ZIŅOJUMS par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatu

13.3.2008 - (2007/2204(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Riitta Myller

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatu

(2007/2204(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (6. VRP)[1],

–    ņemot vērā 2006. gada 14. novembra rezolūciju par jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju[2],

–    ņemot vērā 2006. gada 14. novembra pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva)[3],

–    ņemot vērā 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par tematisko stratēģiju dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai[4],

–    ņemot vērā 2006. gada 26. septembra rezolūciju par pilsētvides tematisko stratēģiju[5],

–    ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par augsnes aizsardzības tematisko stratēģiju[6],

–    ņemot vērā 2007. gada 14. novembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK[7],

–    ņemot vērā 2006. gada 26. septembra rezolūciju par tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu[8],

–    ņemot vērā 2006. gada 26. septembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai[9],

–    ņemot vērā 2007. gada 13. februāra rezolūciju par atkritumu pārstrādes tematisko stratēģiju[10],

–    ņemot vērā 2007. gada 13. februāra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem[11],

–    ņemot vērā 2007. gada 23. oktobra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai[12],

–    ņemot vērā 2007. gada 24. oktobra rezolūciju par pesticīdu ilgtspējīgas izmantošanas tematisko stratēģiju[13],

–    ņemot vērā 2007. gada 23. oktobra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū[14],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A6‑0074/2008),

A.  tā kā Eiropai vēl daudz jādara, lai panāktu patiesi ilgtspējīgu attīstību;

B.  tā kā Komisija atzīst, ka ir gūti tikai daļēji panākumi attiecībā uz pamatuzdevumu integrēt ar vidi saistītos jautājumus citās politikas jomās un uzlabot Kopienas tiesību aktu izpildi;

C. tā kā Komisija uzsver, ka dažāda veida negatīvā ietekme uz vidi arvien palielinās — pieaug siltumnīcefekta gāzu vispārējās emisijas, straujāk samazinās bioloģiskā daudzveidība, piesārņojums vēl arvien būtiski ietekmē sabiedrības veselību, palielinās ES saražoto atkritumu daudzums un pastāvīgi palielinās mūsu ekoloģiskā ietekme; tā kā tas rada nopietnas bažas par citu svarīgāko ES politikas jomu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

D. tā kā maz ticams, ka jebkad izdosies sasniegt ilgtspējīgu attīstību, ja vides jautājumi netiks pilnībā integrēti svarīgākajās politikas jomās;

E.   tā kā tīra un veselīga vide ir ļoti svarīga sabiedrības labklājībai un labvēlīgiem sociāliem apstākļiem;

F.  tā kā pareizi izstrādāta vides politika var palīdzēt sasniegt arī citus mērķus, piemēram, palielināt konkurētspēju, rosināt ekonomikas izaugsmi, veicināt darba vietu radīšanu un jauninājumus, kā arī ar jaunu un drošu tehnoloģiju attīstību veicināt zinātnes progresu,

1.  ar nožēlu konstatē, ka Sestās vides rīcības programmas vidusposma pārskats ir aizkavējies gandrīz par gadu un to, ka Eiropas Savienība kopumā neievēro grafiku par rīcības programmā paredzēto pasākumu īstenošanu pretēji tam, ko Komisija apgalvo savā vidusposma pārskatā; atgādina, ka atšķirībā no iepriekšējās programmas, Sestā vides rīcības programma tika pieņemta atbilstoši koplēmuma procedūrai saskaņā ar EK līguma 251. pantu; aicina ES darīt visu iespējamo, lai sasniegtu Sestajā vides rīcības programmā noteiktos mērķus, jo neveiksme šajā ziņā grautu uzticēšanos ES, tostarp arī to sabiedrības locekļu uzticēšanos, kuri ir norūpējušies par vides stāvokli;

2.   atzīmē, ka tematisko stratēģiju kā jauna procedūras līdzekļa izmantošana palielina pirmslikumdošanas procesa nozīmi un rada papildu iespējas iesaistīties ieinteresētajām pusēm un īstenot stratēģiskāku pieeju ES likumdošanas politikai; tomēr pauž nožēlu, ka tematiskās stratēģijas arī paildzina politikas veidošanas procesu dabas aizsardzības jomā, aizkavējot konkrētu politikas priekšlikumu sagatavošanu un attiecīgu pasākumu pieņemšanu;

3.   uzskata, ka ir ļoti svarīgi nostiprināt Sesto vides rīcības programmu kā ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vides aspektu;

4.  norāda, ka tematiskās stratēģijas nav lietderīgas, ja tās laika ziņā sakrīt ar lieliem tiesību aktiem, tās ir lietderīgas vai nu pirms attiecīgā dokumenta izstrādes, vai arī pašas par sevi;

5.   uzsver tiešo saistību starp cilvēka vides un cilvēka veselības stāvokli; lai varētu īstenot principu par veselības aspektu iekļaušanu visās politikas jomās („health in all policies”), aicina Komisiju veikt pētījumus par cēloņsakarībām starp vides kvalitātes izmaiņām un izmaiņām cilvēka veselības stāvoklī;

Tematiskās stratēģijas

6.   uzskata, ka ES ir konsekventi rīkojusies, lai sasniegtu tos „klimata diplomātijas” mērķus, kādi noteikti Sestajā vides rīcības programmā; tomēr atgādina, ka ES nav izpildījusi visas savas apņemšanās attiecībā uz uzdevumiem un svarīgāko rīcību klimata pārmaiņu apturēšanā; pauž ļoti nopietnas bažas par transporta radīto emisiju pieaugumu un to, cik lēni tiek īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot energoefektivitāti; atgādina Komisijai, ka jāpublicē paziņojums par skaitliski izteiktiem mērķiem vides jomā ilgtspējīgas pārvadājumu sistēmas izveidošanai; sagaida, ka dalībvalstis līdz 2012. gadam sasniegs atsevišķam valstīm noteiktos mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu;

7.  pauž nožēlu par to, ka visdrīzāk netiks sasniegts mērķis līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, un ka ierosinātās stratēģijas par jūras vides un augsnes aizsardzību nedos konkrētus rezultātus vides jomā līdz 2012. gadam; norāda, ka lielāki pūliņi vajadzīgi, lai bioloģiskās daudzveidības politiku palīdzētu integrēt citās politikas jomās; vērš uzmanību uz to, ka jānodrošina atbilstošs finansējums „Natura 2000” un citiem ar to cieši saistītiem svarīgākajiem uzdevumiem;

8.  uzskata, ka attiecībā uz ķimikālijām Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembrī pieņemtā Regula (EK) Nr. 1907/2006 par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)[15], kā arī Eiropas Ķimikāliju aģentūras izveide liecina par panākumiem, samazinot risku cilvēkiem un videi, taču vēl jāapliecina, ka nozīmīga samazināšana tiešām notiks, un pauž nožēlu, ka regula ne visos aspektos saskan ar Sestajā vides rīcības programmā noteiktajiem mērķiem; pauž nožēlu, ka tematiskā stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ir ievērojami aizkavējusies, un ka pasākumi, kas veikti lai uzlabotu gaisa kvalitāti un pilsētvidi, kā arī samazinātu troksni ir nepietiekami, salīdzinot ar vides rīcības programmā noteiktajiem uzdevumiem; aicina Komisiju cik ātri vien iespējams iesniegt priekšlikumu pārskatītai direktīvai par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju; uzskata, ka ir nepieciešams pilnībā īstenot vides trokšņa direktīvu;

9.  ņemot vērā iekštelpu gaisa kvalitātes ietekmi uz veselību, mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas darbu saistībā ar iekštelpu gaisa kvalitāti un prasa Komisijai pēc iespējas drīz sagatavot priekšlikumus likumdošanas pasākumiem par iekštelpu gaisa kvalitāti;

10. atzīmē, ka nav lielu trūkumu attiecībā uz īpašajiem ūdens aizsardzības mērķiem, kādi noteikti Sestajā vides rīcības programmā; tomēr aicina Komisiju nodrošināt Ūdens pamatdirektīvas pilnīgu izpildi un arī no jauna izvērtēt, kā ES saistības attiecībā uz ūdens aizsardzību tiek integrētas citās politikas jomās; turklāt aicina Komisiju cik iespējams ātri iesniegt priekšlikumu direktīvai par fosfora izmantošanas samazināšanu lauksaimniecībā, kā arī mazgāšanas līdzekļos atbilstoši 16. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem[16];

11. uzskata, ka ir nepieciešams ieviest jaunu ūdens politiku, kas būtu vērsta uz taupību un ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību;

12. ar nožēlu konstatē, ka tematiskās stratēģijas par dabas resursiem un atkritumiem ir mīkstinājušas Sestajā vides rīcības programmā noteiktos mērķus; pauž nožēlu, ka ES līmenī nav formulēti konkrēti mērķi par to, kā ar pavērsienu uz ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeli atsaistīt ekonomisko izaugsmi no resursu izmantošanas; piekrīt, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība attiecībā uz bioatkritumiem, lai veicinātu to nenonākšanu atkritumu poligonos un nodrošinātu labākās apstrādes iespējas, tostarp tādas, kas vērstas uz klimata pārmaiņu mazināšanu; turklāt mudina atbalstīt videi draudzīgus atkritumu apsaimniekošanas veidus un pasākumus, kuri mazinātu tās vidi piesārņojošās sekas, kādas rada atkritumu noglabāšana poligonos;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dabas resursus izmanto racionāli un efektīvi, neapdraudot bioloģisko daudzveidību;

Esošo tiesību aktu īstenošana un izpilde

14. atgādina, ka esošo tiesību aktu pilnvērtīga un precīza īstenošana ir pats svarīgākais uzdevums, un uzskata, ka saistoši tiesību akti ir svarīgākais vides problēmu risināšanā; aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, jo tā ir Līguma sargs; tāpēc prasa arī ES budžeta lēmējiestādēm sniegt visus nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus Komisijai, lai nodrošinātu, ka tā var īstenot visefektīvāko esošo tiesību aktu īstenošanas un izpildes uzraudzību visās dalībvalstīs;

15. uzsver, ka nepieciešams efektīvi un precīzi īstenot Kopienas vides tiesību aktus, un iesaka pieņemt īpašus atbalsta pasākumus, lai palīdzētu reģioniem, kuri saskaras ar grūtībām šīs Kopienas acquis jomas īstenošanā; mudina dalībvalstu varas iestādes izstrādāt transponēšanas stratēģiju, kurā skaidri definēti valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu uzdevumi un atbildība saistībā ar Kopienas vides tiesību aktu pareizu transponēšanu un īstenošanu;

16. tomēr pauž bažas par dažādiem ierosinājumiem, ka jāsamazina un jāvājina vispārējais regulējums, vai tas pat jāaizvieto ar brīvprātīgu vienošanos vai cita veida nesaistošiem pasākumiem; tāpēc atgādina, ka labākam regulējumam jābūt vērstam uz nepārprotamiem un pārredzamiem noteikumiem un standartiem, kas balstās uz tādiem tiesību aktiem, kuri saistīti ar mērķiem, par kuriem jau panākta vienošanās, un uz to labāku īstenošanu;

17. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par vides tiesību aktu stingrāku īstenošanu valstu līmenī, uzlabojot tiesu pieejamību un saskaņoti izmantojot represīvās tiesības; atzīmē, ka represīvo tiesību preventīvie aspekti sekmē labāku īstenošanu un vides aizsardzību;

18. aicina turpmāk ES vides politiku izstrādāt un pārskatīt, vairāk koncentrējoties uz sasniedzamajiem mērķiem nevis uz to sasniegšanas līdzekļiem, tādējādi ļaujot dalībvalstīm un lauksaimniekiem meklēt visefektīvākos un iedarbīgākos līdzekļus vēlamo mērķu sasniegšanai;

Daba, bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas

19. uzskata, ka Sestajā vides rīcības programmā pilnībā jāņem vērā pašreizējās problēmas un daudzu dalībvalstu izrādītā nevēlēšanās īstenot dabisko biotopu un „Natura 2000” direktīvas, un tādēļ jāapsver iespēja ieviest stimulējošus pasākumus, lai zemes īpašnieki un vietējās iestādes pieņemtu konstruktīvu nostāju attiecībā uz attiecīgo teritoriju rehabilitāciju un to saglabāšanas veicināšanu; iesaka izmantot nodokļu pasākumus, lai veicinātu paraugpraksi un atturētu cilvēkus iesaistīties darbībās, kas rada piesārņojumu, taču ievērot subsidiaritātes principu;

20. tomēr vērš Komisijas uzmanību uz to, ka no krimināltiesībām iespējami izrietošās sekas ne visos gadījumos ir pietiekams pamats, lai novērstu nelegālu un vienlaikus vidi piesārņojošu rīcību; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir no krimināltiesību piemērošanas izrietoši sodi, jo īpaši par bīstamo atkritumu nelegālu noglabāšanu citu valstu teritorijā;

Stimuli vides jomā un videi kaitīgo subsīdiju reforma

21. atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā; ir pārliecināts, ka vajadzīga plašāka tirgus instrumentu izmantošana, ņemot vērā visu ražošanas un sadales procesu un patēriņa modeļu ietekmi uz vidi;

22. uzskata, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) līdz šim nav veicinājusi CO₂ emisiju samazināšanos, jo emisijas kvotas tiek piešķirtas pārāk dāsni; uzsver, ka ES ir apņēmusies līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada apjomiem; uzsver, ka ES ETS laika posmam pēc 2012. gada ir jāparedz pietiekami stingras maksimālās robežas, jāīsteno sertificētas emisiju samazināšanas (SES) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) pilnīga izsole un jāparedz kvantitatīvas un kvalitatīvas robežas to izmantošanai;

23. tomēr atzīmē, ka vides nodokļu ietekme ir mērena, un tā nepalielinās; aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt lielākas pūles ekoloģisko nodokļu reformai, tostarp nodokļu sloga pakāpeniskai pārbīdei no labklājību samazinošiem nodokļiem (piemēram, par darbaspēku) uz labklājību veicinošiem nodokļiem (piemēram, par tādām videi kaitīgām darbībām kā resursu izmantošana vai piesārņojums); norāda, ka kaut arī nodokļu jomā ir vienbalsīguma prasība, līgumi ļauj izmantot ciešākas sadarbības iespēju un vērš uzmanību uz atklāto koordinēšanas metodi;

24. atzīmē ierosmi par videi kaitīgu subsīdiju atcelšanu; tomēr uzskata par nepieņemamu, ka tuvākajā laikā nav gaidāmi konkrēti soļi, lai reformētu videi kaitīgas subsīdijas, un tāpēc aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus līdz 2008. gada beigām, lai nākamo piecu gadu laikā pakāpeniski izskaustu visas videi kaitīgās subsīdijas;

Vides politikas integrācija, starptautiskā sadarbība un jauninājumu stimuli

25. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt stingrāku un saskaņotāku vides politikas integrāciju visā ES politikas veidošanā; lai īstenotu Eiropas Savienībā pasludināto pieeju par veselības aspektiem visās politikas jomās, aicina vides un veselības aizsardzības aspektus iekļaut visās politikas jomās un iesaistīt tajā arī reģionus un pilsētas; pauž nožēlu gan par to, ka nav integrācijas starp dažādiem tiesiskiem regulējumiem vides jomā un attiecībā uz jaunu tiesību aktu sagatavošanu, gan par to, ka nav integrācijas tiesību aktos, kuru galvenais mērķis nav vides aizsardzība;

26. uzskata, ka lai sasniegtu konkrētus rezultātus attiecībā uz vides apsvērumu integrāciju citās ekonomikas jomās, ir jānosaka nozarei saistoši mērķi un grafiki; vienlaikus uzsver atsevišķu ekonomikas nozaru tirgus dalībnieku atbildību par ilgtermiņa mērķu sasniegšanu klimata un enerģētikas politikā;

27. uzsver, ka pastāv būtiska saistība starp efektīvu vides politiku un labāku dzīves kvalitāti, un šajā sakarībā vērš uzmanību uz reģionālā aspekta nozīmi 6. VRP īstenošanā, jo sevišķi īstenojot pasākumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām; uzsver — lai sabiedrībā uzlabotu izpratni par 6. VRP mērķiem un programmas īstenošanas gaitu, liela nozīme ir attiecīgām kampaņām;

28. norāda, ka reģionālās attīstības plānos nepieciešams ņemt vērā „Natura 2000” programmu, lai saskaņotu Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības principu ar dzīves kvalitātes attīstību un uzlabošanu; šajā sakarībā uzskata, ka nepieciešama plaša informācijas kampaņa un labas prakses popularizēšana, lai parādītu, kā iespējams saskaņot šādus šķietami pretrunīgus mērķus;

29. uzsver, ka nepieciešami labāk koordinēti reģionālo un vietējo dalībnieku sadarbības tīkli, lai izplatītu un īstenotu paraugpraksi mazāk attīstītos reģionos; atbalsta pārrobežu sadarbības veicināšanu vides aizsardzības jomā gan dalībvalstu starpā, gan ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm un kaimiņreģioniem, piemēram, ar Melnās jūras, Baltijas jūras un Vidusjūras reģionu, par galveno mērķi izvirzot pārrobežu mēroga piesārņošanas novēršanu;

30. pauž bažas par dažādu neatkarīgu pētījumu atzinumiem[17]^,[18]^,[19]^,[20], ka Komisijas ģenerāldirektorāti nepilnīgi ievēro Komisijas vadlīnijas par ietekmes novērtējumu, ka uz vides, sociālās un starptautiskās ietekmes rēķina tikusi īpaši uzsvērta ekonomisko seku ietekme un apjoms, ka likumdošanas izmaksas vērtētas daudz vairāk nekā ieguvumi un ka vairāk ņemti vērā īstermiņa nevis ilgtermiņa apsvērumi; uzskata, ka šādi nelīdzsvaroti ietekmes novērtējumi nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vides politiku, gan tās integrāciju citās ES politikas jomās; aicina Komisiju rīkoties, lai labotu šos trūkumus;

31. atzinīgi vērtē Komisiju par tās ciešo apņemšanos paplašināt vides politikas starptautisko dimensiju; uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt vides politikas integrāciju visās ES ārējās darbībās un uzlabot starptautisko vides pārvaldību; mudina ES un dalībvalstis turpināt veicināt visaptverošus vides politikas virzienus un augstas prasības, piemēram, veicinot tehnoloģiju nodošanu un paraugprakses apmaiņu ar jaunattīstības valstīm;

32. uzsver, ka jāveicina diplomātu darbība klimata jautājumos, ar lielāku intensitāti un konsekvenci izmantojot to ES tirdzniecības attiecībās ar valstīm, kuras nav uzņēmušās pienākumus saistībā ar daudzpusējiem vides aizsardzības nolīgumiem, piemēram, ar ASV, Ķīnu un Indiju, un kuras dažādu iemeslu dēļ neīsteno Kioto Protokolu;

33. ierosina, ka Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) tiek papildināta ar ilgtspējības klauzulu, nosakot vides politikas principus, piemēram, piesardzības principu un principu, ka maksā piesārņotājs, attiecībā pret kuriem var vērtēt tirdzniecības pasākumus, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības noteikumi neierobežo vides aizsardzību, un vides regulējums netiek izmantots protekcionisma mērķiem;

34. aicina Padomi un Komisiju izmantot divpusējas un reģionālas tirdzniecības sarunas, lai risinātu jautājumus, kas izriet no saistībām, kurām ir tieša labvēlīga ietekme uz vidi, piemēram, ilgtspējīgu preču un pakalpojumu tirdzniecības palielināšana, kā arī saistības efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus; uzskata — vai nu ar sarunu starpniecību, vai arī citā veidā ES kopā ar dalībvalstīm nepieciešams padarīt intensīvāku dialogu ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, lai dialogā nodrošinātu pavērsienu, apskatot jomas, kas ir daudzu valstu uzmanības lokā, piemēram, klimata pārmaiņas, atkritumu apsaimniekošanu un nelikumīgu mežu izstrādāšanu, un pārejot uz kopīgu programmu īstenošanu; atbalsta Komisijas priekšlikumu saistībā ar katru tirdzniecības nolīgumu izveidot ilgtspējīgas attīstības forumu, kas būtu brīvi pieejams pilsoniskai sabiedrībai un kura nozīmīga sastāvdaļa būtu klimata jautājumi, un aicina īstenot to pašreiz notiekošajās sarunās;

35. aicina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm ilgtspējīgu un efektīvu tehnoloģiju ieviešanā, izmantojot tādus mehānismus, kā, piemēram, kapacitātes veidošana, tehnoloģiju pārņemšana, kā arī finansiāls un institucionāls atbalsts;. turklāt uzsver saprātīgas vides politikas principu ievērošanas nozīmi visos attīstības atbalsta projektos, īstenojot tirdzniecību ar jaunattīstības valstīm, piemēram, tām, ar kurām noslēgti ekonomikas partnerattiecību nolīgumi;

36. aicina Komisiju turpināt panākt vērā ņemamus sarunu rezultātus, kuras notiek saskaņā ar Dohas deklarācijas 31. punkta i) apakšpunktu, uzsverot, ka šīm atšķirīgajām, bet vienlīdzīgajām starptautisko tiesību iestādēm jāstrādā kopā un savstarpēji jāpapildina citai citu, lai nodrošinātu savstarpēju atbalstu tirdzniecības un vides politikā;

37. aicina Komisiju saistībā ar Dohas sarunu kārtu tupināt panākt vienošanos par 0 % tarifu ekoloģiskām precēm un pakalpojumiem un strādāt, lai panāktu vienošanos par šo preču un pakalpojumu definīciju, kurā jāiekļauj to ražošanas veidu ilgtspējība, bet ierosina sākumā ņemt vērā īpašo saistību ar klimata pārmaiņu jautājumu;

38. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pragmatiskāku un plašāku jauninājumu un jaunu tehnoloģiju izmantošanu visās ar ES politikas jomās, lai šiem elementiem būtu būtiska loma, nostiprinot vides aizsardzību; uzsver nepieciešamību bez kavēšanās ieviest ES „vislabākā risinājuma” pieeju, kas būtu stingrāks tūlītējs instruments, ar ko uzlabot ražošanas un patērēšanas modeļus, lai nodrošinātu, ka nākotnē visi ražojumi ES tirgū būtu iecerēti, ražoti un tiktu izmantoti atbilstoši ilgtspējības kritērijiem;

39. atgādina, ka investīcijas novatoriskās, videi draudzīgās tehnoloģijās, kā arī ekodizainā, enerģijas gala patēriņa efektivitātē un ēku energoefektivitātē ilgtermiņā atmaksāsies, kaut arī īstermiņā izmaksas, iespējams, būs augstas, un uzsver, ka reģioniem jāmudina uzņēmējsabiedrības visā pilnībā izmantot šādu investīciju priekšrocības;

40. mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt patiešām ekoloģiski orientētus noteikumus valsts pasūtījuma jomā, lai veicinātu jauninājumus un ilgtspējīgus patērēšanas un ražošanas modeļus;

41. aicina Komisiju palīdzēt valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm iesaistīties kopīgās ilgtspējīga iepirkuma iniciatīvās, nodrošinot skaidru sistēmu, kas veicinātu salīdzināmu mērķu un kvalitātes kritēriju noteikšanu;

42. uzsver, ka enerģijas kultūras nedrīkst apdraudēt pārtikas drošību Eiropā un ārpus tās;

43. aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai īstenotu mērķi, ar ko saskaņā paredz, ka 20 % enerģijas patēriņa veido atjaunīgie enerģijas avoti un 10 % — biodegviela; uzsver, ka ilgtspējības mehānismam, kas pašreiz ir attīstības fāzē, jāparedz visstingrākie ilgtspējības kritēriji attiecībā uz biodegvielu, kuru importē no trešām valstīm;

44. uzsver, ka ES lauksaimniecība ar vien vairāk pievēršas drošu un kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju veselību;

45. mudina dalībvalstis un šo valstu reģionālās un vietējās varas iestādes optimāli izmantot struktūrfondu un Eiropas jaunās kaimiņattiecību politikas programmu piedāvātās jaunās investīciju iespējas un nodrošināt, lai dalībvalstu darbības programmas un struktūrfondu atbalstītie projekti veicinātu Kopienas vides tiesību aktu īstenošanu un palīdzētu sasniegt ilgtermiņa mērķi visā ES nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, saskaņojot to ar pārējām tematiskajām prioritātēm;

46. ņemot vērā problēmas, kādas rada blakusproduktu izmantošana, uzskata par ļoti svarīgu uzlabot un labāk izplatīt informāciju par aizstāšanas principu, atbilstoši kuram ņem vērā aizstājējproduktu pieejamību, piekļuvi tiem un šo produktu cenu; norāda, ka jāņem vērā arī ražošanas un izmantošanas procesi, jo tas ļaus izmantot produktus, kuri nerada draudus cilvēka dzīvībai, jo tie nenonāk tiešā kontaktā ar cilvēkiem;

Labāka regulējuma principi vides politikā

47. uzsver — ja mērķis patiesi ir labāks regulējums, tad jāpārskata tiesību aktu dublēšanās, kas rada birokrātiskus šķēršļus un traucē konkurētspējai; uzskata, ka jāveido jauna likumdošanas vienkāršošanas politika, paturot svarīgākos uzdevumus un pamatprincipus, taču pārskatot veidu, kādā līdz šim izstrādāti direktīvu un regulu pielikumi;

48. uzskata, ka pārskatīšanas procesā principiāli pietrūkst kritiskas izpratnes un netiek analizēti kavēšanās iemesli un pamatojums; uzskata, ka tikai analizējot un pārdomājot kavēšanās iemeslus var pieņemt pareizus lēmumus turpmākai rīcībai;

49. norāda uz to, ka ja ir patiesa vēlme uzlabot likumdošanas metodoloģiju un izstrādāt praktiski lietojamus noteikumus, ko atbildīgās iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji var vienkārši ievērot, tad noteikti jāpaplašina Kopienas iestāžu un struktūrvienību sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, lai sniegtu atbildes uz pilsoņu jautājumiem un ņemtu vērā reģionu, pilsētu pašvaldību, iespaidoto rūpniecības nozaru un attiecīgo apvienību lēmumus un viedokļus; uzsver arī, ka jāņem vērā patiesās izmaksas un nepieciešamība pārveidot esošās iekārtas;

Veicināt uzvedības modeļu pārmaiņas

50. norāda, ka vajadzīgi jauni veidi, kā noteikt labklājības līmeni, pamatojoties uz ekoloģisko pakalpojumu patieso vērtību; uzskata, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) vairs nav atbilstošs līdzeklis, lai noteiktu labklājības un attīstības līmeni, jo tajā neatspoguļojas visas mūsdienu sabiedrības šķautnes un vajadzības; mudina ES turpināt attīstīt un sākt politiski izmantot jaunu rādītāju, kurā būtu ietverta arī tā negatīvā ietekme, kādu ekonomiskā attīstība rada mūsu videi un veselībai un šādi veicināt centienus atsaistīt ekonomisko izaugsmi no ietekmes uz vidi; uzskata, ka šim jaunajam rādītājam jāveicina integrētas sabiedrības attīstība un jāsniedz ierosme labākai vides apsvērumu integrācijai citās politikas jomās;

51. aicina Komisiju uzskatīt cilvēka veselības aizsardzību par galveno no visiem vides aizsardzības svarīgākajiem uzdevumiem;

52. uzskata, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas vadošā loma tādu politikas līdzekļu izstrādē, kuri veicinātu radikālas uzvedības modeļu pārmaiņas attiecībā uz patēriņu un ražošanu;

53. uzsver, cik svarīgi ir palīdzēt cilvēkiem kļūt par apzinīgākiem patērētājiem, jo tā papildus valsts tiesiskajam regulējumam var panākt pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz tirgus dalībnieku vides aizsardzības saistību apjomu un intensitāti;

54. uzskata, ka par svarīgāko jāuzskata iedzīvotāju pienācīga informēšana; visnotaļ atbalsta skaidras un visaptverošas marķēšanas sistēmas izveidi, jo tā būtiski palīdzētu patērētājiem „izdarīt pareizo izvēli”;

55. uzstāj, ka Komisijai vai kādai ārējai iestādei Komisija uzdevumā ir jāveic vispārējs Sestās vides rīcības programmas rezultātu novērtējums, pirms tiek pabeigts darbs pie Septītās rīcības programmas priekšlikuma;

56. uzskata, ka Kopienas Sestās vides rīcības programmas galīgais pārskats jāveic kādai ārējai struktūrai, kas nav atkarīga no Komisijas; uzstāj, ka Komisijai vai kādai ārējai iestādei Komisija uzdevumā ir jāveic detalizēts novērtējums par rezultātiem katrā Sestās vides rīcības programmas sadaļā, pirms tiek pabeigts darbs pie Septītās rīcības programmas priekšlikuma;

o

oo

57. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
• [2]  OV C 314 E, 21.12.2006., 131. lpp.
• [3]  OV C 314 E, 21.12.2006., 86. lpp.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0154.
• [5]  OV C 306 E, 15.12.2006., 182. lpp.
• [6]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0504.
• [7]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0509.
• [8]  OV C 306 E, 15.12.2006., 176. lpp.
• [9]  OV C 306 E, 15.12.2006., 103. lpp.
• [10]  OV C 287 E, 29.11.2007., 168. lpp.
• [11]  OV C 287 E, 29.11.2007., 136. lpp.
• [12]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0444.
• [13]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0467.
• [14]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0445.
• [15]  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1354/2007 (OV L 304, 22.11.2007., 1. lpp.).
• [16]  OV L 104, 31.12.1991., 1. lpp.
• [17]  Izdevums „Impact Assessment of European Commission Policies: Achievements and Prospects, European Environment and Sustainable Development Advisory Councils”, 2006. gada aprīlis.
• [18]  Izdevums „Getting Proportions Right - How far should EU impact assessments go?”, Institut for Miljøvurdering, 2006. gada aprīlis.
• [19]  Izdevums „For Better or for Worse? The EU’s ‘Better Regulation’ Agenda and the Environment”, Eiropas Vides politikas institūts, 2005. gada novembris.
• [20]  Izdevums „Sustainable Development in the European Commission's integrated impact assessments for 2003”, Eiropas Vides politikas institūts, 2004. gada aprīlis.

PASKAIDROJUMS

Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskats

Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja veikusi novērtējumu par to, kā Eiropas Savienība līdz šim pildījusi savas saistības atbilstoši Kopienas Sestajai vides rīcības programmai, kas apstiprināta 2002. gadā un turpināsies līdz 2012. gadam. Novērtējums parādīja, ka attiecībā uz daudziem svarīgākajiem uzdevumiem rīcības programmas īstenošana ievērojami vai ļoti ievērojami atpaliek no grafika. Ņemot vērā līdz šim veiktos pasākumus, nav pārliecības, ka programmā izvirzītie svarīgākie mērķi vides jomā tiks sasniegti līdz 2012. gadam. Līdz ar to novērtējumā nav atbalstīts Komisijas termiņa vidusposma pārskatā izteiktais apgalvojums, ka ES kopumā ievēro rīcības programmā paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku.

Pirms Sestās vides rīcības programmas apstiprināšanas notika plašas debates par to, kā katrā no svarīgākajām jomām formulēt ES mēroga uzdevumus. Parlamenta referents vēlētos, lai tekstā iekļautu skaidrākus kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus vides jomā un īstenošanas grafikus. Komisija neatbalsta skaidru mērķu un grafiku pieņemšanu. Pēc tās ieskatiem, šīs prasības ir jāņem vērā tematiskajās stratēģijās, kādas pieņem, pamatojoties uz programmu. Diemžēl tematiskās stratēģijas radījušas vilšanos; tajās ir ļoti maz īpašo mērķu un pat ja tādi tur iekļauti, tie nepalīdz sasniegt Sestās vides rīcības programmas mērķus. Šāds piemērs ir direktīva par gaisa kvalitāti, kas vēl arvien nav pabeigta.

Saskaņā ar Parlamenta ziņojumu gandrīz nepārprotami var secināt, ka Komisijas lēmums konkrētus priekšlikumus iesniegt ar tematisko stratēģiju palīdzību kopumā nav sniedzis cerēto rezultātu. Kaut arī ar šo stratēģiju palīdzību paplašināta ieinteresēto pušu līdzdalība un pilnveidots vides politikas stratēģiskais mērogs, tās vienlaikus paildzinājušas likumdošanas procesu vides jomā, kavējot konkrētu likumdošanas priekšlikumu izstrādi un pieņemšanu. Lielākie panākumi gūti tajās vides rīcības programmas apakšiedaļās, kurās netika izstrādātas atsevišķas tematiskās stratēģijas. Piemēram, ES var uzskatīt, ka tās rīcība bijusi veiksmīga attiecībā uz starptautiskajām saistībām klimata jomā.

Sestā vides rīcības programma veicina alternatīvas tādām atbalsta sistēmām, kurām ir ievērojama negatīva ietekme uz vidi, un ar fiskāliem līdzekļiem sekmē ilgtspējīgas patērēšanas un ražošanas metodes. Diemžēl šajās jomās gūti tikai nelieli panākumi, kaut arī efektīvāka tirgus instrumentu izmantošana varētu efektīgāk ietekmēt Sestās rīcības programmas mērķu sasniegšanu. Tāpat jāturpina pūliņi, lai novērstu trūkumus vides tiesību aktos, iesniedzot jaunus tiesību aktu priekšlikumus un piešķirot pietiekami daudz līdzekļu, lai Kopienas vides tiesību aktus atbilstīgi īstenotu ikvienā dalībvalstī.

Visbeidzot jāatgādina, ka atšķirībā no iepriekšējās programmas, Sestā vides rīcības programma tika pieņemta atbilstoši koplēmuma procedūrai saskaņā ar EK Līguma 251. pantu. Tāpēc ES ir vēl svarīgāk nekā agrāk darīt visu iespējamo, lai sasniegtu Sestajā vides rīcības programmā noteiktos mērķus. Ja tos neizdosies sasniegt, cietīs uzticēšanās ES, tostarp arī tajos sabiedrības locekļos, kuri ir norūpējušies par vides stāvokļa pasliktināšanos.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS  (19.12.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Sestās Kopienas vides rīcības programmas visdusposma pārskatu
(2007/2204(INI))

Atzinumu sagatavoja: Sajjad Karim

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata — ja visā pasaulē nav atbilstības un vienošanās par mērķiem un uzdevumiem vides jomā, ES centienu rezultātā var rasties neizdevīgi konkurences apstākļi ražotnēm, kas atrodas ES, kā arī bīstami atvieglojumi var tikt piešķirti ražotnēm, kas neatbilst vides prasībām, nepietiekami kontrolētiem resursiem;

2.   ierosina, ka Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) tiek papildināta ar ilgtspējības klauzulu, nosakot vides politikas principus, piemēram, piesardzības principu un principu, ka maksā piesārņotājs, attiecībā pret kuriem var vērtēt tirdzniecības pasākumus, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības noteikumi neierobežo vides aizsardzību, un vides regulējums netiek izmantots protekcionisma mērķiem;

3.   aicina Komisiju turpināt panākt vērā ņemamus sarunu rezultātus, kuras notiek saskaņā ar Dohas deklarācijas 31. punkta i) apakšpunktu, uzsverot, ka šīm atšķirīgajām, bet vienlīdzīgajām starptautisko tiesību iestādēm jāstrādā kopā un savstarpēji jāpapildina citai citu, lai nodrošinātu savstarpēju atbalstu tirdzniecības un vides politikā;

4.   aicina Komisiju tupināt panākt 0 % tarifu vienošanos ekoloģiskām precēm un pakalpojumiem un strādāt, lai panāktu konsensu definīcijas jautājumā saistībā ar Dohas sarunu kārtu, šajā definīcijā iekļaujot arī minēto preču un pakalpojumu ražošanas vai sniegšanas metožu ilgtspējību, bet tomēr ierosina pamatā vadīties no īpašas piesaistes klimata pārmaiņu jautājumam;

5.   atzīmē, ka PTO strīdu izšķiršanas organizācija (DSB) pašreizējos lēmumos ierosināti atvieglojumi daudzpusēju vides standartu noteikšanai; aicina Komisiju meklēt politisku apstiprinājumu DSB (Strīdu izšķiršanas organizācija) strīdu izšķiršanas precedentu tiesībām, lai palielinātu politiķu spēju veikt likumīgus tirdzniecības pasākumus mērķu īstenošanai vides jomā; uzskata, ka šajā sakarā pašreiz vairāk nekā jebkad ir nepieciešams uzsākt publisku dialogu, lai izveidotu starptautisku vides aģentūru, kuras kompetencē būtu attiecīgi jautājumi, kas saistīti ar globālām interesēm vides jomā;

6.   uzsver, ka — lai gan Kioto Protokola īstenošanas mehānisms ( ar kura starpniecību, ja kāda valsts pārsniedz tai atļauto emisiju apmēru, tiks pieprasīts izlīdzināt starpību otra saistību perioda laikā, un turklāt sodu samazinās par 30 %) teorētiski ir labs, bet tas vēl pagaidām nav izmēģināts; aicina Komisiju un dalībvalstis stingri piemērot Kioto protokola izpildes mehānismu un dot ieguldījumu pretenciozas un visaptverošas sistēmas radīšanā laika posmā pēc 2012. gada, nosakot objektīvus, diferencētus un godīgus mērķus; uzsver steidzamu vajadzību valstīm, kas nepiedalījās pirmajā periodā, pievienoties otrajā saistību periodā, un pārbaudīt iespēju piedalīties atbilstoši to nacionālajiem apstākļiem; uzskata, ka otrajā saistību periodā emisiju kvotas jāpiešķir saskaņā ar nozaru principu, izmantojot starptautiski noteiktus kritērijus un iespējami apvienojot šos kritērijus ar citiem kvotu piešķiršanas valsts mēroga mērķiem, kā arī ņemot vērā kvotu piešķiršanas principus uz vienu iedzīvotāju;

7.   atzīst, ka jaunattīstības valstis nespēs nodrošināt emisiju samazināšanas mērķu īstenošanu, ja tām netiks sniegts ievērojams atbalsts kapacitātes veidošanā un tehnoloģijas attīstībā; norāda, ka videi nekaitīgas attīstības mehānisms paredz iespējas, kuras izmantojot, ieguldījumus emisiju samazināšanai var novirzīt uz jaunattīstības valstīm, bet uzskata, ka papildus tam rūpnieciski attīstītām valstīm jābūt gatavām palielināt resursus, kas ir pieejami saistībā ar Pasaules Vides fondu, lai palīdzētu kapacitātes veidošanā un tehnoloģijas attīstībā;

8.   aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai īstenotu mērķi, kurš paredz panākt, ka 20 % enerģijas patēriņa veido atjaunīgie enerģijas avoti un 10 % — biodegviela; uzsver, ka ilgtspējības mehānismam, kas pašreiz ir attīstības fāzē, jāparedz visstingrākie ilgtspējības kritēriji attiecībā uz biodegvielu, kuru importē no trešām valstīm;

9.   aicina Padomi un Komisiju izmantot divpusējas un reģionālas tirdzniecības sarunas, lai risinātu jautājumus, kas izriet no saistībām, kurām ir tieša labvēlīga ietekme uz vidi, piemēram, ilgtspējīgu preču un pakalpojumu tirdzniecības palielināšana, kā arī saistības efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus; uzskata — vai nu ar sarunu starpniecību, vai arī citā veidā ES kopā ar dalībvalstīm nepieciešams padarīt intensīvāku dialogu ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, lai dialogā nodrošinātu pavērsienu, apskatot jomas, kas ir daudzu valstu uzmanības lokā, piemēram, klimata pārmaiņas, atkritumu apsaimniekošanu un nelikumīgu mežu izstrādāšanu, un pārejot uz kopīgu programmu īstenošanu; atbalsta Komisijas priekšlikumu saistībā ar katru tirdzniecības nolīgumu izveidot ilgtspējīgas attīstības forumu, kas būtu brīvi pieejams pilsoniskai sabiedrībai un kura nozīmīga sastāvdaļa būtu klimata jautājumi, un aicina īstenot to pašreiz notiekošajās sarunās;

10. uzsver, ka jāveicina diplomātu darbība klimata jautājumos, ar lielāku intensitāti un konsekvenci izmantojot to ES tirdzniecības attiecībās ar valstīm, kuras nav uzņēmušās pienākumus saistībā ar daudzpusējiem vides aizsardzības nolīgumiem, piemēram, ar ASV, Ķīnu un Indiju, un kuras dažādu iemeslu dēļ neīsteno Kioto Protokolu;

11. aicina Komisiju saistībā ar PTO nolīgumiem aizstāvēt nostāju, ka ir jāņem vērā ilgtspējības ietekmes novērtējums, un turklāt ilgtermiņā pārbaudīt, cik lielā mērā divpusējos un daudzpusējos nolīgumos ir pienācīgi ņemta vērā videi nekaitīgu preču klasifikācija atjaunojamo enerģijas avotu jomā;

12. aicina dalībvalstis pielāgot to valsts pasūtījuma politiku tā, lai iekļautu tajā legalitātes un ilgtspējības kritērijus;

13. uzskata, ka mežu izciršanas ierobežošana ir ļoti rentabls veids, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, un tai ir potenciāls, lai patiešām ātri nodrošinātu ievērojamu samazinājumu ; aicina Komisiju paātrināt procesu, kas saistīts ar vienošanās panākšanu par mežu tiesībaizsardzību, par pārvaldības un tirdzniecības partnerattiecību nolīgumu un attiecināt sistēmu uz citām patēriņa valstīm; uzskata, ka ilgtermiņā šai sistēmai jāpārtop par globālu sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīgu kokmateriālu tirdzniecību; uzskata, ka Komisijai jāmudina uzņēmumi veikt pasākumus, lai tie kontrolētu paši savas kokmateriālu un koksnes izstrādājumu izplatīšanas ķēdes, tostarp ieviešot prasību to gada pārskatos iekļaut informāciju par patērēto ražojumu legalitāti un noturīgumu;

14. aicina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm ilgtspējīgu un efektīvu tehnoloģiju ieviešanā, izmantojot tādus mehānismus, kā, piemēram, kapacitātes veidošana, tehnoloģiju pārņemšana, kā arī finansiāls un institucionāls atbalsts; turklāt uzsver saprātīgas vides politikas principu respektēšanas un stingras ievērošanas nozīmīgumu visos attīstības atbalsta projektos, īstenojot tirdzniecību ar jaunattīstības valstīm, piemēram, tām, ar kurām noslēgti ekonomikas partnerattiecību nolīgumi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.12.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	27 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Francisco Assis, Graham Booth, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Syed Kamall, Sajjad Karim, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Stavros Arnaoutakis, Jean-Pierre Audy, Jan Marinus Wiersma, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Guy Bono, Ulrich Stockmann

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS  (23.1.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Kopienas Sestās vides rīcības programmas vidusposma pārskatu
(2007/2204(INI))

Atzinumu sagatavoja: Rumiana Jeleva

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atsaucoties uz Eiropadomes 2006. gada 15.–16. jūnija sanāksmē pieņemto atjaunoto ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, aicina Komisiju papildināt ar vides jomu saistīto Eiropas Savienības svarīgāko prioritāšu sarakstu ar ilgtspējīgas attīstības prioritāti, kā arī attiecīgi pielāgot Sestās vides rīcības programmas (VRP) mērķus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem;

2.   uzsver tiešo saistību starp cilvēka vides un cilvēka veselības stāvokli; lai varētu īstenot principu par veselības aspektu iekļaušanu visās politikas jomās („health in all policies”), aicina Komisiju veikt pētījumus, kuri liecinātu par cēloņsakarībām starp vides kvalitātes izmaiņām un izmaiņām cilvēka veselības stāvoklī;

3.   uzsver, ka nepieciešams efektīvi un precīzi īstenot Kopienas vides tiesību aktus, un iesaka pieņemt īpašus atbalsta pasākumus, lai palīdzētu reģioniem, kuri saskaras ar grūtībām šīs Kopienas acquis jomas īstenošanā; mudina dalībvalstu varas iestādes izstrādāt transponēšanas stratēģiju, kurā skaidri definēti valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu uzdevumi un atbildība saistībā ar Kopienas vides tiesību aktu pareizu transponēšanu un īstenošanu;

4.   prasa stiprināt Kopienas sadarbību katastrofu novēršanā, kā izklāstīts 6. VRP; pieprasa izveidot Eiropas ārkārtas situāciju reaģēšanas vienību, kā ierosināts komisāra Michel Barnier ziņojumā, un pauž nožēlu, ka šajā jomā vērojama pasivitāte un izpildes trūkums; šajā sakarībā uzsver, ka saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada 15.–16. jūnija sanāksmē piešķirtajām pilnvarām ir jāturpina attīstīt ES ātrās reaģēšanas spējas, balstoties uz dalībvalstu civilās aizsardzības vienībām; mudina Komisiju, pievēršoties klimata pārmaiņu risināšanai, kā vienu no mērķiem paredzēt dabas katastrofu novēršanu;

5.   uzsver, cik svarīgi ir palīdzēt cilvēkiem kļūt par apzinīgākiem patērētājiem, jo tā papildus valsts tiesiskajam regulējumam var panākt pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz tirgus dalībnieku vides aizsardzības saistību apjomu un intensitāti;

6.   uzsver, ka pastāv būtiska saistība starp efektīvu vides politiku un labāku dzīves kvalitāti, un šajā sakarībā vērš uzmanību uz reģionālā aspekta nozīmi 6. VRP īstenošanā, jo sevišķi īstenojot pasākumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām; uzsver — lai sabiedrībā uzlabotu izpratni par 6. VRP mērķiem un programmas īstenošanas gaitu, liela nozīme ir attiecīgām kampaņām;

7.   norāda, ka reģionālās attīstības plānos nepieciešams ņemt vērā „Natura 2000” programmu, lai saskaņotu Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības principu ar dzīves kvalitātes attīstību un uzlabošanu; šajā sakarībā uzskata, ka nepieciešama plaša informācijas kampaņa un labas prakses popularizēšana, lai parādītu, kā iespējams saskaņot šādus šķietami pretrunīgus mērķus;

8.   uzsver, ka nepieciešami labāk koordinēti reģionālo un vietējo dalībnieku sadarbības tīkli, lai izplatītu un īstenotu paraugpraksi mazāk attīstītos reģionos; atbalsta pārrobežu sadarbības veicināšanu vides aizsardzības jomā gan dalībvalstu starpā, gan ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm un kaimiņreģioniem, piemēram, ar Melnās jūras, Baltijas jūras un Vidusjūras reģionu, par galveno mērķi izvirzot pārrobežu mēroga piesārņošanas novēršanu;

9.   atgādina, ka investīcijas novatoriskās, videi draudzīgās tehnoloģijās, kā arī ekodizainā, enerģijas gala patēriņa efektivitātē un ēku energoefektivitātē ilgtermiņā atmaksāsies, kaut arī īstermiņā izmaksas, iespējams, būs augstas, un uzsver, ka reģioniem jāmudina uzņēmējsabiedrības visā pilnībā izmantot šādu investīciju priekšrocības;

10. mudina dalībvalstis un šo valstu reģionālās un vietējās varas iestādes optimāli izmantot struktūrfondu un Eiropas jaunās kaimiņattiecību politikas programmu piedāvātās jaunās investīciju iespējas un nodrošināt, lai dalībvalstu darbības programmas veicinātu Kopienas vides tiesību aktu īstenošanu un palīdzētu sasniegt Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķi visā ES nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, saskaņojot to ar pārējām tematiskajām prioritātēm;

11. īpaši aicina dalībvalstis nodrošināt, lai projekti, kas saņem struktūrfondu atbalstu, atbilstu vides aizsardzības un uzlabošanas prasībām, kā noteikts Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu[1], 17. pantā;

12. aicina Komisiju palīdzēt valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm iesaistīties kopīgās ilgtspējīga iepirkuma iniciatīvās, nodrošinot skaidru sistēmu, kas veicinātu salīdzināmu mērķu un kvalitātes kritēriju noteikšanu;

13. aicina Komisiju saistībā ar 6. VRP izveidot atbalsta fondu vai paplašināt pastāvošo ekonomisko stimulu izmantošanas iespējas, lai veicinātu iniciatīvas, kas ļautu no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju ievadīt tīklā, kurš patlaban tiek izmantots fosilās enerģijas transportēšanai; uzskata, ka Eiropas Savienībai biodegvielas ražošanā kā izejvielu jācenšas izmantot lauksaimniecības atkritumus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.1.2008
Galīgais balsojums	+: 51 –: 2 0: 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alfonso Andria, Emmanouil Angelakas, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Victor Boştinaru, Antonio De Blasio, Bairbre De Brún, Petru Filip, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Zita Gurmai, Marian Harkin, Jim Higgins, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Mario Mantovani, Sérgio Marques, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Wojciech Roszkowski, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Peter Baco, Jan Březina, Brigitte Douay, Den Dover, Jill Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Dariusz Maciej Grabowski, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Christa Prets, Miloslav Ransdorf, Czesław Adam Siekierski, László Surján
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vladimir Urutchev

• [1]  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS  (22.1.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Sestās Kopienas vides rīcības programmas visdusposma pārskatu
(2007/2204 (INI))

Atzinumu sagatavoja: Vincenzo Lavarra

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka tāda ekoloģiskā nosacītība, kas tiek piemērota savstarpējās atbilstības sistēmā, ir veiksmīgas lauksaimniecības un vides aizsardzības politiku integrācijas modelis un ka tā būtu jāizmanto kā piemērs citām politikām;

2.   aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar KLP efektivitātes pārbaudi vienkāršot savstarpējās atbilstības īstenošanu un ieviest prēmiju sistēmu, lai mudinātu lauksaimniekus ieviest jauninājumus viņu produkcijas un lauku saimniecības līmenī, ievērojot vides draudzīguma kritērijus;

3.   aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt visus pasākumus, kas ļautu dabas resursus izmantot racionāli un efektīvi, neapdraudot bioloģisko daudzveidību;

4.   uzskata, ka ir nepieciešams ieviest jaunu ūdens politiku, kas būtu vērsta uz taupību un ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību;

5.   uzsver, ka enerģijas kultūras nedrīkst apdraudēt pārtikas drošību Eiropā un ārpus tās;

6.   aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk investēt trešās paaudzes biodegvielās, aļģu ražošanā un veicināt jau pastāvošo nozaru, piemēram, vīna nozares atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā;

7.   uzsver, ka lauksaimniecība var sniegt lielu atbalstu klimata pārmaiņu novēršanai, taču tajā pašā laikā tā cieš arī no klimata pārmaiņām — tāpēc ir jāievieš pielāgošanas politika, lai samazinātu tās neaizsargātību, vienlaikus stiprinot ekoloģisko ilgtspējību;

8.   aicina turpmāk Eiropas vides politiku izstrādāt un pārskatīt, vairāk koncentrējoties uz sasniedzamajiem mērķiem nevis uz to sasniegšanas līdzekļiem, tādējādi ļaujot dalībvalstīm un lauksaimniekiem meklēt visefektīvākos un iedarbīgākos līdzekļus vēlamo mērķu sasniegšanai;

9.   konstatē, ka pateicoties tai piemītošajai daudzfunkcionalitātei, lauksaimniecība veicina lauku ainavas saglabāšanos, to pasargājot no pamestības un līdz ar to arī no ugunsgrēku draudiem un citām dabas katastrofām;

10. uzsver, ka Eiropas lauksaimniecība ar vien vairāk pievēršas drošu un kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju veselību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	29 - -
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Peter Baco, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Gintaras Didžiokas, Constantin Dumitriu, Giovanna Corda, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Diamanto Manolakou, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Catherine Neris, Maria Petre, Markus Pieper, Struan Stevenson, Kyösti Virrankoski
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	-

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.2.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	50 1 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Kathalijne Maria Buitenweg, Philip Bushill-Matthews, Hélène Goudin, Genowefa Grabowska, Jutta Haug, Johannes Lebech, Lambert van Nistelrooij