ZIŅOJUMS par jaunu pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā
20.12.2007 - (2007/2101(INI))
Ārlietu komiteja
Referente: Roberta Alma Anastase
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par jaunu pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” (COM(2007)0160),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei „Reģionālā sadarbība Melnās jūras reģionā — pašreizējais stāvoklis, iespējamā ES rīcība, veicinot tās turpmāko attīstību” (COM(1997)0597),
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanu (COM(2006)0726),
– ņemot vērā rīcības plānus EKP jomā, kas pieņemti kopā ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī partnerības un sadarbības nolīgumus (PSN), kas parakstīti ar šīm valstīm un kuru darbība beidzas 2008. vai 2009. gadā,
– ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu, ar kuru izveidotas partnerattiecības starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Krievijas Federāciju no otras puses, kurš stājās spēkā 1997. gadā un kura darbība beidzas 2007. gadā,
– ņemot vērā Padomes 2006. gada 23. janvāra Lēmumu 2006/35/EK par Turcijas Pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem[1] (par „pievienošanās partnerību”),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovu, Krievijas Federāciju, Turciju, Ukrainu un Dienvidkaukāzu,
– ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu[2],
– ņemot vērā 2007. gada 13.decembra rezolūciju par kuģu avārijām Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā un to izraisīto naftas piesārņojumu[3]
– ņemot vērā Parlamenta .2008. gada ....... rezolūciju par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu: no solījumiem līdz rīcībai[4],,
– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā[5],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0510/2007),
A. tā kā Melnās jūras reģionu, kas vieno Eiropu, Vidusāziju un Tuvos Austrumus, raksturo ne tikai ciešas vēsturiskās un kultūras saites un plašas iespējas, bet arī milzīga daudzveidība; tā kā šajā reģionā atrodas ES dalībvalstis Bulgārija, Grieķija un Rumānija, kandidātvalsts Turcija un EKP partnervalstis Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina, kā arī Krievijas Federācija, ar kuru Eiropas Savienību vieno stratēģiska partnerība attiecībā uz četrām kopējām darbības telpām;
B. tā kā pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES Melnā jūra zināmā mērā ir kļuvusi par ES iekšējo jūru, tādēļ iegūstot jaunu stratēģisku nozīmi, kā rezultātā ievērojami pieaudzis kopīgo problēmu un mērķu skaits, kā arī rodas jaunas iespējas ciešākai sadarbībai starp ES un reģiona valstīm, lai radītu patiesu drošības, stabilitātes un labklājības telpu;
C. tā kā sadarbības iespējas, kas ļautu pilnveidot un pārzināt sinerģiju Melnās jūras reģionā, ir jānosaka, apzinoties ārkārtīgi atšķirīgo politiku, izpausmes un pieejas šim reģionam;
D. tā kā Komisija sākotnēji piedāvāja Melnās jūras reģiona stratēģiju (svītrojums) 1997. gada paziņojumā par reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā;
E. tā kā atsevišķiem ES politikas aspektiem attiecībā uz Dienvidkaukāza teritoriju ir veltīts īpašs ziņojums, ko sagatavojusi Parlamenta Ārlietu komiteja,
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” un mērķi veicināt ciešāku sadarbību ar Melnās jūras reģionu un starp tā valstīm, papildinot pašreizējo divpusējo politiku ar jaunu reģionālo pieeju; īpaši atzīmē, ka drošas energoapgādes jautājumi un pievienošanās sarunas ar Turciju, kā arī gaidāmā partnerības un sadarbības nolīgumu darbības izbeigšanās un sarunas par to nākotni padara reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā par vienu no svarīgākajām darba kārtības prioritātēm ES ārpolitikā;
2. uzskata, ka ES pēc šā paziņojuma ir jāturpina veikt atbilstīgus pasākumus, kas patiesi palīdz radīt šim reģionam pielāgotu reģionālo pieeju, lai varētu pieņemt saskaņotu, iedarbīgu un uz rezultātiem vērstu reģionālo politiku; pauž bažas arī par to, ka Melnās jūras reģionālās stratēģijas rezultāti, kas gūti kopš 1997. gada, vēl nav pienācīgi izvērtēti; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt iepriekšējos un pašreizējos pasākumus un apkopotos rezultātus iesniegt Eiropas Parlamentam; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2008. gadā veikt sākotnēju Melnās jūras reģiona sinerģijas novērtējumu un aicina to noteikt konkrētus priekšlikumus reģionālās sadarbības un patiesas partnerības veicināšanai Melnās jūras reģionā, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā ieteikumus, kuri ietverti šajā un citās attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijās; mudina Komisiju izmantot Ziemeļu dimensijas pieredzi, gatavojot projektu Melnās jūras reģiona stratēģijas pārskatīšanai vai paplašināšanai nākotnē;
3. uzsver, ka jaunā pieeja Melnās jūras reģiona politikā nedrīkst būt alternatīva dalībai Eiropas Savienībā un nedrīkst noteikt ES robežas; tomēr uzskata, ka šeit nospraustajiem mērķiem ir jābūt saskanīgi iekļautiem ES plašākajā ārpolitikā attiecībā uz kaimiņvalstīm un valstīm, kuras piedalās Melnās jūras reģionālās stratēģijas īstenošanā;
4. uzskata, ka reģionālajā sadarbībā Melnās jūras reģionā kā vienlīdzīgas partneres ir jāiesaista ES, EKP valstis, kandidātvalsts Turcija un Krievija; uzskata, ka, tikai pakāpeniski veidojot Melnās jūras reģiona valstīs apziņu par kopīgu atbildību par kopējām reģiona problēmām, tostarp par drošības jautājumiem, būs iespējams pilnībā izmantot Eiropas līdzdalības potenciālu šajā reģionā; aicina Padomi un Komisiju aktīvi iesaistīt Melnās jūras reģiona valstīs šajā jaunajā pieejā politikā;
5. uzskata, ka jaunā reģionālā pieeja ir jāpiesaista vairākām prioritārām jomām, kurām Komisijai būs jāsagatavo sīki izstrādāts rīcības plāns, paredzot konkrētus mērķus, kritērijus un paveiktā kontroli, kurš kalpos kā pamats ES līdzdalības veicināšanai šajā reģionā un sadarbībai šajā reģionā; uzsver, ka ES ir jāierobežo prioritāro mērķu skaits un jāatturas no spēku izkaisīšanas un divkārša darba;
6. atzinīgi vērtē to finanšu resursu apjoma divkāršošanu, kas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu ir darīti pieejami pārrobežu projektu finansēšanai; aicina minēto finanšu līdzekļu izmantošanā piemērot tādus pašus principus, kādus piemēro struktūrfondiem, jo īpaši partnerības, ilgtspējības, efektivitātes, nediskriminācijas un decentralizācijas principu; aicina Komisiju informēt Parlamentu par šo līdzekļu izmantošanu un paveikto, divreiz gadā sagatavojot īsu ziņojumu;
7. aicina racionāli izmantot Kopienas finanšu instrumentus, labāk koordinējot reģionam pieejamo Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta, struktūrfondu un pirmspievienošanās fondu izmantošanu; aicina Komisiju sadarbībā ar saņēmējvalstīm izveidot vispārēju ziņošanas sistēmu pirms līdzekļu izmaksāšanas, lai pārraudzītu un novērtētu to, kādā mērā šo līdzekļu izmantošana ir ilgtspējīga, efektīva un atbilst vispārējiem ES politikas mērķiem;
8. aicina Komisiju, lai tā mazo projektu fondu decentralizēto finanšu instrumentu dara pieejamu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (people-to-people) projektiem pārrobežu sadarbības jomā un veic īpašus pasākumus, lai sekmētu šā instrumenta izmantošanu;
