Procedūra : 2007/2268(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0059/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0059/2008

Debates :

PV 09/04/2008 - 19
CRE 09/04/2008 - 19

Balsojumi :

PV 10/04/2008 - 9.13
CRE 10/04/2008 - 9.13
PV 23/04/2008 - 4.9
CRE 23/04/2008 - 4.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0172

ZIŅOJUMS     
PDF 159kWORD 116k
4.3.2008
PE 398.675v02-00 A6-0059/2008

par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu

(2007/2268(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Erik Meijer

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu

(2007/2268(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās nākotnē pievienosies Eiropas Savienībai,

 - ņemot vērā ANO Drošības padomes 1993. gada rezolūcijas Nr. 817 un 845,

 ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un ņemot vērā 2006. gada 15.–16. jūnija un 2006. gada 14.–15. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

 paturot prātā1995. gada pagaidu nolīgumu starp Grieķijas Republiku un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku;

 ņemot vērā 2007. gada 24. jūlijā notikušās ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomes ceturtās sanāksmes secinājumus,

 ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. janvāra Lēmumu 2006/57/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un ar ko atceļ Lēmumu 2004/518/EK (1),

 ņemot vērā Komisijas sagatavoto Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu (SEC(2007)1432),

 ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 13. decembra rezolūciju attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem mērķiem 2006.–2007. gadam (2),

 ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2006. gada progresa ziņojumu (3),

 ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas 2007. gada 29.–30. janvāra un 26.–27. novembra ieteikumus,

 ņemot vērā par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu (4),

 ņemot vērā 2007. gada 24. oktobra rezolūciju attiecībā uz priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par atpakaļuzņemšanu (5),

 ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0059/2008),

A. tā kā Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai jau kopš 2005. gada ir piešķirts ES kandidātvalsts statuss, taču līdz šim brīdim vēl nav noteikts pievienošanās sarunu uzsākšanas datumus; tā kā šī ieilgusī situācija rada neapmierinātību un nenoteiktību, ņemot vērā ilgstošo reformu gaitu, ko nesen uzsākušas Skopjes iestādes,

B.  ņemot vērā, ka ES un Rietumbalkānu deklarācijā, ko Zalcburgā 2006. gada 11. martā vienprātīgi apstiprināja visi Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri un Rietumbalkānu valstu ārlietu ministri, ir atkārtoti norādīta labu kaimiņattiecību nozīme un nepieciešamība atrast savstarpēji pieņemamus risinājumus nenokārtotiem jautājumiem ar kaimiņvalstīm,

C. ņemot vērā to, ka pašlaik ANO pārraudzībā starp ES dalībvalsti Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku norit sarunu process, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz kandidātvalsts nosaukumu,

1.  atzinīgi vērtē atjaunoto politisko vienprātību par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai un ievērojamu progresu, kas panākts kopš pēdējā progresa ziņojuma, ko Komisija publicēja 2007. gada novembrī;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Likums par prokuratūru un Likums par prokuroru padomi, kā arī Likums par iekšējo kopienu attiecību komiteju, uzskaitot likumus, kas jāpieņem, izmantojot divkāršā vairākuma metodi (Badintera principu), un atzinīgi vērtē lēmumu par Tieslietu padomes galīgo iecelšanu;

3.  atzinīgi vērtē Eiropas integrācijas nacionālās padomes izveidi, kuras mērķis ir iegūt daudzu partiju atbalstu ar ES saistītām reformām un kuras priekšsēdētāja ir opozīcijas līdere, kā svarīgu ES pievienošanās procesa virzītājspēku; atzīmē, ka nacionālā padome valstij nosaka institucionālās prioritātes sarunu procesa sagatavošanās posmā, precīzi nodrošinot vajadzīgo institucionālo struktūru, cilvēkresursus un budžeta finansējumu; mudina valdību un parlamentu uzturēt reformu virzību un turpināt nepārtrauktu, regulāru un konstruktīvu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm sadarbības un vienprātības garā par valsts Eiropas darba kārtības galvenajiem jautājumiem;

4.  atzinīgi vērtē neatlaidīgos centienus un valdības un parlamenta panākumus, īstenojot Ohridas Pamatnolīgumu un pieaugošo valsts etniskās daudzveidības atzīšanu; atzinīgi vērtē valdības un parlamenta apņemšanos vēl vairāk veicināt attiecības starp etniskajām grupām, kā rezultātā ir pieņemti tādi tiesību akti kā 2007. gada 8. februāra grozījumi Likumā par valsts svētkiem, kurā noteiktas dažādas etniska un reliģiska rakstura svētku dienas, kā arī arvien lielāku budžeta līdzekļu piešķiršanu, lai veicinātu mazākuma kopienu kultūras vērtības un tradīcijas; norāda uz nepieciešamību uzlabot mazākuma kopienu locekļu vienlīdzīgu pārstāvību – jo īpaši valsts administrācijā, policijā un bruņotajos spēkos un atzinīgi vērtē vienošanos par 45 likumprojektu izvēli, kurus drīkst pieņemt tikai ar Badintera vairākuma balsojumu;

