Ziņojums - A6-0502/2007Ziņojums
A6-0502/2007

ZIŅOJUMS par pieaugušo izglītību. Mūžu dzīvo – mūžu mācies

11.12.2007 - (2007/2114(INI))

Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Doris Pack
Projekta sagatavotājs (*):
Jan Andersson, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Komiteju iesaistīšana procedūrā – Reglamenta 47. pants

Procedūra : 2007/2114(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0502/2007

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pieaugušo izglītību. Mūžu dzīvo – mūžu mācies

(2007/2114(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pieaugušo izglītība. Mūžu dzīvo – mūžu mācies” (COM(2006)0614),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā[1],

–   ņemot vērā 2006. gada 26. septembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā[2],

–    ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par demogrāfiskām problēmām un paaudžu solidaritāti[3],

–    ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–    ņemot vērā EK līguma 149. un 150. pantu,

–    ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā 2007. gada 25. septembrī attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi[4],

–    ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā 2007. gada 24. oktobrī attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai[5],

–    ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās[6],

–    ņemot vērā 2007. gada 13. marta rezolūciju par Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010[7] un 2007. gada 27. septembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā – 2007. gads[8],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0502/2007),

A. tā kā pieaugušo izglītība kļūst par politisku prioritāti un tai vajadzīgas konkrētas un adekvātas programmas, pamanāmība, pieejamība, resursi un vērtēšanas metodes;

B.  tā kā izglītība un apmācība ir izšķiroši faktori, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus — straujāku ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un sociālo integrāciju;

C. tā kā mūžizglītības programmās būtu jāpiedalās vēl 4 miljoniem pieaugušo, lai sasniegtu tādus dalības rādītājus, par kādiem dalībvalstis vienojušās programmā „Izglītība un apmācība 2010”;

D. tā kā efektīva pieaugušo izglītības sistēma, kurā noteiktas skaidras prioritātes un tiek uzraudzīta īstenošana un kura ir integrēta mūžizglītības stratēģijās, spēj palīdzēt atstumto grupu lingvistiskā, sociālā un kultūras integrācijā, piemēram, attiecībā uz imigrantiem un romiem, no kuriem daudzi ir pāragri pametuši skolu;

E.  tā kā ieguldījumi pieaugušo izglītībā palielina sociālos un kultūras ieguvumus, kas izpaužas kā lielāka personiskā labklājība un apmierinājums, kā arī aktīvs pilsoniskums;

F.  tā kā pieaugušo izglītība, dodot iespēju apgūt pamatprasmes, būtiski veicina nodarbinātību un mobilitāti darba tirgū, kā arī sociālo integrāciju;

G. tā kā ir vajadzīgi ticami dati, lai novērotu, salīdzinātu un novērtētu pieaugušo izglītības iespēju dažādību un tādējādi pilnveidotu politikas virzienus;

H. tā kā dalībvalstīs informācija par pieaugušo izglītības sistēmām un to pieejamību stipri atšķiras;

I.   tā kā formālās, neformālās un neoficiālās izglītības atzīšana un novērtēšana ir mūžizglītības stratēģijas pamatprincips;

J.   tā kā pieaugušo izglītība ir steidzami jāsasaista ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu un jāpaaugstina tās potenciālu attiecībā uz pamatprasmēm, kā arī sociālajām un personīgajām kompetencēm,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu rīcības plānam pieaugušo izglītības jomā;

2.  atzīst, ka pasākumi ir jāveic dažādos līmeņos un tajos jāiesaista ne tikai dalībvalstis, bet arī Eiropas Savienība, lai veicinātu, pastiprinātu un radītu mācīšanās kultūras izaugsmi, īpaši attiecībā uz pieaugušajiem;

3.   mudina dalībvalstis radīt mūžizglītības kultūru un uzmanību pievērst galvenokārt pieaugušo izglītībai un apmācībai, īstenojot politiku un pasākumus, kas veicina zināšanu apgūšanu un padara to pievilcīgāku un pieejamāku, kā arī pastāvīgi atjaunina kvalifikācijas;

4.   uzsver dzimumu līdztiesības nozīmi saistībā ar mūžizglītības programmām, lai gan vīrieši, gan sievietes var vienādi izmantot šāda veida izglītošanās piedāvātās iespējas; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos instrumentus, lai, sadarbojoties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, uzraudzītu jutīgās dzimumu līdztiesības politikas jomas pieaugušo izglītības sagatavošanas procesā;

Motivācijas uzlabošana (dalībai pieaugušo izglītībā)

5.  mudina labāk veicināt pieaugušo izglītību, lai motivētu vairāk cilvēku iesaistīties šādā izglītībā; uzskata, ka politikas virzienos pieaugušo izglītībai jābūt būtiska nozīme, lai veicinātu vispārēju mācīšanās kultūru, izmantojot kampaņas plašsaziņas līdzekļos, informācijas, orientācijas un konsultāciju dienestus un it īpaši tādus informācijas, orientācijas un konsultāciju dienestus, kas orientēti uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; uzskata, ka šāda veicināšana, lai tā būtu efektīva, jāpapildina ar aktīviem dalībvalstu politikas virzieniem, kas palīdzēs iedzīvotājiem apvienot izglītību ar darbu un ģimenes dzīvi;

