ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību
27.2.2008 - (COM(2006)0569 – C6‑0331/2006 – 2006/0182(COD)) - ***I
Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Helmuth Markov
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību
(COM(2006)0569 – C6‑0331/2006 – 2006/0182(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0569),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0331/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0050/2008),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 3.a apsvērums (jauns) | |
|
(3.a) Pēdējos gados ir panākts liels progress transportlīdzekļu būvē (drošības pasākumi un jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana), kas palīdzējis samazināt ceļa satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitu. Tomēr, lai sasniegtu 2010. gada mērķi, ir jārīkojas arī citās jomās. Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldībā ir iespējami būtiski uzlabojumi, un tie arī jāveic. |
Grozījums Nr. 2 4. apsvērums | |
(4) Pienācīgu procedūru izveide ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību. Ceļu drošības ietekmes novērtējumiem stratēģiskā līmenī jādemonstrē infrastruktūras projekta dažādu plānošanas alternatīvu ietekme uz ceļu drošību. Turklāt ceļu satiksmes drošības revīzijām detalizētā veidā jāidentificē ceļu infrastruktūras projekta bīstamie aspekti. Tādēļ ir lietderīgi noteikt saistošas procedūras, kas jāievēro minētajās divās jomās, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību, taču neattiecinot tās uz ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. |
(4) Pienācīgu procedūru izveide ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību. Ceļu drošības ietekmes novērtējumiem stratēģiskā līmenī jādemonstrē infrastruktūras projekta dažādu plānošanas alternatīvu ietekme uz ceļu drošību. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma rezultātus var apkopot vairākos dokumentos. Turklāt ceļu satiksmes drošības revīzijām detalizētā veidā jāidentificē ceļu infrastruktūras projekta bīstamie aspekti. Tādēļ ir lietderīgi noteikt saistošas procedūras, kas jāievēro minētajās divās jomās, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību, taču neattiecinot tās uz ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. |
Grozījums Nr. 3 4. apsvērums | |
(4) Pienācīgu procedūru izveide ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību. Ceļu drošības ietekmes novērtējumiem stratēģiskā līmenī jādemonstrē infrastruktūras projekta dažādu plānošanas alternatīvu ietekme uz ceļu drošību. Turklāt ceļu satiksmes drošības revīzijām detalizētā veidā jāidentificē ceļu infrastruktūras projekta bīstamie aspekti. Tādēļ ir lietderīgi noteikt saistošas procedūras, kas jāievēro minētajās divās jomās, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību, taču neattiecinot tās uz ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. |
(4) Pienācīgu procedūru izveide ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību. Ceļu drošības ietekmes novērtējumiem stratēģiskā līmenī jādemonstrē infrastruktūras projekta dažādu plānošanas alternatīvu ietekme uz ceļu drošību. Turklāt ceļu satiksmes drošības revīzijām detalizētā veidā jāidentificē ceļu infrastruktūras projekta bīstamie aspekti. Tādēļ būtu nepieciešams izstrādāt procedūras, kas jāievēro minētajās divās jomās, lai paaugstinātu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību, tajā paša laikā neattiecinot to uz ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. |
Grozījums Nr. 4 4. apsvērums | |
(4) Pienācīgu procedūru izveide ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību. Ceļu drošības ietekmes novērtējumiem stratēģiskā līmenī jādemonstrē infrastruktūras projekta dažādu plānošanas alternatīvu ietekme uz ceļu drošību. Turklāt ceļu satiksmes drošības revīzijām detalizētā veidā jāidentificē ceļu infrastruktūras projekta bīstamie aspekti. Tādēļ ir lietderīgi izveidot procedūras, kas jāievēro minētajās divās jomās, lai paaugstinātu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību, tajā paša laikā neattiecinot to uz ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. |
(4) Pienācīgu procedūru izveide ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumiem stratēģiskā līmenī jādemonstrē infrastruktūras projekta dažādu plānošanas alternatīvu ietekme uz ceļu drošību un tiem jābūt izšķirošai lomai maršrutu izvēlē. Turklāt ceļu satiksmes drošības revīzijām detalizētā veidā jāidentificē ceļu infrastruktūras projekta bīstamie aspekti. Tādēļ ir lietderīgi izveidot procedūras, kas jāievēro minētajās divās jomās, lai paaugstinātu Eiropas ceļu tīkla ceļu infrastruktūras drošību, tajā paša laikā neattiecinot to uz ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. |
Pamatojums | |
Direktīvā jāprecizē, ka ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumus ne tikai veic, bet tos arī pienācīgi ņem vērā, izvēloties maršrutus. | |
Grozījums Nr. 5 4.a apsvērums (jauns) | |
|
(4.a) Vairākās dalībvalstīs jau ir sekmīgi strādājošas ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības sistēmas. Šīm valstīm jāļauj turpināt izmantot esošās metodes. |
Grozījums Nr. 6 4.a apsvērums (jauns) | |
|
(4.a) Zinātniskā pētniecība ir ārkārtīgi būtisks līdzeklis, lai paaugstinātu drošību uz Eiropas ceļiem. Svarīga nozīme ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā ir komponentu, pasākumu un metožu (to skaitā telemātikas) izstrādāšanai un izmēģināšanai, kā arī pētījumu rezultātu izplatīšanai. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar 7. pamatprogrammu zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju attīstībai, ievērojami līdzekļi tika paredzēti zinātniskās pētniecības veicināšanai Eiropā, tostarp arī ceļu infrastruktūras drošības jomā (piemēram, izstrādājot uzlabotas inženiersistēmas un riska analīzes metodoloģiju infrastruktūras risinājumiem). Lai sasniegtu šos mērķus, sevišķi būtiski ir uzlabot Kopienas zinātnisko pētījumu rezultātu izplatīšanu. Eiropas Parlaments 2007. gada 18. janvāra Rezolūcijā par Eiropas Rīcības plāna ceļu satiksmes drošībai starpposma pārskatu aicināja visas ieinteresētās puses veikt intensīvus pētījumus un aktīvi sadarboties. | |
Grozījums Nr. 7 5. apsvērums | |
(5) Jāpaaugstina drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, novirzot ieguldījumus ceļu posmos, kuros notiek vislielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits vai kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Lai autovadītāji varētu pielāgot savu uzvedību un labāk ievērot satiksmes noteikumus, īpaši attiecībā uz ātruma ierobežojumiem, viņiem jāsniedz informācija pirms nonākšanas augsta riska ceļa posmā. |
(5) Jāpaaugstina drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, novirzot ieguldījumus gan tiem ceļu posmiem, kuros notiek vislielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan tiem, kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Lai autovadītāji varētu pielāgot savu uzvedību un labāk ievērot satiksmes noteikumus, īpaši attiecībā uz ātruma ierobežojumiem, viņiem jāsniedz informācija par ceļa posmiem, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi. |
Grozījums Nr. 8 6. apsvērums | |
(6) Tīkla drošības pārvaldība var būt ļoti iedarbīga jau drīz pēc ieviešanas. Kad apzināti augsta riska ceļa posmi un veikti stāvokļa uzlabošanas pasākumi, pieaug drošības pārbaužu kā profilaktiska pasākuma loma. Regulāras pārbaudes ir svarīgs līdzeklis, lai novērstu iespējamos apdraudējumus visiem ceļa lietotājiem, tostarp augsta riska grupā esošiem ceļa lietotājiem, arī ceļa remontdarbu gadījumā. |
(6) Tīkla drošības pārvaldība var būt ļoti iedarbīga jau drīz pēc ieviešanas. Kad apzināti ceļa posmi, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un veikti stāvokļa uzlabošanas pasākumi, pieaug drošības pārbaužu kā profilaktiska pasākuma loma. Regulāras pārbaudes ir svarīgs līdzeklis, lai novērstu iespējamos apdraudējumus visiem ceļa lietotājiem, tostarp augsta riska grupā esošiem ceļa lietotājiem, arī ceļa remontdarbu gadījumā. |
Grozījums Nr. 9 7.a apsvērums (jauns) | |
|
(7.a) Lai uzlabotu drošību uz tiem ceļiem, kuri neietilpst Eiropas ceļu tīklā, jāparedz iespēja biežākai un sistemātiskākai paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm. |
Pamatojums | |
Satiksmes negadījumu risks ir sevišķi augsts uz galvenajiem ceļiem ar vienu kustības joslu katrā virzienā. Ņemot vērā subsidiaritātes principu, Komisijai nav pilnvaru šajā jomā īstenot kādus juridiskus pasākumus, taču paraugprakses apmaiņa būtu gan lietderīga, gan vēlama. | |
Grozījums Nr. 10 8. apsvērums | |
(8) Lai nodrošinātu augstu ceļu satiksmes drošības līmeni, dalībvalstīm ir jāpiemēro infrastruktūras drošības pārvaldības pamatnostādnes. Paziņojumam par minētajām dalībvalstu pamatnostādnēm un regulāriem ziņojumiem par to īstenošanu būtu jānodrošina, lai sistemātiski uzlabotos infrastruktūras drošība Kopienas līmenī un lai tiktu veidots pamats efektīvākas sistēmas attīstībai laika gaitā. Ziņojumiem par pamatnostādņu īstenošanu turklāt jādod iespēja citām dalībvalstīm rast efektīvākos risinājumus, kamēr sistemātiskai datu apkopošanai gan pirms, gan pēc izpētes, jādod iespēja izraudzīties efektīvākos pasākumus turpmākai rīcībai. |
(8) Lai nodrošinātu augstu ceļu satiksmes drošības līmeni uz ceļiem, kas ir daļa no Eiropas ceļu tīkla, kā arī uz automaģistrālēm, dalībvalstīm ir jāpiemēro infrastruktūras drošības pārvaldības pamatnostādnes. Paziņojumam par minētajām dalībvalstu pamatnostādnēm un regulāriem ziņojumiem par to īstenošanu būtu jānodrošina, lai sistemātiski uzlabotos infrastruktūras drošība Kopienas līmenī un lai tiktu veidots pamats efektīvākas sistēmas attīstībai laika gaitā. Ziņojumiem par pamatnostādņu īstenošanu turklāt jādod iespēja citām dalībvalstīm rast efektīvākos risinājumus, kamēr sistemātiskai datu apkopošanai gan pirms, gan pēc izpētes, jādod iespēja izraudzīties efektīvākos pasākumus turpmākai rīcībai. |
Pamatojums | |
Direktīvas darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz automaģistrālēm. Paplašināšana attiecībā uz galvenajiem ceļiem ir dalībvalstu ziņā, jo jāievēro subsidiaritātes princips. Otrs papildinājums paredzēts birokrātijas mazināšanai. | |
Grozījums Nr. 11 8.a apsvērums (jauns) | |
|
(8.a) Šās direktīvas noteikumi par ieguldījumiem ceļu satiksmes drošībā jāpiemēro, neierobežojot dalībvalstu kompetenci attiecībā uz ieguldījumiem ceļu tīkla uzturēšanā. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu tiek precizēta atšķirība starp ieguldījumiem ceļu satiksmes drošībā (uz kuriem attiecas šī direktīva) un ieguldījumiem infrastruktūras uzturēšanā, kas ir atšķirīgs, dalībvalstu pārziņā esošs pasākums atbilstoši to daudzgadu budžeta shēmai. | |
Grozījums Nr. 12 10.a apsvērums (jauns) | |
|
(10.a) Pietiekams daudzums ceļmalas stāvvietu un atpūtas vietu ir ļoti svarīgs ne tikai noziedzības novēršanai, bet arī ceļu satiksmes drošībai. Stāvvietās autovadītāji var atpūsties viņiem piemērotā laikā un turpināt ceļu pilnībā koncentrējušies. Tāpēc ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības neatņemama sastāvdaļa ir pietiekami daudzu drošu atpūtas un apstāšanās zonu ierīkošana. |
Grozījums Nr. 13 1. panta 1.a punkts (jauns) | |
|
1.a Dalībvalstis var organizēt ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību arī citādi. Ja izmantotās metodes atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām, nepieciešama Komisijas atļauja. |
Pamatojums | |
Vairākās dalībvalstīs jau ir sekmīgi strādājošas ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības sistēmas. Šīm valstīm jāļauj turpināt izmantot esošās metodes. | |
Grozījums Nr. 14 1. panta 2.a punkts (jauns) | |
|
2.a Dalībvalstis var piemērot šīs direktīvas noteikumus kā paraugprakses risinājumu kopumu arī attiecībā uz to Eiropas ceļu tīklā (TEN-T) neiekļauto valsts ceļu infrastruktūru, kas pilnībā vai daļēji būvēta ar Kopienas finansējumu. |
Pamatojums | |
Ceļu satiksmes drošības uzlabošana var palīdzēt izglābt daudz dzīvību, tāpēc jānodrošina, lai no satiksmes drošības viedokļa varētu uzlabot arī Eiropas ceļu tīklā neiekļauto valsts ceļu infrastruktūru. | |
Grozījums Nr. 15 2. panta 2. punkts | |
(2) „kompetentā iestāde” ir valsts vai privāta organizācija, kas izveidota valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un iesaistīta šīs direktīvas īstenošanā savas kompetences dēļ; |
2. „kompetentā iestāde” ir valsts organizācija, kas izveidota valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un iesaistīta šīs direktīvas īstenošanā savas kompetences dēļ, tai skaitā kompetentā iestāde var būt arī organizācija, kas pastāvējusi jau pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ja tā atbilst šīs direktīvas prasībām; |
Grozījums Nr. 16 2. panta 6. punkts | |
(6) „ekspluatācijā esoša ceļu tīkla drošības pilnveidošana” ir ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšana nākotnē, paredzot korektīvus pasākumus tajās tīkla daļās, kurās iepriekšējo gadu laikā visbiežāk notikuši negadījumi un kurās ir vislielākais potenciāls samazināt negadījumu izmaksas; |
(6) „tīkla klasifikācija atkarībā no drošības pilnveidošanas potenciāla” ir metode, kā noskaidrot, analizēt un klasificēt esošā ceļu tīkla daļas pēc to drošības attīstības potenciāla un iespējas ietaupīt negadījumu izmaksas; |
Pamatojums | |
Bīstamākie ceļa posmi ir jāanalizē un jāklasificē, lai attiecībā uz tiem varētu veikt korektīvus pasākumus. | |
Grozījums Nr. 17 2. panta 7. punkts | |
(7) „drošības pārbaude” ir periodisks ekspluatācijā esoša ceļa drošības pārskats; |
(7) „drošības pārbaude” ir parasta periodiska tādu iezīmju un defektu pārbaude, kam drošības apsvērumu dēļ vajadzīgi apkopes darbi; |
Pamatojums | |
Šīs pārbaudes paredzētas iespējamo defektu atklāšanai un novēršanai nepieciešamības gadījumā. | |
Grozījums Nr. 18 2. panta 9. punkts | |
(9) „infrastruktūras projekts” ir jaunas infrastruktūras izveides vai esošās infrastruktūras atjaunošanas projekts, kas var ievērojami ietekmēt ceļu drošību. |
(9) „infrastruktūras projekts” ir jaunas infrastruktūras izveides vai esošās infrastruktūras atjaunošanas projekts, vai arī ceļu remontdarbu vai modernizācijas pasākumi, kas var ievērojami ietekmēt ceļu drošību. |
Grozījums Nr. 19 3. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ceļu drošības ietekmes novērtējumu veic visiem infrastruktūras projekta variantiem. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu veic visiem infrastruktūras projektiem, kuriem ir ievērojama ietekme uz drošību. |
Grozījums Nr. 20 3. panta 2. punkts | |
2. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu veic sākotnējā plānošanas posmā pirms būvniecības projekts tiek apstiprināts saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. |
2. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu veic sākotnējā plānošanas posmā pirms būvniecības projekts tiek apstiprināts. To darot, dalībvalstis cenšas nodrošināt atbilstību I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. |
Pamatojums | |
Padarot pielikumus saistošus, tiktu pārmērīgi ierobežota dalībvalstu rīcībspēja. | |
Grozījums Nr. 21 4. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ceļu satiksmes drošības revīziju veic visiem infrastruktūras projektiem. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ceļu satiksmes drošības revīziju veic visiem liela apjoma projektiem, kuru būvniecības izmaksas ir vismaz EUR 10 miljoni. |
Pamatojums | |
Jācenšas izvairīties no pārmērīgas birokrātijas. | |
Grozījums Nr. 22 4. panta 2. punkta 1. daļa | |
2. Ceļu satiksmes drošības revīziju veic saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti II pielikumā. |
2. Veicot ceļu satiksmes drošības revīziju, dalībvalstis cenšas nodrošināt atbilstību II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. |
Pamatojums | |
Padarot pielikumus saistošus, tiktu pārmērīgi ierobežota dalībvalstu rīcībspēja. | |
Grozījums Nr. 23 4. panta 3. punkts | |
3. Revīzija ir infrastruktūras projekta izstrādāšanas neatņemama sastāvdaļa, ko veic projekta ekonomiski tehniskā pamatojuma, projekta plānošanas posmā, sīki izstrādāta projekta posmā, projekta pirmsatklāšanas un agrīnas ekspluatācijas posmā. |
3. Ceļu satiksmes drošības revīzija ir infrastruktūras projekta izstrādāšanas neatņemama sastāvdaļa, ko veic projekta ekonomiski tehniskā pamatojuma, projekta plānošanas posmā, sīki izstrādāta projekta posmā, projekta pirmsatklāšanas un agrīnas ekspluatācijas posmā. |
Pamatojums | |
Lingvistisks grozījums. | |
Grozījums Nr. 24 4. panta 4. punkts | |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka revidents revīzijas ziņojumā nosaka drošībai svarīgus projekta elementus attiecībā uz katru infrastruktūras projekta posmu, kā arī nāk klajā ar priekšlikumiem par to, kā labot konstatētos bīstamos aspektus. Ja konstatētos bīstamos aspektus atklāj revīzijas gaitā, bet projektā netiek ieviestas izmaiņas pirms attiecīgā posma beigām, kā minēts II pielikumā, kompetentā iestāde ziņo par iemesliem minētā ziņojuma pielikumā. |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka revidents revīzijas ziņojumā nosaka drošībai svarīgus projekta elementus attiecībā uz katru infrastruktūras projekta posmu. Ja konstatētos bīstamos aspektus atklāj revīzijas gaitā, bet projektā netiek ieviestas izmaiņas pirms attiecīgā posma beigām, kā minēts II pielikumā, kompetentā iestāde ziņo par iemesliem minētā ziņojuma pielikumā. |
Grozījums Nr. 25 5. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis nodrošina ekspluatācijā esoša ceļu tīkla drošības pilnveidošanu. Tās nodrošina, lai augsta riska ceļa posmu un tīkla drošības pārvaldība tiktu veikta, pamatojoties uz gada pārskatu par ceļu tīkla darbību saskaņā ar III pielikumu. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka klasifikāciju par ceļa posmiem, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi un ekspluatācijā esoša ceļu tīkla drošības klasifikāciju veic vismaz pamatojoties uz trīsgadu pārskatu par ceļu tīkla darbību. To darot, dalībvalstis cenšas nodrošināt atbilstību III pielikumā minētajiem kritērijiem. |
Pamatojums | |
Padarot pielikumus saistošus, tiktu pārmērīgi ierobežota dalībvalstu rīcībspēja. | |
Grozījums Nr. 26 5. panta 4. punkts | |
4. Dalībvalstis prioritārā kārtā sarindo pasākumus, kas minēti III pielikuma 3. punkta f) apakšpunktā, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu samēru. |
svītrots |
Grozījums Nr. 27 5. panta 4.a punkts (jauns) | |
|
4.a Dalībvalstis nodrošina, ka ir izvietotas atbilstošas zīmes, kas brīdina ceļa lietotājus par ceļa infrastruktūras posmiem, kuros veic remontdarbus un kuri var apdraudēt ceļa lietotāju drošību. Tostarp jābūt izvietotām arī apgaismotām zīmēm, kam jāatrodas drošā attālumā un jāatbilst Vīnes Konvencijai par ceļa zīmēm un brīdinājumiem. |
Pamatojums | |
Daudz ceļu satiksmes negadījumu notiek nepietiekami apzīmētu ceļa darbu dēļ. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai atbilstošas zīmes tiktu izvietotas ceļa posmos, kuros veic infrastruktūras remontdarbus. | |
Grozījums Nr. 28 6. panta 2. punkts | |
2. Drošības pārbaudes ietver kārtējās pārbaudes un uz ceļiem veikto remontdarbu pārbaudes. Tās veic saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti III pielikumā. |
2. Drošības pārbaudes ietver regulāras ceļu tīkla pārbaudes un apsekojumus par iespējamo remontdarbu ietekmi uz drošu satiksmes plūsmu. |
Grozījums Nr. 29 7. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka par katru negadījumu, kurā ir viens vai vairāki bojāgājušie vai smagi cietušie un kurš noticis uz ceļa, kas minēts 1. panta 2. punktā, kompetentā iestāde sagatavo pilnīgu negadījuma ziņojumu. Negadījuma ziņojumā iekļaujami visi IV. pielikumā minētie elementi. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka par katru negadījumu ar bojāgājušiem, kurš noticis uz ceļa, kas minēts 1. panta 2. punktā, kompetentā iestāde sagatavo negadījuma ziņojumu. Dalībvalstis cenšas šajā ziņojumā iekļaut visus IV pielikumā minētos elementus. |
Grozījums Nr. 30 8. panta 1. punkts | |
1. Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm piemērot šo direktīvu, dalībvalstis nodrošina šādu pamatnostādņu pieņemšanu trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Šīs pamatnostādnes dara pieejamas visām ieinteresētajām personām. |
1. Ja pamatnostādņu nav, dalībvalstis nodrošina šādu pamatnostādņu pieņemšanu trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm piemērot šo direktīvu. |
Grozījums Nr. 31 8. panta 2. punkts | |
2. Dalībvalstis informē Komisiju par pamatnostādnēm, kas pieņemtas valsts līmenī, trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas vai grozīšanas. |
2. Dalībvalstis informē Komisiju par šīm pamatnostādnēm trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas vai grozīšanas. |
Komisija pamatnostādnes dara pieejamas internetā. |
|
Grozījums Nr. 32 9. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā tiek pieņemta ceļu satiksmes drošības revidentu apmācības programma. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā tiek pieņemta ceļu satiksmes drošības revidentu apmācības programma, ja vien šāda programma jau nepastāv. |
Grozījums Nr. 33 9. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā tiek pieņemta ceļu satiksmes drošības revidentu apmācības programma. |
1. Dalībvalstis nodrošina, ka trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā tiek pieņemta savstarpēji saskaņota ceļu satiksmes drošības revidentu apmācības programma. |
Pamatojums | |
Precīzāks formulējums. Saskaņota apmācības programmas veicinās šīs īpašās kvalifikācijas nodošanu un izmantošanu dažādās ES valstīs, izglītības un apmācības sistēmās. | |
Grozījums Nr. 34 9. panta 2. punkts | |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja ceļu satiksmes drošības revidenti veic šajā direktīvā noteiktās funkcijas, tie apgūst sākotnēju apmācību piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un minētās apmācības rezultātā saņem apliecību, kas apstiprina viņu kompetenci; turpmāk viņi ievēro prasību atjaunot kvalifikāciju vismaz reizi septiņos gados. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja ceļu satiksmes drošības revidenti veic šajā direktīvā noteiktās funkcijas, tie apgūst sākotnēju apmācību un minētās apmācības rezultātā saņem apliecību, kas apstiprina viņu kompetenci, turpmāk viņi regulāri apmeklē mācību kursus. |
Grozījums Nr. 35 9. panta 3. punkts | |
3. Dalībvalstis nodrošina, lai ceļu satiksmes drošības revidentu kvalifikāciju apliecinātu kompetenci apstiprinoša apliecība. Apliecības, kas piešķirtas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ņem vērā. |
3. Dalībvalstis nodrošina, lai ceļu satiksmes drošības revidentu kvalifikāciju apliecinātu kompetenci apstiprinoša apliecība. Apliecības, kas piešķirtas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, tiek atzītas. |
Grozījums Nr. 36 9. panta 4. (a) punkts | |
(a) tiem ir pieredze projektēšanā, ceļu satiksmes drošības inženierzinātnē un negadījumu analīzē;
|
(a) revidentiem ir atbilstīga pieredze vai izglītība ceļu projektēšanā, ceļu satiksmes drošības tehnikā un ceļu satiksmes negadījumu analīzē; |
Grozījums Nr. 37 9. panta 4. (b) punkts | |
(b) divus gadus pēc tam, kad dalībvalstis pieņēmušas pamatnostādnes saskaņā ar 8. pantu, ceļu satiksmes drošības revīziju veic tikai 2. un 3. punktā noteiktām prasībām atbilstoši revidenti;
|
(b) divus gadus pēc tam, kad dalībvalstis pieņēmušas pamatnostādnes saskaņā ar 8. pantu, ceļu satiksmes drošības revīziju veic tikai 2. un 3. punktā noteiktām prasībām atbilstoši revidenti vai grupas, kurās iekļauti šādi revidenti; |
Grozījums Nr. 38 9. panta 4. (c) punkts | |
(c) lai veiktu infrastruktūras projekta revīziju, revidents nedrīkst būt iesaistīts attiecīgā infrastruktūras projekta koncepcijas izstrādāšanā vai darbības nodrošināšanā. |
(c) lai veiktu infrastruktūras projekta revīziju, revidents revīzijas brīdī nedrīkst būt iesaistīts attiecīgā infrastruktūras projekta koncepcijas izstrādāšanā vai darbības nodrošināšanā. |
Grozījums Nr. 39 9.a pants (jauns) | |
|
9.a pants |
|
Dalībvalstu saistības |
|
Lai uzlabotu satiksmes drošību uz tiem Eiropas Savienības ceļiem, kuri neietilpst Eiropas ceļu tīklā, dalībvalstis izveido saskaņotu paraugprakses apmaiņas sistēmu, cita starpā iekļaujot tajā jau pastāvošos ceļu infrastruktūras drošības projektus un pārbaudītas ceļu satiksmes drošības tehnoloģijas. |
Grozījums Nr. 40 10. pants | |
Ziņojums par īstenošanu |
Drošības pārvaldības procedūras pastāvīga uzlabošana |
1. Dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados. |
Komisija veicina zināšanu un pārbaudītas pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī piešķir šai apmaiņai struktūru, izmantojot pieredzi, kas gūta attiecīgajos starptautiskajos forumos, lai nepārtraukti uzlabotu drošības pārvaldības praksi saistībā ar ceļu infrastruktūrām Eiropas Savienībā. |
2. Šajā ziņojumā iekļauj sekojošo: |
|
(a) nosaka organizatoriskās struktūras, kuras ir atbildīgas par pamatnostādņu īstenošanu; |
|
(b) izvērtē nepieciešamību grozīt pamatnostādnes attiecībā uz ceļa plānošanu, ceļa zīmju un brīdinājuma zīmju izvietojumu, tostarp ceļu projektu sarakstu un aprakstu, norādot ļoti augstu risku vai augstu potenciālu samazināt risku; |
|
(c) sniedz informāciju par likmēm, procedūrām un izmaksu elementiem, ko izmanto to aprēķinam saskaņā ar 7. panta 2. punktu; |
|
(d) sniedz kontaktinformāciju par kompetentām iestādēm. |
|
3. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt vienotu ziņojumu formātu. |
|
4. Komisija analizē saņemtos ziņojumus un informāciju un atbilstīgi sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu. |
|
5. Gadījumos, kad konsekventi jānodrošina ceļu satiksmes augsts drošības līmenis visā Eiropas ceļu tīklā, ir jāpieņem obligātās prasības attiecībā uz 8. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm, ievērojot procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā. |
|
Grozījums Nr. 41 10.a pants (jauns) | |
|
10.a pants |
|
Pielāgošana tehnikas attīstībai |
|
Šīs direktīvas pielikumus pielāgo tehnikas attīstībai saskaņā ar 11. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Vajadzības gadījumā par jautājumiem, kas saistīti ar tehniskās drošības aspektiem, var apspriesties ar attiecīgām nevalstiskām organizācijām, kuras darbojas ceļu infrastruktūras drošības un pārvaldības jomā. |
Grozījums Nr. 42 11. panta 2.a punkts (jauns) | |
.. |
2.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. punktu, ņemot vērā lēmuma 8. pantu. |
Pamatojums | |
Jaunā komitoloģijas regulatīvā kontroles procedūra iekļauta sakarā ar tās piemērošanu 10. panta 5. punktā — saistībā ar obligātajām prasībām attiecībā uz pamatnostādnēm — un 10.a pantā (jauns) — saistībā ar pielāgojumiem attīstībai tehnikas jomā. | |
Grozījums Nr. 43 12. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz […]. Tās tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Dalībvalstis savos pieņemtajos noteikumos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces. |
1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Tās tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Dalībvalstis savos pieņemtajos noteikumos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces. |
Grozījums Nr. 44 I pielikuma 1. iedaļas (d) apakšpunkts | |
(d) ierosināto alternatīvu ietekmes analīze; |
(d) ierosināto alternatīvu ietekmes analīze, ņemot vērā labākās pieejamās prasmes drošības tehnikas un telemātikas jomās; |
Pamatojums | |
Ar drošības tehnikas un telemātikas palīdzību iespējams uzlabot ceļu transporta infrastruktūras elementu drošību. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (piemēram, automatizēto transporta sistēmu) izmantošana sniedz ārkārtīgi lielas iespējas dzīvību glābšanai. Tādēļ, analizējot alternatīvas, nepieciešams izmantot labākās pieejamās tehnoloģiskās prasmes. | |
Grozījums Nr. 45 I pielikuma 2. iedaļas (ea) apakšpunkts (jauns) | |
. |
ea) atkarība no gadalaika un klimatiskie apstākļi; |
Grozījums Nr. 46 I pielikuma 2. iedaļas (ea) apakšpunkts (jauns) | |
|
ea) drošu atpūtas un apstāšanās zonu ierīkošana; |
Pamatojums | |
Pietiekams daudzums ceļmalas stāvvietu un atpūtas vietu ir ļoti svarīgs ne tikai noziedzības novēršanai, bet arī ceļu satiksmes drošībai. Stāvvietās autovadītāji var atpūsties viņiem piemērotā laikā un turpināt ceļu pilnībā koncentrējušies. Tāpēc ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības neatņemama sastāvdaļa ir pietiekami daudzu drošu atpūtas un apstāšanās zonu ierīkošana. | |
Grozījums Nr. 47 I pielikuma 2. iedaļas (eb) apakšpunkts (jauns) | |
. |
eb) seismiskās norises. |
Grozījums Nr. 48 II pielikuma 1. un 2. iedaļas | |
1. Kritēriji ekonomiski tehniskā pamatojuma posmā: (a) ģeogrāfiskais novietojums (pakļautība zemes nogruvumiem, applūšanai, lavīnām, utt.) ;
|
1. Kritēriji projekta plānošanas posmā: (a) ģeogrāfiskais novietojums (piem., zemes nogruvumu, applūšanas, lavīnu u.c. riski), atkarība no gadalaika un klimatiskie apstākļi, kā arī seismiskās norises; |
(b) krustojumu veidi un attālums;
|
(b) krustojumu veidi un attālums;
|
(c) braukšanas joslu skaits un veids;
|
(c) braukšanas joslu skaits un veids;
|
(d) transportlīdzekļu veidi, kuriem būs atļauta braukšana pa projektējamo ceļu. |
(d) transportlīdzekļu veidi, kuriem būs atļauta braukšana pa projektējamo ceļu; |
2. Kritēriji projekta plānošanas posmā: (a) projektā paredzētais ātrums;
|
(e) ceļa funkcionalitāte kopējā tīklā; (f) klimatiskie apstākļi; (g) braukšanas ātrumi; |
(b) šķērssekcijas (brauktuves platums, riteņbraucēju celiņi, gājēju celiņi, utt.);
|
(h) šķērssekcijas (brauktuves platums, riteņbraucēju celiņi, gājēju celiņi, utt.); (i) horizontālā un vertikālā izlīdzināšana; |
(c) redzamība;
|
(j) redzamība;
|
(d) krustojumu izvietojums;
|
(k) krustojumu izvietojums;
|
(e) autobusu un tramvaju līniju pieturas;
|
(l) sabiedriskā transporta līdzekļi un infrastruktūra; |
(f) dzelzceļa vienlīmeņa pārbrauktuves. |
(m) dzelzceļa vienlīmeņa pārbrauktuves. |
Grozījums Nr. 49 II pielikuma 3. iedaļa | |
3. Kritēriji sīki izstrādāta projekta posmā: (a) izvietojums; (b) horizontālā un vertikālā izlīdzināšana; |
2. Kritēriji sīki izstrādāta projekta posmā: (a) izvietojums;
|
(c) ceļazīmes un marķējumi; (d) apgaismojums;
|
(b) saskaņotas ceļazīmes un marķējumi; (c) ceļu un krustojumu apgaismojums;
|
(e) ceļa malu aprīkojums;
|
(d) ceļa malu aprīkojums;
|
(f) ceļa malu vide, tostarp veģetācija;
|
(e) ceļa malu vide, tostarp veģetācija;
|
(g) stacionāri šķēršļi ceļa malās.
|
(f) stacionāri šķēršļi ceļa malās;
|
|
(g) aprīkojums ar drošām autostāvvietām un atpūtas vietām ceļa malās; |
|
(h) neaizsargāti satiksmes dalībnieki (gājēji, riteņbraucēji un motociklisti). |
Pamatojums | |
Ir jārīkojas, lai patiesi un efektīvi saskaņotu ceļazīmes un marķējumus ES un starptautiskā līmenī. | |
Grozījums Nr. 50 II pielikuma 3. iedaļas (ga) apakšpunkts (jauns) | |
|
(ga) ceļa norobežojumu sistēmu ergonomiskā pielāgošana (sadalošās joslas un aizsargbarjeras, kas samazina bīstamību augsta riska grupā esošiem ceļa lietotājiem); |
Pamatojums | |
Precizējošs grozījums. | |
Grozījums Nr. 51 II pielikuma 4. iedaļa | |
4. Kritēriji projekta pirmsatklāšanas posmā:
|
3. Kritēriji projekta pirmsatklāšanas posmā:
|
(a) lietotāju ērtības dažādos apstākļos, piem., tumsā vai sliktos laika apstākļos;
|
(a) satiksmes dalībnieku drošība un redzamība dažādos apstākļos, piem., tumsā vai normālos laika apstākļos;
|
(b) ceļazīmju un ceļa marķējumu salasāmība;
|
(b) ceļazīmju un ceļa marķējumu salasāmība;
|
(c) ceļa seguma saķere.
|
(c) ceļa seguma stāvoklis;
|
Grozījums Nr. 52 III pielikuma 1. iedaļa | |
1. Augsta riska ceļa posmu noteikšana |
1. Tādu ceļa posmu noteikšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi |
Nosakot augsta riska ceļa posmus, ņem vērā vismaz tos ceļu satiksmes negadījumus, kuros ir bojāgājušie vai smagi cietušie, un kas notikuši iepriekšējos gados uz vienu ceļa posmu; savukārt attiecībā uz krustojumiem ņem vērā ceļu satiksmes negadījumu skaitu katrā šādā vietā. |
Nosakot ceļa posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, ņem vērā vismaz tos ceļu satiksmes negadījumus, kuros ir bojāgājušie, un kas notikuši iepriekšējos gados uz vienu ceļa posmu proporcionāli satiksmes intensitātei, savukārt attiecībā uz krustojumiem ņem vērā ceļu satiksmes negadījumu skaitu katrā šādā vietā. |
Pamatojums |
Vēl arvien ir atsauce uz „augsta riska ceļa posmiem”, kas jāgroza, jo tā ir neatbilstoša un nesaskan ar direktīvas tekstu, proti, ar 2. panta definīcijām.
Tas pats attiecas uz formulējumu „smagi cietušie”. Turklāt šiem formulējumiem nav statistiskas atbilstības un tehniskas nozīmes (ES kopumā nav vienotas definīcijas un nav salīdzināmu datu).
Turklāt atkārtoti izmantota iespēja atsaukties uz 2. pantā noteikto „proporcijas” definīciju (t.i. ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušiem attiecība pret satiksmes intensitāti).
Grozījums Nr. 53 III pielikuma 3. iedaļas (e) apakšpunkta 5. ievilkums | |
– ceļa marķējumu (tostarp vibrācijas joslu), zīmju un signālu redzamība, salasāmība un novietojums;
|
– ceļa marķējumu (tostarp vibrācijas joslu), zīmju un signālu saskaņošana, redzamība, salasāmība un novietojums;
|
Pamatojums | |
Ceļazīmes un marķējumi patiesi un efektīvi jāsaskaņo. | |
Grozījums Nr. 54 III pielikuma 3. iedaļas (e) apakšpunkta 6. ievilkums | |
– krītoši akmeņi; |
– aizsargāt no krītošiem akmeņiem, nogruvumiem un lavīnām; |
Pamatojums | |
Precizējošs grozījums. | |
Grozījums Nr. 55 III pielikuma 3. iedaļas (f) apakšpunkta 10.a ievilkums (jauns) | |
|
– izmantot un izmēģināt „viedās” ceļazīmes un automatizētās braukšanas ātruma kontroles sistēmas, kas palīdz ierobežot transportlīdzekļu braukšanas ātrumu; |
Pamatojums | |
Tādu „viedo” ceļazīmju izmantošana, kuras automātiski parāda garāmbraucošo transportlīdzekļu ātrumu, ir tehniski vienkāršs paņēmiens, taču tas var nodrošināt augstu drošības līmeni. | |
Grozījums Nr. 56 III pielikuma 3. iedaļas (f) apakšpunkta 10.b ievilkums (jauns) | |
|
– ieviest ar Eiropas transporta tīkla ceļu ekspluatācijas un ceļa zīmju un apzīmējumu izvietošanas mērķiem saskaņotus telemātikas pakalpojumus, kā arī automatizētās transporta sistēmas. |
Pamatojums | |
Telemātikai un automatizēto transporta sistēmu izmantošanai var būt sevišķi svarīga nozīme ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā. Tādēļ nepieciešams izvērtēt tās kā iespējamus korektīvos pasākumus. | |
Grozījums Nr. 57 IV pielikuma 7. punkts | |
7) dati par iesaistītajiem transportlīdzekļiem (transportlīdzekļa veids, izlaiduma gads, valsts, arī drošības aprīkojums); |
7) dati par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, tostarp transportlīdzekļa veids un tips, identifikācijas numurs, reģistrācijas valsts, izlaiduma gads, nobraukums, saskaņā ar Direktīvu 96/96/EK veiktās jaunākās tehniskās pārbaudes datums, drošības aprīkojums (uzstādītās elektroniski vadāmās drošības sistēmas), iepriekšējos ceļu satiksmes negadījumos gūtie bojājumi, tehniskas izmaiņas, ziņas par īpašu apriepojumu; |
Grozījums Nr. 58 IV pielikuma 8.a punkts (jauns) | |
|
8.a) informācija par laiku, kas pagājis no ceļu satiksmes negadījuma brīža līdz tā reģistrēšanas vai attiecīgā gadījumā glābšanas dienesta ierašanās brīdim, kā arī par tehnoloģiju, kas izmantota ceļu satiksmes negadījuma vietas noteikšanā un glābšanas dienesta transportlīdzekļu navigācijā (piemēram, transporta telemātika). |
PASKAIDROJUMS
Komisijas priekšlikums
2006. gada 5. oktobrī Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu šai Direktīvai par ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanu. Kaut arī pēdējos gadu desmitos ir daudz sasniegts transportlīdzekļu drošības un vadītāju apmācības jomā, infrastruktūras jomā vēl nav vienotu Eiropas noteikumu. Drošības normas un ceļu infrastruktūra dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Projektējot ceļus, drošības prasībām ir pakārtota nozīme. Turklāt parādās problēmas ar ceļu uzturēšanu kārtībā — pašreizējais ceļu tīkls daudzos gadījumos neatbilst mūsdienu drošības normām, nereti tas projektēts mazākai satiksmes intensitātei, nekā tā ir patlaban. Nereti pārak vēlu kompetentajās iestādēs nonāk dati par izmeklējumiem vietās, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un daudzās dalībvalstīs ceļu būves iestādēm prasa panākt lielāku drošību pārslogotajos ceļu tīklos, vienlaikus samazinot atvēlētos finanšu līdzekļus.
Tādēļ Komisijas mērķis ir panākt, ka infrastruktūras drošība būtu patstāvīgs mērķis visos ceļu plānošanas, projektēšanas un ekspluatācijas posmos, tāpat kā pašlaik šādi mērķi ir lietderīgums un vides aizsardzība. Uz ES dalībvalstu ceļiem ir jānodrošina vienoti augsts drošības līmenis, infrastruktūru plānotājiem īpaša uzmanība jāpievērš drošības jautājumiem. Ceļu infrastruktūru pārvaldītājiem jāsaņem pamatnostādnes, jāpiedalās apmācībā un jāsaņem informācija, kas viņiem vajadzīga, lai nodrošinātu mūsdienu drošības prasībām atbilstoša ceļu tīkla uzturēšanu. Tāpat jārūpējas arī par to, lai ierobežotos līdzekļus mērķtiecīgi izmantotu drošības uzlabošanai uz ceļiem.
Lai šos mērķus sasniegtu, direktīvā ierosinātas četras metodes:
· ceļu būves pasākumu drošības aspektu novērtēšana — jaunu ceļu vai esošo ceļu būtiskas pārveides satiksmes drošības ietekmes novērtējums jāveic attiecībā uz visiem infrastruktūras projekta variantiem;
· ceļu satiksmes drošības revīzijas — neatkarīgam drošības revidentam no ceļu satiksmes negadījumu iespējamības viedokļa jānovērtē dalībvalstīs īstenojamie infrastruktūras projekti;
· drošības uzlabošana esošajā ceļu tīklā — intensīvāk jāpēta ceļu posmi, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi un posmi ar lielām ceļu satiksmes negadījumu novēršanas iespējām, bet vajadzības gadījumā jāveic atbilstīgi pasākumi;
· drošības pārbaudes — obligāti jānosaka regulāras ceļu infrastruktūras pārbaudes, kuras veic apmācīts personāls.
Dažās dalībvalstīs jau ir šāda veida noteikumi. Direktīvas mērķis ir ieviest šādus pasākumus visā ES. Taču tajā nav noteikti saistoši tehniski noteikumi, tādēļ dalībvalstīm ir iespēja saglabāt pašreizējos noteikumus un pārbaudītas metodes.
Kaut gan šī priekšlikuma mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni uz visiem dalībvalstu ceļiem, Komisijas direktīvas priekšlikums attiecas tikai uz Eiropas ceļu tīklu. Lai šajā tīklā izdotos ieviest kopējus augstus drošības standartus, vajadzīga juridiski saistoša metodika un jārada pamats drošības procedūru ieviešanai. Nepietiek tikai ar paraugprakses apmaiņu. Tomēr viens no direktīvas mērķiem ir uzlabot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.
Referenta pirmais ziņojums
Pirmajā ziņojumā 2007. gada 20. martā referents kopumā atbalstīja Komisijas priekšlikumu. Tomēr viņš uzskatīja, ka daži priekšlikuma elementi ir jāpadziļina un jāpastiprina. Tādēļ viņš ierosināja arī šādus grozījumus:
· direktīva jāattiecina ne tikai uz Eiropas ceļu tīklu, bet arī uz visām dalībvalstu automaģistrālēm un galvenajiem ceļiem (1. pants);
· par direktīvā prasīto pamatnostādņu noteikšanu un to pārbaudi atbildīgajai ,,kompetentajai iestādei” (2. pants) noteikti jābūt valsts iestādei;
· izmaksu un ieguvumu analīze (3. panta 3. punkts) visās dalībvalstīs jāveic saskaņā ar vienotiem kritērijiem;
· precīzāk jānosaka regulāro kārtējo pārbaužu laiks (6. panta 3. punkts), proti, ne retāk kā vienu reizi ziemā un vienu reizi vasarā;
· jāsaīsina direktīvas spēkā stāšanās laiks un laikposmi līdz pirmajai apmācībai un starp turpmāko kvalifikācijas atjaunošanu (8. un 9. pants);
· jānosaka drošības revidentu apmācības un kvalifikācijas atjaunošanas obligātie kritēriji un vienā dalībvalstī iegūtie sertifikāti jāatzīst citās dalībvalstīs (9. pants);
· Komisijai regulāri jāanalizē un jānovērtē dalībvalstīs veiktie pasākumi un iegūtie dati. Referents uzskata, ka šim nolūkam vajadzīgi vienotas formas ziņojumi (10. pants);
· jaunā komitoloģijas regulatīvā kontroles procedūra jāpielieto gan attiecībā uz kompetento iestāžu veikto pamatnostādņu izstrādi (10. panta 1. punkts), gan attiecībā uz pielikumu pielāgošanu tehnikas attīstībai (10.a pants [jauns]). Jaunā procedūra Eiropas Parlamentam dod iespēju trīs mēnešu laikā izteikt iebildumus pret komitoloģijas procedūrā noteiktu pasākumu;
· pielikumos jāiekļauj papildu norādes, piemēram, par klimatiskiem apstākļiem, stāvvietām un atpūtas vietām ceļa malās, ceļa norobežojumiem, kā arī par ceļa remontdarbu vietām, lai uzlabotu drošības pasākumu kvalitāti.
Taču 2007. gada 4. jūnijā Transporta un tūrisma komiteja ar nelielu balsu vairākumu (19 balsis pret 18) nolēma noraidīt Komisijas priekšlikumu kopumā. Vairākums uzskatīja, ka Komisijas priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam un ka šajā jomā būtu piemērotāki mazāk saistoši pasākumi, piemēram, ieteikumi. 2007. gada jūlijā plenārsēdē saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 168. pantu nolēma nosūtīt šo ziņojumu atpakaļ Transporta un tūrisma komitejai. 2007. gada augustā Transporta un tūrisma komitejas koordinatori uzdeva referentam vēlreiz sagatavot ziņojumu par Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā arī viedokļus, kas veicināja pirmā ziņojuma noraidīšanu.
Norises Padomē
2007. gada 2. oktobrī Padome vienojās par vispārējām nostādnēm attiecībā uz Komisijas ziņojumu. Tajās atbalstīja direktīvu ar nesaistošiem pielikumiem. Piemēram, Padomes teksta 3. pantā teikts, ka ,,dalībvalstis cenšas ievērot I pielikumā izklāstītos kritērijus”. Arī 4. panta 2. punktā un 5. panta 1. punktā ir runa par dalībvalstu centieniem izpildīt II un III pielikumā minētos kritērijus. Padome vēlējās ierobežot direktīvas piemērošanas jomu un attiecināt to tikai uz Eiropas ceļu tīklu.
Referenta otrais ziņojums — grozījumu priekšlikumi
Otrajā ziņojuma projektā referents iekļāva daļas no vispārējām nostādnēm un daudzus grozījumu priekšlikumus, kurus viņa komitejas kolēģi bija iesnieguši pirmajam projektam. It īpaši tas attiecas uz vietām, kur, no vienas puses, kritizēti noteikumi, kas šķiet nevajadzīgi birokrātiski, un arī tur, kur iespējams pastiprināt tiesību akta projekta saturu un pielietojamību.
Tādēļ iecerēts direktīvu piemērot ne tikai Eiropas ceļu tīklam, bet arī automaģistrālēm (1. pants). Par šīs direktīvas noteikumu piemērošanu pārējiem ceļiem patstāvīgi lemj dalībvalstis.
Referents uzskata, ka 2. pantā minētajai par direktīvā prasīto pamatnostādņu noteikšanu un to pārbaudi atbildīgai ,,kompetentai iestādei” jābūt valsts, nevis privātai iestādei. Neraugoties uz to, iestādes, kuras darbojušās kā kompetentās iestādes jau pirms direktīvas stāšanās spēkā, drīkst veikt šo uzdevumu arī turpmāk.
Referents uzskata, ka arī I, II un III pielikumam ir jābūt saistošiem. Ja pielikumi, kuros iekļauti svarīgi direktīvas noteikumi, nebūtu saistoši, būtu jāapšauba šīs direktīvas efektivitāte.
No otras puses, referents var piekrist zināmiem Komisijas priekšlikuma mīkstinājumiem.
Piemēram, varētu atvieglot esošā ceļu tīkla pārvaldības noteikumus (5. pants). Nav nekādas vajadzības noteikt, ka dalībvalstu pienākums ir novērtēt bīstamos ceļa posmus, kā arī III pielikuma 3.e) un 3. f) punktā minēto korektīvo pasākumu iespējas un izmaksas. Pietiek ar to, ka kāds no 5. panta 2. punktā minētās pārbaudes grupas dalībniekiem izpilda 9. panta 4.a punktā noteiktās prasības.
6. pantā minēto drošības pārbaužu svarīgākais aspekts ir to veikšanas regularitāte. Taču tikpat svarīgi ir sagatavot rakstisku ziņojumu par pārbaudi, tajā norādot uz trūkumiem drošības jomā.
Nav nepieciešamas jaunas pamatnostādnes kompetento iestāžu atbalstam, ja šādas pamatnostādnes jau pastāv (8. panta 1. punkts).
Pārskatot I, II un III pielikumā minētos kritērijus, referents pēc iespējas ņēmis vērā Padomes viedokli.
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (28.3.2007)
Transporta un tūrisma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību
(COM(2006)0569 – C6‑0331/2006 – 2006/0182(COD))
Atzinumu sagatavoja: Ivo Belet
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas Savienība 2001. gadā sev noteica vērienīgu mērķi: līdz 2010. gadam uz pusi samazināt nāves gadījumu skaitu uz ceļiem Eiropā. Kaut gan ir gūti zināmi panākumi, tomēr vēl joprojām satiksmes negadījumos Eiropā gada laikā iet bojā apmēram 40 000 cilvēki, un 1,7 milj. gūst ievainojumus. Šādu upuru skaitu var pielīdzināt situācijai, ja katru dienu uz mūsu ceļiem avarētu kāds aviolaineris. Ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais nāves iemesls vecuma grupā līdz 45 gadiem.
Lai panāktu ceļu satiksmes drošību, ir nepieciešama rīcība gan transportlīdzekļu, gan vadītāju, gan infrastruktūras līmenī. Pēdējās desmitgadēs ir gūti nozīmīgi panākumi attiecībā uz transportlīdzekļu drošību un ceļu satiksmes noteikumiem. Savukārt ceļu drošības infrastruktūras jomā Eiropas līmenī vēl nav pielikti kopēji pūliņi. Direktīvas mērķis ir novērst šo nepilnību, panākot to, ka satiksmes drošības aspekti tiek ievēroti visās Eiropas ceļu tīklam piederošo ceļu infrastruktūras plānošanas, projektēšanas un ekspluatācijas fāzēs. No dalībvalstīm tiek prasīts, lai tās veic ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumus, satiksmes drošības revīziju, drošības pārbaudes un ceļu tīkla drošības pārvaldības pasākumus. Tehnisko standartu un prasību noteikšana un definēšana ir pašu dalībvalstu kompetencē.
Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumu, kura mērķis ir samazināt nāves gadījumu skaitu par vairāk nekā 600 gadā un kura pozitīvā ietekme uz labklājību tādējādi būtu vairāk nekā 2,4 miljardi eiro gadā. Mūsu tautsaimniecība un sabiedrība ir lielā mērā atkarīga no drošas un efektīvas ceļu satiksmes. Mums nav pieņemami ne šie bezjēdzīgie nāves gadījumi, ne arī milzīgās ar ceļu satiksmes negadījumiem saistītās sociāli ekonomiskās izmaksas (kuras tiek lēstas ap 200 miljardiem eiro gadā). Visām ceļu satiksmes jomā iesaistītajām pusēm drošība ir un paliks viens no galvenajiem jautājumiem. Atzinuma sagatavotāja skatījumā šī direktīva ir daļa no jauna „drošības līguma”, kas reālā veidā vienos visas drošības ķēdē iesaistītās puses — autovadītājus, transportlīdzekļus, ceļus, politikas veidotājus un iedzīvotājus, — viņu kopīgajos centienos ik gadus novērst tūkstošiem bezjēdzīgu negadījumu un ietaupīt miljardus eiro. Uzmanības pievēršana drošības jautājumiem, plānojot, būvējot un uzturot ceļus, var ietekmēt autovadītāju uzvedību un novērst ceļu projektēšanas kļūdas, tādējādi būtiski samazinot ceļu satiksmes negadījumu biežumu un to smaguma pakāpi. Arī nesen pieņemtajā Parlamenta rezolūcijā par Eiropas Rīcības plāna ceļu satiksmes drošībai starpposma pārskatu (2007. gada 18. janvārī) tika uzsvērts, cik svarīgi un nozīmīgi ir uzlabot infrastruktūru (piemēram, automaģistrāļu un ceļu tīkla kvalitāti, braukšanas joslu kvalitāti, ceļa zīmju kvalitāti).
Atzinuma sagatavotājs vēlētos uzsvērt divus jautājumus. Pirmais jautājums saistīts ar direktīvas darbības jomu, kas attiecināta tikai uz Eiropas ceļu tīklu (T-ERN). Šī ceļu tīkla kopējais garums ir gandrīz 90 000 km, taču gandrīz visi tajā ietilpstošie ceļi ir automaģistrāles vai tām pielīdzināmas kategorijas ceļi. Tomēr lielākā daļa nāves gadījumu netiek reģistrēti uz šiem ceļiem. Visvairāk negadījumu notiek uz vienbrauktuves ceļiem ārpus apdzīvotām vietām. Pētījumi liecina, ka daudzus šādus negadījumus būtu varēts novērst, ja esošā ceļu satiksmes infrastruktūra būtu organizēta saskaņā ar labākajām pieejamajām prasmēm drošības tehnikas jomā. No subsidiaritātes viedokļa direktīvas darbības jomas ierobežojums, attiecinot to tikai uz Eiropas ceļu tīklu, ir saprotams. Tomēr, lai palielinātu satiksmes drošību arī uz visiem pārējiem ES ceļiem, atzinuma sagatavotājs iesaka uzlabot esošo, bet nepilnīgo labākās prakses pieredzes apmaiņu. Bez tam atzinuma sagatavotājs vēlas priekšlikumā iekļaut normu par ierosinātās direktīvas pārskatīšanu, pieprasot, lai Komisija, pamatojoties uz iegūto pieredzi, cita starpā pārskatītu priekšlikuma darbības jomu.
Atzinuma sagatavotājs vēlas akcentēt zinātnisko pētījumu nozīmi, jo īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. Zinātniskā pētniecība ir ārkārtīgi būtisks līdzeklis, lai paaugstinātu drošību uz Eiropas ceļiem. Ceļu satiksmes infrastruktūras elementu drošību var paaugstināt, izstrādājot un izmēģinot dažādus komponentus, pasākumus un metodes (to skaitā telemātiku). Jo īpaši zinātniskie pētījumi un komunikāciju tehnoloģiju attīstība infrastruktūras vajadzībām ļaus īstenot drošu un uzticamu informācijas apmaiņu starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru. Tas nepieciešams, lai būtu iespējams radīt un maksimālā apmērā izmantot jaunas transportlīdzekļu drošības tehnoloģijas. Tādas automatizētās transporta sistēmas, ar kuru palīdzību uz ceļiem var konstatēt bīstamas situācijas un ziņot par tām vadītājiem, pirms viņi tās pamanījuši, var glābt dzīvības un samazināt negadījumu rezultātā radušos ceļu noslogotību. Šajā sakarā atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt zinātnes pamatprogrammās realizēto zinātnisko projektu un to rezultātu izplatīšanas nozīmi. Turklāt jāpiemin arī interesantais un svarīgais darbs, ko veikuši zinātniskās sadarbības tīkli, piemēram, Eiropas Ceļu novērtēšanas programma (EURORAP), kā arī tehnoloģiju platformas, piemēram, Eiropas Autotransporta pētniecības konsultatīvā padome (ERTRAC).
GROZĪJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Komisijas ierosinātais teksts[1] | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 4.a apsvērums (jauns) | |
|
(4.a) Zinātniskā pētniecība ir ārkārtīgi būtisks līdzeklis, lai paaugstinātu drošību uz Eiropas ceļiem. Svarīga nozīme ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā ir komponentu, pasākumu un metožu (to skaitā telemātikas) izstrādāšanai un izmēģināšanai, kā arī pētījumu rezultātu izplatīšanai. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar 7. pamatprogrammu zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju attīstībai, ievērojami līdzekļi tika paredzēti zinātniskās pētniecības veicināšanai Eiropā, tostarp arī ceļu infrastruktūras drošības jomā (piemēram, izstrādājot uzlabotas inženiersistēmas un riska analīzes metodoloģiju infrastruktūras risinājumiem). Lai sasniegtu šos mērķus, sevišķi būtiski ir uzlabot Kopienas zinātnisko pētījumu rezultātu izplatīšanu. Eiropas Parlaments 2007. gada 18. janvāra Rezolūcijā par Eiropas Rīcības plāna ceļu satiksmes drošībai starpposma pārskatu aicināja visas ieinteresētās puses veikt intensīvus pētījumus un aktīvi sadarboties. | |
Grozījums Nr. 2 5.a apsvērums (jauns) | |
|
(5.a) Lai turpinātu uzlabot esošo ceļu drošību, ir jāņem vērā negatīvās sekas, ko rada kravas transportlīdzekļi, kuru kopējā kravnesība ir līdz 60 tonnām, maksimālais garums 25,25 m un kuri rada ievērojamu drošības apdraudējumu. |
Pamatojums | |
Eiropas ceļu drošību apdraud transportlīdzekļi, kas pārvadā īpaši smagas kravas. Uz daudzām automaģistrālēm nav tādu ceļa drošības barjeru, kuras spētu izturēt sadursmi ar šādiem transportlīdzekļiem. Satiksmes negadījumiem, kuros ir iesaistīti šie transportlīdzekļi, būtu smagas sekas, kā arī tiltu konstrukcijas tiktu pakļautas augstam noslogojumam. | |
Grozījums Nr. 3 8.a apsvērums (jauns) | |
|
(8.a) Lai uzlabotu satiksmes drošību uz tiem Eiropas Savienības ceļiem, kuri neietilpst Eiropas ceļu tīklā, dalībvalstu starpā ir jāizveido saskaņota paraugprakses apmaiņas sistēma, cita starpā iekļaujot tajā jau pastāvošos ceļu infrastruktūras drošības projektus un tādas pārbaudītas ceļu drošības tehnoloģijas kā ceļa segumā iebūvētus atstarotājus, kurus mēdz dēvēt par „kaķacīm”. Komisijai laikus jāizvērtē šī direktīva, lai noteiktu, vai nepieciešams paplašināt tās darbības jomu, attiecinot to uz visiem galvenajiem dalībvalstu ceļiem un pievēršot īpašu uzmanību mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. |
Grozījums Nr. 4 8.b apsvērums (jauns) | |
|
(8.b) Transporta veida maiņa no autotransporta uz dzelzceļa transportu savā ziņā arī var būt nozīmīgs līdzeklis, kā veicināt ceļu satiksmes drošību. |
Grozījums Nr. 5 10. panta 1. punkts | |
1. Dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados. |
1. Dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu četrus gadus pēc tās stāšanās spēkā un pēc tam reizi četros gados. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi veikt šī priekšlikuma pārskatīšanu. Lai pārskatu varētu sagatavot noteiktajā termiņā, Komisijai laikus jābūt informētai par īstenošanas stadiju. | |
Grozījums Nr. 6 10. panta 4. punkts | |
4. Komisija analizē saņemtos ziņojumus un informāciju un atbilstīgi sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.
|
4. Komisija analizē saņemtos ziņojumus un informāciju un pārskata šo direktīvu, lai noteiktu, vai nepieciešams paplašināt tās darbības jomu, attiecinot to uz visiem dalībvalstu galvenajiem ceļiem un pievēršot īpašu uzmanību mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstošu ziņojumu, kā arī veiktā pārskata rezultātus. |
Grozījums Nr. 7 11.a pants (jauns) | |
|
11.a pants |
|
Dalībvalstu saistības |
|
Lai uzlabotu satiksmes drošību uz tiem Eiropas Savienības ceļiem, kuri neietilpst Eiropas ceļu tīklā, dalībvalstīm ir jāizveido saskaņota paraugprakses apmaiņas sistēma, cita starpā iekļaujot tajā jau pastāvošos ceļu infrastruktūras drošības projektus un pārbaudītas ceļu drošības tehnoloģijas. |
Grozījums Nr. 8 I pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts | |
d) ierosināto alternatīvu ietekmes analīze; |
d) ierosināto alternatīvu ietekmes analīze, ņemot vērā labākās pieejamās prasmes drošības tehnikas un telemātikas jomās; |
Pamatojums | |
Ar drošības tehnikas un telemātikas palīdzību iespējams uzlabot ceļu transporta infrastruktūras elementu drošību. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (piemēram, automatizēto transporta sistēmu) izmantošana sniedz ārkārtīgi lielas iespējas dzīvību glābšanai. Tādēļ, analizējot alternatīvas, nepieciešams izmantot labākās pieejamās tehnoloģiskās prasmes. | |
Grozījums Nr. 9 I pielikuma 2. punkta da) apakšpunkts | |
|
da) nepieciešamība uzlabot vai izbūvēt gājēju un riteņbraucēju celiņus; |
Grozījums Nr. 10 III pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta 10.a ievilkums (jauns) | |
|
– izmantot un izmēģināt „viedās” ceļazīmes un automatizētās braukšanas ātruma kontroles sistēmas, kas palīdz ierobežot transportlīdzekļu braukšanas ātrumu. |
Pamatojums | |
Tādu „viedo” ceļazīmju izmantošana, kuras automātiski parāda garāmbraucošo transportlīdzekļu ātrumu, ir tehniski vienkāršs paņēmiens, taču tas var nodrošināt augstu drošības līmeni. | |
Grozījums Nr. 11 III pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta 10.b ievilkums (jauns) | |
|
– ieviest ar Eiropas transporta tīkla ceļu ekspluatācijas un ceļa zīmju un apzīmējumu izvietošanas mērķiem saskaņotus telemātikas pakalpojumus, kā arī automatizētās transporta sistēmas.
|
Pamatojums | |
Telemātikai un automatizēto transporta sistēmu izmantošanai var būt sevišķi svarīga nozīme ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā. Tādēļ nepieciešams izvērtēt tās kā iespējamus korektīvos pasākumus. |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Ceļu infrastruktūras drošība |
|||||||
Atsauces |
COM(2006)0569 - C6-0331/2006 - 2006/0182(COD) |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
TRAN |
|||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 23.10.2006 |
|
|
|
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Ivo Belet 28.11.2006 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
26.2.2007 |
27.3.2007 |
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
27.3.2007 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
40 0 0 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Silvia Ciornei, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, András Gyürk, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Anne Laperrouze, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Radu Ţîrle, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras |
|||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Ivo Belet, Philip Dimitrov Dimitrov, Matthias Groote, Satu Hassi, Esko Seppänen |
|||||||
- [1] OV vēl nav publicēts.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Ceļu infrastruktūras drošība |
|||||||
Atsauces |
COM(2006)0569 – C6-0331/2006 – 2006/0182(COD) |
|||||||
Datums, kad to iesniedza EP |
5.10.2006 |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN |
|||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE |
|
|
|
||||
Atzinumu nav sniegusi Lēmuma datums |
ITRE 9.10.2007 |
|
|
|
||||
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Helmuth Markov 27.8.2007 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
22.11.2007 |
25.2.2008 |
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
26.2.2008 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
23 5 13 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Dieter-Lebrecht Koch, Sepp Kusstatscher, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Lars Wohlin, Roberts Zīle |
|||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Zsolt László Becsey, Philip Bradbourn, Armando França, Anne E. Jensen, Helmuth Markov, Vladimír Remek, Leopold Józef Rutowicz, Ari Vatanen, Corien Wortmann-Kool |
|||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Pierre Pribetich |
|||||||