Ziņojums - A6-0015/2008Ziņojums
A6-0015/2008

ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par faktoriem, kas veicina terorisma atbalstīšanu un teroristu piesaistīšanu

28.1.2008 - (2006/2092(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Gérard Deprez

Procedūra : 2006/2092(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0015/2008
Iesniegtie teksti :
A6-0015/2008
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI

par faktoriem, kas veicina terorisma atbalstīšanu un teroristu piesaistīšanu

(2006/2092(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par faktoriem, kas veicina terorisma atbalstīšanu un teroristu piesaistīšanu (B6‑0677/2005), ko Padomei iesniedzis Antoine Duquesne ALDE grupas vārdā,

–    ņemot vērā 2007. gada 14. februāra rezolūciju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus[1],

–   ņemot vērā 2007. gada 15. februārī pieņemto ziņojumu par starptautiskā terorisma apkarošanas ārējo dimensiju[2],

–   ņemot vērā starptautiskos, Eiropas Savienības un valstu instrumentus cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju un ES Pamattiesību hartu,

–    ņemot vērā tādas specifiskās tiesības, ko garantē šie instrumenti, kā reliģiskās pārliecības brīvība, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, diskriminācijas aizliegums dzimuma, seksuālās orientācijas, rases un etniskās izcelsmes dēļ, kā arī ES pretdiskriminācijas direktīvas,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību VI Sadaļu un īpaši tās 29. un 30. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma VI Sadaļu un īpaši tās 29. pantu un 30. panta 2. punktu,

–    ņemot vērā 2005. gada 24. novembra Eiropas stratēģiju radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanai, kā arī Eiropas Savienības 2006. gada 13. februāra terorisma apkarošanas rīcības plānu,

–    ņemot vērā Eiropas Savienības pretterorisma stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2005. gada 14. un 15. decembra sanāksmē un kas tika papildināta 2007. gada martā, un tajā pašā Eiropadomes sanāksmē pieņemto Eiropas Savienības stratēģiju cīņai pret radikālizāciju un teroristu piesaistīšanu,

–    ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/475/JAI par terorisma apkarošanu[3],

–    ņemot vērā Padomes 1989. gada 3. oktobra direktīvu 89/552/EK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos („televīzija bez robežām”)[4],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīvu par elektronisko tirdzniecību)[5],

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par teroristu vervēšanu: vēršanās pret vardarbīgu radikalizāciju sekmējošiem faktoriem (COM (2005) 313),

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu,

–    ņemot vērā Eiropola Konvenciju un īpaši tās 2. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā 2006. gada 13. novembrī ANO Ģenerālsekretāram iesniegto ziņojumu „Civilizāciju alianse”,

–    ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr. 1624(2005),

–   ņemot vērā 1997. gada 30. janvāra rezolūciju par cīņu pret terorismu Eiropas Savienībā[6] un jo īpaši tās 14. punktu, kurā dalībvalstis mudinātas definēt terorisma un kriminālpārkāpumu apoloģētikas izpausmes,

–    ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. pantu,

–    ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0015/2008),

A.  tā kā terorisms un jo īpaši džihāda terorisms pašlaik ir Eiropas Savienības pilsoņu drošības galvenais apdraudētājs;

B.  tā kā terorisms kā tāds pašlaik ir viens no Eiropas Savienības pilsoņu drošības galvenajiem apdraudētājiem;

C.  tā kā terorisma draudi šodien apdraud Eiropas sabiedrības kohēziju un stabilitāti, veicinot nevēlamu polarizāciju;

D. tā kā uzbrukumi Madridei 2004. gada 11. martā un Londonai 2005. gada 7. jūlijā ir pierādījuši, ka ES aktīvi darbojas starptautiskas teroristu organizācijas, kas cenšas piesaistīt jaunus teroristus un par savu mērķi uzskata Eiropas Savienības iedzīvotājus;

E.   tā kā terorisma apkarošanai ir jānotiek, stingri ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, sevišķi reliģiskās pārliecības brīvību un aizsardzību pret diskrimināciju, tā kā šīs parādības nebūt nav nesavienojamas, gluži otrādi – ir divas savstarpēji papildinošas realitātes, jo terorisms pats par sevi ir uzbrukums pamattiesībām un pamatvērtībām;

