IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK

12.12.2007 - (9948/2/3007 – C6‑0315/2007 – 2002/0222(COD)) - ***II

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Kurt Lechner

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK

(9948/2/3007 – C6‑0315/2007 – 2002/0222(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9948/2/3007 – C6‑0315/2007),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2002)0443)[2],

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2004)0747, COM(2005)0483),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0504/2007),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes kopējā nostāja	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 10. apsvērums
(10) Šajā direktīvā ietvertās definīcijas nosaka saskaņošanas apjomu. Tāpēc dalībvalstu saistībām īstenot direktīvas nosacījumus vajadzētu būt ierobežotām attiecībā uz to apjomu, kā tas noteikts minētajās definīcijās. Atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, šai direktīvai tomēr nebūtu jāskar to, kā dalībvalstīs tiek piemēroti direktīvas nosacījumi attiecībā uz jomām, kas neietilpst tās darbības jomā. Tādējādi dalībvalstis varētu saglabāt vai ieviest valstu tiesību aktus, kas ir atbilstīgi šās direktīvas vai tās atsevišķu noteikumu prasībām par kredītlīgumiem, kas ir ārpus šās direktīvas darbības jomas, piemēram, par kredītlīgumiem, kuru summa ir mazāka par EUR 200 vai lielāka par EUR 100 000. Turklāt dalībvalstis varētu piemērot šās direktīvas noteikumus arī saistītam kredītam, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētā definīcija par saistītu kredītlīgumu. Tādējādi noteikumus par saistītu kredītlīgumu varētu piemērot kredītlīgumiem, kurus tikai daļēji izmanto, lai finansētu līgumu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.	(10) Šajā direktīvā ietvertās definīcijas nosaka saskaņošanas apjomu. Tāpēc dalībvalstu saistībām īstenot direktīvas nosacījumus vajadzētu būt ierobežotām attiecībā uz to apjomu, kā tas noteikts minētajās definīcijās. Atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, šai direktīvai tomēr nebūtu jāskar to, kā dalībvalstīs tiek piemēroti direktīvas nosacījumi attiecībā uz jomām, kas neietilpst tās darbības jomā. Tādējādi dalībvalstis varētu saglabāt vai ieviest valstu tiesību aktus, kas ir atbilstīgi šās direktīvas vai tās atsevišķu noteikumu prasībām par kredītlīgumiem, kas ir ārpus šās direktīvas darbības jomas, piemēram, par kredītlīgumiem, kuru summa ir mazāka par EUR 200 vai lielāka par EUR 50 000. Turklāt dalībvalstis varētu piemērot šās direktīvas noteikumus arī saistītam kredītam, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētā definīcija par saistītu kredītlīgumu. Tādējādi noteikumus par saistītu kredītlīgumu varētu piemērot kredītlīgumiem, kurus tikai daļēji izmanto, lai finansētu līgumu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.
Pamatojums
Kredīti, kas ir lielāki par 50 000 eiro, reti ir tipiski patēriņa kredīti, tādējādi apjomu varētu samazināt. Saglabājot zemāko robežu 200 eiro apjomā, ar patēriņa kredītu ir iespējams aptvert arī kredītsaistību uzņemšanos ar īsziņu starpniecību. Šis jaunais ātri saņemamo kredītu veids arvien vairāk Zviedrijā kļūst par problēmu, jo īpaši saistībā ar pusaudžiem. Aizdevumu var saņemt, pieprasot to pa telefonu, un parasti nauda tiek ieskaitīta kontā 15 minūšu laikā. Ņemot vērā iespēju, ka šāda veida kredīti var izplatīties visā Eiropā, kā arī to, kādus finansiālos sarežģījumus tas rada pusaudžiem, būtu ieteicams saglabāt darbības jomu, sākot no 200 eiro. Lūdzu, skatīt 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 2 12.a apsvērums (jauns)
	(12.a) Šī direktīva neattiecas uz vairāku veidu kredītlīgumiem, piemēram, atlikto maksājumu kartēm (maksājumu kartēm), kuras neparedz citus procentus, kā tikai tām paredzēto noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un kura tiek aplikta ar fiksētu pakalpojumu maksu, kas ir nemainīga, neatkarīgi no ar šādu karti iztērētās summas apmēra. Attiecībā uz šādiem kredītlīgumiem dalībvalstīm jādod iespēja saglabāt vai ieviest atsevišķus valsts mēroga noteikumus.
Pamatojums
Maksājumu kartes (tiek apzīmētas arī kā maksājuma atlikšanas kartes) faktiski nav kredīta instruments šaurākā nozīmē; piešķiršanas gadījuma tās izsniedzējs klientam dod iespēju atlikt maksājumu. Izsniedzējs klienta uzdevumā veic maksājumu piegādātajam vai pakalpojumu sniedzējam, bet savukārt klients pilnībā atmaksā to kartes izsniedzējam reizi mēnesī pēc pārskata saņemšanas. Turklāt par maksājumu kartēm tiek prasīts vienīgi fiksēts ikgadējs maksājums, kas nav atkarīgs no summām, kuras ar šīm kartēm ir samaksātas.
Grozījums Nr. 3 18. apsvērums
(18) Lai patērētāji varētu pieņemt lēmumu, zinot visus faktus, viņiem pirms kredītlīguma noslēgšanas būtu jāsaņem atbilstīga informācija par kredīta nosacījumiem un izmaksām, kā arī par viņu saistībām. Lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgu piedāvājumu pārredzamību un salīdzināmību, šādai informācijai jo īpaši būtu jāietver gada procentu likme, ko piemēro kredītam un kas visā Kopienā noteikta vienādā veidā. Tā kā gada procentu likmi šajā posmā var norādīt, tikai izmantojot piemēru, šādam piemēram vajadzētu būt tipiskam. Tādējādi tam būtu jāatbilst, piemēram, saskaņā ar attiecīgā veida kredītlīgumu piešķirtā kredīta vidējam ilgumam un summai un– attiecīgā gadījumā – iegādātajām precēm. Nosakot raksturīgu piemēru, būtu jāņem vērā arī dažu kredītlīguma veidu izplatība konkrētā tirgū. Attiecībā uz aizņēmuma likmi, rēķinot maksājumu biežumu un kreditoru procentu kapitalizāciju, būtu jāizmanto kreditora parastā aprēķina metode attiecīgajam patēriņa kredītam.	(18) Lai patērētāji varētu pieņemt lēmumu, zinot visus faktus, viņiem pirms kredītlīguma noslēgšanas būtu jāsaņem atbilstīga informācija par kredīta nosacījumiem un izmaksām, kā arī par viņu saistībām, kuru patērētāji, ja nepieciešams, var paņemt līdz un apsvērt. Lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgu piedāvājumu pārredzamību un salīdzināmību, šādai informācijai jo īpaši būtu jāietver gada procentu likme, ko piemēro kredītam un kas visā Kopienā noteikta vienādā veidā. Tā kā gada procentu likmi šajā posmā var norādīt, tikai izmantojot piemēru, šādam piemēram vajadzētu būt tipiskam. Tādējādi tam būtu jāatbilst, piemēram, saskaņā ar attiecīgā veida kredītlīgumu piešķirtā kredīta vidējam ilgumam un summai un– attiecīgā gadījumā – iegādātajām precēm. Nosakot raksturīgu piemēru, būtu jāņem vērā arī dažu kredītlīguma veidu izplatība konkrētā tirgū. Attiecībā uz aizņēmuma likmi, rēķinot maksājumu biežumu un kreditoru procentu kapitalizāciju, būtu jāizmanto kreditora parastā aprēķina metode attiecīgajam patēriņa kredītam.
Grozījums Nr. 4 37.a apsvērums (jauns)
	(37a) Ja saskaņā ar dalībvalstu valsts tiesību aktiem kredīta devējs var prasīt kompensāciju un izmanto šo iespēju, viņam par to jānorāda patērētājam.
Grozījums Nr. 5 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) kredītlīgumiem, kuru kredīta kopsumma ir mazāka par EUR 200 vai lielāka par EUR 100 000;	(c) kredītlīgumiem, kuru kredīta kopsumma ir mazāka par EUR 200 vai lielāka par EUR 50 000;
Pamatojums
Summas , kas mazākas par 500 eiro, būtu jāizslēdz no piemērošanas jomas. Piešķirot nelielus kredītus, īpašā veidā izpaužas ar tiesību aktu noteikumiem saistītās izmaksas. Dalībvalstis bez problēmām var ņemt vērā atšķirīgo ienākumu un dzīves līmeni, pakļaujot arī mazākas summas tiesību aktu noteikumiem. Kredīti, kas pārsniedz 50 000 eiro, nav uzskatāmi par tipiskiem patēriņa kredītiem.
Grozījums Nr. 6 2. panta 3. punkts
3. Tādu kredītlīgumu gadījumā, ja kredītu piešķir kā pārtēriņa iespēju un ja tas ir jāatmaksā pēc pieprasījuma vai trīs mēnešu laikā, piemēro tikai 1. līdz 3. pantu, 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktu, 4. panta 4. punktu, 6. līdz 9. pantu, 10. panta 1. punktu, 10. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktu, l) apakšpunktu, p) apakšpunktu un r) līdz u) apakšpunktu, 10. panta 3. punktu, 12. pantu, 15. pantu, 16. panta 1. punkta pirmo teikumu, 17. pantu un 19. līdz 32. pantu. Informācija, kas jāiekļauj šajos kredītlīgumos, ietver arī informāciju par maksām, kuras piemērojamas no šādu kredītlīgumu noslēgšanas brīža, un attiecīgos gadījumos, nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs maksas var grozīt.	3. Tādu kredītlīgumu gadījumā, ja kredītu piešķir kā pārtēriņa iespēju un ja tas ir jāatmaksā pēc pieprasījuma vai trīs mēnešu laikā, piemēro tikai 1. līdz 3. pantu, 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, 4. panta 4. punktu, 6. līdz 9. pantu, 10. panta 1. punktu, 3. punktu un 4. punktu, 12. pantu, 15. pantu, 17. pantu un 19. līdz 32. pantu.
Pamatojums
Pielāgojums turpmākajiem grozījumiem. 2. teikums neiederas direktīvas 2. pantā.
Grozījums Nr. 7 3. panta i) apakšpunkts
i) "gada procentu likme" ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kas ir izteiktas ikgadējos procentos no kredīta kopsummas;	i) "gada procentu likme" ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kas ir izteiktas ikgadējos procentos no kredīta kopsummas, attiecīgajā gadījumā pievienojot izmaksas atbilstīgi 19. panta 2. punktam;
Pamatojums
Precizējums.
Grozījums Nr. 8 3. panta n) apakšpunkta i) daļa
i) attiecīgais kredītlīgums paredzēts vienīgi konkrētu preču piegādes vai konkrētu pakalpojumu sniegšanas līguma finansēšanai un	i) attiecīgais kredītlīgums paredzēts vienīgi konkrētu preču piegādes vai konkrētu pakalpojumu sniegšanas līguma finansēšanai, kas precīzi ir norādīts kredītlīgumā, un
Pamatojums
The text of the Council common positions has to be considered ambiguous and creates legal uncertainty as to which agreements have to be considered linked and therefore it creates uncertainty on when the consumer can benefit of the protection provided for by the Directive in these cases. The amendment clarifies that an exclusivity link between the credit agreement and the provision of specific goods or services must be identified in the credit agreement itself. For the above mentioned reason, it’s important to ensure legal certainty to the consumer making clear the elements which define when a credit agreement has to be considered “linked” without introducing the risk to determine different interpretations by Member States and different degrees of consumer protection.
Grozījums Nr. 9 4. panta 1. un 2. punkts
1. Jebkurā reklāmā par kredītlīgumiem, kurā norāda procentu likmi vai jebkādus skaitļus saistībā ar kredīta izmaksām patērētājam, iekļauj standartinformāciju saskaņā ar šo pantu. Šīs saistības nepiemēro, ja valsts tiesību aktos ir prasīta gada procentu likmes uzrādīšana ar kredītlīgumu saistītā reklāmā, kuros nav norādīta procentu likme vai citi skaitļi attiecībā uz kredīta izmaksām patērētājam.	1. Jebkurā reklāmā par kredītlīgumiem, kurā norāda procentu likmi vai jebkādus skaitļus saistībā ar kredīta izmaksām patērētājam, iekļauj standartinformāciju saskaņā ar šo pantu. Šis pienākums nav spēkā, ja valsts tiesību aktos noteikts, ka reklāmā par kredītlīgumiem, kurā nav norādījumu par procentu likmi vai patēriņa kredītu izmaksām vai jebkurām citām izmaksām pirmā apakšpunkta izpratnē, kas jāmaksā patērētājam, jānorāda gada procentu likme.
2. Standartinformācijā šeit minētajā secībā un skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar uzskatāma piemēra palīdzību norāda:	2. Standartinformācijā skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar uzskatāma piemēra palīdzību norāda:
a) aizņēmuma likmi — fiksētu vai mainīgu vai, attiecīgos gadījumos — abām, kā arī informāciju par jebkurām piemērojamām izmaksām;	a) aizņēmuma likmi — fiksētu un/vai mainīgu, kā arī informāciju par jebkurām piemērojamām izmaksām, kas iekļautas kopējās izmaksās patērētājam;
b) kredīta kopējo summu;	b) attiecīgos gadījumos, kredīta kopējo summu;
c) gada procentu likmi; 2. panta 3. punktā minētā veida kredītlīgumu gadījumā dalībvalstis var nolemt, ka gada procentu likmi nenorāda;	c) gada procentu likmi; 2. panta 3. punktā minētā veida kredītlīgumu gadījumā dalībvalstis var nolemt, ka gada procentu likmi nenorāda;
d) kredītlīguma darbības termiņu;	d) attiecīgos gadījumos, kredītlīguma atmaksas periods,
e) ja kredīts ir atlikta maksājuma veidā par konkrētām precēm vai pakalpojumiem – cenu naudas izteiksmē un jebkāda avansa maksājuma summu; kā arī	e) ja kredīts ir atlikta maksājuma veidā par konkrētām precēm vai pakalpojumiem – cenu naudas izteiksmē un jebkāda avansa maksājuma summu; kā arī
f) attiecīgos gadījumos, kopējo summu, kas jāmaksā patērētājam un maksājumu apjomu.	f) attiecīgos gadījumos, kopējo summu, kas jāmaksā patērētājam un iemaksu summu.
Grozījums Nr. 10 5. panta 1. punkta pirmā daļa
1. Laikus pirms patērētājs ir uzņēmies kredītlīguma vai piedāvājuma saistības, kreditors un attiecīgi kredīta starpnieks, balstoties uz kreditora piedāvātajiem kredīta noteikumiem un nosacījumiem un, attiecīgos gadījumos, uz patērētāja paustajām vēlmēm un sniegtajām ziņām, nodrošina patērētāju ar informāciju, kas nepieciešama, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus pirms pieņem uz informāciju balstītu lēmumu par to, vai slēgt kredītlīgumu. Šādu informāciju papīra formā vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz atbilstīgi II pielikumā minētajai Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijai. Uzskata, ka kreditors ir izpildījis informēšanas prasības atbilstīgi šim punktam un Direktīvas 2002/65/EK 3. panta 1. un 2. punktam, ja viņš ir sniedzis Eiropas patēriņa kredīta standartinformāciju.	1. Pirms patērētājs ir uzņēmies kredītlīguma vai piedāvājuma saistības, kreditors un attiecīgi kredīta starpnieks, balstoties uz kreditora piedāvātajiem kredīta noteikumiem un nosacījumiem un, attiecīgos gadījumos, uz patērētāja paustajām vēlmēm un sniegtajām ziņām, nodrošina patērētāju ar informāciju, kas nepieciešama, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus pirms pieņem uz informāciju balstītu lēmumu par to, vai slēgt kredītlīgumu. Šādu informāciju papīra formā vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz atbilstīgi II pielikumā minētajai Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijai. Uzskata, ka kreditors ir izpildījis informēšanas prasības atbilstīgi šim punktam un Direktīvas 2002/65/EK 3. panta 1. un 2. punktam, ja viņš ir sniedzis Eiropas patēriņa kredīta standartinformāciju.
Grozījums Nr. 11 5. panta 3. punkts
3. Ja līgums ir noslēgts pēc patērētāja lūguma, izmantojot distances saziņas līdzekli, kas nedod iespēju sniegt informāciju atbilstīgi 1. punktam, jo īpaši 2. punktā minētajos gadījumos kreditors nodrošina patērētāju ar pilnīgu Eiropas patēriņa kredīta standartinformāciju uzreiz pēc kredītlīguma noslēgšanas.	3. Ja līgums ir noslēgts pēc patērētāja lūguma, izmantojot distances saziņas līdzekli, kas nedod iespēju sniegt informāciju atbilstīgi 1. punktam, jo īpaši 2. punktā minētajos gadījumos kreditors nodrošina patērētāju ar pilnīgu Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapu, ko sniedz pirms līguma noslēgšanas, uzreiz pēc kredītlīguma noslēgšanas.
Grozījums Nr. 12 6. panta 1. punkts
1. Laikus pirms patērētājs ir uzņēmies kredītlīguma vai piedāvājuma saistības attiecībā uz 2. panta 3., 5. vai 6. punktā minētājiem kredītlīgumiem, kreditors un attiecīgi kredīta starpnieks, balstoties uz kreditora piedāvātajiem kredīta noteikumiem un nosacījumiem un, attiecīgos gadījumos, patērētāja paustajām vēlmēm un sniegtajām ziņām, nodrošina patērētāju ar informāciju, kas nepieciešama, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus pirms pieņem uz informāciju balstītu lēmumu, vai noslēgt kredītlīgumu.	1. Pirms patērētājs ir uzņēmies kredītlīguma vai piedāvājuma saistības attiecībā uz 2. panta 3., 5. vai 6. punktā minētājiem kredītlīgumiem, kreditors un attiecīgi kredīta starpnieks, balstoties uz kreditora piedāvātajiem kredīta noteikumiem un nosacījumiem un, attiecīgos gadījumos, patērētāja paustajām vēlmēm un sniegtajām ziņām, nodrošina patērētāju ar informāciju, kas nepieciešama, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus pirms pieņem uz informāciju balstītu lēmumu, vai noslēgt kredītlīgumu.
Grozījums Nr. 13 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts
e) ja tas ir kredīts atlikta maksājuma veidā par konkrētu preci vai pakalpojumu – minēto preci vai pakalpojumu un tā cenu naudas izteiksmē;	svītrots
Grozījums Nr. 14 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts
i) attiecīgā gadījumā – norādi, ka patērētājam jebkurā laikā pēc pieprasījuma var lūgt atmaksāt kredīta summu pilnā apjomā;	i) vienīgi saistībā ar kredītlīgumiem saskaņā ar 2. panta 3. punktu attiecīgā gadījumā – norādi, ka patērētājam jebkurā laikā pēc pieprasījuma var lūgt atmaksāt kredīta summu pilnā apjomā;
Grozījums Nr. 15 6. panta 1. punkta l) apakšpunkts
l) patērētāja tiesības pēc pieprasījuma bez maksas saņemt kredītlīguma projekta kopiju. Šo noteikumu nepiemēro, ja kreditors pieprasījuma brīdī nevēlas noslēgt kredītlīgumu ar patērētāju;	svītrots
Grozījums Nr. 16 6. panta 1. punkta m) apakšpunkts
m) atmaksas noteikumus un procedūru; kā arī	svītrots
Grozījums Nr. 17 6. panta 1. punkta ma) apakšpunkts (jauns)
	ma) vienīgi saistībā ar kredītlīgumiem saskaņā ar 2. panta 3. punktu par izmaksām, kas rodas, sākot ar līguma noslēgšanu, kā arī attiecīgā gadījumā par to, saskaņā ar kādiem priekšnosacījumiem šīs izmaksas var mainīt;
Grozījums Nr. 18 6. panta 1. punkta trešā daļa
Šādu informāciju sagatavo papīra formā vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. To var sniegt atbilstīgi III pielikumā iekļautajai Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapai. Uzskata, ka kreditors ir izpildījis informēšanas prasības atbilstīgi šim punktam un Direktīvas 2002/65/EK 3. panta 1. un 2. punktam, ja viņš ir sniedzis "Eiropas patēriņa kredīta informāciju".	Šādu informāciju sagatavo papīra formā vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, un visa šī informācija ir vienādā mērā viegli uztverama. To var sniegt atbilstīgi III pielikumā iekļautajai Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapai. Uzskata, ka kreditors ir izpildījis informēšanas prasības atbilstīgi šim punktam un Direktīvas 2002/65/EK 3. panta 1. un 2. punktam, ja viņš ir sniedzis "Eiropas patēriņa kredīta informāciju".
Pamatojums
Ja kreditori neizmanto standartinformācijas bukletus, patērētāju tiesību aizsardzībai ir nepieciešams, lai būtiska informācija tiktu sniegta viegli uztveramā veidā un lai to nenomāktu nebūtiska informācija.
Grozījums Nr. 19 7. pants
Šās direktīvas 5. un 6. pants neattiecas uz preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas rīkojas kā kredīta palīgstarpnieki. Tas neskar kreditora pienākumu nodrošināt, lai patērētājs saņemtu minētajos pantos norādīto informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas.	Šīs direktīvas 5. un 6. pants neattiecas:
	a) uz preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas rīkojas kā kredīta palīgstarpnieki; vai
	b) kredīta starpniekiem, ja kreditors (vai nu faktiski, vai arī atbilstīgi likumam), attiecībā uz patērētāju uzņemas atbildību par kredīta starpnieka rīcību saistībā ar kredītu.
	Tas neskar kreditora pienākumu nodrošināt, lai patērētājs saņemtu minētajos pantos norādīto informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas.
Pamatojums
Ar grozījumu jāizvairās no nesamērīga apgrūtinājuma starpniecības darbības par neliela apmēra summam, īpaši saistībā ar preču pasūtījumiem pa pastu un kredītiem, kas atmaksājami, izdarot maksājumus ik nedēļu. Grozījums neietekmē sīki izstrādātos noteikumus, kas iekļauti 2. pantā.
Grozījums Nr. 20 8. panta 1. un 2. punkts
1. Pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kas attiecīgi iegūta no patērētāja, un, ja nepieciešams, uz ziņām, kas iegūtas no attiecīgās datu bāzes.	1. Saskaņā ar 20. pantu dalībvalstis nodrošina, ka pirms kredītlīguma noslēgšanas kreditors novērtē (grozījums uz tekstu latviešu valoda neattiecas) patērētāja kredītspēju, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kas attiecīgi iegūta no patērētāja, un, ja nepieciešams, uz ziņām, kas iegūtas no attiecīgās datu bāzes. Dalībvalstis, kurās tiesību akti paredz, ka kreditori, pamatojoties uz ziņām, kas iegūtas no attiecīgās datu bāzes, novērtē patērētāju kredītspēju, var saglabāt šo prasību.
2. Ja puses vienojas mainīt kredīta kopsummu pēc kredītlīguma noslēgšanas, kreditors atjaunina viņa rīcībā esošo finanšu informāciju par patērētāju un novērtē patērētāja kredītspēju pirms būtiskas kredīta kopsummas palielināšanas.	2. Dalīvalstis nodrošina — ja puses vienojas mainīt kredīta kopsummu pēc kredītlīguma noslēgšanas, dalībvalstis nodrošina turklāt arī to, ka kreditors atjaunina viņa rīcībā esošo finanšu informāciju par patērētāju un novērtē (grozījums uz tekstu latviešu valoda neattiecas) patērētāja kredītspēju pirms būtiskas kredīta kopsummas palielināšanas.
Pamatojums
Saskaņā ar 25. apsvērumu dalībvalstīm nepieciešama rīcības brīvība saistībā ar atbildīgas izturēšanās veicināšanu kredītu tirgos.
Grozījums Nr. 21 9. panta 2. punkts
2. Ja kredīta pieteikuma noraidījumu pamato ar datu bāzē iegūtām ziņām, kreditors nekavējoties un bez maksas informē patērētāju par rezultātiem, ko devusi datu bāzes izmantošana, un ziņas par izmantoto datu bāzi, ja vien šādas informācijas sniegšana nav aizliegta Kopienas tiesību aktos vai tas nav pretrunā sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības interesēm.	2. Ja kredīta pieteikuma noraidījumu pamato ar datubāzē iegūtām ziņām, kreditors nekavējoties un bez maksas informē patērētāju par rezultātiem, ko devusi datubāzes izmantošana, un sīkas ziņas par izmantoto datubāzi.
	Ja kredīta pieteikuma apmierināšanu pamato ar datubāzē iegūtām ziņām, kreditors pēc pieprasījuma un bez maksas informē patērētāju par rezultātiem, ko devusi datubāzes izmantošana, un sīkas ziņas par izmantoto datubāzi.
	Abos gadījumos, ja lēmums pieņemts vai novērtēšana notikusi vienīgi vai galvenokārt automatizētas sistēmas starpniecību, patērētājam tiek dota iespēja pārbaudīt un labot nepareizus tās pamatā esošus datus.
	Iepriekšējos apakšpunktos minētā informācija tiek sniegta, ja tās sniegšana ir aizliegta Eiropas Kopienas tiesību aktos vai ir pretrunā ar sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības mērķiem.
Grozījums Nr. 22 10. panta 2. punkta e) apakšpunkts
e) ja tas ir kredīts atlikta maksājuma veidā par preci vai pakalpojumu – preci vai pakalpojumu un tā cenu naudas izteiksmē;	e) ja tas ir kredīts atlikta maksājuma veidā par preci vai pakalpojumu, vai saistītu kredītlīgumu gadījumā — preci vai pakalpojumu un tā cenu naudas izteiksmē;
Grozījums Nr. 23 10. panta 2. punkta i) apakšpunkts
i) tāda kredītlīguma gadījumā, kurā ir noteikta kapitāla atmaksa noteiktā termiņā, konta izrakstu ar maksājumu tabulu, veicamos maksājumus un šādu summu maksāšanas periodus un noteikumus; tabulā ietver katra kredīta atmaksas maksājuma atšifrējumu, lai būtu redzama kapitāla amortizācija, procenti, kas aprēķināti, pamatojoties uz aizņēmuma likmi, un – attiecīgā gadījumā – papildu izmaksas; ja procentu likme nav fiksēta vai, ja saskaņā ar kredītlīgumu var mainīt papildu izmaksas, maksājumu tabulā skaidri un lakoniski min faktu, ka tabulas dati ir derīgi tikai līdz nākamajai aizņēmuma likmes maiņai vai saskaņā ar kredītlīgumu veiktajai papildu izmaksu maiņai;	i) pēc patērētāja pieprasījuma tāda kredītlīguma gadījumā, kurā ir noteikta kapitāla atmaksa noteiktā termiņā, konta izrakstu ar maksājumu tabulu, veicamos maksājumus un šādu summu maksāšanas periodus un noteikumus; tabulā ietver katra kredīta atmaksas maksājuma atšifrējumu, lai būtu redzama kapitāla amortizācija, procenti, kas aprēķināti, pamatojoties uz aizņēmuma likmi, un – attiecīgā gadījumā – papildu izmaksas; ja procentu likme nav fiksēta vai, ja saskaņā ar kredītlīgumu var mainīt papildu izmaksas, maksājumu tabulā skaidri un lakoniski min faktu, ka tabulas dati ir derīgi tikai līdz nākamajai aizņēmuma likmes maiņai vai saskaņā ar kredītlīgumu veiktajai papildu izmaksu maiņai;
Pamatojums
Dažos gadījumos tabulas sastāv no 30 lapām un vairāk. Tas papildus citai informācijai novērš patērētāja uzmanību no svarīgākas un būtiskas informācijas. Tomēr tai jābūt pieejamai, ja patērētājs vēlas saņemt šīs tabulas.
Grozījums Nr. 24 10. panta 2. punkta ma) apakšpunkts (jauns)
	ma) attiecīgā gadījumā norādi par to, ka jāmaksā notāra nodeva;
Grozījums Nr. 25 10. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Ja kredītlīgums pārtēriņa iespēju veidā saskaņā ar 2. panta 3. punktu skaidri, lakoniski ir jānorāda:
	a) kredīta veidu;
	b) līguma pušu identitāte un adreses, kā arī, attiecīgā gadījumā, iesaistītā kredīta starpnieka identitāte un adrese;
	c) kredītlīguma darbības termiņu;
	d) kredītlimits un izmantošanas nosacījumi;
	e) aizņēmuma likme, aizņēmuma likmes piemērošanas nosacījumi un, ja tādi ir, rādītāji un etalona procentu likmes, kas attiecas uz sākotnējo aizņēmuma likmi, turklāt arī periodi, nosacījumi un veids aizņēmuma likmes pielāgošanai; ja atkarībā no apstākļiem piemēro atšķirīgas aizņēmuma likmes — iepriekš minēto informāciju par visām piemērojamām likmēm;
	f) faktiskā gada procentu likme un kopējās patērētāja maksājamās izmaksas, kas aprēķināta kredītlīguma noslēgšanas brīdī; min visus pieņēmumus, kas izmantoti minētās likmes aprēķinam atbilstīgi 19. panta 2. punktam saistībā ar 3. panta 3. panta g) un i) punktu; 2. panta 3. punktā minētā veida kredītlīgumu gadījumā dalībvalstis var nolemt, ka gada procentu likmi nenorāda;
	g) norāde, ka patērētājam jebkurā laikā pēc pieprasījuma var lūgt atmaksāt kredīta summu pilnā apjomā;
	h) sīki izstrādāta kārtība, kas jāievēro, īstenojot tiesības par kredītlīguma atsaukumu; kā arī
	i) informācija par maksām, kuras piemērojamas no šādu kredītlīgumu noslēgšanas brīža, un attiecīgos gadījumos, nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs maksas var grozīt.
Grozījums Nr. 26 12. panta virsraksts
Kredītlīgums kā pārtēriņa iespēja	Saistības attiecībā uz kredītlīgumiem kā pārtēriņa iespēju
Grozījums Nr. 27 13. panta 1. punkts
1. Patērētājs drīkst saskaņā ar parasto kārtību bez maksas izbeigt beztermiņa kredītlīgumu jebkurā laikā, ja vien puses nav vienojušās par paziņošanas termiņu. Šāds termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.	1. Patērētājs drīkst saskaņā ar parasto kārtību bez maksas izbeigt beztermiņa kredītlīgumu jebkurā laikā, ja vien puses nav vienojušās par paziņošanas termiņu.
Ja par to panākta vienošanās kredītlīgumā, kreditors drīkst saskaņā ar parasto kārtību izbeigt beztermiņa kredītlīgumu, vismaz divus mēnešus iepriekš iesniedzot patērētājam paziņojumu, ko sagatavo papīra formā vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.	Ja par to panākta vienošanās kredītlīgumā, kreditors drīkst saskaņā ar parasto kārtību izbeigt beztermiņa kredītlīgumu, vismaz divus mēnešus iepriekš iesniedzot patērētājam paziņojumu, ko sagatavo papīra formā vai, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Paziņošanas termiņš, kas noteikts patērētājam, nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.
Pamatojums
Labākai izpratnei.
Grozījums Nr. 28 14. panta 1. punkta pirmā daļa
1. Patērētājs četrpadsmit kalendāro dienu laikā var atteikties no kredītlīguma, nesniedzot nekādu pamatojumu.	1. Patērētājs četrpadsmit kalendāro dienu laikā var atteikties no kredītlīguma, nesniedzot nekādu pamatojumu. Saistīto kredītlīgumu gadījumā, kā noteikts 3. panta n) punktā, šo termiņu pēc patērētāja pieprasījuma var samazināt līdz trim dienām, bet ne mazāk, ja patērētājs vēlas pēc iespējas ātrāk iegādāties preces vai saņemt pakalpojumus, kas tiek finansēti ar kredītlīguma starpniecību.
	Ja preču piegāde vai pakalpojuma sniegšanas uzsākšana notiek pēc tam, kad beidzies periods, par kuru panākta vienošanās, periods beidzas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas datumā, bet tas nevar būt ilgāks par četrpadsmit dienām.
Grozījums Nr. 29 16. panta 2., 3. un 4. punkts
2. Kreditors ir tiesīgs uz kompensāciju par iespējamiem izdevumiem, kas tieši saistīti ar pirmstermiņa kredīta atmaksu, ja pirmstermiņa atmaksa notiek laika periodā, attiecībā uz kuru noteikta fiksēta aizņēmuma likme, un kreditors pierāda, ka standarta procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro tās jaunākajai galvenajai refinansēšanas operācijai, kas veikta pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas, pirmstermiņa atmaksas brīdī ir zemāka nekā kredītlīguma noslēgšanas brīdī. Dalībvalstij, kas nepiedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, standarta procentu likme ir tās valsts centrālās bankas noteiktā līdzvērtīgā likme.	2. Kreditors saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem var būt tiesīgs saņemt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamiem izdevumiem, kas tieši saistīti ar pirmstermiņa kredīta atmaksu.
Šādu kompensāciju nosaka kreditors un tā nevar pārsniegt 1% no pirmstermiņā atmaksāta kredīta summas, ja laikposms starp pirmstermiņa atmaksu un kredītlīguma izbeigšanos, par ko panākta vienošanās, pārsniedz vienu gadu. Ja šis laikposms nepārsniedz vienu gadu, kompensāciju var noteikt ne augstāku par 0,5% no kredīta apjoma, kas ir atmaksāts pirms termiņa.
Kompensācija nepārsniedz procentu summu, ko patērētājs būtu maksājis periodā starp pirmstermiņa atmaksu un kredītlīguma darbības termiņa beigu datumu, kas noteikts kredītlīgumā.	Kompensācija nepārsniedz procentu summu, ko patērētājs būtu maksājis periodā starp pirmstermiņa atmaksu un kredītlīguma darbības termiņa beigu datumu, kas noteikts kredītlīgumā.
3. Kompensāciju par pirmstermiņa atmaksu nepieprasa:	3. Kompensāciju par pirmstermiņa atmaksu nepieprasa:
a) ja atmaksāšana veikta saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas paredzēts kredīta atmaksāšanas garantēšanai;	a) ja atmaksāšana veikta saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas paredzēts kredīta atmaksāšanas garantēšanai; vai
b) pārtēriņa iespējas gadījumā; vai	b) pārtēriņa iespējas gadījumā.
c) ja atmaksāšana notiek laikposmā, attiecībā uz kuru nav noteikta fiksēta aizņēmuma likme.
4. Dalībvalstis var noteikt, ka šādu kompensāciju kreditors var pieprasīt tikai ar noteikumu, ka pirmstermiņa atmaksas summa pārsniedz valsts tiesību aktos noteikto robežvērtību. Šī robežvērtība nepārsniedz EUR 10 000 jebkurā 12 mēnešu periodā.
Grozījums Nr. 30 19. panta 2. punkta otrā daļa
Konta, kurā tiek reģistrētas gan maksājumu operācijas, gan kredīta izmaksas operācijas, uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots maksājumu operācijām, gan kredīta izmaksai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, ja vien konta atvēršana nav fakultatīva, un konta izmaksas ir skaidri un atsevišķi norādītas kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā.	Konta, kurā tiek reģistrētas gan maksājumu operācijas, gan kredīta izmaksas operācijas, uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots maksājumu operācijām, gan kredīta izmaksai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj kredīta kopējās izmaksās patērētājam, ja konta atvēršana nav saistīta ar kredītu vai konta atvēršana nav fakultatīva, un konta izmaksas ir skaidri un atsevišķi norādītas kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā.
Grozījums Nr. 31 21. panta b) apakšpunkta ii) daļa
ii) kredīta starpnieks nesaņem nekādu samaksu no kreditora;	ii) jebkāds atalgojums kredīta starpniekam par viņa pakalpojumiem ir pārredzams, un patērētājs par to ir informēts,
Pamatojums
Ar grozījumu ir mēģināts nodrošināt, ka kredīta starpnieki darbojas pārredzamā veidā, garantējot elastīgumu, kas pieļauj, ka izmaksas tiek sadalītas starp patērētāju un aizdevēju.
Grozījums Nr. 32 21. panta b) apakšpunkta iii) daļa
iii) kredītlīgums, attiecībā uz kuru viņš darbojies, faktiski ir noslēgts;	svītrots
Pamatojums
The condition risks introducing an element of cross-subsidy, whereby consumers who conclude a credit agreement could be charged higher amounts for the services of an intermediary to compensate for those who do not conclude the agreement. Additionally, if an intermediary was not able to recover some costs for providing his advice in case the agreement is not concluded, that may lead him to pressure the consumer to conclude the agreement. However, Member States should have the possibility of restricting the amount which intermediaries can charge in order to protect consumers from being charged disproportionately for advice in cases when no agreement is concluded.
Grozījums Nr. 33 21. panta otrā daļa (jauna)
	Dalībvalstis var ierobežot summu, kuru kredīta starpnieki var pieprasīt par saviem pakalpojumiem gadījumos, ja līgums nav noslēgts.
Pamatojums
The condition risks introducing an element of cross-subsidy, whereby consumers who conclude a credit agreement could be charged higher amounts for the services of an intermediary to compensate for those who do not conclude the agreement. Additionally, if an intermediary was not able to recover some costs for providing his advice in case the agreement is not concluded, that may lead him to pressure the consumer to conclude the agreement. However, Member States should have the possibility of restricting the amount which intermediaries can charge in order to protect consumers from being charged disproportionately for advice in cases when no agreement is concluded.
Grozījums Nr. 34 I pielikuma II sadaļas b) apakšpunkts
b) ja kredītlīgumā ir paredzēti dažādi kredīta izņemšanas veidi ar dažādām maksām vai aizņēmuma likmēm, kopējo kredīta summu uzskata par izņemtu pie visaugstākās maksu un aizņēmuma likmes;	b) ja kredītlīgumā ir paredzēti dažādi kredīta izņemšanas veidi ar dažādām maksām vai aizņēmuma likmēm, kopējo kredīta summu uzskata par izņemtu pie visaugstākās maksu un aizņēmuma likmes, ko piemēro tādām darījumu kategorijām, kurus visbiežāk izmanto saistībā ar šā veida kredītlīgumiem;
Pamatojums
Visaugstākā maksa darījumiem ar kredītkarti ir par summu piešķiršanu skaidrā naudā, bet kredītkartes visvairāk tiek izmantotas mazumtirdzniecības vietās. Tādēļ vislielākās maksas pielietošana būtu maldinoša.
Grozījums Nr. 35 I pielikuma II sadaļas d) apakšpunkts
d) ja nav fiksēta atmaksas grafika un ja šādu grafiku nevar izsecināt no kredītlīguma noteikumiem un piešķirtā kredīta atmaksas līdzekļiem, uzskata, ka kredīta termiņš ir viens gads un kredītu uzskata par atmaksātu ar divpadsmit vienādām kapitāla iemaksām, kas izdarītas ar mēneša starplaiku;	d) ja nav fiksēta atmaksas grafika, tiek pieņemts:
	i) ka kredīts ir piešķirts viena gada laika posmam, sākot no attiecīgā datuma un
	ii) ka kredīts tiks atmaksāts divpadsmit vienādos maksājumos ar viena mēneša intervālu, sākot no dienas vienu mēnesi pēc attiecīgā datuma;
Pamatojums
Jautājums par to, vai no līguma izriet fiksēts maksājumu grafiks, ir subjektīvas interpretācijas jautājums; ar šo grozījumu mēģināts nodrošināt, ka gada procentu likme vienmēr tiek aprēķināta, pamatojoties uz tiem pašiem pieņēmumiem, atsaucoties uz kuriem tiek aprēķināts arī grafiks, lai patērētāji patiešām varētu salīdzināt pārrobežu kredītu piedāvājumus.
Grozījums Nr. 36 I pielikuma II sadaļas gb) apakšpunkts
g) ja kredītam piemērojamā maksimālā summa nav vēl norunāta, par maksimālo summu uzskata 1 000 EUR;	g) ja kredītam piemērojamā maksimālā summa nav vēl norunāta, par maksimālo summu uzskata 2 500 EUR vai par produktu piedāvājamo vismazāko kredīta apmēru;
Pamatojums
2 500 eiro ierobežojums labāk raksturo tipiskus kredītu produktus. Pastāv arī produkti ar ievērojami lielāku kredītlimitu, un, izmantojot mazāku limitu, kredīta aprēķināšanā patērētājs varētu tikt maldināts.
Grozījums Nr. 37 II pielikuma 4. sadaļas tabulas 2. rindas kreisā sleja
Pirmstermiņa atmaksa Jums ir tiesības veikt pirmstermiņa kredīta atmaksu jebkurā laikā, pilnībā vai daļēji Ja piemērojams –	Pirmstermiņa atmaksa Jums ir tiesības veikt pirmstermiņa kredīta atmaksu jebkurā laikā, pilnībā vai daļēji Ja piemērojams –
Ja notiek pirmstermiņa atmaksa, kreditoram ir tiesības uz kompensāciju	Norāde par maksājamo kompensāciju
Grozījums Nr. 38 II pielikuma 4. sadaļas tabulas 2. rindas labā sleja
[Kompensācijas noteikšana (aprēķina metode) saskaņā ar Direktīvas …/…/EK 16. panta 2. punkta īstenošanas noteikumiem]	svītrots
Grozījums Nr. 39 II pielikuma 4. sadaļas tabulas 3. rindas kreisā sleja
Datu bāzes izmantošana Kreditoram ir nekavējoties un bez maksas jums jāpaziņo rezultāti, ko devusi datu bāzes izmantošana, ja kredīta pieteikuma noraidījumu pamato ar tajā iegūtām ziņām. Šo noteikumu nepiemēro, ja šādas informācijas sniegšana ir aizliegta Eiropas Kopienas tiesību aktos vai ir pretrunā ar sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības mērķiem.	Datu bāzes izmantošana Patērētāja piekrišana
Grozījums Nr. 40 III pielikuma 2. sadaļas tabulas 4. rindas kreisā sleja
Preces/ pakalpojuma nosaukums Cena naudas izteiksmē 3.	svītrots
Grozījums Nr. 41 III pielikuma 2. sadaļas tabulas 6. rindas kreisā sleja
Ja piemērojams – Kredīts piešķirts atlikta maksājuma veidā par precēm vai pakalpojumiem Preces/ pakalpojuma nosaukums Cena naudas izteiksmē	svītrots
Grozījums Nr. 42 III pielikuma 4. sadaļas tabulas 3. rindas kreisā sleja
Tiesības saņemt kredītlīguma projektu Jums ir tiesības pēc pieprasījuma bez maksas saņemt kredītlīguma projekta kopiju. Šo noteikumu nepiemēro, ja kreditors pieprasījuma brīdī nevēlas ar jums noslēgt kredītlīgumu.Kopsumma, kas jums jāmaksā Pirmstermiņa atmaksa	svītrots
Grozījums Nr. 43 III pielikuma 5. sadaļas tabulas 3. rindas kreisā sleja
Pirmstermiņa atmaksa Jums ir tiesības veikt pirmstermiņa kredīta atmaksu jebkurā laikā, pilnībā vai daļēji Ja piemērojams –	Pirmstermiņa atmaksa Jums ir tiesības veikt pirmstermiņa kredīta atmaksu jebkurā laikā, pilnībā vai daļēji Ja piemērojams –
Ja notiek pirmstermiņa atmaksa, kreditoram ir tiesības uz kompensāciju.	Norāde par maksājamo kompensāciju
Grozījums Nr. 44 III pielikuma 5. sadaļas tabulas 3. rindas labā sleja
[Kompensācijas noteikšana (aprēķina metode) saskaņā ar Direktīvas …/…/EK* 16. panta 2. punkta īstenošanas noteikumiem]	svītrots

• [1]  OV C 104, 30.4.2004., 233. lpp.
• [2]  OV C 331 E, 31.12.2002., 200. lpp.

PASKAIDROJUMS

Mūsu ekonomiskā dzīve vairs nav iedomājuma bez patērētājiem piešķiramajiem kredītiem, lai finansētu preču pirkšanu un atlīdzību par pakalpojumiem. Tie veido ievērojamu daļu no Eiropas iekšzemes kopprodukta, kaut gan atsevišķu dalībvalstu starpā ir lielas atšķirības. Neskatoties uz ekonomisko saplūšanu, vienotu valūtu un būtiskiem uzlabojumiem pārrobežu maksājumu sistēmas kārtībā, kapitāla tirgi tāpat kā līdz šim galvenokārt turpina darboties valsts mērogā, un pārrobežu kredīti tiek piešķirti ļoti reti. Tam ir ļoti dažādi iemesli, un tie var būt saistīti gan ar atšķirīgajām nacionālajām ieražām un paradumiem finanšu jomā, gan arī ar šķēršļiem, ko rada valodu nezināšana.

Valsts tirgu atvēršana attiecībā uz tādu nozīmīgu nozari kā patēriņa kredīti, konkurences nostiprināšana un iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir ES politisks uzdevums, un tajā ir ieinteresēti gan patērētāji, gan kredīta devēji.

Kopīgs tiesiskais regulējums Eiropas līmenī, kas nodrošinātu patērētāju aizsardzību, arī var dot ieguldījumu iekšējā tirgus darbības uzlabošanā, pat ja saglabājas tiesiski un faktiski šķēršļi, un tiesības nav noteicošais faktors attiecībā uz pārrobežu patēriņa kredītiem.

Eiropas mēroga tiesisko regulējumu pašreiz veido Direktīva EEK 87/102. Taču tajā iekļauti vienīgi obligātie standarti. Šīs tiesību jomas plašāka attīstība katrā dalībvalstī ir lielā mērā atšķirīga, kas arī rada iekšējā tirgus traucējumus.

Tomēr pilnīga tiesību aktu vienādošana neļaus panākt mērķi.

Patērētāju tiesībām jābūt elastīgām; jābūt iespējai izmantot dažādus tiesiskā regulējuma līdzekļus dažādos apstākļos, lai novērstu patērētajiem dažāda veida draudošas briesmas, proti, vajadzības gadījumā, jāiejaucas ātri un ar atbilstošu pielāgošanās spēju. Tiesību aktu iedarbīgumu ietekmē arī tas, kādā mērā to akceptē iedzīvotāji, kuri vēlas, lai tie būtu viņu interesēm atbilstoši noteikumi, kā arī pielāgoti vietējiem apstākļiem. Tiesību aktu vienotības panākšanas rezultātā var ne tikai pārkāpt subsidiaritātes principu, bet bieži vien tas nepieciešamo kompromisu dēļ izraisa sarežģītu un pārspīlētu noteikumu pieņemšanu, tādējādi vēl vairāk samazinot jaut tā nelielo pozitīvo ietekmi uz iekšējo tirgu saistībā ar patēriņa kredītiem.

Šī iemesla dēļ Komisijas pirmais 2002. gada 11. septembra priekšlikums, kurā bija paredzēta pilnīga harmonizēšana, bija neizdevies. Eiropas Parlaments 1. lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un paredzēja vienīgi minimālu harmonizēšanu.

Savukārt 2005. gada oktobrī Komisija iesniedza jaunu, būtiski grozītu priekšlikumu. Šajā priekšlikumā lielā mērā ņemti vērā Parlamenta ieteikumi, un tā apjoms ievērojami samazināts. Komisijas jaunajā priekšlikumā nav paredzēta maksimāla harmonizēšana, un tā aprobežojas ar mērķtiecīgu attiecīgu tiesisko pamatelementu harmonizēšanu izlases veidā: pirms līguma noslēgšanas sniedzamā informācija, līgumā iekļaujamā informācija, atsaukuma tiesības, pirmstermiņa atmaksa, faktiskā gada procentu likme.

Šī jaunā pieeja principā ir vērtējama atzinīgi. Padome savā kopējā nostājā arī iekļāvusi šo pieeju, no kā daļēji izriet apjoma samazinājums, bet daļēji formulējumi kļuvuši arī sarežģītāki.

Kaut gan kopējā nostāja ir labs pamats, tomēr ir nepieciešama pārskatīšana atsevišķos jautājumos, kā arī daži labojumi. Šajā sakarā jānosaka šādi kritēriji: tiesību aktu noteikumu pamatā jābūt parastiem gadījumiem, kuros iesaistīti vidusmēra patērētājs un vidusmēra uzņēmējs, nevis neveiksmīgiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, kas ir izņēmumi. Jāsaglabā līgumu slēgšanas brīvības princips, kā arī jānostiprina patērētāja personīgā atbildība. Lielāks noteikumu skaits automātiski nenozīmē, ka patērētāji ir labāk aizsargāti. Pārāk apjomīga informācija (kā tas vienprātīgi apstiprinājies ar Eiropas Parlamenta uzdevumā veikto pētījumu un īstenotās apspriešanas rezultātā) tieši attiecībā uz patērētājiem ar nelielu pieredzi padara situāciju sarežģītāku, nevis saprotamāku, nemaz neņemot vērā izmaksu palielināšanos, kas rezultātā arī jāsedz patērētājam. Noteikumiem jābūt skaidriem, vienkāršiem un pārskatāmiem, un Eiropas mērogā tiem jādod ieguldījums iekšējā tirgus veicināšanā. Ne visās kopējās nostājas daļās šie aspekti ir vienāda mēra ņemti vērā. Dažas kopējās nostājas daļas ir pārāk apjomīgas, birokrātiskas un daļēji arī sarežģītas un grūti saprotamas. Tas varbūt bija nepieciešams, lai panāktu kompromisu un apmierinātu to dalībvalstu prasības, kurās spēkā ir īpaši noteikumi, bet tomēr nav pareizais kritērijs, un nevar būt Eiropas Parlamenta pamatnostādne.

Precīzāk būtu jāapskata šādi grozījumi:

1.   No piemērošanas jomas papildus jāizslēdz notariāli apliecinātus līgumi, aizdevumi, kas saistīti ar dzīvokļu darījumiem, kā arī kredīti, kas mazāki par 500 eiro un lielāki par 50 000 eiro. Tādējādi dalībvalstīm tiek piešķirta lielāka rīcības brīvība. Tomēr īpaši jānorāda uz to, ka tās, īstenojot direktīvu, var paredzēt noteikumus arī šajā jomā. Tā, piemēram, dalībvalstis savus noteikumus var piemērot attiecībā uz kredītiem, kuru apmērs ir 100 eiro un lielāks, un šo summu tās jebkurā laikā var mainīt, mainoties naudas attiecībām un ienākumu līmenim, un lai to veiktu, nav nepieciešams grozīt Eiropas direktīvu.

2.   Noteikumi, kas regulē reklāmu, ir neskaidri un šķiet pārspīlēti, turklāt papildus spēkā ir arī Direktīva 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi.

3.   Pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu pirms līguma noslēgšanas un līgumā norādāmo informāciju ir pārāk plaši. Šīs tiesību jomas harmonizēšanu nevar uzskatīt par lietderīgu, ja tas notiek tādējādi, ka tiek apkopotas visās dalībvalstīs esošās prasības. Tas neizbēgami izraisītu pārmērīgu regulējumu un informācijas plūdus, un tāpēc ir jo svarīgāk, ka patērētājam ir atsaukuma tiesības.

      Tas jo īpaši ir spēkā attiecībā uz pārtēriņu.

      Attiecībā uz sniedzamo informāciju izvirzāmās prasības var ievērojami iespaidot iekšējo tirgu, no vienas puses, tādēļ ka dalībvalstis noteikumus var īstenot atšķirīgā veidā, un, no otras puses, kredīta devējs šīs prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu tikpat kā nevar īstenot tieši pārrobežu darījumos, kā arī attiecībā uz e–komerciju, un tas var viņu patiešām atturēt piedāvāt pārrobežu kredītus.

      Šī iemesla dēļ, kā arī paturot prātā patērētāja paša atbildību, izskaidrojumi būtu jāsniedz tikai pēc patērētāja pieprasījuma.

4.   Attiecībā uz atsaukuma tiesībām ir jāparedz noilguma termiņš. Ņemot vērā to, cik daudz priekšnosacījumu jāievēro, slēdzot līgumu un izskaidrojot atsaukuma tiesības, var pieļaut kļūdas, kuras izraisa nevis ļauns nodoms, bet gan uzņēmēja maldīšanās. Visbeidzot, direktīva attiecas arī uz uzņēmējiem, kuriem nav liela pieredze darījumos ar kredītiem. Šādas kļūdas var arī patērētājus mudināt izturēties ļaunprātīgi. 6 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas būtu jāatrisina visas juridiskās domstarpības šajā sakarā.

5.   Saskaņā ar Komisijas viedokli, noteikumu harmonizēšana par pirmstermiņa atmaksu bija svarīgs elements. Padomes šajā sakarā panāktais kompromiss ir vissarežģītākais risinājums, kādu vien var iedomāties, un ieguvums tā rezultāta ir visai neliels. Ņemot vērā milzīgās tradīciju un tiesību izpratnes atšķirības atsevišķās dalībvalstīs, ir saprotams, kāpēc šajā jautājumā nevar rast pārliecinošu kompromisu.

      Šis risinājums ir neapšaubāmi neizdevies, un, saglabājot to, nav iedomājami pozitīvi iespaidot (harmonizēt) iekšējo tirgu.

      Iespējamās kompensācijas aprēķināšanas veids ir ļoti neskaidri formulēts un pilnībā nav noregulēts. Attiecībā uz summu, kas mazāka par 10 000 eiro gadā, kompensācija nav paredzēta. Kā vienīgais kopīgais noteikums, kas saglabājies un ir pieminēšanas vērts, ir noteikums par to, ka kompensācija ir pieļaujama un to, lai arī kādā veidā tā tiek aprēķināta, nedrīkst pieprasīt apmērā, kas lielāks par 0,5 %, respektīvi, 1 % no summas, kas atmaksāta pirms termiņa.

      Ievērojot šo paskaidrojumu un arī tādēļ, ka šis ierobežojums nav gluži lietišķs, šķiet, ka vienīgais taisnīgais risinājums ir pilnībā svītrot noteikumu par kompensāciju un atstāt tās regulēšanu dalībvalstu kompetencē.

      Ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka ar iepriekš formulētajiem grozījumu priekšlikumiem kopējā nostāja tiek uzlabota, formulējot noteikumus kodolīgi un skaidri, un tiek atjaunots pienācīgs līdzsvars attiecībā uz atšķirīgajiem viedokļiem.

PROCEDŪRA

Atsauces	09948/2/2007 - C6-0315/2007 - 2002/0222(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	20.4.2004                     T5-0297/2004
Komisijas priekšlikums	COM(2002)0443 - C5-0420/2002
Komisijas grozitais priekšlikums	COM(2004)0747
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	27.9.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 27.9.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Kurt Lechner 30.1.2006
Izskatīšana komitejā	24.10.2005		9.10.2006		22.11.2006		8.5.2007
	5.6.2007		3.10.2007		5.11.2007		22.11.2007
	27.11.2007
Pieņemšanas datums	10.12.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	32 0 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriela Creţu, Janelly Fourtou, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Malcolm Harbour, Edit Herczog, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Giovanni Rivera, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Alexander Stubb, Eva-Britt Svensson, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler, Nicola Zingaretti
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Emmanouil Angelakas, André Brie, Wolfgang Bulfon, Giovanna Corda, Benoît Hamon, Gisela Kallenbach, Othmar Karas, Andrea Losco, Manuel Medina Ortega, Joseph Muscat, José Javier Pomés Ruiz, Olle Schmidt, Gary Titley, Diana Wallis, Stefano Zappalà
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Klaus-Heiner Lehne, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Tadeusz Zwiefka
Iesniegšanas datums	12.12.2007