ZIŅOJUMS par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum
7.1.2008 - (2007/2185(INI))
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Ignasi Guardans Cambó
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum" (COM(2007)0183),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Globālā Eiropa: konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Globālā Eiropa: Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā. Zaļā grāmata publiskai apspriešanai" (COM(2006)0763),
– ņemot vērā 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. g.),[1]
– ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā[2],
– ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu,[3]
– ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām[4]
– ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām,[5]
– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu pēc Komisijas paziņojuma "Ekonomikas reformas un konkurētspēja. Galvenās atziņas 2006. gada ziņojumā par Eiropas konkurētspēju" (SEC(2006)1467),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai" (COM(2005)0474),
– ņemot vērā Briselē 2006. gada 23. un 24. martā notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentvalsts secinājumus,
– ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju,[6]
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "ES un Ķīna – ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi" (COM(2006)0631) un darba pavaddokumentu „Ciešāka partnerība, augoša atbildība. Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem —konkurence un partnerība" (COM(2006)632),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai” (COM (2005)0551),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0002/2008),
A. tā kā Eiropas Savienība ir nozīmīgs pasaules tirdzniecības dalībnieks, un tai vajadzētu turpināt būt līdera pozīcijā globālajā ekonomikas sistēmā, lai tā kļūtu godīgāka un vairāk ievērtu vides un sociālās tiesības;
B. tā kā Eiropas Savienība ir lielākais eksportētājs un pakalpojumu sniedzējs pasaulē; tā kā tāpēc tā ir ļoti ieinteresēta, lai tiktu atvērti jauni preču, pakalpojumu un investīciju tirgi;
C. tā kā ES ir jāievieš vērienīgāka un mērķtiecīgāka stratēģija, lai risinātu ar globalizācijas norisēm saistītos uzdevumus un stātos pretī augošajai konkurencei no lielāko jauno tirgus ekonomikas valstu puses, vienlaikus saglabājot Eiropas tautsaimniecības, reģionālo un sociālo modeli;
D. tā kā tas ir vienisprātis par to, ka ekonomikas atvērtība iekšzemē un ārvalstīs ir ļoti svarīga darbavietu radīšanai un izaugsmei, kā arī konkurētspējas saglabāšanai starptautiskā līmenī; tā kā tāpēc ES atbilstīgi tirgus piekļuves stratēģijai turpina strādāt, lai atvērtu ES tirgus un lai mudinātu savus tirdzniecības partnerus novērst barjeras un vēl plašāk atvērt savus tirgus;
E. tā kā atbilstīga piekļuve trešo valstu tirgiem ļaus Eiropas Savienības vietējiem ražotājiem saglabāt vadošo pozīciju saistībā ar precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, veicināt produktu jauninājumus, kā arī veicināt jaunradi, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un sasniegt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus;
F. tā kā saistībā ar starptautiskās tirdzniecības attīstību piekļuve trešo valstu tirgiem ir tikpat svarīga kā Eiropas Savienības tirgus aizsardzība pret negodīgiem tirdzniecības paņēmieniem;
G. tā kā tirdzniecības liberalizācija un tās arvien pieaugošais apjoms pastiprina starptautisko konkurenci, taču palielina risku, ka eksports tiek pakļauts tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas negatīvi ietekmē Kopienas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē;
H. tā kā Eiropas Savienības tautsaimniecības konkurētspēju neizbēgami skar protekcioniska rīcība, kas nav balstīta uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan Kopienā, gan ārpus tās;
I. tā kā tirdzniecības barjeru nojaukšana noteikti veicinās Eiropas Savienības preču un pakalpojumu eksportu un nodrošinās Eiropas Savienības tautsaimniecības nemitīgu izaugsmi;
J. tā kā jāņem vērā tas, ka Eiropas Savienības tirdzniecības partneri kopumā neefektīvi aizsargā intelektuālo īpašumu, tostarp ģeogrāfiskās norādes un cilmes vietu nosaukumus;
K. tā kā īpaši svarīgi ir nošķirt a priori nepamatotas tirdzniecības barjeras, kas radušās, nekonsekventi ieviešot praksē divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības noteikumus, un tās tirdzniecības barjeras, kas veidojas leģitīmas valsts iestāžu likumdošanas un administratīvās darbības rezultātā citās nozarēs, taču neparedzēti ietekmē tirdzniecību;
L. tā kā apgrūtinošas importa, eksporta un tranzīta muitas procedūras, sanitārie un fitosanitārie ierobežojumi, kas nav pamatoti attiecībā uz pašreizējiem PTO noteikumiem, negodīga tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana, kā arī vāja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība a apriori nepārprotami ir nepamatotas tirdzniecības barjeras, kas jāpārvar, lai Eiropas uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi tirgum;
M. tā kā par spīti tam, ka ir ļoti grūti precīzi novērtēt Eiropas Savienības tirdzniecības apjomu, ko bremzē ierobežojumi piekļuvei ārvalstu tirgiem, šķiet, ir skaidrs, ka tirdzniecības barjeras vērā ņemami ietekmē visus Eiropas Savienības eksporta rādītājus;
N. tā kā Eiropas Savienības ekonomiskā klātbūtne parasti ir nozīmīgāka rūpnieciski attīstītajās valstīs ar stabilu pieprasījumu, taču tā nav tik laba straujas attīstības reģionos, kā arī jaunajos tirgos, piemēram, Ķīnā un Indijā;
O. tā kā Eiropas Savienība vispār tiek uzskatīta par ļoti atvērtu un pārskatāmu tirgu, kurā nopietni tiek apkarota pret konkurenci vērsta rīcība un nodrošināti godīgi apstākļi visa veida importam, neatkarīgi no izcelsmes;
P. tā kā augsti tarifi joprojām ir ievērojams šķērslis tirdzniecībai, jo īpaši attiecībās ar nozīmīgākajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm;
Q. tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācija, lai arī tā ir vienīgā visiedarbīgākā organizācija, lai nodrošinātu piekļuvi tirgum un pasaules līmenī panāktu godīgu un taisnīgu tirdzniecību, joprojām ir mazāk regulējoša un saistoša; tā kā Eiropas pārvaldes modeļa projekcija var veicināt turpmāku piemērotu noteikumu izstrādi, kā arī nodrošināt stabilāku un aptverošāku pasaules tirdzniecības regulējuma sistēmu;
R. tā kā Komisijas vispārējās interesēs ir nodrošināt, lai tās partneru pieņemtie tiesību akti tirdzniecības jomā un rīcība, cik vien iespējams, būtu saskaņā ar PTO un citiem starptautiskiem noteikumiem;
S. tā kā šķēršļi tirdzniecībai un šķēršļi "aiz robežas” ne vien ietekmē preču tirdzniecību, bet arī ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un valsts iepirkumu;
T. tā kā Eiropas Savienībai būtu izdevīgāk atrisināt problēmas un efektīvāk aizstāvēt ražotāju pamatotās intereses un cerības, tā vairojot arī pārredzamību un uzticamību;
U. tā kā, lai sasniegtu pārskatītās Lisabonas programmas mērķus, Eiropas Savienības nozarēm ir jāpanāk un jāuztur stabila konkurētspēja pasaules tirgos;
V. tā kā šī konkurētspēja, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), arvien vairāk balstās uz pētniecību, attīstību, inovāciju un intelektuālo īpašumu;
W. tā kā divi priekšnoteikumi šai konkurētspējai ir, no vienas puses, droša energoapgāde un, no otras puses, netraucēta ES uzņēmumu piekļuve modernām informācijas un saziņas tehnoloģijām;
Vispārējs pārskats
1. uzsver, ka veiksmīga pārskatītas, vērienīgākas tirgus piekļuves stratēģijas īstenošana, kuras nolūks ir jaunu pasaules tirgu atvēršana Eiropas Savienības precēm un pakalpojumiem, ne vien paplašinātu globālo Eiropas Savienības lomu pasaulē, bet arī aizsargātu pašreizējās darbavietas un radītu jaunas darbavietas Eiropas Savienībā, stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, tādā veidā nozīmīgi sekmējot Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;
2. atgādina, ka ES stratēģija par piekļuvi tirgum jo īpaši domāta attīstītajām un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm;
3. uzsver, ka Eiropas Savienības darbības rezultātus eksporta jomā gan uz attīstītājām valstīm, gan uz jaunajām tirgus ekonomikas valstīm bieži negatīvi ietekmē savstarpīguma trūkums attiecībā uz tirgus piekļuves nosacījumiem, kā arī nepietiekama atbilstība starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem, gan negodīgas tirdzniecības izvēršanās;
4. mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Savienības tirdzniecības likumīgās intereses tiek aizsargātas no trešo valstu ļaunprātīgas un negodīgas tirdzniecības prakses; uzskata, ja trešās valstis nepamatoti sašaurina Eiropas Savienības piekļuvi saviem tirgiem, tai ātri un noteikti jāreaģē;
5. uzsver regulējošu jautājumu pieaugošo nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā; aicina uz lielāku Eiropas Savienības noteikumu un prakses saskaņošanu ar tās galveno tirdzniecības partneru noteikumiem un praksi; uzsver, ka noteikumu un regulējuma saskaņošanai nav jāvājina Eiropas likumi attiecībā uz veselību, drošību vides un sociālajām tiesībām, toties tai jāsekmē, lai tās galvenie tirdzniecības partneri pieņemtu labākus noteikumus;
6. aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt ilgtermiņa pieeju attiecībā uz nozaru kropļojumiem, kas atbilstīgi to raksturam var turpināties vai atkārtoties pat pēc tam, kad Komisija būs veikusi pasākumus; mudina Komisiju pievērst uzmanību gadījumiem, kad nav paredzēta drīza barjeru nojaukšana tur, kur tā nepieciešama, lai galvenajos ārvalstu tirgos atjaunotu līdzvērtīgas konkurences apstākļus;
7. aicina Komisiju izskatīt ikvienas puses nopietnus un sistemātiskus PTO nolīgumu un noteikumu, kā arī citu starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumus, kā tādus, kas nevilcinoties jānovērš, kā arī nodrošināt, lai šādu noteikumu ievērošana būtu pakļauta tādiem politiskiem un tautsaimnieciskiem apsvērumiem, kas attiecas tikai uz konkrēto gadījumu;
8. mudina trešās valstis atcelt ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus attiecībā uz Eiropas Savienības uzņēmumiem un atcelt diskriminējošus noteikumus;
9. atzinīgi vērtē Komisijas ieteikto pieeju attiecībā tirgus piekļuves prioritāšu izvēli, taču mudina izskatīt arī citus kritērijus, kas nodrošinātu, ka šī jaunā ierosme palīdz pēc iespējas lielākam skaitam uzņēmēju Eiropas Savienībā, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru izdzīvošana neizbēgami ir atkarīga tā, vai ir skaidri noteiktas un tiek efektīvi ievērotas īpašuma tiesības un vai ir noteikti galīgi ierobežojumi ienākumiem no monopoltiesību izmantošanas;
10. uzsver, ka panākumi, novēršot tirdzniecības barjeras, veicinās ieguldījumus, ražošanu un tirdzniecību Eiropas Savienībā un pasaulē, izmantojot inter alia pārskatāmākus, paredzamākus konkurētspējīgākus noteikumus piekļuvei tirgum, kā arī izveidojot vai stiprinot saikni starp Eiropas Savienību un starptautiskajiem tirgiem;
11. uzskata, ka Brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Eiropas Savienības mērķvalstīm būs nozīme tikai tad, ja tajos tiek nodrošināta svarīga piekļuve tirgum un reāli panākumi ar muitas tarifiem nesaistītu barjeru samazināšana un, iespējams, atcelšana, kas, jāatzīmē, bieži vien ir kropļojošākas nekā ar muitas tarifiem saistītas barjeras;
Komisijas paziņojums
12. atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi izstrādāt ciešāku partnerību, lai eksportētājiem no Eiropas Savienības nodrošinātu piekļuvi tirgum, jo īpaši, lai gūtu konkrētus rezultātus attiecībā uz Eiropas Savienības uzņēmumiem, uzlabojot piekļuvi tirgum jaunajos tirgos, kur Eiropas uzņēmumi sastopas ar vēl nebijušiem un sarežģītiem šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ES tirdzniecības politikas un tirgus piekļuves stratēģijas mērķus un līdzekļus koordinēt tā, lai efektīvi izmantotu ES potenciālu starptautiskās tirdzniecības un globālās konkurētspējas jomā;
13. atzinīgi vērtē īpaši Komisijas priekšlikumus veidot Komisijas, dalībvalstu, Eiropas Savienības uzņēmumu ciešāku partnerību, nolūkā sniegt tiešu palīdzību uzņēmējiem pārvarēt konkrētas grūtības, ar kurām viņi saskaras, piekļūstot trešo valstu tirgiem tādā veidā un tādos termiņos, kas atbilst uzņēmējdarbības realitātei;
14. uzskata, ka Komisijai var būt liela nozīme, ieviešot jauno tirgus piekļuves stratēģiju, nodrošinot atbilstīgu valsts un Kopienas darbību saskaņošanas līmeni, apvienojot sadrumstalotos resursus, nodrošinot efektīvāku Eiropas Savienības eksportētāju tiesību un interešu aizstāvību;
15. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir neaizstājama loma līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā starptautiskajā tirdzniecībā, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un ņemot vērā subsidiaritātes principu, kā arī pašreizējo kompetenču līdzsvaru;
16. uzsver tirgus piekļuves stratēģijas rezultāta periodiskas kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes nozīmi, lai novērtētu tās efektivitāti; aicina Eiropas Komisiju izstrādāt piemērotu rīcības plānu par piekļuvi tirgum un iesniegt Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par piekļuvi tirgum, līdzīgu tam, kas jau iesniegts saistībā ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem;
17. pauž nožēlu, ka paziņojumā Globālā Eiropa – spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum" (COM(2007)0183), netika ņemti vērā daži saprātīgi uz pieredzi balstīti uzņēmēju ieteikumi; prasa Komisijai ņemt tos vērā, ieviešot šo paziņojumu;
Iniciatīvas piekļuvei tirgum Eiropas Savienībā
18. uzsver nepieciešamību turpmāk attīstīt Komisijas un dalībvalstu sadarbību informācijas un paraugprakses apmaiņā; aicina dalībvalstis veidot valstu vai vajadzības gadījumā reģionālu atbalsta punktu tīklu, lai centralizētu informāciju un sūdzības, īpašu uzmanību pievēršot MVU interesēm un vajadzībām;
19. uzskata, ka šādu tīklu efektivitāte būtu lielāka, ja valstu un vietējās rūpniecības apvienības, tirdzniecības kameras, MVU apvienības un tirdzniecības veicināšanas aģentūras piedalītos to izveides procesā;
20. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt Tirgus piekļuves konsultatīvā komitejas (MAAC) lomu, kā arī nodrošināt pastāvīgu saikni ar 133. komiteju, Tirdzniecības barjeru regulēšanas komiteju un citām attiecīgajām komitejām;
21. aicina Komisiju izveidot pastāvīga dialoga sistēmu, kas ļautu dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, reģioniem un citiem dalībniekiem no Eiropas Savienības, dalīties informācijā un noteikt stratēģijas un prioritātes;
22. aicina Komisiju, ieviešot tirgus piekļuves stratēģiju, ņemt vērā:
— vairāk tāda personāla norīkošanu darbā Briselē, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar piekļuvi tirgum;
— efektīva sūdzību reģistra izveidi Tirdzniecības ģenerāldirektorātā;
— strukturētu pamatnostādņu izveidi katram barjeras veidam, kas neattiecas uz tarifiem;
— dalībvalstīm un uzņēmumiem paredzēta palīdzības dienesta izveidi Tirdzniecības ģenerāldirektorātā (paredzot nodaļu MVU);
— ar Komisijas nodrošinātajiem pakalpojumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum saistītās komunikācijas politikas pārskatīšanu un stiprināšanu, īpaši uzsverot MVU;
— iespējamo lietotāju skaita palielināšanu, sniedzot pamata informāciju (piemēram, brošūras un bukletus) visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās;
— Tirgus piekļuves datu bāzes (MADB) uzlabošanu, lai labāk atbilstu uzņēmumu interesēm un padarītu to lietotājiem draudzīgāku;
— to Komisijas dienestu, kas nodarbojas ar jautājumiem par piekļuvi tirgum, iekšējās sadarbības un komunikācijas uzlabošanu;
— uzņēmēju pārstāvju līdzdalības nodrošināšanu Tirgus piekļuves konsultatīvajā komitejā;
— strukturētu pamatnostādņu izstrādāšanu attiecībā uz prioritātēm, tostarp attiecībā uz nozarēm un šķēršļiem, kuriem jāpievērš uzmanība;
— nostiprinot statusu starptautiskajās standartizācijas struktūrās, piemēram, Starptautiskajā standartizācijas organizācijā (ISO);
Iniciatīvas piekļuvei tirgum trešās valstīs
23. aicina vairāk strukturēt Komisijas un dalībvalstu sadarbību trešās valstīs, kas ļaus efektīvāk izmantot diplomātiskos un valdību resursus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi tirgum;
24. uzsver nepieciešamību dot ES delegācijām un nesen nodibinātajām tirgus piekļuves grupām, kas darbojas trešās valstīs, nepārprotamas un plašas pilnvaras; atgādina, ka tirgus piekļuves stratēģijai būs panākumi tikai tad, ja dalībvalstis ir gatavas sniegt ieguldījumu, izmantojot savus gan cilvēku, gan finanšu resursus, atbilstoši to līdzekļiem, interesēm un mērķiem;
25. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības tirdzniecības kamerām, tirdzniecības apvienībām un dalībvalstu tirdzniecības veicināšanas aģentūrām, kas darbojas trešās valstīs, kā arī nodrošināt atbilstīgu informācijas apmaiņu starp delegācijām, dalībvalstu vēstniecībām, citām valdību ārējās tirdzniecības struktūrām un ieinteresētajām Eiropas Savienības uzņēmumu apvienībām;
26. aicina Komisiju pārskatīt prioritātes saistībā ar cilvēkresursu izvietošanu un, iespējams, arī to palielināšanu Eiropas Savienības delegācijās, lai būtu vairāk darbinieku, uzsākot tirgus piekļuves grupu darbu un nodrošinot to veiksmīgu darbību, jo īpaši prioritārajās valstīs, tostarp Pekinā, Deli, Maskavā un Brazilā;
Nozaru jautājumi
27. atbalsta speciālu ierosmju ieviešanu saistībā ar tirgus piekļuves stratēģiju, īpaši likvidējot šķēršļus pakalpojumu, publiskā iepirkuma, ieguldījumu, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību jomā saistībā ar valsts atbalstu un citām subsīdijām, kā arī izstrādāt konkurences noteikumus un nodrošināt to atbilstošu ieviešanu trešās valstīs;
28. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka MVU varētu pastāvīgi izmantot jaunās tirgus piekļuves ierosmes; aicina Komisiju definēt ad hoc darbības, kuru mērķis ir stiprināt MVU ražojumu klātbūtni trešo valstu tirgos, kā arī aizstāvēt to likumīgās tiesības attiecībā uz vienpusējo trešo valstu praksi;
Daudzpusējā pieeja
29. uzsver nepieciešamību veidot Eiropas Savienības galveno tirdzniecības partneru sinerģiju (piemēram, ASV, Kanādas un Japānas) ar mērķi noteikt kopēju tirgus piekļuves stratēģiju un sagatavot ceļu tik ļoti nepieciešamajam daudzpusējam nolīgumam par tirgus piekļuves jautājumiem;
30. atkārtoti atgādina, ka vēl vairāk jāveicina starptautiskā sadarbība un tuvināšana regulējuma jomā, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanu un samazinātu patērētāju, ražotāju un valsts pārvaldes izmaksas; aicina Komisiju sekmēt pakāpenisku gan daudzpusēju, gan divpusēju Eiropas Savienības un tās tirdzniecības partneru standartu un noteikumu tuvināšanu;
31. mudina Komisiju sekmēt speciālu PTO mehānismu ieviešanu, kas ļautu ātrāk reaģēt uz jaunajām ar tarifiem nesaistītajām barjerām; šajā sakarā Komisijai jāmudina pārējie tirdzniecības partneri vairāk izmantot ziņojumu procedūras, atbilstīgi nolīgumiem par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā;
32. uzstāj, ka galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai trešās valstis pilda un nodrošina atbilstību saistībām, ko tās uzņēmušās attiecībā uz PTO, šīs tiesības īstenojot ar PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas palīdzību;
Lūkojoties nākotnē
33. uzskata, ka Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai no saviem tirdzniecības partneriem panāktu tādu koncesiju, kas atbilst to attīstības līmenim, izņemot gadījumus, kad to attaisno rūpes par attīstību;
34. mudina Komisiju jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumos, kā arī citos nolīgumos, kas ietekmē tirdzniecību, iekļaut skaidrus noteikumus attiecībā uz noteikumu ievērošanu un strīdu izšķiršanu, īpaši tos, kas paredzēti, lai novērstu barjeras "aiz robežas";
35. aicina Eiropas Savienības tirdzniecības partnerus novērst jebkurus šķēršļus, kas ierobežo preču un pakalpojumu piekļuvi tirgum, tā vietā uzlabot savstarpējās tirdzniecības iespējas, pamatojoties uz savstarpīgumu, arī apmierinoši īstenojot tos tirgus atvēršanas pasākumus, kas izriet no divpusējām, reģionālām un daudzpusējām sarunām;
36. aicina Komisiju katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam par tirgus piekļuves stratēģijas īstenošanas gaitu un rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot noteiktajām prioritātēm;
o
o o
37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Paziņojums „Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum”, ko Komisija publicēja 2007. gada 18. aprīlī, neapšaubāmi iezīmē nozīmīgu soli pretim labākai un efektīvākai Eiropas globālās tirdzniecības interešu aizsardzībai.
ES ārējās tirdzniecības politika, pret kuru Lisabonas stratēģija sākotnēji izturējās nevērīgi, pēdējos gados ir lielā mērā atgriezusies priekšplānā kā aktuālu interešu prioritāte. Globalizācija ir radījusi šaubas par ilgstošu līdzsvaru un radījusi vajadzību pamatīgi pārdomāt gan iekšējos, gan ārējos ES mērķus un prioritātes.
Eiropas rūpniecības konkurētspēja noteikti ir jāizvirza kā prioritāte Kopienas darba kārtībā. Ja tiktu uzlabota Eiropas uzņēmumu konkurētspēja, būtu iespējams radīt augstas kvalifikācijas darbavietas, nodrošināt Eiropas ekonomisko izaugsmi, garantēt Eiropas sociālās labklājības sistēmas pastāvēšanu un nodrošināt, ka ES saglabā savu lielākās tirdzniecības lielvaras pozīciju 21. gadsimtā.
Pēdējo gadu laikā Komisija ir likusi lielas cerības uz Dohas sarunu kārtas veiksmīgu rezultātu un bieži par zemu novērtējusi ieguldījumu, ko var dot tirdzniecības politika, nodrošinot Lisabonas stratēģijas panākumus. Daudzpusējo sarunu neveiksme un samērā veltīgās Eiropas iniciatīvas konkurētspējas jomā pēdējā laikā ir likušas ES pilnībā pārskatīt savu pieeju; tādējādi 2005. gadā tika izmainīta Lisabonas stratēģija un 2006. gadā publicēts paziņojums „Globālā Eiropa: konkurence pasaulē”.
Viens no ”Globālās Eiropas” centrālajiem aspektiem neapšaubāmi ir piekļuve tirgum. Tam ir daudz un dažādi iemesli. ES ir pasaules lielākā preču eksportētāja, galvenā pakalpojumu sniedzēja un līdere publisko iepirkumu, kā arī finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomā. Citiem vārdiem sakot, tā ir ievērojama tirdzniecības lielvara, kas orientēta uz eksportu.
Eiropas konkurētspējas pamatā ir tās darbaspēka kvalitāte, gadsimtiem ilga izcilības tradīcija un ārkārtīgi lielā mērā uz konkurenci pamatots vienots tirgus, kurā negodīga tirdzniecība tiek bargi sodīta. Tomēr Eiropas galveno tirdzniecības partneru tirgi neatbilst ārkārtīgi augstajam Kopienas tirgus atvērtības un pārredzamības līmenim.
Problēmas īpaši ir saistītas ar strauji augošas ekonomikas valstīm, kurās ir augstākie ekonomiskās izaugsmes rādītāji un kurās ir vieni no daudzsološākajiem tirgiem Eiropas precēm un pakalpojumiem. Tas ir īpaši svarīgs aspekts, ņemot vērā, ka ES tirdzniecības klātbūtne ir daudz ievērojamāka tādās būtībā „piesātinātās” rūpnieciskās valstīs kā ASV, nekā tādās strauji augošas ekonomikas valstīs kā Ķīna un Indija. Augstas pievienotās vērtības Eiropas produktu un pakalpojumu labāka piekļuve ārvalstu tirgiem varētu palīdzēt apturēt pašreizējo Eiropas rūpniecības panīkumu, kā arī ievērojami uzlabot ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.
Daudzpusējās sarunas un PTO izveide ir palīdzējusi samazināt vai pat atcelt tarifu barjeras, kas kādreiz traucēja pasaules tirdzniecības attīstībai.
Tomēr attiecībā uz beztarifu barjerām situācija nav tik spoža. Nelabvēlīgu muitas procedūru, diskriminējošu veselības vai tehniskos noteikumu, dažādu administratīvo šķēršļu, nopietnu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un ierobežojošu pasākumu attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem vai ārvalstu ieguldījumiem dēļ piekļuve dažu tādu valstu tirgiem, kas nav ES, ir ārkārtīgi apgrūtinoša un dārga, jo īpaši MVU, kuru rīcībā ir ierobežoti naudas līdzekļi un resursi.
Ir viegli atcelt ar tarifiem nesaistītas barjeras. Bet, līdzīgi kā mītiskās Hidras galvas atauga nocirsto vietā, arī jaunas barjeras rodas katru dienu, un tās kļūst arvien izsmalcinātākas un grūtāk likvidējamas. Faktiski beztarifu barjeras ir tik krasi atšķirīgas, ka to ietekmi uz pasaules tirdzniecību nevar precīzi novērtēt. Bet pat bez precīziem skaitļiem pieņēmums, ka tām ir ļoti nopietna ietekme uz Eiropas spēju eksportēt un ka pret tām ir jācīnās ar maksimālu apņēmību, ir pamatots.
Šo tirdzniecības ierobežojumu atcelšana palīdzētu ne tikai rūpnieciski attīstītākajām valstīm, bet arī galvenokārt jaunattīstības valstīm, kuru nodomi un mērķi ir bezspēcīgi pret ļaunprātīgām darbībām to salīdzinošās ekonomiskās mazspējas un resursu trūkuma dēļ.
Lai gan referents pēc būtības atbalsta attiecīgo paziņojumu par piekļuvi tirgum, viņš ir spiests norādīt, ka Komisija varēja paveikt vairāk un ka tai bija jābūt drosmīgākai.
Komisijai acīmredzami nerūp amatpersonu skaits, kas risina tirgus piekļuves jautājumus ES un valstīs, kuras nav ES (piemēram, Pekinā strādājošas lielas delegācijas sastāvā tirdzniecības konsultanti veido tieši 7 % no kopējā darbinieku skaita). Tāpat arī attiecīgajā paziņojumā nekas nav teikts par finansējumu, kas piešķirts, lai izveidotu Eiropas informācijas un atbalsta sistēmu eksporta uzņēmumiem; turklāt tajā varēja pievērst lielāku uzmanību uzņēmēju ierosinājumiem
Daudziem attiecīgajā paziņojumā minētajiem jauninājumiem ir vajadzīga aktīva dalībvalstu līdzdalība. Ja vien tās nepiedalīsies ar entuziasmu un bez iebildumiem, Komisijas izstrādātā jaunā tirgus piekļuves stratēģija ir lemta neveiksmei. Tādēļ dalībvalstīm ir mērķtiecīgi jāuzņemas atbildība un jānodrošina ekonomiskie un cilvēku resursi, kas vajadzīgi, lai iniciatīva gūtu panākumus. Šie resursi jau zināmā mērā ir pieejami, bet tie diemžēl netiek pilnībā izmantoti. Valstu tirdzniecības resursu apvienošana, regulāra informācijas apmaiņa un efektīva tīkla izveide ar visu tirdzniecības atbalstā iesaistīto pušu līdzdalību (valsts vai reģionālā līmenī): tie visi ir pasākumi, kas varētu palīdzēt kopumā veicināt Eiropas ārējo konkurētspēju.
Komisijai ir svarīga loma šajā procesā. Eiropai ir jāpanāk vienprātība un jāizstrādā atbilstīga politiskā pieeja pret tiem tirdzniecības partneriem, kas izvairās atvērt savus tirgus. Komisijai ir jāuzņemas uzdevums mobilizēt resursus, kurus varētu izšķērdēt, ja tos nemobilizētu, un sakārtot ES iniciatīvas, tomēr neiejaucoties dalībvalstu uzdevumos un pienākumos. Turklāt ir jāizveido „sūdzību birojs”, lai pieņemtu sūdzības un vajadzības gadījumā nodotu tās attiecīgajām valsts iestādēm.
Tāpat Komisijai ir jāuzlabo sava komunikācijas politika attiecībā uz tirgus piekļuvi, rīkojot seminārus un diskusiju forumus Briselē un dalībvalstīs, piedāvājot labākus pamatpakalpojumus (piemēram, bukletus vai instrukcijas visās Eiropas valodās), kā arī organizējot apmācību amatpersonām un uzņēmumu pārstāvjiem, kas darbojas tirgus piekļuves komandās ārpus ES vai kas ir atbildīgi par tirgus piekļuvi dalībvalstīs. Dialogs ar dalībvalstīm ir jāorganizē ar tirgus piekļuves konsultatīvās komitejas palīdzību, kurai jāpiešķir lielākas iniciatīvas un vadības pilnvaras.
Madb (tirgus piekļuves datubāze) ir noderīgs instruments pasākumiem cīņai pret beztarifu barjerām. Tomēr tās lietderīgumu varētu uzlabot, padarot sistēmu lietotājam draudzīgāku un paplašinot to, lai iekļautu uzņēmumiem būtisku saturu un informāciju, kā arī īpašas nodaļas par pakalpojumiem un publisko iepirkumu.
Turklāt Komisijai savas darbības ir jāpamato, precīzi novērtējot iesaistītās ekonomiskās intereses, un Eiropas ekonomikas interesēm kopumā jādod priekšroka pār – kaut arī likumīgām – atsevišķu indivīdu vai nozaru interesēm. Tāpat būtu ārkārtīgi vēlams stiprināt iniciatīvas, kas vērstas uz MVU: pretējā gadījumā pastāvētu risks, ka ieguvumi, kas izriet no Kopienas atjaunotajām saistībām attiecībā uz tirgus piekļuvi, varētu būt pieejami tikai nelielam skaitam stipru, ietekmīgu ekonomisko nozaru, atstājot novārtā uzņēmumus, kuri šobrīd joprojām veido lielāko daļu Eiropas ekonomikas un kurus visdrīzāk skartu citās valstīs noteikti ierobežojoši pasākumi.
ES nav jābaidās aizstāvēt savas likumīgās intereses ar saskaņotāku un apņēmīgāku tirdzniecības un diplomātisko politiku vai, izmantojot līdzekļus, ko piedāvā PTO vai kas paredzēti reģionālos vai divpusējos nolīgumos (PTO strīdu izšķiršanas struktūra ir uzskatāms piemērs).
Jaunajos tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj drošības klauzulas, ļaujot ES nekavējoties un ar mazākajām iespējamajām izmaksām uzņēmumiem un Eiropas nodokļu maksātājiem atcelt beztarifu barjeras.
Dohas sarunu kārtas veiksmīgs iznākums varēja veicināt ievērojamus sasniegumus attiecībā uz tirgus piekļuvi. Neaizmirstot sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar Eiropas galvenajiem tirdzniecības partneriem, Komisijai ir neatlaidīgi jāiestājas par pamatlīgumu, ar kura palīdzību varētu ieviest īpašus noteikumus, lai risinātu jautājumus, kas attiecas uz beztarifu barjerām, un ātri panāktu vienprātību katru reizi, kad rodas domstarpības par attiecīgā nolīguma nepiemērošanu vai neievērošanu.
Daži punkti bija jāpārrunā detalizētāk, tostarp PTO dalībvalstu pienākums paziņot par jebkuriem pasākumiem, kas var kavēt tirdzniecību, un ad hoc šķīrējstruktūras izveidi, lai izšķirtu strīdus un vajadzības gadījumā pilnvarotu tirdzniecības pretpasākumus.
Vēl viens veids, kā mazināt beztarifu barjeru ietekmi, ir saskaņot PTO dalībvalstu noteikumus. Panākumiem, kas sasniegti transatlantiskajā regulatīvajā dialogā ar ASV, ir jāmudina Komisija iesaistīt citus tirdzniecības partnerus šīs iniciatīvas darbības jomā.
Visbeidzot, centieni cīnīties pret tirdzniecības barjerām ir atkarīgi no labākas apspriešanās starptautiskā līmenī. Uz konkurenci pamatotu atvērto tirgu nodrošināšana veicina visas pasaules ekonomiku neatkarīgi no tā, kur atrodas preču un pakalpojumu ražotāji. Šis princips ir spēkā gan ES (Eiropas sabiedrībai ir ciešāk jāsadarbojas savā starpā), gan ārpus tās valstīs, kurām ir tādas pašas tirdzniecības intereses.
Parlamentam ir svarīga nozīme, veidojot ES tirdzniecības prioritātes. Ir jāorganizē pastāvīgas apspriedes ar attiecīgo parlamentāro komiteju; ir jāsagatavo gada ziņojums (atbilstīgi nosacījumiem, kas attiecas uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem) par Komisijas īstenoto sistēmu; vajadzības gadījumā EP ir jāiesaista iniciatīvās un augsta līmeņa misijās, lai izšķirtu strīdus par piekļuvi tirgum: būtu vēlams īstenot visus šos pasākumus ne tikai tāpēc, lai palīdzētu sagatavoties brīdim, kad stāsies spēkā jaunais „konstitucionālais” līgums.
Secinājumi un ieteikumi
Komisijas raksturotā jaunā tirgus piekļuves stratēģija ir nozīmīgs solis uz priekšu, bet ar to nepietiek. Komisija ir atkārtoti uzsākusi debates par piekļuvi tirgum, bet kopā ar dalībvalstīm tai ir jādara vairāk un galvenokārt jābūt drosmīgākai, ja tā vēlas, lai šī iniciatīva gūtu panākumus.
Attiecīgais paziņojums ir atbilstīgi „jāpapildina”, iekļaujot jaunas idejas un jaunus datus, kas vajadzīgi, ņemot vērā gan uzņēmējdarbības intereses, gan pieredzi. Tirgus piekļuves komandas un Madb ārpus ES nevar strādāt ar panākumiem, ja Komisija un valstu valdības nenodrošina tām vajadzīgo atbalstu un nepierāda savu spēju piedāvāt reālus pakalpojumus Eiropas rūpniecībai. Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir jādod iespēja izmantot Komisijas pakalpojumus, un to var panākt ar efektīvāku informācijas politiku, kā arī pilnīgāk izstrādātu valsts un reģionālo atbalstu.
Attiecīgā paziņojuma ārējie aspekti neapšaubāmi ir jāuzlabo. Papildus mērķtiecīgākai jau pieejamo līdzekļu izmantošanai ir jānodrošina jauni daudzpusēji vai divpusēji instrumenti (attiecīgi PTO un, noslēdzot brīvās tirdzniecības vai partnerattiecību un sadarbības nolīgumus), lai ļautu atcelt ar tarifiem nesaistītas barjeras un īstenot efektīvus pasākumus ļaunprātīgas izmantošanas izskaušanai.
Tāpat būtu vēlams ciešāk sadarboties ar citām rūpnieciski attīstītām valstīm, uzsākt reglamentējošus dialogus un pakāpeniski saskaņot tehniskos un veselības noteikumus, nemazinot aizsardzību, kas tiek piedāvāta Eiropas pilsoņiem.
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (27.11.2007)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum
(2007/2185(INI))
Atzinumu sagatavoja: Edit Herczog
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
- ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju „Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti”[1],
A. tā kā, lai sasniegtu pārskatītās Lisabonas programmas mērķus, Eiropas Savienības nozarēm ir jāpanāk un jāuztur stabila konkurētspēja pasaules tirgos;
B. tā kā šī konkurētspēja, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), arvien vairāk balstās uz pētniecību, attīstību, inovāciju un intelektuālo īpašumu;
C. tā kā divi priekšnoteikumi šai konkurētspējai ir, no vienas puses, droša energoapgāde un, no otras puses, netraucēta ES uzņēmumu piekļuve modernām informācijas un saziņas tehnoloģijām;
D. tā kā ES gan kā integrēts tirgus, gan kā starptautiska organizācija ar savu pieredzi un spēju ietekmēt sarunas var efektīvi veicināt ES uzņēmumu centienus piekļūt trešo valstu tirgiem,
1. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ES tirdzniecības politikas un tirgus piekļuves stratēģijas mērķus un līdzekļus koordinēt tā, lai efektīvi izmantotu ES potenciālu starptautiskās tirdzniecības un globālās konkurētspējas jomā;
2. uzsver mērķtiecīgas un tematiskas (nevis nozaru) prioritāšu izvirzīšanas nozīmi attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai veicinātu ES uzņēmumu ārējo konkurētspēju, un it īpaši uzsver vajadzību izstrādāt un efektīvi piemērot intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumus;
3. aicina dalībvalstis, uzņēmumu apvienības un citas pārstāvošās organizācijas kopā ar Komisiju pastiprināt centienus un veicināt sadarbību, salīdzinošos novērtējumus un apmaiņu ar zinātību un labāko praksi, lai šī kopīgi izmantotā ES tirdzniecības pieredze varētu labāk kalpot ES uzņēmumu interesēm, it sevišķi attiecībā uz MVU, kuri strādā trešo valstu tirgos.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
22.11.2007 |
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 0 0 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Březina, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, András Gyürk, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Radu Ţîrle, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras |
||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Neena Gill, Lambert van Nistelrooij, Vladimir Urutchev |
||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Holger Krahmer, Umberto Pirilli |
||
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0196.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
18.12.2007 |
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 5 1 |
|
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Francisco Assis, Graham Booth, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Syed Kamall, Sajjad Karim, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool |
||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Stavros Arnaoutakis, Jean-Pierre Audy, Jens Holm, Jan Marinus Wiersma, |
||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Guy Bono, Ulrich Stockmann |
||