Ziņojums - A6-0507/2007Ziņojums
A6-0507/2007

    ZIŅOJUMS par Austrijas Republikas ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās

    20.12.2007 - (15437/2006 – C6‑0058/2007 – 2007/0803(CNS)) - *

    Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
    Referents: Armando França

    Procedūra : 2007/0803(CNS)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A6-0507/2007
    Iesniegtie teksti :
    A6-0507/2007
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par Austrijas Republikas ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās

    (15437/2006 – C6‑0058/2007 – 2007/0803(CNS))

    (Apspriežu procedūra)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Austrijas Republikas ierosmi (15437/2006),

    –   ņemot vērā ES līguma 30. un 32. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

    –   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, ar kuru saskaņā Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0058/2007),

    –   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

    –   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0507/2007),

    1.  apstiprina grozīto Austrijas Republikas ierosmi;

    2.  aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

    3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

    4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Austrijas Republikas ierosmi;

    5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Austrijas Republikas valdībai.

    Austrijas Republikas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

    Grozījums Nr. 1

    4. apsvērums

    (4) Nevienas dalībvalsts rīcībā nav visi līdzekļi, resursi, pieredze un zināšanas, lai efektīvi risinātu jebkāda veida plaša mēroga krīzes situācijas, kurām ir vajadzīga īpaša intervence. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai katra dalībvalsts varētu lūgt palīdzību citai dalībvalstij.

    (4) Nevienas dalībvalsts rīcībā nav visu līdzekļu, resursu, pieredzes un zināšanu, lai efektīvi risinātu jebkāda veida specifiskas vai plaša mēroga krīzes situācijas, kurām ir vajadzīga īpaša intervence. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai katra dalībvalsts varētu lūgt palīdzību citai dalībvalstij.

    Grozījums Nr. 2

    5. apsvērums

    (5) Šajā lēmumā ir noteikti daži vispārēji noteikumi par atbildību, tostarp par krimināltiesisko atbildību, lai radītu tiesisku pamatu apstākļiem, kuros attiecīgās dalībvalstis vienotos lūgt un sniegt palīdzību. Šī tiesiskā pamata pieejamība un deklarācija, kurā norādītas kompetentās iestādes, ļaus dalībvalstīm ātri reaģēt gadījumā, ja rodas krīzes situācija,

    (5) Padomes Lēmums 2007/.../TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (Prīmes Lēmums), un it īpaši tā 18. pants nosaka dalībvalstu policijas savstarpējās palīdzības veidus saistībā ar masu pulcēšanos un līdzīgiem lieliem pasākumiem, katastrofām un nopietniem negadījumiem. Šajā lēmumā nav ietverta masu pulcēšanās, dabas katastrofas vai nopietni negadījumi Prīmes Lēmuma 18. panta nozīmē, bet tas papildina tos Prīmes Lēmuma noteikumus, kuros paredzētas dalībvalstu policijas savstarpējās palīdzības iespējas īpašu intervences vienību veidā citās situācijās, proti, cilvēku izraisītās krīzes vai terorisma situācijās, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām, īpašumam, infrastruktūrai vai iestādēm, īpaši ķīlnieku sagrābšanas, nolaupīšanas un līdzīgos gadījumos.

     

    Ievērojot minēto, katrai dalībvalstij ir jānorāda tās kompetentās iestādes, kurām attiecīgās citas dalībvalstis drīkst lūgt palīdzību vai intervenci.

    Pamatojums

    Ir svarīgi paskaidrot, kas ir šā lēmuma galvenais mērķis, lai pamatotu šāda pasākuma pieņemšanu papildus Prīmes Lēmumam.

    Grozījums Nr. 3

    5.a apsvērums (jauns)

     

    (5a) Šā tiesiskā regulējuma pieejamība un apkopojums, kurā norādītas kompetentās iestādes, ļaus dalībvalstīm ātri reaģēt un ietaupīt laiku gadījumā, ja rodas šāda krīzes situācija. Turklāt, lai palielinātu dalībvalstu spēju novērst šādas krīzes situācijas, jo īpaši terora aktus, un reaģēt uz tām, īpašajām intervences vienībām ir svarīgi regulāri rīkot sanāksmes un kopējus mācību pasākumus, lai dalītos savstarpējā pieredzē,

    Grozījums Nr. 4

    1. pants

    Šajā lēmumā ir noteikti vispārēji noteikumi un nosacījumi, lai ļautu vienas dalībvalsts īpašajām intervences vienībām sniegt palīdzību un/vai darboties citas dalībvalsts (turpmāk "dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu") teritorijā gadījumos, kad šī otrā dalībvalsts tās ir uzaicinājusi un tās ir piekritušas to darīt, lai risinātu krīzes situāciju.

    Šajā lēmumā ir noteikti vispārēji noteikumi un nosacījumi, lai ļautu vienas dalībvalsts (turpmāk „dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu”) īpašajām intervences vienībām sniegt palīdzību un/vai darboties citas dalībvalsts (turpmāk „dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu”) teritorijā gadījumos, kad šī otrā dalībvalsts tās ir uzaicinājusi un tās ir piekritušas to darīt, lai risinātu krīzes situāciju. Par praktiskajiem aspektiem un īstenošanas pasākumiem, kas papildina šo lēmumu, tieši vienojas dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, un dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu.

    Grozījums Nr. 5

    2. panta 1. punkts

    1) "īpašā intervences vienība" ir jebkura dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāde, kas ir specializēta kontrolēt krīzes situācijas;

    1) „īpašā intervences vienība” ir dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāde, kas ir specializēta kontrolēt krīzes situācijas;

    Pamatojums

    Grozījuma nolūks ir paskaidrot lēmuma priekšlikuma mērķi.

    Grozījums Nr. 6

    2. panta 2. punkts

    2) "krīzes situācija" ir jebkura cilvēka izraisīta situācija dalībvalstī, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām vai iestādēm šajā dalībvalstī, jo īpaši ķīlnieku sagrābšana, lidmašīnu nolaupīšana un tamlīdzīgi starpgadījumi.

    2) „krīzes situācija” ir tāda jebkura cilvēka izraisīta situācija dalībvalstī, kura dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka ir veikta, tiek veikta vai būs veikta noziedzīga darbība, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām, īpašumam, infrastruktūrai vai iestādēm šajā dalībvalstī, jo īpaši situācijas, kas minētas Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/475/TI 1 1. panta 1. punktā.

     

    ____________________

    1 OV L 164, , 22.6.2002., 3. lpp.

    Grozījums Nr. 7

    2. panta 2.a punkts (jauns)

     

    2.a) „kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kas var izteikt pieprasījumus un piešķirt atļaujas saistībā ar īpašo intervences vienību izvietošanu.

    Grozījums Nr. 8

    3. panta 1. punkts

     

     

    1. Dalībvalsts var lūgt palīdzību no citas valsts īpašās intervences vienības, lai risinātu krīzes situāciju. Dalībvalsts var pieņemt vai noraidīt šādu lūgumu, vai ierosināt citu palīdzības veidu.

    1. Ar kompetento iestāžu starpniecību iesniedzot pieprasījumu, kurā izklāstīts pieprasītās palīdzības veids, kā arī tās operatīvā nepieciešamība, dalībvalsts var lūgt palīdzību no citas valsts īpašās intervences vienības, lai risinātu krīzes situāciju. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, kompetentā iestāde var pieņemt vai noraidīt šādu lūgumu, vai ierosināt citu palīdzības veidu.

    Grozījums Nr. 9

    4. pants

    Vispārēji noteikumi par atbildību

    Civiltiesiskā un kriminālā atbildība

    1. Ja saskaņā ar šo lēmumu dalībvalsts amatpersonas darbojas citas dalībvalsts teritorijā, šī pēdējā minētā dalībvalsts ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, ko minētās amatpersonas izraisījušās savas darbības laikā.

    Ja dalībvalsts amatpersonas darbojas citas dalībvalsts teritorijā un/vai saskaņā ar šo lēmumu tiek lietots aprīkojums, piemēro noteikumus par civiltiesisko un kriminālo atbildību, kas izklāstīti Prīmes Lēmuma 21. un 22. pantā.

    2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja kaitējumu izraisījušas darbības, kuras bijušas pretrunā dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, rīkojumiem, vai ja ir pārkāptas attiecīgās amatpersonu pilnvaras atbilstīgi viņu valsts tiesību aktiem, piemēro šādus noteikumus:

     

    a) dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīti kaitējumi, novērš šos kaitējumus saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts amatpersonu nodarītiem kaitējumiem;

     

    b) dalībvalsts, kuras amatpersonas ir nodarījušas kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, pilnībā atlīdzina šai dalībvalstij visas summas, ko tā izmaksājusi cietušajiem vai personām, kas viņu vārdā ir tiesīgas uz atlīdzību;

     

    c) neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot b) apakšpunktu, katra dalībvalsts šajā punktā paredzētajā gadījumā atturas no atlīdzības pieprasīšanas par citas dalībvalsts nodarītiem kaitējumiem.

     

    Grozījums Nr. 10

    5. pants

    5. pants

    svītrots

    Krimināltiesiska atbildība

     

    3. pantā minēto darbību laikā amatpersonas, kuras darbojas citas dalībvalsts teritorijā, uzskatāmas par šīs dalībvalsts amatpersonām attiecībā uz nodarījumiem, kuri izdarīti pret viņām vai kurus viņas ir izdarījušas.

     

    Grozījums Nr. 11

    6. pants

    Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās iestādes vajadzības gadījumā organizē sanāksmes un kopīgas apmācības un mācības, lai apmainītos ar pieredzi un vispārēju, praktisku un tehnisku informāciju par palīdzības sniegšanu krīzes situācijās.

    Visas iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka to īpašās intervences vienības organizē sanāksmes un regulāri rīko kopīgus apmācības kursus un mācības, lai apmainītos ar pieredzi un vispārēju, praktisku un tehnisku informāciju par palīdzības sniegšanu krīzes situācijās. Šādas sanāksmes, apmācību un mācības var finansēt saskaņā ar noteiktām Eiropas Savienības programmām, lai saņemtu dotācijas no Eiropas Savienības budžeta. Šajā sakarā ES prezidējošā dalībvalsts cenšas nodrošināt, lai šīs sanāksmes, apmācības un mācības notiktu.

    Grozījums Nr. 12

    7. pants

    Katra dalībvalsts pati sedz savas izmaksas, ja vien attiecīgās dalībvalstis nav vienojušās citādi.

    Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, sedz izmaksas, kas radušās tās dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, īpašajām intervences vienībām saistībā ar 3. panta piemērošanu, tostarp transporta un uzturēšanās izdevumus, ja vien attiecīgās dalībvalstis nav vienojušās citādi.

    Grozījums Nr. 13

    8. panta 4.a punkts (jauns)

     

    4.a Nevienu šā lēmuma noteikumu neiztulko kā atļauju piemērot šos noteikumus, kas reglamentē dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, attiecībām ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs, apejot spēkā esošos noteikumus, kuri piemērojami starptautiskajai policijas sadarbībai saskaņā ar valstu juridiskajām sistēmām.

    Pamatojums

    Šā grozījuma mērķis ir ieviest skaidru, reālu aizsardzību pret šo vienkāršoto sadarbības noteikumu neatļautu piemērošanas paplašināšanu („pēc analoģijas”), iekļaujot attiecības ar trešo valstu iestādēm, kuru darbības pamatā, iespējams, nav standarti, kas līdzīgi ES dalībvalstīs pastāvošajiem atbildības un demokrātiskās kontroles standartiem, radot situāciju, kas varētu izraisīt Eiropas pilsoņu būtisku interešu patvaļīgu apdraudējumu.

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Sadarbība starp dalībvalstu īpašajām intervences vienībām

    Atsauces

    15437/2006 - C6-0058/2007 - 2007/0803(CNS)

    Datums, kad notika apspriešanās ar EP

    30.1.2007

    Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    LIBE

    1.2.2007

    Referents(-e/-i/-es)

           Iecelšanas datums

    Armando França

    5.11.2007

     

     

    Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

    Fausto Correia

     

     

    Izskatīšana komitejā

    27.2.2007

    9.10.2007

    20.11.2007

    18.12.2007

    Pieņemšanas datums

    18.12.2007

     

     

     

    Galīgā balsojuma rezultāti

    +:

    –:

    0:

    53

    1

    0

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Alfredo Antoniozzi, Mario Borghezio, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Urszula Gacek, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Lilli Gruber, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Sarah Ludford, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Bogusław Rogalski, Martine Roure, Luciana Sbarbati, Inger Segelström, Csaba Sógor, Søren Bo Søndergaard, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Renate Weber, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka

    Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Edit Bauer, Simon Busuttil, Genowefa Grabowska, Ignasi Guardans Cambó, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Jörg Leichtfried, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Rainer Wieland

    Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Manuel Medina Ortega