ZIŅOJUMS par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi — nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus

7.2.2008 - (2007/2107(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Csaba Sándor Tabajdi
Atzinumu sagatavoja (*):
Werner Langen, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi — nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus

(2007/2107(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas 2005. gada 7. decembra paziņojumu „Rīcības plāns par biomasas izmantošanu” (COM(2005)0628),

- ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu „Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis. Atjaunojamie enerģijas avoti 21. gadsimtā — ilgtspējīgākas nākotnes veidošana” (COM(2006)0848),

- ņemot vērā Komisijas 1997. gada 26. novembra paziņojumu “Enerģija nākotnei —atjaunojamie enerģijas avoti. Baltā grāmata Kopienas stratēģijai un rīcības plānam” (COM(1997)0599),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus[1],

- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumu „Atjaunojamās enerģijas apmērs ES. Komisijas ziņojums saskaņā ar Direktīvas 2001/77/EK 3. pantu, likumdošanas instrumentu un citu Kopienas politikas pasākumu ietekmes izvērtēšana saistībā ar atjaunojamās enerģijas avotu devuma attīstību ES, kā arī priekšlikumi konkrētām darbībām” (COM(2004)0366),

- ņemot vērā Komisijas dokumentu „Saprātīga enerģija — Eiropas programma”[2] un Komisijas 2006. gada 8. februāra paziņojumu „ES stratēģija biodegvielu jomā (COM(2006)0034),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā[3],

- ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem[4], un Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)[5],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā[6],

- ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pakārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai[7],

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunojamās enerģijas apmēru ES un priekšlikumiem konkrētām darbībām[8],

- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par kultūraugu veicināšanu mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku[9],

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6–0034/2008),

A. tā kā Baltajā grāmatā „Kopienas stratēģija un rīcības plāns — atjaunojamie enerģijas avoti” (COM(1997)0599) ir noteikts mērķis līdz 2010. gadam no 6 % līdz 12 % palielināt atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu;

B. tā kā Komisija paziņojumā „Rīcības plāns par biomasas izmantošanu” ir noteikusi, ka šā mērķa sasniegšanai vairāk nekā divreiz ir jāpalielina no biomasas saražotās enerģijas apjoms;

C. tā kā lauksaimniecība un mežkopība Eiropas Savienībā ir būtiski mazinājusi klimata pārmaiņu ietekmi, ko apliecina fakts, ka lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas laikposmā no 1990. gada līdz 2004. gadam ir samazinājušās par 10 % 15 dalībvalstu ES un par 14 % 25 dalībvalstu ES; tā kā sagaidāms, ka 2010. gadā Eiropas lauksaimniecības radītās emisijas samazināsies par 16 %, salīdzinot ar 1990. gadu;

D. tā kā pastāv vērā ņemama iespēja būtiski palielināt biogāzes ražošanu, jo īpaši no tādiem biogāzes iegūšanas avotiem kā lopkopība (kūtsmēsli), dūņas, atkritumi un pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā neizmantojami augi; tomēr tā kā ir jāņem vērā ietekme, ko no kūtsmēsliem saražotas enerģijas izmantošana atstāj uz augsnes struktūru un augsnes izmantošanas laiku;

E.  tā kā no kūtsmēsliem, energoieguves kultūrām, dūņām un organiskiem atkritumiem saražotās biogāzes apjoms ir tikai 50 PJ, lai gan no kūtsmēsliem vien varētu saražot 827 PJ biogāzes;

F.  tā kā biogāzes ražošanas un biogāzes iekārtu izvietojums Eiropā ir nevienāds, kas liecina, ka biogāzes potenciālu neizmanto pilnā mērā;

G. tā kā biogāzi var izmantot daudzos noderīgos veidos, tostarp elektroenerģijas ražošanā, apsildīšanā, dzesēšanā, kā arī ar to var darbināt automašīnas utt.;

H. tā kā elektroenerģijas ražošana no biomasas var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un biomasa ir viens no lētākajiem apkures avotiem;

I.   tā kā ar energoieguves kultūru izmantošanu saistītu biogāzes iekārtu attīstība ir ievērojami samazinājusies strauji augošo labības cenu, kā arī pārtikas piegāžu un vides apsvērumu dēļ;

J.   tā kā bažas par saistību starp bioenerģijas (galvenokārt bioetanola un biodīzeļdegvielas) ražošanu un labības un pārtikas cenu celšanos pasaules tirgū neattiecas uz biogāzes ražošanu no kūtsmēsliem, dūņām, organiskiem atkritumiem un pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā neizmantojamiem augkopības blakusproduktiem, turklāt minētās izejvielas nekaitīgā veidā ir jāpārstrādā jebkurā gadījumā;

K. tā kā jaunajās dalībvalstīs kūtsmēsliem lielākoties ir salmu piejaukums 20 % un lielākā apmērā un ilgāks laiks starp kūtsmēslu sakrāšanos un aizvākšanu, un šādi apstākļi nav piemēroti nekāda veida fermentācijai,

Bigogāze — būtisks enerģijas avots

1.  atzīst, ka biogāze ir būtisks enerģijas avots, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas, lauksaimniecības un lauku attīstību un vides aizsardzību;

2.  uzsver ieguldījumu, ko var nodrošināt biogāzes ražošana, lai mazinātu Eiropas Savienības energoatkarību;

3.   uzsver, ka biogāzes ražošana no kūtsmēsliem, dūņām, kā arī sadzīves, dzīvnieku un organiskiem atkritumiem sekmē enerģijas avotu dažādošanu un līdz ar to arvien vairāk palielina gan Eiropas energoapgādes drošību, konkurētspēju un noturību, gan arī paver jaunas ienākumu gūšanas iespējas lauksaimniekiem;

4.   uzskata, ka biogāzes izmantošana īpaši siltuma un enerģijas ražošanā varētu dot ievērojamu ieguldījumu saistošajam mērķim, ka līdz 2020. gadam atjaunīgajai enerģijai jāveido 20 % no kopējā Eiropas Savienības energopatēriņa;

5.   uzsver, ka ilgtermiņa perspektīvā ar atjaunīgiem enerģijas avotiem, piemēram, biogāzi un biodegvielu apvienojumā ar saules un vēja enerģiju, veicinot intensīvus turpmākos centienus pētniecības jomā, var panākt lielāku neatkarību no fosilajiem un kodolenerģijas avotiem;

6.   mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis izmantot milzīgo biogāzes potenciālu, radot labvēlīgus apstākļus, kā arī uzturot un attīstot atbalsta shēmas, lai pastāvīgi sekmētu ieguldījumus biogāzes iekārtās un nodrošinātu tām atbalstu;

Vide, energoefektivitāte un ilgtspējība

7.   uzsver, ka biogāzes ražošanai no kūtsmēsliem ir vairāki ekoloģiski labvēlīgi aspekti, piemēram, mazākas metāna, CO2, cieto daļiņu un slāpekļa oksīda emisijas, daudz mazāks smakas piesārņojums, dūņu higienizācija un kvalitatīvāka slāpekļa mēslojuma iegūšana no pārstrādātiem kūtsmēsliem, kas nozīmē, ka ir nepieciešams mazāks slāpekļa daudzums, lai iegūtu vajadzīgo mēslojuma efektivitāti;

8.   uzsver, ka lauksaimniecības degvielas ražošana no atkritumiem nevar kļūt par pašmērķi; atkritumu apjoma samazināšanai joprojām ir jābūt Eiropas Savienības un dalībvalstu vides politikas prioritātei;

9.  aicina kā biogāzes avotu aizvien biežāk izmantot vircu, jo šādai izmantošanai ir daudz iespēju, turklāt tādējādi tiek sekmēta to energoražošanas iekārtu decentralizācija, kurās izmanto biogāzi; atzīmē, ka, pastiprināti izmantojot vircu, var ievērojami samazināt metāna noplūdi vircas uzglabāšanas vietās;

10. uzsver, ka kūtsmēslos, sadzīves notekūdeņos un agrorūpnieciskajos atkritumos var būt vielas (baktērijas, vīrusi, parazīti, smagie metāli, kaitīgas organiskas vielas), kuras var radīt draudus sabiedrības veselībai vai videi; prasa Komisijai nodrošināt, ka tiek veikti atbilstīgi piesardzības pasākumi, lai novērstu piesārņojumu un minēto vielu un to izraisīto slimību izplatīšanos;

11. uzskata, ka dūņu un dzīvniekizcelsmes vai organisku atkritumu izmantošana uzlabos biogāzes iekārtu efektivitāti; uzskata, ka ar dzīvniekizcelsmes atkritumiem saistītās higiēnas problēmas lielākoties var salīdzinoši viegli novērst;

12. turklāt aicina biogāzes iekārtās kā biomasu izmantot pirmās pakāpes pārstrādes produktus, piemēram, kartupeļu mizas vai augļu mīkstumu;

13. uzsver, ka tuvākajā nākotnē ir sagaidāmi tehniski un ar apsaimniekošanu saistīti uzlabojumi, kas vairos to biogāzes iekārtu labvēlīgu ietekmi uz vidi un veselību, kurās izmanto kūtsmēslus, vircu un organiskos atkritumus;

14. uzskata, ka gan biogāzes iekārtām, gan lauksaimniecības uzņēmumiem būtiski faktori ir ilgtspējība un šo iekārtu un uzņēmumu lielums, kas atbilst attiecīgā reģiona īpatnībām, lai šo iekārtu un uzņēmumu radītā labvēlīgā ietekme uz vidi sekmētu saprotošāku attieksmi pret lopkopības uzņēmumiem, kuri sastopas ar daudzām problēmām, jo kaimiņi un plaša sabiedrība par tiem aizvien biežāk iesniedz sūdzības;

15. norāda, ka biogāzes iekārtas, kurās izmanto kūtsmēslus, dūņas vai organiskos atkritumus, var palielināt amonjaka noplūdes rādītājus, taču uzskata, ka šo blakus iedarbību var salīdzinoši viegli novērst un ka attiecībā uz biogāzes iekārtām dalībvalstu tiesību aktos, kā arī atbalsta piešķiršanas noteikumos ir jāiekļauj preventīvi pasākumi;

16. mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai biogāzes iekārtās nenotiktu metāna noplūdes, jo tas varētu kompromitēt šo iekārtu ieguldījumu globālās sasilšanas mazināšanā;

Ekonomiskā dzīvotspēja un atbalsta shēmas

17. atkārtoti pauž savu nostāju, ka par kritērijiem finansiāla atbalsta piešķiršanai biogāzes iekārtām jānosaka efektivitāte, tehniskā attīstība un pozitīva siltumnīcefekta gāzu emisiju bilance, pievienotās vērtības vairošana lauksaimniecības uzņēmumos un lauku reģionos, kā arī citas iekārtu ekonomiskās un ekoloģiskās priekšrocības; uzsver, ka nedrīkst apdraudēt iedzīvotāju apgādi ar pārtiku;

18. ar lielām bažām atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs palielinās konkurence starp atsevišķu lauksaimniecības produktu, piemēram, kukurūzas, izmantošanu enerģētikā un pārtikas ķēdē; uzsver, ka šāda konkurence ir radījusi ievērojamu lopbarības cenu pieaugumu;

19. prasa dalībvalstīm un Komisijai turpmākajos priekšlikumos attiecībā uz biogāzes nozares regulējumu ņemt vērā ne tikai vides aspektus, bet arī ietekmi uz kvalitatīvi augstvērtīgu un noturīgu pārtikas produktu ražošanu;

20. uzsver, ka biogāzes ražošana no kūtsmēsliem, dūņām un dzīvniekizcelsmes un organiskiem atkritumiem ir jānosaka par prioritāti, jo šāda ražošana nepārprotami ir ilgtspējīga un labvēlīgi ietekmē vidi;

21. atzīmē, ka biogāzes iekārtas optimālais lielums ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, kas nosaka ražošanas apjomu un kas ir padziļināti jāizpēta; uzskata, ka papildus saimnieciskajam un siltumnīcefekta gāzu bilances novērtējumam īpaši svarīgi ir novērtēt iekārtas lieluma ietekmi uz apkārtējo ainavu, ņemot vērā monokultūras izplatību attiecībā pret atsevišķiem kultūraugiem;

22. uzsver, ka no vides un ekonomikas viedokļa biogāzes iekārtu operatoriem labākais risinājums būtu kombinēt visas pieejamās organiskās izejvielas;

23. uzskata, ka jaunajai un novatoriskajai biogāzes nozarei sākumā gan ir vajadzīga veicinoša palīdzība, taču šādas atbalsta darbības jāpārtrauc pēc tam, kad nozare ir gatava strādāt tirgus apstākļos; tādēļ prasa, lai Eiropas Savienība praksē pārbaudītu vienota atbalsta mehānismu, kas būtu līdzīgs Vācijā izmantotajam atjaunojamās enerģijas likumam;

24. uzskata, ka tādu biogāzes iekārtu finansēšana, kurās izmanto tikai augu izejvielas, turpmāk ir rūpīgi jāuzrauga un jāpārorientējas uz progresīvākajām un efektīvākajām iekārtām vai sistēmām, lai nodrošinātu Eiropas ekonomisko un tehnisko pārākumu šajā jomā un izpētītu nākotnes iespējas;

25. prasa Komisijai iesniegt ziņojumu par to, kā energoieguves kultūru jomā noteikt ekonomiskās un ekoloģiskās efektivitātes kritērijus, lai šī salīdzinoši jaunā metode kļūtu videi labvēlīgāka, nodrošinot pareizu risinājumu pārtikas ražošanas un piegādes nozarē pastāvošajām problēmām;

26. aicina nodrošināt lielāku atbalstu biogāzes tehnoloģiju pētniecībai un popularizēšanai, jo īpaši attiecībā uz biomasu (otrās paaudzes biogāzi) kā biodegvielas avotu un attiecībā uz biogāzes iekārtu rentabilitātes palielināšanu, kas nodrošina labvēlīgu ietekmi uz vidi, jo, vienīgi izmantojot novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, gāzes rekuperācijas metodes, varētu ievērojami palielināt biogāzes iekārtu efektivitāti;

27. šajā ziņā uzsver, cik svarīga ir ekoloģiska gēnu tehnoloģija, un aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt lielāku atbalstu jaunāko sēklas un augu aizsardzības tehnoloģiju izpētē, lai biogāzes ražošana neradītu konkurenci kvalitatīvi augstvērtīgu pārtikas produktu ražošanai un varētu ievērojami uzlabot iegūtās biomasas un izmantotās teritorijas attiecību;

28. atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka turpmāka biogāzes ražošanas paplašināšana nav iespējama bez papildu finansējuma; atgādina, ka finansējums ir jāpiešķir pētniecībai un izstrādei, konkrētu projektu rezultātu popularizēšanai, iekārtām un lielākam atbalstam ekoloģiskai elektroenerģijai un ekoloģiskai gāzei;

29. atgādina, ka labākie panākumi biogāzes ražošanas veicināšanā ir tām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas papildu stimulus ekoloģiskās elektroenerģijas ražošanai, nodrošinot atbilstīgas cenu subsīdijas vai veicot citus pasākumus;

30. uzskata, ka ekoloģiskās gāzes ražošanai ir jāparedz tādas pašas subsīdijas kā ekoloģiskās elektroenerģijas ražošanai;

31. prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, ka Eiropas un dalībvalstu programmās paredzētos līdzekļus piešķir efektīvākajām un ilgtspējīgākajām iekārtām, jo īpaši tām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, vai tām ierīcēm un tīklu iekārtām, kas biogāzi uzkrāj un novada dabasgāzes tīklā;

32. šajā ziņā uzsver, ka elektroenerģijas, siltuma un dabasgāzes novadīšana tīklos jāveic nediskriminējoši, un aicina biogāzei piemērot tādus pašus noteikumus kā dabasgāzei, lai pēc novadīšanas dabasgāzes tīklā varētu pilnībā izmantot biogāzes potenciālu;

33. uzskata, ka CO2 emisiju tirdzniecības procedūru vienkāršošana var būtiski palielināt biogāzes iekārtu ekonomisko dzīvotspēju un ilgtspējību;

34. uzsver, ka tiem lauksaimniekiem, kuriem nav pietiekami ietilpīga kūtsmēslu glabāšanas vieta, biogāzes iekārtas var palīdzēt ekonomiski izdevīgā veidā risināt šo problēmu;

35. prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, ka biogāzes iekārtu uzstādīšanu, kā arī atļauju piešķiršanu izmantot organiskos atkritumus un dūņas neapgrūtina pārmērīgi birokrātiskas procedūras un noteikumi;

36. vērš uzmanību uz lielajām atšķirībām, kādas starp dalībvalstīm pastāv attiecībā uz biogāzes iekārtu apstiprināšanas procedūrām, un aicina dalībvalstis savos noteikumos reģionālās plānošanas un licenču piešķiršanas un apstiprināšanas jomā novērst nevajadzīgus šķēršļus;

37. aicina vienkāršot plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz biogāzes iekārtu celtniecību;

38. aicina Komisiju izveidot kopīgu sarakstu, kurā uzskaitīti atļautie produkti izmantošanai biogāzes iekārtās, lai dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

39. mudina lauksaimniekus sadarboties biogāzes iekārtu uzstādīšanas un izmantošanas jomā;

Nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus

40. prasa Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu biogāzes politiku; prasa Komisijai iesniegt īpašu ziņojumu par biogāzi un tās ražošanas veicināšanu Eiropā, uzsverot nepieciešamās izmaiņas Kopienas un dalībvalstu tiesību aktos, lai turpmāk paplašinātu biogāzes nozari, norādot efektīvākos Eiropas fondu un programmu izmantošanas veidus, kā arī sniedzot labākās prakses piemērus; šajā ziņā prasa arī novērtēt biogāzes ražošanas dažādo metožu ietekmi uz klimatu, ainavas ekoloģiju, lauksaimnieku ienākumiem un nodrošinātību ar pārtiku pasaulē;

41. atbalsta ES direktīvas pieņemšanu par biogāzes ražošanu, kurā jāiekļauj šādi aspekti:

a) konkrēti mērķi attiecībā uz prioritātes piešķiršanu kūtsmēslu izmantošanai, piemēram, norādot no kūtsmēsliem saražotās biogāzes daļu, kā arī ņemot vērā dalībvalstu lauksaimnieciskos apstākļus un situāciju;

b) gada statistika un ziņojumi par lauksaimniecības biogāzes ražošanu, lai varētu pārbaudīt izvirzīto mērķu izpildi;

c) biogāzes iekārtu celtniecības un popularizēšanas pasākumi, pamatojoties uz valsts vai reģionālo ietekmes novērtējumu, lai veicinātu to iekārtu uzstādīšanu, kuras valsts vai reģionālā mērogā ir sniegušas lielāko ieguldījumu vides saglabāšanā un kuras ir ekonomiski ilgtspējīgas; visos plānos ir jāiekļauj iepriekšējā pieredzē vai demonstrācijas projektos gūto rezultātu izplatīšanas un veicināšanas pasākumi; ja reģionālās un lauku attīstības noteikumi neparedz šādu pasākumu finansēšanu, minētie noteikumi ir jāmaina;

d) ES dalībvalstīm ir jāpieņem valsts un reģionālie plāni, lai ierobežotu juridiskus un administratīvus šķēršļus, piemēram, dabasgāzei vai citiem fosilās degvielas veidiem nedrīkst būt priekšrocības apgabalos, kuros ir iespējams komunālo apkuri nodrošināt ar biogāzes radīto siltumenerģiju;

42. mudina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu bioatkritumu direktīvai, iekļaujot tajā kvalitātes standartus; aicina Komisiju izpētīt iespēju pieņemt vienotu biogāzes un bioatkritumu direktīvu;

43. prasa Komisijai iesniegt likumdošanas priekšlikumus par biogāzes iekārtu atliekvielu izmantošanu; prasa Komisijai nodrošināt, lai biogāzes iekārtās atļautu izmantot tikai tās organisko vielu atliekvielas, kas nerada vides apdraudējumu; prasa Komisijai apsvērt iespēju aizliegt dzīvnieku barībā izmantot augšanas stimulatorus, kas satur smagos metālus, ja, iestrādājot augsnē biogāzes ražošanas atliekvielas, apstiprinās, ka tā ir Eiropas mēroga problēma;

44. prasa Komisijai nodrošināt, lai visās dalībvalstīs un reģionos efektīvi īstenotu IPPC direktīvu, Nitrātu direktīvu, Notekūdeņu dūņu direktīvu, Ūdens pamatdirektīvu, Putnu direktīvu, Biotopu direktīvu un tiesību aktus par smagajiem metāliem, tādējādi padarot pievilcīgākus to biogāzes iekārtu projektus, kurās izmanto kūtsmēslus un dūņas;

45. prasa, lai Komisija pēc iespējas drīz iesniedz stratēģiju, ar ko paredz biogāzes iekārtas iekļaut Kioto mehānismā, piemēram, izmantojot zaļos sertifikātus, īpašas piemaksas vai nodokļu atlaides par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu biogāzes iekārtās vai paredzot citus pasākumus; norāda, ka šādi pasākumi palielinātu biogāzes iekārtu rentabilitāti un vienlaikus padarītu pārredzamākus centienus mazināt lauksaimniecības radītās klimata pārmaiņas;

46. aicina pēc Gruntsūdeņu direktīvas pilnīgas īstenošanas novērtēt Nitrātu direktīvas aktualitāti;

47. prasa Komisijai, izstrādājot ieteikumus vai direktīvu, paātrināt biogāzes novadīšanu dabasgāzes tīklos;

48. prasa Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumus par dzīvnieku un lauksaimniecības kultūru blakusproduktu turpmāku izmantošanu biogāzes ražošanā, kā tas paredzēts biomasas izmantošanas rīcības plānā;

49. prasa tām dalībvalstīm, kuras pašreizējās valsts attīstības programmās nav iekļāvušas pasākumus vai nav iekļāvušas pietiekami iedarbīgus pasākumus, iekļaut biogāzes jautājumu pašreizējo lauku un reģionālās attīstības programmu termiņa vidus novērtējumā un ierosināt turpmākās rīcības priekšlikumus;

50. aicina Komisiju nodrošināt sadarbību un saskaņošanu dalībvalstu starpā, iesaistot arī tās valstis, kurās pašlaik nav biogāzes iekārtu vai tās ir nelielā skaitā, lai dalībvalstis uzzinātu par biogāzes iekārtās izmantoto labāko praksi, apmainoties ar zināšanām un tehniskajiem paņēmieniem;

51. prasa Komisijai, ņemot vērā iepriekšminētos priekšlikumus un panākto attīstību, ne vēlāk kā 2008. gada 15. decembrī iesniegt Eiropas Parlamentam saskaņotu ziņojumu par Eiropas biogāzes ražošanu un turpmākajiem plāniem šajā jomā, iekļaujot ietekmes novērtējumu;

52. aicina pašreizējo prezidentūru un turpmākās prezidentūras turpināt diskusijas par to, kā veicināt biogāzes ilgtspējīgu ražošanu; tāpēc biogāzes iekārtu ilgtspējīgā sekmēšanā jāiekļauj arī siltuma un elektrības kopīga ražošana;

53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

• [1]  OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.
• [2]  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1230/2003/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu par rīcību enerģijas jomā: „Saprātīga enerģija Eiropai” (2003. līdz 2006. gadam), OV L 176, 15.7.2003., 29. lpp.
• [3]  OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.
• [4]  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.
• [5]  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.
• [6]  OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.
• [7]  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.
• [8]  OV C 227E, 21.9.2006., 599. lpp.
• [9]  OV C 292E, 1.12.2006., 140. lpp.

PASKAIDROJUMS

Biogāzes priekšrocības vides saglabāšanā un ekonomikā

I. Eiropas Savienības biogāzes ražošanas vispārīgs raksturojums

Pašlaik, kad strauji ceļas naftas cenas, pieaug dabasgāzes cenas un atkarība no energoresursu importa, aizvien vairāk valstu izstrādā progresīvus tiesību aktus, lai novērtētu enerģētisko potenciālu biogāzei, kas ir līdzīga dabasgāzei un var to aizvietot (biogāzes sastāvā ir apmēram 55 % līdz 65 % metāna).

Integrētās lauksaimniecības iekārtās ražota biogāze ir svarīgs bioenerģētisks resurss, un to var izmantot kā universālu enerģijas avotu. No lielas metāna koncentrācijas attīrītu biogāzi var izmantot, lai stimulētu mehānisko jaudu un līdz ar to elektrības ražošanu (ēku un lopkopības fermu apgaismošanai); degot biogāze rada siltumenerģiju, ko var izmantot apkurei un žāvēšanai (plēves ēkās, siltumnīcās, labības glabātuvēs, cūku fermās, koptelpās). Biogāzi var izmantot arī kā degvielu dzesēšanas iekārtās (ledusskapjos) vai kā kurināmā elementus. Koncentrētu un saspiestu biogāzi var izmantot kā biodegvielu, kas ir piemērota automobiļu darbināšanai. No viena hektāra biomasas iegūtā biogāze ir divreiz efektīvāka nekā biodīzelis.

Pašlaik ES ir apmēram 4242 fermas un apmēram 26 centralizētas iekārtas, kurās ražo biogāzi, bet tās ievērojami atšķiras katrā ES dalībvalstī. Visvairāk biogāzes ražošana ir attīstīta Vācijā, Beļģijā, Austrijā un Dānijā. Lielākajā daļā valstu pārsvarā ir fermas mēroga biogāzes ražotnes, bet Dānijā lielākā ražošanas daļa ir koncentrēta centralizētās biogāzes iekārtās. Biogāzes gada produkcija lauksaimniecības biogāzes iekārtās Eiropā līdz 2007. gada vidum tiek plānota 1,85x10⁹ m3 apmērā (metāna saturs 65 %). Biogāzes ražošanas potenciāls, izmantojot kūtsmēslus, ES ir 827 PJ (petadžouli), kamēr pašlaik apmēram 50 PJ tiek ražoti, izmantojot gan dzīvnieku kūtsmēslus, gan energoieguves kultūras un organiskos atkritumus. Tas nozīmē, ka ir iespēja 14 reizes palielināt biogāzes iegūšanu no kūtsmēsliem vien.

II. Vides aspekti

Biogāzes iegūšanai, izmantojot kūtsmēslus, ir vairākas vides saglabāšanas priekšrocības, piemēram, metāna un ogļskābās gāzes emisiju samazināšana, cieto daļiņu un slāpekļa dioksīda emisiju samazināšana, daudz mazāk jūtama nepatīkamā smaka, vircas attīrīšana un daudz augstāka slāpekļa mēslojuma kvalitāte apstrādātajos kūtsmēslos, kas nozīmē, ka nepieciešams mazāk slāpekļa, lai sasniegtu tādu pašu mēslojuma kvalitāti.

Biogāzes (un tātad arī metāna) ražošanai slēgtā, kontrolētā sistēmā, kāda ir biogāzes ražotne, un attiecīgi biogāzes kā atjaunojamā enerģijas avota izmantošanai ar oksidāciju ir ļoti pozitīva iedarbība uz siltumnīcefektu. Parastos apstākļos, uzglabājot un lietojot dzīvnieku kūtsmēslus, izdalīsies ievērojams daudzums metāna; savācot biogāzi ar gāzes iekārtām, kopējās metāna emisijas lauksaimniecībā samazināsies salīdzinājumā ar viediem, kuros neizmanto biogāzes ražotnes. Pārvēršot metānu enerģijā un oglekļa dioksīdā ar oksidāciju, notiek siltumnīcefektam pretēja iedarbība, jo ogļskābā gāze ir daudz nekaitīgāka nekā metāns, bet biogāzes oksidācijā iegūtā enerģija aizvieto fosilās enerģijas avotus.

CO2 emisijas no atjaunojamās enerģijas avotiem (piemēram, salmu, koka un biogāzes sadegšana) tiek uzskatītas par neitrālām, jo to pašu CO2 daudzumu, kas tiek izmests degšanas procesā, pamatā asimilē pirmām kārtām zaļie augi, lai ražotu biomasu.

Ūdeņraža sulfīds (H2S), iespējams, ir biogāzes viela, kam jāpievērš vislielākā uzmanība, runājot par iespējamo bīstamību. Lai samazinātu H2S koncentrāciju biogāzē, var izmantot dažādas metodes; vai nu attīra pašu biogāzi, piemēram, skruberī, vai nelielu daudzumu (apmēram četrus procentus) svaiga gaisa pievieno biogāzei tvertnē — piemēram, slēgtā, gāzi necaurlaidīgā vircas uzglabāšanas tvertnē — kur baktērijas vircas virspusē uzņem H2S. Šā procesa turpmāka priekšrocība ir tā, ka sērs paliek vircā tālākai augu barošanai.

Citas vielas biogāzes sastāvā var būt nelielos daudzumos. Slāpekļa (N2) un skābekļa (O2) koncentrācija var būt pāris procentu liela (tāds ir tipiskais gadījums, ja biogāzei pievieno svaigu gaisu sēra satura mazināšanai), bet šīs gāzes acīmredzami nav videi bīstamas. Nelielos daudzumos sastāvā var būt arī ūdeņradis (H2), kas izzudīs degšanas procesā. Pavisam nelielos daudzumos var būt divas potenciāli bīstamas gāzes — oglekļa monoksīds (CO) un amonjaks (NH3), bet pie droša un kontrolēta degšanas procesa CO pilnībā izzūd. Amonjaka daudzums ir niecīgs salīdzinājumā ar slāpekļa potenciālo samazināšanos vidē, ko rada bioloģiskā mēslojuma uzlabota izmantošana salīdzinājumā ar neapstrādātu vircu.

Tātad vispārinot — ja biogāzes noplūdi efektīvi novērš un biogāzes oksidāciju veic optimālos apstākļos, kopējais efekts uz emisijām, anaerobā procesā pārvēršot organisko biomasu biogāzē, ir absolūti pozitīvs. Ne tikai samazinot CO2 emisijas, izmantojot fosilo degvielu, bet arī neto samazinot citas emisijas (metāna u.c.) no kūtsmēsliem utt., salīdzinājumā ar situāciju, kurā nav biogāzes ražotņu.

III. Enerģijas aspekti un nepieciešamais ES un dalībvalstu atbalsts

Biogāzes ražošana no kūtsmēsliem ir samērā maz izplatīta (40–90 m3/t (kubikmetri uz tonnu), daudz populārāka ir no graudaugiem (170–20 m³/t), un vēl izplatītāka ir no pārtikas rūpniecības materiāliem (pirmām kārtām — kautuves blakusproduktiem un atkritumiem (250–480 m³/t). Izmantojot dažādas izejvielas biogāzes ražošanā, vēlamā minimālā ražošana ir 120 m³/t. Kūtsmēslu pārstrādei un biogāzes tehnoloģijām ir kopīgi elementi, tāpēc ir ieteicams piesaistīt atbalstu biogāzes ražotņu izveidošanai, bet izmantot arī citus izejmateriālus, piemēram, organiskos atkritumus vai nepārtikas enerģijas graudaugus. Apvienota pārstrādes procesa vienības spēj pārstrādāt dažāda veida atkritumus vienlaikus, galvenokārt šķidro un cieto mēslu maisījumu ar dažāda veida organiskajiem atkritumiem.

Biogāzes ražošanas rentabilitāte ir negatīva gan fermas mēroga biogāzes, gan centralizētās ražotnēs. Ienākumi ietver pašas biogāzes vērtību siltumenerģijas un elektroenerģijas izteiksmē, kā arī lielāku lauka efektu no kūtsmēslu izdalītā slāpekļa. Lielākās biogāzes ražotnēs, kas biomasu saņem no citiem lauksaimniecības uzņēmumiem, ir iespēja gūt tādas papildu priekšrocības kā mēslošanas līdzekļi N, P un K, izdevīgāka lauku saimniecībā noteiktā cena, kā arī gūt labumu no CO2 samazināšanas. Dažās ES dalībvalstīs biogāzes ražotnēm ir iespēja gūt ienākumus, pārdodot zaļos sertifikātus. Runājot par izdevumiem, gan investīcijas, gan darbības izdevumi ir ievērojami.

Biogāzes rentabilitāti un konkurētspēju galvenokārt raksturo iegūtās elektroenerģijas pārdošanas cena (to parasti nosaka valsts). Ungārijā, piemēram, ekoloģiskās elektroenerģijas cena ir EUR 0,09 par kWh (kilovatstunda) visiem atjaunojamās enerģijas avotiem, bet Vācijā — ar iespējamām piemaksām — tā ir apmēram EUR 0,2 par kWh, proti, divreiz vairāk nekā Ungārijā, lai gan elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ir gandrīz vienādas. Tāpēc valsts noteiktā pārdošanas cena daudzos gadījumos nav pietiekama, lai biogāzes ražošana būtu ilgtspējīga.

Analīze rāda, ka CO2_e vērtība spētu gandrīz līdzsvarot fermas mēroga ražotņu ekonomiku un segt apmēram pusi no ekonomiskajiem zaudējumiem centralizētajās ražotnēs. Pārejas izdevumu izzušana tirdzniecībai ar CO2_e ne tikai palielinātu biogāzes ražošanas rentabilitāti, bet arī CO2_e radīšanas rādītājus valstī.

Tomēr negatīvā rentabilitāte skaidri parāda, ka biogāzes ražošana nav dzīvotspējīga bez ievērojama Eiropas un dalībvalstu finanšu resursu atbalsta. Investīcijas jāpalielina ar dažādiem pasākumiem, tostarp izmantojot reģionālos un ES lauku attīstības fondus. Tomēr noteicošais faktors ir valsts noteiktā ekoloģiskās elektroenerģijas cena, kurai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu ilgtspējību un darbotos kā reāls stimuls. Tomēr šie Eiropas un dalībvalstu resursi jāizmanto saprātīgi. Viss finansiālais atbalsts biogāzes iekārtām jābalsta uz efektivitāti, tehnikas attīstību un pozitīvu siltumnīcefekta gāzu bilanci, kā arī citām iekārtu priekšrocībām vides saglabāšanā.

IV. Jaunas biogāzes direktīvas un tiesību aktu pārskatīšanas nepieciešamība

Lai veicinātu biogāzes ražotņu izveidošanu un darbību ES, ir jāpārskata ES, kā arī dalībvalstu tiesību akti.

· Pirmkārt un galvenokārt ir nepieciešama ES direktīva par biogāzes ražošanu, izvirzot konkrētus mērķus lauksaimniecības biogāzes daļai, tostarp atjaunojamās enerģijas ražošanai, statistikas rādītājiem, biogāzes iekārtu būvniecības un veicināšanas pasākumiem, pamatojoties uz valsts vai reģionālās ietekmes vērtējumu, to rezultātu izplatīšanas un veicināšanas pasākumiem, kas gūti no iepriekšējās pieredzes, aicinājumam veikt valsts un reģionālo plānošanu, lai ierobežotu tiesiskus un administratīvus šķēršļus, kā arī ieteikumiem par ekoloģiskās elektroenerģijas un ekoloģiskās gāzies cenu obligāto līmeni un ikgadējo pielāgošanas mehānismu.

· Jāpārskata tiesību akti par biogāzes iekārtu radīto atliekvielu izmantošanu.

· Jāapsver iespēja aizliegt augšanas hormonu lietošanu dzīvnieku barībā, kuru sastāvā ir smagie metāli, ja tā var kļūt par plašu Eiropas problēmu biogāzes atliekvielu turpmākai izmantošanai augsnes apstrādē.

· Izšķiroša nozīme ir IPNK direktīvas un Nitrātu direktīvas efektīvai ieviešanai, kā arī tādiem tiesību aktiem kā Direktīva par notekūdeņu dūņām, Ūdens pamatdirektīva, Putnu direktīva, Biotopu direktīva un tiesību akti par smagajiem metāliem.

· Ir nepieciešama stratēģija, lai biogāzes iekārtas iekļautu Kioto mehānismā.

· Ir nepieciešami ES mēroga tiesību akti, lai nodrošinātu to, ka līdz dabasgāzes kvalitātes līmenim uzlabotu biogāzi novadītu dabasgāzes tīklā.

· Ir nepieciešami priekšlikumi dzīvnieku blakusproduktu izmantošanas turpmākai veicināšanai biogāzes ražošanā, kā tas noteikts rīcības plānā par biomasas izmantošanu.

· Dalībvalstīm jāiekļauj biogāze savos pašreizējo lauku un reģionālās attīstības programmu starpposma novērtējumos un jāierosina turpmākie pasākumi. Lauku attīstības stratēģijās, tostarp LEADER projektos, jāiekļauj attīstības scenāriji biomasas un biogāzes aprīkojumam.

· Komisijai līdz 2008. gada 15. decembrim jāiesniedz saskaņots ziņojums Eiropas Parlamentam par Eiropas biogāzes ražošanu, ņemot vērā iepriekš minētos priekšlikumus un panākto attīstību.

· Jāveic pasākumi pētniecības, attīstības un demonstrācijas finansēšanai.

Projektu apsprieda arī ar neatkarīgajiem ekspertiem un dalībvalstu iestādēm, kas sniegušas ievērojamu atbalstu, lai noskaidrotu atsevišķus biogāzes turpmākās politikas aspektus.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS  (28.1.2008)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par noturīgu lauksaimniecību un biogāzi — nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus
(2007/2107(INI))

Atzinumu sagatavoja: Werner Langen

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka biogāzes ražošana no kūtsmēsliem, dūņām, kā arī sadzīves, dzīvnieku un organiskiem atkritumiem sekmē enerģijas avotu dažādošanu un līdz ar to arvien vairāk palielina gan Eiropas energoapgādes drošību, konkurētspēju un noturību, gan arī paver jaunas ienākumu iespējas lauksaimniekiem;

2.   ar bažām atzīmē daudzās dalībvalstīs arvien pieaugošo konkurenci starp dažu lauksaimniecības produktu, piemēram, kukurūzas, izmantošanu enerģijas vajadzībām un izmantošanu barības ķēdē; uzsver, ka šī konkurence ievērojami palielinājusi lopbarības cenas;

3.   prasa biogāzi izmantot ne tikai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, bet dot priekšroku iespējami labākai vietējai izmantošanai, — ja vien ir tas tehniski un ekonomiski iespējams un var ievērot veselības aizsardzības prasības — lai to varētu tieši ievadīt dabasgāzes tīklos, šādi samazinot Savienības atkarību no dabasgāzes importa no trešām valstīm;

4.   šajā sakarā uzsver, ka elektroenerģijas, siltuma un dabasgāzes ievadīšana tīklos jāveic nediskriminējoši, un prasa piemērot vienādus noteikumus attiecībā uz biogāzi un dabasgāzi, lai pēc ievadīšanas dabasgāzes tīklā varētu pilnībā izmantot tās iespējas;

5.   prasa lielāku ieguldījumu, lai pētītu un veicinātu jaunas un videi labvēlīgas biogāzes ieguves tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz biomasas izmantošanu (otrās paaudzes biogāze) par bioloģisko degvielu, kā arī attiecībā uz biogāzes ieguves iekārtu rentabilitātes palielināšanu, jo tikai ar jaunām tehnoloģijām, piemēram, gāzes reģenerācijas tehniku, var ievērojami uzlabot biogāzes iekārtu efektivitāti;

6.   šajā sakarā norāda, cik svarīga ir ekoloģiska gēnu tehnoloģija un prasa dalībvalstu un Komisijas papildu centienus mūsdienīgu sēklas materiāla un augu aizsardzības tehnoloģiju izpētē, lai biogāzes ražošana neradītu konkurenci kvalitatīvi augstvērtīgu pārtikas produktu ražošanai un varētu ievērojami uzlabot iegūtās biomasas un izmantotās teritorijas attiecību;

7.   uzskata, ka jaunajai un novatoriskajai biogāzes nozarei sākumā gan ir vajadzīga veicinoša palīdzība, taču šādas atbalsta darbības jāpārtrauc pēc tam, kad nozare kļuvusi komerciāli dzīvotspējīga;

8.   tādēļ prasa, lai Eiropas Savienība pārbaudītu vienota atbalsta mehānismu, kas ir līdzīgs Vācijā izmantotajam atjaunojamās enerģijas likumam;

9.   prasa dalībvalstīm un Komisijai turpmākajos priekšlikumos attiecībā uz biogāzes nozares regulējumu ņemt vērā ne tikai vides aspektus, bet arī ietekmi uz kvalitatīvi augstvērtīgu un noturīgu pārtikas ražošanu;

10. aicina par biogāzes avotu vairāk izmantot pusšķidros mēslus, jo šādai izmantošanai ir milzīgas iespējas, turklāt vienlaicīgi tiek veicināta enerģiju ražojošu biogāzes iekārtu decentralizācija; norāda, ka pusšķidros mēslus arvien vairāk izmantojot šādām vajadzībām, var būtiski samazināt metāna izplūdi no šo mēslu uzglabāšanas vietām;

11. prasa biogāzes iekārtu celtniecībā ieviest vienkāršotu būvatļauju saņemšanas procedūru;

12. aicina biogāzes iekārtās kā biomasu izmantot pirmās pakāpes pārstrādes produktus, piemēram, kartupeļu mizas vai augļu mīkstumu;

13. uzsver, ka ilgtermiņa perspektīvā un turpinot intensīvu pētniecību, atjaunojamie enerģijas avoti, piemēram, biogāze un biodegviela, kā arī saules un vēja enerģija var nodrošināt ievērojamu neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem un kodolenerģijas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.1.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	45 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Renato Brunetta, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Dragos Florin David, Den Dover, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, David Hammerstein, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras, Dominique Vlasto
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Neena Gill, Lambert van Nistelrooij, Pierre Pribetich, Vittorio Prodi, John Purvis, Esko Seppänen, Vladimir Urutchev
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS  (19.12.2007)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi: nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus
(2007/2107(INI))

Atzinumu sagatavoja: Adamos Adamou

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka biogāzes izmantošana īpaši siltuma un enerģijas ražošanā varētu dot ievērojamu ieguldījumu saistošajam mērķim, ka līdz 2020. gadam atjaunīgajai enerģijai jāveido 20 % no kopējā ES energopatēriņa;

2.   uzsver, ka lauksaimniecības degvielas ražošana no atkritumiem nevar kļūt par pašmērķi; atkritumu apjoma samazināšanai joprojām ir jābūt Eiropas Savienības un dalībvalstu vides politikas prioritātei;

3.   uzsver, ka kūtsmēslos, sadzīves notekūdeņos un agrārajos un rūpniecības atkritumos var būt vielas, slimību ierosinātāji un organismi (baktērijas, vīrusi, parazīti, smagie metāli, kaitīgas organiskas vielas), kuri var radīt draudus sabiedrības veselībai vai videi;

4.   mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek veikti atbilstīgi drošības pasākumi, lai novērstu piesārņojuma un šādu vielu, slimību ierosinātāju un organismu, kā arī to izraisītu slimību, izplatību, ņemot vērā, ka karsēšanas process iznīcina vīrusus tikai zināmā mērā un ka lielāko daļu organisko piesārņojošo vielu var samazināt tikai nedaudz, bet smagie metāli saglabājas neskarti;

5.   ar lielām bažām atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs palielinās konkurence starp atsevišķu lauksaimniecības produktu, piemēram, kukurūzas, izmantošanu enerģētikā un pārtikas ķēdē; uzsver, ka šī konkurence ir izraisījusi ievērojamu lopbarības cenu pieaugumu un ir galvenokārt radusies tāpēc, ka trūkst lauksaimniecības degvielas ražošanas sociālo un vides kritēriju, kā arī tāpēc, ka pieeja biogāzes ražošanai ir pārāk centralizēta;

6.   aicina Komisiju, balstoties uz dažāda veida biomasu pārveides cikla salīdzinājumiem biogāzes rūpnīcās, pārbaudīt šo biomasu veidu ilgtspēju, ņemot vērā siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju apjomu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, tostarp dabisko veģetāciju (mežiem, pļavām, purviem), zemes apsaimniekošanu un pārtikas ražošanu;

7.  uzsver, ka Kopienā nav tiesību aktu, kuri reglamentē tieši biogāzi; atzīst, ka, lai nodrošinātu biogāzes ilgtspējīgu ražošanu, ir ļoti svarīgi īstenot ar agrovidi saistītus tiesību aktus, tostarp Nitrātu direktīvus, IPPC direktīvu, Notekūdeņu dūņu direktīvu, Ūdens pamatdirektīvu, Putnu direktīvu, Biotopu direktīvu un Smago metālu tiesību aktus;

8.   aicina Komisiju nodrošināt sadarbību un saskaņošanu dalībvalstu starpā, iesaistot arī tās valstis, kurās pašlaik nav biogāzes rūpnīcu vai to ir tikai dažas, lai dalībvalstis uzzinātu par labāko praksi attiecībā uz biogāzes rūpnīcām, apmainoties ar zināšanām un tehniskajiem paņēmieniem;

9.   aicina Komisiju ievākt visus attiecīgos datus par biogāzes ražošanu dalībvalstīs, lai varētu gūt skaidru priekšstatu par to, kā Eiropas Savienībā notiek biogāzes jautājuma virzība, ņemot vērā, ka šie dati ir nepieciešami un lietderīgi, lai sagatavotu piemērotu stratēģiju šā jautājumu risināšanai;

10. mudina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt bioatkritumu direktīvas un kvalitātes standartu priekšlikumu; uzskata, ka biogāzes ražošanā jāapsver atkritumu un organisko mēslu alternatīva izmantošana;

11. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ilgtspējīgas biogāzes sertifikācijas sistēmu; šī sertifikācijas sistēma jābalsta pieejā, kurā ietver pilnīgi visu procesu no ražošanas līdz patēriņam („well-to-wheel approach”), ņemot vērā visus attiecīgos sociālos un vides faktorus;

12. aicina pašreizējo prezidentūru un turpmākās prezidentūras turpināt diskusijas par to, kā veicināt biogāzes ilgtspējīgu ražošanu; tāpēc biogāzes iekārtu ilgtspējīgā sekmēšanā jāiekļauj arī siltuma un elektrības kopīga ražošana.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	19.12.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	40 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Liam Aylward, John Bowis, Magor Imre Csibi, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Anne Ferreira, Matthias Groote, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Aldis Kušķis, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anders Wijkman, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Kathalijne Maria Buitenweg, Bairbre de Brún, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Miloš Koterec, Johannes Lebech, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Bart Staes, Marianne Thyssen
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	29.1.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	33 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Giovanna Corda, Gintaras Didžiokas, Constantin Dumitriu, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Csaba Sándor Tabajdi, Witold Tomczak, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Christa Klaß, Wiesław Stefan Kuc, Catherine Neris, Maria Petre, Markus Pieper, Kyösti Virrankoski