ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru

7.1.2008 - (COM(2006)0864 – C6‑0005/2006 – 2006/0286(COD)) - ***I

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Philippe Morillon

Procedūra : 2006/0286(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0001/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0001/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 31/01/2008 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0027

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru

(COM(2006)0864 – C6‑0005/2006 – 2006/0286(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0864),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0005/2006),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6‑0001/2008),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts

Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

2.a apsvērums (jauns)

(2.a) Pieaugošā inkubācijas staciju un zivjaudzētavu nozīme akvakultūras jomā rada nepieciešamību iegūt detalizētus datus, lai īstenotu šīs nozares atbilstīgu uzraudzību un pārvaldību saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).

Pamatojums

Papildinājums ir nepieciešams, lai pamatotu vajadzību iegūt datus par inkubācijas stacijām un zivjaudzētavām.

Grozījums Nr. 2

5.a apsvērums (jauns)

(5.a) Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no režīma, ko piemēro saskaņā ar Regulu (EK) 788/96, ar šo regulu jādod iespēja pārejas posmu līdz trijiem gadiem piešķirt tām dalībvalstīm, kurās šīs regulas piemērošanai valstu statistikas sistēmām būtu nepieciešama lielāka pielāgošana un kurās šī piemērošana varētu radīt ievērojamas praktiskas problēmas.

Grozījums Nr. 3

7.a apsvērums (jauns)

(7.a) Statistikas datu vākšana un atspoguļošana ir nepieciešams KZP labas pārvaldības rīks.

Pamatojums

Šis papildinājums ir nepieciešams, lai pamatotu tādas komitoloģijas procedūras izvēli, kas balstīta uz pārvaldības komiteju un nevis uz regulatīvo komiteju.

Grozījums Nr. 4

8. apsvērums

(8) Šīs regulas īstenošanas pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(Neskar tekstu latviešu valodā)

Grozījums Nr. 5

9. apsvērums

(9) Jo sevišķi jāpiešķir Komisijai pilnvaras pielāgot šīs regulas pielikumus. Šie vispārējie pasākumi, kas paredzēti, lai grozītu mazsvarīgus šīs regulas elementus vai papildinātu to, pievienojot jaunus mazsvarīgus elementus, ir jānosaka saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

Jo sevišķi jāpiešķir Komisijai pilnvaras tehnisku grozījumu pieņemšanai attiecībā uz šīs regulas pielikumiem. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus un tostarp papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir skaidri noteikt Komisijas kompetences un tās ierobežot līdz tikai tehnisku grozījumu pieņemšanai attiecībā uz pielikumiem.

Grozījums Nr. 6

1. pants

Dalībvalstis iesniedz Komisijai ikgadēju statistiku par visām akvakultūras darbībām, kas veiktas to teritorijā, gan iekšējos ūdeņos, gan jūras ūdeņos.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai statistiku par visām akvakultūras darbībām, kas veiktas to teritorijā gan saldūdeņos, gan sāļajos ūdeņos.

Grozījums Nr. 7

2. panta -1. punkts (jauns)

-1. Jēdzienam „Kopienas statistika” ir tāda pati nozīme kā Regulas (EK) Nr. 322/97 2. pantā.

Pamatojums

Grozījumā ir paredzēta atsauce uz spēkā esošo „Kopienas statistikas” juridisko definīciju, kura ir ietverta 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku. Ja jau šāda definīcija pastāv, ir svarīgi minēt šo definīciju regulā, kura reglamentē Kopienas statistiku konkrētā jomā.

Grozījums Nr. 8

2. panta 1. punkts

1. „akvakultūra” ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot paņēmienus, kas paredzēti attiecīgo organismu produkcijas palielināšanai virs vides dabiskās jaudas; organismi joprojām paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas vai kultivēšanas laiku, līdz pat novākšanai un to ieskaitot.

1. Jēdzienam „akvakultūra” ir tāda pati nozīme kā Regulas (EK) Nr. 1198/2006 3. panta d) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 9

2. panta 2. punkts

2. „uz zveju balstīta akvakultūra” ir „sēklas” materiāla savākšanas prakse no mazuļiem līdz pieaugušiem eksemplāriem, no savvaļas, un tai sekojoša audzēšana līdz pārdodamam izmēram, izmantojot akvakultūras paņēmienus.

2. „uz zveju balstīta akvakultūra” ir „īpatņu” savākšana savaļā un to turpmāka izmantošana akvakultūrā.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir uzlabot teksta saskaņu un padarīt to skaidrāku, uzlabojot formulējumu.

Grozījums Nr. 10

2. panta 3. punkts

3. „Produkcija” ir akvakultūras nozares pirmapstrādes produktu rezultāts. Tas var ietvert intensīvu vai plašu paņēmienu izmantošanu, un tas nozīmē rūpnieciskiem mērķiem paredzētu rezultātu.

3. „Produkcija” ir akvakultūras produkti pirmajā pārdošanas reizē, tostarp tirdzniecībā piedāvātā zivju inkubatoru un audzētavu produkcija.

Pamatojums

Svītrota termina „produkcija” definīcija. Šis formulējums ir neskaidrs, slikti izteikts un tam nav nekādas papildu nozīmes tekstā.

Grozījums Nr. 11

2. panta 4. punkts

4. „Apjoms”:

svītrots

(a) zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens organismiem (izņemot augus) ir produkta dzīvsvara ekvivalents (tonnās). Mīkstmiešiem tas ietver čaulas svaru;

(b) ūdens augiem ir produkta svars svaigā veidā (tonnās).

Grozījums Nr. 12

2. panta 5. punkts

5. „Vienības vērtība” ir kopējā produkcijas vērtība (izņemot pievienotās vērtības nodokli) pirmreizējā pārdošanā, kas izteikta attiecīgajā valstī izmantotajā valsts valūtā un dalīta ar kopējo produkcijas apjomu.

svītrots

Pamatojums

Šīs divas definīcijas ir pārceltas uz I pielikumu, jo tām nav būtiskas nozīmes. Turklāt šīs definīcijas ir uzlabotas.

Grozījums Nr. 13

2. panta 1.a daļa (jauna)

Visas pārējās šai regulai nepieciešamās definīcijas ir iekļautas I pielikumā.

Pamatojums

Šis grozījums norāda, ka ir arī citas definīcijas, kas ir pārceltas no V pielikuma uz I pielikumu.

Grozījums Nr. 14

3. panta 1. punkts

1. Dalībvalsts var izmantot izlases veida apsekojumus vai citus attiecīgos avotus, lai iegūtu datus, kas aptver vismaz 90 % no produkcijas apjoma, savukārt datus, kas aptver pārējo produkcijas daļu, var aplēst.

1. Attiecībā uz zivju inkubatoru un audzētavu produkciju dalībvalstis izmanto apsekojumus vai citas statistikā apstiprinātas metodes, kas aptver vismaz 90 % no kopējās produkcijas apjoma vai skaita ziņā, neskarot 4. punktu. Pārējo produkcijas daļu var aplēst. Lai aprēķinātu vairāk nekā 10 % no kopējās produkcijas, saskaņā ar 8. punkta noteikumiem var iesniegt pieprasījumu par atkāpi.

Grozījums Nr. 15

3. panta 2. punkts

2. izmantojot no apsekojumiem atšķirīgus avotus, ir jāveic šo pārējo avotu statistikas kvalitātes pēcnovērtējums.

(Neskar tekstu latviešu valodā)

Grozījums Nr. 16

3. panta 3. punkts

3. Dalībvalsts, kas katru gadu kopumā saražo mazāk par 500 tonnām, var iesniegt kopējās aplēstās produkcijas datu kopsavilkumu.

3. Dalībvalsts, kas katru gadu kopumā saražo mazāk par 1000 tonnām, var iesniegt kopējās aplēstās produkcijas datu kopsavilkumu.

Grozījums Nr. 17

3. panta 3.a punkts (jauns)

3.a Dalībvalstis norāda produkciju pa sugām. Tomēr to sugu produkciju, kura atsevišķi nepārsniedz 500 tonnas un neveido vairāk kā 5 % no produkcijas apjoma dalībvalstī, var aplēst un apkopot. Zivju inkubatoru un audzētavu produkciju sugu skaita ziņā var aplēst.

Grozījums Nr. 18

4. pants

Statistika attiecas uz apsekojuma kalendāro gadu un tajā norāda:

Dati attiecas uz apsekojuma kalendāro gadu un attiecas uz:

– akvakultūras produkciju (apjoms un vienības vērtība) katrai sugai, sadalījumā pēc vides (saldūdens un sālsūdens) un pa tehnoloģijām;

1) gada akvakultūras produkciju (apjoms un vienības vērtība) katrai sugai, sadalījumā pēc vides (saldūdens un sālsūdens) un pa tehnoloģijām;

– ieguldījumu (apjomu un vienības vērtību) uz zveju balstītā akvakultūrā;

2) gada ieguldījumu (apjomu un vienības vērtību) uz zveju balstītā akvakultūrā;

– to zivju inkubācijas staciju produkciju (piem., ikri vai zivju mazuļi), kas piegādā materiālu izlaišanai kontrolētā vidē vai savvaļā;

3) zivju inkubācijas staciju un zivjaudzētavu gada produkciju

– informāciju par akvakultūras nozares struktūru.

4) informāciju par akvakultūras nozares struktūru.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir uzlabot formulējumu un precizēt tekstu.

Grozījums Nr. 19

5. panta virsraksts

Statistikas datu iesniegšana

Datu iesniegšana

Grozījums Nr. 20

5. panta 1. daļa

Dalībvalstis deviņu mēnešu laikā pēc apsekojuma kalendārā gada beigām iesniedz Komisijai I, II un III pielikumā minēto statistiku. Pirmais apsekojuma gads ir 2007. gads.

Dalībvalstis divpadsmit mēnešu laikā pēc apsekojuma kalendārā gada beigām iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) I, II un III pielikumā minētos datus. Pirmais apsekojuma gads ir 2008. gads.

Grozījums Nr. 21

5. panta 2. daļa

Sākot ar 2007. gada datiem un turpmāk ik pēc trīs gadiem deviņu mēnešu laikā pēc apsekojuma kalendārā gada beigām tiek iesniegta IV pielikumā minētā statistika par struktūru.

Sākot ar 2008. gada datiem un turpmāk ik pēc trīs gadiem divpadsmit mēnešu laikā pēc apsekojuma kalendārā gada beigām Komisijai (Statistikas birojam) tiek iesniegti IV pielikumā minētie dati par struktūru.

Grozījums Nr. 22

5. panta 3. daļa

Mainīgie lielumi, par kuriem iesniedzama statistika, kā arī atskaišu formāts, kādā tie tiks iesniegti, ir norādīts I, II, III un IV pielikumā.

svītrots

Amendement 23

5. panta 4. daļa

Mainīgajiem lielumiem piemērojamās definīcijas ir norādītas V pielikumā.

svītrots

Grozījums Nr. 24

6. panta virsraksts

Metodoloģiskais ziņojums

Kvalitātes novērtēšana

Grozījums Nr. 25

6. panta 1. punkts

1. Pirmoreiz iesniedzot datus, dalībvalstis iesniedz Komisijai detalizētu metodoloģisko ziņojumu, kurā izklāstīts, kā dati tika vākti un apkopoti. Šajā ziņojumā ietver paraugu ņemšanas paņēmienu un no apsekojumiem atšķirīgu avotu izmantošanas aprakstu, kā arī izrietošo prognožu kvalitātes novērtējumu. Ierosinātais metodoloģiskā ziņojuma formāts ir norādīts VI pielikumā.

1. Dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) pārskatu par nosūtīto datu kvalitāti. Pirmoreiz iesniedzot datus, dalībvalstis iesniedz Komisijai detalizētu metodoloģisko ziņojumu, kurā izklāstīts, kā dati tika vākti un apkopoti. Kvalitātes pārskatā dalībvalstis apraksta to, kā dati tika ievākti un apkopoti. Šajā ziņojumā ietver paraugu ņemšanas paņēmienu, novērtēšanas metožu un no apsekojumiem atšķirīgu avotu izmantošanas aprakstu, kā arī izrietošo prognožu kvalitātes novērtējumu. Ierosinātais metodoloģiskā ziņojuma formāts ir norādīts VI pielikumā.

Grozījums Nr. 26

6. panta 3. punkts

3. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešu laikā pēc izmaiņu ieviešanas.

svītrots

Grozījums Nr. 27

7. punkts

Dalībvalstīm saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru var piešķirt pārejas periodu šīs regulas īstenošanai, kas nepārsniedz trīs gadus no tās stāšanās spēkā.

1. Dalībvalstīm saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru var piešķirt pārejas periodu (pilnu kalendāro gadu) šīs regulas īstenošanai, kas nepārsniedz trīs gadus no tās piemērošanas brīža, ja šīs regulas piemērošanai valstu statistikas sistēmām būtu nepieciešama lielāka pielāgošana un ja šī piemērošana varētu radīt ievērojamas praktiskas problēmas.

2. Šajā nolūkā dalībvalstij līdz 2008. gada 31. decembrim ir jāiesniedz Komisijai pamatots lūgums.

Grozījums Nr. 28

8. panta 1. punkts

1. Gadījumos, kad kādas konkrētas akvakultūras darbību jomas iekļaušana statistikā dalībvalsts iestādēm varētu radīt grūtības, kas būtu nesamērīgas ar minētās jomas nozīmi, saskaņā ar 10. panta 2. punktā paredzēto procedūru var noteikt atkāpi, kas minētajai dalībvalstij ļautu attiecīgās nozares datus neiekļaut iesniedzamajos valsts datos vai arī izmantot paraugu ņemšanas paņēmienus minētās nozares datu savākšanai.

1. Gadījumos, kad kādas konkrētas akvakultūras darbību jomas iekļaušana statistikā dalībvalsts iestādēm varētu radīt grūtības, kas būtu nesamērīgas ar minētās jomas nozīmi, saskaņā ar 10. panta 2. punktā paredzēto procedūru var noteikt atkāpi, kas minētajai dalībvalstij ļautu attiecīgās nozares datus neiekļaut iesniedzamajos valsts datos vai arī izmantot novērtēšanas metodes, kas paredzētas datu sniegšanai par vairāk nekā 10 % no kopējās produkcijas.

Grozījums Nr. 29

9. pants

Pielikumu atjaunināšana

Tehniskie noteikumi

Pielikumos veic tehniska rakstura izmaiņas saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

1. Tehniska rakstura izmaiņas pielikumos pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

2. Statistikas iesniegšanas veidu pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

Pamatojums

Teksts ir uzlabots, lai skaidri noteiktu, kura no komitoloģijas procedūrām ir jāpiemēro. Turklāt ir norādīts, ka Komisija pieņem vadības procedūrai atbilstīgo iesniegšanas veidu.

Grozījums Nr. 30

10. panta 2. punkts

2. Izdarot atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Minētā lēmuma 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

(Neskar tekstu latviešu valodā)

Pamatojums

(Neskar tekstu latviešu valodā)

Grozījums Nr. 31

11. panta 1. daļa

Triju gadu laikā pēc dienas, kad šī regula stājās spēkā, un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par statistiku, kas apkopota, balstoties uz šo regulu, un, jo īpaši, par tās relevanci un kvalitāti.

Triju gadu laikā pēc dienas, kad šī regula stājās spēkā, un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par statistiku, kas apkopota, balstoties uz šo regulu, un, jo īpaši, par tās relevanci un kvalitāti.

Pamatojums

Ar šo grozījumu uzlabo formulējumu un uzsver to, ka Komisijai regulāri jāiesniedz ziņojums, un to, kādas ir dalībvalstu priekšrocības attiecībā uz šādu statistikas datu vākšanu.

Grozījums Nr. 32

11. panta 2. daļa

Ziņojumā analizē arī statistikas apkopošanas un apstrādes sistēmas izmaksu lietderību un ziņo par labāko praksi, lai samazinātu dalībvalstu darba slogu un vairotu datu lietderību un kvalitāti.

Ziņojumā analizē arī statistikas datu apkopošanas un apstrādes nolūkā izveidotās sistēmas izmaksu lietderību un norāda labāko praksi, lai samazinātu dalībvalstu darba slogu un vairotu datu lietderību un kvalitāti.

Pamatojums

Ar šo grozījumu uzlabo formulējumu un uzsver to, ka Komisijai regulāri jāiesniedz ziņojums, un to, kādas ir dalībvalstu priekšrocības attiecībā uz šādu statistikas datu vākšanu.

Grozījums Nr. 33

12. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 788/96.

1. Neskarot 3. punktu, atceļ Regulu (EK) Nr. 788/96.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

3. Atkāpjoties no 13. panta 2. punkta dalībvalsts, kam ir piešķirta atkāpe atbilstīgi 7. pantam, turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 788/96 noteikumus visa piešķirtā pārejas perioda laikā.

Pamatojums

Šis grozījums attiecas uz dalībvalstīm, kas pieprasa atkāpes, liekot tām turpināt piemērot atceltās regulas noteikumus.

Grozījums Nr. 34

13. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Regulu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 35

I- pielikums (jauns)

I PIELIKUMS

Definīcijas, kas izmantojamas akvakultūras datu iesniegšanā

„Saldūdens” ir ūdens ar pastāvīgi niecīgu sāļumu.

„Sālsūdens” ir ūdens, kurā sāļums ir diezgan ievērojams. Tas var būt ūdens, kurā sāļums konstanti ir augsts (piem., jūras ūdens) vai kur sāļums ir jūtams, bet konstanti nav augstā līmenī (iesāļš ūdens). Sāļums var ievērojami mainīties atkarībā no saldūdens vai jūras ūdens pieplūduma.

„Sugas” ir ūdens organismu sugas, kurus identificē, izmantojot starptautisku 3 burtu kodu, ko definē FAO (ASFIS saraksts zivsaimniecības statistikas vajadzībām).

„FAO lielākie apgabali” ir ģeogrāfiskas teritorijas, kuras identificē, izmantojot starptautisku 2 ciparu kodu, ko definē FAO (zivsaimniecības statistikas koordinācijas darba grupas rokasgrāmata par zivsaimniecības statistiku (CWP); H daļa — zivsaimniecības zonas statistikas vajadzībām).

Kods Zona

01 Iekšējie ūdeņi (Āfrika)

05 Iekšējie ūdeņi (Eiropa)

27 Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa

34 Atlantijas okeāna centrālā un austrumu daļa

37 Vidusjūra un melnā jūra

… Citas teritorijas (jāprecizē)

„Dīķi” ir relatīvi seklas un parasti nelielas stāvoša ūdens vai ūdens ar palēninātu ūdens apmaiņas spēju krātuves, parasti veidotas mākslīgi. Šo raksturojumu var piemērot arī dabiskiem dīķiem, kalnu ezeriem, ezeriem vai maziem ezeriņiem.

„Inkubācijas stacijas un zivjaudzētavas” ir vietas mākslīgai pavairošanai, inkubācijai un ūdensdzīvnieku audzēšanai dzīves sākumstadijā. Statistikas nolūkos inkubācijas stacijas ir paredzētas ikru ieguvei. Parasti ūdensdzīvnieku mazuļi agrīnā attīstības stadijā tiek audzēti zivjaudzētavās.

„Iežogojumi un dambji” ir ūdens teritorijas, kas norobežotas ar tīkliem, režģiem un citām barjerām, kas nodrošina brīvu ūdens apmaiņu. Iežogojumu īpatnība ir tā, ka tie aizņem visu ūdens kolonnu no gultnes līdz virsmai un parasti aptver relatīvi lielu ūdens daudzumu.

„Sprosti” ir slēgtas struktūras, kuru augšējā daļa ir atvērta vai noslēgta. To sienas ir veidotas no sieta vai cita ūdenscaurlaidīga materiāla, kas nodrošina brīvu ūdens apmaiņu. Šīs konstrukcijas var būt peldošas, piekārtas vai nostiprinātas pie pamata, bet tajās joprojām ir iespējama brīva ūdens apmaiņa.

„Tvertnes un kanāli” ir mākslīgas konstrukcijas, kas uzbūvētas virs vai zem zemes līmeņa, pa kurām iespējama lielu ūdens daudzumu apmaiņa un vide tiek stingri kontrolēta, taču ūdens netiek pārstrādāts.

„Recirkulācijas sistēmas” ir sistēmas, kur ūdens tiek atkārtoti izmantots pēc kāda veida apstrādes (piem., filtrēšanas).

„Pārvietot uz kontrolētu vidi” nozīmē izlaist ar nolūku veikt turpmākas akvakultūras darbības.

„Izlaist savvaļā” nozīmē izlaist ar nolūku papildināt zivju krājumus upēs, ezeros un citos ūdeņos no akvakultūras atšķirīgiem mērķiem. Šādu izlaišanu var izmantot nozvejai.

„Apjoms”:

a) zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens dzīvniekiem ir produkta dzīvsvara ekvivalents. Mīkstmiešiem tas ietver čaulas svaru;

b) ūdens augiem ir produkta svars svaigā veidā.

„Vienības vērtība” ir ražojumu kopējā vērtība (valsts valūtā bez pievienotās vērtības nodokļa), kas dalīta ar produkcijas kopējo apjomu pēc dzīvsvara ekvivalenta.

(Šis ir regulas COM(2006)0864 V pielikums ar dažiem grozījumiem.)

Grozījums Nr. 36

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Akvakultūras produkcija

Valsts: Gads:

Audzētās sugas

Saldūdens kultūras

Sālsūdens kultūras

Kopā

3-burtu kods

Nosaukums valsts valodā

Zinātniskais nosaukums

FAO lielākais apgabals

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūtā)

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūtā)

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūtā)

Zivis (dzīvsvarā)

Dīķi

Tvertnes

Iežogojumi un dambji

Sprosti

Kanāli

Recirkulācijas sistēmas

Citas metodes

Audzētās sugas

Saldūdens kultūra

Sālsūdens kultūra

Kopā

3-burtu kods

Nosaukums valsts valodā

Zinātniskais nosaukums

FAO lielākais apgabals

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūtā)

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūtā)

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūta)

VĒŽVEIDĪGIE (dzīvsvarā)

Dīķi

Tvertnes

Iežogojumi un dambji

Citas metodes

MĪKSTMIEŠI (dzīvsvarā)

Bentiskie

Pelāģiskie

Citas metodes

Jūras augi (mitrā svarā)

CITI ŪDENS ORGANISMI (dzīvsvarā)

Parlamenta izdarītie grozījumi

Akvakultūras produkcija, neietverot inkubācijas stacijas un zivjaudzētavas^a)

Valsts: Gads:

Audzētās sugas

Saldūdens

Sālsūdens

Kopā

3-burtu kods

Parastais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

FAO lielākais apgabals

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūta)

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūta)

Apjoms (metriskās tonnās)

Vienības vērtība (valsts valūta)

Zivis (dzīvsvarā)

Dīķi

Tvertnes un kanāli

Iežogojumi un dambji

Sprosti

Recirkulācijas sistēmas

VĒŽVEIDĪGIE (dzīvsvarā)

Dīķi

Tvertnes un kanāli

Iežogojumi un dambji

Sprosti

Recirkulācijas sistēmas

MĪKSTMIEŠI (dzīvsvarā)

Bentiskie

Pelāģiskie

Citas metodes

Jūras augi (mitrā svarā)

Zivju ikri (paredzēti cilvēku patēriņam)^b)

CITI ŪDENS ORGANISMI (dzīvsvarā)

^a) Izņemot akvārijiem paredzētās un dekoratīvās sugas.

^b) Šajā joslā minētie ikri, kas paredzēti cilvēku patēriņam attiecas tikai uz ikriem, kas ir iegūti šādam patēriņam pirmā pārdevuma līmenī.

Grozījums Nr. 37

II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Materiālu piegāde uz zveju balstītai akvakultūrai

Valsts: Gads:

Sugas			Vienība (norādīt)^a)	Vērtība (valsts valūtā)
3-burtu kods	Nosaukums valsts valodā	Zinātniskais nosaukums

^a) Skaits vai tonnas

Parlamenta izdarītie grozījumi

Ieguldījums uz zveju balstītā akvakultūrā^a)

Valsts: Gads:

Sugas			Vienība (norādīt)^b)	Vērtība (valsts valūtā)
3-burtu kods	Parastais nosaukums	Zinātniskais nosaukums
ZIVIS





VĒŽVEIDĪGIE





MĪKSTMIEŠI

^a) Izņemot akvārijiem paredzētās un dekoratīvās dzīvnieku un augu sugas.

^b) Svars un skaits; ja ir norādīts skaits, jāsniedz arī koeficients pārvēršanai uz svaru.

Grozījums Nr. 38

III pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Zivju inkubācijas staciju produkcija

Valsts: Gads:

Sugas			Dzīvescikla posms		Skaits (miljonos)
3-burtu kods	Nosaukums valsts valodā	Zinātniskais nosaukums	Ikri^a)	Zivju mazuļi^a)	Pārvietoti uz kontrolētu vidi (pieaudzēšanai)	Izlaisti savvaļā ^b)	Paredzēti pārstrādei (piem., kaviāram)	Galamērķis nav zināms	Kopā

^a) attiecīgajā kolonnā ierakstīt „X”

^b) brīvprātīgi

Parlamenta izdarītie grozījumi

Zivju inkubācijas staciju un zivjaudzētavu produkcija ^a)

Valsts: Gads:

Sugas			Dzīvescikla posms		Skaits (miljonos)
3-burtu kods	Parastais nosaukums	Zinātniskais nosaukums	Ikri (miljonos)	Zivju mazuļi (miljonos)	Pārvietoti uz kontrolētu vidi (pieaudzēšanai) (miljonos)		Izlaisti savvaļā b) (miljonos)
3-burtu kods	Parastais nosaukums	Zinātniskais nosaukums	Ikri (miljonos)	Zivju mazuļi (miljonos)	Ikri	Zivju mazuļi	Ikri	Zivju mazuļi

^a) Izņemot akvārijiem paredzētās un dekoratīvās sugas.

^b) brīvprātīgi

Grozījums Nr. 39

IV pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Dati par akvakultūras nozares struktūru

Valsts: Gads:

Kultūras veids	FAO lielākais apgabals	Saldūdens kultūra^a⁾		Sālsūdens kultūra^a)		Kopā^a)
Kultūras veids	FAO lielākais apgabals	Tūkst. m³	Hektāri	Tūkst. m³	Hektāri	Tūkst. m³	Hektāri
ZIVIS
Dīķi


Tvertnes


Iežogojumi un dambji


Sprosti


Kanāli


Recirkulācijas sistēmas


Citas metodes

^a) attiecīgajā kolonnā norādīt iekārtu lielumu („tūkst. m³" vai „hektāri")

Kultūras veids	FAO lielākais apgabals	Saldūdens kultūra^a)		Sālsūdens kultūra^a)		Kopā^a)
Kultūras veids	FAO lielākais apgabals	Tūkst. m³	Hektāri	Tūkst. m³	Hektāri	Tūkst. m³	Hektāri
VĒŽVEIDĪGIE
Dīķi


Tvertnes


Iežogojumi un dambji


Citas metodes


MĪKSTMIEŠI
Bentiskie


Pelāģiskie


Citas metodes


JŪRAS AUGI


CITI ŪDENS ORGANISMI

^a) Attiecīgajā kolonnā norādīt iekārtu lielumu („tūkst. m³ " vai „Hektāri")

Parlamenta izdarītie grozījumi

Dati par akvakultūras nozares struktūru^a)

Valsts: Gads:

		Saldūdens			Sālsūdens			Kopā
	FAO lielākais apgabals		Iekārtu lielums			Iekārtu lielums			Iekārtu lielums
	FAO lielākais apgabals		Tūkst. m3	Hektāri	Tūkst. m3	Hektāri	Tūkst. m3	Hektāri
ZIVIS
Dīķi
Tvertnes un kanāli
Iežogojumi un dambji
Sprosti
Recirkulācijas sistēmas
Citas metodes
VĒŽVEIDĪGIE
Étangs
Tvertnes un kanāli
Iežogojumi un dambji
Citas metodes
MĪKSTMIEŠI
Bentiskie
Pelāģiskie
Citas metodes
JŪRAS AUGI

^a) Izņemot akvārijiem paredzētās un dekoratīvās sugas.

^b) Ja vēžveidīgos audzē uz auklām, ir iespējams izmantot garuma vienību.

^c) Ir jāapsver iespējamā jauda.

Grozījums Nr. 40

V pielikums

Šis pielikums ir svītrots.

Grozījums Nr. 41

VI pielikuma 2. punkta 2. daļa

aksturot metodes, ko izmanto datu vākšanai (piem. pasta aptaujas, intervijas, skaitīšana vai paraugu ņemšana, apsekojumu biežums) katrai akvakultūras nozares daļai.

Raksturot metodes, ko izmanto datu vākšanai (piem. pasta aptaujas, intervijas, skaitīšana vai paraugu ņemšana, apsekojumu biežums, novērtēšanas metodes) katrai akvakultūras nozares daļai.

Grozījums Nr. 42

VI pielikuma 3. punkta ievaddaļa

Datu uzticamība un reprezentativitāte.

Kvalitātes aspekti atbilstīgi „Eiropas statistikas prakses kodeksam”¹

__________

¹ (COM(2005)0217).

Grozījums Nr. 43

VI pielikuma 3. punkta ievaddaļa

• Ja dažu datu elementu iegūšanai tiek izmantoti paraugu ņemšanas paņēmieni, raksturot izmantotās metodes un novērtēt šādu metožu izmantošanas līmeni un uzticamību.

Ja dažu datu elementu iegūšanai tiek izmantoti novērtēšanas paņēmieni, raksturot izmantotās metodes un novērtēt šādu metožu izmantošanas līmeni un uzticamību.

Grozījums Nr. 44

VI pielikuma 3. punkta ievaddaļa

• Ja dažu datu elementu iegūšanai tiek izmantoti paraugu ņemšanas paņēmieni, raksturot izmantotās metodes un novērtēt šādu metožu izmantošanas līmeni un uzticamību.

Ja dažu datu elementu iegūšanai tiek izmantoti novērtēšanas paņēmieni, raksturot izmantotās metodes un novērtēt šādu metožu izmantošanas līmeni un uzticamību.

PASKAIDROJUMS

Priekšlikuma pamatojums

Komisijas priekšlikuma mērķis ir aizstāt spēkā esošo Kopienas tiesisko regulējumu, kura pamatā ir Padomes Regula (EK) Nr. 788/96 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūras produkciju.

Kopienas tiesiskais regulējums šajā jomā ir spēkā vairāk nekā desmit gadus. Tas paredz, ka dalībvalstis Komisijai katru gadu iesniedz datus par akvakultūras produkcijas apjomu. Turklāt šī nozare atzinīgi vērtē to, ka jau desmit gadus tās rīcībā tiek nodota šādā veidā ievākta informācija.

Tomēr pēc minētā dokumenta pieņemšanas akvakultūras nozarē ir notikusi ievērojama izaugsme. Pašreizējam stāvoklim šajā nozarē ir svarīga sociālekonomiskā nozīme vairākos Eiropas reģionos, jo tas ļauj tajos attīstīties pārstrādes nozarei, kurai paredzama ļoti laba nākotne.

Tāpēc kļūst nepieciešams saņemt plašāku datu klāstu, lai saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) varētu panākt racionālāku attīstību un pārvaldību.

Vispārējais stāvoklis un Komisijas priekšlikuma mērķi

Pasaulē, kurā zivsaimniecības resursi samazinās un kurā nepārtraukti pieaug pieprasījums pēc zivīm un jūras veltēm, akvakultūra kļūst arvien svarīgāka.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (PLO) pat paredz, ka nākotnē akvakultūra varētu nodrošināt attiecīgā pieprasījuma lielāko daļu.

Eiropas akvakultūra jau tagad varētu izmantot šo stāvokli: liels tirgus, bagātas tradīcijas ēdamo gliemju audzēšanā un zivaudzēšanā saldūdenī un jūras ūdenī, dinamisma meklējumi, modernas tehnoloģijas, kvalificēti un pieredzējuši uzņēmēji un zivaudzētāji, audzētajām sugām piemēroti klimatiskie apstākļi un audzēšanas vietas.

ES akvakultūras nozare vienā gadā kopā nodrošina 1,3 miljonus tonnu zivsaimniecības produktu par kopējo summu apmēram 3 miljardu eiro apmērā. Tas atbilst apmēram vienai trešdaļai no ES zivsaimniecības nozares produkcijas kopējās vērtības un grosso modo vienai piektdaļai no tās apjoma. Dažās dalībvalstīs audzētās produkcijas vērtība ir lielāka, nekā nozvejotās produkcijas vērtība. Citās dalībvalstīs akvakultūra atbilst kopējās produkcijas ievērojamai daļai.

Papildus Eiropas patērētājiem svarīgiem produktu avotiem akvakultūras nozare nodrošina arī būtiskas nodarbinātības iespējas reģionos, kuri ir atkarīgi no zivsaimniecības.

Akvakultūra Eiropā nodrošina vairāk nekā 80 000 pilnas un nepilnas slodzes darbavietu, un tas atbilst 57 000 pilnas slodzes darbavietu ekvivalentam.

Tomēr tas nenozīmē, ka Eiropas akvakultūras nozare nesastopas ar grūtībām, kas rodas ražošanai, piemēram, ar brīvas telpas un kvalitatīva ūdens pieejamību, vai ar pasākumiem, kuri paredzēti sabiedrības veselības un vides aizsardzībai.

Akvakultūra ir attīstījusies visā Eiropas Savienībā ― bieži vien lauku apgabalos vai no zivsaimniecības atkarīgos attālākos reģionos, kur parasti nav citu nodarbinātības iespēju.

Kā piemēru var minēt to, ka Grieķijā no 200 000 tonnām zivju 100 000 tonnas iegūst akvakultūras nozarē.

Dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir bagātāka pieredze zivju audzēšanā nekā citām, un tas izskaidro pastāvošo struktūru dažādību ― sākot no maziem amatniecības uzņēmumiem līdz starptautiskiem rūpniecības uzņēmumiem.

Nepieciešamība vākt plašāku statistikas datu klāstu par akvakultūru ir saistīta ar to, ka ir svarīgi, lai būtu uzticama perspektīva un lai varētu gūt pilnīgu priekšstatu par akvakultūras uzņēmumiem, to audzēšanas veidu un dažādajām ražošanas vidēm.

Ir svarīgi Kopienas līmenī saskaņot statistikas informāciju; tās vākšana un infrastruktūra, kas nepieciešama šo datu klāsta palielināšanai un to uzticamības pārbaudei, vispirms ir dalībvalstu ziņā.

Referenta komentāri un ierosinātie grozījumi

Šis priekšlikums kopumā ir jāvērtē pozitīvi, jo tas var veicināt spēkā esošā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu un vienkāršošanu, vienlaikus samazinot dalībvalstu administratīvo slogu.

Pašreizējās statistikas sistēmas organizācija katrā dalībvalstī var ievērojami atšķirties, un šis priekšlikums šī apstākļa dēļ nedrīkst valstu iestādēm radīt papildu izmaksas.

Šajā sakarībā Eiropas Komisija dalībvalstīm ir vairākos gadījumos paredzējusi lielāku elastību attiecībā uz regulas piemērošanu. Piemēram, 7. un 8. pantā attiecībā uz nosūtīšanas periodu un atkāpēm.

Ir notikušas papildu tehniskās sarunas ar Komisijas, Zivsaimniecības ĢD un EK Statistikas biroja pārstāvjiem, lai precizētu vairākus šī priekšlikuma punktus.

Referents uzskata, ka ieviestie grozījumi nodrošinās labāku to ikgadējo datu nosūtīšanu, kuri attiecas uz akvakultūras produkcijas apjomu, un ka šīs izmaiņas atvieglos nepieciešamās informācijas nodošanu.

Ierosināto grozījumu mērķis ir uzlabot teksta skaidrību un konsekvenci, ņemt vērā dažu dalībvalstu grūtības un paredzēt Parlamenta informēšanu un Parlamenta un Padomes īstenotu regulāru regulas piemērošanas pārraudzību.

Ir jāuzsver, ka franču valodas tekstā būtu jāsaglabā termins „statistiques”.

Izrādās, ka EK Statistikas biroja darba grupas dokumentu angļu valodas versijā termini „statistics” un „data” tiek izmantoti kā sinonīmi.

Tomēr franču valodā šiem terminiem ir atšķirīga nozīme, jo ar terminu „statistiques” saprot apstrādāto informāciju jeb galaproduktu, bet ar terminu „données” saprot neapstrādātu informāciju.

Piemēram, ir paredzēts, ka triju gadu laikā pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā, un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par statistiku, kas apkopota, pamatojoties uz šo regulu, un jo īpaši par tās atbilstību un kvalitāti.

Minētajā ziņojumā tiks arī veikta analīze par ieviestās statistikas apkopošanas un apstrādes sistēmas izmaksu lietderību un tiks norādīti labas prakses piemēri, kas ļauj samazināt dalībvalstu darba slogu un palielināt šo datu lietderību un kvalitāti.

Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu ar izmaiņām, kas ieviestas ar iesniegtajiem grozījumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Statistika par akvakultūru

Atsauces

COM(2006)0864 - C6-0005/2007 - 2006/0286(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

22.12.2006

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

17.1.2007

Komiteja(-as), kurai(-ām) lūgts sniegtatzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Atzinumu nav sniegusi

Lēmuma datums

Ciešāka sadarbība

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Referents(-e/-i/-es)

Iecelšanas datums

Philippe Morillon

25.1.2007

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Vienkāršota procedūra – lēmuma datums

Juridiskā pamata apstrīdēšana

Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu

Finansējuma grozījumi

Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu

Apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu

Apspriešanās ar Reģionu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu

Izskatīšana komitejā

10.4.2007

Pieņemšanas datums

19.12.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

–:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca, Avril Doyle, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Pedro Guerreiro, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Willi Piecyk, Struan Stevenson, Catherine Stihler

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ole Christensen, Constantin Dumitriu, Thomas Wise

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iesniegšanas datums

7.1.2008

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Juridisks paziņojums - Privātuma politika