F.   tā kā gan Komisija, gan Padome ir atzinusi, ka galvenie terorisma draudi, ar kuriem saskaras ES, ir tāds terorisms, kas balstās uz izkropļotu reliģijas interpretāciju;

G.  tā kā atsevišķas kultūras, sabiedrības vai reliģijas saistīšana ar terorismu var izraisīt spēcīgu pretreakciju un tā kā tādēļ saistībā ar islāma terorismu un radikalizāciju ir būtiski svarīgi nepārprotami nošķirt lielāko daļu musulmaņu no radikālās un vardarbīgās minoritātes;

H. tā kā cīņa pret terorismu, tai skaitā džihāda terorismu, rada nepieciešamību izveidot vispārēju stratēģiju, kas ietver ne vien to personu un grupu atklāšanu, cīņu pret tām un saukšanu pie atbildības, kas ir atbildīgas par uzbrukumiem, bet arī rīcību, lai cīnītos pret terorisma parādību kopumā, sākot ar cīņu teroristu vervēšanu un beidzot ar upuru atbalstīšanu un aizsardzību;

I.   tā kā demokrātisko politisko spēku vienotība un nedalīts atbalsts Eiropas un dalībvalstu pretterorisma stratēģijām ir būtiski svarīgs sekmīgai cīņai pret terorismu;

J.   tā kā teroristu vervēšana un faktori, kas noved pie vardarbīgas radikalizācijas, ir vienas no būtiskākajām problēmām, kas jārisina, cīnoties pret terorismu; tā kā ir būtiski svarīgi Eiropas līmenī pieņemt politisku stratēģiju, ar kuru būtu iespējams novērst tādu vēstījumu izplatīšanu, kas kūda uz vardarbību, izglītojot un sociāli integrējot tos cilvēkus un grupas, kas varētu iesaistīties radikālos un vardarbīgos grupējumos;

K  tā kā pagātnē ES pati ir pieredzējusi vardarbīgu ekstrēmismu un totalitāras ideoloģijas un tagad saskaras ar dažādiem terorisma veidiem;

L.  tā kā islāma ekstrēmisms ES ir salīdzinoši jauna parādība un mums nav pietiekamu zināšanu par to, kā radikalizācija var ietekmēt Eiropas jauniešus; tā kā radikalizācijas parādībā turklāt ir samērā nepazīstama un tā kā, lai to novērstu, nepieciešams padziļināt tās izpēti un atvelēt tās izpētei vairāk līdzekļu;

M. tā kā cīņa pret vardarbīgu radikalizāciju un teroristu vervēšanu ir būtiski svarīgi ES pretterorisma stratēģijas elementi un tā kā radikalizāciju veicinošu faktoru novēršanai ir jābūt neatņemamai ES iekšpolitikas un ārpolitikas sastāvdaļai;

N. tā kā radikalizācijas novēršana, cīnoties pret faktoriem, kas var to izraisīt, ir svarīgākais elements ES stratēģijā cīņai pret terorismu;

O. tā kā Padome un Komisija ir devušas priekšroku horizontālai stratēģijai, kas apvieno dažādu nozaru politikas virzienu pasākumus, bet Eiropas līmeņa parlamentārās kontroles mehānisms nav pietiekami elastīgs, lai to izmantotu šajā horizontālajā pieejā;

P.  tā kā teroristu vervēšanas un vardarbības draudi ir tikai daļa no problēmām, kas saistītas ar radikalizāciju, jo tikai neliela daļa cilvēku ķeras pie vardarbības;

Q. tā kā dusmas un apjukums, kā arī sociāla izolētība un neuzticība politikai un demokrātijai ir faktori, kas veicina radikalizācijai pateicīgas vides veidošanos;

R.  tā kā radikalizācija un tās sekas ir visai ES aktuāla problēma, taču cīņai pret to ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība konkrētā vietā;

