kopš 2005. gada decembra uzkrātos kavējumus būtu nelietderīgi pagarināt vēl vairāk. Lai šo nepilnību mazinātu, būtu vēlams piešķirt atlaides tām dalībvalstīm, kuras, vēlēdamās īstenot Eiropas Savienības mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jomā, piemēro vai vēlas piemērot šajā direktīvā noteiktos mērķus un atbalsta tiešu etanola piejaukšanu benzīnam.

Grozījums Nr. 14

16.d apsvērums (jauns)

(16d) Tā kā jaunās degvielas var radīt dažas problēmas atsevišķiem veciem dzinējiem, ir nepieciešams patērētāju interesēs nodrošināt atbilstīgu marķējumu tām degvielām, kuru sastāvā ir vairāk biodegvielas nekā pašlaik pārdošanā esošajā degvielā.

Pamatojums

Direktīvas projekta noteikumos ir pilnībā jāievēro patērētāju intereses, jo citādi nav iespējams īstenot Eiropas Savienības mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jomā. Jo īpaši tas attiecas uz tādiem patērētājiem kā vecu autotransporta līdzekļu īpašnieki, jo, projektējot viņu transportlīdzekļus netika ņemtas vērā jaunās degvielas.

Grozījums Nr. 15

19. apsvērums

(19) Izstrādājot jaunu mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei, ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai izstrādāt metodiku, kas izmantojama ziņojumos par to siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuras rodas no degvielas, ko lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā. Ievērojot to, ka minētie pasākumi, tāpat kā pasākumi pieļaujamo analītisko metožu pielāgošanai, kā paredzēts Direktīvas 98/70/EK 10. pantā, ir vispārīgi un paredzēti šīs direktīvas papildināšanai ar jauniem, mazāk būtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(19) Izstrādājot jaunu mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei, ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai izstrādāt metodiku, kas izmantojama ziņojumos par to siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuras rodas no degvielas, ko lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā. Komisijai ir regulāri jāziņo Parlamentam par sarežģījumiem, kas saistīti ar šo pasākumu īstenošanu. Ievērojot to, ka minētie pasākumi, tāpat kā pasākumi pieļaujamo analītisko metožu pielāgošanai, kā paredzēts Direktīvas 98/70/EK 10. pantā, ir vispārīgi un paredzēti šīs direktīvas papildināšanai ar jauniem, mazāk būtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

Pamatojums

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana jo īpaši transporta jomā ir viens no Eiropas Parlamenta galvenajiem mērķiem — EP pauž visu Eiropas pilsoņu bažas šajā jautājumā. Šā iemesla dēļ EP prasa, lai tas tiktu iesaistīts visu to pasākumu izstrādē, kas ir saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu vai vismaz, lai tas tiktu informēts par šo pasākumu sagatavošanas un īstenošanas aizkavēšanos.

Grozījums Nr. 16

21.a apsvērums (jauns)

(21a) Pētījumi tādu jaunu dzinēju jomā, kas izdala mazāk siltumnīcefekta gāzes, ir jāatbalsta Kopienas līmenī. Šiem pētījumiem būtu jāļauj prognozēt nākamajos divdesmit gados pieejamo degvielu attīstību.

Pamatojums

Arī dzinēju tehnoloģijas jomā notiek attīstība. Pētījumi tādu jaunu dzinēju jomā, kas izdala mazāk siltumnīcefekta gāzes, ir jāatbalsta Kopienas līmenī. Turklāt šiem pētījumiem būtu jāļauj paredzēt attīstību, kas skars nākamos divdesmit gados pieejamās degvielas, kuru sastāvs būs bagātināts ar 20 % līdz 30 % etanola — pie šāda veida degvielas jau pašlaik strādā dzinēju konstruktori.

Grozījums Nr. 17

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts
3. panta 3. punkta 1. daļa (Direktīva 98/70/EK)

«3. Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar zemu biodegvielas saturu”.

«3. Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, nav nepieciešams īpaši marķēt saistībā ar etanola vai ETBE pievienošanu.

Pamatojums

Ir iespējams secināt, ka pastāvošais Eiropas Savienības autoparks var izmantot degvielu, kam ir pievienots līdz 5 % etanola vai 15 % ETBE. Tādu degvielu izmantošana, kuru sastāvā ir mazāk par 5 % etanola vai 15 % ETBE, Eiropas Savienības dalībvalstīs pašlaik ir parasta parādība. Norāde par nelielu etanola vai ETBE daudzuma pievienošanu vairs nav patērētāju informētības līmeni noteicošs rādītājs.

