ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par Eiropas Savienības lomu Irākā

29.02.2007 - (2007/2181(INI))

Ārlietu komiteja
Referente: Ana Maria Gomes

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI

par Eiropas Savienības lomu Irākā

(2007/2181(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, ko Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas vārdā iesniedza Ana Maria Gomes, par Eiropas Savienības lomu Irākā (B6‑0328/2007),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, no kurām pēdējā pieņemta 2007. gada 25. oktobrī[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Irākas bēgļu humanitāro situāciju[2],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. novembra un 6. decembra Priekšsēdētāju konferences par lēmumus par ad hoc delegācijas attiecībām ar Irāku sastāvu un atbildības jomu,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 23.–24. aprīļa, 15.–16. oktobra un 19.–20. novembra secinājumus par ES līdzdalību Irākā,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 7. jūnija paziņojumu „Ieteikumi atjaunotām Eiropas Savienības un Irākas attiecībām” (COM(2006)0283),

–   ņemot vērā Starptautisko līgumu ar Irāku, kas noslēgts 2007. gada 3. maijā Šarmelšeikā, Ēģiptē,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1546 (2004), 1770 (2007) un 1790 (2007), jo īpaši tās I un II pielikumu,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 7. marta Vienoto rīcību 2005/190/KĀDP par Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā EUJUST LEX[3], kas izveidota saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP), un turpmākās vienotās rīcības, ar kurām groza iepriekšminēto vienoto rīcību un pagarina misijas pilnvaras,

–   ņemot vērā 2003. gada 12. decembra Eiropas drošības stratēģiju „Droša Eiropa labākā pasaulē”,

–   ņemot vērā 2005. gada 20. novembra Eiropas konsensu attīstības jomā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par sievietēm bruņotos konfliktos un viņu lomu pēckonflikta atjaunošanā[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunattīstības valstīs [5],

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6‑0052/2008),

A.       tā kā kopš 2005. gada Irākas Republikā ir notikušas divas daudzpartiju vēlēšanas, tā ar referendumu ir pieņēmusi konstitūciju, ir izveidojusi pamatus federālai valstij un ir uzsākusi sarežģīto demokrātisku institūciju izveides procesu;

B.        tā kā gan Irākas sabiedrība, gan tās politiskā vadība ir sadalīta un tā kā drošības situācija dažās valsts daļās joprojām ir ārkārtīgi bīstama;

C.       tā kā Irāka cieš no sektu konfliktiem un nemieriem un to ietekmē vispārējs tiesiskuma trūkums;

D.       tā kā drošības situācija Irākas Republikā ir uzlabojusies, bet tā kā Irākas spēku priekšā joprojām ir uzdevums ar starptautisko palīdzību saglabāt un nostiprināt šo uzlabošanos un tā kā vērā ņemamie centieni nodrošināt valsts atjaunošanu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī ES spējas sniegt palīdzību Irākas tautai ir atkarīgas no politiskās un drošības situācijas pastāvīgiem uzlabojumiem;

E.        tā kā diktatūras desmitgažu laikā Irākas valsts pārvaldes uzdevums bija sabiedrības kontrole, nevis kalpošana sabiedrībai un tā kā stingri centralizētā pārvalde, ko gadiem ilgi īstenoja Ba'ath partija, ir novedusi pie nopietniem trūkumiem irākiešu spējā pārvaldīt budžetu un atbilstošā veidā izmantot finanšu līdzekļus, kā rezultātā valsts sektors šodien ir trausls un novājināts un tas nav pilnībā attīstījis tādu kultūru, kad pakalpojumu sniegšana Irākas tautai ir prioritāte;

F.        tā kā kaimiņvalstīm ir jāatturas no jebkādas iejaukšanās Irākas iekšējās lietās un ir jārespektē tās neatkarība, suverenitāte un teritoriālā integritāte, kā arī Irākas tautas vēlme valsts konstitucionālo un politisko sistēmu veidot pašu spēkiem;

G.       tā kā konflikta rezultātā Irākā tika pārvietoti 2,4 miljoni cilvēku un kaimiņvalstīs, galvenokārt Sīrijā un Jordānijā, atrodas 2,28  miljonus bēgļu;

H.       tā kā Irākas kurdu reģions ir Irākas reģions, kurā tiek nodrošināts pietiekams miera un stabilitātes līmenis un kurā palielinās starptautiskā sadarbība attīstības jomā un privātie ieguldījumi;

I.         tā kā ES kā globālam dalībniekam ir jāuzņemas atbildība par jaunas un demokrātiskas Irākas veidošanu un tā kā ES politika attiecībā pret Irāku ir jāaplūko plašākā kontekstā, ņemot vērā ES stratēģiskās partnerattiecības Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionā;

J.         tā kā ES jāizvēlas stratēģiskāka pieeja, atbalstot Irāku demokrātiskas federālas valsts veidošanas procesā; tā kā ES atzīst, ka, lai tā varētu efektīvā veidā sniegt palīdzību, ir nepieciešama cieša sadarbība ar Irākas tautu, Irākas valdības skaidra apņemšanās nodrošināt drošību un samierināšanos, vēlme sadarboties, centieni palielināt veiktspēju un veidot demokrātiju, kā arī centieni apkarot korupciju un nodrošināt pārredzamību un efektivitāti, kas ir svarīgi priekšnoteikumi Eiropas Savienības aktīvākai lomai Irākā; tā kā galvenie uzdevumi saistībā ar valsts atjaunošanu ir veicami institucionālajā un sociālajā jomā, proti, iestāžu un pārvaldes sistēmas veiktspējas palielināšana, tiesiskuma nostiprināšana, tiesībaizsardzība un cilvēktiesību ievērošana;

K.       tā kā, lai palīdzība tiktu īstenota efektīvi, ES ir nepieciešama pasākumu daudzgadu plānošana, kas sniedzas tālāk nekā pašreizējā ikgadējā plānošana, kuras pamatā ir īpaši pasākumi;

L.        tā kā ES savu resursu izmantošana ir jāpielāgo, ņemot vērā konkrētos iekšējos, reģionālos un humanitāros uzdevumus, kas ir jārisina Irākai; tā kā efektivitāte, pārredzamība un uzskatāmība ir būtiski priekšnoteikumi Eiropas Savienības aktīvākai lomai Irākā;

M.       tā kā Irāka ir regresējusi un tā vairs vidēju nav ienākumu valsts, kāda tā bija 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, un tā kā ES ir attiecīgi jāpielāgo tās resursu izmantošana;

N.       tā kā Komisijai kopš 2005. gada decembra Bagdādē ir neliela delegācija, kuras operatīvā nodaļa atrodas Ammānā, un tai ir ļoti grūti strādāt dažos apgabalos, jo īpaši Bagdādē, militāro pasākumu un drošības situācijas dēļ;

O.       tā kā kopš 2003. gada Komisija palīdzībai Irākai ir atvēlējusi vairāk nekā EUR 800 miljonus (galvenokārt caur Starptautisko atjaunošanas fondu (IRFFI)) un tā kā ES kopš 2005. gada ir bijusi tiešā veidā iesaistīta tiesiskuma atjaunošanā valstī ar tās EDAP EUJUST LEX misiju; tā kā EUJUST LEX pilnvaras tika pagarinātas pēdējo reizi;

P.        tā kā Irākas valdība kopā ar Pasaules Banku un Apvienoto Nāciju Organizāciju 2007. gada maijā vienojās par Starptautisko līgumu ar Irāku, kurš ir Irākas valdība plāns turpmākajiem 5 gadiem un galvenais pamats starptautiskās kopienas līdzdalībai valstī un saskaņā ar kuru Eiropas Savienība pilnībā piekrīt būt par galveno palīdzības sniedzēju;

Q.       tā kā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1770 (2007) nesen tika ievērojami paplašinātas ANO misijas Irākā pilnvaras;

R.        tā kā Ba’ath režīmā pavadītie gadi un gadu desmitiem ilgušais karš pēc sevis ir atstājis sabiedrību, kuru ir traumējis karš, apspiešana, etniskā tīrīšana (piemēram, ķīmiskais uzbrukums Halabja), kā arī šo noziegumu ignorēšana no starptautiskās kopiena puses; tā kā starptautiskajai sabiedrībai, jo īpaši valstīm, kas atbalstīja iebrukumu, ir to drošības interesēm atbilstošs morāls pienākums atbalstīt Irākas iedzīvotājus un tā kā Eiropas Savienībai, lai tā sniegtu savu ieguldījumu, sadarbībā ar citiem starptautiskajiem palīdzības sniedzējiem ir ātri un radoši jāmobilizē visi attiecīgie tās rīcībā esošie instrumenti;

S.        tā kā Eiropas Parlaments ir apņēmies turpināt attīstīt attiecības ar Irākas Pārstāvju padomi, tostarp izmantojot oficiālas saiknes,

1.   iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

a)      pieņemt kopā ar Komisiju jaunu stratēģiju, kas gan kvantitatīvā, gan jo īpaši kvalitatīvā izteiksmē palielinās ES atbalstu ANO centieniem izveidot drošu, stabilu, vienotu, veiksmīgu, federālu un demokrātisku Irāku, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, aizsargātas minoritātes un veicināta etniskā iecietība, tādējādi radot pamatu reģionālai stabilitātei un drošībai; reaģēt uz ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1770 (2007), ar kuru ANO loma Irākā tiek būtiski palielināta;

b)      virzīt ES atbalstu demokrātiskai pārvaldībai tā, lai tiktu sasniegti trīs mērķi: koordinācijas stiprināšana starp valdību un Pārstāvju padomi, lai pēc iespējas samazinātu bloķēšanu likumdošanas procesā, vēlēšanu procedūru stiprināšana vietējā līmenī, lai nodrošinātu, ka provinču padomēs tiek pilnībā pārstāvēti visi vietējie iedzīvotāji, kā arī demokrātijas pastiprināšana vietējā līmenī, izmantojot konsultatīvus mehānismus, lai vietējos iedzīvotājus regulāri un pietiekami bieži iesaistītu lēmumu pieņemšanas procesā;

c)        ES palīdzību Irākai kopumā koncentrēt uz atbilstošu tehnisko palīdzību un veiktspējas palielināšanu tādās jomās kā tiesiskums un cilvēktiesības, laba pārvaldība, finansiālā un budžeta pārvaldība, dzimumu vienlīdzība, veselība un izglītība, kā arī uz federālo, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu nostiprināšanu;

d)      mudināt Komisiju nodrošināt ES Irākai sniegtā atbalsta pārredzamību un efektivitāti:

- ievērojot problēmas, kas paustas jau 2005. gadā atzinumā par vispārējo budžetu 2006. gadam, kuru iesniedza Parlamenta Ārlietu komiteja, un sniedzot pilnīgu, regulāru un pārredzamu informāciju par ES palīdzības izmaksāšanas un izmantošanas gaitu konkrētajā laikā, jo īpaši par tiem līdzekļiem, kas tiek virzīti caur IRFFI;

- rīkojoties tieši uz vietas, ja un kur to ļauj drošības situācija, jo īpaši dienvidu purvāju rajonos, kuru iedzīvotāji ir īpaši atstāti novārtā, un kurdu reģionā;

- mudinot ANO aģentūras un citas starptautiskās organizācijas darīt to pašu;

- nodrošinot pilnīgu atbalstu vietējām iesaistītajām pusēm, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai un valsts iestādēm, projektu un programmu izstrādē, īstenošanā un ilgtspējības nodrošināšanā;

- nodrošinot, lai ES finansētie projekti nedublētu citu starptautisko palīdzības sniedzēju darbu, bet to papildinātu;

- palielinot ES finansējuma daļu divpusējiem tehniskās palīdzības un veiktspējas palielināšanas projektiem un uzlabojot tiešu ES kontroli pār finansējumu;

- mainot galveno ES atbalsta uzsvaru uz divpusējiem projektiem, kas koncentrēti uz tehnisko atbalstu un veiktspējas palielināšanu tiesiskuma, finanšu pārvaldības, demokrātiskas pārvaldes un cilvēktiesību jomā;

- nodrošinot, ka būtiska ES palīdzība tiek virzīta uz valsts finanšu pārvaldības un budžeta kontroles uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka Irākas valdība spēj labāk sadalīt ievērojamos un pieaugošos valsts līdzekļus, kas tai tagad ir pieejami;

- izmantojot tās pieredzi, kas gūta saistībā ar atbalsta programmām Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) partneriem, lai tādējādi efektīvāk iesaistītos Irākā;

e)      apsvērt iespēju, ka Komisija varētu pieņemt daudzgadu valsts stratēģijas dokumentu Irākai;

f)       sekmēt divpusējas politiskās, diplomātiskās, kultūras un ekonomikas attiecības un apmaiņas starp dalībvalstīm un Irāku;

g)      jaunā stratēģijā ES un tās dalībvalstu aktīvai līdzdalībai Irākā iekļaut šādus elementus, kas tiks īstenoti atkarībā no apstākļiem — proti, drošības situācijas — un pēc intensīvām apspriedēm ar Irākas iestādēm un citiem partneriem, piemēram, ANO aģentūrām un NVO:

- palielināt Komisijas delegācijas Bagdādē lielumu, atbildību un resursus, iegūt pašiem savas jaunas telpas un nodrošināt, lai darbinieki varētu dzīvot un strādāt drošībā; mudināt ES dalībvalstis, kas nav pārstāvētas Bagdādē, atgriezties un dalīt šīs telpas un ar tām saistītās drošības izmaksas;

- nodrošināt ES/EK uzskatāmību Erbilā, Nasīrijā, Basrā un citos Irākas apgabalos, kur to ļauj drošības situācija;

- palielināt atbalstu tiesiskai valstij un tiesiskumam, īpašu uzmanību arī turpmāk pievēršot tiesu iestādēm un nevalstiskajām struktūrām šādās jomās: Tiesnešu mācību institūta nostiprināšana, atbalsts smagu noziegumu izmeklēšanas biroju izveidei, Augstās tiesnešu padomes nostiprināšana, atbalsts izmēģinājuma tiesas izveidei Basrā, Irākas Advokātu asociācijas nostiprināšana un atbalsts juridiskās palīdzības centru izveidei;

- izmantot EUJUST LEX pozitīvo pieredzi un sagatavot pasākumus, kas veicami pēc misijas slēgšanas, pamatojoties uz gūto pieredzi un vispusīgu ārējo novērtējumu, tostarp Irākā, par misijas ietekmi, lai tādējādi turpmāk stiprinātu Irākas policiju un krimināltiesu sistēmu, izmantojot gan EDAP, gan Kopienas instrumentus;

- sniegt atbalstu valsts finanšu pārvaldes reformai un atbildības nodrošināšanai;

- turpināt sniegt tehnisku atbalstu brīvu un godīgu vēlēšanu organizēšanai;

- atbalstīt samierināšanās procesu, proti, attiecībā uz Kirkūku un citām teritorijām, par kurām pastāv iekšēji strīdi, tostarp Asīrijas teritorijām, kuras sauc arī par Ninevijas līdzenumiem un kuras apdzīvo kristiešu kopienas; atbalstot ANO iniciatīvas, lai veicinātu reģionālo dialogu, rodot veidus un līdzekļus, kā uzlabot darbības spējas, tostarp gaisa transportu;

- izmantot Stabilitātes instrumenta[6] īpašo būtību, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, kas ir ļoti svarīgi attīstībai krīzes situācijā vai krīzes situācijas sākumā, kā tas ir Irākā; atbalstīt demokrātisku, no sektām brīvu, plurālistisku federālo, reģionālo un vietējo iestāžu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot Pārstāvju padomei un tās spējai pārvaldīt likumdošanas procesu, kontrolēt izpildvaru un nodrošināt sieviešu lielāku līdzdalību Irākas sabiedrībā; veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, reliģisko minoritāšu un bērnu tiesībām; atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizāciju un tās līdzdalību politiskajā procesā, un veicināt neatkarīgus, plurālistiskus un profesionālus plašsaziņas līdzekļus; atbalstīt atmīnēšanas darbības; veicināt padomu sniegšanu un atbalsta nodrošināšanu kurdu reģionam un tā valdībai cīņā pret narkotiku tirdzniecībā;

- Instrumenta sadarbībai attīstības jomā[7] līdzekļus, kas tiek novirzīti Irākai, arī turpmāk koncentrēt uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, lai kā galveno prioritāti garantētu vispārēju pieeju vitāli svarīgajai sabiedriskajai veselības aprūpei, kur, lai novērstu akūto strukturālo deficītu, ir steidzami nepieciešama institucionālā attīstība un veiktspējas palielināšana, veiktu būtiski svarīgus pasākumus, lai nepieļautu turpmāku situācijas pasliktināšanās izglītības sistēmā, tostarp īstenojot praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka meitenes spēj pilnībā piedalīties izglītībā visos tās līmeņos, kā arī atbalstītu purvāju rajonu vides aizsardzības un sociālo sistēmu atjaunošanu un purvāju rajonu arābu iedzīvotāju unikālā mantojuma aizsardzību;

- mudināt Eiropas NVO sadarboties ar kolēģiem Irākā, kuri jau ir īpaši aktīvi kurdu reģionā, un plaši izmantot Eiropas Instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR)[8], sniedzot tehnisko un finanšu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai risinātu jautājumus saistībā ar sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu piedalīšanos politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, vardarbību pret sievietēm, proti, piespiedu laulībām, „goda aizstāvēšanas” noziegumiem, nelikumīgu tirdzniecību un ģenitāliju kropļošanu, vietējo iedzīvotāju, kā arī pie minoritātēm un etniskām grupām piederošu cilvēku tiesībām, tostarp asīriešu (haldiešu, sīriešu un citu kristiešu kopienu), jazīdu un turkmēņu tiesībām, bērnu tiesībām, jo īpaši cīņu pret bērnu darbu, bērnu prostitūciju un bērnu tirdzniecību, cīņu pret patvaļīgu aizturēšanu un spīdzināšanu un nāvessoda atcelšanu;

- mudināt Irākas valdību un tai palīdzēt steidzami ieviest ārkārtas tiesību aktus, lai nodrošinātu finansiālo atbalstu vairāk nekā miljonam maznodrošinātu sieviešu, kas vada mājsaimniecības, un viņu apgādājamajiem;

- palielināt Erasmus Mundus programmas finanšu sadaļu Irākai; atbalstīt pašreizējās un jaunās darbības, kas vērstas uz tīklu izveidi starp Irākas un ārvalstu akadēmiskajām iestādēm un organizācijām, atsevišķiem akadēmiķiem un intelektuāļiem un studentu organizācijām, lai tādējādi atdzīvinātu akadēmisko vidi;

- pastiprināt Irākas iestāžu spējas īstenot efektīvu robežkontroli, kurai būtu, inter alia, jāsamazina vieglo ieroču un kājnieku ieroču ieplūšana valstī; palīdzēt izbeigt kājnieku ieroču un vieglo ieroču piegādi Irākai, proti, padarot ES rīcības kodeksu par ieroču eksportu juridiski saistošu, uzlabojot EUFOR Althea pārraudzību pār krājumiem Bosnijā un Hercegovinā, paātrinot krājumu iznīcināšanu Balkānu reģionā un palīdzot Irākas iestādēm likvidēt liekos kājnieku ieročus un vieglos ieročus ar plaša mēroga atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas programmu, izmantojot gan EDAP, gan Kopienas instrumentus;

- turpināt atzinīgi vērtējamās un produktīvās sarunas par jauno tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, vienlaikus uzsverot cilvēktiesību ievērošanas nozīmīgumu, jo tas ir elements, kas ietekmē ES līgumiskās attiecības ar jebkuru trešo valsti, tostarp cīņā pret terorismu;

- sniegt administratīvo un tehnisko atbalstu un veicināt vietējās veiktspējas palielināšanu, lai palīdzētu Irākas valdībai īstenot savu neseno mikrokredītu programmu un dalītos ar labas prakses piemēriem attiecībā uz pozitīvo nozīmi, kas mikrokredītiem var būt, stiprinot sievietes viņu kopienās, jo īpaši vairāk nekā miljonu maznodrošināto atraitņu;

-    mudināt Komisiju atvieglot Irākas bēgļu likteni Jordānijā un Sīrijā, un citās reģiona valstīs, kuras skārusi Irākas bēgļu krīze, un ievērojami palielināt ES palīdzības Irākas bēgļiem šajās valstīs pārredzamību un efektivitāti;

- palielināt ES atbalstu NVO un starptautiskajām organizācijām to centienos atvieglot Irākas bēgļu likteni kaimiņvalstīs, kā arī valsts iekšienē pārvietoto personu, tostarp 4000 asīriešu ģimeņu, likteni, kas patvērumu meklējušas galvenokārt Ninevijas līdzenumos; mudināt Irākas iestādes rīkoties saskaņā ar savu atbildību un sniegt finansiālo un cita veida atbalstu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu reintegrācijai;

- palielināt Irākas bēgļu iespējas rast patvērumu ES dalībvalstīs, neizmantot pašreizējos patvaļīgos kritērijus aizsardzības sniegšanai un atturēties no piespiedu izraidīšanas; steidzami risināt jautājumus, kas saistīti ar to palestīniešu bēgļu grūto likteni, kuri nonākuši robežreģionā starp Irāku un Sīriju;

- aicināt Irākas valdību un starptautiskās iestādes atgūt senlietas, kas paņemtas no Irākas Nacionālā muzeja Bagdādē un citās Irākas daļās pēc 2003. gada iebrukuma, lai Irākas vēsturi un kultūru saglabātu nākamajām paaudzēm;

h)      likt lietā vērtīgo pieredzi, ko ES un tās dalībvalstis ir guvušas no sekmīgas Provinču atjaunošanas komandas (PAK) darbībām Afganistānā, un apsvērt iespēju piedalīties PAK darbībās Irākā, jo īpaši vitāli svarīgo pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā;

i)       mudināt Eiropas uzņēmumus sniegt ieguldījumu Irākas atjaunošanā tādu konkursu ietvaros, kurus finansētu gan dalībvalstu valdības, gan Irākas valdība un/vai ciešā sadarbībā starp tām;

j)       mudināt Eiropas uzņēmumus un tiem palīdzēt piedalīties konkursos par līgumiem Irākas atjaunošanai, būt uz vietas un izmantot pieredzi, kas Irākā gūta agrāk gan pirmskara periodā, gan atjaunošanas periodā;

k)     atzinīgi vērtēt to, ka Irākai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) piešķīra novērotāja statusu, kas ir viens no galvenajiem soļiem ceļā uz Irākas iekļaušanu starptautiskajā ekonomikā un kas labvēlīgi ietekmē sarunu norisi starp ES un Irāku par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu; cerēt, ka piemērotā laikā nākotnē Irāka pilnībā pievienosies PTO;

l)       risināt sarunas par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp ES un Irāku, lai tādējādi veicinātu iekšējās reformas Irākā un tuvinātu Irākas tirdzniecības noteikumus daudzpusējo sistēmu noteikumiem un regulējošiem pasākumiem; regulāri informēt Parlamentu par stāvokli ES un Irākas sarunās par tirdzniecību un sadarbību;

m)     mudināt Irākas valdību ienākumus no naftas pārdošanas izmantot tā, lai nodrošinātu, ka tie no jauna tiek ieguldīti Irākā un ka tos pārvalda publiskā iepirkuma iestādes, galīgo atbildību uzņemoties Irākas valdībai; šādu pieeju ieteikt padarīt par būtiski svarīgu priekšnosacījumu, lai ES sniegtu atbalstu Irākas ekonomikas atjaunošanai un attīstībai;

n)      aicināt Daudznacionālos spēkus Irākā (MNF‑I) sadarboties ar Irākas valdību un sniegt informāciju par vairāk nekā 24 000 personu, ko aizturējuši MNF‑I, lai tādējādi nodrošinātu, ka tiek ievērots taisnīga tiesas procesa princips un šo personu pamata cilvēktiesības;

o)     iesaistīties dialogā ar ASV un, izmantojot ANO satvaru, censties panākt, ka starptautiskā kopiena ir daudzpusīgi pārstāvēta valstī; atbalstīt Irākas centienus biežāk iesaistīties dziļākās diskusijās par Irākas nākotni un arī citiem problemātiskiem jautājumiem ar Irākas kaimiņiem, jo īpaši Irānu, Sīriju, Saūda Arābiju un Turciju; mudināt Turciju ievērot Irākas teritoriālo integritāti un uz teroristiskām darbībām neatbildēt ar militārām darbībām Irākas teritorijā; mudināt Irākas iestādes nepieļaut, ka Irākas teritorija tiek izmantota par atbalsta punktu teroristiskām darbībām pret Turciju;

p)      atklāt informāciju par to, kuri privātie militārie uzņēmumi (PMU) un privātie drošības uzņēmumi (PDU) nodrošina drošību ES personālam Irākā; pieņemt PMU/PDU izmantošanas koncepciju EDAP operāciju laikā, kā arī izstrādāt skaidras pamatnostādnes saistībā ar to, kā Eiropas Savienības iestādes var izmantot privātos militāros un drošības uzņēmumus;

2.  uzsver Parlamenta apņemšanos ievērot parlamentārās demokrātijas principus un praksi; tāpēc atgādina par tā iniciatīvu 2008. gada budžetā sniegt atbalstu demokrātijas veidošanā parlamentiem trešās valstīs, tā apņemšanos aktīvi atbalstīt Irākas Pārstāvju padomi, sniedzot palīdzību veiktspējas palielināšanai, kā arī par tā darbu, kas tiek īstenots ar ad hoc delegācijas starpniecību divpusējo attiecību veicināšanai; tāpēc nolemj sniegt atbalstu turpmākai Irākas Pārstāvju padomes attīstībai:

a)  izstrādājot iniciatīvas, kas nostiprina Irākas ievēlēto pārstāvju spējas pildīt savu konstitucionālo lomu sabiedrībā, izmantojot labu parlamentāro praksi, efektīvi sadarbojoties ar izpildvaru un tieši kontaktējoties ar vēlētājiem;

b)  palielinot pieredzes nodošanu saistībā ar efektīvu pārvaldi, profesionāla personāla apmācību, pilnībā darbojošās komiteju struktūras izveidi un visaptverošu reglamentu, kā arī iestāžu pārredzamību un atbildību;

c)  daloties ar pieredzi saistībā ar tādu tiesību aktu izstrādi, kuri ir būtiski federālas valsts struktūras ieviešanai;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai un ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Irākas Republikas valdībai un Pārstāvju padomei.

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0481.
• [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0357.
• [3]  OV L 62, 9.3.2005., 37. lpp.
• [4]  OV C 298 E, 8.12.2006, 287. lpp.
• [5]  OV C 298 E, 8.12.2006, 171. lpp.
• [6]  Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (OV L 327, 24.11.2006, 1. lpp.).
• [7]  Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 24.11.2006, 41. lpp.).
• [8]  Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (OV L 386, 24.11.2006, 1. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Ievads

1.   Šis Eiropas Parlaments ieteikums Padomei ir par Irākas nākotni un ES turpmāko līdzdalību šajā valstī. Lai gan šajā ziņojumā uzsvars izdarīts uz konkrētu Padomei iesniegtu ierosinājumu izskatīšanu par to, kā uzlabot situāciju Irākā, apspriežot ES līdzdalību Irākā, nevar ignorēt iepriekš pieļauto kļūdu pieredzi.

Irāka kopš 2003. gada

2.   2003. gada iebrukums Irākā bija stratēģiska un humanitāra katastrofa. Neatkarīgi no dažādiem attaisnojumiem, ko izmantoja ASV un tās sabiedrotie, lai uzsāktu karu 2003. gada martā, reālais iznākums diemžēl neattaisnoja naivās un bezatbildīgi optimistiskās pirmskara prognozes vairumā vai pat visās jomās.

3.   Stratēģiski raugoties, iebrukums ir apdraudējis Irākas vienotību; tas ir radījis milzīgu mācību poligonu teroristu organizācijām (proti, Al Qaeda) mērogā, kas līdzinās vienīgi Afganistānai 20. gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados; tas likvidēja vienu no lielākajiem šķēršļiem Irānas centieniem pēc panākt dominējošu stāvokli reģionā; tas ir devis iedvesmu islāma ekstrēmistu kustības centieniem un, iespējams, darbībai pasaules mērogā; turklāt — kas varbūt ir vissvarīgāk — tas ir vājinājis Tuvo Austrumu demokrātisko kustību spēju veicināt miermīlīgas, pakāpeniskas un ilgtspējīgas politiskās un ekonomiskās izmaiņas attiecīgajās valstīs.

4.   No humanitārā viedokļa raugoties, 2003. gada iebrukuma rezultāts ir vēl apšaubāmāks. Cietušo cilvēku skaita aprēķini krasi atšķiras: no 77757–84705[1] civiliedzīvotājiem un 100000–150000[2] kara darbībās cietušajiem (civiliedzīvotājiem un citiem), tostarp kriminālu bandu izraisītiem nāves gadījumiem, līdz apmēram 392979–942636 irākiešu nāves gadījumiem, kas saistīti ar 2003. gada iebrukumu un tam sekojošo okupāciju, tostarp cietušajiem paaugstinātas nelikumības, izpostītas infrastruktūras un sliktākas veselības aprūpes dēļ[3]. Šī ziņojuma sagatavošanas brīdī Irākā bojā gājuši 3880 ASV karavīri.

5.   Svarīgāk par briesmīgo uzskaiti ir apzināšanās, ka 2003. gada karš un tam sekojošais haoss un vardarbība ir radījis jaunu un smagu kolektīvo traumu sabiedrībā, kas jau cieš no gadu desmitiem ilguša kara, diktatūras un sankciju sekām. Lai gan Sadama Huseina režīma gāšana pati par sevi ir pozitīvs notikums, tas un citi 2003. gada iebrukuma slavējami blakusrezultāti, proti, demokrātijas un konstitucionālās kārtības jomā, ir skatāmi tikai kā daļa no vienādojuma, kas kopumā Irākas iedzīvotājus visdrīzāk ir novedis sliktākā situācijā nekā iepriekš. Vissatraucošākais pierādījums tam ir to irākiešu skaits, kas devušies bēgļu gaitās. No kopējā 27 miljonu iedzīvotāju skaita vairāk par 2 miljoniem irākiešu ir valsts iekšienē pārvietotas personas, kas pametušas savas mājas pārsvarā valdošās vardarbības dēļ, un vēl 2 miljoni ir pametuši valsti un šobrīd ir bēgļi galvnokārt kaimiņvalstīs Jordānija un Sīrijā. Eiropā uzturas 200000 Irākas bēgļu. Bēgļu krīze ir radījusi ievērojamu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, nesamērīgi ietekmējot kādreiz pārtikušo un izglītoto Irākas vidusšķiru. Saskaņā ar UNAMI un citu ANO aģentūru datiem dažās slimnīcās 80 % ārstu ir pametuši darbu; atkarībā no reģiona 30–70 % skolu ir slēgtas; 70 % iedzīvotāju trūkst pieeja piemērotai ūdens apgādei un 81 % nav pieejama efektīva kanalizācija; 23 % bērnu pastāvīgi nesaņem pilnvērtīgu uzturu. Bezdarbs joprojām ir nekontrolējams: saskaņā ar UNAMI datiem bezdarbs ir virs 80 %, bet vairāk par pusi iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā USD 1 dienā.

6.   Lai gan šo datu pamatā ir Irākas ekonomikas ilgtermiņa panīkums kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem kara, sankciju, diktatūras un nepareizas pārvaldes dēļ, notikumi pēc 2003. gada vai nu padarīja situāciju vēl sliktāku, vai arī vienkārši nespēja risināt Irākas visakūtākās drošības un attīstības problēmas.

Eiropa un Irāka

7.   2003. gada karš sadalīja Eiropu. Dažas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēma politisku lēmumu atbalstīt ASV lēmumu steidzīgi uzsākt karu, lai it kā pasargātu pasauli no Sadama Huseina masu iznīcināšanas ieročiem. ES vienotība starptautiskajā mērogā bija viens no šī svarīgā lēmuma upuriem. 2003. gada šķelšanās sekas ir nopietni mazinājušas ES iespējamo lomu Irākas atjaunošanā.

8.   EK kopš 2003. gada papildus dalībvalstu ieguldījumiem Irākas atjaunošanai ir atvēlējusi apmēram EUR 818 miljonus. Bet ES nav izdevies būtiski uzlabot situāciju uz vietas. Tiesa, ES nav vienīgais palīdzības sniedzējs, kura ieguldījums Irākas atjaunošanā devis neapmierinoši mazus rezultātus. Tomēr šajā ieteikumā apgalvots, ka Eiropa var izdarīt daudz vairāk un labāk, proti, intensīvāk sadarbojoties ar Irākas iestādēm un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, ievērojami paplašinot savu līdzdalību uz vietas un rodot radošākus veidus savu resursu izmantošanai.

9.   Šajā ieteikumā Padomei tiks ievērota tā pati pamatpieeja, kas EP 2005. gada 6. jūlija rezolūcijā par Eiropas Savienību un Irāku – iesaistīšanās pamats[4], proti, ka ES lomas Irākā pamatā jābūt „vajadzībai beigt kavēties pie pagātnes notikumiem un raudzīties nākotnē” un „starptautiskās sabiedrības morālam un politiskam pienākumam” palīdzēt Irākas iedzīvotājiem.

10.  Šajā ieteikumā ANO Drošības padomes rezolūcija par Irāku nodrošina visaptverošu pamtu ES līdzdalībai Irākā. ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1770, kas ievērojami paplašina ANO palīdzības misijas Irākai (UNAMI) pilnvaras, uzsvērts „Irākas stabilitātes un drošības nozīmīgums Irākas iedzīvotājiem, reģionam un starptautiskajai sabiedrībai” un „ilgstoša reģionālā un starptautiskā atbalsta Irākas attīstībai nozīmīgums”.

11.  ES kā globālo procesu dalībniece ar savām interesēm un atbildību nevar un nedrīkst ignorēt Irākas krīzi: Irāka ir ļoti svarīga reģiona, globālai un, protams, Eiropas drošībai. Šī ieteikuma pamatā ir pieņēmums, ka ES rīcībā ir finanšu un politiskie resursi, ko var lietderīgi izmantot, lai veicinātu tādas drošas, stabilas, vienotas, pārtikušas un demokrātiskas Irākas izveidi, kura atbalsta cilvēktiesības, aizsargā savas minoritātes un veicina stabilāku situāciju Tuvajos Austrumos.

Efektivitātes, pārredzamības un uzskatāmības nozīmīgums

12.  Eiropas Parlaments ir vairākkārt paudis savu neapmierinātību ar daudzpusējo ieguldījumu fondu izmantošanu EK finansējuma virzīšanai. ES nepārvalda šāda veida finansējumu, un ir neiespējami precīzi izsekot tam, kā tas tiek faktiski izmantots. Konkrētajā Irākas gadījumā Starptautiskā Irākas atjaunošanas fonda (IRFFI) kā galvenā Kopienas finansējuma sadales līdzekļa izmantošana ir radījusi bažas Eiropas Parlamentā par pārredzamību, efektivitāti un uzskatāmību. Bažas ir īpaši spēcīgas attiecībā uz Pasaules Bankas Irākas ieguldījumu fondu, kas ir viena no IRFFI sastāvdaļām. Jau savā 2005. gada rezolūcijā par Irāku[5] Eiropas Parlaments pauda izbrīnu par to, ka „rekonstrukcijai piešķirtos fondus daļēji pārvalda Pasaules Banka nevis pilnībā ANO” un uzsver, ka „līdz šai dienai Pasaules Bankas ieguldījumu fonds ir apguvis tikai nelielu daļu no uzkrātajiem fondiem”. Ārlietu komitejas atzinums par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (C6-0000/2005 – 2005/2001 (BUD))[6] ir vēl precīzāk formulēts un tajā „pieprasīts, lai turpmāk finanšu līdzekļi netiktu pārvaldīti caur Pasaules Banku”.

13.  Komisijas nespēja sniegt Eiropas Parlamentam datus par to, kā Eiropas resursi tiek izmantoti, 2008. gada budžeta galīgās pieņemšanas kontekstā noveda pie lēmuma 20 % no 19.10.03. budžeta pozīcijas saistību apropriācijām (Instruments sadarbībai attīstības jomā (DCI), Tuvie Austrumi) iekļaut rezervē. Nosacījums šīs rezerves atbrīvošanai bija tāds, ka Eiropas Komisija „jāsniedz Parlamentam izsmeļošs pārskats par finansējuma izlietojumu Irākā (izlietojumu 2006., 2007. gadā un 2008. gadā plānoto izlietojumu)”. Šī ziņojuma sagatavošanas brīdī Komisijas atbilde uz šo Eiropas Parlamenta pieprasījumu tika uzskatīta par neapmierinošu.

14.  Šajā ieteikumā ir atkārtotas Eiropas Parlamenta prasības nodrošināt lielāku pārredzamību, mazāk izmantot daudzpusējo ieguldījumu fondus kopumā un jo īpaši Pasaules Bankas ieguldījumu fondu IRFFI ietvaros, kā arī vairāk paļauties uz divpusējiem projektiem, galvenokārt ar ANO aģentūrām. Kamēr Irākas administrācijas spēja apgūt līdzekļus ir ierobežota un kamēr IRFFI nespēj nodrošināt pietiekamu ES finansējuma pārredzamības un uzskatāmības līmeni, ES sava atbalsta uzsvars jāmaina uz divpusējiem projektiem, kuru mērķis ir tehniskas palīdzības sniegšana un veiktspējas palielināšanu tiesiskuma, finanšu pārvaldības, demokrātiskas pārvaldes un cilvēktiesību jomās. Arī Komisija ir sākusi strādāt šajā virzienā, kas ir atzinīgi vērtējams notikums.

15.  Īpašie ieteikumi par ES turpmāko līdzdalību Irākā, protams, ir atkarīgi no drošības apstākļiem uz vietas, kas ir svarīgākais atsevišķais šķērslis aktīvākai Eiropas lomai šajā valstī. Jebkurā gadījumā ES nedrīkst nesekot ANO, ja/kad tā paplašinās savu līdzdalību Irākā — Bagdādē vai citur. Pats par sevi saprotams, ka jautājums par ASV karaspēka klātbūtni Irākā ir ārpus šīs rezolūcijas darbības jomas. Tomēr tās pamatā ir pieņēmums, ka ASV uzņemsies atbildību par drošību Irākā tik ilgi, kamēr Irākas iestādes to uzskatīs par vajadzīgu. Vienīgais ilgtermiņa risinājums Irākas stabilizēšanai ir ANO vadīto starptautisko spēku klātbūtnes aktīvāka dažādošana un pakāpeniska demilitarizācija. Tieši šajā kontekstā ES var dot ievērojamu ieguldījumu.

16.  ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie attiecīgie ārējās darbības finanšu instrumenti, lai atbalstītu lielāku politisko apņemšanos nodrošināt stabilitāti un Irākas pārticību. Irāka nav parasts attīstības atbalsta gadījums, un līdz šim izmantotā pieeja pārsvarā izmantot Attīstības un sadarbības instrumentu (DCI) — ir jāmaina. Komisijas 2006. gada jūnija paziņojumā par Ieteikumu atjaunotām Eiropas Savienības un Irākas attiecībām[7] ir iekļauta virkne lietderīgu pamatnostādņu izmantošanai nākotnē. Atzinīgi vērtējams tajā liktais uzsvars (1) uz to, cik būtiski politiskajā procesā un valdībā ir iesaistīt visas puses, un (2) uz drošības situāciju valstī. Tomēr, lai ES sasniegtu rezultātus, tai radoši jāizmanto tās rīcībā esošie instrumenti. Papildus pastiprinātam politiskajam dialogam ar Irākas iestādēm (īpašu uzmanību pievēršot Pārstāvju padomei) ir jāapvieno Stabilitātes instruments, Eiropas Instruments demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR), humanitārā palīdzība un DCI, kā arī EDAP pasākumi atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas un drošības sektora reformas jomā, lai tie savstarpēji viens otru papildinātu, palīdzot veidot drošu, stabilu, vienotu, pārtikušu un demokrātisku Irāku, kura atbalsta cilvēktiesības un aizsargā savas minoritātes. Irākai netrūkst naudas. Tai trūkst stabilitāte, politiskā griba, spēcīgas politiskās iestādes un administratīvā veiktspēja, lai šo naudu veiksmīgi izmantotu. Šīs ir jomas, kurās ES var mainīt situāciju.

17.  Viena no īpašajām jomām, kurā ES jāsniedz ieguldījums, ir cilvēktiesības. ES pasākumi Irākā ir jāvērš pret nāvessodu, nesodāmību un sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu kultūru visās Irākas sabiedriskās dzīves jomās. Reliģisko un etnisko minoritāšu tiesībām jābūt vienām no galvenajām turpmāko ES pasākumu prioritātēm šajā valstī. EIDHR ir būtiski jāmobilizē Irākas vajadzībām, proti, lai stiprinātu Irākas pilsonisko sabiedrību.

18.  Visbeidzot šajā ieteikumā Eiropadomei tiek pieprasīts nodrošināt pārredzamību attiecībā uz ES personāla Bagdādē izmantotajiem privātajiem militāriem un drošības uzņēmumiem (PMU/PDU). ES trūkst skaidru pamatnostādņu par šo uzņēmumu izmantošanu īpaši EDAP pasākumos, bet arī plašākā nozīmē to algošanai ES iestāžu vajadzībām ārvalstīs. Kamēr pārredzamība šajā jomā krasi neuzlabosies un kamēr netiks izstrādātas skaidras pamatnostādnes par ES iestāžu īstenotu PMU/PDU izmantošanu ārpus ES, Eiropas Parlamentam būs ārkārtīgi grūti piekrist paplašināt ES fizisko līdzdalību Irākā.

  B6‑0328/2007

• [1]  Dati ņemti no 2007. gada 1. decembra „Irākā nogalināto skaits”.
• [2]  Irākas Veselības ministrijas dati, 2006. gada novembris.
• [3]  Medicīnas žurnāla „The Lancet ”pēdējā pētījuma dati, 2006. gada oktobris.
• [4]  P6_TA(2005)0288.
• [5]  P6_TA(2005)0288.
• [6]  PE 360.281v02-00
• [7]  COM(2006) 283.

IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI (B6-0328/2007)

saskaņā ar Reglamenta 114. panta 1. punktu

sagatavoja Ana Maria Gomes

PES grupas vārdā

par Eiropas Savienības lomu Irākā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

A. tā kā Irākai ir īpaši būtiska loma Tuvo Austrumu reģiona stabilitātē plašākā nozīmē;

B.  tā kā Irākā notiek vardarbība gan starp kopienām, gan kopienu iekšienē;

C. tā kā nav iespējams militārs atrisinājums, vēl jo vairāk, ja to uzspiež ārvalstu spēki;

D. tā kā ir jāizveido valsts kārtības uzturēšanas spēki, kas apvienotu visas kopienas un gūtu šo kopienu uzticību;

E.  tā kā ilgtspējīgs risinājums prasa, lai tiktu iesaistīti visi politikas dalībnieki no visām kopienām;

F.  tā kā ir jāturpina atvieglot Irākas civiliedzīvotāju ciešanas, it īpaši uz kaimiņvalstīm pārvietoto vai aizbēgušo irākiešu ciešanas;

G. tā kā „Devēju konferences” dalībnieki uzņēmās saistības;

I.   tā kā Eiropas Parlaments ir līdzatbildīgs Eiropas budžeta jomā;

J.   tā kā no 2003. līdz 2006. gadam Eiropas Savienība ir piešķīrusi Irākai palīdzību EUR 718,5 miljonu apmērā;

K. tā kā bez reālas ES kontroles, galvenokārt ar ANO un Pasaules Bankas starpniecību un Starptautiskā Irākas rekonstrukcijas fonda palīdzību tika izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi,

1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

     a)  Eiropas Savienībai turpināt sniegt ieguldījumu vienotas, stabilas, demokrātiskas, laicīgas un reliģiskās brīvības ievērojošas valsts izveidē;

     b)  palielināt tādu iniciatīvu skaitu, kuras ļautu tuvināt dažādās kopienas, it īpaši konstitucionālās reformas un varas dalīšanas jomā;

     c)  ciešā sadarbībā ar ANO, citiem starptautiskajiem dalībniekiem un Irākas iestādēm izstrādāt saskaņotu ilgtermiņa plānu, lai veiktu reformu drošības jomā, par pamatu ņemot bruņoto spēku demokrātiskas atbildības principu un liekot uzsvaru uz milicijas demobilizēšanu;

     d)  palīdzēt Irākai izmantot tās minerālos resursus;

     e)  veikt neatkarīgu pārbaudi par Eiropas līdzekļu izmantojumu ar ANO un Pasaules Bankas starpniecību;  

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai, Irākas valdībai, Irākas pārstāvju padomei, ANO un Pasaules Bankai.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (05.02.2008)

Ārlietu komitejai

par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Eiropas Savienības lomu Irākā
(2007/2181(INI))

Atzinumu sagatavoja: Ignasi Guardans Cambó

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus.

Iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

1. atzinīgi vērtēt to, ka Irākai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) piešķīra novērotāja statusu, kas ir viens no galvenajiem soļiem ceļā uz Irākas iekļaušanu starptautiskajā ekonomikā un kas labvēlīgi ietekmē sarunu norisi starp ES un Irāku par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu; cerēt, ka piemērotā laikā nākotnē Irāka pilnībā pievienosies PTO; līdz tam laikam valsts veiktspējas palielināšanas nolūkos vajadzētu nodrošināt pastāvīgu atbalstu finansiālu ieguldījumu veidā;

2. risināt sarunas par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp ES un Irāku, lai tādējādi veicinātu iekšējās reformas Irākā un tuvinātu Irākas tirdzniecības noteikumus daudzpusējās sistēmas noteikumiem un regulējošiem pasākumiem;

3. sniegt Irākai palīdzību, lai tā varētu izveidot atbilstošas un leģitīmas iestādes, kuru pārstāvji būtu tiesīgi apspriest pievienošanās nosacījumus, un atbalstīt pastāvīgu ES palīdzību nolūkā veicināt Irākas piederību un aktīvu līdzdalību tādās starptautiskās organizācijās, konvencijās un nolīgumos kā ANO Tirdzniecības un attīstības konference, ANO Attīstības programma, ANO Vides programma, Starptautiskā Darba organizācija, Kioto Protokols un Konvencija par bioloģisko daudzveidību;

4. koncentrēties uz ES līdzdalību Starptautiskā līguma ar Irāku izstrādē un atbalstīt Irākas reformu, kuras mērķis ir izveidot daudznozaru tirgus ekonomiku, kas atbilst Irākas sabiedrības vajadzībām un prasībām, kā arī noturīgas un vienlīdzīgas līdzdalības starptautiskajā tirdzniecībā prasībām, ļaujot izmatot šādas tirdzniecības sniegtās iespējas;

5. nākotnē izstrādājot tirdzniecības politiku un sniedzot ieguldījumu valsts atjaunošanā, ņemt vērā Irākas reģionu attīstību, kā arī to sociālo un ekonomisko dažādību; tāpēc ieteikt atbalstīt galvenokārt mikro-, mazo un vidējo uzņēmumu veiktspējas palielināšanu;

6. nodrošināt pastāvīgu ES palīdzību Irākas administratīvo un ekonomisko iestāžu darbības stiprināšanai, jo īpaši iestāžu sistēmas pārstrukturēšanai, sevišķu uzmanību pievēršot neatkarīgas centrālās bankas, stabilas valūtas, nodokļu un budžeta iestāžu izveidei un netraucētai finanšu tirgu attīstībai, un mudināt privāto sektoru atbalstīt ekonomisko tirgus reformu un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaisti;

7. aicināt Irākas iestādes ievērot prasības par pārredzamību, kuras noteiktas 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību X pantā, pieņemt nepieciešamos tiesību aktus un stiprināt spējas šos tiesību aktus īstenot tādās jomā kā intelektuālais īpašums, valsts iepirkumi, tirdzniecības tehniskie šķēršļi, kā arī sanitārie un fitosanitārie pasākumi;

8. aicināt Irākas iestādes līdz laikam, kad Irāka pievienosies daudzpusīgajam Valsts iepirkuma nolīgumam (VIN), nodrošināt pārredzamību un nepieļaut diskrimināciju saistībā ar valsts iepirkumiem, vislielākās labvēlības režīmu attiecinot uz visiem ES piegādātājiem saistībā ar visu valsts iestāžu iepirkumiem;

9.  mudināt Irākas valdību ienākumus no naftas pārdošanas izmantot tā, lai nodrošinātu, ka tie no jauna tiek ieguldīti Irākā un ka tos pārvalda publiskā iepirkuma iestādes, galīgo atbildību uzņemoties Irākas valdībai; šādu pieeju ieteikt padarīt par būtiski svarīgu nosacījumu, lai ES sniegtu atbalstu Irākas ekonomikas atjaunošanai un attīstībai;

10. atzīt, ka reglamentējoši noteikumi, kas nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus, un de facto godīgi un līdzvērtīgi konkurences apstākļi ārvalstu ieguldītājiem valstī ir abpusēji izdevīgi gan ES, gan Irākai un atbilst to interesēm;

11. uzskatīt, ka, ņemot vērā nepieciešamību pēc ilgspējīgākiem tirdzniecības modeļiem, piekļuve energoresursiem ir jautājums, kas jāizskata daudzpusējā noteikumu pieņemšanas līmenī, un ka šo procesu nevajadzētu negatīvi ietekmēt, pieņemot divpusējus tirdzniecības nolīgumus, kuru mērķis ir nodrošināt vislabvēlīgākos piekļuves nosacījumus;

12. nodrošināt, ka ES izpildinstitūcijas un struktūras regulāri un pārredzamā veidā sniedz pilnīgu informāciju par ES sniegtā atbalsta faktisko izlietojumu, tostarp par to līdzekļu izlietojumu, ko paredzēts izmantot netieši caur citām organizācijām, piemēram, Starptautisko Irākas atjaunošanas atbalsta fondu (IRFFI);

13. regulāri informēt Parlamentu par stāvokli ES un Irākas sarunās par tirdzniecību un sadarbību;

14. atbalstīt regulāra dialoga izveidi starp Komisiju, Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Investīciju banku, lai koordinētu pieeju un iniciatīvas parāda pārstrukturēšanai un/vai atcelšanai, kā arī atbilstīgās ekonomikas politikas prasības, tādējādi veicinot sociāli, ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgu attīstību valstī atbilstoši Irākas iedzīvotāju vēlmēm;

15. stingri ieteikt Komisijai laika posmam no 2008. gada izveidot savu datubāzi projektiem, kurus pārvalda ANO un Pasaule Banka vai citas starptautiskas iestādes un kuri saņem finansiālus ieguldījumus no ES vispārējā budžeta, kas paredzēts ļoti specifiskām projektu grupām; katram projektam vajadzētu būt skaidri uzskatāmam, un ES finansiālajam ieguldījuma — skaidri norādītam;

16. ieteikt dalībvalstīm un Komisijai nesteigties ar Eiropas Savienības pārvaldītu un finansētu projektu īstenošanu; lūgt Komisiju līdz 2008. gada maijam sniegt Parlamentam dokumentus, kuros būtu izklāstīta stratēģijai šā mērķa panākšanai; jāsniedz izskaidrojums saistībā ar projektiem, par kuriem vēl kādu laiku jābūt atbildīgai ANO un Pasaules Bankai;

17. ieteikt ES arī turpmāk finansiāli atbalstīt programmas, kuras palīdzēs atjaunot Irākas sabiedrību kopumā;

18. atbalstīt reģionālās ekonomiskās sadarbības pakāpenisku izveidošanu, jo tas būs vērtīgs pirmais solis, lai samazinātu saspīlējumu un veicinātu pakāpenisku politiskās un drošības sadarbības attīstību Irākā.

19. aicināt Irāku un dalībvalstis veicināt labu pārvaldi, pārredzamību un atbildību saistībā ar dabas resursu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot, ka šāda izmantošana neizraisa ekoloģisku nelīdzsvarotību un ka resursi tiek izmantoti galvenokārt Irākas iedzīvotāju vajadzībām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.1.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 4 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Kader Arif, Francisco Assis, Graham Booth, Carlos Carnero González, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.2.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	62 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Monika Beňová, Elmar Brok, Colm Burke, Philip Claeys, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Michael Gahler, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Metin Kazak, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Emilio Menéndez del Valle, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Pasqualina Napoletano, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Cem Özdemir, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Bernd Posselt, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Hannes Swoboda, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mariela Velichkova Baeva, Cristian Silviu Buşoi, Giulietto Chiesa, Andrew Duff, Árpád Duka-Zólyomi, David Hammerstein, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Jaromír Kohlíček, Peter Liese, Erik Meijer, Nickolay Mladenov, Borut Pahor, Józef Pinior, Antolín Sánchez Presedo, Inger Segelström
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Renate Weber