6.  piekrīt, ka ļoti labi panākumi ir tādiem pieaugušo izglītības veicināšanas līdzekļiem kā īpašām telefonu līnijām un tīmekļa vietnēm;

7.  uzskata, ka vispārējā un profesionālā izglītībā izšķiroša nozīme ir plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei, lai pārvarētu paaudžu digitālo plaisu;

Statistikas dati

8.  uzskata, ka ir vajadzīgi salīdzināmi statistikas dati, lai izstrādātu, pārskatītu un novērtētu politiku pieaugušo izglītības jomā un tādējādi sniegtu norādes un ievirzes integrētai mūžizglītības programmai;

9.   uzskata, ka Eiropas pieaugušo izglītības apsekojums ir jāatbalsta kā līdzeklis gan salīdzināmas informācijas iegūšanai par pieaugušo izglītību, gan kopēju koncepciju veicināšanai;

10. aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis veicināt atzītās prakses apmaiņu;

Darba dzīves, ģimenes dzīves un mūžizglītības saskaņošana un mūžizglītības efektivitāte

11. atgādina Barselonas 2002. gada 15.–16. marta Eiropadomes sanāksmes mērķus un uzsver dalībvalstu sasniegto, lai īstenotu mērķus par vietu radīšanu pirmskolas izglītības iestādēs, kā arī ieviešot dienu, kas pievērstu uzmanību bērnu un citu apgādājamo personu aprūpei; vienlaikus norāda, ka dažas dalībvalstis ievērojami atpaliek Barselonas mērķu īstenošanā;

12. norāda, ka ģimenes dzīves, darba dzīves un mūžizglītības saskaņošanai ir vajadzīga ne tikai lielāka elastība laika un dzīves telpas pārvaldībā, bet arī sociālie, ekonomiskie un nodokļu stimuli, lai veicinātu iespēju pieaugušajiem izmantot apmācības un izglītības programmas;

13. uzsver, ka labāk jāizmanto jaunās tehnoloģijas, un šajā sakarā piebilst, ka jāveicina interneta piekļuves un tādu digitālās integrācijas programmu pilnveidošana, kas paredzētas digitālās plaisas novēršanai, kā arī jāveicina jauni zināšanu avoti un mācību veidi, piemēram, tālmācības programmas un mācību vietu ierīkošana, un jānodrošina visiem piekļuves iespējas;

14. uzsver, ka jāpalielina jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējas sievietēm, tostarp tām, kuras dzīvo attālos un lauku apvidos, kā arī gados vecākām sievietēm, tādējādi sniedzot viņām vienlīdzīgas iespējas konkurēt darba tirgū; turklāt uzsver, ka jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir samazināt atšķirību starp vīriešu un sieviešu tehnisko un zinātnisko kvalifikāciju;

15. vērš uzmanību uz to, ka jāpaplašina valsts un privātās bērnu aprūpes iestādes, kā arī jāiesaista un jāiedrošina darba devēji, kuri varētu nodrošināt uzņēmuma bērnu aprūpes pakalpojumus un iespējas vecākiem, īpaši mātēm, atgriezties darbā, un ka tādējādi vecāki var tajā pašā laikā turpināt mūžizglītību un strādāt. Uzsver arī to, ka jāuzlabo valsts sniegtie pakalpojumi, lai atbalstītu apgādājamās personas un vecāka gadagājuma cilvēkus;

Paaudžu solidaritāte (pret vecuma grupu izolāciju) un starpkultūru solidaritāte

16. atgādina, ka demogrāfiskās pārmaiņas dalībvalstīm radīs sarežģītu savstarpēji saistītu problēmu kopumu un ka mūsu sabiedrībām būs jāizstrādā jaunas paaudžu solidaritātes formas;

17. tāpēc ierosina uzlabot pieaugušo cilvēku zināšanu, prasmju un pieredzes nodošanu, it īpaši no paaudzes uz paaudzi, izmantojot padomdevēju sistēmu, kas paredz atbalstīt dažādus ar uzņēmējdarbību un amatiem saistītus pasākumus; uzskata arī, ka ir svarīgi šādus padomdevējus iesaistīt organizācijā, kurā viņi var kopīgi izmantot informāciju un apmainīties ar to;

18. uzsver, ka svarīgs ir veids „mācāmies visa ģimene”, kad vēlēšanās palīdzēt saviem bērniem gūt sekmes skolā mudina vecākus atsākt mācīšanos;

19. atbalsta brīvprātības programmu pilnveidošanu, ņemot vērā to nozīmi paaudžu solidaritātē un pieredzes un kvalifikācijas atzīšanā;

20. uzsver, ka atbilstīgi mobilitātes un sociālās integrācijas principiem ir jānodrošina izglītības un mācību programmu elastīgas iespējas, īpaši imigrantiem, kā arī piemēroti nosacījumi šādu programmu īstenošanai;

Valodu mācīšanās nozīme un „riska grupu” īpašās vajadzības

21. uzskata, ka imigrantu atbalstam paredzētu valsts un vietējo centru veidošana ir galvenais paņēmiens, kā noderīgu informāciju padarīt pieejamu un izskaidrot jautājumus par migrantu pilnīgu integrāciju sabiedrībā;

22. atkārto, ka svarīgi ir vairāk atbalstīt valodu kursus, īpaši tos, kas paredzēti imigrantiem, un veicināt svešvalodu mācīšanos sabiedrībā kopumā;