Grozījums Nr. 18

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts
3. panta 3. punkta 2. daļa (Direktīva 98/70/EK)

Degvielu, kas atbilst V pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar augstu biodegvielas saturu”.

Degvielu, kas atbilst V pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Ar biodegvielu bagātināts benzīns”.

Pamatojums

Tādu degvielu, kuras sastāvā ir vairāk nekā 5 % etanola vai vairāk nekā 15 % ETBE, ir iespējams izmantot tikai pašos jaunākajos transporta līdzekļos. Tāpēc, informējot patērētāju, ir nepieciešams vairāk uzmanības pievērst informācijai par degvielu, kuras sastāvā ir vairāk par 5 % etanola vai vairāk par 15 % ETBE, lai izvairītos no degvielas, kas attiecīgajam transporta līdzeklim ir nepiemērota, un izmantotu degvielu, kas ir atbilstošāka saistībā ar šīs direktīvas mērķiem.

Grozījums Nr. 19

1. panta 2. punkta ba) apakšpunkts (jauns)
3. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

ba) 2. punktam pievieno šādu ca) punktu:

 

„ca) Dalībvalstis rūpējas arī par to, lai ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī svinu nesaturošā degviela, kuras sastāvā ir vismaz 70 % v/v bioetanola, atbilstu VIa pielikumā noteiktajām vides specifikācijām.”

Pamatojums

Jaunajai E 85 degvielai ir jāievieš noteiktas vides specifikācijas, ņemot vērā tās augsto bioetanola saturu vismaz 70% v/v līmenī.

Grozījums Nr. 20

1. panta 5. punkts
7.a pants, 3.a punkts (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

3.a Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par izvēlēto metodoloģiju saistībā ar šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju, kā arī par veiktajiem nepieciešamajiem pasākumiem saistībā ar šā panta 3. punktu.

 

Komisija informē Eiropas Parlamentu par jebkuru šajā direktīvā noteikto mērķu īstenošanas kavējumu.

Pamatojums

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana ir pienākums, kas jāuzņemas visām dalībvalstīm. Eiropas Savienībai ar noteikto mērķu palīdzību ir jāparāda, kādas ir iespējas īstenot politiku, kas izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Turklāt arī, ņemot vērā ar to saistītās vides prasības, ir nepieciešams līdz 2009. gada 1. janvārim izveidot siltumnīcefekta gāzu ziņošanas un samazināšanas mehānismu. Ja tas tā nenotiek, Komisijai bez kavēšanās ir jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam par kavēšanās iemesliem.

Grozījums Nr. 21

1. panta 12. punkts
III pielikums (Direktīva 98/70/EK)

Groza 5. zemsvītras piezīmi, pievienojot šādu tekstu: „Ja degviela satur etanolu, maksimālais tvaika spiediens vasaras laikā drīkst pārsniegt 60kPa limitu par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.”

Groza 5. zemsvītras piezīmi, pievienojot šādu tekstu: „Ja degviela satur etanolu, maksimālais tvaika spiediens drīkst pārsniegt šajā gadalaikā atļauto limitu, kas norādīts VI pielikumā.”

Pamatojums

Bioetanola pievienošana benzīnam ir jāvienkāršo attiecībā uz visu gadu.

Grozījums Nr. 22

PIELIKUMS
V pielikuma 11. līnijas (Skābekli saturoši organiskie savienojumi) 4. kolonna (Direktīva 98/70/EK)

3,7

4,0

Pamatojums

Eiropas bezsvina benzīna standartā EN 228 ir noteikts, ka šāda benzīna blīvumam ir jābūt starp 720 un 775 kg/m3 15°C. Ja benzīnam, kura blīvums ir vismazākais no pieļaujamajiem  — 720 kg/m3, pievienotu 10 % v/v etanola, šāda benzīna skābekļa saturs pārsniegtu 3,7 % (masas procenti) un tas neatbilstu standartam — ja par maksimālo skābekļa saturu noteiktu 4 % (masas procenti), būtu iespējams piemaisīt 10 % v/v etanola jebkuram standartam atbilstošam bezsvina benzīnam un nepastāvētu risks, ka šis benzīns pēc tam varētu neatbilst standartam.

Grozījums Nr. 23

PIELIKUMS
V pielikums, 4. piezīme lapas apakšā (Direktīva 98/70/EK)

(4) Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 70,0 kPa. Ja degviela satur etanolu, tās maksimālais pieļaujamais tvaika spiediens drīkst pārsniegt 60,0 kPa par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.

(4) Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 70,0 kPa. Ja degviela satur etanolu, tās maksimālais pieļaujamais tvaika spiediens drīkst pārsniegt šajā gadalaikā atļauto limitu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.

Pamatojums

Bioetanola pievienošana benzīnam ir jāvienkāršo attiecībā uz visu gadu.

Grozījums Nr. 24

1. panta 15.a punkts (jauns)
VIa pielikums (jauns) (Direktīva 98/70/EK)

15.a Pievieno VIa pielikumu, kas ir ietverts šīs direktīvas pielikumā.

„VIa PIELIKUMS

Vides specifikācijas, ko piemēro tirgū esošajām degvielām, kuras lieto automobiļos, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes dzinēju

Benzīns E 85

Piemērojamās prasības un analīzes metodes

Parametri (1)

Vienība

Limiti (2)

Minimālais

Maksimālais

Pētnieciskais oktānskaitlis

 

95

-

Dzinēja oktānskaitlis

 

 

85

-

– augstākie spirti (C3-C8)

% v/v

-

2,0

– metanols

% v/v

-

1,0

– ēteri, kuru molekulā ir 5 oglekļa atomi vai vairāk

 

-

5,2

 

% v/v

Sulfāta saturs

mg/kg

-

1

Ar klimatu saistītas prasības un analīzes metodes

Parametri (1)

Vienība

Limiti (2)

A klase (vasarā)

B klase (ziemā)

Minimālais

Maksimālais

Minimālais

Maksimālais

– etanols un augstākie spirti

% v/v

753

86

703

80

– super 95 atbilstīgi standartam EN 228

% v/v

-

25

-

30

– Tvaika spiediens

kPa

35

60

50

90

(1) Lieto testēšanas metodes, kas norādītas standartā EN 228:1999. Dalībvalstis var pieņemt analītiskās metodes, kas noteiktas EN 228:1999 standartu aizvietošanai, ja tās var nodrošināt vismaz tādu pašu pareizību un vismaz tādu pašu precizitāti kā aizvietojamās analītiskās metodes.

(2) Specifikācijās norādītas „patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas, piemērojot standartu ISO 4259 „Naftas produkti  — precīzijas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz testa metodēm”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles (R = reproducējamība). Individuālo mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz standartā ISO 4259 (publicēts 1995. gadā) aprakstītajiem kritērijiem.

(3) Dalībvalstis var nolemt tirgot E 85 degvielu ar minimālo saturu 65 % v/v atbilstīgi valsts standartiem, kas pieņemti, balstoties uz Eiropas standartu CWA 15293:2005.”

Pamatojums

Jaunajai E 85 degvielai ir jāievieš noteiktas vides specifikācijas, ņemot vērā tās augsto bioetanola saturu vismaz 70 % v/v līmenī.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Autotransporta līdzekļos un iekšējo ūdensceļu kuģos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrole un samazināšana

Atsauces

COM(2007)0018 - C6-0061/2007 - 2007/0019(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ENVI

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

13.3.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Joseph Daul

8.5.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

4.6.2007

16.7.2007

12.9.2007

 

Pieņemšanas datums

12.9.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

29

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vincenzo Aita, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Michl Ebner, Duarte Freitas, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Stéphane Le Foll, Véronique Mathieu, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Radu Podgorean, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Petya Stavreva, Donato Tommaso Veraldi

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Esther De Lange, Ilda Figueiredo, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Hans-Peter Mayer

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Manolis Mavrommatis

(1)

OV vēl nav publicēts.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Autotransporta līdzekļos un iekšējo ūdensceļu kuģos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrole un samazināšana

Atsauces

COM(2007)0018 - C6-0061/2007 - 2007/0019(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

31.1.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

13.3.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

13.3.2007

ITRE

13.3.2007

IMCO

13.3.2007

TRAN

13.3.2007

 

AGRI

13.3.2007

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

ECON

13.3.2007

IMCO

1.3.2007

TRAN

28.2.2007

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Dorette Corbey

8.3.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

4.6.2007

13.9.2007

 

 

Pieņemšanas datums

27.11.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

42

7

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Edite Estrela, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Caroline Jackson, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Aldis Kušķis, Linda McAvan, Alexandru-Ioan Morţun, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Daciana Octavia Sârbu, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alfonso Andria, Iles Braghetto, Kathalijne Maria Buitenweg, Christofer Fjellner, Umberto Guidoni, Erna Hennicot-Schoepges, Anne Laperrouze, David Martin, Miroslav Mikolášik, Andres Tarand, Lambert van Nistelrooij

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Pierre Audy, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Willi Piecyk

Juridisks paziņojums - Privātuma politika