S.  tā kā atsevišķos gadījumos cilvēku radikalizācijas iemesls ir ārēji faktori, piemēram, viņus savervē teroristu grupa, vai tādas runas un propaganda, kas ir pilnīgā pretrunā demokrātiskas sabiedrības principiem un vērtībām;

T.  tā kā dalībvalstīm ir jāmobilizē visi līdzekļi, lai bez jebkāda veida diskriminācijas rases, reliģiskās piederības vai kultūras atšķirību dēļ nodrošinātu pēc iespējas labāku visu to ES pilsoņu un iedzīvotāju integrāciju mūsu sabiedrībā, kuri vēlas šeit dzīvot mierīgi un saskaņā ar demokrātijas principiem;

U. tā kā ir svarīgi analizēt un pilnībā izprast radikalizācijas un terorisma iemeslus, cēloņus un procesus un novērst tos un tā kā atklātas diskusijas par šiem jautājumiem un iespējamajiem risinājumiem nedrīkst cenzēt vai uzskatīt par kriminālpārkāpumu;

V. tā kā, lai nepieļautu cilvēku radikalizāciju ar mērķi vēlāk izmantot viņus teroristu grupās, galvenajai prioritātei ir jābūt teroristu tīklu sagraušanai un tādu personu saukšanai pie atbildības, kas ir saistītas ar teroristu vervēšanu, finansēšanu un apmācību un kuras ar dažādu līdzekļu palīdzību, tostarp internetā izplata propagandu, kuras mērķis ir kūdīt uz terora aktu veikšanu;

W. tā kā paralēli kūdīšanai uz terorismu vardarbīgu radikalizāciju veicina arī centieni attaisnot terorismu;

X. tā kā terorisma attaisnošana nav iekļautas Pamatlēmuma 2002/475/TI saskaņotajās terorisma definīcijās;

Y. tā kā tādu personu iespēju ieceļot un uzturēties ES teritorijā, kuras veicina radikalizāciju un kūda uz terora aktu veikšanu, pārskatīšana ir galvenais vardarbīgas radikalizācijas apkarošanas mērķis; tā kā ir nepieciešams izskatīt iespējas Kopienas līmenī pieņemt tiesību aktu, kura mērķis ir saskaņot visās dalībvalstīs piemērotos šādu personu ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas nosacījumus;

Z.  tā kā, dalībvalstīm, ja tās ievēro pamatbrīvības un nodrošina nepieciešamās garantijas, ir tiesības liegt iespēju ieceļot vai uzturēties savas valsts teritorijā trešo valstu pilsoņiem, kas aktīvi veicina vardarbību un kuru runas vai rīcība liecina par necieņu pret elementāriem demokrātiskas līdzāspastāvēšanas noteikumiem;

Za. tā kā represīvi pasākumi būs neefektīvi vai pat sniegs pretēju efektu, ja tos nepapildinās pasākumi, kuru mērķis ir piedāvāt pozitīvu perspektīvu un vietu sabiedrībā tiem cilvēkiem, kas var viegli pakļauties radikalizācijai un teroristu vervēšanai;

Zb. tā kā, lai novērstu radikalizāciju, ir nepieciešams veicināt arī efektīvu dialogu starp dalībvalstu varas iestādēm un reliģiskajām kopienām, nodrošinot šo kopienu iekļaušanos sabiedrībā un pie šīm kopienām piederošo cilvēku pilnīgu un efektīvu līdztiesību, kā arī starpkultūru un starpreliģiju dialogu, tādējādi atgūstot pozīcijas, kurās pašlaik zeļ terorismu veicinošs radikālisms,

1.        atzinīgi vērtē Padomes pieņemto Eiropas Savienības stratēģiju vardarbīgas radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanai, kā arī minēto Komisijas paziņojumu;

2.        pauž vēlmi pieņemt proaktīvāku un visaptverošāku pieeju, lai novērtētu un apspriestu dažādos ES rīcības plānā ietvertos pasākumus no pretradikālisma viedokļa, iesaistot šajā procesā visas par šo jautājumu atbildīgās Parlamenta komitejas;

3.        piekrīt Padomes un Komisijas atzinumam, ka radikalizācijas izpratne sabiedrībā ir nepietiekama un to vajadzētu palielināt; mudina Komisiju veicināt informācijas ieguvi, izmantojot visu valdību un politiskā līmeņu, tostarp radikalizācijai visvairāk pakļautajām grupām tuvākā līmeņa iestāžu sniegtos datus;

4.        iesaka Eiropas Komisijai veicināt labas prakses apzināšanu, sekmējot tādu organizāciju un personu eksperimentus un inovatīvas praktiskas iniciatīvas, kuru darbība ir cieši saistīta ar radikalizācijai visvairāk pakļautajām grupām, un koordinēt labas prakses apmaiņu starp organizācijām, kas aktīvi darbojas dalībvalstu kaimiņattiecību līmenī;

5.        atzinīgi vērtē pagājušajā gadā radikalizācijas apkarošanas jomā panākto progresu, kā arī dalībvalstu savstarpējās sadarbības un dalībvalstu sadarbības ar Eiropolu un SitCen uzlabošanos;

6.        saistībā ar to, ka 2008. gads ir pasludināts par Eiropas starpkultūru dialoga gadu, atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dažādu kultūru, sabiedrību un reliģiju dialogu, iecietību un savstarpējo sapratni;

7.        saistībā ar cīņu pret vardarbīgu radikalizāciju, sociālās integrācijas veicināšanu ES un iedzīvotāju atturēšanas no terorisma vēršas pie Padomes ar šādiem ieteikumiem:

-            cīņai pret terorismu arī turpmāk ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei, un jāpalielina ES iesaistīšanās šajā jomā;

-         dalībvalstīm jāturpina cīņa pret terorismu, pilnībā un rūpīgi ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības, īpaši vārda brīvību un ES dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās, tiesību aktos un starptautiskajos līgumos paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu;

-         jāveic pasākumi, lai īstenotu Parlamenta ieteikumus saistībā ar CIP veiktajiem lidojumiem, ārkārtas pārsūtīšanām un Eiropā izveidotajiem slepenajiem cietumiem;

-         dalībvalstīm aktīvi jāveicina vardarbīgas radikalizācijas parādības zinātniskā un akadēmiskā izpēte un jāatvēl šim mērķim nepieciešamie līdzekļi;

–         vienmēr jāuzsver, ka indivīda brīvības un tiesiskuma neievērošana ir viens no faktoriem, kas veicina terorisma nostiprināšanos;

–         ievērojot vārda brīvību un informācijas brīvību, jāpastiprina modrība pret terorisma propagandu, kura tiek izplatīta internetā un kura kūda izdarīt terorisma aktus;

–         jāmudina dalībvalstis pilnībā izmantot sekundāro tiesību aktu sniegtās iespējas;

- cieši sadarbojoties ar Eiropolu, pastiprināti jāuzrauga internets gan valstu, gan Eiropas līmenī;

–         dalībvalstīm un kompetentajām ES iestādēm jāveic pasākumu, lai novērstu terorisma propagandas izplatīšanu audiovizuālajos plašsaziņas līdzekļos; dalībvalstis jo īpaši jāmudina pilnībā piemērot un izmantot audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā paredzētos kontroles mehānismus;

–         visām dalībvalstīm jāpastiprina visu to vietu uzraudzību, kurās tiek izplatīta propaganda, aicinot cilvēkus izdarīt terora aktus;

–         jāizmanto spēkā esošie tiesību akti, lai vērstos pret tādu materiālu izplatīšanu ar audiovizuālo līdzekļu starpniecību, kas aicina uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju rases, dzimuma, seksuālās orientācijas vai reliģijas dēļ;

–         terorisma un vardarbīgas radikalizācijas apkarošanai jākļūst par galveno Eiropas Savienības ārpolitikas elementu, kurai citu starpā jābūt šādiem mērķiem:

a.         veicināt cilvēku attīstību un ilgtspējīgu attīstību, labu pārvaldi, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu trešās valstīs, īpaši kaimiņvalstīs;

b.        veicināt dialogu ar reliģiskajām un politiskajām kustībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģiskām organizācijām) trešās valstīs, lai sekmētu savstarpēju saprašanos, kopīgo pamatvērtību ievērošanu un kopīgu nākotnes redzējumu;

–          cīņai pret terorismu un jo īpaši konstruktīvai ārpolitikai, kas balstās uz ANO civilizāciju alianses koncepciju, kā arī cīņai pret radikalizāciju vecinošiem faktoriem ir jākļūst par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības ārpolitikas, tostarp attīstības atbalsta un kaimiņattiecību politikas elementiem;

–         jāuzlabo preventīvie pasākumi, izveidojot ieteikumus dalībvalstīm un pašvaldībām, kuru galvenie mērķi ir:

- palielināt sabiedrības uzticēšanos un paļāvību;

- palielināt uzticēšanos un paļāvību politikai un demokrātiskajām struktūrām;

- novērst sociālu izolētību un uzraudzīt vietas (piemēram, izglītības un reliģiskos centrus), kurās notiek atkāpšanās no likumīgā mērķa un kuras tiek izmantotas kūdīšanai uz vardarbību;

- jāmudina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas ātrāk ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu;

- jāmudina dalībvalstis veicināt ar vardarbīgas radikalizācijas apkarošanu saistītas informācijas apmaiņu starp to kompetentajām iestādēm un Eiropolu;

–         jāpastiprina sadarbība dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Eiropolu, Eurojust un SitCen; lai novērstu un izmeklētu vardarbīgu radikalizāciju un sodītu tajā vainojamās personas, dalībvalstis īpaši jāmudina veikt informācijas apmaiņu starp to kompetentajām iestādēm un Eiropolu un Eurojust;

–         dalībvalstīm jāpastiprina ES līmeņa policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, kā arī jāpārvar domstarpības Padomē, kas pašlaik bloķē svarīgu tiesību aktu pieņemšanu, piemēram, tiesību akta par Eiropas pierādījumu iegūšanas orderi un pamatlēmuma par procesuālajām garantijām krimināllietās pieņemšanu;

- jāmudina visas dalībvalstis veicināt mēreno islāmu pārstāvošo kopienu iesaistīšanos sociālajās norisēs un dialogu ar šīm kopienām;

–         ES ir jāveicina un jāatbalsta dalībvalstu centieni sekmēt tādas Eiropas radikalizācijas novēršanas stratēģijas izstrādi, kas balstīta uz sociālu integrāciju, pamattiesību ievērošanu, iespēju iegūt pilsonību, cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu īpaši tādās jomās kā izglītība, apmācība un nodarbinātība un īpaši attiecībā uz musulmaņu kopienām;

–         jāveicina mazākumtautību integrācija dalībvalstīs un pie tām piederošo cilvēku pilnīga un efektīva līdztiesība un jānovērš viņu izolācija vai diskriminācija;

–         visās dalībvalstīs jāatbalsta neliela mēroga praktiskas iniciatīvas un projekti, kuru mērķis ir novērst radikalizāciju un radikalizāciju veicinošus faktorus un cīnīties pret tiem, tādējādi cenšoties vairot zināšanas par šo parādību;

8.        uzskata, ka ES ārlietu politikai terorisma apkarošanas jomā cita starpā ir jācenšas sekmēt konfliktu risināšanu diplomātiskā un miermīlīgā veidā, izvairoties no dubultstandartu izmantošanas vai veidošanas ES ārpolitikā, drošības politikā un cilvēktiesību politikā.

9.        aicina dalībvalstis, cīnoties pret vardarbīgu radikalizāciju, novērst rasisma uzplaukumu un izvairīties no brīvību un demokrātisko tiesību ierobežošanas;

10.      aicina uz atklātu diskusiju par pamatlēmuma 2002/475/TI grozīšanu, iekļaujot tajā terorisma attaisnošanu, tādā veidā, lai šī grozījuma rezultātā pēc iespējas netiktu ierobežota vārda un domas brīvība;

11.      atzinīgi vērtē nesen Padomes pieņemto savstarpējās informēšanas mehānismu attiecībā uz tādiem trešo valstu pilsoņiem, kas izraidīti sakarā ar teroristiskām darbībām, un aicina Komisiju ierosināt nepieciešamos juridiskos pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu noteikumus par to trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos un izraidīšanu, kuri kūda uz terorismu;

12.      aicina nākamajā budžeta procedūrā atvēlēt nepieciešamos līdzekļus, lai finansētu neliela mēroga un/vai vietējas iniciatīvas un eksperimentus, kuru mērķis ir novērst radikalizāciju un to veicinošos faktorus un cīnīties pret šo parādību;

13.      mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt vērā ņemamu un specifisku atbalstu terorisma upuriem;

***

14.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā – Komisijai.

IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI ( B6‑0677/2005)

Ievērojot Reglamenta 114. panta 1. punktu,

iesniedza Antoine Duquesne

ALDE grupas vārdā

par faktoriem, kas veicina terorisma atbalstīšanu un teroristu piesaistīšanu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2004. gada 24. un 25. marta Eiropadomes sanāksmē pieņemto deklarāciju par cīņu pret terorismu,

–   ņemot vērā pārskatīto rīcības plānu terorisma apkarošanai, kuru pieņēma 2004. gada 17. un 18. jūnijā Eiropadomes sanāksmē,

–   ņemot vērā 2004. gada 5. novembrī Eiropadomes sanāksmē pieņemto „Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā”,

–  ņemot vērā 2004. gada 16. un 17. decembra Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā 2005. gada 16. un 17. jūnija Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

A. tā kā terorisms ir viens no nopietnākajiem draudiem Eiropas Savienības pilsoņu drošībai un tā kā šīs problēmas risināšanai vajadzīga globāla rīcība ES iestāžu patiesas sadarbības veidā;

B.  tā kā Eiropas Savienībai, pieņemot atbilstīgu politiku, ir jācīnās pret savā starpā cieši saistītajiem faktoriem, kuri veicina terorisma atbalstīšanu, noteiktu personu vardarbības pastiprināšanos un piekritēju piesaistīšanu, lai veiktu terorisma aktus,

1.  izsaka šādus ieteikumus Eiropadomei un Padomei:

      a)  jānosaka faktori, kas rada labvēlīgu vidi teroristu vervēšanai gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī, kā arī jāizstrādā konkrēta ilgtermiņa stratēģija un rīcības plāns tās attīstībai, lai pretdarbotos šiem faktoriem;

      b) rūpīgi jāizpēta ekstrēmistisku politisko un reliģisko uzskatu, sociālo un ekonomisko apstākļu un citu faktoru saikne ar terorisma aktiem;

      c)  jāizmanto un jāpaplašina ārējā atbalsta programmas, lai cīnītos pret faktoriem, kuri dažās valstīs veicina tādas vides rašanos, kas atbalsta un leģitimē terorismu, īpaši pievēršot uzmanību labai pārvaldei, tiesiskumam un pilsoniskās sabiedrības dalībai;

      d)  jāizstrādā stratēģija, lai veicinātu starpkultūru un starpreliģiju izpratnes palielināšanos starp Eiropu un islāma pasauli;

2.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Eiropadomei un Komisijai.

  • [1]  OV C 287 E, 29.11.2007., 309. lpp.
  • [2]  OV C 287 E, 29.11.2007., 524. lpp.
  • [3]  OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.
  • [4]  OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/65/EK (OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).
  • [5]  OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
  • [6]  OV C 55, 24.2.1997., 13. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.12.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

0

30

20

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Mario Borghezio, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Urszula Gacek, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Stavros Lambrinidis, Esther De Lange, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Sarah Ludford, Jaime Mayor Oreja, Viktória Mohácsi, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Martine Roure, Luciana Sbarbati, Inger Segelström, Csaba Sógor, Søren Bo Søndergaard, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Renate Weber, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Inés Ayala Sender, Edit Bauer, Iratxe García Pérez, Genowefa Grabowska, Ignasi Guardans Cambó, Sophia in 't Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Rainer Wieland

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Manuel Medina Ortega