23. atbalsta nodomu ieviest „prasmju auditu” imigrantiem, mazkvalificētiem cilvēkiem un invalīdiem; uzskata, ka vienlaikus ar saimnieciskiem ieguvumiem šādi prasmju auditi var arī veicināt rasisma, ksenofobijas, diskriminācijas un atstumtības samazināšanu;

Iespējas iegūt augstāko izglītību

24. uzskata, ka iespējas iegūt augstāko izglītību jāattiecina uz plašāku sabiedrību, tostarp pieaugušajiem ar darba pieredzi un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru vajadzībām ir jāpielāgo izglītības sistēmas un jāpadara tās elastīgākas; un uzskata, ka jāveicina atbilstīgi infrastruktūras pasākumi un personāla resursu nodrošināšana;

25. norāda, ka ir jāmodernizē vidusskolu sistēmas, lai tās kļūtu konkurētspējīgākas, elastīgākas, pieejamākas un efektīvākas;

Kvalitātes, pedagoģijas un piedāvājuma daudzveidības uzlabošana

26. uzsver, ka jāpanāk, lai pieaugušo izglītības jomā strādātu augsti kvalificēts personāls; uzskata, ka jāatbalsta īpašas programmas pieaugušo izglītotājiem, un rosina izveidot universitāšu programmas ar grāda piešķiršanu pieaugušo izglītībā;

27. atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt kompetenču nodošanu un mobilitāti pieaugušo izglītībā, piemēram:

a)   Eiropas kvalifikācijas sistēmas un EUROPASS īstenošana un paplašināšana;

b)   pamatprasmju, galveno kompetenču, formālo, neformālo un neoficiālo kvalifikāciju un izglītības atzīšana un novērtēšana, lai nodrošinātu mācību rezultātu pārredzamību, tādējādi atvieglojot mācību sasniegumu atzīšanu un pāreju no viena mācīšanās veida uz citu — atšķirīgu;

Nodarbinātības izredzes

28. atbalsta viedokli, ka mūžizglītībai pirmām kārtām ir liela nozīme sociālās integrācijas un nodarbinātības veicināšanā, taču tā arī sekmē individuālo izaugsmi, palīdz novērst neatbilstību darba tirgū un sasniegt Lisabonas mērķi par lielāku to personu līdzdalību, kuras ir vecākas par 50 gadiem, turklāt mūžizglītība veicina konkurētspēju;

29. uzsver pieaugušo izglītības nozīmi, lai sasniegtu mērķi Eiropā radīt labākas darbavietas, kā arī uzlabotu dzīves līmeni, veicinātu individuālo izaugsmi, personības pilnveidošanos un aktīvu pilsonisko dzīvi. vērš uzmanību uz to, ka ir būtiski, lai uzņēmumi jaunās vajadzīgās prasmes un darba tirgus prasības prognozētu tādējādi, ka pieaugušo izglītības piedāvājumā ietvertu pieprasītās prasmes; mācību saturs ir jāpielāgo profesionālajām un praktiskajām vajadzībām. Šajā ziņā uzsver sociālo partneru nozīmi;

30. norāda, ka mūžizglītība ne tikai palielina darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, bet arī palielina viņu pielāgošanās spējas, kā arī ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, kas ir būtisks iekšējā tirgus darbības faktors. Uzsver, cik būtiski ir veicināt otrās (un trešās) svešvalodas apguvi, lai sekmētu darba ņēmēju lielāku mobilitāti;

31. uzsver, ka zems kvalifikācijas līmenis, kāds pašreiz ir trešdaļai Eiropas darbaspēka (72 miljoni darba ņēmēju), ir saistīts ar augstu bezdarba risku un ka personas, kas mācās, saglabās vai apgūs prasmes, kuras vajadzīgas darba iegūšanai un darba kvalitātes uzlabošanai; uzsver, ka būtiski ir atzīt un apstiprināt neformālā un neoficiālā izglītībā iegūtās prasmes, kas veido mūžizglītības attīstības pamatu gan dalībvalstu profesionālās kvalifikācijas sistēmās, gan Eiropas kvalifikācijas sistēmā;

32. uzsver, ka ir svarīgi, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienādas iespējas piedalīties mūžizglītības programmās, un šajā ziņā pauž nožēlu, ka mazākas iespējas piedalīties ir personām ar pamatizglītību zemākā līmenī, sievietēm, imigrantiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, lauku rajonu iedzīvotājiem un personām ar invaliditāti. Viņiem ir jāpiedāvā atšķirīgas, pielāgotas programmas un metodes. Šajā sakarībā uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai darba ņēmēji un bezdarbnieki apgūtu jaunās tehnoloģijas, un aicina dalībvalstis atbalstīt jauno informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu izglītībā, jo tās ir izšķirošas līdztiesīgu iespēju nodrošināšanā visiem, veicinot iesaistīšanos mūžizglītībā, kā arī īpaši atbalstot un piešķirot finansējumu personām, kuru izglītības līmenis ir viszemākais;

33.  uzsver, ka pieaugušo izglītība, tostarp valodu prasme un profesionālās iemaņas ir būtiski faktori, lai integrētu migrantus, palielinātu viņu nodarbinātības izredzes un sekmētu iesaistīšanos darba tirgū, kā arī veicinātu sociālo integrēšanu;