9. uzsver, ka nolūkā nodrošināt efektīvu Kopienas finanšu instrumentu pārvaldību ir jāuzlabo Melnās jūras reģiona vietējo un reģionālo ieinteresēto personu spējas plānošanā, projektu izstrādē un īstenošanā;
A. Sadarbības galvenās prioritārās jomas
Drošības problēmas
10. uzsver, ka neatrisinātie konflikti Melnās jūras reģionā joprojām rada nopietnus draudus reģiona stabilitātei un ilgtspējīgai attīstībai un tie ir būtisks šķērslis reģionālās sadarbības turpmākai veicināšanai; tāpēc aicina ES aktīvāk un plašāk iesaistīties centienos atrisināt šos konfliktus, ievērojot starptautiskās tiesības un teritoriālās integritātes principus, un nodrošināt ciešāku ES līdzdalību konfliktu novēršanā un miera uzturēšanas operācijās; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas galvenā loma, veicinot saprašanās, dialoga un uzticības kultūru šajā reģionā;
11. ņem vērā lielo Krievijas militāro klātbūtni šajā reģionā, ko veido Melnās jūras floti, kas ir izvietota Krimas ostas pilsētā Sevastopolē; norāda, ka Krievijas un Ukrainas 1997. gada nolīgums par Melnās jūras flotes izvietošanu ir spēkā līdz 2017. gadam; atzīmē, ka šis joprojām neatrisinātais jautājums jau rada saspīlējumu starp Krievijas un Ukrainas valdību; mudina ES iesaistīties šā stratēģiski svarīgā jautājuma risināšanā un ciešāk sadarboties ar Krievijas un Ukrainas valdību;
12. uzsver, ka ES ir jāformulē nemainīgas prioritātes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saistībā ar Melnās jūras reģiona sinerģiju, kuru mērķis ir panākt saskaņotību un saderību atsevišķās politikas jomās;
13. atgādina, ka ir jārisina problēmas, ko rada starptautiskā noziedzība un nelegālā migrācija, vienlaikus pilnībā ievērojot nerepatriēšanas principu; uzsver, ka pasākumi šajā jomā ir jāsaista ar attiecīgiem pasākumiem, kuri veicina mobilitāti, lai sekmētu kontaktus starp atsevišķiem cilvēkiem un tādējādi izplatītu Eiropas demokrātijas vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; tāpēc mudina Padomi un Komisiju noslēgt nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar tām Melnās jūras reģiona valstīm, ar kurām tie nav noslēgti, kā arī visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt mobilitāti, tostarp noslēdzot partnerību par mobilitāti ar EKP valstīm; uzsver, jo īpaši, ka efektīvi jāatvieglo vīzu izsniegšana vietējas pārrobežu satiksmes vajadzībām un atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, studentiem, uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem;
14. uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk pilnveidot pārrobežu sadarbību un sadarbību robežu pārvaldības jomā, lai īstenotu drošības un plūsmas nodrošināšanas mērķus; uzskata, ka ES robežkontroles atbalsta misija (EUBAM) Moldovā un Ukrainā nodrošina nozīmīgu pieredzi drošības problēmu risināšanai, risinoties daudzpusējai sadarbībai, un uzskata, ka tā arī turpmāk jāveicina un jāizmanto kā pierobežas sadarbības piemērs;
15. uzsver, ka padziļināti jāanalizē īpašās situācijas un problēmas drošības jomā atsevišķās Melnās jūras reģiona valstīs; atbalsta priekšlikumu piešķirt Eiropolam pilnvaras un resursus veikt analītisku darbu saistībā ar šo reģionu, jo īpaši migrācijas jomā;
Politiskās stabilitātes un patiesas demokrātijas veicināšana
16. uzskata, ka jauna pieeja Melnās jūras reģiona politikai nevar aprobežoties ar ekonomisko sadarbību, bet tā jāīsteno, lai veidotu reģionu, kuru raksturo ilgtspējīga demokrātija, laba pārvalde un tiesiskums, un īpaši uzsver, ka ir svarīgi veikt politiskas un tiesu reformas un efektīvi pildīt saistības; uzsver, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir ES ārpolitikas pamatā, un atzīmē, ka šīs vērtības attiecīgi jāievieš gan divpusējos sakaros, gan reģionālajā pieejā neatkarīgi no partnervalstu valdību gribas; aicina Eiropas Savienību risināt reģionālās sadarbības jautājumus šajās jomās, uzturot dialogu un apspriežoties ar Melnās jūras valstīm par cilvēktiesību ievērošanu, arī izmantojot daudzpusējus forumus; mudina Komisiju pilnībā izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un Melnās jūras reģiona sinerģiju, lai sekmētu pilsonisko sabiedrību reģionālo sadarbību;
17. atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot Melnās jūras eiroreģionu, lai veicinātu reģionālo sadarbību, tajā iesaistot reģionālos un vietējos dalībniekus; uzsver, ka, veidojot patiesu demokrātijas un efektīvas pārvaldības telpu Melnās jūras reģionā, liela nozīme ir „apvērstiem” projektiem un pārrobežu sadarbībai vietējā līmenī;
18. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi izveidot un attīstīt labas kaimiņattiecības starp Melnās jūras reģiona valstīm un ar kaimiņvalstīm, balstoties uz savstarpēju cieņu, teritoriālo integritāti, neiejaukšanos iekšējās lietās un aizliegumu lietot spēku vai spēka lietošanas draudus, kas ir pamatprincipi reģionālās sadarbības veicināšanai; uzsver starpkultūru dialoga nozīmi šajā jomā un aicina Komisiju arī turpmāk to veicināt, jo īpaši saistībā ar Starpkultūru dialoga gadu (2008), kurā paredzēts sekmēt savstarpējas tolerances kultūru, cieņu pret daudzveidību, kā arī reģionālo dialogu un sadarbību;
Sadarbība enerģētikas, transporta un vides jomā
19. atzīmē Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi, jo tajā notiek energoresursu ražošana un transportēšana, kas ļauj dažādot ES energoapgādi un uzlabot tās drošumu; atkārtoti pauž atbalstu jaunu infrastruktūras objektu un dzīvotspējīgu transporta koridoru izveidei, kas nodrošina jaunus piegādātājus un maršrutus, piemēram, Kaspijas jūras un Melnās jūras energoapgādes koridors un Nabucco, Konstancas–Triestas un AMBO cauruļvadi, kā arī citi paredzētie projekti gāzes un naftas transportēšanai pāri Melnajai jūrai, kā arī INOGATE un TRACECA projekti, kas savieno Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionu; aicina novērtēt šādu jaunu tranzīta infrastruktūru izbūves ietekmi uz sabiedrību un vidi, uzskata, ka Melnās jūras reģiona sinerģijai ir jārada piemērota pamatstruktūra tirgus reformu veicināšanai reģionā, lai izveidotu konkurētspējīgu, viegli prognozējamu un labi pārredzamu energoresursu tirgu;
20. uzsver Donavas nozīmi, kas ir viena no galvenajām transporta asīm un tautsaimniecības transportceļiem un kura savieno ES ar Melnās jūras reģionu; tādēļ uzskata, ka Donavas ilgtspējīgai attīstībai un tās tautsaimnieciskajam potenciālam, savienojot valstis ap Melno jūru, jābūt ES prioritāšu sarakstā attiecībā uz šo reģionu; aicina Komisiju šajā sakarā nākt klajā ar priekšlikumu pētījumam, lai noskaidrotu konkrētas iespējamās iniciatīvas šajā reģionā, tostarp vides problēmas; uzstāj, ka ir ļoti svarīgi attīstīt ostas infrastruktūru ES Melnās jūras ostās (Burgasā, Konstancā, Mangalijā, Varnā), kā arī Donavas deltas ostās, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko ES dod pieeja Melnajai jūrai, un nodrošinātu vairākveidu pārvadājumus;
21. uzskata, ka reģionālo saskanību ievērojami veicinās iniciatīvas fizisku saišu stiprināšanai starp visām valstīm Melnās jūras piekrastē; norāda, ka sadarbība transporta un vides jomā nedrīkst aprobežoties ar enerģētikas jautājumiem un šai pieejai jābūt vispusīgai, ņemot vērā reģiona vajadzības; šajā sakarā ļoti atzinīgi vērtē plānus izveidot automaģistrāli apkārt Melnajai jūrai; uzsver, ka Melnajai jūrai un Donavai ir svarīga nozīme kā stratēģiskiem transportceļiem šajā reģionā;
22. pauž dziļas bažas par vides stāvokli Melnās jūras reģionā, jo īpaši pašā Melnajā jūrā, kas tiek nekontrolēti piesārņota, ko vēl pastiprina biežās ekoloģiskās katastrofas, kā arī pat vides stāvokli Donavā un tās deltā; uzsver, ka šajā reģionā ir jāuzlabo daudzpusējo nolīgumu īstenošana vides jomā un visos reģionālajos projektos jāparedz vides novērtējums, kā arī aicina panākt ciešāku sadarbību starp ES un Melnās jūras reģiona valstīm, lai risinātu veselu virkni vides problēmu reģionā;
23. jo īpaši pauž bažas par nekontrolētu naftas piesārņojumu un tā ietekmi uz dzīvo dabu; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība, neaprobežojoties ar atbalstu, ko sniedz Komisija ar Monitoringa un informācijas centra starpniecību, it sevišķi naftas noplūdes novēršanā, īpaši cenšoties uzlabot tankkuģu jūras pārvadājumu drošumu;
24. pievērš uzmanību Donavas deltai, kurā atrodas unikāli biotopi daudzām augu un dzīvnieku sugām; uzsver, ka ir ļoti svarīgi izvērtēt, kā tādi infrastruktūras objekti kā Bistraya kanāls starp Rumāniju un Ukrainu ietekmē vidi;
25. aicina Komisiju izmantot DABLAS darba grupas pieeju (Donavai un Melnajai jūrai), lai risinātu vides problēmas, pievēršoties ne tikai Donavai, bet arī Dņestras un Dņepras upes baseinam;
Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība
26. norāda uz nevienmērīgo, lai arī straujo ekonomikas izaugsmi visā šajā reģionā, bet pievērš uzmanību tam, ka šī izaugsme ir noturīgāka naftas un gāzes eksportētājvalstīs; norāda uz trauslo privāto sektoru, kas pastāv daudzās valstīs ap Melno jūru; uzsver, ka ir ļoti svarīgi Melnās jūras reģionā izveidot tautsaimniecisko iespēju un labklājības telpu iedzīvotājiem un tirdzniecības partneriem; uzsver, ka ir jāuzlabo ieguldījumu vide gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem, jo īpaši aktīvāk cīnoties pret korupciju un krāpšanu, un jāveicina tirgus ekonomikas reformas, lai uzlabotu konkurētspēju un ekonomisko pievilcību, veidojot daudzveidīgu ekonomiku un nodrošinot pastāvīgu izaugsmi, kā arī sociālo taisnīgumu un koherenci; mudina veikt saskaņošanas un liberalizēšanas pasākumus un atbalsta brīvās tirdzniecības zonas izveidi saskaņā ar PTO principiem; uzskata, ka ES, kas ir Melnās jūras reģiona valstu galvenā partnere ekonomikas jomā, ir jāuzņemas vadoša loma, īstenojot iepriekšminētos mērķus un mudinot reģiona valstis veikt vajadzīgos pasākumus;
27. ņem vērā piekrastes un jūras tūrisma svarīgo nozīmi, jo tas aktīvi veicina Melnās jūras reģiona tirdzniecības attīstību un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka arī turpmāk jāattīsta tūrisma infrastruktūra un jādažādo tūrisma nozares pakalpojumi, šādi aizsargājot tradicionālos iztikas līdzekļus, uzlabojot dabas resursu (piem., ģeotermisko resursu, kas rada nozīmīgas iespējas uzņēmējdarbībai) izmantošanu un nodrošinot augstāku dzīves līmeni reģionā; uzsver vīzu režīma atvieglojumi kaimiņvalstīs veicinās mobilitāti, kā arī tirdzniecības un tautsaimniecības aktivitāti; uzskata, ka Melnās jūras reģiona sinerģija var kalpot kā pienācīga sistēma tūrisma veicināšanai Melnās jūras reģionā;
28. atzinīgi vērtē starp reģionu iniciatīvas šajā apgabalā, piemēram, dzelzceļa projektu Baku–Tbilisi–Karsa, ko Azerbaidžāna, Gruzija un Turcija sāka īstenot 2007. gada 21. novembrī un kuru paredzēts pabeigt 2008. gadā, kā arī iniciatīvu nodrošināt nepārtrauktu dzelzceļa satiksmi starp Eiropu un Ķīnu; uzsver, ka Melnās jūras reģiona politikas iniciatīva paver iespēju ievērojami uzlabot šīs pasaules daļas ekonomisko un politisko iekļaušanu Eiropas un pasaules ekonomikā;
Izglītība, apmācība un pētniecība
29. uzsver, ka ir svarīgi veicināt starpkultūru dialogu un aicina Komisiju arī turpmāk to sekmēt;
30. uzsver, ka ir svarīgi atvieglot cilvēku savstarpējos kontaktus, sekmējot sadarbību izglītības, apmācības un pētniecības jomā un izmantojot esošās un pieejamās ES programmas (Tempus, Erasmus Mundus, Septīto pētniecības pamatprogrammu); aicina ES Melnās jūras reģiona valstis stiprināt sadarbību;
31. uzsver, ka ir svarīgi mudināt pētniekus no Melnās jūras reģiona valstīm braukt uz ES, vienkāršojot darba atļaujas piešķiršanas procedūras, tostarp izmantojot zilo karšu sistēmu;
B. Institucionālie aspekti
32. piekrīt tam, ka šā reģiona ES dalībvalstīm ir jāuzņemas vadoša loma, veicinot ciešāku sadarbību ar šo reģionu un tā ietvaros; uzskata, ka Rumānija, Bulgārija un Grieķija kā ES dalībvalstis Melnās jūras reģionā var šajā ziņā uzņemties vadošu lomu, un tas ir jādara; uzsver, ka šīm dalībvalstīm ir jāuzņemas īpaša loma, lai nodotu tālāk pieredzi un tehniskās zināšanas, izmantojot sadraudzības programmas, TAIEX un Sigma programmu; uzskata, ka pilnībā jāizmanto ES pieredze, lai veicinātu reģionālo sadarbību citās kaimiņteritorijās, jo īpaši saistībā ar Ziemeļu dimensiju, apmainoties ar gūto praktisko pieredzi un citām atziņām;
33. atgādina, ka Melnās jūras reģionā jau pastāv dažādi reģionālās sadarbības mehānismi; tāpēc uzsver, ka Eiropas Savienībai un Melnās jūras reģiona valstīm ir jāsaskaņo darbība un jāizvairās no divkārša darba; uzskata, ka atsevišķo reģionālo organizāciju stiprināšana, arī piedaloties dažādās iniciatīvās, piemēram, ar Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju (BSEC), Melnās jūras reģiona partnerības un dialoga forumu, Organizāciju demokrātijai un ekonomiskajai attīstībai–GUAM un citām nozaru organizācijām, balstoties uz konkrēto pieredzi, un ciešāka sadarbība ar tām var nodrošināt piemērotu pamatstruktūru sinerģijas veidošanai; uzskata, ka arī turpmāk ir jāpilnveido politiskie aspekti saistībā ar dialogu un sadarbību ar šo reģionu un tā ietvaros;
34. uzsver, ka ir liela nozīme Krievijas un Turcijas nostājai Melnās jūras reģionā, lai veicinātu reģionālo sadarbību; uzskata, ka ir svarīgi, lai Melnās jūras reģiona valstu sadarbībai būtu panākumi, konstruktīvā veidā iesaistīt šīs valstis arī attiecībā uz pārējām reģiona valstīm;
35. atzinīgi vērtē to, ka Komisijai nesen piešķirts BSEC novērotājas statuss un ņem vērā attiecības, kas pastāv starp Eiropas Parlamentu un BSEC Parlamentāro asambleju; uzskata, ka ir svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāro aspektu sadarbībā starp Eiropas Parlamentu un Melnās jūras reģiona valstu parlamentiem;
36. uzsver, ka sadarbība Melnās jūras reģionā ir jāattīsta arī nevalstiskā līmenī; šajā sakarā aicina Komisiju atbalstīt NVO platformas izveidi Melnās jūras reģionam, lai radītu pamatstruktūru pilsoniskās sabiedrības apmaiņām reģionā, labāk apzinātu kopējās problēmas un veicinātu ES politikas īstenošanu un pārraudzību reģionā;
°
° °
37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un visu Melnās jūras reģiona valstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 22, 26.1.2006., 34. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0538.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0625.
- [4] (skat. L.Polferes ziņojumu (2007/2076(INI)), kas iekļauts tai pašā plenārsēdes darba kārtībā, kurā šis ziņojums).
- [5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0413.
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (24.10.2007)
Ārlietu komitejai
par jaunu PIEEJU Melnās jūras reģionālās politikas jomā
(2007/2101(INI))
Atzinumu sagatavoja: Kader Arif
IEROSINĀJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. konstatē, ka kopš 2007. gada 1. janvāra līdz ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai Melnā jūra ir kļuvusi par Eiropas jūru un tagad šo reģionu šķērso ES robeža; konstatē arī to, ka sarunas ar Turciju par pievienošanos ES, stratēģisko partnerattiecību atjaunošana ar Krieviju un Ukrainu un energoapgādes drošības apsvērumi rada nepieciešamību reģionālo sadarbību saistībā ar Melno jūru noteikt par vienu no galvenajām Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm;
2. uzskata, ka Eiropas Savienībai sadarbība ar Melnās jūras reģionu jo īpaši ir jābalsta uz trim valstīm, kas ir gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas (MJESO) locekles, t.i., Grieķija, Rumānija un Bulgārija, kā arī jāizmanto priekšrocības, ko nodrošina ciešās attiecības starp ES un tās kandidātvalsti Turciju;
3. ar gandarījumus konstatē, ka Melnās jūras baseins kļuvis par reģionu, kura piekrastes iedzīvotāji meklē mierīgas pastāvēšanas iespējas, kas balstītas uz kopīgām interesēm;
4. konstatē, ka Melnās jūras reģions ir kļuvis par vienu no pasaules reģioniem, kurā ir vislielākā izaugsme — vidēji par 8 % 2004. gadā; tomēr uzsver, ka tā nav vienmērīga un ka noturīgāka izaugsme vērojama tajās valstīs, kas eksportē naftu un gāzi, kā arī to, ka šī izaugsme kopumā joprojām ir nestabila, jo pastāv liela atkarība no atsevišķu ražojumu eksporta un no vides, kura ne vienmēr sekmē ieguldījumus un privātā sektora attīstību, jo īpaši tādēļ, ka dažās valstīs pastāv korupcija un krāpšana; tādēļ uzsver, ka attiecībā uz šo reģionu ir jāizveido stabila un atbilstīga institucionālā vide, kas veicina ilgtspējīgu un godprātīgāku izaugsmi;
5 uzskata, ka Melnās jūras piekrastes valstu ciešāka iekļaušanās Eiropas un pasaules ekonomikā ir iespējama, dažādojot ekonomiku un paplašinot reģionālo integrāciju, kuras pamatā ir ekonomisko attiecību attīstība un tirdzniecības veicināšana, uzsverot valstu ģeogrāfisko tuvumu un savstarpēji papildinošo ekonomiku;
6. uzsver, ka ekonomisko un tirdzniecības attiecību nostiprināšana ir cieši saistīta ar politiskajiem centieniem nodrošināt mieru, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesību un starpkultūru dialoga veicināšanu;
7. uzskata, ka tirdzniecība, transports, enerģētika, zinātne un tehnika, izglītība, vide, lauksaimniecība, zivsaimniecība un tūrisms ir nozīmīgas sadarbības jomas, lai nodrošinātu reģiona ekonomikas attīstību nākotnē un tā veiksmīgu integrāciju;
8. uzskata, ka šis reģions, ņemot vērā ģeostratēģisko stāvokli ir svarīgs krustpunkts un tranzīta reģions, bet tā ekonomiskajam un cilvēku potenciālam (dabas resursi, rūpniecības un lauksaimniecības bāze, kvalificēts darbaspēks) ir plašas iespējas, kas ar laiku ļaus tam iegūt lielāku starptautisko nozīmi un pastāvīgi iekļauties Eiropas un pasaules tirdzniecībā;
9. uzskata, ka ir jāņem vērā attīstības līmeņa atšķirības starp Melnās jūras valstīm, kā arī starp tām un ES; tādēļ uzstāj, ka tām jādod tiesības pārvaldīt to tirgus liberalizācijas ritmu un valsts ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģiju;
10. atgādina, ka tirdzniecības sarunas jāpielāgo šo valstu sociālekonomiskajai realitātei un ka tirdzniecībai, kas kalpo attīstībai, ir jāsekmē sociālais progress; tādēļ prasa, lai sarunas būtu vērstas uz sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību un ietvertu nosacījumus par pienācīgu darbu, kā arī sociālās un vides normas;
11. atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi veicināt plašāku dialogu ar Melnās jūras reģionu, papildinot esošo divpusējo politiku (pievienošanās, kaimiņattiecības, stratēģiskā partnerība) ar jaunu „Melnās jūras reģiona sinerģiju”, bet pauž nožēlu par vēriena trūkumu Komisijas priekšlikumos saistībā ar šīs reģionālās sadarbības iniciatīvu, tomēr uzskata, ka, lai pieņemtu saskaņotu un efektīvu reģionālu pieeju, ES steidzami jāsekmē šai zonai piemērota patiesa reģionālā dimensija, nodrošinot visiem partneriem vienlīdzīgus noteikumus; uzskata, ka turpmāko Melnās jūras reģiona attīstību ļoti labvēlīgi ietekmētu neatkarīga Melnās jūras stratēģija, īpaši starptautiskās tirdzniecības jomā, jo šis reģions ir ļoti nozīmīgs ģeopolitiskā skatījumā kā saikne starp Eiropu un Āziju;
12. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā kopīgs rīcības plāns Melnās jūras reģiona valstīm, ņemot vērā gan atsevišķu valstu, gan visa reģiona vajadzības; uzsver, ka kopējas apspriedes starp dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām iestādēm, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām un pilsonisko sabiedrību ļaus noteikt jaunas prioritātes politikas jomā, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras uzlabošanu, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ilgtspējīgu attīstību;
13. uzskata, ka Eiropas Savienībai un Melnās jūras reģiona valstīm ir jāizveido tādi reģionālās sadarbības mehānismi, kas ļauj izvairīties no dublēšanās un saskaņot darbību, jo pašreizējās struktūras, kuras pārklājas, šā iemesla dēļ ir diezgan neefektīvas;
14. atgādina, ka Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācija ir vienīgā, kas apvieno visas Melnās jūras reģiona valstis, un uzskata, ka tās stiprināšana nodrošinās vajadzīgo pamatu kopīgas sadarbības attīstībai, galvenokārt ar tiešo investīciju palīdzību un mūsdienu tehnoloģiju nodošanu;
15. uzskata, ka MJESO var saņemt papildu ES finansiālu atbalstu, jo īpaši šādās jomās kā ekonomikas un likumdošanas novērtējums, saskaņošana ar ES standartiem, dažādās ekonomikas un sabiedriskās jomās strādājošo sagatavošanas un apmācību programmas; šajā nolūkā aicina Eiropas Savienību palielināt tehniskās un finansiālās palīdzības kredītus, lai atbalstītu Melnās jūras reģiona valstis;
16. uzskata, ka Melnās jūras reģiona valstīm ir jāveic nozīmīgāki pasākumi zinātnisko un tehnisko pētījumu jomā, lielāku prioritāti piešķirot tādam attīstības modelim, kura pamatā ir uz zināšanām balstīta ekonomika, tādējādi veicinot stabilāku un ilgtspējīgāku ekonomisko izaugsmi; aicina ES un Melnās jūras reģiona valstis veicināt sadarbību izglītības, zinātnes un tehnikas, pētniecības un jauninājumu jomā, pamatojoties uz pastāvošajiem partnerattiecību modeļiem;
17. uzskata, ka svarīgākajās jomās, piemēram, vides, energoresursu transportēšanas, bioloģiskās daudzveidības, atjaunīgās enerģijas, pētniecības, jauno tehnoloģiju un jauninājumu jomā, ir risināmi būtiski jautājumi, pastāv plašas iespējas un patiess apdraudējums un tādēļ ir jāveido jauna institucionāla struktūra, lai integrētu un koordinētu Melnās jūras reģionā īstenojamos pasākumus;
18. atgādina, ka ES atbalsta reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā, jo īpaši, piedaloties projektā TRACECA (transporta koridors Eiropa — Kaukāzs — Āzija), programmā INOGATE (starptautiskais naftas un gāzes transports uz Eiropu), Melnās jūras reģiona vides programmā, Melnās jūras reģiona enerģētikas reģionālajā centrā un starptautiskajā Melnās jūras reģiona izpētes centrā;
19. tomēr vēlas, lai Eiropas Savienība sniedz aktīvāku un iedarbīgāku ieguldījumu, it īpaši finanšu jomā, šajā reģionā, kura ierobežotie līdzekļi šobrīd ir galvenais šķērslis tā attīstībai;
20. uzsver Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības bankas nozīmi ekonomiskās sadarbības stiprināšanā saistībā ar MJESO — šī banka atbalsta investīciju projektus infrastruktūras jomā, piemēram, transportā un telekomunikācijās; vēlas, lai ES aktīvāk piedalītos Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības bankas projektos;
21. uzskata, ka ES un Melnās jūras reģiona valstīm ir jāturpina un jāpadziļina sava sadarbība, lai atjaunotu un nomainītu infrastruktūru, kas transporta un enerģētikas jomā bieži vien ir novecojusi;
22. aicina ES un Melnās jūras reģiona valstis palielināt energoefektivitāti, jo īpaši īstenojot tādu politiku, kas sekmē atjaunojamo energoresursu attīstību un vides aizsardzību;
23. pauž satraukumu par kaitīgo ietekmi uz vidi (ekosistēmas pasliktināšanās un vairāku sugu izzušana), nekontrolētu Melnās jūras piesārņojumu (rūpnieciskie atkritumi, kurus atnes Eiropas lielākās upes, kas tajā ietek, vai rūpniecības centri, kas pie tās atrodas, nafta, kas tajā izplūst), neaizmirstot arī pārmērīgas zvejas nelabvēlīgo ietekmi.
24. uzstājīgi aicina uz ciešāku sadarbību starp ES un Melnās jūras piekrastes valstīm, lai novērstu iespējamo ekoloģisko katastrofu Melnajā jūrā ; turklāt uzskata, ka jānosaka lielāka rīcības brīvība, papildus paredzot vajadzīgos līdzekļus, kas jāpiešķir reģionālajām, vietējām iestādēm, apvienībām, kā arī Melnās jūras piekrastes iedzīvotājiem, kurus vispirms skar dzīves telpas degradācija;
25. uzsver, ka Melnās jūras jaunās reģionālās sadarbības iniciatīvas mērķis nedrīkst būt alternatīva piederībai Eiropas Savienībai, nedrīkst noteikt ES robežas vai iejaukties sarunās ar Turciju;
26. aicina Komisiju izpētīt iespējas piemērot Vidusjūras Vides tehniskā atbalsta programmu (VVTAP) Melnās jūras reģionam, bet jo īpaši tās sadaļas, kuras attiecas uz piekrastes zonas pārvaldību un atkritumu apstrādi.
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
9.10.2007 |
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
28 0 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Kader Arif, Cristian Silviu Buşoi, Carlos Carnero González, Daniel Caspary, Françoise Castex, Jean Louis Cottigny, Christofer Fjellner, Glyn Ford, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Eduard Raul Hellvig, Jacky Henin, Sajjad Karim, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Robert Sturdy, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Corien Wortmann-Kool, Zbigniew Zaleski |
||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jean-Pierre Audy, Eugenijus Maldeikis, Zuzana Roithová |
||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (23.11.2007)
Ārlietu komitejai
par jaunu pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā
(2007/2701(INI))
Atzinumu sagatavoja: Silvia-Adriana Ţicău
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzīst, ka pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienība ir guvusi lielu ietekmi Melnās jūras reģionā, ka ir stratēģiski svarīgs saistībā ar enerģētikas drošību un energoapgādes veidu dažādošanu ES, ņemot vērā tās tuvumu Kaspijas jūrai, Tuvajiem Austrumiem un Vidusāzijai;
2. uzskata, ka ES principu nostiprināšanu nevar panākt tikai politisko vērtību līmenī vien un ka šajā reģionā ir arī jāveicina atvērti un pārredzami tirgi; uzskata, ka, lai attīstītu tirdzniecību šajā reģionā, ir jāvienojas par procedūrām nodokļu un muitas formalitāšu, kā arī vīzu piešķiršanas procedūru saskaņošanai;
3. uzsver gāzes cauruļvada Nabucco nozīmi enerģijas avotu dažādošanā ES; atzinīgi vērtē koordinatora izraudzīšanu šim Eiropas Savienības interesēm prioritārajam projektam un aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar partneriem nodrošināt šā projekta īstenošanu; norāda, ka Nabucco cauruļvada būves finansējuma pakāpeniska noskaidrošana var dot jaunu stimulu investīcijām, kuras šim reģionam ir ļoti būtiskas;
4. uzskata, ka ES Melnās jūras un Donavas jūras ostu infrastruktūras attīstība un kombinētu vairākveidu pārvadājumu veicināšana ir būtiski starptautiskās tirdzniecības un ogļūdeņražu pārvadājumu priekšnoteikumi, un aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt Lēmuma Nr. 884/2004/EK II pielikumā uzskaitīto Eiropas transporta tīkla prioritāro projektu 7., 18., 21. un 22. ass īstenošanu un to pakāpenisku savienošanu ar TRACECA (Eiropas–Kaukāza–Vidusāzijas transporta koridors), centrālo asi, dienvidaustrumu asi un starptautiskajiem jūras transporta savienojumiem, kas ir minēti Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam „Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšana kaimiņvalstīs – Transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos” (COM(2007)0032);
5. pauž nožēlu, ka šā reģiona transporta, enerģētikas un tūrisma projektiem paredzētie ieguldījumu nav saskaņoti, kā arī, vēršot uzmanību uz Melnās jūras piesārņojuma draudiem, uzsver, ka ir vajadzīgi vides aizsardzības projekti;
6. atzīst Melnās jūras foruma un Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas nozīmi un iesaka izveidot ES un Melnās jūras dimensiju, kura būtu līdzīga Ziemeļu dimensijai un kuras pamatā būtu vienlīdzīga partnerība, un infrastruktūru, kura būtu piemērota prioritāro projektu īstenošanai transporta, enerģētikas, kodoldrošības, tūrisma, cīņas pret klimata pārmaiņām, izglītības un pētniecības jomās Melnās jūras reģionā; uzskata, ka Melnās jūras dimensijai jābalstās uz pašreizējo sadarbības veidu nostiprināšanu, nevis jaunu birokrātisku iestāžu izveidi;
7. paturot prātā ES un Melnās jūras reģiona valstu stratēģisko partnerību, uzsver, cik svarīgi ir finansēt un koordinēt investīcijas prioritāriem transporta, enerģētikas un vides projektiem Melnās jūras reģionā, un iesaka reģiona valstīm šo projektu finansēšanai izmantot visus pieejamos finanšu instrumentus (Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kaimiņattiecību investīciju fonds, Kaimiņattiecību un partnerības instruments);
8. pievērš uzmanību tam, ka Melnās jūras reģionā palielinās Krievijas aktivitāte; šajā sakarā norāda, ka ES ir skaidri jāpaziņo, ka tā uzskata par nepieņemamiem jebkādus mēģinājumus nodrošināt monopolstāvokli attiecībā uz energoresursiem šajā reģionā, un uzskata, ka Kopienas likumīgās interesēs ir nodrošināt tiešu piekļuvi resursiem un ka Eiropas Savienības politikā šajā jomā jāpiemēro brīvas konkurences principi;
9. aicina aktīvāk izmantot 2004. gadā uzsākto Eiropas kaimiņattiecību politiku un norāda, ka vairāk uzmanības jāpievērš ne tikai divpusējiem, bet arī daudzpusējiem reģionāliem nolīgumiem.
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
22.11.2007 |
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
32 0 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Březina, Giles Chichester, Den Dover, András Gyürk, Ján Hudacký, Werner Langen, Herbert Reul, Radu Ţîrle, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras, Adam Gierek, Norbert Glante, Reino Paasilinna, Andres Tarand, Anne Laperrouze, Miloslav Ransdorf, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Nicole Fontaine, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Angelika Niebler, Paul Rübig, Eluned Morgan, Teresa Riera Madurell, Catherine Trautmann, Umberto Guidoni, Vladimír Remek |
||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Neena Gill, Joan Calabuig Rull, Lambert van Nistelrooij, Vladimir Urutchev |
||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (19.10.2007)
Ārlietu komitejai
par jaunu pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā
(2007/2101 (INI))
Atzinuma sagatavotājs: Leopold Józef Rutowicz
IEROSINĀJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzīst, ka ar divu valstu, Bulgārijas un Rumānijas, kas robežojas ar Melno jūru, pievienošanos, Eiropas Savienībā rodas jauni izaicinājumi reģionālās un pārrobežu sadarbības jomā starp ES un Melnās jūras reģionu; uzsver, ka, uzlabojot transporta infrastruktūru un tūrismu reģionā, tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, ekonomika un sociālā attīstība, tajā pat laikā sniedzot jaunu iniciatīvu politiskajam dialogam un stabilitātei, kā arī ieilgušu konfliktu atrisinājumam reģionā, tā radot turpmākas iespējas piesaistīt ieguldījumus;
2. uzstāj — lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko dod ES pieeja Melnajai jūrai, būs būtiski svarīgi attīstīt ostu infrastruktūru ES Melnās jūras ostās (Burgasā, Konstancā, Mangalijā, Varnā), kā arī Donavas deltas ostās, lai nodrošinātu vairākveidu transportu;
3. iesaka, ņemot vērā raksturīgās īpatnības, kas piemīt Donavas deltai, kurā atrodas vairāk nekā 1200 augu un koku sugu, 300 putnu sugu un 100 zivju sugu, lai tūrisma un transporta infrastruktūras attīstībā Donavas deltas aizsargājamajā teritorijā tiktu ievērota un aizsargāta tās bioloģiskā daudzveidība;
4. atgādina, ka Melnās jūras reģionam, kas atrodas pie Kaspijas jūras baseina, ir ļoti liela ģeopolitiska nozīme ogļūdeņražu rezervju transporta un tranzīta jomā, kas atrodas Irānas un Azerbaidžānas Kaspijas jūras teritorijā, tajā pat laikā nodrošinot fizisku saikni ar Centrālo Āziju par tā saucamo „Lielo zīda ceļu”;
5. uzskata, ka dažādojot transporta veidus, enerģijas resursu ģeogrāfiskos avotus un tranzīta ceļus, izmantojot jūras transportu, cauruļvadus vai jūras ostas, samazināsies Eiropas atkarība no pašreizējiem piegādātājiem un tiks nodrošinātas drošākas energoresursu plūsmas, kas savukārt veicinās mieru, stabilitāti un labklājību šajā reģionā;
6. atzinīgi vērtē augsta līmeņa darba grupas ziņojumu par Eiropas transporta tīkla lielo virzienu paplašināšanu kaimiņvalstīs un reģionos, kā arī domu par ES satelītnavigācijas sistēmas Galileo plašāku piemērošanu, ņemot vērā ietekmi, kāda paredzama saistībā ar ES turpmākajām paplašināšanām;
7. uzskata, ka transportam ir galvenā loma sadarbības tīklu izveidē un reģionālajā attīstībā, un aicina Komisiju izstrādāt visaptverošāku stratēģiju saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un tās attiecīgiem Rīcības plāniem, ņemot vērā augstā līmeņa darba grupas ziņojuma secinājumus;
8. aicina uz transporta tīklu un tirgu progresīvu integrāciju šajā reģionā un sinerģijām starp attiecīgo Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un Viseiropas koridoriem/teritorijām, kā arī jauniem starpvalstu transporta virzieniem, ko Komisija piedāvāja ar TRACECA koridoru; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu 2008. gadā uzsākt Eiropas transporta prioritāro projektu sarakstu pārskatīšanu un uzsver Eiropas transporta tīklu paplašināšanas nozīmi zemēs, kam ir robežas ar Eiropas Savienību Melnās jūras reģionā;
9. aicina Komisiju un tās dalībvalstis, kuras tiešā veidā ir ieinteresētas, paātrināt Eiropas projektu īstenošanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumā Nr. 884/2004/EK ar ko groza Lēmumu Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas transporta tīklu attīstību[1] noteiktajos 7., 18., 21. un 22. prioritāšu virzienos, lai nodrošinātu pieeju Melnajai jūrai pa autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras satiksmes līnijām; turklāt uzskata, ka Melnās jūras reģiona dalībvalstu plaša ekonomikas un tūrisma attīstība radīs nepieciešamību pēc autoceļu un ātrgaitas dzelzceļu savienojumiem starp ES centrālo un rietumu daļu un Melnās jūras krastu;
10. uzsver nozīmi, kāda ir Saprašanās memorandam par Melnās jūras reģiona ostu valsts kontroli; vērš uzmanību uz to, ka dažas valstis, kas parakstījušas šo memorandu, vēl arvien ir Parīzes Saprašanās memoranda melnajā vai "pelēkajā" sarakstā attiecībā uz valsts kontroli ostās, un neatlaidīgi uzsver sadarbības nozīmi Melnās jūras reģionā, kas nepieciešama, lai, pamatojoties uz šī reģiona jūras transporta drošības standartiem, efektīvi nostātos pret jūras vides un piekrastes teritoriju piesārņošanu;
11. atzinīgi vērtē to, ka ES ir ieguvusi novērotāja statusu Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācijā, un aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu rīcības plānu, lai veicinātu sadarbību un sniegtu efektīvu atbalstu Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācijas iniciatīvām transporta jomā;
12. aicina Komisiju paātrināt dialogu ar sešpadsmit Baku iniciatīvas partnervalstīm, veltot pienācīgu uzmanību nepieciešamībai atbilstīgi novadīt finansējumu pārrobežu pasākumiem un lielākajai daļai jautājumu, kas attiecas uz bīstamu materiālu transportēšanu pa jūru un gaisu (melnais saraksts), un nodrošināt, ka šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar pašreizējiem ES un starptautiskiem standartiem;
13. aicina EKP Rīcības plānos atbalstīt ES tiesību normu un standartu pakāpenisku ieviešanu attiecībā uz dzelzceļa un autoceļu transporta infrastruktūrām, tostarp atbalstot sadarbspējas jautājumus, pasažieru un kravas drošumu un drošību;
14. ierosina veikt Eiropas kopējās gaisa telpas principu stratēģisku paplašinājumu, tos attiecinot uz visām Melnās jūras reģiona partnervalstīm, kurām jāpiemēro Kopienas acquis, tostarp Eiropas vienotās gaisa telpas regulas, lai panāktu satiksmes efektivitāti un ekonomiski izdevīgu gaisa telpu;
15. pauž nožēlu par koordinācijas trūkumu transporta nozares projektu ieguldījumos un aicina Komisiju noteikt prioritātes pārrobežu iedaļās un ieviest spēcīgu un efektīvu koordinēšanas mehānismu to īstenošanai;
16. uzskata, ka tādu projektu īstenošanai reģionam kā TRACEA, Baku iniciatīva par Eiropas transporta sadarbību, jūras maģistrāle Melnās jūras ekonomiskās sadarbības reģionā un Melnās jūras apvedceļš, nepieciešama visu reģiona valstu sadarbība, kas, nodrošinot sinerģijas, radīs pievienoto vērtību un tādu vidi, kas nepieciešama to īstenošanai;
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
9.10.2007 |
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
36 4 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Arūnas Degutis, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Luis de Grandes Pascual, Mathieu Grosch, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Robert Navarro, Luís Queiró, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle |
||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Philip Bradbourn, Aldis Kušķis, Joost Lagendijk, Ioan Mircea Paşcu, Leopold Józef Rutowicz |
||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Ovidiu Victor Ganţ, Bilyana Ilieva Raeva, Olle Schmidt |
||
- [1] OV L 167 , 30.4.2004. Labotā redakcija — OV L 201., 7.6.2004.
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (21.11.2007)
Ārlietu komitejai
par jaunu pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā
(2007/2101(INI))
Atzinumu sagatavoja: Yiannakis Matsis
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzīmē, ka Melnās jūras reģiona sinerģijas iniciatīvas pamatā ir trīs stratēģijas attiecībā uz Melnās jūras reģionu, t.i., paplašināšanās virzienā uz Eiropas dienvidaustrumiem un Turciju, Eiropas Kaimiņattiecību politika un četras ES un Krievijas kopējo interešu zonas; tomēr pauž nožēlu, ka visās šajās stratēģijās dominē divpusējas attiecības, un aicina izstrādāt daudzpusēju sadarbības sistēmu reģionālās sinerģijas veicināšanai;
2. uzsver, ka ir svarīgi ES reģionālās politikas pieeju izmantot Melnās jūras reģionā, jo šāda politika ir nozīmīgs instruments demokrātijas, sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai un šā reģiona valstu sadarbības sekmēšanai;
3. atzinīgi vērtē to finanšu resursu apjoma divkāršošanu, kas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu ir darīti pieejami pārrobežu projektu finansēšanai; aicina minēto finanšu līdzekļu izmantošanā piemērot tādus pašus principus, kādus piemēro struktūrfondiem, jo īpaši partnerības, ilgtspējības, efektivitātes, nediskriminācijas un decentralizācijas principu; aicina Komisiju informēt Parlamentu par šo līdzekļu izmantošanu un paveikto, divreiz gadā sagatavojot īsu ziņojumu;
4. atgādina, ka to valstu ciešāka sadarbība, kas atrodas pie Melnās jūras, labvēlīgi ietekmē šo valstu ciematu, pilsētu un reģionu attīstību un tādēļ ir arī turpmāk jāatbalsta un jāveicina;
5. aicina racionāli izmantot Kopienas finanšu instrumentus, labāk koordinējot reģionam pieejamo Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta, struktūrfondu un pirmspievienošanās fondu izmantošanu; aicina Komisiju sadarbībā ar saņēmējvalstīm izveidot vispārēju ziņošanas sistēmu pirms līdzekļu izmaksāšanas, lai pārraudzītu un novērtētu to, kādā mērā šo līdzekļu izmantošana ir ilgtspējīga, efektīva un atbilst vispārējiem ES politikas mērķiem;
6. aicina Komisiju, lai tā mazo projektu fondu decentralizēto finanšu instrumentu dara pieejamu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (people-to-people) projektiem pārrobežu sadarbības jomā un veic īpašus pasākumus, lai sekmētu šā instrumenta izmantošanu;
7. uzsver, ka nolūkā nodrošināt efektīvu Kopienas finanšu instrumentu pārvaldību ir jāuzlabo Melnās jūras reģiona vietējo un reģionālo ieinteresēto personu spējas plānošanā, projektu izstrādē un īstenošanā;
8. aicina Komisiju nostiprināt attiecības ar Melnās jūras reģiona Ekonomiskās sadarbības organizāciju un citām reģionālām organizācijām, kas darbojas ekonomiskās un sociālās attīstības jomā un cilvēktiesību un demokrātijas sekmēšanā, jo īpaši tagad, kad pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās trīs ES dalībvalstis ir arī Melnās jūras reģiona Ekonomiskās sadarbības organizācijas dalībvalstis un citas Melnās jūras reģiona valstis ir Eiropas Savienības kandidātvalstis vai potenciālas kandidātvalstis un darbojas saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu; šajā sakarībā aicina Melnās jūras reģiona Ekonomiskās sadarbības organizācijas dalībvalstis nebloķēt nevienas ES dalībvalsts dalību šajā organizācijā;
9. tādēļ aicina Komisiju ierosināt konkrētāku ES un minēto organizāciju sadarbības mehānismu un noskaidrot, kā Melnās jūras reģiona Ekonomiskās sadarbības organizāciju varētu iesaistīt dažādajās Kopienas atbalstītajās iniciatīvās šajā reģionā;
10. aicina stiprināt Eiropas Parlamenta un Melnās jūras reģiona Ekonomiskās sadarbības organizācijas parlamentārās asamblejas pašreizējo sadarbību un turpināt tās institucionālo pilnveidošanu saskaņā ar Melnās jūras reģiona sinerģiju;
11. uzsver, ka tādām pārrobežu sadarbības sistēmām kā Eiroreģionu sistēmai var būt būtiska nozīme kopīgu problēmu risināšanā un reģionālās sinerģijas stiprināšanā Melnās jūras reģiona vietējo un reģionālo iestāžu sadarbībā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvu par Melnās jūras reģionu kā Eiroreģionu un mudina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi, lai atbalstītu šīs iniciatīvas pilnveidi un attīstību;
12. pauž nožēlu, ka, lai gan minētajam reģionam ir milzīgs enerģijas resursu potenciāls nākotnē izveidojamā integrētajā Eiropas enerģētikas sistēmā un nozīmīgas iespējas transporta jomā, tajā ir vides problēmas un nepietiekama robežkontrole, un dažos apgabalos pat neatrisināti konflikti un iekšēji konflikti, kas kopumā ne tikai kaitē reģiona attīstības perspektīvām un reģionālajai sadarbībai, bet arī veicina organizētās noziedzības palielināšanos; uzsver, ka ES ir aktīvāk jāsadarbojas ar Melnās jūras reģionu, un aicina saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku īstenot tādas iniciatīvas, kas palīdzēs minētajām valstīm uzlabot to tehniskās iespējas nelegālās imigrācijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā un modernizēt infrastruktūru;
13. aicina Komisiju veicināt to, lai pasākumos, ar ko veicina enerģētikas un transporta nozares attīstību, par prioritārām uzskata prasības attiecībā uz enerģijas efektivitāti, vides aizsardzību un jo īpaši prasības saistībā ar klimata pārmaiņu novēršanu;
14. aicina Komisiju sekmēt Melnās jūras reģiona politiku sinerģiju un atzīmē, ka šo stratēģiju varētu paplašināt, to attiecinot ne tikai uz Melnās jūras reģionu, bet arī uz Kaspijas jūras baseina valstīm un Vidusāziju; šajā kontekstā aicina Komisiju, tai strādājot divpusējo un it īpaši daudzpusējo attiecību jomā, sekmēt augstākus cilvēktiesību standartus, veidot demokrātiskas institūcijas minētajā jomā un veicināt labu un decentralizētu pārvaldību un tiesiskumu, lai izveidotu patiesas demokrātijas un labklājības telpu; aicina dalībvalstis strādāt ar savām reģionālajām iestādēm, lai palielinātu iedzīvotāju un NVO līdzdalību;
15. uzsver saikni starp reģionu sadarbību, reģionu attīstību, labu pārvaldību, decentralizētu pieeju, demokrātiju, cilvēktiesību sekmēšanu un labklājību, un tādējādi atgādina pašreizējo programmu un iniciatīvu nozīmi Melnās jūras reģiona stabilitātes palielināšanā un tā valstu sadarbības uzlabošanā;
16. atzinīgi vērtē ES Robežapsardzes atbalsta misijas darbu Moldovā un Ukrainā; iesaka turpināt tās nostiprināšanu un ar interesi gaida Komisijas paziņojumu par migrācijas un nelegālās imigrācijas pārvaldības uzlabošanu; uzskata, ka ekonomiskā attīstība, drošība, stabilitāte un politiskais dialogs palīdz risināt ieilgušus konfliktus un ka jāveic visi iespējamie pasākumi šajās jomās;
17. uzskata, ka Melnās jūras piesārņojums ir nopietns šķērslis reģiona attīstībai, un tādēļ aicina Komisiju piemērot Donavas un Melnās jūras (DABLAS) darba grupas pieeju, lai šīs problēmas atrisinātu, vēršot uzmanību ne tikai uz Donavas, bet arī uz Dņestras un Dņepras baseinu;
18. uzsver, ka sekmīga reģionālo projektu īstenošana kopīgu interešu apgabalos varētu palielināt partneru savstarpējo uzticēšanos un sekmēt konfliktu atrisināšanu;
19. aicina Komisiju ciešāk sadarboties ar enerģijas piegādātājiem un īstenot auglīgu dialogu par energoapgādes drošību, šādi veicinot enerģētikas nozares diversifikāciju, tiesību aktu un reglamentējošo noteikumu saskaņošanu un ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar BAKU iniciatīvu (ES un Melnās jūras reģiona, Kaspijas jūras baseina un to kaimiņvalstu dialogs enerģētikas jomā) un ES un Krievijas dialogu enerģētikas jomā;
20. atgādina, ka funkcionējoša infrastruktūra ir ļoti svarīga Melnās jūras reģiona attīstībai, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu turpināt atbalstīt sadarbību reģionālā transporta jomā, jo tā sekmē labāku savienojumu veidošanu un labāku ceļu kvalitāti, kā arī efektīvāku ūdensceļu struktūru un pārraudzību;
21. atzinīgi vērtē jaunā Kaspijas un Melnās jūras stratēģiskā energoapgādes koridora izveidi, plānoto Krievijas–Grieķijas–Itālijas dabasgāzes cauruļvada (South Stream) un Turcijas–Grieķijas–Itālijas dabasgāzes cauruļvada pabeigšanu, kā arī plānoto Enerģētikas kopienas līguma darbības jomas attiecināšanu uz Turciju, Moldovu un Ukrainu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
20.11.2007 |
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
40 0 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alfonso Andria, Emmanouil Angelakas, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Jana Bobošíková, Wolfgang Bulfon, Antonio De Blasio, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Marian Harkin, Jim Higgins, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Jamila Madeira, James Nicholson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Bernard Poignant, Pierre Pribetich, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Bernadette Bourzai, Den Dover, Francesco Ferrari, Ovidiu Victor Ganţ, Louis Grech, Zita Pleštinská, Christa Prets, Czesław Adam Siekierski, Nikolaos Vakalis |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
|
||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
18.12.2007 |
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
50 0 1 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Roberta Alma Anastase, Christopher Beazley, Bastiaan Belder, Monika Beňová, André Brie, Elmar Brok, Colm Burke, Marco Cappato, Giorgos Dimitrakopoulos, Jas Gawronski, Maciej Marian Giertych, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Metin Kazak, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Janusz Onyszkiewicz, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, João de Deus Pinheiro, Bernd Posselt, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, Katrin Saks, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Marek Siwiec, István Szent-Iványi, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Kristian Vigenin, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laima Liucija Andrikienė, Irena Belohorská, Giulietto Chiesa, Andrew Duff, Árpád Duka-Zólyomi, Glyn Ford, David Hammerstein, Milan Horáček, Marie Anne Isler Béguin, Tunne Kelam, Nickolay Mladenov, Antolín Sánchez Presedo, Adrian Severin |
||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
|
||