5.  norāda, ka atjaunotā politiskā virzība Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas integrācijai Eiropā ir stingras apņemšanās rezultāts, ko izteikuši visi politiskie spēki; atzinīgi vērtē regulāros un intensīvos dialogus, kas notiek starp četru lielāko politisko partiju (VMRO-DPMNE, SDSM, DPA un DUI) līderiem un kuru rezultātā ir pieņemti vairāki likumi, kā arī pasākumi, kas ir būtiski turpmākai integrācijai ES;

6.  turklāt atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu valsts civildienestā strādā vairāk etnisko minoritāšu pārstāvju, un cer, ka Ohridas pamatnolīgums tiks konsekventi īstenots;

7.  izsaka atzinību saistībā ar lielāko parlamentā pārstāvēto politisko partiju līderu apņemšanos turpināt darbu, lai panāktu progresu attiecībā uz vēl neatrisinātajiem jautājumiem, piemēram, par valodu lietojumu un sociālā atbalsta paketi 2001. gada konflikta upuriem;

8.  atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā ir panākts acīm redzams progress saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju, kā arī būtisks progress cīņā pret cilvēku un narkotiku tirdzniecību; aicina valdību turpināt pretkorupcijas tiesību aktu īstenošanu un tiesu varas reformas, kas stiprinās neatkarību un tiesu sistēmas kopējo kapacitāti;

9.  izsaka atzinību valdībai par progresu ekonomikas jomā, vienlaikus saglabājot makroekonomisko stabilitāti; atzinīgi vērtē nodokļu politiku un uzlaboto nodokļu disciplīnu, kas ir radījusi lielākus valsts budžeta ieņēmumus; atzinīgi vērtē uzlaboto uzņēmējdarbības klimatu un pasākumus, lai samazinātu juridiskos un administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības uzsākšanai;

10. gaida jaunā Banku likuma pieņemšanu saskaņā ar ES acquis; atzīmē jauna likuma par Valsts banku pieņemšanas svarīgumu 2008. gadā, tādējādi stiprinot šīs bankas neatkarību, kā arī uzraudzības administratīvo kapacitāti;

11. pauž bažas par bezdarba līmeni, kas joprojām ir augsts, un mudina valdību risināt šo problēmu; īpaši norāda uz situāciju ciemos, kas robežojas ar Kosovu, kur bezdarba problēmas risināšanai ir vitāli svarīgs, lai sniegtu vietējiem iedzīvotājiem iespēju iegūt legālus ienākumus;

12. atgādina par nepieciešamību nepārtraukti īstenot Ohridas pamatnolīgumu kā instrumentu, lai sekmētu starptautiskas uzticības veidošanu, kas ir galvenais stabilitātes faktors šajā reģionā;

13 atgādina, ka 2005. gadā pieņemtajā Likumā par kopienu karogu izmantošanu, tādai minoritāšu kopienai, kas attiecīgā pašvaldībā ir vairākumā, ir atļauts izmantot savu karogu; atzīmē, ka 2007. gada 24. oktobra Konstitucionālās tiesas spriedums apstiprināja kopienas tiesības izkārt savu karogu līdzās valsts karogam un ka tas arī paplašināja tiesības izkārt etniskās kopienas karogu visām etniskajām kopienām pašvaldībā, un apstiprināja etnisko albāņu tiesības izmantot Albānijas valsts karogu kā savu etnisko simbolu; uzsver, ka tiesa arī mēģināja precizēt šo tiesību robežas, jo tā uzskatīja, ka valsts un kopienas karogiem ir atšķirīgas nozīmes, un nolēma, ka kopienu karogus nedrīkst turēt izkārtus pastāvīgi, piemēram, oficiālu valsts apmeklējumu laikā vai uz valsts iestāžu ēkām; aicina visas puses apspriest šo jautājumu saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu un starptautiskajiem standartiem;

14. atzinīgi vērtē valdības rīcību, lai ātri atbildētu uz Eiropas Komisijas 2007. gada progresa ziņojuma ieteikumiem un pieņemtu pārskatīto Acquis pieņemšanas nacionālo plānu saskaņā ar prioritātēm ierosinātajā 2008. gada Pievienošanās partnerībā;

15. izsaka atzinību par valsts administrācijas darbu, lai sagatavotos ES pievienošanās sarunu procesam; aicina varas iestādes turpināt valsts administrācijas reformas, lai nodrošinātu tās pilnīgu depolitizāciju, profesionalitāti, kompetenci un efektivitāti, un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu apdraudēt jau izveidoto administratīvo veiktspēju;

16. uzskata, ka visiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas politiskajiem spēkiem un etniskajām kopienām ir kopīgs uzdevums pierādīt, ka valstī vairs nav tādu konfliktu, kurus negatīvi vērtē gan valsts iekšienē, gan ārzemēs, kas pārsniedz normālu politisko viedokļu atšķirības, tostarp demokrātisku valdības iestāžu boikotēšanas, un tādējādi pierādīt, ka valsts ir gatava integrācijas procesam Eiropas Savienībā;

17. atbalsta Saloniku pilsētas Centra par demokrātiju un samierināšanu Dienvideiropā un Sorosa Fonda iniciatīvu publicēt mācību grāmatas par Balkānu vēsturi gan albāņu, gan maķedoniešu valodā, kas ir paredzētas vēstures skolotājiem un vidusskolas skolēniem, un kuru mērķis ir iekļaut dažādus skatījumus uz kopīgo pagātni, sniedzot līdzsvarotu perspektīvu un veicinot samierināšanu;

18. atzīmē, ka likumprojekts par Vēlēšanu kodeksa pārskatīšanu, kurā paredzēts palielināt parlamentu par 13 vietām, gan mazu etnisko minoritāšu pārstāvības, gan ārzemēs dzīvojošu valstspiederīgo pārstāvības interesēs, tika nodots izskatīšanai 2007. gada 27. septembrī; pauž bažas par to, ka ierosinātais likums varētu apiet Badintera vairākuma principu, kas paredzēts Ohridas pamatnolīgumā; uzsver, ka „pacta sunt servanda” principa ievērošana ir būtiski svarīga savstarpējās uzticības stiprināšanai; tādēļ uzskata, ka attiecībā uz Vēlēšanu kodeksa jebkādu pārskatīšanu ir vēlams panākt lielu vienprātību, piedaloties albāņu pārstāvjiem, un tic, ka notiks turpmākas apspriedes, lai to panāktu;

19. vērš uzmanību uz romu kopienas nepārtraukto diskrimināciju, jo īpaši izglītības, sociālās aizsardzības, veselības aprūpes, mājokļu un nodarbinātības jomās; pauž cerību, ka drīzumā tiks īstenota valsts stratēģija romu kopienai saskaņā ar tās noteiktajiem mērķiem;

20. atzinīgi vērtē to, ka stājās spēkā vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku; tomēr atzīmē, ka piekļuve ES valstīm joprojām ir liela problēma Maķedonijas pilsoņiem un Rietumbalkānu valstu pilsoņiem kopumā; uzsver, ka uz šo kandidātvalsti jāattiecas piekļuves noteikumiem, kuri ir vienlīdzīgi ar Horvātijai piemērojamiem noteikumiem; tādēļ atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu 2008. gada 20. februārī uzsākt dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, lai izstrādātu ceļvedi, kura galīgais mērķis būtu bezvīzu režīms, n aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai ātri pabeigtu šo dialogu;

21. šajā sakarībā atzīmē to, ka valdība ievieš pases ar biometriskiem drošības elementiem, valsts vīzu informācijas sistēmas un vīzu centra izveidi un integrētās robežu pārvaldības sistēmas īstenošanu;

22. atzinīgi vērtē pieņemto jauno Likumu par baznīcu, reliģisko kopienu un reliģisko grupu juridisko statusu, kuru sāks piemērot no 2008. gada maija, un kas ļaus uz visiem laikiem izskaust sūdzības, kuras iesniedz nelielas ticības kopienas, jo īpaši kopienas, kuras dažu pēdējo desmitgažu laikā radušās vai izveidojušās ārzemju misionāru darba rezultātā vai, atšķeļoties no pastāvošām baznīcām, par aizliegumu uzbūvēt, turēt īpašumā vai lietot telpas, kuras kalpo kā lūgšanu telpas;

23. atzinīgi vērtē fiskālās decentralizācijas otrā posma veiksmīgo sākumu 2007. gada jūlijā, kad 42 no 84 pašvaldībām uzsāka šo procesu, un pievienojās vēl deviņas pašvaldības;

24. norāda, ka ir veikti papildu pasākumi sieviešu tiesību veicināšanā, jo īpaši saistībā ar vienlīdzīgām iespējām; tomēr uzstāj, lai tiktu palielināta sieviešu aizsardzība pret jebkāda veida vardarbību;

25. norāda, ka saskaņā ar 2005. gada novembrī pieņemto apraides likumu, ir vēlams saglabāt valsts apraides neatkarību no valsts iestādēm, ļaut brīvi paust dažādus viedokļus un nepieļaut valdības iejaukšanās izraisītu citu plašsaziņas līdzekļu ierobežošanu; mudina iestādes nodrošināt valsts atbilstību ES un Eiropas Padomes standartiem par naida izpausmju pret kaimiņvalstīm atdzimšanas apkarošanu, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos;

26. atzīmē, ka vienpusējs atbalsts noteiktiem plašsaziņas līdzekļu produktiem, piemēram, valdības kampaņām un valsts sponsorētu firmu reklāmām, kropļo konkurenci plašsaziņas līdzekļu nozarē un tādējādi kaitē citiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp tiem, kuri kritizē valdību;

27. atzinīgi vērtē sagatavošanas darbu uzsākšanu Likuma par policiju īstenošanai, kura pilnīga un efektīva piemērošana ir būtisks uzdevums un ir viena no galvenajām Eiropas asociācijas prioritātēm;

28. atzīmē, ka ir jāaktivizē centieni saistībā ar ūdens kvalitātes aizsardzību, pamatojoties uz jauno Likumu par ūdeni; it īpaši norāda uz lielo nepieciešamību aizsargāt ūdens kvalitāti un kontrolēt piesārņojumu Vardaras upē, kas šķērso lielāko daļu valsts teritorijas un turpina plūst kā Axiós upe, Grieķijas teritorijā ienesot bīstamus atkritumus, kā arī pārrobežu ezeros Ohrid, Prespa un Dojran, un panākt attiecīgo divpusējo nolīgumu ar kaimiņvalstīm Albāniju un Grieķiju efektīvu īstenošanu;

29. atzīst, ka likuma par atkritumu apsaimniekošanu pieņemšana ir devusi rezultātus saistībā ar manipulācijām ar azbestu, atkritumu savākšanu un polihlorbifenilu, un izejvielu atkritumiem;

30. pievērš uzmanību tam, ka ir jāuzlabo attieksme pret vidi kopumā, un aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas varas iestādes saskaņot vides tiesību aktus ar apstiprinātiem ES standartiem;

31. atzīmē, ka 7. novembrī uz ziemeļiem no Tetovas, Brodecas ciemata tuvumā notika plaša policijas operācija, kuras mērķis bija arestēt vairākus iespējamus noziedzniekus, kuras laikā tika nogalināti seši no tā dēvētās „Brodecas bandas”, un Iekšlietu ministrijas spēki ciematā aizturēja vēl 13 personas; atzīmē, ka Brodecas ciematā atrada vieglos un smagos ieročus, tostarp smagos automātiskos ieročus un pretgaisa raķetes; norāda, ka saskaņā ar ES novērošanas misijas un EDSO sniegto informāciju, operāciju veica profesionāli un efektīvi, un tās rezultātā necieta ne policisti, ne civiliedzīvotāji; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir publiski paziņojusi, ka tā atjaunos mošeju un citu bojāto infrastruktūru; pauž bažas par dažiem ziņojumiem, kuros minēts, ka, iespējams, pret aizturētajiem arestēšanas laikā ir brutāli izturējušies; šajā saistībā aicina ombudu pilnībā izmeklēt šos notikumus un uzsver, ka jebkādi neatrisināti jautājumi par policijas operāciju Brodecas ciematā ir jārisina atvērtā, pārredzamā un juridiski konsekventā veidā;

32. apsveic ar progresu to tiesību aktu jomā, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, taču uzsver, ka ir vajadzīgi lielāki centieni, lai nodrošinātu pieņemto tiesību aktu ieviešanu;

33. atzinīgi vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas aktīvo dalību Dienvidaustrumeiropas valstu sadarbības procesā un tās ieguldījumu Reģionālās sadarbības padomes izveidē; tāpat atzinīgi vērtē tās konstruktīvo nostāju par Kosovas statusu; tomēr pauž bažas par Kosovas robežas tehniskās demarkācijas aizkavēšanos un uzskata, ka robežas tehniskās demarkācijas jautājums ir jārisina saskaņā ar bijušā ANO īpašā sūtņa Kosovas statusa procesam M. Ahtisaari priekšlikumu; atzinīgi vērtē aktīvo sadarbību ar Kosovu tirdzniecības, muitas un policijas sadarbības jautājumos, un to, ka vienlaikus tiek uzturētas labas kaimiņattiecības ar Serbiju; atzinīgi vērtē brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšanu ar šīm divām kaimiņvalstīm, un iesaka veidot līdzīgu politiku attiecībās ar Albāniju, Bulgāriju un Grieķiju, jo īpaši transporta un komunikāciju jomā;

34. atzinīgi vērtē valsts ieguldījumu ES ALTHEA misijā Bosnijā un Hercegovinā, atzīst tās nozīmi attiecībā uz reģionālo stabilitāti un pauž dziļu līdzjūtību valstij un to 11 miera uzturētāju ģimenēm, kuri traģiski gāja bojā Maķedonijas militārā helikoptera avārijā 2008. gada 12. janvārī;

35. pauž nožēlu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas republikas un ASV varas iestāžu parakstīto un ratificēto divpusējo imunitātes nolīgumu, kas piešķir atbrīvojumu minētās valsts pilsoņiem no Hāgas Starptautiskās krimināltiesas (ICC) jurisdikcijas; uzsver, ka šāda rīcība ir pretrunā ar ES standartiem un politiku, kuras mērķis ir atbalstīt Starptautisko krimināltiesu, kā arī citiem ES pamatprincipiem par divpusējiem imunitātes nolīgumiem; aicina Maķedonijas valdību un parlamentu saskaņot tās tiesību aktus ar ES dalībvalstu principiem un standartiem;

36. atzīmē, ka ir vajadzīgi turpmāki ieguldījumi, lai attīstītu valsts infrastruktūras saiknes ar kaimiņvalstīm, kas veicinātu ekonomisko attīstību un stabilitāti reģionā kopumā, un aicina valdību ātri pabeigt atlikušo dzelzceļa līnijas posmu starp Skopji un Sofiju;

37. atzinīgi vērtē augošo divpusējo sadarbību, kā arī iedzīvotāju savstarpējos kontaktus starp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju; atzīmē ar gandarījumu, ka kopš iepriekš minētās Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūcijas pieņemšanas, ANO pārraudzībā reģionā ir notikušas divpusējās sarunas, kurās piedalījās īpašais sūtnis Matthew Nimitz, lai vienotos par savstarpēji pieņemamu risinājumu domstarpībām, kas ir radušās par valsts nosaukumu; atzīmē īpašā sūtņa 2008. gada 19. februāra priekšlikumu un atzinīgi vērtē to, ka abas valstis ir pieņēmušas priekšlikumu par pamatu tālākām diskusijām; aicina abas puses pastiprināt centienus, lai atrisinātu šo problēmu, kas nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par šķērsli Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai starptautiskās organizācijās, kā tas noteikts 1995. gada Pagaidu nolīgumā, kas joprojām ir spēkā;

38. atgādinot par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada decembra secinājumiem, uzsver reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību nozīmi, kā arī nepieciešamību atrast savstarpēji pieņemamus risinājums nenokārtotiem jautājumiem virzības procesā uz ES;

39. atbalsta Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības centienus ar ES kaimiņu dalībvalstīm izveidot kopīgas izglītības un vēstures komitejas, lai pārskatītu iespējamās pretrunas un vēstures nepareizu interpretāciju, kas var radīt nesaskaņas, un mudina iestādes veicināt Maķedonijas kopīgā kultūras un vēsturiskā mantojuma kopīgu godināšanu ar tās kaimiņvalstīm;

40. atzīmē, ka valsts kopš 2005. gada, kad tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss, ir sasniegusi ievērojamus rezultātus, taču no trim valstīm tā ir vienīgā ar kuru līdz šim nav notikušas pievienošanās sarunas; atzīst, ka ir vēlams izmainīt šo ārkārtas situāciju; aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku nodrošināt vajadzīgo reformu uzsākšanu; aicina Eiropas Komisiju, papildinot tās Ziņojumu par Rietumbalkāniem, izstrādāt Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kritēriju kopumu, kuru izpildes gadījumā varētu uzsākt pievienošanās sarunas pirms 2008. gada beigām, kas vēl vairāk veicinās stabilitāti un stiprinās Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu;

41. atzinīgi vērtē valdības sagatavošanās darbus, lai īstenotu Pirmspievienošanās instrumentu (IPA), kas ir veicinājis 2007. gada IPA Finansēšanas nolīguma un Pamatnolīguma 2007. –2013. gadam parakstīšanu; atkārtoti norāda uz IPA nozīmi, lai sagatavotos turpmākai dalībai ES; aicina gan valdību, gan Komisiju paātrināt sagatavošanās darbus, lai ļautu veikt agrāku decentralizētas IPA vadības sistēmas īstenošanu, tādējādi panākot lielāku efektivitāti un nodrošinot vietējo līdzdalību šajā procesā;

42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1)

OV L 35, 7.2.2006., 57. lpp.

(2)

OV C 317 E, 23.12.2006., 480. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0352.

(4)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0454.

(5)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0453.


PASKAIDROJUMS

1.        Otrā gada pārskata prioritātes

2007. gada 12. jūlijā plenārsēdē tika apstiprināts pirmais gada pārskats par kandidātvalsti, kuru Eiropas Savienība un tās dalībvalstu lielākā daļa nosauca par „Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku” un kas šīs valsts konstitūcijā tiek saukta par „Maķedonijas Republiku”.

Ziņojumā apskatīti daudzi jautājumi, piemēram, vides problēmas, darba devēju un darba ņēmēju attiecības un valsts apraide. Vairāk nekā šiem un citiem jautājumiem, uzmanību pievērsa trim galvenajām problēmām: lielās albāņu kopienas stāvoklim, attiecībām ar dienvidu kaimiņvalsti Grieķiju un ES pievienošanās sarunu sākuma datumam. Pagājušajā gadā šie trīs jautājumi piesaistīja pat vēl lielāku uzmanību. Turklāt, pirmajiem diviem jautājumiem ir ievērojama ietekme uz trešo. Otrajā gada pārskatā, prioritāti piešķir progresa atklāšanai katrā no šiem trim jautājumiem.

2.        Bijušās Dienvidslāvijas saites ar ES

No 1957. līdz 1991. gadam Eiropas Kopienām (Eiropas Savienības priekštecis) un dalībvalstīm bija pastāvīgas labas attiecības ar bijušo Dienvidslāvijas Sociālistisko Federatīvo Republiku. Lielā mērā šīs attiecības atšķīrās no attiecībām ar citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kuru vadībā bija partijas, kas sevi dēvēja par Komunistiskajām, un kas bija nošķirtas no Rietumeiropas un Dienvideiropas ar „dzelzs priekškaru”. Dienvidslāvija nevienam neradīja aizdomas par militāriem draudiem. Valsts palika ārpus „aukstā kara”, izveidoja ciešus kontaktus ar trešo pasauli un piesaistīja starptautisko uzmanību, aktīvi iesaistot darbiniekus rūpnieciskajā demokrātijā. Starp Rietumeiropas un Dienvideiropas uzņēmumiem un Dienvidslāvijas uzņēmumiem notika plaša pārrobežu sadarbība. Salīdzinoši lielam Dienvidslāvijas iedzīvotāju skaitam bija iespēja apmeklēt Rietumeiropas un Dienvideiropas valstis vai ilglaicīgi strādāt tajās. Daudzu citu valstu cilvēkiem Dienvidslāvija (īpaši Alpu reģions, krasts un Ohrida ezers) bija ievērojams brīvdienu galamērķis. Turklāt tirdzniecības un transporta jomā valstij bija ciešas saites ar Grieķiju un citām Eiropas Kopienu dalībvalstīm. Ja Dienvidslāvija nebūtu izjukusi, iespējams, valsts kopumā jau būtu pievienojusies ES agrāk, nekā to izdarīja vairākas no pašreizējām dalībvalstīm. Pievienošanos, kas agrāk bija iespējama, nopietni aizkavēja nevis valsts izjukšana, bet gan vardarbība pēc tās. Bijušās Dienvidslāvijas (un kaimiņu Albānijas) teritoriju pašlaik pilnībā ietver ES dalībvalstis.

3.        Panākumu saglabāšana kandidātvalsts statusā

Tikai Slovēnija (no bijušās Dienvidslāvijas republikām) pievienojās ES 2004. gada milzīgās paplašināšanās laikā. Sarunas ar kandidātvalsti Horvātiju turpinās veiksmīgi un tām vajadzētu noslēgties 2009. gadā, kā rezultātā dažu gadu laikā šī valsts kļūs par 28. dalībvalsti.

Arī Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kopš 2005. gada ir piešķirts kandidātvalsts statuss un tā sagaidīja, ka pievienošanās process varētu notikt vienlaikus ar Horvātiju. Tikai tas, ka tā atrodas dienvidos no bijušās Dienvidslāvijas un vienmēr bija ekonomiski vājāk attīstīta nekā ziemeļi, varētu radīt sarežģījumus un aizkavēšanos sarunu noslēgšanā.

Kandidātvalsts status ļāva tai apsteigt bijušās Dienvidslāvijas valstis Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Serbiju. Pat vēl lielākā mērā tas attiecas uz Serbijas autonomo provinci Kosovu, kas ir uzskatījusi sevi par neatkarīgu kopš 1990. gadiem, netika pārvaldīta no Serbijas kopš 1999. gada kara un 2008. gadā, iespējams, saņems neatkarīgas valsts statusa starptautisku atzīšanu, pēc kuras tās ir tiekusies 17 gadus. Valstīm, kas izveidojās pēc bijušās Dienvidslāvijas, un kuras līdz nav ieguvušas kandidātvalsts statusu, līdz šim ir piedāvāti tikai Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi, ar (kopš 2003. gada Saloniku Eiropadomes) pievienošanās izredzēm ilgtermiņā. Tagad rodas jautājums vai kandidātvalsts statusa iegūšana palīdzēs Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai saglabāt savas priekšrocības salīdzinājumā ar citām Dienvidslāvijas pēctecēm. Tajā paša laikā, notiek diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai. Minētā statusa nozīme nav skaidra, tomēr, pēdējo divu gadu laikā nav sākušās gaidītās pievienošanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Tas ir nostādījis valsti īpašā situācijā attiecībā pret divām pārējām kandidātvalstīm. Sarunas notiek ne tikai ar Horvātiju, bet arī ar Turciju, kas sarunu sākumā nespēj izpildīt kritērijus, kuri vēlāk noteiks galīgo lēmumu. Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ārkārtīgi sarūgtina šī kavēšanās. Ja sarunas neuzsāks nekavējoties, pastāv iespēja, ka tas ievērojami graus kandidātvalsts statusa nozīmi ne tikai minētajai valstij, bet arī citām valstīm, kas vēlas iegūt šo statusu.

4. ES ierobežotā uzņemšanas un integrācijas spēja

Tūlīt pēc „aukstā kara” (1989. gads) beigām ievērojamu uzmanību un atzinību piesaistīja sadarbības paplašināšana, kas tajā laikā aprobežojās ar Rietumeiropu un Dienvideiropu, attiecinot to uz valstīm, kas tolaik tika uzskatītas par „pretējās puses” daļu. Ne tikai politiskie līderi, bet arī sabiedriskā doma bija pārliecināta, ka jāiekļauj liels skaits jaunu dalībvalstu. Prestižs, kas tajā laikā saistījās ar veiksmīgu liela mēroga paplašināšanos austrumu virzienā, vairs šobrīd neeksistē. Sabiedriskā doma ir kļuvusi kritiskāka un sagaida, ka uzmanība tiks pievērsta to problēmu atrisināšanai, kuras ir radušās agrāku paplašināšanos rezultātā. Jaunpienācējus novērtē stingrāk; tagad tiem ir jāmaksā par to, kas nenoritēja veiksmīgi iepriekšējo paplašināšanos laikā. ES un tās dalībvalstīm svarīgāk nekā iepriekš ir novērtēt pozitīvos un negatīvos aspektus. Paredzamās problēmas un prognozējamās izmaksas, iespējams, ir paplašināšanās nesteidzīguma iemesls. Vienlaikus jaunpienācēju pievienošanās termiņu nosaukšana un vienlaicīga daudzu dalībvalstu uzņemšana ir tabu. Katru valsti kritiski novērtē, pamatojoties uz tās sasniegumiem.

Turklāt, pašlaik pastāv divi kontrastējošas uzskati saistībā ar valstīm, kas izveidojās pēc bijušās Dienvidslāvijas:

a)        jāatrod noturīgu risinājumu šo valstu problēmām pirms to pievienošanas ES, jo īpaši saistībā ar dažādu etnisku kopienu attiecībām valsts iekšienē un attiecībām ar kaimiņvalstīm;

b)        steidzami nepieciešama pievienošanās ES un to uzskata par labāko miera, demokrātijas, stabilitātes un ekonomiskās attīstības garantiju, jo tiek sagaidīts, ka ES spēs sniegt ievērojamu ieguldījumu problēmu atrisināšanā, tostarp kopienu un kaimiņvalstu attiecības.

5. Etniskā dažādība un pretējas intereses

Teritorijai, kura 20. gadsimta sākumā bija pazīstama kā „Maķedonija”, un kuru pēc Osmaņu impērijas sabrukšanas sadalīja starp Dienvidslāviju, Grieķiju un Bulgāriju, bija raksturīga liela tautu dažādība. Maķedonijas ziemeļu daļā, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorijā, lielākā iedzīvotāju kopiena runā slāvu valodas grupas maķedoniešu variantā. Taču valsts ziemeļrietumos albāņu valodā runājošie ir vairākumā, veidojot aptuveni ceturtdaļu no iedzīvotājiem. Sastopamas arī nelielākas mazākumtautības, piemēram, romi, turki un vlahi.

Citās bijušās Dienvidslāvijas valstīs mazāka mēroga etniskās dažādība 1990. gados izraisīja vardarbīgus konfliktus un etnisko tīrīšanu. Salīdzinot ar Horvātiju, Bosnija un Hercegovina un Serbiju (īpaši Kosovu), Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorijā ir saglabājies miers un kārtība. Pēc neilga bruņota konflikta Albānijas ziemeļrietumos, tika panāktas vienošanās par vietējās valdības decentralizāciju un slāvu dominēšanas vietā aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz valsts daudzveidīgo etnisko raksturu.

Pat pirms 2001. gada konflikta, albāņu kopienas partija tika pārstāvēta Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībā. Iepriekšējās valdības laikā pēc 2001. gada konflikta izveidojās Demokrātiskās integrācijas partija (DUI). Šajos gados šī partija ir kļuvusi par lielāko, un faktiski vairākuma atbalstīto partiju albāņu balsotāju vidū. Tas, ka šīs kopienas lielākajai partijai pašlaik ir valdības pienākumi vietējā līmenī, ir radījis tikai spriedzi. Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā — pretstatā daudzvalodīgām valstīm, kā, piemēram, Beļģija, Spānija, Apvienotā Karaliste un Itālija — nepastāv administrācijas vidējais līmenis starp vietējo pašvaldību un valsts līmeni, kurā liela un reģionā ietekmīga partija var ieņemt dominējošu pozīciju. DUI pieprasa dalību valdībā valsts līmenī un uzskata, ka albāņu intereses netiek ņemtas vērā tik lielā mērā, kā tas tika noteikts 2001. gada Ohridas pamatnolīgumā. Paužot pret to protestu, partija kādu laiku nepiedalījās parlamenta sēdēs. Tajā pašā laikā ir panākta vienošanās starp lielāko valdības partiju VMRO-DPMNE un DUI par 45 likumprojektu izvēli, kurus var pieņemt tikai ar Badintera vairākuma balsojumu, un parlamentārais boikots tika izbeigts.

6. Strīda ar Grieķiju pabeigšana

ES dalībvalstij Grieķijai ir liela interese par ziemeļu kaimiņu. Grieķijas uzņēmumi ir ievērojamākie ārvalstu ieguldītāji šajā valstī, un Grieķija atbalsta ātru ES paplašināšanos, iekļaujot kaimiņu un blakus esošās valstis. Daudzus gadus Grieķija ir attiekusies lietot nosaukumu „Maķedonija” attiecībā uz ziemeļu kaimiņvalsti, kuras ieguva neatkarību 1991. gadā, jo uzskata, ka tādējādi tiek izvirzītas pretenzijas uz Grieķijas teritorijas daļu. Tiek minēta tikai Skopje (galvaspilsēta) vai „FYROM” (Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas saīsinājums angļu valodā), vai tiek norādīts, ka bijušajā Dienvidslāvijas Karalistē (1929-1941), teritorija tika saukta par Vardarskas provinci.

Šī Grieķijas nostāja pašlaik tiek ievērojami mainīta. Tiek atzīts, ka ziemeļu kaimiņvalsts ir daļa no teritorijas, kas tika saukta par Maķedoniju, un ka iedzīvotāji attiecina uz sevi šo nosaukumu. Grieķijas ārlietu ministre Dora Bakoyannis intervijā Atēnu laikrakstam „Kathimerini” 2007. gada 14. oktobrī paziņoja, ka viņa vēlas panākt tūlītēju un galīgu vienošanos par nosaukuma „Maķedonija” lietošanu. Grieķijas vēlme ir atrast abpusēji pieņemamu saliktu nosaukumu, kas norāda, ka tas neattiecas uz Maķedoniju kā vienu veselumu, bet gan tikai uz ziemeļu, augstāk novietoto daļu, kuru pārvalda Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Diskusijas, kuras Apvienoto Nāciju Organizācijas vārdā vadīja Matthew Nimetz atsākās 2007. gada decembrī ar vizītēm abās galvaspilsētās. Jautājumu par nosaukumu varētu atrisināt pirms 2008. gada lēmuma par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pievienošanos NATO, lai tas neizraisītu jaunu jutīgumu šajā jomā. Vienošanās varētu arī paātrināt ES paplašināšanās procesu, daļēji tādēļ, ka no tā brīža varētu cerēt, ka Grieķija kļūtu par nopietnu tā atbalstītāju.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.2.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

56

5

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Monika Beňová, Elmar Brok, Colm Burke, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Georgios Georgiou, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Metin Kazak, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Emilio Menéndez del Valle, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Pasqualina Napoletano, Vural Öger, Cem Özdemir, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Bernd Posselt, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Hannes Swoboda, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mariela Velichkova Baeva, Cristian Silviu Buşoi, Giulietto Chiesa, Andrew Duff, Árpád Duka-Zólyomi, David Hammerstein, Evgeni Kirilov, Jaromír Kohlíček, Erik Meijer, Nickolay Mladenov, Borut Pahor, Józef Pinior, Antolín Sánchez Presedo, Inger Segelström, Marcello Vernola

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Renate Weber

Juridisks paziņojums - Privātuma politika