34.  uzsver, ka ir būtiski cieši iesaistīt sociālos partnerus un citas ieinteresētās puses, tostarp NVO, kas nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem, jo tikai praksē īstenotas sociālās partnerattiecības nodrošina vienlīdzīgas rīcības iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Dalībvalstīm, kurās ir nepietiekami attīstīta sociālo partnerattiecību struktūra, ir jāsniedz palīdzība šādas struktūras izveidei;

35.  uzsver, ka visiem pieejamas mūžizglītības mērķu sasniegšanā liela nozīme ir ESF un citiem struktūrfondiem, un mudina struktūrfondu pārraudzības iestādēm nodrošināt lielāku līdzekļu piešķīrumu tiem, kam visvairāk ir nepieciešama mūžizglītība. Pauž nožēlu, ka atsevišķās dalībvalstīs nav veltīta pietiekama uzmanība un līdzekļi, lai palielinātu pieaugušo, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku un mazkvalificētu darba ņēmēju, mūžizglītības iespējas; aicina dalībvalstis aktīvāk izmantot struktūrfondus, it īpaši Eiropas Sociālo fondu; aicina Komisiju pastiprināt īpašās šīs jomas programmas;

36. uzsver, ka pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošana, informācijas sniegšana un labāka darba saskaņošana ar ģimenes dzīvi ir būtiska, lai palielinātu līdzdalību, un ka šādi pasākumi ir rezultatīvāki, ja papildus tiek paredzēti atvieglojumi. Efektīvas izglītības sniegšanas pasākumi ietver mācību vietu pieejamību, apmācības veicināšanu darbavietā, pielāgojot darba laiku, bērnu aprūpes pakalpojumi uz vietas, tālmācības pakalpojumus invalīdiem vai mazāk aizsargātām personām attālos rajonos, informāciju un norādījumus par mūžizglītības pasākumiem un darba iespējām, speciālas programmas un elastīga mācību režīma pieejamību — šiem pasākumiem jābūt vispāratzītiem un jāveicina profesionālā izaugsme;

37. mudina dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai risinātu vecāka gadagājuma cilvēku un īpaši to cilvēku bezdarba problēmu, kuriem ir bijusi netipiska karjera vai kuriem nav IKT prasmju, un mudina radīt nepieciešamos apstākļus, lai nodrošinātu mūžizglītības pakalpojumus visos līmeņos, palielinot nodarbinātību gan tad, kad tiek sāktas darba gaitas, gan tad, kad persona atgriežas darbā vai vēlas pagarināt darba dzīvi; uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir, paredzot īpašus stimulus, mudināt uzņēmumus uz ilgāku termiņu nodarbināt vai paaugstināt amatā vecāka gadagājuma darbiniekus, jo viņi parasti ir ļoti kompetenti, pieredzējuši, uzticami un augsti kvalificēti;

38. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai darbinieki, kuriem pēc negadījuma darbavietā vai slimības ir jāmaina darbs, varētu iesaistīties tālākizglītībā un palielināt karjeras iespējas;

39. mudina dalībvalstis izmantot ekonomiskus un cita veida stimulus, lai darba ņēmējiem nodrošinātu ilgāku darba dzīvi un lai darba devēji pieņemtu un paturētu darbā vecāka gadagājuma darbiniekus, nodrošinot mūžizglītības iespējas un uzlabojot darba apstākļus un kvalitāti darba vietā;

40. aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos juridiskos un finansiālos pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem piedāvātu un nodrošinātu mūžizglītības iespējas;

Finansēšana

41. aicina investorus pievērst uzmanību tādu programmu, prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai, kas sievietēm sniedz iespēju iegūt zināšanu pamatus vadības un uzņēmējdarbības jomās, kā arī uzlabot kvalifikāciju, lai veicinātu karjeras izaugsmi, pretendējot uz atbildīgiem posteņiem;

42. aicina paplašināt darba devēju praksi finansēt un organizēt savu darbinieku mācības un atbalstīt to ar nodokļu atlaidēm, jo darbinieku kvalifikācija un prasmes ir jauninājumu, produktivitātes un konkurētspējas galvenais aspekts;

43. uzskata, ka pieaugušo izglītībai visās nozarēs augsts prasmju līmenis jāpanāk, izmantojot augstvērtīgus izglītības un kultūras pasākumus, kā arī mācību modeļus, lai tādējādi nodrošinātu, ka personu zināšanas un prasmes atbilst darba ņēmējiem izvirzīto prasību pārmaiņām, kā arī darba organizācijas un darba metožu pārmaiņām;

44. mudina nodrošināt koordināciju, sadarbību, efektivitāti un pārredzamību ar pieaugušo izglītību saistītiem likumdošanas pasākumiem un institucionālajiem pamatnosacījumiem, struktūru vai asociāciju tīkliem un partnerattiecībām, izmantojot vietējos, reģionālos, valsts un Eiropas (sabiedriskos un privātos) finanšu resursus;

45. uzskata, ka būtiski ir piedāvāt finansiālus stimulus, lai nodrošinātu cilvēkiem brīvu piekļuvi apmācībai un izglītībai un ar to saistītajiem ieguvumiem; norāda, ka šādi finansiāli stimuli varētu būt nodokļu atlaides, stipendijas, dotācijas, līdzfinansējums vai nodokļu un sociālā nodrošinājuma izmaksu samazināšana tiem darba devējiem, kuri nodrošina pieaugušo izglītībai piemērotus darba apstākļus;

46. atzinīgi vērtē uz vietas notiekošās mācības un uzsver, ka īpaša prioritāte jāpiešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem, jo tiem ir vismazākās iespējas atļauties sava personāla mācības;

47. mudina darba devējus saskaņā ar korporatīvo sociālo atbildību finansēt profesionālās izglītības programmas, kas veicina mūžizglītību, it īpaši darbiniecēm sievietēm, lai paplašinātu viņu aktīvo darba dzīvi, kā arī palielinātu sieviešu iespējas iesaistīties darba tirgū un pilnveidoties profesionāli;

o         o
o

48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

2006. gada oktobrī Komisija publicēja paziņojumu „Pieaugušo izglītība. Mūžu dzīvo – mūžu mācies” un tagad izstrādā „Pieaugušo izglītības rīcības plānu, 2007”, kuru paredzēts pieņemt septembra beigās vai oktobra sākumā. Paziņojumā uzsvērta pieaugušo izglītības būtiskā nozīme nodarbinātībā un mūsdienu darba tirgus mobilitātē, kā arī sociālajā iekļautībā.

Pašreizējo ekonomisko un sociālo pārmaiņu mērogs, straujā pāreja uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, un demokrātiskās pārmaiņas, ko rada iedzīvotāju novecošanās Eiropā, ir problēmas, kuru risināšanai ir vajadzīga jauna pieeja izglītībai un apmācībai mūžizglītības struktūrā.

Izglītību un apmācību vairs nevar ierobežot ar skolas un pēcskolas gadiem; tā ir jāatjaunina un jāpaplašina visas darba dzīves laikā; tas ir plašs process visa mūža ilgumā. Izglītība un jo īpaši pieaugušo izglītība veicina personības izaugsmi, pašcieņu, aktīvu pilsonisko līdzdalību, sociālo iekļautību un starpkultūru dialogu.

Eiropas Savienība jau iesaista daudzus savus pilsoņus tieši ar savām izglītības un apmācības programmām, tomēr ir lielas atšķirības dalībā dažādās dalībvalstīs.

Pieaugušo izglītības darba kārtība ir jāvirza uz priekšu. Pieaugušo dalība izglītībā un apmācībā ir pārāk zema, ja ES vēlas sasniegt mērķi – 12,5 % dalību pieaugušo izglītībā līdz 2010. gadam.

Referente atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto pakāpenisko pieeju un atbalsta nākotnes rīcības plāna izveidošanu, apsverot šādus uzdevumus.

a) Atcelt dalības šķēršļus. Pieaugušo dalība izglītībā un apmācībā joprojām ir ierobežota. Dalībvalstīm ir jāievieš augstas kvalitātes orientācijas un informācijas sistēmas, kā arī mērķtiecīgi finansiālie stimuli atsevišķām personām un atbalsts vietējo partnerību izveidei.

b) Nodrošināt pieaugušo izglītības kvalitāti. Lai nodrošinātu pieaugušo izglītības kvalitāti, īpaša uzmanība ir jāvelta kvalitātes dažādajām dimensijām, it sevišķi personāla attīstībai, kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem, kā arī metodēm un materiāliem.

c) Ieviest sistēmas mācību sasniegumu atzīšanai un novērtēšanai. Dalībvalstis tiek aicinātas saistīt šīs sistēmas ar savas valsts kvalifikācijas programmām Eiropas kvalifikācijas sistēmas kontekstā.

d) Ieguldīt līdzekļus novecojošo iedzīvotāju un migrantu labā. Dalībvalstīm ir jāiegulda līdzekļi novecojošo iedzīvotāju un migrantu labā, nodrošinot izglītību un apmācību, kas atbilst izglītojamo vajadzībām, vienlaikus uzlabojot sabiedrības izpratni par migrantu un gados vecāku cilvēku nozīmi Eiropas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

e) Spēt novērtēt progresu. Ticami dati ar piemērotiem rādītājiem un kritērijiem ir būtiski tādas politikas veidošanai, kas pamatota uz pierādījumiem. Ir jāturpina datu kvalitātes un salīdzināmības uzlabošana.

Referente uzskata, ka paziņojums publicēts pareizajā laikā un ka rīcības plāns ir daudzsološs; viņa ir pārliecināta, ka jāveic pasākumi dažādos līmeņos, lai izveidotu, veicinātu un nostiprinātu mācīšanās kultūru jo īpaši pieaugušajiem.

Referente atsaucas uz šiem pasākumiem visā ziņojumā, norādot uz labo praksi dalībvalstīs un ierosinot iespējamos pasākumus.

Pasākumi ir vērsti galvenokārt uz:

1. motivāciju;

2. statistiku;

3. darba dzīves, ģimenes dzīves un mūžizglītības saskaņošanu un mūžizglītības efektivitāti;

4. solidaritāti paaudžu starpā un starpkultūru solidaritāti;

5. valodu mācīšanās nozīmi un „riska grupu” īpašām vajadzībām;

6. piekļuvi augstākajai izglītībai;

7. kvalitātes, pedagoģijas un pakalpojuma sniegšanas daudzveidības uzlabošanu;

8. finansēšanu.

Referente uzsver domu, ka pieaugušo izglītība ir būtiska mūžizglītības sastāvdaļa un ļoti sarežģīta nozare. Pieaugušajiem ir jāsaista mācīšanās ar viņu zināšanām, pieredzi un kultūras situāciju. Pieaugušo izglītībai ir jābūt piemērojamai viņu pienākumiem, jābūt vērtībai katram indivīdam.

Tādēļ visi šie pasākumi ir jāveic cik drīz vien iespējams, jo pieaugušo izglītība ir kļuvusi vēl svarīgāka laikā, kad globalizācija, demogrāfiskās problēmas, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas Eiropā prasa lielāku kvalifikācijas un prasmju pielāgošanu personīgajai, sociālajai un darba dzīvei.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (11.10.2007)

Kultūras un izglītības komitejai

par pieaugušo izglītību. Mūžu dzīvo — mūžu mācies
(2007/2114(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Jan Andersson(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atbalsta viedokli, ka mūžizglītībai ir liela nozīme ne tikai sociālās integrācijas un nodarbinātības veicināšanā, bet mūžizglītība arī sekmē individuālo izaugsmi, palīdz novērst neatbilstību darba tirgū un sasniegt Lisabonas mērķi par lielāku to personu līdzdalību, kuras ir vecākas par 50 gadiem, kā arī mūžizglītība veicina konkurētspēju;

2.   uzsver pieaugušo izglītības nozīmi, lai sasniegtu mērķi Eiropā radīt labākas darbavietas, kā arī uzlabotu dzīves līmeni un veicinātu individuālo izaugsmi, personības pilnveidošanos un aktīvu pilsonisko dzīvi. Uzsver, ka ir būtiski, lai uzņēmumi apzinātu, kādas jaunas prasmes un darba tirgus prasības tiks izvirzītas, lai šo prasmju apguvi varētu ietvert pieaugušo izglītības programmās; mācību saturs ir jāpielāgo profesionālajām un praktiskajām vajadzībām. Šajā ziņā uzsver sociālo partneru nozīmi;

3.   uzsver, ka Eiropas izglītības iestādēm ir jāuzlabo izglītības un mācību uzdevumu kvalitāte visos līmeņos un jānovērtē pašreizējās izglītības metodes, pēc šo uzdevumu izpildes nodrošinot stingru pamatu mūžizglītībai;

4.   norāda, ka mūžizglītība ne tikai palielina darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, bet arī palielina viņu pielāgošanās spējas, kā arī ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, kas ir būtisks iekšējā tirgus darbības faktors. Uzsver, cik būtiski ir veicināt otrās (un trešās) svešvalodas apguvi, lai sekmētu darba ņēmēju lielāku mobilitāti;

5.   uzsver, ka zems kvalifikācijas līmenis, kāds pašreiz ir trešdaļai Eiropas darbaspēka (72 miljoni darba ņēmēju), ietver augstu bezdarba risku un ka izglītības turpināšana personām nodrošina darba iegūšanai un darba kvalitātes uzlabošanai vajadzīgo prasmju apguvi; uzsver, ka ir būtiski atzīt un apstiprināt neformālā un ikdienējā izglītībā iegūtās prasmes, kas veido pamatu mūžizglītības attīstībai gan dalībvalstu profesionālās kvalifikācijas sistēmās, gan Eiropas kvalifikācijas sistēmā;

6.   uzsver, ka ir būtiski, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienādas iespējas iesaistīties mūžizglītības programmās, un šajā ziņā pauž nožēlu, ka mazākās iespējas piedalīties šajās programmās ir tādām sabiedrības grupām kā personas ar nepabeigtu pamatizglītību, sievietes, imigranti, vecāka gadagājuma cilvēki, lauku rajonu iedzīvotāji un invalīdi. Ir jāizstrādā dažādas, šīm sabiedrības grupām piemērotas programmas un metodes. Šajā sakarībā uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai darba ņēmēji un bezdarbnieki apgūtu jaunās tehnoloģijas, un aicina dalībvalstis atbalstīt jaunu informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu izglītībā, jo to apguve ir izšķiroša, lai visiem nodrošinātu līdztiesīgas iespējas, veicinot iesaistīšanos mūžizglītībā, kā arī aicina organizēt īpašu informēšanas darbu un piešķirt līdzekļus, lai tehnoloģijas apgūtu tās personas, kuru izglītības līmenis ir viszemākais;

7.   norāda, ka iedzīvotāju pārkvalificēšanās un tālākizglītība kvalifikācijas iegūšanai ir iespējama tikai tad, ja viņiem ir laiks mācībām, nodrošinot vai nu bērnu aprūpes pakalpojumus, vai pārtraukumus darba laikā;

8.   uzsver, ka pieaugušo izglītība, valodu prasme un profesionālās iemaņas ir būtiski faktori, lai integrētu migrantus, palielinātu viņu nodarbinātības izredzes un sekmētu iesaistīšanos darba tirgū, kā arī veicinātu sociālo integrēšanu;

9.   uzsver arī to nozīmi, kāda pieaugušo izglītībā ir tādu metožu izmantošanai kā grupu mācības un labākās prakses apmaiņa, lai sasniegtu gan individuālus, gan profesionālus mērķus;

10.  uzsver, ka ir būtiski cieši iesaistīt sociālos partnerus un citas ieinteresētās puses, tostarp NVO, kas nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem, jo tikai praksē īstenotas sociālās partnerattiecības nodrošina vienlīdzīgas rīcības iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Dalībvalstīm, kurās ir nepietiekami attīstīta sociālo partnerattiecību struktūra, ir jāsniedz palīdzība šādas struktūras izveidei;

11.  uzsver ESF un citu struktūrfondu nozīmi, lai nodrošinātu visiem pieejamas mūžizglītības iespējas, un mudina struktūrfondu pārraudzības iestādēm nodrošināt lielāku līdzekļu piešķīrumu tiem, kam visvairāk ir nepieciešama iesaistīšanās mūžizglītības programmās. Pauž nožēlu, ka atsevišķās dalībvalstīs nav veltīta pietiekama uzmanība un līdzekļi, lai palielinātu pieaugušo un jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku un mazkvalificētu darba ņēmēju mūžizglītības iespējas; aicina dalībvalstis aktīvāk izmantot struktūrfondu un jo īpaši Eiropas Sociālā fonda līdzekļus; aicina Komisiju šajā jomā īstenot papildu specializētās programmas;

12. uzsver, ka pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošana, informācijas sniegšana un labāka darba saskaņošana ar ģimenes dzīvi ir būtiska, lai palielinātu līdzdalību, un ka šādi pasākumi ir rezultatīvāki, ja papildus tiek paredzēti atvieglojumi. Efektīvas izglītības sniegšanas pasākumi ietver mācību vietu pieejamību, apmācības veicināšanu darbavietā, pielāgojot darba laiku, bērnu aprūpes iespējas uz vietas, tālmācības pakalpojumus invalīdiem un mazāk aizsargātām personām attālos rajonos, informāciju un vadību par mūžizglītības pasākumiem un darba iespējām, speciālas programmas un elastīga mācību režīma pieejamību — šiem pasākumiem jābūt vispāratzītiem un jāveicina profesionālā izaugsme;

13. mudina dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai risinātu vecāka gadagājuma cilvēku un jo īpaši to cilvēku bezdarba problēmu, kuriem ir bijusi netipiska karjera vai kuriem nav IKT prasmju, un mudina radīt nepieciešamos apstākļus, lai nodrošinātu mūžizglītības pakalpojumus visos līmeņos, palielinot nodarbinātību gan tajos gadījumos, kad tiek sāktas darba gaitas, gan tajos gadījumos, kas persona atgriežas darbā vai vēlas pagarināt darba dzīvi; uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir, paredzot īpašus stimulus, mudināt uzņēmumus uz ilgāku termiņu nodarbināt vai paaugstināt amatā vecāka gadagājuma darbiniekus, jo viņi ir ļoti kompetenti, pieredzējuši, uzticami un augsti kvalificēti;

14. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tie darbinieki, kuriem pēc negadījuma darbavietā vai slimības ir jāmaina darbs, varētu iesaistīties tālākizglītībā un palielināt karjeras iespējas;

15. mudina dalībvalstis izmantot ekonomiskus un cita veida stimulus, lai darba ņēmējiem nodrošinātu ilgāku darba dzīvi un lai darba devēji pieņemtu un paturētu darbā vecāka gadagājuma darbiniekus, nodrošinot mūžizglītības iespējas un uzlabojot darba apstākļus un kvalitāti darba vietā;

16. uzskata, ka sadarbības veicināšana starp augstākās izglītības iestādēm un ražošanu ir pamats inovācijai un lielākai konkurētspējai; pauž nožēlu, ka atsevišķās dalībvalstīs nav īstenotas augstākās izglītības reformas;

17. aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos juridiskos un finansiālos pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem piedāvātu un nodrošinātu mūžizglītības iespējas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.10.2007

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Andersson, Alexandru Athanasiu, Jean-Luc Bennahmias, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Jean Louis Cottigny, Harald Ettl, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Csaba Őry, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Françoise Castex, Richard Howitt, Rumiana Jeleva, Dieter-Lebrecht Koch, Jamila Madeira, Mario Mantovani, Kyriacos Triantaphyllides, Tatjana Ždanoka

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

 

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (27.6.2007)

Kultūras un izglītības komitejai

par pieaugušo izglītību. Mūžu dzīvo – mūžu mācies
(2007/2114(INI))

Atzinumu sagatavoja: Věra Flasarová

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā pieaugušo mūžizglītībai, kā to paredz Lisabonas stratēģija, ir svarīga loma saistībā ar ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju ES;

B.   tā kā struktūrfondiem, jo īpaši Eiropas Sociālajam fondam, ir potenciāls mūžizglītības attīstības atbalstam, ņemot vērā Grundtvig programmas — mūžizglītības programmas daļas— sagatavošanu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

C.  tā kā efektīva pieaugušo izglītības sistēma, kurā noteiktas skaidras prioritātes un tiek uzraudzīta īstenošana un kura ir integrēta mūžizglītības stratēģijās, spēj atbalstīt atstumto grupu, tādu kā imigrantu un romu tautības, — un no kuriem daudzas personas ir pāragri pametušas skolu, — lingvistisko, sociālo un kultūras integrāciju sabiedrībā,

1.   uzsver dzimumu līdztiesības nozīmi saistībā ar mūžizglītības programmām, kas gan vīriešiem, gan sievietēm ļauj vienādi izmantot šāda veida izglītošanās piedāvātās iespējas; aicina Komisiju izmantot visus instrumentus, lai, sadarbojoties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, uzraudzītu jutīgās dzimumu līdztiesības politikas jomas pieaugušo izglītības sagatavošanas procesā;

2.   pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav pienācīgi ņemta vērā integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai;

3.   uzsver , ka nepieciešams novērst diskrimināciju izglītībā un veicināt pasākumus, lai paplašinātu sieviešu līdzdalību mūžizglītības programmās, jo īpaši, lai radītu viņām iespēju uzsākt darbību vai atgriezties darba tirgū, it sevišķi mātēm maternitātes atvaļinājuma beigās un sievietēm, kurām ir apgādājamie;

4.   aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamus ieguldījumus gados vecāku sieviešu un imigranšu izglītībā un apmācībā, taču pirmām kārtām nodrošināt tādu izglītību un apmācību, kura atbilst izglītojamo vajadzībām;

5.   uzsver vajadzību nodrošināt sievietēm labāku piekļuvi jaunajām tehnoloģijām, tostarp tām sievietēm, kuras dzīvo attālos un lauku apvidos, kā arī gados vecākām sievietēm, tādējādi sniedzot viņām vienlīdzīgākas iespējas konkurēt darba tirgū; turklāt uzsver, ka nepieciešams atbalstīt pasākumus, lai samazinātu atšķirību starp vīriešiem un sievietēm saistībā ar tehnisko un zinātnisko kvalifikāciju;

6.   atgādina Barselonas 2002. gada 15.–16. marta Eiropadomes sanāksmes mērķus un uzsver dalībvalstu sasniegto, lai īstenotu mērķus attiecībā uz vietu radīšanu pirmskolas izglītības iestādēs, kā arī ieviešot dienu, lai pievērstu uzmanību gādībai par bērniem un citu apgādājamo aprūpei; vienlaikus norāda, ka dažas dalībvalstis Barselonas mērķu īstenošanas procesā ievērojami atpaliek;

7.   aicina investorus pievērst uzmanību tādu programmu, prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai, kas sievietēm sniedz iespēju iegūt zināšanu pamatus vadības un uzņēmējdarbības jomās, kā arī uzlabot kvalifikāciju, lai veicinātu karjeras izaugsmi, pretendējot uz atbildīgiem posteņiem;

8.   aicina dalībvalstis ieguldīt pieaugušo mūžizglītības programmās, jo īpaši sievietēm paredzētās, lai izlīdzinātu jebkādas tādas atšķirības formālajā vai neformālajā izglītībā, kuras radušās ģimenes pienākumu nevienlīdzīgas sadales dēļ, kā arī meklēt pielietojumu tām prasmēm un spējām, ko sievietes ieguvušas mājsaimniecības darbos vai lauksaimniecībā, vai audzinot bērnus, vai rūpējoties par apgādājamiem;

9.   iesaka darba devējiem nodrošināt atbilstīgus darba apstākļus gan mātēm, gan tēviem, kuru aprūpē ir bērni, un vienlaikus radīt šiem vecākiem iespēju turpināt izglītošanos mūža ilgumā; uzskata, ka šādos gadījumos darba devējiem pienākas kompensācija, ko varētu veikt, piešķirot nodokļu atvieglojumus;

10. mudina darba devējus, pildot korporatīvos sociālos pienākumus, finansēt profesionālās izglītības programmas, ar kurām veicina mūžizglītību, jo īpaši darbiniecēm sievietēm, lai paplašinātu viņu aktīvo darba dzīvi un palielinātu sieviešu iespējas līdzdalībai darba tirgū, kā arī profesionālās meistarības pilnveidi;

11. norāda, ka jārada piemēroti apstākļi mūžizglītībai, jo īpaši nacionālo un etnisko minoritāšu pārstāvjiem, imigrantiem un cilvēkiem ar invaliditāti;

12. aicina dalībvalstis uzlabot saskanību un dot savu ieguldījumu efektīvākā līdzekļu izlietojumā, veicot koordināciju un izveidojot partnerības saistībā ar attiecīgajām dalībvalstu reformu programmām, lai izlīdzinātu atšķirības izglītības pieejamībā; turklāt aicina dalībvalstis atbalstīt visiem pieejamus tālmācības pakalpojumus, sekmēt informēšanu un profesionālo orientāciju, izstrādāt pielāgotas programmas un radīt elastīgas mācību metodes un formas, un, lai novērstu jaunus analfabētisma veidus, nodrošināt piekļuvi IKT un sekmēt to izmantošanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Pieaugušo izglītība. Mūžu dzīvo — mūžu mācies

Procedūras Nr.

2007/2114(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

CULT

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM
21.6.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Věra Flasarová
20.3.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

2.5.2007

25.6.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.6.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

20

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Esther De Lange, Edite Estrela, Věra Flasarová, Esther Herranz García, Urszula Krupa, Pia Elda Locatelli, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Christa Prets, Raül Romeva i Rueda, Eva-Britt Svensson, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriela Creţu, Anna Hedh, Mary Honeyball, Elisabeth Jeggle, Maria Petre, Corien Wortmann-Kool

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.11.2007

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Katerina Batzeli, Ivo Belet, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Ovidiu Victor Ganţ, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Doris Pack, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Henri Weber

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Visser Cornelis, Ewa Tomaszewska

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā