ZIŅOJUMS par energoefektivitātes rīcības plānu — potenciāla izmantošanu

8.1.2008 - (2007/2106(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Fiona Hall

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par energoefektivitātes rīcības plānu — potenciāla izmantošanu

(2007/2106(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas 2006. gada 19. oktobra Paziņojumu par energoefektivitātes rīcības plānu — potenciāla izmantošanu (COM(2006)0545),

–    ņemot vērā augstāk minētajam Komisijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2006)1173),

–    ņemot vērā rīcības plāna ietekmes novērtējumu (SEC(2006)1174) un kopsavilkumu (SEC(2006)1175),

–    ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumu “Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001),

–    ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumus par tās atbalstīto Eiropadomes rīcības plānu (2007.–2009. gadam) “Eiropas enerģētikas politika” (7224/07),

–    ņemot vērā Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīvu 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas patēriņa un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm[1],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti[2],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū[3],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem[4],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem[5],

–    ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 2006/1005/EK par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu [6] un ņemot vērā iepriekšminētā nolīguma tekstu[7],

–    ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (COM(2006)0576),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. gads)[8], un it īpaši tā II sadaļas III nodaļu “Programma “Saprātīga enerģija Eiropai””,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[9],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS)[10],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu — Zaļā grāmata,[11]

–    ņemot vērā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata[12],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6‑0003/2008),

A. tā kā notiks haotiskas klimata pārmaiņas, globālajai temperatūrai paaugstinoties vairāk nekā par 2° C salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirmsrūpniecības laikmetā, par ko, inter alia, liecina Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2007. gada maijā sagatavotais ziņojums; tā kā līdz 2015. gadam ir krasi jāsamazina oglekļa emisija, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2° C; tā kā enerģijas efektīvāka izmantošana ir veids, kā visātrāk un rentablāk samazināt oglekļa emisiju;

B.  tā kā energoefektivitātei ir būtiska nozīme Eiropas Savienības atkarības samazināšanā no enerģijas importa, jautājumu risināšanā attiecībā uz enerģijas avotu trūkumu nākotnē un ar enerģijas cenas palielināšanos saistītās ietekmes ierobežošanā;

C.  tā kā ar energoefektivitātes rīcības plānu saistītajā ietekmes novērtējumā ir konstatēta izpildes iespēju neesamība Komisijā visos politikas veidošanas līmeņos un tiek lēsts, ka rīcības plāna sekmīgai īstenošanai būtu vajadzīgi divdesmit papildu darbinieki;

D.  tā kā Direktīvu 2002/91/EK pienācīgi transponējušas ir tikai piecas dalībvalstis;

E.  tā kā Direktīvā 2006/32/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2007. gada 30. jūnijam Komisijai ir jāiesniedz valsts energoefektivitātes rīcības plāni; tā kā līdz 2007. gada 1. septembrim Komisija bija saņēmusi tikai deviņus valsts energoefektivitātes rīcības plānus, bet līdz 2007. gada 30. oktobrim — tikai piecpadsmit valsts energoefektivitātes rīcības plānus;

F.  tā kā dalībvalstis Direktīvu 2004/8/EK ievieš ar novēlošanos un tā kā tās ieviešana starptautiskajā tirgū ir nepilnīga;

G. tā kā Eiropas Savienība ir viens no visbagātākajiem un tehnoloģiski progresīvākajiem reģioniem pasaulē; tā kā kopš 1990. gada Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes jauda ir palielinājusies par aptuveni 40 % un ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir palielinājušies vidēji par vienu trešdaļu; tā kā minētajā laika posmā pieprasījums pēc enerģijas un enerģijas resursi pieauga tikai par 11 %;

H. tā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas var radīt produktivitātes papildu pieaugumu, kas pārsniedz ES noteikto mērķi — 20 %, taču ar nosacījumu, ka politika ir vērsta pareizajā virzienā; tā kā, veidojot efektīvas politikas ieteikumus, ir jāņem vērā dažas tādas tehnoloģijas kā globālo resursu informācijas datu bāze (GRID), saprātīgas pārvaldības sistēmas un dažādas datortehnoloģijas,

1. atzinīgi vērtē augstāk minēto energoefektivitātes rīcības plānu 2006. gadam un atzīst par labiem tā mērķus un darbības jomu;

2.  uzskata, ka papildus uzlabojumiem, ko rada autonoma strukturāla vai cenas ietekme, energoefektivitātes uzlabošanos par vairāk nekā 20 % līdz 2020. gadam ir iespējams pilnībā panākt gan tehniski, gan ekonomiski, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt gan šā mērķa, gan mērķu attiecībā uz klimata pārmaiņām sasniegšanu;

3.   pauž nopietnas bažas par to, ka dalībvalstis nepilnīgi un ar kavēšanos īsteno spēkā esošos tiesību aktus par energoefektivitāti;

4.  uzsver, ka energoefektivitātes politika jāīsteno visos pārvaldes līmeņos;

5.  atzīmē, ka dalībvalstis nepilnīgi un ar kavēšanos īsteno Direktīvu 2004/8/EK;

6.  izsaka kritiku par to, ka amatā nav ieceltas vairākas Komisijas amatpersonas, kurām būtu jāpārliecinās, vai rīcības plānu un tam par pamatu esošos tiesību aktus, kas saistīti ar energoefektivitāti, īsteno pilnībā un laikus;

7.   atzīmējot, ka no Komisijas ir saņemts ziņojums, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiks izpildīti sešpadsmit no divdesmit viena pasākuma, pauž nožēlu gan par to, ka no divdesmit viena rīcības plānā ietvertā Komisijas pasākuma, ko plānoja izpildīt 2007. gadā, līdz 2007. gada 1. septembrim pilnībā bija īstenoti tikai trīs no tiem, gan arī par būtisko termiņa kavējumu attiecībā uz obligāto energoefektivitātes standartu pieņemšanu prioritārām preču grupām;

8.  izsaka kritiku par to, ka neatkarīgi no izteikumiem par klimata pārmaiņu problēmas risināšanu un ES enerģijas importa samazināšanu daudzu dalībvalstu valdības par prioritāti nosaka ar energoefektivitāti saistīto tiesību aktu pilnīgu un tūlītēju transponēšanu un tajos ietverto prasību izpildi;

9.  mudina Komisiju ātrāk izstrādāt saprašanās memorandu par sadarbību ar Eiropas Enerģijas regulatoru padomi (CEER), jo ar šo memorandu tiks noteiktas kopējas pamatnostādnes un kopējais rīcības kodekss, lai padarītu efektīvāku enerģijas galapatēriņu visās nozarēs;

10. pieprasa Komisijai un ikvienai dalībvalstij steidzami veikt patieso situāciju atspoguļojošu novērtējumu par enerģijas jaudas trūkumu un citiem šķēršļiem, kuru dēļ šobrīd nepilnīgi īsteno tiesību aktus, kas saistīti ar energoefektivitāti, un par to, kā novērst gan enerģijas jaudas trūkumu, gan citus šķēršļus;

11. īpaši atzīmē to, ka nav iespējams saņemt ar energoefektivitāti saistītu vienkāršu, tūlītēju informāciju un organizatorisko atbalstu gadījumā, ja šāda vajadzība rodas pēkšņi (piemēram, ja pārtrauc darboties kāda mājsaimniecības ierīce vai cits aprīkojums) vai to rada kāds konkrēts notikums (piemēram, pārcelšanās); uzskata, ka uzmanības nepievēršana iedzīvotāju praktisko vajadzību apmierināšanai negatīvi ietekmē daudzas energoefektivitātes sistēmas, un tāpēc uzsver praktiskās palīdzības un sākotnējā finansējuma nozīmīgumu;

12. uzsver, ka ir jāpopularizē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai tās kļūtu par galvenajām tehnoloģijām, ar kurām panākt enerģijas ietaupījumu dažādās nozarēs, piemēram, transporta, būvniecības, enerģētikas un ražošanas nozarē; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu, lai novērtētu dažādu uz IKT tehnoloģijām balstītu vadošo tehnoloģiju iespējamo ieguldījumu ES ekonomikas energoefektivitātes uzlabošanā un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā līdz 2020. gadam; mudina Komisiju šā pētījuma saturā iekļaut saprātīgas pārvaldības sistēmu vispārējo nozīmi, bet jo īpaši — globālo resursu informācijas datu bāzes tehnoloģiju un iegulto sistēmu nozīmi;

Ierīces un aparāti

13. atzinīgi vērtē stratēģiju attiecībā uz obligāto energoefektivitātes standartu pieņemšanu un aicina Komisiju līdz 2008. gadam ieviest un piemērot obligātos gaisa kondicionēšanas un dažādu TV signālu uztvērēju standartus; mudina to darīt, vienlaikus veicot dinamisku marķēšanas pārskatīšanu, un atzīmē, ka CE zīme var atvieglot obligāto energoefektivitātes standartu ieviešanu; aicina dalībvalstis vairāk resursu veltīt tirgus uzraudzībai;

14. saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada marta secinājumiem atbalsta sadzīvē izmantojamo apgaismes ierīču pievienošanu prioritāro preču grupu sarakstam un uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija ievērotu piedāvāto grafiku visneefektīvāko kvēldiega spuldžu izņemšanai no apgrozības tirgū;

15. atzīmē neseno progresu attiecībā uz gaismas diožu (LED) spuldžu tehnoloģiju; aicina Komisiju pētīt veidus, kā virzīt uz priekšu izpēti attiecībā uz LED spuldzēm un kā palielināt to izmantošanu;

16. mudina Komisiju izstrādāt grafiku visu visneefektīvāko iekārtu, ierīču un citu elektropreču, piemēram, āra sildītāju, izņemšanai no apgrozības tirgū;

17. atzinīgi vērtē jautājuma aktualizēšanu par enerģijas zudumu samazināšanu rezervstāves laikā un par tādu produktu un tehnoloģiju izplatīšanu, kuri nodrošina, ka enerģiju patērējošās preces un ierīces izmanto enerģiju tikai tad, kad tas faktiski ir nepieciešams; aicina Komisiju nākt klajā ar prasību par enerģijas patēriņu viena vata apjomā rezervstāves laikā un analizēt iespējamo enerģijas ietaupījumu, samazinot un novēršot nevajadzīgu enerģijas patēriņu rezervstāves, it īpaši — pasīvās rezervstāves, režīma laikā;

18.  atzinīgi vērtē to, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir parakstīts jauns “Energy Star” nolīgums, ar kuru nosaka vispārējos energoefektivitātes standartus biroja aprīkojumam, un jo īpaši to, ka tajā ir iekļauts īstenošanas regulējums attiecībā uz noteikumu par publiskā iepirkuma procedūru obligātu veikšanu; mudina Komisiju turpināt sarunas par ES un ASV “Energy Star” sadarbības jomas paplašināšanu attiecībā uz citiem produktiem saskaņā ar apņemšanos, kas tika izteikta 2007. gada 30. aprīlī notikušajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē;

19. atzinīgi vērtē priekšlikumu līdz 2010. gadam izstrādāt obligātos energoefektivitātes standartus visiem pārējiem aparātiem un ierīcēm, kuru elektroenerģijas patēriņš ir nozīmīgs; aicina Komisiju iesākumā pievērsties tādiem apgrozībā esošiem izstrādājumiem, kas enerģiju patērē visvairāk;

20. atbalsta Komisijas centienus formulēt apsildes un dzesēšanas tehnoloģiju ekomarķēšanas kritērijus, it īpaši ietverot primārās enerģijas patēriņu, lai nodrošinātu, ka lietotājiem ir pieejama ticama informācija par tirgū pieejamām visefektīvākajām un videi draudzīgākajām iekārtām, kas paredzētas ēku apsildei un dzesēšanai;

21. mudina rūpīgi īstenot 2006. gadā izstrādātās prasības attiecībā uz uzlabotu elektrības skaitītāju uzstādīšanu, lai paaugstinātu patērētāju atbildības sajūtu par elektrības patēriņu, palīdzētu elektroenerģijas piegādātājiem efektīvāk risināt ar pieprasījumu saistītus jautājumus un uzlabot prasības saistībā ar energoefektivitātes statistiku;

22. prasa veikt centrālapkures sistēmās un reģionālajos apkures tīklos uzstādāmo uzlaboto siltuma mērītāju standarta formulēšanu, lai paaugstinātu galalietotāju atbildības sajūtu saistībā ar maksājumiem par patērēto elektroenerģiju un pārtrauktu nemainīgo izmaksu sistēmu, kas rada negatīvu ietekmi;

23. uzskata, ka ražošanas nozarē izmantotajām tehnoloģijām ir jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka samazinās ražošanas procesos patērētās enerģijas daudzums; uzskata, ka ievērojamu enerģijas ietaupījumu var panākt, samazinot transportlīdzekļu svaru;

Ēku energoefektivitātes prasības

24. mudina Komisiju paātrināt pret tām dalībvalstīm sāktās procedūras par pienākumu neizpildi, kuras nav pienācīgi transponējušas vai pilnībā īstenojušas Direktīvu 2002/91/EK;

25. ņemot vērā ēku kalpošanas laiku, atzīmē, ka, ceļot jaunas ēkas, sevišķi svarīgi ir nodrošināt to atbilstību augstākajiem iespējamiem energoefektivitātes standartiem un ka ēkas, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā, ir jāuzlabo, ievērojot mūsdienu standartus; uzskata, ka energoneefektīvu ēku nojaukšana, vienlaikus ceļot jaunas, energoefektīvas ēkas, ir jāatbalsta, reizumis uzskatot to par ēku renovācijas alternatīvu;

26. aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2002/91/EK, lai, sākot no 2009. gada, 6. panta izpratnē tā attiektos uz visām ēkām, kuras neatkarīgi no to kvadratūras ir jāapsilda vai jādzesē;

27. aicina Komisiju pārskatā par apkures katlu veiktspēju ņemt vērā to, ka koģenerācijas apkures katli (mikrokombinētie apkures un enerģijas katli) nemaz nav tik energoefektīvi, un attiecīgi noteikt apkures katlu veiktspējas obligātās prasības;

28. atzinīgi vērtē priekšlikumu noteikt obligātās energoefektivitātes prasības attiecībā uz jaunām un atjaunotām ēkām un tādiem ēku veidojošiem elementiem kā logi un logu plēves;

29. aicina Komisiju izstrādāt saistošas prasības, lai visas apsildāmās un/vai dzesējamās jaunās ēkas, sākot no 2011. gada tiktu būvētas, ievērojot “pasīvās mājas” (energoefektīvas mājas) principu vai līdzvērtīgus nedzīvojamo ēku standartus, un lai, sākot no 2008. gada, tiktu izmantoti “pasīvie” apsildes un dzesēšanas risinājumi;

30. ņemot vērā zaudējumus, kas rodas enerģijas pārveides laikā, aicina Komisiju apsvērt pakāpenisku komunālās apkures un dzesēšanas tīklu ieviešanu visās ēkās, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu apkures un dzesēšanas nodrošināšanai;

31. aicina Komisiju, apsverot nodokļu uzlikšanu un citus pasākumus, lai sekmētu energoefektivitāti, izskatīt “pasīvās” apsildes un dzesēšanas arhitektūras risinājumus, piemēram, būvkonstrukcijas ar termālām īpašībām;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt komunālo dzesēšanas sistēmu, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kuri kalpotu par efektīvu alternatīvu, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc patīkami vēsa gaisa ēkās;

33. lai Eiropas Savienībā nodrošinātu apmaiņu ar paraugpraksi, lai informācija būtu publiski pieejama un lai sabiedrība būtu informēta, aicina Komisiju veidot pārskatāmu datubāzi, kura ir pieejama visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem un kurā ir informācija par valsts, reģionāliem un vietējiem ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem, it īpaši par finansējumu;

Elektroenerģijas ieguve un sadale

34. mudina dalībvalstis savos energoefektivitātes rīcības plānos paredzēt veidu, kā palielināt augstas efektivitātes koģenerāciju, kā pāriet uz holistiskāku elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas plānošanu, kā plašāk veicināt pasākumus, kuri stimulētu neliela apjoma un mikrokoģenerācijas izmantošanu un kā novērst administratīvus šķēršļus attiecībā uz neliela apjoma un mikrokoģenerāciju; mudina Komisiju neatbalstīt tos valstu energoefektivitātes rīcības plānus, kuros iepriekšminētais nav paredzēts;

35. norāda, ka transports un piegāde ir vieni no enerģijas zaudējumu un energopadeves traucējumu avotiem, un uzsver, ka mazie enerģijas avoti, kā arī decentralizēta un dažādota enerģijas ražošana var garantēt apgādes drošību un samazināt zaudējumus; uzskata, ka ir jārada stimuli, lai uzlabotu infrastruktūru ar mērķi samazināt zaudējumus, kas rodas pārvades un sadales laikā;

36. aicina Komisiju vairāk uzmanības pievērst siltumapgādes tirgum, jo siltumapgāde veido enerģijas patēriņa lielāko daļu, un instrumentiem (pilsētplānošanai, siltumapgādes plānošanai, ieguldījumu pamudinājumiem), tādējādi, pilnveidojot komunālās apkures un dzesēšanas infrastruktūru, būs iespējams reģenerēt papildu siltumu no atjaunojamiem avotiem;

37. aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2004/8/EK ieviešanu un novērtēt, vai atbalsta shēmas ir piemērotas tam, lai izmantotu valsts potenciālu attiecībā uz augstas efektivitātes koģenerāciju;

38. vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību pēc vietējiem dzesēšanas tīkliem, kuri ir jāievieš kā efektīva alternatīva, tādējādi apmierinot pieaugošo pieprasījumu pēc dzesēšanas, kā arī attiecīgi panākot krasu CO₂ emisijas samazinājumu;

39. aicina Komisiju paplašināt pašreizējo finanšu atvieglojumu jomu attiecībā uz risinājumiem, kas veicinātu no atjaunojamiem avotiem ražotās enerģijas iekļaušanu esošajos tīklos, kuri ir izveidoti fosilā kurināmā enerģijas pārvadei; uzskata, ka esošo tīklu uzlabošana būtiski paaugstinātu enerģijas ražošanas efektivitāti no atjaunojamiem enerģijas avotiem īsākā laika posmā un prasītu zemākas izmaksas, un šādi savlaicīgi veikti uzlabojumi tajā pašā laikā palīdzētu paaugstināt apgādes drošību;

Transports

40. aicina Komisiju noteikt obligātās energoefektivitātes prasības attiecībā uz visiem transporta veidiem, tostarp arī attiecībā uz sabiedrisko transportu; uzsver, ka ir vajadzīga energoefektīva transporta politika, pilsētās dodot priekšroku sabiedriskajam transportam, riteņbraucējiem un kājāmgājējiem; atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu par pilsētas transportu un aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu, īpašu uzmanību pievēršot pilsētas transportam un tam, kā ilgtspējīgā mobilitātes politikā attiecībā uz lielpilsētām un pilsētām integrēt klimata aizsardzības, enerģijas taupīšanas un sabiedrības veselības aizsardzības jautājumus; mudina ES pilsētu vadību apsvērt iespēju īstenot tādus pasākumus kā maksājuma ieviešana par ceļu noslogotību, lai samazinātu CO₂ emisiju, ko rada automašīnas un vieglo automobiļu satiksme; atgādina, ka ar saistošiem automobiļu izplūdes gāzu gada apjoma ierobežojumiem attiecībā uz visiem pārdotajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem var panākt, ka ES izpilda saistošos mērķus par CO₂ emisijas samazināšanu;

41. prasa izdarīt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvā 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO₂ emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību[13], lai varētu marķēt automobiļus, izmantojot nepārprotamu A līdz G formāta marķējumu, kādu lieto ierīču marķēšanā; ierosina, ka vismaz 20 % no jaunu automobiļu reklamēšanai un tirdzniecībai atvēlētā reklāmas laukuma ir jāparedz informācijas publicēšanai par degvielas patēriņu un gāzu izplūdes daudzumu;

42. pauž nožēlu arī par to, ka Padome vēl aizvien nav pieņēmusi priekšlikumu direktīvai par vieglo automobiļu aplikšanu ar nodokli, lai samazinātu CO₂ emisiju atbilstīgi ES saistībām, ko tā uzņēmusies, parakstot Kioto protokolu, un mudina pēc iespējas ātrāk īstenot šo priekšlikumu;

43. aicina Komisiju izstrādāt pamatstratēģiju, lai varētu ievērojami uzlabot pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta efektivitāti, un tādēļ ir jāpiesaista pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kuri veiktu pētījumus, tostarp priekšizpēti, pievēršoties ar transporta sistēmu saistītiem efektivitātes un pakalpojumu līmeņiem, un noteiktu, kā jāpielāgo konkrētā stratēģija, lai veidotu horizontālā atbalsta shēmas nolūkā pilnveidot sabiedriskā transporta sistēmas tā, lai šādas shēmas atbilstu stingrākiem nosacījumiem attiecībā uz efektivitāti un konsekvenci;

44. atzinīgi vērtē kopuzņēmuma “Clean Sky” izveidi, lai tajā ražotu videi draudzīgākus, ekoloģiski ilgtspējīgākus un energoefektīvus gaisa kuģus;

Finansiālie noteikumi un reģionālā politika

45. atzīmē, cik nozīmīga ir struktūrfondu pieejamība energoefektivitātes finansēšanā, izmantojot tādas iestādes kā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī privātbanku piedāvātās finansējuma sistēmas;

46. aicina Komisiju no 3 % līdz vismaz 5 % palielināt to struktūrfondu un kohēzijas fondu daļu, kuru var izlietot, lai uzlabotu esošo ēku energoefektivitāti, un prasīt, lai dalībvalstis pilnībā izmanto šo iespēju;

47. pauž nožēlu par to, ka, lai gan ir izveidoti Eiropas apvienotie resursi mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (JEREMIE), ir sarežģīti panākt pietiekamu ES finansējumu attiecībā uz energoefektivitāti; konstatē, ka vienkāršas un pieejamas finansēšanas sistēmas neesamība rada nepārvaramu šķērsli mazajiem uzņēmumiem, bet jo īpaši — mikrouzņēmumiem, kuru rīcībā nav nepieciešamo spēju, lai piekļūtu kompleksajām programmām;

48. atzīmē pētniecības, izstrādes un jaunrades būtisko nozīmi energoefektivitātes jomā; mudina dalībvalstis, reģionālās un vietējās varasiestādes un NVO izmantot finansējumu, kas pieejams saskaņā ar septīto pamatprogrammu, struktūrfondiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu/programmu “Saprātīga enerģija Eiropai”, kas paredzēta, lai veicinātu energoefektivitātes izpēti un sekmētu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un jaunu enerģijas transportēšanas un uzkrāšanas veidu attīstību, lai samazinātu enerģijas zudumus; mudina Komisiju atbalstīt pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes izpētei; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai energoefektivitātei būtu noteikta augsta prioritāte turpmākajos centienos, kas veicami, lai pēc iespējas paplašinātu ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu izmantošanu;

49. prasa, lai pret mikrouzņēmumiem būtu tāda pati attieksme kā pret mājsaimniecībām un lai tiem tiktu piedāvāta ļoti vienkārša energoefektivitātes uzlabošanas finansēšanas sistēma, piemēram, sākotnējās dotācijas;

50.  aicina Komisiju labvēlīgi attiekties pret tiem valsts atbalsta noteikumiem, kuri veicina energoefektivitātes pasākumu (piemēram, ekojauninājumu un produktivitātes uzlabošanas) īstenošanu; uzskata, ka šādiem noteikumiem jābūt vienkāršiem, praktiskiem un pārredzamiem, un tādiem, ar kuriem novērš šķēršļus energoefektivitātes pasākumu efektīvai īstenošanai;

51. aicina Komisiju steidzami ierosināt īpašus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai attālākajos reģionos, ņemot vēro šo reģionu īpašo situāciju, ko nosaka pastāvīgi ierobežojumi;

52. uzsver vietējo un reģionālo enerģijas aģentūru nozīmi efektīvā energoefektivitātes pasākumu īstenošanā; prasa, lai energoefektivitātes rīcības plānu formulēšanā un īstenošanā iesaistās visas aģentūras (Eiropas, valsts un vietējās);

Nodokļu uzlikšana

53. aicina Padomi, lai tā mudina dalībvalstis piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmes uzlikšanu pakalpojumiem, materiāliem un sastāvdaļām, ar kurām uzlabo ēku energoefektivitāti; aicina Padomi nodrošināt, lai vispārējā nodokļu sistēmā saskaņoti tiktu ietverts ēku energoefektivitātes uzlabošanas mērķis;

54. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespēju samazināt PVN likmi darbaspēkam, kas ir nodarbināts privāto dzīvojamo ēku atjaunošanā un remontēšanā, lai palielinātu ēku energoefektivitāti; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu novērtēt nodokļu atlaižu sistēmas efektivitāti attiecībā uz patērētājiem, kuri iegādājas ierīces ar zemu elektroenerģijas patēriņu, un uzņēmumiem, kuri šādas ierīces ražo un popularizē;

55. atzīmē, ka nodokļu uzlikšana ir dalībvalstu kompetencē; atzīmē, ka visos valstu energoefektivitātes rīcības plānos var iekļaut dalībvalsts izvēlētos nodokļu uzlikšanas pasākumus; atbalsta ar vidi saistīto izmaksu internalizāciju;

56. aicina visas dalībvalstis ieviest īpašus nodokļu atvieglojumus, lai mudinātu mājsaimniecības, mikrouzņēmumus un privātīpašniekus veikt ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus un iegādāties energoefektīvus izstrādājumus;

57. uzskata, ka noteiktos gadījumos nodokļu atvieglojumi jāpiemēro, ja, nojaucot energoefektīvas ēkas, vienlaikus būvē jaunas energoefektīvas ēkas;

Attieksmes maiņa

58. norāda uz valsts sektora nozīmi, veicinot ar energoefektivitātes jautājumu saistītu risinājumu rašanu;

59. piekrīt, ka izglītības un apmācību programmām par energoefektivitāti ir liela nozīme, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; atzīmē, ka izglītošana par energoefektivitāti jāveic jau no mazotnes, iekļaujot attiecīgus mācību priekšmetus visu ES dalībvalstu izglītības programmās; atzīmē, ka, lai būvniecībā un energosaimniecībā sāktu izmantot novatoriskus paņēmienus, būs vajadzīgs liels skaits atbilstīgi kvalificētu darbinieku; pauž bažas par to, ka dalībvalstis vēl nav izstrādājušas piemērotas apmācību programmas, kurās varētu apgūt iemaņas, kas saistītas ar energoefektivitātes uzlabošanu; prasa, lai valstu energoefektivitātes rīcības plānos kā būtisks elements tiktu ietverta prasība par cilvēkresursiem;

60. mudina reģionālās un pašvaldību iestādes cieši sadarboties ar reģionālajām enerģētikas struktūrām, lai uzlabotu apmācības iespējas energosistēmu tehniķiem un speciālistiem ar enerģētiku saistītās nozarēs; uzsver, ka ir vajadzīgi koordinētāki vietējā līmeņa dalībnieku tīkli, lai mazāk attīstītos reģionos izplatītu paraugpraksi energoefektivitātes jomā;

61. uzsver nozīmi, kāda atkritumu daudzuma samazināšanā un ikvienas ēkas energopotenciāla uzlabotas izmantošanas veicināšanā varētu būt gan publiskajam iepirkumam, gan tādiem pakalpojumiem kā energoaudits; mudina dalībvalstis un to reģionālās, vietējās un citas valsts iestādes rādīt piemēru ne tikai attiecībā uz administratīvajām ēkām, bet arī sabiedriskajām ēkām, piemēram, skolām, universitātēm un slimnīcām, un to uzņēmumu ēkām, kuri nodarbojas ar ūdensapgādes, energoapgādes, transporta un pasta pakalpojumu sniegšanu;

62. aicina Komisiju padziļināt izpēti par uzvedības aspektiem ekonomikā un par to, kā cilvēki pieņem lēmumus, lai pielāgotu turpmāk nepieciešamās informācijas kampaņas par energoefektivitāti (piemēram, kampaņa “Ilgtspējīga enerģija Eiropai”) un lai šādi palielinātu šo kampaņu radīto labumu;

63. piekrīt, ka jautājumu par energoefektivitāti risināt sāk katrs cilvēks pats savās mājās; aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu uzņemties vadošo lomu, pieprasot noteikt energoefektivitātes paraugstandartus attiecībā uz visām ES iestāžu ēkām; šādu paraugstandartu noteikšana veido daļu no plašākas pārbaudes par to, cik lietderīgi iestādēs izmanto enerģiju, un tajā jāietver gan darba un ceļojumu organizēšanas kārtība, nodokļu atvieglojumi un iznomāšanas darbības, gan iekārtas un iepirkumi;

64. aicina Komisiju un dalībvalstis katru gadu Eiropā organizēt rīcības dienu saistībā ar energoefektivitāti;

65. atzīmē, ka, piedāvājot energoefektīvus un uzlabotu standartu produktus, progresīvo tehnoloģiju nozarei ir būtiska nozīme patērētāju informētības palielināšanā un viņu mudināšanā sniegt ieguldījumu energoefektivitātes jautājumu risināšanā;

66. uzskata, ka lielisks veids, kā palielināt apsildes un dzesēšanas sistēmu efektivitāti, ir elektroenerģijas piegādes līgumu slēgšana starp enerģijas piegādātājiem un patērētājiem; aicina Komisiju novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus, kuri kavē šādu līgumu noslēgšanu;

Pilsētas

67. atzīst, ka ir svarīgi dalīties pieredzē ar pilsētu paraugpraksi energoefektivitātes jautājumos un sekmēt to; ierosina, ka izveidotais “Eurocities” forums varētu būt iedarbīgs veids, kā to panākt;

68. mudina Komisiju un citas ES iestādes sadarboties ar ES lielpilsētām, atbalstot budžetu veidošanu pilsētu sadraudzībai un pieredzes apmaiņu starp lielpilsētām;

69. atzinīgi vērtē Pilsētas mēru pakta iniciatīvu, saskaņā ar kuru pastāvīgā tīklā apvienojas 20–30 lielāko un attīstītāko Eiropas pilsētu mēri, un prasa sniegt sīkāku informāciju par šā tīkla izveidi; tomēr uzsver, ka Pilsētas mēru paktam ir jāpapildina līdzīgi tīkli, kuri jau darbojas;

Pasaules dimensija

70. atbalsta Komisijas priekšlikumu veidot starptautiskās sadarbības platformu energoefektivitātes jomā; aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot starptautisko sadarbību energoefektivitātes jomā tā, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi un standarti nesadrumstalo globālo tirgu; prasa šajos starptautiskajos nolīgumos — gan divpusējos, gan daudzpusējos — iekļaut ne tikai kopīgu apņemšanos ievērot obligātos energoefektivitātes standartus, bet arī dalīties ar energoefektivitātes uzlabošanas tehnoloģijām; atzīmē, ka stratēģiski svarīgi ir izplatīt tehnoloģiju, un, lai to īstenotu, ir vajadzīga pieeja, ieinteresējot sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesībām;

71. atzinīgi izsakās par nepārtraukto darbu tehniskā līmenī, izstrādājot kopīgus energoefektivitātes standartus, jo īpaši — ar Ķīnu; pauž bažas par to, ka šo darbu kavē dalībvalstu nekoordinēta darbība, kas izraisa apjukumu trešās valstīs; prasa integrētu pieeju attiecībā uz standartiem;

72. atzīmē, ka pastāv vispārējas bažas par to, ka Krievija nespēs nodrošināt ne vietējo, ne arī uz līgumattiecību pamata veidoto gāzes pieprasījumu, un energoapgādes drošības apsvērumu dēļ mudina Komisiju ieguldīt vairāk resursu ES un Krievijas dialogā par energoefektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas komunālās apkures sistēmas modernizēšanai un tās gāzes izmantošanai, kura patlaban sadeg naftas ieguves vietās;

73. atzinīgi vērtē Padomes iniciatīvu saistībā ar Āfrikas un ES partnerību enerģētikas jomā un prasa, lai, pamatojoties uz šo partnerību, Āfrikā sekmētu energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu izaugsmi;

74. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

• [1] ¹ OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
• [2] ² OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.
• [3] ³ OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.
• [4] ⁴ OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.
• [5] ¹ OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.
• [6] ² OV L 381, 28.12.2006., 24. lpp.
• [7]  OV L 381, 28.12.2006., 26. lpp.
• [8] ⁴ OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.
• [9] ⁵ OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
• [10] ⁶ OV L 114, 24.4.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2001., 1. lpp.).
• [11] ⁷ OV C 298 E, 8.12.2006., 273. lpp.
• [12] ⁸ OV C 317 E, 23.12.2006., 876. lpp.
• [13]  OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas (EK) Regulu Nr. 1882/2003.

PASKAIDROJUMS

Konteksts

Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka globālās sasilšanas jautājuma risināšanai atvēlētais laiks ir tikai astoņi gadi. Ja globālā temperatūra paaugstināsies par 2º C salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirmsrūpniecības laikmetā, paredzams, ka klimata pārmaiņas vairs nebūs kontrolējamas.

Energoefektivitāte ir visekonomiskākais un tūlītēji īstenojams veids, kā panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežošanu. Jau ir pieejama daudzpusīga energoefektivitātes uzlabošanas tehnoloģija, un tās ieviešanas laiks ir daudz īsāks nekā vairākumam jauno būvniecības projektu nepieciešamais laiks.

Energoefektivitāte ir arī noteicošais faktors ES centienos nodrošināt pienācīgu enerģijas piegādi, it īpaši tajās dalībvalstīs, kuras patlaban ir atkarīgas no Krievijas gāzes piegādes. Nedrīkst neievērot energoefektivitātes nozīmību piegādātājvalstīs; Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aprēķinājusi — ja Krievijā izmantotu uzlabotu tehnoloģiju un īstenotu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, varētu ietaupīt vienu piektdaļu no enerģijas, ko Krievija eksportē uz Eiropas ESAO valstīm.

Turklāt energoefektivitātei ir būtiska nozīme, īstenojot Lisabonas stratēģijā noteikto mērķi — panākt līdzsvaru starp energoefektivitāti un ekonomisko efektivitāti. Energoefektivitāte ir nozare, kurā paredzams liels nodarbinātības pieaugums, un ēku atjaunošanas izvirzās šīs nozares priekšplānā darbavietu radīšanas ziņā. Komisārs Andris Piebalgs ir aprēķinājis (Berlīnē, 2007. gada aprīlī), ka, svītrojot direktīvas par ēku energoefektivitāti 6. pantā noteikto 1000 m² platības vērtību, tiktu izveidotas papildu 250 000 darba vietu, kā arī ietaupīti 70 milj. tonnu naftas ekvivalenta un 140 milj. tonnu CO₂.

Absolūti nepieciešami ir stratēģiskie energoefektivitātes noteikumi. Lai gan kopš 1990. gada enerģijas intensitāte ir uzlabojusies, tā nav pietiekama, lai novērstu ikgadējo IKP pieaugumu, un tomēr enerģijas galapatēriņa apjoms ir palielinājies. Oglekļa emisijas kvotu tirdzniecība pašlaik pasaulē ir nozīmīgākais līdzeklis, ar ko risināt klimata pārmaiņu problēmu, tomēr nav pierādījumu, kā arī nav precedenta tam, ka īsā laika posmā panākumus var gūt, izmantojot vienīgi tirgus mehānismus. Lai panāktu enerģijas ietaupījumu tādā laika posmā, kāds nepieciešams, lai varētu ietekmēt klimata pārmaiņas, patērētāju izvēle ir jāierobežo, ļaujot tiem izvēlēties ražojumus, kuriem piemīt augsta energoefektivitāte.

Komisijas energoefektivitātes rīcības plāna stratēģiskā nozīmi pastiprināja tās priekšsēdētāja J. M. Barroso personiskā līdzdalība, sākot plāna īstenošanu 2006. gada oktobrī.

Rīcības plāna priekšrocības un trūkumi

Referente atzinīgi vērtē rīcības plānu, it īpaši — tajā pievērsto uzmanību tam, kā risināt jautājumu par enerģijas zudumu samazināšanu no ēkām un ierīcēm.

Plānā ir izcelta stratēģiska pieeja. Attiecībā uz ēkām, kuru enerģijas patēriņš ir lielāks par 40 %, noteiks stingrus jaunām ēkām piemērojamus standartus, kurus papildinās pasākumi esošo ēku — no kurām 75 % 2050. gadā joprojām ekspluatēs — uzlabošanai. Referente uzskata, ka energoefektivitātes standartiem jābūt stingriem un tie jāattiecina uz visām ēkām, kurās ir vajadzīga apsilde un dzesēšana, tādējādi veidojot enerģijas pieprasījumu. Ir jāveicina jaunu ēku būvniecība, ievērojot “pasīvās mājas” principus. Šobrīd jau ir pieejama gan vajadzīgā tehnoloģija, gan zināšanas, lai celtu ēkas, kuru apsildei un dzesēšanai izmantotais enerģijas patēriņš ir minimāls, tomēr ir jānodrošina labāka informācijas izplatība.

Attiecībā uz ierīcēm Komisija ierosina piemērot dinamisku marķēšanas plānu, kuru papildina pasākumi, lai no apgrozības izņemtu ražojumus, kuri enerģiju patērē visvairāk. Lai panāktu jūtamu rezultātu, šis plāns ir jāīsteno, ievērojot stingru grafiku. Referente uzskata, ka attiecībā uz ierīču marķēšanu izmantotā pieeja piedāvā arī lielisku iespēju, kā risināt jautājumu par automobiļu radītās oglekļa emisijas samazināšanu, un ka tā jāīsteno papildus Komisijas ierosinātājiem pasākumiem.

Lai gan referente kopumā atzinīgi vērtē rīcības plānu, tomēr tā pauž nopietnas bažas par plāna iespējamo efektivitāti. Šis rīcības plāns nav neatkarīgs dokuments. Tas atsaucas un pamatojas uz iepriekšējiem tiesību aktiem par energoefektivitāti, galvenokārt — uz direktīvu par ēku energoefektivitāti, ekodizaina direktīvu un enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu direktīvu. Lai īstenotu pašreizējo rīcības plānu, efektīvāk ir jāīsteno jau spēkā esošie tiesību akti. Tomēr šajā gadījumā tas ir vairāk nekā nereāli.

Gan Komisija, gan dalībvalstu valdības ir atzītas par vainīgām nopietnā nolaidībā attiecībā uz energoefektivitātes tiesību aktu īstenošanas pienākumu. Komisija nav spējusi iecelt amatā vairākas amatpersonas, kurām būtu jāpārliecinās, vai pilnībā un savlaicīgi tiek īstenoti pašreizējā ES rīcības plāna stūrakmeņi — ēku energoefektivitātes direktīva un valstu energoefektivitātes rīcības plāni. Dalībvalstis ir jāvaino par nespēju izprast energoefektivitātes stratēģisko nozīmi un nepieciešamību tai piešķirt politisku prioritāti.

Eiropas Parlamentam tagad ir jāuzņemas politiskā vadība, kuru nespēja uzņemties pārējās divas iestādes. ES ievēlētajiem pārstāvjiem ir ļoti rūpīgi jāuzrauga rīcības plāns, un tas jādara gan Eiropas Parlamentā, gan valstu parlamentos, kā arī tādā uzraudzības iestādē kā “Energy Watch”, lai pārliecinātos, ka plānu īsteno pilnībā un atbilstoši grafikam.

Pielikumi

Avots: statistikas izdevuma “Enerģija un transports skaitļos 2006. gadā” 2. daļa “Enerģija”. Izdevumu sagatavoja Eiropas Komisijas DG-TREN sadarbībā ar Eurostat.

Izpildes pasākumi saskaņā ar direktīvu par ekodizaina prasībām attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (2005/32/EK) — pašreizējā situācija un turpmākie pasākumi.

Avots: http://ec.europa.eu/energy/demand/legislation/images/planning_overview_first_15_products.gif

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (21.11.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par energoefektivitātes rīcības plānu: potenciāla izmantošana
(2007/2106(INI))

Atzinumu sagatavoja: Heide Rühle

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā Eiropa vēl aizvien vismaz 20 % savas enerģijas izšķērdē neefektivitātes dēļ un tā kā mūsu nespēja efektīvi izmantot enerģiju katru gadu līdz 2020. gadam izmaksās vairāk nekā 100 miljardus eiro;

B.  tā kā dzīvojamo ēku nozarē iespējams ietaupīt 27 % enerģijas, komerciālām vajadzībām paredzēto ēku nozarē — 30 %, ražošanas nozarē — 25 % un transporta nozarē — 26 %,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas integrēto pieeju energoefektivitātes uzlabošanai; šajā sakarā atgādina, ka ar izglītības un informācijas palīdzību ir iespējams būtiski palielināt iedzīvotāju informētību un veicināt izmaiņas viņu rīcībā;

2.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina investīcijas pētniecībā un attīstībā, jaunradi un turpmāku tehnoloģisko progresu; atkārtoti apgalvo, ka enerģijas iekšējā tirgus pabeigšanai būs pozitīva ietekme gan uz vidi, gan uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju; atbalsta krasu pāreju no darbaspēka nodokļiem uz vides nodokļiem;

3.  atgādina, ka enerģijas taupīšana ir labākais veids, kā samazināt oglekļa emisijas un veicināt plaša un progresīva energoefektīvu tehnoloģiju un produktu tirgus attīstību;

4.  uzsver, ka jāpalielina Eiropas iedzīvotāju informētība un motivācija taupīt enerģiju; uzskata, ka ir jāapsver iespēja veidot plašas informācijas kampaņas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuras, iespējams, varētu līdzfinansēt no ES līdzekļiem;

5.  uzskata, ka publiskā iepirkuma standartiem var būt pozitīva loma energoefektivitātes veicināšanā; mudina dalībvalstu valsts iestādes pilnībā izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, vides klauzulas¹, lai integrētu energoefektivitātes apsvērumus;

6.  piekrīt viedoklim, ka celtniecības nozarē energoefektivitāte ir galvenā prioritāte;

7.  atzinīgi vērtē jaunās kohēzijas politikas pamatnostādņu laika posmam no 2007. līdz 2013. gada nepārprotamo atbalstu pilsētu attīstībai un sociālo mājokļu atjaunošanai;

8.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespēju samazināt PVN likmi darbaspēkam, kas ir nodarbināts privātu māju atjaunošanas un rekonstrukcijas darbos, lai palielinātu ēku energoefektivitāti; aicina Padomi pārlūkot vispārējo nodokļu sistēmu, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās;

9.  aicina Komisiju iesaistīties revīzijas procedūrā, lai novērtētu enerģijas taupīšanu ES iestāžu oficiālajās ēkās un sekmētu šādu praksi attiecībā uz ES dalībvalstu valsts iestāžu telpām;

10. uzskata, ka ir būtiski svarīgi panākt enerģijas taupīšanu transporta nozarē; atbalsta ar vidi saistīto izmaksu internalizāciju;

11. pauž nožēlu arī par to, ka Padome vēl aizvien nav pieņēmusi priekšlikumu direktīvai par vieglo automobiļu aplikšanu ar nodokli, lai samazinātu CO₂ emisijas atbilstīgi ES saistībām, ko tā uzņēmusies, parakstot Kioto protokolu, un aicina pēc iespējas ātrāk īstenot šo priekšlikumu;

12. uzskata, ka, lai panāktu ievērojamu taupību transporta nozarē, jāveic ievērojama pāreja uz citiem transporta veidiem; uzskata — lai efektīvi samazinātu aizvien pieaugošo transporta ietekmi uz vidi, ir būtiski svarīgi Eiropas pilsētās veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu, automašīnu koplietošanu un nemotorizētu transporta līdzekļu izmantošanu;

13. uzskata, ka vieglo automobiļu nozarē ir jāpalielina energoefektivitāte, izmantojot integrētu pieeju, proti, izmantojot ne tikai transportlīdzekļu motoru tehnoloģiju piedāvātās degvielas taupīšanas iespējas, bet arī citu pasākumu, piemēram, ekonomiskas transportlīdzekļu vadīšanas, infrastruktūras uzlabošanas vai satiksmes organizācijas vides aizsardzības potenciālu;

14. atgādina, ka energoefektivitātes jomā liela nozīme ir saskaņotiem politikas virzieniem; uzsver, ka ES vides mērķiem, proti, energoefektivitātei ir pienācīgi jāatspoguļojas ES struktūrfondu līdzekļu sadales prioritātēs un ES pētniecības un attīstības iniciatīvās;

15. aicina noslēgt nozaru enerģijas taupīšanas līgumus un dalīties ar labas prakses piemēriem galvenajās ražošanas un pakalpojumu nozarēs; šajā sakarā uzsver nepieciešamību ar pasākumu savstarpējas atzīšanas un piemērošanas palīdzību izveidot godīgas konkurences apstākļus gan dalībvalstu, gan starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka vides normu ievērošana, tostarp enerģijas taupīšanas iniciatīvu īstenošana, nemazina Eiropas konkurētspēju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	21.11.2007
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Slavi Binev, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Christian Ehler, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Cornelis Visser, Sahra Wagenknecht.
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Harald Ettl, Ján Hudacký, Werner Langen, Thomas Mann, Gianni Pittella.
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Holger Krahmer

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (11.10.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par rīcības plānu energoefektivitātei: īstenot potenciālu
(2007/2106(INI))

Atzinumu sagatavoja: Evangelia Tzampazi

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns energoefektivitātei: īstenot potenciālu” un atbalsta paredzētos prioritāros pasākumus, aicinot tos ātri īstenot;

2.   atzinīgi vērtē Padomes 2007. gada pavasara sammita laikā pausto saistošo apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt enerģijas patēriņu par 20 %, kas arī palīdzētu īstenot mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 %, kā vienpusēju Eiropas Savienības apņemšanos, kuras mērķi var paaugstināt līdz 30 %, saskaņojot ar citu rūpnieciski attīstīto valstu saistībām; turklāt uzsver, ka ir jāparedz starpposma samazinājuma mērķi atkarībā no enerģijas veida;

3.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu vienoties par pamatnolīgumiem ar galvenajām ārējām tirdzniecības partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām un aicina noslēgt šādus nolīgumus ar valstīm, kuru rīcībā ir augsti attīstītas tehnoloģijas enerģijas efektīvas pārveides, izplatīšanas un izmantošanas jomā;

4.   uzsver, ka ātra spēkā esošo Kopienas tiesību aktu (piemēram, Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti, Direktīvas 92/75/EEK par marķēšanu, Direktīvas 2005/32/EK par ekodizainu un Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem) piemērošana un kontrole energoefektivitātes jomā palīdzētu īstenot pusi no mērķa; aicina dalībvalstis racionāli izmantot, piemērot un uzlabot valstu rīcības plānus energoefektivitātes jomā un aicina Komisiju pārbaudīt, vai jau pieņemto direktīvu transponēšana un īstenošana notiek pareizi un atbilstīgi noteiktajiem termiņiem;

5.   piekrīt viedoklim, ka vislielākā ekonomija iespējama ēku un transporta jomā, uzsverot uzlabojumu iespējas pilsētu transporta un sabiedrisko ēku jomā; tādēļ prasa šajās jomās veikt prioritārus pasākumus; prasa arī pārskatīt direktīvu par ēkām, lai paplašinātu tās piemērošanas jomu un tajā iekļautu obligātus efektivitātes standartus ES līmenī; turklāt aicina dalībvalstis veicināt sabiedriskā transporta, kā arī dzelzceļa, jūras un iekšējo ūdensceļu transporta izmantošanu;

6.   aicina Komisiju prasīt paaugstināt energoefektivitāti ne tikai attiecībā uz jaunām ēkām, bet arī noteikt energoefektivitāti par obligātu kritēriju vecu ēku atjaunošanā, un prasīt, lai būtiska enerģijas apjoma daļa būtu iegūta no atjaunīgiem enerģijas avotiem; tādēļ prasa Komisijai ar finanšu atvieglojumiem nodrošināt īpašu atbalstu ēku atjaunošanai atbilstīgi energoefektivitātes kritērijiem;

7.  atzīst nepieciešamību atjaunot daudzģimeņu dzīvojamās ēkas/sociālās ēkas par īpaši aktuālu problēmu, kas skar daudzus ES pilsoņus, it īpaši jaunajās dalībvalstīs; tādēļ, turpmāk pārskatot ES struktūrfondus, aicina palielināt finansējumu, ko var izmantot, lai paaugstinātu šo ēku energoefektivitāti jaunajās dalībvalstīs.

8.   norāda, ka transports un piegāde ir vieni no enerģijas zaudējumu un energopadeves traucējumu avotiem, un uzsver, ka mazie enerģijas avoti, kā arī decentralizēta un dažādota enerģijas ražošana var garantēt apgādes drošību un samazināt zaudējumus; uzskata, ka ir jārada stimuli, lai uzlabotu infrastruktūru ar mērķi samazināt zaudējumus, kas rodas pārvades un sadales laikā.

9.  uzsver, ka uz tirgu balstīti līdzekļi (piemēram, „baltie” sertifikāti) un finanšu atvieglojumi (piemēram, „zaļās” nodokļu politikas veicināšana), lai uzņēmumi sasniegtu energoefektivitātes mērķus un paaugstinātu Eiropas konkurētspēju, paši par sevi ir nepietiekami, un ka līdz ar to ir jāpiesaista ad hoc valsts un Kopienas finansējums, lai būtu iespējams efektīvāk novirzīt līdzekļus pētniecībai, tehnoloģiskiem jauninājumiem un energoefektivitātes mērķiem, par pamatu ņemot principu “maksā piesārņotājs”;

10. mudina dalībvalstis pārskatīt savu nodokļu politiku attiecībā uz energoefektivitāti un, ja tas tiek uzskatīts par efektīvu, izmantot nodokļu atvieglojumus un tajā pašā laikā veikt pasākumus, lai novērstu sabiedrības iespējamo negatīvo reakciju;

11. uzsver tāda pakalpojuma kā energoaudits lomu atkritumu daudzuma samazināšanā un katras ēkas energopotenciāla uzlabota izmantojuma veicināšanai; prasa dalībvalstīm rādīt pirmo piemēru ne tikai attiecībā uz administratīvajām ēkām, bet arī sabiedriskajām ēkām, piemēram, skolām, universitātēm un slimnīcām.

12. uzsver nepieciešamību sekmēt pētniecību, zināšanu nodošanu un ekoinovācijas attiecībā uz tehnoloģijām ar vislabākajiem rādītājiem enerģētikas jomā, veicinot investīcijas un paraugprakses apmaiņu, un zināšanu nodošanu, kas var sekmēt ekonomikas izaugsmi, palielināt darba vietu skaitu un sniegt salīdzinošas priekšrocības Eiropas ekonomikai, kā arī sniegt ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā; uzsver septītās pētniecības pamatprogrammas un citu Kopienas finanšu instrumentu nozīmi;

13. aicina Komisiju ieviest obligātus energoefektivitātes standartus atbilstīgi direktīvai par ekodizainu; prasa pārskatīt direktīvu par marķēšanu, lai tajā iekļautu jaunus produktus, un panākt lielāku saskaņu starp šīm divām direktīvām, vairāk informējot patērētājus un atvieglojot viņu uzdevumu, lai patērētāji varētu veikt apzinātu izvēli skaidrā un pilnīgā sistēmā;

14. uzsver nepieciešamību popularizēt energoefektivitātes rīcības plānu izglītības un informācijas kampaņās, lai ļautu patērētājiem preču iegādē pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un saprātīgi izmantot šīs preces atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības principam;

15. uzsver valsts iestāžu būtisko nozīmi energoefektivitātes veicināšanā un atbalsta energoefektivitātes prasību iekļaušanu noteikumos par publisko iepirkumu;

16. mudina Komisiju uzņemties vadošo lomu, lai panāktu globālu vienošanos par energoefektivitāti; aicina Komisiju ietvert energoefektivitātes jautājumu ES divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm;

17. uzsver nepieciešamību īstenot energoefektivitātes politiku visos pārvaldes līmeņos;

18. aicina Komisiju paplašināt pašreizējo finanšu atvieglojumu jomu attiecībā uz risinājumiem, kas veicinātu no atjaunojamiem avotiem ražotās enerģijas iekļaušanu esošajos tīklos, kuri ir izveidoti fosilā kurināmā enerģijas pārvadei; esošo tīklu uzlabošana būtiski paaugstinātu enerģijas ražošanas efektivitāti no atjaunīgajiem enerģijas avotiem īsākā laika posmā un prasītu zemākas izmaksas, un šādi savlaicīgi veikti uzlabojumi tajā pašā laikā palīdzētu paaugstināt apgādes drošību.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	9.10.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	35 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Dorette Corbey, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Satu Hassi, Jens Holm, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Urszula Krupa, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Anja Weisgerber
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Lambert van Nistelrooij
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Manuel Medina Ortega

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (9.10.2007)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par energoefektivitātes rīcības plānu: potenciāla izmantošana
(2007/2106(INI))

Atzinumu sagatavoja: Tiberiu Bărbuleţiu

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par energoefektivitāti[1]; tomēr izsaka nožēlu par neskaidrību dalībvalstīs attiecībā uz ieteiktās rīcības īstenošanu, nepietiekamu darbības publiskošanu un informēšanu, kā arī šķietami nepietiekamu koordināciju starp dažādiem pārvaldes līmeņiem;

2.  uzsver ES valstu reģionālo un pašvaldību iestāžu nozīmīgo lomu enerģijas patēriņa samazināšanā par 20 % līdz 2020. gadam[2], it īpaši tām darbojoties kā patērētājiem, pārvaldītājiem, piegādātājiem, regulatoriem un konsultantiem, kas kontrolē un ietekmē lēmumus enerģētikas jomā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt enerģijas decentralizētas ražošanas piesaistīšanu kopējam tīklam, izmantojot, piemēram, pasākumus, kas nodrošina labāku savstarpēju savietojamību; šajā sakarā aicina Komisiju dot priekšroku decentralizētai enerģijas ražošanai un precizēt plānoto normatīvo instrumentu, laika grafiku tā īstenošanai, iesaistīto operatoru veidu un noteikumus līgumattiecībām ar šiem operatoriem;

3.  atzinīgi vērtē Pilsētas mēru pakta iniciatīvu, saskaņā ar kuru pastāvīgā tīklā apvienojas 20–30 lielāko un attīstītāko Eiropas pilsētu mēri, un aicina sīkāk izstrādāt tā izveidi; tomēr uzsver, ka Pilsētas mēru paktam ir jāpapildina līdzīgi tīkli, kuri jau darbojas;

4.  mudina Komisiju ātrāk izstrādāt saprašanās memorandu par sadarbību ar Eiropas Enerģijas regulatoru padomi (CEER), jo ar šo memorandu tiks noteiktas kopējas pamatnostādnes un kopējais rīcības kodekss, lai padarītu efektīvāku enerģijas galapatēriņu visās nozarēs;

5.  aicina Komisiju, pārskatot operatīvās programmas, kurās tiek noteiktas struktūrfondu izmantošanas prioritātes, pieprasīt katrai dalībvalstij sistemātiski rūpēties par energoefektivitāti; mudina jaunās dalībvalstis pienācīgi atbalstīt Kopienas fondu ieguldīšanu energoefektivitātē, iedrošinot izmantot publiskā un privātā sektora partnerību, lai veicinātu ēku pārbūvi atbilstoši normām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1080/2006[3], centrālapkures iekārtu un mazas jaudas kombinēto apkures un enerģijas ražošanas iekārtu modernizāciju;

6.  mudina reģionālos un vietējos dalībniekus energoefektivitātes projektu veicināšanai izmantot finansējuma un tehniskās palīdzības iespējas, ko sniedz iniciatīvas JASPERS, JEREMIE un JESSICA; mudina reģionos plaši izplatīt precīzu informāciju par šo iniciatīvu īstenošanu;

7.   aicina Komisiju steidzami ierosināt īpašus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai attālākajos reģionos, ņemot vēro šo reģionu īpašo situāciju, ko nosaka pastāvīgi ierobežojumi;

8.   aicina reģionālās un pašvaldību iestādes izstrādāt energoefektivitātes plānus un aicina dalībvalstis, kas vēl nav transponējušas direktīvu par ēku energoefektivitāti[4], to izdarīt; prasa Komisijai izstrādāt precīzas vērtēšanas sistēmas un pamatnostādnes kontroles mehānismiem, lai nodrošinātu minētās direktīvas atbilstīgu īstenošanu;

9.   norāda, ka valsts, reģionālajām un pašvaldību iestādēm ir nozīmīga loma energoefektīvāku ražojumu aktīvā popularizēšanā, piemēram, organizējot sabiedrības informēšanas kampaņas par tiesību aktiem un izmantojot energoefektīvo ražojumu marķēšanu;

10. mudina reģionālās un pašvaldību iestādes kā paraugu īstenot energoefektivitātes programmas sabiedriskajās ēkās un iekļaut energoefektivitāti kā kritēriju publiskā iepirkuma noteikumos; aicina Komisiju palīdzēt pašvaldībām piedalīties kopīgos enerģiju taupošu ražojumu iepirkumos, nodrošinot skaidru sistēmu, kas veicinātu salīdzināmu mērķu un kvalitātes kritēriju noteikšanu;

11. mudina reģionālās un pašvaldību iestādes cieši sadarboties ar reģionālajām enerģētikas struktūrām, lai uzlabotu apmācības iespējas energosistēmu tehniķiem un speciālistiem ar enerģētiku saistītās nozarēs; uzsver vajadzību attīstīt labāk koordinētus vietējā līmeņa dalībnieku tīklus, lai mazāk attīstītos reģionos izplatītu paraugpraksi energoefektivitātes jomā;

12. uzsver vajadzību uzlabot informēšanu un komunikāciju par energoefektivitāti pašvaldību un reģionu līmenī; tāpēc aicina apmācīt un pilnvarot vietējās speciālistu grupas, lai veicinātu energoefektivitāti.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	4.10.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	39 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Jana Bobošíková, Wolfgang Bulfon, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Marian Harkin, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Mario Mantovani, Sérgio Marques, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Markus Pieper, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Emanuel Jardim Fernandes, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Miloslav Ransdorf, Toomas Savi, Richard Seeber, Nikolaos Vakalis
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mariela Velichkova Baeva, Zbigniew Zaleski

• [1]  Komisijas paziņojums “Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (COM(2006)0545).
• [2]  Komisijas Zaļā grāmata par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu (COM(2005)0265).
• [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.).
• [4]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.12.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	49 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Březina, Jerzy Buzek, Dragoş Florin David, Den Dover, Nicole Fontaine, Romana Jordan Cizelj, Angelika Niebler, Paul Rübig, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras, Norbert Glante, Mary Honeyball, Reino Paasilinna, Anni Podimata, Dagmar Roth-Behrendt, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Lena Ek, Anne Laperrouze, Romano Maria La Russa, Rebecca Harms, Umberto Guidoni, Vladimír Remek, Renato Brunetta, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Herbert Reul, Ján Hudacký, Dominique Vlasto, Adam Gierek, Pia Elda Locatelli, Atanas Paparizov, Andres Tarand, Šarūnas Birutis, Jorgo Chatzimarkakis, Fiona Hall, Patrizia Toia, David Hammerstein, Claude Turmes, Miloslav Ransdorf
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Danutė Budreikaitė, Joan Calabuig Rull, Avril Doyle, Edit Herczog, Eija-Riitta Korhola, Pierre Pribetich, Lambert van Nistelrooij, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā