ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kotdivuāru, no otras puses

29.2.2008 - (COM(2007)0648 – C6‑0429/2007 – 2007/0226(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Daniel Varela Suanzes-Carpegna

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kotdivuāru, no otras puses

(COM(2007)0648 – COM8 – C6‑0429/2007 – 2007/0226(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2007)0648)¹,

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0429/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6‑0054/2008),

1.  apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes regulai un apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Kotdivuāras Republikas valdībām un parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns)
	(2a) Ir svarīgi uzlabot Eiropas Parlamentam sniegto informāciju. Šajā sakarā Komisijai jāpārsūta Partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētās apvienotās komitejas sanāksmju secinājumi.
Pamatojums
Parlamentam jāsaņem atbilstīga informācija, lai tas var novērtēt nolīgumu.
Grozījums Nr.2 3. panta 1.a punkts (jauns)
	1 bis. Komisija ik gadu novērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar nolīguma pielikumā esošo protokolu, ir ievērojušas prasības attiecībā uz ziņošanu par nozveju. Ja tas nav noticis, Komisija aptur attiecīgo valstu iesniegtos zvejas licences pieprasījumus uz nākamo gadu.
Pamatojums
Tie kuģi, kuri neievēro galveno pamatprasību — paziņot par nozvejoto daudzumu no katra krājuma, nedrīkst gūt labumu no ES finansiālā atbalsta.
Grozījums3 3.a pants (jauns)
	3.a pants
	Komisija ik gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 7. pantā aprakstītās daudzgadu nozaru programmas rezultātiem, kā arī par dalībvalstu nozvejas ziņošanas prasību ievērošanu.
Pamatojums
Lai novērtētu, vai ES izmaksātā kompensācija ir aprēķināta pareizi un vai šī kompensācija patiesi veicina zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu Kotdivuārā, Komisijai ik gadu jāsniedz Parlamentam ziņojums.
Grozījums Nr. 4 3.b pants (jauns)
	3.b pants
	Protokola spēkā esamības pēdējā gadā un pirms slēdz jaunu nolīgumu par tā atjaunošanu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par nolīguma piemērošanu un apstākļiem, kādos tas tika īstenots.
Pamatojums
Iekams noslēdz jaunu nolīgumu, Komisijai tās valsts iestādēm, ar kuru tā uzsāk sarunas, jāprasa iesniegt informāciju, uz kuru pamatojoties, Komisija Parlamentam un Padomei iesniegs vispārēju novērtējuma ziņojumu.
Grozījums Nr. 5 3.c pants (jauns)
	3.c pants
	Pamatojoties uz 3.a pantā minēto ziņojumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padome attiecīgā gadījumā piešķir Komisijai pilnvaras sarunu veikšanai, lai pieņemtu jaunu protokolu.
Pamatojums
Parlaments un Padome varēs veikt attiecīgos pienākumus, tikai pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu par zivsaimniecības nolīguma piemērošanu.
Grozījums Nr. 6 3.d pants (jauns)
	3.d pants
	Komisija Eiropas Parlamentam nosūta Partnerattiecību nolīguma 9. pantā minētās apvienotās komitejas sanāksmju secinājumus.

PASKAIDROJUMS

Kopiena 2007. gada 5. aprīlī apsprieda un parafēja partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības jomā ar Kotdivuāras Republiku, kurš nodrošina Kopienas zvejniekiem zvejas iespējas Kotdivuāras ūdeņos.

Komisijas priekšlikumā izklāstīta jaunā zvejniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Kotdivuāru būtība, kā arī protokola un tā pielikuma būtība. Nolīgums ir jāpiemēro uz sešiem gadiem, sākot no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam. Tā spēkā stāšanās dienā ar nolīgumu atcels un aizstās zvejniecības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kotdivuāru par zvejniecību šīs valsts zvejas zonā, kas stājās spēkā 1990. gada 19. decembrī.

1. Novērtējums

Jaunā nolīguma pamatā ir pētījums, kurā tika novērtēts zvejniecības sektors Kotdivuārā un kura rezultātus ieguva 2006. gada martā Abidžanā veiktās misijas laikā, kā arī ex post un ex ante novērtējumi, ko veica neatkarīgi eksperti.

Ex post analīzes rezultāti norāda, ka iepriekšējais protokols, kas noteica zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu periodam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam, nodrošināja efektivitātes, atbilstības un dzīvotspējas garantijas, jo tas atbilda Eiropas kuģu īpašnieku, Eiropas patērētāju un Kotdivuāras valsts vajadzībām tā, kā tas bija paredzēts. Analīzē arī ieteikta protokolu darbības pagarināšana līdz pieciem vai sešiem gadiem.

Ex ante 2004.-2007. gada protokola novērtējums parāda, ka nolīguma izmantojums ir bijis veiksmīgs, secina, ka to ir vēlams turpināt attiecībām zivsaimniecības jomā starp abām pusēm, un izvirza virkni ieteikumu, kas paredzēti, lai samazinātu nolīguma iespējamo negatīvo ietekmi.

2. Nolīgums

Zvejniecības partnerattiecību nolīgums starp Kotdivuāru un Eiropas Kopienu ir saskaņā ar zvejniecības nolīgumiem, ko Kopiena ir parakstījusi ar virkni Rietumāfrikas valstu.

Galvenais jaunā nolīguma mērķis ir stiprināt sadarbību starp divām pusēm tā, lai radītu partnerattiecību sistēmu, kurā attīstīt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un jūras ūdeņu dzīvo resursu pārdomātu izmantošanu Kotdivuāras zvejas zonā.

Jaunajā nolīgumā īpaša uzmanība ir pievērsta Kotdivuāras zivsaimniecības politikas atbalstam. Šajā sakarā abas puses vienosies par prioritātēm, kas jāpiešķir šādam atbalstam, un noteiks mērķus, gada un daudzgadu programmas, kā arī kritērijus sasniedzamo rezultātu novērtēšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību.

Finansiālais ieguldījums ir noteikts 595 000 EUR apmērā gadā, maksājumu veicot, vēlākais, 2008. gada 30. martā par pirmo gadu un 1. jūlijā par turpmākajiem gadiem. Šo ieguldījumu pilnā apjomā piešķirs, lai atbalstītu un ieviestu iniciatīvas, kas veiktas saistībā ar Kotdivuāras valdības izstrādāto zivsaimniecības nozares politiku.

Gada atskaites daudzums ir 7000 tonnas. Ja šis daudzums tiek pārsniegts, finansiālo ieguldījumu katrai papildu tonnai palielinās par 65 EUR.

Pēc apspriedēm starp pusēm un gadījumā, ja rodas neparedzēti apstākļi, ieguldījuma maksājumu var pārskatīt vai atlikt.

Attiecībā uz zvejniecības iespējām nolīgumā ir noteikts, ka atļauju zvejot piešķirs 25 tunzivju saldētājseineriem (10 kuģi no Francijas un 15 no Spānijas) un 15 āķu jedu kuģiem (10 kuģi no Spānijas un 5 kuģi no Portugāles), ar nosacījumu, ka tie peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu un tiem ir derīga zvejas licence, kas izdota saskaņā ar pielikumā minētajiem nosacījumiem.

Taču pēc Kopienas pieprasījuma saskaņā ar šo nolīgumu var veikt izpētes zvejas reisus. Ja tie ir pārliecinoši un ilgtspējīga Kotdivuāras zvejas resursu pārvaldība nav apdraudēta, abas puses, kopīgi vienojoties, var izlemt piešķirt Kopienas kuģiem jaunas zvejas iespējas.

Nolīgumā noteikts, ka, lai darbotos Kotdivuāras ūdeņos, Kopienas kuģiem ir jāatbilst virknei nosacījumu. Cita starpā, tiem ir jābūt kārtībā attiecībās ar Kotdivuāras iestādēm, licences pieteikums ir jāiesniedz elektroniski ministrijai, kas ir atbildīga par zvejniecību Kotdivuārā, ir jāiesniedz pielikumā minētās veidlapas un dokumenti un jāsamaksā nodeva.

Licences izsniegs, samaksājot 3850 EUR par tunzivju seineri un 1400 EUR par āķu jedu kuģi, un tās var atjaunot. Nodeva ir noteikta 35 EUR apmērā par nozvejoto zivju tonnu.

Saskaņā ar nolīgumu izveidotā apvienotā komiteja būs atbildīga par tā piemērošanas uzraudzību un kontroli. Protokols ietver arī pārskatīšanas klauzulu, kas ļauj pēc trim gadiem grozīt protokolu un tā pielikumus, ja apvienotā komiteja to uzskata par vajadzīgu.

Kā noteikts jau iepriekšējā protokolā, saistībā ar ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Eiropas Kopienas kuģiem piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām (apvienošanās brīvība, tiesības uz darba koplīguma slēgšanas sarunām un diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesiju).

Uz tunzivju seineriem un āķu jedu kuģiem nodarbināto ĀKK valstu pilsoņu skaits ir noteikts 20 % apmērā no visiem jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģa attiecīgajā zvejas sezonā.

Novērotāju klātbūtne uz Kopienas kuģiem ir pilnībā ietverta pielikumā. Attiecīgie kuģi uzņems novērotāju, ko būs iecēlusi kompetentā reģionālā zivsaimniecības organizācija (RZO) un kura pienākums būs sagatavot detalizētu ziņojumu par darbībām, kas veiktas uz kuģa.

Attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem pielikumā ir noteikts, ka kuģiem ir jāievēro pasākumi un ieteikumi, ko konkrētajam reģionam pieņēmusi ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija).

Kopienas kuģiem, kam atļaus zvejot Kotdivuāras ūdeņos, piemēros visaptverošu uzraudzību. Kopienas rīcībā būs precīzs to kuģu saraksts, kam ir izdotas zvejas licences. Kompetentā Kotdivuāras iestāde kuģus, kam ir atļauts zvejot, iekļaus otrajā sarakstā. Kuģiem ir jāziņo kompetentajai iestādei, kad tie ierodas vai atstāj zvejas zonu. Pielikumā ir izklāstīti arī pasākumi saistībā ar pārbaudēm, darbību kontroli, satelītuzraudzību un kuģu pārmeklēšanu.

Lai aizsargātu Kotdivuāras jūras resursus, zvejas zona Kopienas kuģiem, t.i., tunzivju seineriem un āķu jedu kuģiem, ir noteikta ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm no krasta pamatlīnijas.

Referenta piezīmes

Attiecības zivsaimniecības jomā starp Eiropas Savienību un Kotdivuāru sākās jau deviņdesmitajos gados, kad tika parakstīts pirmais pamatnolīgums par zveju Kotdivuāras ūdeņos. Kopš tā laika bez jebkādiem pārtraukumiem ir parakstīta virkne protokolu, no kuriem katrs ietver trīs gadus, pēdējais protokols ir parakstīts 2004. gada 30. jūnijā.

Jaunā nolīguma saturs, ko apsprieda 2007. gada aprīlī kā pamatu abpusējām attiecībām zivsaimniecības jomā, ir saskaņā ar jaunajām Eiropas Savienības zvejniecības partnerattiecību nolīgumu pamatnostādnēm, kuru mērķis ir apvienot Eiropas zivrūpniecības intereses, garantējot tās darbības un to zivju sugu nozveju, kas ir pieprasītas tirgū, ar reālu ieguldījumu tās trešās valsts attīstībā, ar kuru ir parakstīts nolīgums, palīdzot konsolidēt vietējo zivsaimniecības nozari un tādējādi veicinot vietējo iedzīvotāju ekonomisko attīstību un apgādi.

Partnerattiecību nolīgumi piešķir īpašu nozīmi faktoriem, kas saistīti ar dabas, jūras resursu un vides aizsardzību — aspektiem, kuriem, lai arī tie neizpalika pilnībā, tradicionālajos zvejniecības nolīgumos tomēr netika piešķirta tik liela loma. Zvejniecības nolīgums ar Kotdivuāru sniedz labumu abām pusēm.

Lai arī Eiropas tunzivju zvejas kuģu flote, kas ir ieguvēja no šī nolīguma, aizvien mazāk uzturas Kotdivuāras ūdeņos sakarā ar problēmām, kas saistītas ar politisko nestabilitāti pēdējos gados, no stratēģiskā viedokļa ir lietderīgi garantēt Abidžanas ostas operatīvu pieejamību.

No Kotdivuāras viedokļa šī nolīguma parakstīšanai ir milzīga nozīme valsts attīstībā. Politiskās nestabilitātes un bruņotā konflikta rezultātā visas līdz šim plānotās darbības vietējās zivsaimniecības nozares izveidei ir pilnībā apstājušās vai arī ir absolūti neefektīvas.

Partnerattiecību nolīguma parakstīšana rada vajadzīgos nosacījumus, lai izvērstu patiesu programmu atbildīgai zvejošanai Kotdivuārā un garantētu reālas vietējās nozares ilgtspējīgu attīstību. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar nolīguma nosacījumiem 100 % Kopienas ieguldījuma, t.i., 595 000 EUR gadā, tiks veltīti darbībām, kas ir tieši saistītas ar resursu saglabāšanu un vietējā sektora konsolidāciju.

Atbildīgas zvejniecības politikas izveide Kotdivuārā faktiski nozīmē sākšanu no nekā, un Kopienas palīdzība ir pierādījusi sevi kā būtisku, lai sagatavotu tiesisko pamatu un izveidotu institucionālu iekārtu, kas turpmāk spēs risināt galvenās problēmas. Šī nolīguma neparakstīšana radītu milzīgu kaitējumu šiem mērķiem, jo ir vairāk nekā iespējams, ka Kotdivuāra nolemtu aizstāt plānotos ienākumus ar licenču sistēmu privātajiem kuģu īpašniekiem, kura darbotos, tikai pamatojoties uz ekonomiskiem parametriem, un kurai netiktu piemērotas tās prasības un darbības veidi, kas raksturo atbildīgu zvejniecību.

Kopienas flotes klātbūtne šajā reģionā ir atbalsts un var nodrošināt izaugsmi tunzivs konservu nozarei, kas vietējiem iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs ienākumu avots un iespēja darba vietu radīšanai. Šīs konservu rūpnīcas, kas atrodas ap Abidžanas ostu, ir cietušas no pakāpeniskas lejupslīdes, ko izraisīja Francijas konservu uzņēmumu slēgšana pēc to pārdošanas starptautiskām grupām. Kopienas nozveja sekmē izejvielu piegādi nozarei.

Nākamais svarīgākais šī nolīgums aspekts ir atbildīgas zvejniecības principu ievērošana. Zvejniecības iespējas, ko apsprieda Kopiena, attiecas uz tālmigrējošām sugām: tunzivi, galvenokārt garspuru tunzivi, svītraino tunzivi un lielacu tunzivi, un mazākā mērā zobenzivi.

Nolīgumā minētās zvejniecības iespējas atbilst zvejai, ko veic seineri un āķu jedu kuģi, kas zvejo šīs sugas un kurus uzrauga RZO un Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT). Saskaņā ar jaunākajiem novērtējuma pētījumiem Kopienas veiktā šo sugu nozveja un izmantotie zvejas rīki nerada nekādus draudus minēto sugu dzīvotspējai.

Secinājums

Iepriekš minēto iemeslu dēļ var secināt, ka nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāras Republiku sniedz labumu abām līgumslēdzējām pusēm.

Atbilstoši īstenots zvejniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kotdivuāru var nodrošināt pamatu valsts zivsaimniecības nozares ilgtspējīgas attīstības programmai. Nolīguma mērķu pienācīga īstenošana nodrošinās atbalstu vietējam sektoram, kas ir būtiski tā ekonomikai, kura sekmē patstāvību pārtikas apgādē un rada darba vietas, kuras ir koncentrētas tunzivju konservu rūpniecībā, ostā un apgādes pakalpojumos kuģiem no flotēm, kas darbojas Vidusatlantijā.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (29.1.2008)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kotdivuāru, no otras puses
(COM(2007)0648 – C6‑0429/2007 – 2007/0226(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Josep Borrell Fontelles

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienības sadarbības politikai attīstības jomā un kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) jābūt konsekventām, savstarpēji papildinošām un saskaņotām, kopumā veicinot attiecīgo valstu nabadzības līmeņa samazināšanos un ilgtspējīgu attīstību.

ES ir apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecību visā pasaulē, kā to noteica ANO 2002. gada augstākā līmeņa sanāksmē Johannesburgā, saglabājot vai atjaunojot krājumus, lai panāktu vislielāko ilgtspējīgo produktivitāti.

ES ir pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, lai veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību ilgtermiņā un apstiprinātu, ka zvejas tiesībās ir ietverts pienākums veikt nozveju atbildīgi, tādējādi nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu efektīvu saglabāšanu un pārvaldību.

ES klātbūtne tāljūru zvejas apgabalos ir likumīgs mērķis, tomēr ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības intereses zivsaimniecības nozarē ir jāaizsargā, ņemot vērā arī ieinteresētību to valstu attīstībā, ar kurām tiek parakstīti zvejniecības nolīgumi.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2006. gada 22. jūnija rezolūciju „Zivsaimniecība un tās sociālie un vides aspekti jaunattīstības valstīs” un īpaši tajā pausto nostāju par to, ka ĀKK un ES interešu aizsardzība zivsaimniecības nozarē ir jāsaskaņo ar zvejas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas uzdevuma ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aizsardzības aspektiem, no vienas puses, un nepieciešamību nodrošināt piekrastes rajonos dzīvojošo kopienu iztikas līdzekļus, no otras puses.

Turklāt Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja uzsver ĀKK un ES Zvejniecības partnerattiecību nolīgumā iekļauto norādi par Kotonū nolīguma ievērošanu; vērš uzmanību uz nepieciešamību pienācīgi ņemt vērā Kotonū nolīguma 9. pantu par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem, labu pārvaldi un tiesiskumu, un atzinīgi vērtē to, ka Komisijas dienesti ir pauduši Attīstības komitejai apņēmību ievērot 9. panta saturu, veicot sarunas par nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm, tostarp arī ar tām, kas neietilpst ĀKK valstu grupā.

Ar ieteikto nolīgumu atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Kotdivuāras Republikas nolīgumu, kas stājās spēkā 1990. gada 19. decembrī.

Nolīguma protokols un tā pielikums ir noslēgts uz sešiem gadiem, sākot no atbilstošo pieņemšanas procedūru pabeigšanas datuma. Pusēm izsakot savu piekrišanu klusējot, nolīguma darbības laiku var pagarināt ik pēc sešiem gadiem.

Ieteiktā nolīguma protokols paredz nozvejas iespējas, kopumā izsniedzot 40 atļaujas, — 25 Spānijas un Francijas seineriem un 15 Spānijas un Portugāles āķu jedu zvejas kuģiem.

Jaunais finansiālā ieguldījuma apjoms ir noteikts EUR 445 000 gadā par atskaites daudzumu 7000 tonnas. Īpaša summa EUR 140 000 gadā ir paredzēta Kotdivuāras zivsaimniecības nozares politikas izstrādei un īstenošanai.

Ja Kopienas kuģu kopējais nozvejas daudzums Kotdivuāras zvejas zonās pārsniedz gada atskaites tonnāžu, katra nozvejotā papildu tonna ikgadējā finansiālā ieguldījuma apjomu palielina par EUR 65.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē norādīto saistību ar nacionālajām iniciatīvām un cer, ka tajās ir ietverta arī zivju pārstrādes un tirdzniecības vietējās infrastruktūras projektu finansēšana, tādējādi ļaujot vietējiem iedzīvotājiem nozvejot vairāk, nekā tas nepieciešams tikai iztikai.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka nolīgumā paredz atbalstīt zivsaimniecības novērošanas, kontroles un pārraudzības pasākumus un ka tas veicina zinātnisko un tehnisko sadarbību ar vietējām iestādēm. Iepriekšminētajā rezolūcijā, kas noslēgta starp ĀKK un ES, ir noteikts, ka zinātnisko resursu novērtējumam ir jābūt priekšnoteikumam, lai saņemtu atļauju zvejot, un ka resursu ikgadējam novērtējumam ir jābūt nosacījumam, lai arī turpmāk saņemtu zvejas atļaujas.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja neatbalsta procedūru, kas pieņemta saistībā ar šo nolīgumu, jo Parlamentam vajadzēja būt pilnvarotam piedalīties sarunās un būt informētam par sarunu gaitu, taču Padome šīs pilnvaras piešķīra Komisijai.

Apspriede ar Parlamentu par ieteikto nolīgumu notika tikai 2007. gada novembrī septiņus mēnešus pēc nolīguma parafēšanas, paredzot, ka tas stāsies spēkā 2007. gada 1. jūlijā. Parlamentam ir iebildumi, un tas uzskata šo procedūru par nepieņemamu.

Komisijai un Padomei ir jāpanāk vienošanās par nosacījumiem, kas sniegtu Parlamentam reālu iespēju tikt uzklausītam. Ja tāda vienošanās netiks panākta, Zivsaimniecības komitejai jānodrošina, ka Parlamenta ietekme saglabā pašreizējo status quo, tostarp iespēju balsot pret zvejniecības nolīgumiem, kurus iesniedz izskatīšanai saskaņā ar pašreizējo procedūru.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns)
	(2a) Kopienas finansiālais atbalsts ir jāizmanto, lai veicinātu attīstību piekrastes iedzīvotāju kopienās, kuras pārtiek no zvejniecības, un izveidotu nelielus vietējus zivju saldēšanas un apstrādes uzņēmumus;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāru
Atsauces	COM(2007)0648 – C6-0429/2007 – 2007/0226(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	PECH
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 29.11.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Josep Borrell Fontelles 18.12.2007
Pieņemšanas datums	29.1.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	32 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Thijs Berman, Josep Borrell Fontelles, Marie-Arlette Carlotti, Corina Creţu, Ryszard Czarnecki, Nirj Deva, Koenraad Dillen, Fernando Fernández Martín, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Madeleine Jouye de Grandmaison, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, Horst Posdorf, José Ribeiro e Castro, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Johan Van Hecke, Jan Zahradil
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Sorin Frunzăverde, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Atanas Paparizov, Anne Van Lancker, Ralf Walter, Renate Weber
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Catherine Neris

• [1] 

Budžeta komitejaS ATZINUMS (28.2.2008)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kotdivuāru, no otras puses
(COM(2007)0648 – C6‑0429/2007 – 2007/0226(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel

ĪSS PAMATOJUMS

Šis ir samērā konkrēts zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgums, kas atļauj kuģiem, kuri peld ar ES karogu, piekļuvi tunzivju krājumiem Kotdivuāras ūdeņos. Tas ietver pašu nolīgumu un pievienoto protokolu, kur definēti sīki izstrādāti zvejas nosacījumi.

Saskaņā ar šo protokolu, kas ir spēkā sešus gadus no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam, kopumā 40 kuģi var nozvejot līdz 7000 tonnām tunzivju Kotdivuāras ūdeņos. Tabulā ir sniegts iepriekšējā protokola salīdzinājums ar pašreizējo.

	No 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam	No 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam
Kuģi zvejai ar riņķvadiem	34 (ES, FR)	25 (ES, FR)
Kuģi zvejai ar āķu jedām	11 (ES, PT)	15 (ES, PT)
Kuģi zvejai ar makšķerēm un āķu jedām	3 (FR)	--
Bentisko zivju sugu zvejniecība	1300 GT mēnesī	--

Ir minēti arī noteikumi izpētes zvejai ar ES kuģiem.

Protokolā paredzēts, ka ES piešķir Kotdivuārai finansiālo ieguldījumu, kas sastāv no divām daļām:

· finansiālais ieguldījums EUR 455 000 gadā par 7000 tonnām tunzivju un

· ES atbalsts EUR 140 000 gadā Kotdivuāras zivsaimniecības politikas atbalstam.

Kopējais apjoms EUR 595 000 ir samazināts no EUR 1 065 000, kas bija paredzēts saskaņā ar iepriekšējo nolīgumu, ņemot vērā, ka bentisko zivju sugu zvejniecība ir izbeigta un tunzivju zveja ir samazināta no 9000 līdz 7000 tonnām.

Budžeta komitejai jābūt informētai par to, ka šis apjoms EUR 595 000 pieaugtu, ja ES kuģi nozvejo vairāk nekā 7000 tonnu tunzivju. Par katru tonnu, kas pārsniedz 7000 tonnas, ko nozvejos ES kuģi, ES maksā EUR 65 par tonnu. Tomēr, tā kā ES kuģi var nozvejot tik daudz tunzivju, cik vien iespējams (maksimālais daudzums nav noteikts), protokolā ietverts maksimālais finansiālais ieguldījums jebkurā no dotajiem gadiem ar divkāršotu iepriekš minēto skaitli, t.i., EUR 1 190 000. Ja ES kuģi nozvejo vairāk nekā divkāršojot 7000 tonnas, Kotdivuāras iestādēm samaksa ir jāgaida līdz nākamajam gadam. Piemēram, ja ES kuģi nozvejo 17 000 tonnas, ES maksās EUR 1 190 000 par 14 000 tonnām tajā pašā gadā, bet EUR 196 000 par atlikušajām 3000 tonnām maksā tikai nākošajā gadā. Šī ir standartiespēja šādos tunzivju zvejas nolīgumos, bet ir apšaubāms tās taisnīgums, atļaujot ES kuģiem nozvejot vairāk, nekā iespējams samaksāt. Iespējams, ka nozvejai, tāpat kā maksājumam, ir nepieciešams ierobežojums.

Kā zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu parasta prakse ir paredzēti noteikumi daudzgadu nozaru programmai, lai veicinātu atbildīgu un ilgtspējīgu zveju Kotdivuārā, ietverot uzraudzību un kontroli, resursu pārvaldību, higiēnas apstākļu uzlabošanu utt. Protokolā ir noteikts, ka šādā nolūkā ir jābūt paredzētam kopējam apjomam EUR 595 000. Par programmā paredzētajiem pasākumiem savstarpēji jāvienojas Komisijai un Kotdivuāras iestādēm.

Komisija ir ierosinājusi jaunu regulu, kas nosaka zvejas darbību veikšanas atļauju izdošanu saskaņā ar šiem trešo valstu nolīgumiem (COM (2007) 330 galīgā redakcija). Tur būtu nosacījumi licenču izdošanai kuģiem saskaņā ar ierosināto sistēmu tā, lai licence netiktu atļauta kuģiem, kas neziņo par to nozvejotajiem daudzumiem, kas ir veikuši Regulas (EK) Nr. 1447/1999 nopietnus pārkāpumus un kas ir NNN sarakstā (kuģi, kuri iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā vai neregulētā zvejā, skatīt COM (2007) 602 galīgā redakcija) vai veikuši citu prasību pārkāpumus. Komisija pat ierosina tai atļaut apturēt visus licences pieprasījumus no attiecīgās dalībvalsts saskaņā ar konkrēto nolīgumu, ja dalībvalsts nepilda tās pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu. Tādā gadījumā ir pamatots un ir jāturpina Budžeta komitejas nesen pieņemtais grozījums par licences pieprasījumu apturēšanu kuģiem, kuri nav ziņojuši par nozveju.

grozījumi

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieviest tās ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3. panta 1.a punkts (jauns)
	Komisija ik gadu novērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, ir ievērojušas ziņošanas prasības.Ja tas nav noticis, Komisija aptur to zvejas licences pieprasījumus uz nākamo gadu.
Pamatojums
Tie kuģi, kuri neievēro galveno pamatprasību — paziņot par nozvejoto daudzumu no katra krājuma, nedrīkst gūt labumu no ES finansiālā atbalsta.
Grozījums Nr. 2 3.a pants (jauns)
	3.a pants
	Komisija ik gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 7. pantā aprakstītās daudzgadu nozaru programmas rezultātiem, kā arī par dalībvalstu ziņošanas prasību ievērošanu.
Pamatojums
Lai novērtētu, vai par ES izmaksāto kompensāciju ir veiktas pareizas atskaites un vai šī kompensācija patiesi veicina zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu Kotdivuārā, Komisijai ik gadu jāsniedz Parlamentam ziņojums.
Grozījums Nr. 3 3.b pants (jauns)
	3.b pants
	Pirms protokola darbības izbeigšanās un pirms jaunu sarunu uzsākšanas par tā iespējamo pagarināšanu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei protokola ex post novērtējumu, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi.
Pamatojums
Pirms tiek uzsāktas jaunas sarunas, nepieciešams pašreizējā protokola novērtējums, lai zinātu, kādas izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas, jāiekļauj jebkurā no tā iespējamiem pagarinājumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāru
Atsauces	COM(2007)0648 – C6-0429/2007 – 2007/0226(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	PECH
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 29.11.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Helga Trüpel 20.9.2004
Pieņemšanas datums	27.2.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Valdis Dombrovskis, Salvador Garriga Polledo, Ingeborg Gräßle, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Monica Maria Iacob-Ridzi, Anne E. Jensen, Vladimír Maňka, Jan Mulder, Cătălin-Ioan Nechifor, Theodor Dumitru Stolojan, László Surján, Helga Trüpel, Ralf Walter

• [1]  Vēl nav publicēts OV.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāru
Atsauces	COM(2007)0648 – C6-0429/2007 – 2007/0226(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	21.11.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 29.11.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 29.11.2007		BUDG 29.11.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Daniel Varela Suanzes-Carpegna 22.11.2007
Izskatīšana komitejā	19.12.2007
Pieņemšanas datums	28.2.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	21 4 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Avril Doyle, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Ioannis Gklavakis, Hélène Goudin, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Marianne Mikko, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Margie Sudre, Cornelis Visser
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Thomas Wise
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Francesco Ferrari